Darbības ar dokumentu
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā
Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 2. nr.; 2004, 14., 18. nr.; 2005, 2. nr.; 2006, 13. nr.; 2007, 12., 15. nr.; 2008, 3., 21. nr.; 2009, 3., 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182. nr.; 2010, 19., 170. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 201. nr.; 2013, 234. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 235. nr.; 2016, 230. nr.; 2017, 21. nr.; 2019, 248.A, 259.A nr.; 2020, 57.B, 75.B, 88.B nr.) šādus grozījumus:
1. 1. pantā:
izslēgt 10. punktu;
izslēgt 17. punktu;
izteikt 39. punktu šādā redakcijā:
"39) krīzes situācija - situācija, kurā katastrofas vai citu ārēju notikumu dēļ personai vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, pati saviem spēkiem tā nespēj pārvarēt šo notikumu radītās sekas un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība;";
papildināt pantu ar 40. un 41. punktu šādā redakcijā:
"40) mājsaimniecība - vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi;
41) sociālā funkcionēšana - personas spēja darboties dažādās dzīves jomās un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības."
2. Izteikt 3. panta 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Tiesības saņemt šajā likumā minētos pamata sociālās palīdzības pabalstus, patversmes un naktspatversmes pakalpojumus, kā arī sociālā dienesta informāciju un konsultācijas ir personām, kuras uzturas Latvijas Republikā un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri uzturas Latvijas Republikā."
3. Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:
"5. pants. Sociālās palīdzības sniegšanas pamatprincipi
(1) Sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu - ienākumu un īpašuma - izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situāciju.
(2) Izvērtējot mājsaimniecības materiālos resursus, ņem vērā ienākumus, kas veidojas pēc nodokļu samaksas.
(3) Uz sociālās palīdzības pabalstiem nevar vērst piedziņu.
(4) Šā likuma 35. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos sociālās palīdzības pabalstus pašvaldība izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem."
4. Papildināt 9. pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Ja personai objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas, pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā persona ir izvēlējusies dzīves vietu, izvērtē personas materiālo situāciju un, ja nepieciešams, piešķir vienreizēju materiālu palīdzību, kā arī informē par to pašvaldību, kurā ir bijusi pēdējā personas deklarētā dzīvesvieta. Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir bijusi pēdējā personas deklarētā dzīvesvieta, vai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā persona ir izvēlējusies dzīves vietu, ja personas pēdējo deklarēto dzīvesvietu nav iespējams noteikt, izvērtē iespēju sniegt personai psihosociālu palīdzību vai piešķirt atbilstošus sociālās palīdzības pabalstus."
5. Aizstāt 12. panta ceturtās daļas ievaddaļā skaitli un vārdus "37. panta pirmās daļas" ar skaitli un vārdiem "36. panta otrās daļas".
6. Izslēgt 13. panta 1.1 daļu.
7. Izteikt V nodaļu šādā redakcijā:
"V nodaļa
Sociālā palīdzība
32. pants. Sociālās palīdzības mērķis
Sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, lai nodrošinātu ienākumus garantētā minimālā ienākumu sliekšņa līmenī un segtu ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā arī sniegt atbalstu atsevišķu izdevumu apmaksai un krīzes situācijās.
33. pants. Minimālo ienākumu sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai
(1) Garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā.
(2) Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 euro pārējām personām mājsaimniecībā.
(3) Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 euro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par šā panta otrajā daļā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
34. pants. Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana
Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata likumā "Par sociālo drošību" noteiktajā kārtībā.
35. pants. Sociālās palīdzības pabalstu veidi
(1) Pamata sociālās palīdzības pabalsti ir:
1) garantētā minimālā ienākuma pabalsts - materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai;
2) mājokļa pabalsts - materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai.
(2) Papildu sociālās palīdzības pabalsti ir:
1) pabalsts atsevišķu izdevumu apmaksai - materiāls atbalsts personām sociālās funkcionēšanas un neatkarīgas dzīves nodrošināšanai;
2) pabalsts krīzes situācijā - operatīvi sniegts materiāls atbalsts ārēju notikumu radītu seku novēršanai vai mazināšanai.
(3) Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā šādus izdevumus:
1) par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām);
2) par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģija, ūdens, dabasgāze, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšana, sadzīves atkritumu apsaimniekošana), ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām;
3) ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, kā arī izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.
(4) Mājokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.
36. pants. Sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumi
(1) Pašvaldības sociālais dienests pirms lēmuma pieņemšanas par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā izvērtē mājsaimniecības kopējos materiālos resursus, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un ievērojot šādus kritērijus:
1) par ienākumiem neuzskata ģimenes valsts pabalstu un piemaksas pie šā pabalsta, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu par asistenta izmantošanu, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalstu ar celiakiju slimam bērnam, pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā, sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, studējošā kredītu, stipendijas personām, kuras mācās vai studē, līdz minimālās mēneša darba algas apmēram, bērna, kas jaunāks par 18 gadiem, ienākumus no algota darba vai pašnodarbinātības līdz minimālās mēneša darba algas apmēram, personai sniegto finansiālo atbalstu par dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, izņemot pasākumus ar darba līgumu slēgšanu, algotos pagaidu sabiedriskos darbus, dotāciju bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai, kompensāciju kriminālprocesā cietušai personai, atlīdzību par asins vai asins komponentu ziedošanu, pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, līdzekļus, kas gūti no labdarības fondiem, un sociālo kampaņu rezultātā gūto materiālo labumu noteiktam mērķim, vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai, kā arī šajā likumā noteiktos pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus un pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus;
2) par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un nepieciešamo mājokļa kustamo mantu, darbam un izglītības iegūšanai nepieciešamo aprīkojumu, sociālajai funkcionēšanai nepieciešamos transportlīdzekļus, bet ne vairāk kā vienu vienību mājsaimniecībā un, ja mājsaimniecībā ir bērni, ne vairāk kā divas vienības mājsaimniecībā, zemes īpašumus līdz pieciem hektāriem mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas, kapitāla daļas vai īpašumus, kam uzlikts tiesu izpildītāja vai citas kompetentas institūcijas liegums ar to rīkoties vai kas atrodas atbrīvošanas no parādsaistībām, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai no kā 12 mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ, bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu, kā arī naudas līdzekļu uzkrājumu mājsaimniecībai trūcīgas mājsaimniecības vienas personas ienākumu sliekšņa apmērā.
(2) Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstus, izņemot pabalstu krīzes situācijā, un kura nestrādā, ir pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un pildīt bezdarbnieka vai darba meklētāja pienākumus, izņemot gadījumu, kad persona ir:
1) ar I vai II grupas invaliditāti, ar invaliditāti no bērnības vai vecuma pensijas saņēmējs;
2) sieviete grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā vai cita persona mājsaimniecībā, kura nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu, aprūpi, pieskatīšanu, ja to objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt citādā veidā;
3) viens no bērna ar invaliditāti vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;
4) vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē.
(3) Pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu piešķir:
1) uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;
2) uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi.
(4) Ministru kabinets nosaka mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas un garantētā minimālā ienākuma pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanas kārtību.
(5) Ministru kabinets nosaka mājokļa pabalsta aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu pozīciju minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai. Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus izdevumu pozīciju normām mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai.
(6) Šā likuma 35. panta otrās daļas 1. punktā noteikto pabalstu piešķir par trūcīgu vai maznodrošinātu atzītai personai vai mājsaimniecībai un šo pabalstu mērķus, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos. Šā likuma 35. panta otrās daļas 2. punktā noteiktā pabalsta apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka pašvaldība saistošajos noteikumos.
(7) Lai novērstu risku, ka sociālās palīdzības pabalsts tiek izmaksāts vienam un tam pašam mērķim vai par to pašu periodu atkārtoti, pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības iegūt no personas iepriekšējās dzīvesvietas pašvaldības sociālā dienesta informāciju par saņemtās sociālās palīdzības veidu un apmēru, ja kāda no personām, kas dzīvo mājsaimniecībā, kura pieprasījusi sociālo palīdzību, pēdējo triju mēnešu laikā mainījusi deklarēto dzīvesvietu vai pastāvīgo dzīvesvietu.
37. pants. Sociālās palīdzības pabalstu izmaksas veids
Garantētā minimālā ienākuma pabalstu mājsaimniecībai izmaksā naudā, pārējos piešķirtos sociālās palīdzības pabalstus mājsaimniecībai var izmaksāt naudā vai pabalsta summas apmērā sedzot izdevumus par precēm vai pakalpojumiem.
38. pants. Sociālās palīdzības pabalstu izmaksas pārskatīšana vai pārtraukšana
(1) Piešķirtā garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksu pārtrauc vai šo pabalstu nepiešķir, ja persona atrodas ieslodzījuma vietā (izņemot atklāto cietumu), ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ja persona ilgāk par kalendāra mēnesi atrodas sociālās rehabilitācijas institūcijā ar izmitināšanu vai saņem ārstniecības pakalpojumu stacionārā, kurā pakalpojumus pilnībā vai daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.
(2) Piešķirto mājokļa un papildu sociālās palīdzības pabalstu izmaksu pārtrauc vai šos pabalstus nepiešķir, ja persona vai mājsaimniecība vairs nekvalificējas pabalsta saņemšanai. Pašvaldības sociālais dienests var pagarināt piešķirtā mājokļa pabalsta izmaksu par periodu, kurā persona saņem ārstniecības pakalpojumu stacionārā vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ar izmitināšanu.
(3) Piešķirtā sociālās palīdzības pabalsta izmaksu pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad radušies apstākļi, kuru dēļ ir pārtraucama pabalsta izmaksa.
(4) Pašvaldības sociālais dienests no jauna izvērtē mājsaimniecības materiālo situāciju un pārskata lēmumu par sociālās palīdzības pabalstu apmēru un veidiem, ja pasliktinās mājsaimniecības materiālā situācija vai mainās sociālā situācija.
(5) Pamata sociālās palīdzības pabalstu izmaksa netiek pārtraukta līdz pabalstu piešķiršanas termiņa beigām, ja mājsaimniecības materiālais stāvoklis ir uzlabojies un tās ienākumi palielinājušies, pamatojoties uz ienākumiem, kas gūti darba attiecībās, no pensiju un atlīdzību pārskatīšanas vai no saimnieciskās darbības, izņemot autoratlīdzību, ienākumus no nekustamā īpašuma un ienākumus no metāllūžņu pārdošanas. No jauna izvērtējot materiālo situāciju, pašvaldības sociālais dienests vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram no šā ienākuma personai darbspējīgā vecumā, kura uzsākusi gūt ienākumus.
39. pants. Nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšana
Pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par nepamatoti izmaksāto sociālās palīdzības pabalstu atgūšanu, ja tas konstatē, ka attiecīgais pabalsts ir nepamatoti izmaksāts klienta vainas dēļ, kad tas sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojis par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz šo pabalstu vai tā apmēru. Ja klients neatlīdzina pārmaksāto summu labprātīgi, lēmumu izpilda tiesu izpildītājs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izpildrīkojumu."
8. Izteikt 48. pantu šādā redakcijā:
"48. pants. Sociālās palīdzības organizatora profesionālie uzdevumi
(1) Sociālās palīdzības organizators nodrošina sociālās palīdzības sniegšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
(2) Sociālās palīdzības organizators:
1) izvērtē mājsaimniecībā esošo personu sociālo un materiālo situāciju un aprēķina sociālās palīdzības pabalstu apmērus;
2) informē klientus par viņu tiesībām uz sociālo palīdzību un par šo tiesību īstenošanas iespējām, kā arī līdzdarbības pienākumiem."
9. Papildināt pārejas noteikumus ar 40., 41., 42., 43. un 44. punktu šādā redakcijā:
"40. Līdz šā likuma 36. panta sestajā daļā paredzēto pašvaldību saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 1. oktobrim piemērojami pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktie sociālās palīdzības pabalstu veidi, izņemot pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu, un to piešķiršanas kritēriji.
41. Pašvaldības sociālā dienesta izziņa par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, kas izsniegta līdz 2020. gada 31. decembrim, ir spēkā līdz izziņā norādītā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. novembrim, un šajā laikā tā ir pamats valsts un pašvaldības normatīvajos aktos noteikto pabalstu un atvieglojumu saņemšanai.
42. Ja ģimenei (personai) līdz 2020. gada 31. decembrim ir piešķirts pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, kura izmaksa turpinās pēc 2021. gada 1. janvāra, pašvaldības sociālais dienests nodrošina minētā pabalsta pārrēķinu atbilstoši normatīvajiem aktiem par garantētā minimālā ienākuma pabalsta piešķiršanu un starpību par laika periodu no 2021. gada 1. janvāra izmaksā līdz 2021. gada 1. aprīlim.
43. Šā likuma V nodaļā noteiktais regulējums un grozījums šā likuma 3. panta 1.1 daļā attiecībā uz mājokļa pabalstu stājas spēkā 2021. gada 1. aprīlī.
44. Lai sniegtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldības sociālais dienests laika periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. martam ir tiesīgs piešķirt dzīvokļa pabalstu atbilstoši šajā likumā un pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajam tiesiskajam regulējumam par dzīvokļa pabalstu līdz 2020. gada 31. decembrim. Dzīvokļa pabalstu pašvaldība izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem."
Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 24. novembrī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 11. decembrī
 |
 |
 |
 |