Darbības ar dokumentu
Rīgā 2020. gada 10. decembrī (prot. Nr. 82 10. §)
1. Daugavpils būvniecības tehnikums (turpmāk – tehnikums) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) pakļautībā esoša izglītības iestāde, kuras pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana.
2. Tehnikuma darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti, kā arī šis nolikums.
3. Tehnikumam ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statuss. Tehnikumam var būt sava simbolika (karogs, logo).
6. Tehnikums izglītības programmu īstenošanas vietas saskaņo ar ministriju kā tehnikuma dibinātāja pārstāvi.
7. Tehnikuma darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, kā arī organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts profesionālās vidējās izglītības un valsts arodizglītības standartā (turpmāk – profesionālās izglītības standarti) noteikto mērķu sasniegšanu.
8. Tehnikuma darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība, īstenojot licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas.
9. Tehnikums papildus profesionālās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas.
10. Tehnikuma uzdevumi:
10.1. izstrādāt un īstenot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas, radot labvēlīgus apstākļus izglītojamo intelektuālajai, tikumiskajai un fiziskajai attīstībai un izvēloties izglītības procesam atbilstīgas darba metodes un formas;
10.2. nodrošināt iespēju iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālo izglītību un kvalifikāciju un veicināt profesionālas, sociālas, radošas un darba tirgū konkurētspējīgas personības pilnveidi;
10.3. sekmēt izglītojamā pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes veidošanos pašam pret sevi, līdzcilvēkiem, apkārtējo vidi, Latvijas valsti un Latvijas pilsoņa pienākumiem;
10.4. radīt motivāciju profesionālajai attīstībai un tālākizglītībai un nodrošināt izglītojamam iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai profesionālās augstākās izglītības pakāpē, kā arī izglītībai mūža garumā;
10.5. sadarboties ar izglītojamā vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, darba devējiem un nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu apguvi;
10.6. izveidot profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;
10.7. izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īstenot profesionālās pilnveides, tālākizglītības, interešu izglītības un neformālās izglītības programmas atbilstoši darba tirgus prasībām, nodrošinot personai iespēju apgūt sistematizētas profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences;
10.8. nodrošināt pedagogu profesionālo pilnveidi, pieredzes apmaiņu un stažēšanos, tai skaitā dalību starptautiskajās apmaiņas programmās;
10.9. organizēt eksāmenus un veikt citas darbības ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšanai;
10.10. veikt metodisko darbu, izstrādājot un pielāgojot īstenošanai profesionālās izglītības programmu saturu atbilstošo nozaru profesijās, izstrādājot nepieciešamos mācību un metodiskos materiālus izglītojamiem un pedagogiem, kā arī organizējot metodiskos un citus pasākumus;
10.11. racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu, materiālos un personāla resursus.
11. Tehnikums pēc saskaņošanas ar ministriju īsteno licencētas un akreditētas profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības programmas, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas šādās izglītības tematiskajās jomās un izglītības programmu grupās:
11.1. arhitektūras un būvniecības jomas šādās izglītības programmu grupās:
11.1.1. arhitektūra un pilsētu plānošana;
11.1.2. būvniecība un civilā celtniecība;
11.2. mākslas jomas izglītības programmu grupā – dizains;
11.3. inženierzinātnes un tehnoloģijas jomas šādās izglītības programmu grupās:
11.3.1. mehānika un metālapstrāde;
11.3.2. mašīnzinības;
11.3.3. enerģētika;
11.4. ražošanas un pārstrādes jomas izglītības programmu grupā – kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana;
11.5. individuālo pakalpojumu jomas izglītības programmu grupā – viesnīcu un restorānu serviss;
11.6. komerczinības un administrēšanas jomas izglītības programmu grupā – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;
11.7. lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomas izglītības programmu grupā – lauksaimniecība.
12. Tehnikums pēc saskaņošanas ar ministriju var īstenot interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmas, kā arī citas izglītības programmas.
13. Izglītības procesa organizāciju tehnikumā nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, citi normatīvie akti, tai skaitā šis nolikums, tehnikuma darba kārtības noteikumi, iekšējās kārtības noteikumi un citi tehnikuma iekšējie normatīvie akti.
14. Izglītojamo uzņemšana tehnikumā, pārcelšana nākamajā kursā un atskaitīšana no tehnikuma notiek saskaņā ar tehnikuma iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību, ievērojot Profesionālās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
17. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto saturu, kā arī izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts profesionālās izglītības standarti. Tehnikums nosaka vienotu un profesionālās izglītības standartiem atbilstošu kārtību, kādā vērtējami izglītojamo mācību sasniegumi.
18. Licencēto un akreditēto profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar izglītības programmā iekļautajiem mācību plāniem un mācību procesa grafikiem, kurus apstiprina direktors un kuri tiek saskaņoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehnikuma izglītības programmu īstenošanas mācību plāni un mācību procesa grafiki nosaka mācību saturu un apjomu.
19. Licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu īstenošana ietver teorētiskās mācības, praktiskās mācības un praksi, kā arī darba vidē balstītas mācības.
20. Profesionālās izglītības ieguves ilgumu un mācību slodzi nosaka Profesionālās izglītības likums.
21. Licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas var tikt īstenotas grupu un individuālajās nodarbībās, izmantojot klātienes ieguves formas (tai skaitā attālinātas mācības), neklātienes vai tālmācības ieguves formas. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda, tās ilgums – 40 minūtes.
22. Mācību slodzes sadalījumu nedēļas dienās attiecīgajā mācību gadā un semestrī nosaka stundu sarakstā, un to apstiprina tehnikuma direktors. Izmaiņas stundu sarakstā apstiprina tehnikuma direktors. Stundu sarakstu sastāda vienam semestrim, un izmaiņas stundu sarakstā veic atbilstoši nepieciešamībai.
23. Direktors un katra mācību priekšmeta pedagogs ir atbildīgs par izglītības programmu īstenošanas mācību plānu izpildi, un tā ir obligāta arī visiem izglītojamiem.
24. Tehnikuma struktūru un mācību materiāltehnisko bāzi veido, ievērojot licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu saturu un īstenošanas specifiku.
25. Mācību prakses un kvalifikācijas prakses norisi tehnikums organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši attiecīgās profesionālās izglītības programmas specifikai.
26. Tehnikums ir tiesīgs piedalīties starptautiskos projektos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt izglītojamo praksi ārvalstīs.
27. Tehnikums atbilstoši savas darbības un izglītības programmu īstenošanas mērķiem un uzdevumiem ir tiesīgs sadarboties ar citām izglītības iestādēm un organizācijām, tostarp organizējot izglītojamo un pedagogu profesionālās pieredzes apmaiņas braucienus un uzaicinot citu izglītības iestāžu pedagogus un speciālistus atsevišķu nodarbību vadīšanai tehnikumā.
28. Pēc licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas apguves izglītojamie saņem normatīvajos aktos noteiktus valsts atzītus profesionālās izglītības dokumentus, profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošus dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un kārtībai.
29. Tehnikumu vada direktors. Direktoru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā darbā pieņem un no darba atbrīvo ministrija. Tehnikuma direktora vietnieku skaitu pēc saskaņošanas ar ministriju nosaka tehnikuma direktors.
30. Par direktoru ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
31. Tehnikuma direktors izveido koleģiālu padomdevēju institūciju – tehnikuma konventu –, kura sastāvā ir septiņi padomnieki, un izdod tā nolikumu. Konvents darbojas atbilstoši Profesionālās izglītības likumam un saskaņā ar konventa nolikumu.
32. Tehnikuma direktoram ir pienākums nodrošināt tehnikuma padomes izveidošanu un darbību. Tehnikuma padomes sastāvā atbilstoši Izglītības likumam un tehnikuma padomes nolikumam iekļauj tehnikuma pedagogu, izglītojamo un vecāku deleģētus pārstāvjus, kā arī var iekļaut tehnikuma direktoru. Tehnikuma padomes vadītāju ievēlē tehnikuma padomes sēdē. Tehnikuma padomi ne retāk kā reizi pusgadā sasauc padomes vadītājs. Tehnikuma padomes sēdes norisi protokolē.
33. Tehnikuma padomes kompetenci nosaka Izglītības likums, un tā darbojas saskaņā ar tehnikuma padomes nolikumu, kurā noteiktas tās funkcijas, uzdevumi, tiesības, sastāvs, darba organizācija un citi jautājumi. Tehnikuma padomes nolikumu izdod Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.
34. Tehnikuma pedagoģiskā padome risina ar tehnikuma mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus. Pedagoģiskā padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu. Pedagoģisko padomi vada tehnikuma direktors, un tās sastāvā ir visi tehnikumā strādājošie pedagogi. Pedagoģisko padomi sasauc ne retāk kā reizi semestrī un tās sēdes protokolē.
35. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm tehnikumā, un līdzdarbotos tehnikuma darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē, izglītojamie pēc savas iniciatīvas ir tiesīgi izveidot izglītojamo pašpārvaldi. Pašpārvalde ir koleģiāla izglītojamo institūcija, un tās sastāvā ir visu tehnikumā esošo kursu visu specialitāšu pārstāvji. Izglītojamo pašpārvaldi sasauc ne retāk kā reizi mēnesī.
36. Izglītojamo pašpārvaldes darbību reglamentē normatīvais akts, ko pēc saskaņošanas ar tehnikuma direktoru izdod izglītojamo pašpārvalde. Tehnikuma direktors un pedagogi atbalsta izglītojamo pašpārvaldes darbību.
37. Tehnikuma konventa, tehnikuma padomes, pedagoģiskās padomes un izglītojamo pašpārvaldes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.
38. Izglītības programmu izstrādei, īstenošanai un noteikto prasību kvalitātes nodrošināšanai pedagogi var tikt apvienoti nodaļās un metodiskajās komisijās. Nodaļas un metodiskās komisijas darbojas saskaņā ar nolikumu un tehnikuma iekšējiem normatīvajiem aktiem, un to darbu koordinē tehnikuma direktors, tehnikuma direktora vietnieki un izglītības metodiķi.
39. Tehnikuma direktora tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī darba līgumā un amata aprakstā. Tehnikuma direktors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv tehnikumu.
40. Tehnikuma direktora vietniekus, tehnikuma pedagogus un citus darbiniekus darbā pieņem un no darba atbrīvo tehnikuma direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehnikuma direktors ir tiesīgs deleģēt pedagogiem un citiem tehnikuma darbiniekiem konkrētus uzdevumus.
41. Tehnikuma pedagogu tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. Pedagoga tiesības, pienākumus un atbildību konkrētajā amatā nosaka arī iekšējie tiesību akti, darba līgums un amata apraksts.
42. Citu tehnikuma darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Darba likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Citu tehnikuma darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību konkrētajā amatā nosaka arī iekšējie tiesību akti, darba līgums un amata apraksts.
43. Izglītojamo tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, citos normatīvajos aktos un tehnikuma iekšējos normatīvajos aktos. Izglītojamie saņem stipendiju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
44. Tehnikums saskaņā ar Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā šo nolikumu, patstāvīgi izstrādā tehnikuma iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus.
45. Tehnikuma iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus izdod tehnikuma direktors. Tehnikums iekšējos normatīvos aktus pirms izdošanas saskaņo ar ministriju, ja likumā vai ministrijas normatīvajā aktā nav noteikts, ka ministrijas vai izglītības un zinātnes ministra saskaņojums nav nepieciešams.
46. Tehnikums ir patstāvīgs finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā šo nolikumu.
47. Tehnikuma direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgs slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām par dažādu tehnikumam nepieciešamo darbu veikšanu un citiem pakalpojumiem (piemēram, ēdināšanas, dienesta viesnīcas, telpu nomas pakalpojumiem), ja tas neapgrūtina licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu un citu šo noteikumu 12. punktā minēto izglītības programmu īstenošanu.
48. Tehnikuma saimnieciskās darbības ietvaros tiek veikta tehnikuma telpu un teritorijas apsaimniekošana.
49. Tehnikums papildus tā pamatuzdevumiem var sniegt maksas pakalpojumus saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādis ir publiski pieejams tehnikuma tīmekļvietnē.
50. Tehnikumu finansē no valsts budžeta. Tehnikuma finansēšanas avotus un kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti.
51. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var saņemt papildu finanšu līdzekļus:
51.1. ziedojumu un dāvinājumu veidā;
51.2. sniedzot maksas pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem;
51.3. piesaistot Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļus un citus finanšu instrumentus.
52. Papildu finanšu līdzekļus ieskaita attiecīgajā tehnikuma budžeta kontā, un tos izmanto:
52.1. tehnikuma attīstībai;
52.2. mācību līdzekļu un tehnikuma aprīkojuma iegādei;
52.3. pedagogu un darbinieku materiālajai stimulēšanai;
52.4. ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu segšanai.
53. Papildu finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka tehnikuma direktors pēc saskaņošanas ar ministriju.
54. Lēmumu par tehnikuma reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc ministrijas ierosinājuma.
55. Tehnikuma reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteikto kārtību.
58. Tehnikuma darbības tiesiskumu nodrošina tā direktors. Tehnikuma direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
59. Tehnikuma amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tehnikuma direktoram, bet tehnikuma direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.
60. Tehnikums nodrošina dokumentu un arhīvu pārvaldību saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.
61. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz oficiālo statistikas pārskatu, statistikas pārskatus, kas noteikti ar ministrijas rīkojumiem, pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī ievada un aktualizē informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā.
62. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā komplektē bibliotēkas fondu, veic tā uzskaiti un saglabā to, nodrošina piekļuvi bibliotēkas krājumiem, kā arī informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem.
63. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tehnikumā.
64. Tehnikums veic nepieciešamās darbības fizisko personu pamattiesību aizsardzībai, tostarp veic fizisko personu datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu.
65. Tehnikums nodrošina izglītojamo drošību tehnikumā un tā organizētajos pasākumos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tostarp attiecībā uz:
65.1. higiēnas noteikumu ievērošanu;
65.2. civilās aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
 |
 |
 |
 |