Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 200

Rīgā 2020. gada 27. oktobrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 44 4. p.)
Kārtība, kādā iesniedzama informācija un dokumenti kredītiestādes licences, atsevišķu kredītiestādes darbību reglamentējošo atļauju un dokumentu saskaņojuma saņemšanai un informācijas sniegšanai
Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma
13. panta ceturto daļu un 50. panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Kārtība, kādā iesniedzama informācija un dokumenti kredītiestādes licences, atsevišķu kredītiestādes darbību reglamentējošo atļauju un dokumentu saskaņojuma saņemšanai un informācijas sniegšanai" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoša jaundibinātām kredītiestādēm, Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ārvalstu un dalībvalstu kredītiestādēm.

2. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

2.1. tiek izsniegta licence (atļauja) kredītiestādes darbībai (tālāk tekstā – licence) Latvijas Republikā reģistrējamām kredītiestādēm un ārvalstu kredītiestāžu filiālēm;

2.2. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija) pārreģistrē kredītiestādes licenci;

2.3. Komisija izsniedz atļauju:

2.3.1. atvērt kredītiestādes filiāli ārvalstī;

2.3.2. reorganizēt kredītiestādi;

2.4. kredītiestāde ar Komisiju saskaņo dividenžu (arī ārkārtas dividenžu) izmaksu, ja ziņojumā, ko sniedzis zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (tālāk tekstā – zvērināts revidents), kura pārbaudījusi finanšu pārskatus, ir piezīmes;

2.5. kredītiestāde paziņo Komisijai par nodomu izmaksāt dividendes (arī ārkārtas dividendes);

2.6. kredītiestāde vai ārvalsts kredītiestāde informē Komisiju par:

2.6.1. kredītiestādes nodomu atvērt filiāli dalībvalstī vai par kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli;

2.6.2. ārvalsts un dalībvalsts kredītiestādes pārstāvniecības atvēršanu Latvijas Republikā;

2.6.3. personām, ar kurām kredītiestādei ir ciešas attiecības;

2.6.4. juridiskās adreses maiņu;

2.6.5. kredītiestādes pamatkapitāla sadalījumu;

2.6.6. kredītiestādes struktūrvienībām;

2.6.7. ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības būtiskāko informāciju;

2.6.8. personām (darbiniekiem), kas kredītiestādē pilda pamatfunkcijas.

II. Kredītiestāžu licencēšana

3. Lai saņemtu licenci kredītiestādes darbībai, kredītiestāde iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

3.1. kredītiestādes dibinātāju pilnvarotas personas parakstītu Komisijai adresētu iesniegumu, kurā uzskaitīti visi tam pievienotie dokumenti;

3.2. kredītiestādes dibināšanas līgumu;

3.3. akcionāru līgumu, ja tāds noslēgts;

3.4. kredītiestādes statūtus;

3.5. dokumentus, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto kredītiestādes darbību un tai atbilstošu struktūru un organizāciju, saskaņā ar šo noteikumu 6. un 7. punkta prasībām;

3.6. kredītiestādes dibinātāju sarakstu (1. pielikums);

3.7. ziņas par kredītiestādes dibinātājiem:

3.7.1. kredītiestādes dibinātājus identificējošo dokumentu kopijas: komercsabiedrībām (tikai nerezidentiem) – apliecinātas reģistrācijas apliecības vai cita veida attiecīgajā ārvalstī spēkā esoša identificējoša (reģistrāciju apliecinoša) dokumenta kopiju; citām personām, kuras nav fiziskās personas, – cita veida identificējoša dokumenta kopiju;

3.7.2. dokumentus, kas apliecina finansiālo stabilitāti: Latvijas Republikas komercsabiedrībām – pēdējo trīs darbības gadu auditētu gada pārskatu kopijas; ārvalstu komercsabiedrībām – pēdējo trīs darbības gadu auditētu gada pārskatu kopijas; fiziskajām personām rezidentiem – Valsts ieņēmumu dienesta apliecinātu gada ienākumu deklarācijas kopiju, fiziskajām personām nerezidentiem – attiecīgās nodokļu administrācijas iestādes apliecinātu nodokļu (ienākumu) deklarācijas kopiju, kā arī citus finansiālo stabilitāti apliecinošus dokumentus un dokumentus, kas apliecina minēto līdzekļu (kapitāla) tiesisku izcelsmi;

3.7.3. ziņas par kredītiestādes dibinātāju būtisku līdzdalību citās komercsabiedrībās, norādot to nosaukumu (firmu), juridisko adresi, reģistrācijas numuru un reģistrācijas valsti (teritoriju), līdzdalības veidu un apmēru, kā arī īpaši norādot, ja komercsabiedrība ir kredītiestāde, finanšu iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība;

3.7.4. rakstveida paziņojumu par personām, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādi;

3.8. ziņas par kredītiestādes dibinātāju – komercsabiedrību – īpašniekiem, līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) – fiziskajām personām, un visu šo kredītiestādes dibinātāju īpašnieku (fizisko, juridisko un citu personu) identificējošo dokumentu kopijas un ziņas par šo īpašnieku būtisku līdzdalību citās komercsabiedrībās, norādot to nosaukumu (firmu), juridisko adresi, līdzdalības apmēru (summu un procentus no pamatkapitāla). Ja kredītiestādes dibinātāja īpašnieka akcijas tiek kotētas kādā dalībvalstī reģistrētā fondu biržā vai biržā, kas ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, sniedz ziņas tikai par tiem īpašniekiem, kuriem pieder būtiska līdzdalība;

3.9. kredītiestādes valdes priekšsēdētāja, valdes locekļu, padomes priekšsēdētāja, padomes locekļu, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas, sabiedrības kontroliera un iekšējā audita dienesta vadītāja kandidatūru raksturojošos dokumentus atbilstoši Komisijas normatīvajiem noteikumiem par amatpersonu novērtēšanu.

4. Lēmums par licences izsniegšanu kredītiestādei tiek pieņemts pēc tam, kad kredītiestādes dibinātāji ir veikuši dibināšanas pamatkapitālā iemaksātās naudas pārvedumu uz Latvijas Bankā atvērto pagaidu kontu un paziņojuši par to Komisijai.

5. Ja kredītiestādes dibinātāji vai to mātes uzņēmumi, kuri iegūst būtisku līdzdalību 20 un vairāk procentu apmērā no kredītiestādes pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, ir ārvalstu kredītiestādes, finanšu iestādes vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, tad tie papildus šo noteikumu 3. punktā minētajiem dokumentiem iesniedz attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai kredītiestādē, ja šīs valsts normatīvie akti nosaka šādas atļaujas nepieciešamību, vai minētās ārvalsts institūcijas rakstveida apstiprinājumu, ka šāda atļauja nav nepieciešama un ka tā neiebilst pret konkrētās kredītiestādes vai finanšu iestādes līdzdalību kredītiestādē. Papildus minētajai informācijai iesniedz attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas apliecinājumu par to, ka tā veic kredītiestāžu uzraudzību uz globāli konsolidētu finanšu pārskatu pamata un ka attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti atļauj kredītiestāžu uzraudzības institūcijai sniegt citas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai un saņemt no tās kredītiestāžu finanšu pārskatus un citu informāciju apjomā, kāds nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, un ka attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.

6. Kredītiestādes darbības ekonomiskajā pamatojumā (darbības plānā) atspoguļo kredītiestādes darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem (kredītiestādes budžetu, bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu, kapitāla pietiekamības aprēķinu), tirgus pētījumu u.c. informāciju, kuru kredītiestādes dibinātāji uzskata par nepieciešamu.

7. Kredītiestāde iesniedz to iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai nepieciešamo pamatelementu, politiku un procedūru aprakstus, kuras ir būtiskas kredītiestādes darbībai un kvalitatīvai finanšu pakalpojumu sniegšanai, ievērojot kredītiestādes klientu intereses, t.i., šādus kredītiestādes dibinātāju apstiprinātus dokumentus:

7.1. kredītiestādes organizatorisko struktūru ar skaidri norādītiem padomes un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem kredītiestādes struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem (t.sk. iekšējā audita dienesta un tā vadītāja, risku direktora, par darbības atbilstības kontroli atbildīgās personas, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas pienākumiem, pilnvarām un pakļautību);

7.2. būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras;

7.3. grāmatvedības politiku un uzskaites organizācijas galvenos principus;

7.4. vadības informācijas sistēmas aprakstu;

7.5. aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

7.6. procedūru, kas nosaka aizdomīgu darījumu atklāšanas un ziņošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzamas sliekšņa deklarācijas;

7.7. amatpersonu piemērotības novērtēšanas politiku un sarakstu ar personām (darbiniekiem), kas kredītiestādē pilda pamatfunkcijas.

III. Ārvalstu kredītiestāžu filiāļu licencēšana

8. Licenci ārvalsts kredītiestādes filiāles atvēršanai ir tiesīga saņemt tādas ārvalsts kredītiestāde, kura atbilst šādiem kritērijiem:

8.1. attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija uz globāli konsolidētu kredītiestāžu finanšu pārskatu pamata nodrošina pienācīgu, pilnīgu, efektīvu un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas "Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipiem" atbilstošu uzraudzību;

8.2. attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti atļauj kredītiestāžu uzraudzības institūcijai sniegt un saņemt no ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas kredītiestāžu finanšu pārskatus un citu informāciju apjomā, kāds nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, un attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu;

8.3. attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti paredz starptautiskajiem standartiem atbilstošu prasību piemērošanu citā valstī reģistrētu kredītiestāžu filiāļu atvēršanai attiecīgajā ārvalstī vai attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcija ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Komisiju pārrobežu kredītiestāžu uzraudzības jomā;

8.4. attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz vai nenosaka ierobežojumus attiecīgās ārvalsts kredītiestādes filiālei veikt maksājumus noguldījumu garantiju fondā saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu.

9. Lai ārvalsts kredītiestādes filiāle saņemtu licenci kredītiestādes darbībai, ārvalsts kredītiestāde iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

9.1. ārvalsts kredītiestādes pilnvarotas amatpersonas parakstītu Komisijai adresētu iesniegumu, kurā uzskaitīti visi tam pievienotie dokumenti;

9.2. attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai Latvijas Republikā, ja attiecīgās ārvalsts spēkā esošie normatīvie akti paredz šādas atļaujas nepieciešamību, vai šādas institūcijas rakstveida apstiprinājumu, ka šāda atļauja nav nepieciešama un ka tā neiebilst pret filiāles atvēršanu, kā arī minētās institūcijas sagatavotu izziņu par attiecīgās ārvalsts normatīvo aktu prasībām kredītiestāžu uzraudzības un noguldījumu apdrošināšanas jautājumos, kas nodrošina iespēju pārliecināties par to atbilstību šo noteikumu 8. punktā izvirzītajām prasībām. Papildus minētajai informācijai norāda uzraudzības institūcijas nosaukumu, adresi, kontaktpersonu, tās faksa numuru, e-pasta adresi, kā arī ārvalsts kredītiestādei izsniegtās licences kredītiestādes darbībai izsniegšanas datumu, reģistrācijas numuru un vietu (iestādi);

9.3. rakstveida paziņojumu par ārvalsts kredītiestādes ciešām attiecībām ar trešajām personām;

9.4. ārvalsts kredītiestādes pēdējo divu darbības gadu gada pārskatu kopijas;

9.5. ārvalsts kredītiestādes kompetentas pārvaldes institūcijas vai amatpersonas lēmuma par filiāles atvēršanu kopiju un šādas institūcijas vai amatpersonas apstiprinātu filiāles nolikumu;

9.6. ārvalsts kredītiestādes filiāles vadītāja kandidatūru raksturojošos dokumentus atbilstoši Komisijas normatīvajiem noteikumiem par amatpersonu novērtēšanu un filiāles vadītājam izsniegtās kredītiestādes pilnvaras kopiju;

9.7. informāciju par noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā ārvalsts kredītiestādes filiāle;

9.8. dokumentus, kas dod skaidru priekšstatu par plānoto ārvalsts kredītiestādes filiāles darbību un tai atbilstošu struktūru un organizāciju, saskaņā ar šo noteikumu 10. un 11. punkta prasībām.

10. Ārvalsts kredītiestādes filiāles darbības ekonomiskajā pamatojumā (darbības plānā) atspoguļo tās darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem trim darbības gadiem, tirgus pētījumu un citu informāciju, kuru ārvalsts kredītiestāde uzskata par nepieciešamu.

11. Ārvalsts kredītiestāde iesniedz to ārvalsts kredītiestādes filiāles iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai nepieciešamo pamatelementu, politiku un procedūru aprakstus, kuras ir būtiskas ārvalsts kredītiestādes filiāles darbībai un kvalitatīvai finanšu pakalpojumu sniegšanai, ievērojot klientu intereses, t.i., šādus ārvalsts kredītiestādes kompetentas pārvaldes institūcijas vai amatpersonas apstiprinātus dokumentus:

11.1. ārvalsts kredītiestādes filiāles pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru ar precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, pilnvarām un pakļautību;

11.2. būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras;

11.3. grāmatvedības politiku un uzskaites organizācijas galvenos principus;

11.4. vadības informācijas sistēmas aprakstu;

11.5. aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

11.6. informāciju par personām (darbiniekiem), kuras pilda pamatfunkcijas ārvalsts kredītiestādes filiālē;

11.7. darbības atjaunošanas plānu;

11.8. procedūru, kas nosaka aizdomīgu darījumu atklāšanas un ziņošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzamas sliekšņa deklarācijas.

IV. Kredītiestāžu filiāļu atvēršana ārvalstīs

12. Atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī ir tiesīga saņemt kredītiestāde, kura izpilda visas kredītiestāžu darbību regulējošās prasības un nodrošina tādu organizatorisko struktūru un finanšu pakalpojumu sniegšanas politikas un procedūras, tehnisko aprīkojumu, informācijas sistēmas un iekšējās kontroles sistēmu, kas ļauj operatīvi kontrolēt minētās kredītiestādes filiāles darbību ārvalstī un nodrošina katras darba dienas kopsavilkuma bilances sagatavošanu ne vēlāk kā nākamās darba dienas sākumā.

13. Kredītiestāde var saņemt atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī, ja attiecīgajā ārvalstī spēkā esošie normatīvie akti:

13.1. neierobežo kredītiestādes filiāles tiesības regulāri sniegt kredītiestādei jebkura veida informāciju par tās darbību un sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, finanšu pārskatus, kā arī Komisijai vai attiecīgajā gadījumā Eiropas Centrālajai bankai uzraudzības funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju;

13.2. atļauj Komisijai vai attiecīgajā gadījumā Eiropas Centrālajai bankai veikt regulāras kredītiestādes filiāles darbības pārbaudes attiecīgajā ārvalstī;

13.3. atļauj attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai sniegt Komisijai vai attiecīgajā gadījumā Eiropas Centrālajai bankai un saņemt no tās informāciju tādā apjomā, kāds nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, un paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.

14. Lai saņemtu atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī, kredītiestāde iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

14.1. kredītiestādes pilnvarotas amatpersonas parakstītu Komisijai adresētu iesniegumu, kurā norādīta kredītiestādes filiāles juridiskā adrese un uzskaitīti visi tam pievienotie dokumenti;

14.2. kredītiestādes statūtos noteiktā kārtībā apstiprinātu kredītiestādes filiāles nolikumu;

14.3. kredītiestādes filiāles vadītāja izvērstu profesionālo biogrāfiju (CV – par pēdējiem 10 gadiem, norādot arī ieņemamos amatus, pilnvaru apjomu un veiktās funkcijas), kurā norādīti personu identificējošie dati (personas kods, dzimšanas datums un gads).

15. Pēc tam, kad saņemta atļauja kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī, ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc reģistrācijas attiecīgajā ārvalstī, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc minētās atļaujas saņemšanas Komisijā kredītiestāde iesniedz Komisijai reģistrāciju apliecinošo dokumentu kopijas, kā arī attiecīgās ārvalsts kompetentās institūcijas izsniegtās licences vai atļaujas kopiju, ja ārvalstī spēkā esošie normatīvie akti paredz licences vai atļaujas nepieciešamību. Ja kredītiestāde neizpilda minēto prasību, Komisija vai attiecīgajā gadījumā Eiropas Centrālā banka anulē izsniegto atļauju kredītiestādes filiāles atvēršanai ārvalstī.

V. Ārvalstu un dalībvalstu kredītiestāžu pārstāvniecību atvēršana

16. Ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestāde rakstveidā paziņo Komisijai par ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes pārstāvniecības atvēršanu Latvijas Republikā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc ieraksta izdarīšanas Komercreģistrā. Ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes pilnvarota amatpersona iesniedz Komisijai paziņojumu (2. pielikums) par ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes pārstāvniecības atvēršanu. Komisija nekavējoties paziņo ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes uzraudzības institūcijai par minētā paziņojuma saņemšanu.

17. Ja ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestāde nolemj slēgt kredītiestādes pārstāvniecību, kura darbojas Latvijas Republikā, tā par šo lēmumu rakstveidā informē Komisiju ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc pārstāvniecības izslēgšanas no Komercreģistra.

VI. Kredītiestāžu filiāļu atvēršana dalībvalstīs un finanšu pakalpojumu sniegšana dalībvalstīs, neatverot filiāli

18. Kredītiestāde, kura vēlas atvērt filiāli dalībvalstī, iesniedz Komisijai paziņojumu angļu valodā saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 27. augusta Īstenošanas regulas Nr. 926/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām paziņojumiem attiecībā uz tiesību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES, (tālāk tekstā – Īstenošanas regula) un Eiropas Komisijas 2014. gada 4. jūnija Deleģētās regulas Nr. 1151/2014, ar ko saistībā ar informāciju, kura jāsniedz, ja tiek izmantotas tiesības veikt uzņēmējdarbību un īstenota pakalpojumu sniegšanas brīvība, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, (tālāk tekstā – Deleģētā regula) prasībām. Papildus kredītiestāde dokumentus un paziņojumus iesniedz latviešu valodā ar pievienotu dokumentu tulkojumu tās valsts valodā, kurā kredītiestāde plāno atvērt filiāli. Ja šāda iespēja paredzēta attiecīgajā dalībvalstī, kredītiestāde var iesniegt arī dokumentu tulkojumu angļu valodā.

19. Kredītiestāde, kura vēlas sākt finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, neatverot filiāli, iesniedz Komisijai paziņojumu angļu valodā saskaņā ar Īstenošanas regulas un Deleģētās regulas prasībām.

VII. Kredītiestāžu reorganizācija

20. Lai Komisija atļautu reorganizēt kredītiestādi, visas reorganizācijas procesā iesaistītās komercsabiedrības iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

20.1. vadītāju parakstītu Komisijai adresētu iesniegumu, kurā uzskaitīti visi tam pievienotie dokumenti, t.sk. norādīta informācija par reorganizācijas iemesliem. Kredītiestāde papildus sniedz arī informāciju par dalībvalstīm, kurās kredītiestādei ir kreditori;

20.2. pēc reorganizācijas pabeigšanas par stāvokli pirmajā darbības dienā sagatavotu darbību turpinošo kredītiestāžu bilanci (3. pielikums) un saskaņā ar tās datiem veiktu pašu kapitāla un kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķinu.

21. Pēc atļaujas reorganizēt kredītiestādi saņemšanas licence kredītiestādes darbībai tiek anulēta tām reorganizētajām kredītiestādēm, kuras vairs neturpina darbību.

VIII. Kredītiestāžu paziņojums par nodomu izmaksāt dividendes (arī ārkārtas dividendes) un atļaujas saņemšana

22. Kredītiestāde, paziņojot par nodomu izmaksāt dividendes, iesniedz Komisijai iesniegumu, norādot paredzamo dividenžu apmēru, kuram pievieno šādus dokumentus:

22.1. kredītiestādes gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu par kredītiestādes gada pārskatu, ja tas jau nav iesniegts Komisijai;

22.2. citu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija varētu izvērtēt, vai dividenžu izmaksas rezultātā kredītiestāde turpmāk spēs ievērot Kredītiestāžu likumā un tieši piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos rādītājus un ierobežojumus, kuru apmēru (līmeni) ietekmē dividenžu izmaksa.

23. Kredītiestāde, paziņojot par nodomu izmaksāt ārkārtas dividendes, iesniedz Komisijai iesniegumu, norādot paredzamo dividenžu apmēru, kuram pievieno šādus dokumentus:

23.1. starpperioda finanšu pārskatus par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, ja no pārskata gada sākuma līdz ārkārtas dividenžu noteikšanas datumam ir pagājuši mazāk nekā seši mēneši;

23.2. starpperioda finanšu pārskatus par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu par kredītiestādes starpperioda finanšu pārskatiem, ja no pārskata gada sākuma līdz ārkārtas dividenžu noteikšanas datumam ir pagājuši seši mēneši vai vairāk;

23.3. citu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija varētu izvērtēt, vai dividenžu izmaksas rezultātā kredītiestāde turpmāk spēs ievērot Kredītiestāžu likumā un tieši piemērojamajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos rādītājus un ierobežojumus, kuru apmēru (līmeni) ietekmē dividenžu izmaksa.

24. Noteikumu 23. punktā minētos starpperioda finanšu pārskatus sagatavo atbilstoši gada pārskata sagatavošanu regulējošā normatīvā akta vai 34. Starptautiskā Grāmatvedības standarta prasībām.

25. Lai kredītiestāde saņemtu atļauju izmaksāt dividendes (arī ārkārtas dividendes), ja zvērināta revidenta ziņojums par kredītiestādes finanšu pārskatiem ir ar piezīmēm vai zvērināts revidents ir atteicies sniegt atzinumu vai arī sniedzis negatīvu atzinumu, kredītiestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, norādot paredzamo dividenžu (arī ārkārtas dividenžu) apmēru un paskaidrojot zvērināta revidenta piezīmju, atteikuma sniegt atzinumu vai sniegtā negatīvā atzinuma iemeslus.

IX. Ciešas attiecības

26. Par ciešu attiecību izveidošanos vai izmaiņām (ja apmērs palielinās) tajās kredītiestāde rakstveidā paziņo Komisijai ne vēlāk kā 30 dienas pirms nodoma izveidot ciešas attiecības vai palielināt to apmēru. Par ciešu attiecību izbeigšanos vai samazināšanos kredītiestāde paziņo Komisijai ne vēlāk kā 30 dienas pēc šo attiecību izbeigšanās.

27. Paziņojumā par personām, ar kurām kredītiestādei ir ciešas attiecības, norāda:

27.1. par fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav – dzimšanas gadu un vietu), pilsonību un ciešo attiecību veidu, apmēru (procentos);

27.2. par komercsabiedrībām – firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un vietu, ciešo attiecību veidu, apmēru (procentos) un norādi, ja komercsabiedrība sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus.

28. Par ciešām attiecībām dalības veidā kredītiestāde paziņo Komisijai tikai tādā gadījumā, ja:

28.1. ieguldījums dod iespēju īstenot ietekmi uz komercsabiedrības vadību vai finanšu politiku;

28.2. ieguldījums nav klasificējams kā tirdzniecības nolūkā turēts vai pārdošanai pieejams aktīvs;

28.3. ciešās attiecībās esošā komercsabiedrība sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus.

X. Informācija par ārvalsts kredītiestādes filiāli

29. Ārvalsts kredītiestādes filiāle iesniedz Komisijai šādu informāciju:

29.1. datus par ārvalsts kredītiestādes filiāles kopējo aktīvu apmēru;

29.2. datus par likvīdo aktīvo sadalījumu valūtās;

29.3. datus par pašu kapitāla lielumu;

29.4. informāciju par noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā ārvalsts kredītiestādes filiāle;

29.5. risku pārvaldīšanas politiku;

29.6. pārvaldības un darbības organizatorisko struktūru un informāciju par personām (darbiniekiem), kuras pilda pamatfunkcijas ārvalsts kredītiestādes filiālē;

29.7. darbības atjaunošanas plānu.

30. Komisijai ir tiesības pieprasīt ārvalsts kredītiestādes filiālei jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama tās uzraudzībai.

XI. Licences pārreģistrācija

31. Komisija pārreģistrē licenci šādos gadījumos:

31.1. ja tiek mainīts kredītiestādes nosaukums (firma);

31.2. ja kredītiestādei tiek atļauts veikt tādas darbības vai tiek noteikti tādi finanšu pakalpojumu sniegšanas nosacījumi, kuri nebija norādīti licencē.

32. Lai pārreģistrētu licenci nosaukuma maiņas gadījumā, kredītiestāde iesniedz Komisijai iesniegumu. Ārvalsts kredītiestāde iesniegumam pievieno arī apliecinātu reģistrācijas apliecības kopiju.

XII. Atsevišķas informācijas sniegšanas Komisijai kārtība

33. Kredītiestāde rakstveidā iesniedz Komisijai šādu informāciju:

33.1. par juridiskās adreses maiņu – informē Komisiju ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc kredītiestādes juridiskās adreses maiņas reģistrācijas Komercreģistrā;

33.2. par kredītiestādes pamatkapitāla sadalījumu – katru gadu līdz 1. februārim iesniedz Komisijai informāciju par kredītiestādes pamatkapitāla sadalījumu akcionāru, valstu un ieguldījumu apmēra griezumā (4. pielikums) par stāvokli iepriekšējā gada 31. decembrī;

33.3. par kredītiestādes struktūrvienībām – reizi gadā ne vēlāk kā nākamā gada 31. janvārī iesniedz Komisijai kredītiestādes filiāļu, pārstāvniecību un citu tās struktūrvienību (norēķinu grupu, klientu apkalpošanas centru u.tml.) sarakstu (5. pielikums) par laika periodu no 1. janvāra līdz 31. decembrim;

33.4. par personām, ar kurām tai ir ciešas attiecības, – katru gadu līdz 1. februārim iesniedz Komisijai informāciju grafisku pārskatu vai saraksta veidā par stāvokli iepriekšējā gada 31. decembrī;

33.5. par ciešu attiecību sākšanu vai izbeigšanu – ja ciešās attiecībās esoša komercsabiedrība sāk vai izbeidz sniegt ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, kredītiestāde par to rakstveidā paziņo Komisijai ne vēlāk kā 30 dienas pēc minēto pakalpojumu sniegšanas sākšanas vai izbeigšanas;

33.6. par ārvalsts kredītiestādes filiāli – reizi gadā ne vēlāk kā nākamā gada 31. janvārī iesniedz Komisijai šo noteikumu 29. punktā minēto informāciju par stāvokli iepriekšējā gada 31. decembrī;

33.7. par personām (darbiniekiem), kas kredītiestādē pilda pamatfunkcijas, – katru gadu līdz 1. februārim iesniedz Komisijai sarakstu par stāvokli iepriekšējā gada 31. decembrī.

XIII. Iesniegumu un paziņojumu izskatīšanas kārtība

34. Komisija izsniedz licenci triju darbdienu laikā no dienas, kad no kredītiestādes saņemts lēmums par tās reģistrāciju Komercreģistrā.

35. Kredītiestādes nosaukuma (firmas) maiņas gadījumā Komisija licenci pārreģistrē triju darbdienu laikā pēc visu nepieciešamo normatīvo aktu prasībām atbilstoši sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

36. Licences nosacījumu maiņas gadījumā iesniegumu par licences pārreģistrāciju Komisija izskata un lēmumu par licences pārreģistrāciju vai atteikumu pieņem 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo normatīvo aktu prasībām atbilstoši sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

37. Komisija šo noteikumu 12.14.20.22., 23. un 25. punktā noteiktos iesniegumus vai citus dokumentus izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas.

38. Latvijas Republikā izstrādātos un apstiprinātos dokumentus un to kopijas noformē saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumu prasībām.

39. Ārvalstu fizisko un juridisko personu dokumenti ir jālegalizē, ja vien Latvijas Republikas likumos vai Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība. Dokumentiem svešvalodās jābūt ar tulkojumu latviešu valodā vai valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā.

40. Ja iesniegumu vai citu dokumentu izskatīšanas laikā šajos noteikumos minētajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi, kredītiestāde, ārvalsts kredītiestādes filiāle vai ārvalsts kredītiestādes pārstāvniecība nekavējoties iesniedz Komisijai attiecīgos precizētos dokumentus.

41. Ja Komisijai tiek iesniegti dokumenti šo noteikumu II, III, IV, V un VI nodaļā minēto licenču kredītiestādes darbības veikšanai saņemšanai vai atsevišķu kredītiestāžu darbību reglamentējošo atļauju saņemšanai, kredītiestāde iesniedz arī attiecīgās personas apliecinājumu (6.9. pielikums), ka tā ir informēta par savu personas datu apstrādi.

42. Kredītiestāde var neiesniegt Komisijai dokumentus, kuri ir iegūstami no Latvijas Republikas publiskajiem reģistriem.

43. Ja šajos noteikumos noteiktajos gadījumos jāiesniedz dokumenti, kuri jau ir Komisijas rīcībā un kuros ietvertajā informācijā nav notikušas izmaiņas, tad attiecīgos dokumentus neiesniedz atkārtoti un iesniegumā Komisijai norāda, kad attiecīgie dokumenti ir iesniegti Komisijai un ka tajos ietvertajā informācijā no iesniegšanas brīža Komisijai nav notikušas izmaiņas.

XIV. Noslēguma jautājums
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvas 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvas 2007/44/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. maija Direktīvas 2019/878, ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile
1. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
27.10.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 200
Kredītiestādes dibinātāju saraksts

1. Fiziskās personas

Vārds, uzvārds Personas kods vai dzimšanas datums un gads Pases vai cita personu apliecinoša dokumenta Nr. Pilsonība
(pavalstniecība)
Līdzdalība
akciju/daļu
nominālvērtība (euro)
pamatkapitālā (%)
           
           
           
           
           

2. Juridiskās personas

Nosaukums (firma) Juridiskā adrese Reģistrācijas Nr. Reģistrācijas valsts
(teritorija) un reģistrācijas iestāde
Līdzdalība
akciju/daļu
nominālvērtība (euro)
pamatkapitālā (%)
           
           
           
           
           
     
Kredītiestādes dibinātāju pilnvarotā persona   /   /
  (paraksts)   (vārds, uzvārds)
2. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
27.10.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 200
Paziņojums
par ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes pārstāvniecības atvēršanu
Ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes nosaukums (firma)  
   
Ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes juridiskā adrese  
   
Reģistrācijas valsts (teritorija)  
Reģistrācijas numurs  
Faksa numurs, e-pasta adrese  
Telefona numurs  
Interneta adrese  
  (mājaslapa)
Kontaktpersona  
  (vārds, uzvārds)
Pārstāvniecības nosaukums (firma)  
Pārstāvniecības juridiskā adrese  
  (atrašanās vieta Latvijas Republikā)
Pārstāvniecības vadītājs  
  (vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods)

Datums

Ārvalsts vai dalībvalsts kredītiestādes
pilnvarotā amatpersona
  /   /
  (paraksts)   (vārds, uzvārds)  
3. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
27.10.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 200
Bilances pārskats

____________. gada _________

Kredītiestādes nosaukums _________________

Nr.p.k. Pozīcijas nosaukums Summa (euro)
1. Nauda kasē un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām  
2. Prasības uz pieprasījumu pret maksātspējīgām kredītiestādēm  
3. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā  
4. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos  
5. Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā  
6. Atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite  
7. Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai  
8. Ieguldījumi meitassabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās  
9. Pamatlīdzekļi  
10. Nemateriālie aktīvi  
11. Nodokļu aktīvi  
12. Citi aktīvi  
13. Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas  
14. Kopā aktīvi (1.+....+13.)  
15. Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā  
16. Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā  
17. Atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite  
18. Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai  
19. Uzkrājumi  
20. Nodokļu saistības  
21. Citas saistības  
22. Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas  
23. Kopā saistības (15.+...+22.)  
24. Kapitāls un rezerves  
25. Kopā kapitāls un rezerves, un saistības (23.+24.)  
26. Ārpusbilances posteņi  
27. Iespējamās saistības  
28. Ārpusbilances saistības pret klientiem  

 

4. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
27.10.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 200

Kredītiestādes nosaukums _____________________________

Kredītiestādes kods |_|_|_|

Kredītiestādes pamatkapitāla sadalījums

_______ . gada 31. decembrī

Akcionārs
(vārds, uzvārds, personas kods/nosaukums (firma), reģistrācijas numurs)
Akcionāra mītnes valsts
(kods)
Akciju nominālvērtība
(euro)
Līdzdalība pamatkapitālā
(procentos)
  1 2 3
       
       
       
       
       
Kredītiestādes valdes priekšsēdētājs  

/

 

/

  (paraksts)   (vārds, uzvārds)  
Izpildītājs    
  (vārds, uzvārds, tālruņa numurs, e-pasta adrese)  

Datums

5. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
27.10.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 200
Kredītiestādes filiāļu, pārstāvniecību un citu tās struktūrvienību saraksts
Kredītiestādes filiāļu skaits Latvijas Republikā Kredītiestādes citu struktūrvienību (norēķinu grupu, klientu apkalpošanas centru u.tml.) skaits Latvijas Republikā Kredītiestādes filiāles ārvalstīs
(skaits un valsts)
Kredītiestādes filiāles dalībvalstīs
(skaits un valsts)
Kredītiestādes pārstāvniecības ārvalstīs
(skaits un valsts)
Kredītiestādes pārstāvniecības dalībvalstīs
(skaits un valsts)
Dalībvalstis, kurās kredītiestāde sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli
(skaits un valsts)
             
Kredītiestādes valdes priekšsēdētājs   /   /
  (paraksts)   (vārds, uzvārds)
6. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
27.10.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 200
PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

LICENCĒŠANAS PROCEDŪRA

PERSONAS DATU APSTRĀDES MĒRĶIS UN TIESISKAIS PAMATS LICENCĒŠANAS PROCEDŪRAS GAITĀ

Uzsākot kredītiestādes darbību, iepriekšēja atļaujas saņemšana ir galvenā prudenciālās uzraudzības metode, lai nodrošinātu, ka šo darbību veic tikai uzņēmēji, kam ir stabils ekonomiskais pamats un struktūra (organisation), kura spēj novērst īpašos noguldījumu pieņemšanai un kredītu izsniegšanai raksturīgos riskus, un kam ir piemēroti vadītāji (directors).

VUM Regula1 Eiropas Centrālajai bankai (ECB) uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 6. punktu.

Prudenciālās uzraudzības nolūkā ECB ir uzticēti uzdevumi attiecībā uz iesaistītajās dalībvalstīs dibinātajām kredītiestādēm, kas minētas VUM Regulas 4. pantā, VUM Regulas 6. panta ietvaros.

Saskaņā ar VUM Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu ECB izsniedz atļauju kredītiestādēm, uz kurām attiecas VUM Regulas 14. pants. Saskaņā ar minēto pantu pieteikumu izsniegt atļauju uzsākt tādas kredītiestādes darbību, kura veiks uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, iesniedz tās dalībvalsts valsts nacionālajai kompetentajai iestādei (NKI), kurā kredītiestāde paredz veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos. Ja visas prasības ir ievērotas, attiecīgā NKI novērtē pieteikumu un sagatavo lēmuma projektu ierosināt ECB izsniegt atļauju. ECB izsaka iebildumus pret lēmuma projektu tikai tad, ja nav izpildīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos izklāstītie nosacījumi atļauju izsniegšanai. Saskaņā ar KPD IV2 13. panta 1. punktu, 14. panta 2. punktu, 16. panta 3. punktu un 91. pantu jānodrošina izvirzīto vadības struktūru locekļu un akcionāru piemērotība. VUM Pamatregulas3 73. pants nosaka NKI un ECB sadarbības kārtību licencēšanas procedūras ietvaros.

PERSONAS DATU IZMANTOŠANA

Visi pieprasītie personas dati ir nepieciešami, lai novērtētu izvirzīto vadības struktūru locekļu un akcionāru piemērotību attiecībā uz pieteikumu izsniegt atļauju uzsākt kredītiestādes darbību. Ja dati netiek iesniegti, tad pieteikumu noraida, pamatojoties uz nepilnīgi sniegto informāciju.

PERSONAS DATU SAŅĒMĒJI VAI SAŅĒMĒJU GRUPAS

Licencēšanas procedūras gaitā saņemtos personas datus izpauž personām, kurām nepieciešams tos zināt (on a need-to-know basis), NKI darbiniekiem, Eiropas Banku iestādes darbiniekiem, Vienotās uzraudzības komandu (Joint Supervisory Teams) dalībniekiem vai citiem ECB darbiniekiem, kam tas nepieciešams pienākumu pildīšanai, ECB Uzraudzības valdes sekretariātam un Uzraudzības valdes locekļiem, kā arī ECB padomes locekļiem.

PIEMĒROJAMAIS GLABĀŠANAS PERIODS

ECB jāglabā personas dati, kas sniegti atļaujas pieteikumos, 15 gadus no pieteikuma vai paziņojuma dienas, ja tas tiek atsaukts pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas, no dienas, kad pieņemts negatīvs lēmums, vai no dienas, kad datu subjekti pārtrauc darbību uzraugāmās iestādes pārvaldes struktūrā kā galveno funkciju pildītāji vai akcionāri, kas piedalījās uzraugāmās iestādes dibināšanā (founding shareholders of the supervised entity), pozitīva ECB lēmuma gadījumā. Ja tiek ierosināta administratīvā lieta vai uzsākta tiesvedība, glabāšanas periodu pagarina un tas beidzas vienu gadu pēc tāda lēmuma par sankciju piemērošanu stāšanās spēkā, kam ir galīga lēmuma spēks. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) glabā personas datus, kas sniegti atļaujas pieteikumos, 10 gadus pēc tirgus dalībnieka statusa maiņas.

PIEMĒROJAMĀ DATU AIZSARDZĪBA UN DATU pārziņi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.  45/2001 un Lēmumu Nr.  1247/2002/EK ir piemērojama personas datu apstrādē, ko veic ECB. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.  2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ir piemērojama personas datu apstrādē, ko veic FKTK. Regulas (EK) Nr. 2018/1725 un Nr.  2016/679 izpratnē ECB un FKTK ir kopīgi pārziņi.

DATU SUBJEKTA TIESĪBAS

Datu subjektam, kura personas datus minētās prudenciālās uzraudzības nolūkā apstrādā ECB un FKTK, ir tiesības piekļūt datiem, kas uz viņu attiecas, un tiesības tos labot.

KONTAKTI

Ja Jums rodas jautājumi vai sūdzības par datu apstrādes procesu, Jūs varat vērsties ECB (authorisation@ecb.europa.eu) vai NKI (fktk@fktk.lv).

Turklāt Jums ir tiesības jebkurā laikā vērsties pēc palīdzības pie Eiropas datu aizsardzības uzrauga (European Data Protection Supervisor) vai Datu valsts inspekcijā.

APLIECINĀJUMS

Ar šo apliecinu, ka esmu informēts, ka, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām (piemēram, Kredītiestāžu likuma 13. panta ceturto daļu, 29. panta pirmo daļu, 57. panta 1.1 daļu, VUM Regulas 4. pantu), FKTK savas kompetences ietvaros saņem un apstrādā FKTK iesniegtos manus kā fiziskās personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Esmu informēts, ka mani personas dati tiek nodoti ECB tās funkciju veikšanai, kā arī ECB nodod manus personas datus FKTK.

Vārds, uzvārds

Paraksts

Vieta, datums


1 Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, OJ L 175, 14.06.2014.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, OJ L 176, 27.06.2013.

3 Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm, OJ L 141, 14.05.2014.

7. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
27.10.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 200
PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

BŪTISKA LĪDZDALĪBA

PERSONAS DATU APSTRĀDES MĒRĶIS UN TIESISKAIS PAMATS BŪTISKAS LĪDZDALĪBAS PROCEDŪRAS KONTEKSTĀ

Jebkura jaunā īpašnieka piemērotības novērtēšana pirms būtiskas līdzdalības iegūšanas kredītiestādē vai tās atsavināšanas ir neaizstājams instruments, lai pastāvīgi nodrošinātu jauno kredītiestāžu īpašnieku piemērotību un finanšu stabilitāti.

VUM Regula1 Eiropas Centrālajai bankai (ECB) uztic īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības politiku, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 6. punktu.

Prudenciālās uzraudzības nolūkā ECB ir uzticēti uzdevumi attiecībā uz iesaistītajās dalībvalstīs dibinātajām kredītiestādēm, kas minētas VUM Regulas 4. pantā, VUM Regulas 6. panta ietvaros.

Ņemot vērā VUM Regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 15. pantu, ECB izvērtē paziņojumus par būtiskas līdzdalības iegūšanu un atsavināšanu kredītiestādēs (izņemot banku noregulējuma gadījumus (bank resolution)) un pieņem lēmumu vai iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, pamatojoties uz vērtēšanas kritērijiem, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Saskaņā ar KPD IV2 23. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu novērtē izvirzītā līdzdalības ieguvēja reputāciju un katra augstākās vadības pārstāvja, kurš, iegūstot plānoto būtisku līdzdalību, vadīs kredītiestādi, reputāciju, zināšanas un pieredzi. VUM Pamatregulas3 85. pants nosaka nacionālo kompetento iestāžu (NKI) un ECB sadarbības noteikumus būtiskas līdzdalības procedūrā.

PERSONAS DATU IZMANTOŠANA

Visi pieprasītie personas dati ir nepieciešami, lai novērtētu izvirzītā būtiskas līdzdalības ieguvēja kredītiestādē reputāciju un katra vadības struktūras un augstākās vadības darbinieka, kurš, iegūstot būtisku līdzdalību, vadīs mērķa kredītiestādes darbību, piemērotību. Ja dati netiek iesniegti, pieteikumu par Jūsu nodomu iegūt būtisku līdzdalību kredītiestādē uzskata par nepilnīgu un ECB iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, pamatojoties uz to, ka informācija par izvirzīto līdzdalības ieguvēju ir nepilnīga (KPD IV 23. panta 2. punkts).

PERSONAS DATU SAŅĒMĒJI VAI SAŅĒMĒJU GRUPAS

Būtiskas līdzdalības procedūras gaitā saņemtos personas datus izpauž personām, kurām nepieciešams tos zināt (on a need-to-know basis), NKI darbiniekiem, Vienotās uzraudzības komandu (Joint Supervisory Teams) dalībniekiem vai citiem ECB darbiniekiem, kam tas nepieciešams pienākumu pildīšanai, ECB Uzraudzības valdes sekretariātam un Uzraudzības valdes locekļiem, kā arī ECB padomes locekļiem.

PIEMĒROJAMAIS GLABĀŠANAS PERIODS

ECB jāglabā personas dati, kas sniegti pieteikumos vai paziņojumos par būtisku līdzdalību, 15 gadus no pieteikuma vai paziņojuma dienas, ja tas tiek atsaukts pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas, no dienas, kad pieņemts negatīvs lēmums, vai no dienas, kad datu subjekti vairs nav akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība, vai nav uzraudzītās iestādes augstākajā vadībā, pozitīva ECB lēmuma gadījumā. Ja tiek ierosināta administratīvā lieta vai uzsākta tiesvedība, glabāšanas periodu pagarina un tas beidzas vienu gadu pēc tāda lēmuma par sankciju piemērošanu stāšanās spēkā, kam ir galīga lēmuma spēks. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) glabā personas datus, kas sniegti atļaujas pieteikumos, 10 gadus pēc tirgus dalībnieka statusa maiņas.

PIEMĒROJAMĀ DATU AIZSARDZĪBA UN DATU pārziņi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.  45/2001 un Lēmumu Nr.  1247/2002/EK ir piemērojama personas datu apstrādē, ko veic ECB. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.  2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ir piemērojama personas datu apstrādē, ko veic FKTK. Regulas (EK) Nr. 2018/1725 un Nr.  2016/679 izpratnē ECB un FKTK ir kopīgi pārziņi.

DATU SUBJEKTA TIESĪBAS

Datu subjektam, kura personas datus minētās prudenciālās uzraudzības nolūkā apstrādā ECB un FKTK, ir tiesības piekļūt datiem, kas uz viņu attiecas, un tiesības tos labot.

KONTAKTI

Ja Jums rodas jautājumi vai sūdzības par datu apstrādes procesu, Jūs varat vērsties ECB (authorisation@ecb.europa.eu) vai NKI (fktk@fktk.lv).

Turklāt Jums ir tiesības jebkurā laikā vērsties pēc palīdzības pie Eiropas datu aizsardzības uzrauga (European Data Protection Supervisor) vai Datu valsts inspekcijā.

APLIECINĀJUMS

Ar šo apliecinu, ka esmu informēts, ka, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām (piemēram, Kredītiestāžu likuma 29. panta pirmo daļu, 57. panta 1.1 daļu, VUM Regulas 4. pantu), FKTK savas kompetences ietvaros saņem un apstrādā FKTK iesniegtos manus kā fiziskās personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Esmu informēts, ka mani personas dati tiek nodoti ECB tās funkciju veikšanai, kā arī ECB nodod manus personas datus FKTK.

Vārds, uzvārds

Paraksts

Vieta, datums


1 Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, OJ L 175, 14.06.2014.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, OJ L 176, 27.06.2013.

3 Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm, OJ L 141, 14.05.2014.

8. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
27.10.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 200
PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

NOZĪMĪGO UZRAUDZĪTO IESTĀŽU TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU NEIESAISTĪTĀS DALĪBVALSTS TERITORIJĀ

PERSONAS DATU APSTRĀDES MĒRĶIS UN TIESISKAIS PAMATS

Kredītiestādēm, kas nodibinātas iesaistītajās dalībvalstīs, ir tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus neiesaistītās dalībvalsts teritorijā. VUM Regula1 Eiropas Centrālajai bankai (ECB) uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 6. punktu.

Prudenciālās uzraudzības nolūkā ECB ir uzticēti uzdevumi attiecībā uz iesaistītajās dalībvalstīs dibinātajām kredītiestādēm, kas minētas VUM Regulas 4. pantā, VUM Regulas 6. panta ietvaros.

Saskaņā ar VUM Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu ECB ir tiesīga veikt uzdevumus, kurus veic mītnes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz kredītiestādēm, kuras dibinātas iesaistītajā dalībvalstī un kuras vēlas atvērt filiāli neiesaistītajā dalībvalstī. Mītnes dalībvalsts pilnvaras attiecībā uz kredītiestādes tiesībām veikt uzņēmējdarbību ir izklāstītas KPD IV2 35. pantā, un tajās iekļauta arī administratīvās struktūras atbilstības vērtēšana. Saistībā ar to nozīmīgajai uzraudzītajai iestādei ir jāsniedz informācija par personām, kas ir atbildīgas par filiāles vadību. Procedūras, kas jāievēro nacionālajām kompetentajām iestādēm (NKI) un ECB attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestāžu tiesībām veikt uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, ir izklāstītas VUM Pamatregulas3 17. panta 1. punktā.

PERSONAS DATU IZMANTOŠANA

Visi nepieciešamie personas dati, kas jāuzrāda Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 926/2014 (2014. gada 27. augusts) veidlapās, ir nepieciešami, lai varētu novērtēt to personu piemērotību, kas izvirzītas uzņemties atbildību par neiesaistītās dalībvalsts teritorijā dibinātas nozīmīgās uzraudzītās iestādes filiāles vadību vai galvenajām funkcijām. Ja dati netiek iesniegti, paziņojumu uzskata par nepilnīgi aizpildītu un uz to attiecas Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 926/2014 5. panta 2. un 3. punkts: nozīmīgā iestāde ir jāinformē par paziņojuma nepilnībām, un trīs mēnešus ilgais vērtēšanas periods tiek uzsākts tikai pēc tam, kad tiek saņemts paziņojums, kurā iekļauta pilnīga informācija.

PERSONAS DATU SAŅĒMĒJI VAI SAŅĒMĒJU GRUPAS

Personas dati, kas sniegti saistībā ar nozīmīgo uzraudzīto iestāžu tiesībām veikt uzņēmējdarbību citas neiesaistītās dalībvalsts teritorijā, tiek izpausti personām, kurām nepieciešams tos zināt (on a need-to-know basis), NKI darbiniekiem, Vienotās uzraudzības komandu (Joint Supervisory Teams) dalībniekiem vai citiem ECB darbiniekiem, kam tas nepieciešams pienākumu pildīšanai, ECB Uzraudzības valdes sekretariātam un Uzraudzības valdes locekļiem, kā arī ECB padomes locekļiem.

PIEMĒROJAMAIS GLABĀŠANAS PERIODS

ECB jāglabā personas dati, kas sniegti nozīmīgo uzraudzīto iestāžu pieteikumos vai paziņojumos par tiesībām veikt uzņēmējdarbību neiesaistītās dalībvalsts teritorijā, 15 gadus no pieteikuma vai paziņojuma dienas, ja tas tiek atsaukts pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas, no dienas, kad pieņemts negatīvs lēmums, vai no dienas, kad datu subjekti pārtrauc darbību filiāles pārvaldes struktūrā kā vadītāji vai galveno funkciju pildītāji, pozitīva ECB lēmuma gadījumā. Ja tiek ierosināta administratīvā lieta vai uzsākta tiesvedība, glabāšanas periodu pagarina un tas beidzas vienu gadu pēc tāda lēmuma par sankciju piemērošanu stāšanās spēkā, kam ir galīga lēmuma spēks. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) glabā personas datus, kas sniegti atļaujas pieteikumos, 10 gadus pēc tirgus dalībnieka statusa maiņas.

PIEMĒROJAMĀ DATU AIZSARDZĪBA UN DATU pārzinis

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK ir piemērojama personas datu apstrādē, ko veic ECB. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ir piemērojama personas datu apstrādē, ko veic FKTK. Regulas (EK) Nr. 2018/1725 un Nr. 2016/679 izpratnē ECB un FKTK ir kopīgi pārziņi.

DATU SUBJEKTA TIESĪBAS

Datu subjektam, kura personas datus minētās prudenciālās uzraudzības nolūkā apstrādā ECB un FKTK, ir tiesības piekļūt datiem, kas uz viņu attiecas, un tiesības tos labot.

KONTAKTI

Ja Jums rodas jautājumi vai sūdzības par datu apstrādes procesu, Jūs varat vērsties ECB (authorisation@ecb.europa.eu) vai NKI (fktk@fktk.lv).

Turklāt Jums ir tiesības jebkurā laikā vērsties pēc palīdzības pie Eiropas datu aizsardzības uzrauga (European Data Protection Supervisor) vai Datu valsts inspekcijā.

APLIECINĀJUMS

Ar šo apliecinu, ka esmu informēts, ka, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām (piemēram, Kredītiestāžu likuma 12.2 pantu, 57. panta 1.1 daļu, VUM Regulas 4. pantu), FKTK savas kompetences ietvaros saņem un apstrādā FKTK iesniegtos manus kā fiziskās personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Esmu informēts, ka mani personas dati tiek nodoti ECB tās funkciju veikšanai, kā arī ECB nodod manus personas datus FKTK.

Vārds, uzvārds

Paraksts

Vieta, datums


1 Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, OJ L 175, 14.06.2014.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, OJ L 176, 27.06.2013.

3 Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm, OJ L 141, 14.05.2014.

9. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
27.10.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 200
PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

NOZĪMĪGO UZRAUDZĪTO IESTĀŽU TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU CITAS IESAISTĪTĀS DALĪBVALSTS TERITORIJĀ

PERSONAS DATU APSTRĀDES MĒRĶIS UN TIESISKAIS PAMATS

Kredītiestādēm, kas nodibinātas iesaistītajās dalībvalstīs, ir tiesības veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus citas iesaistītās dalībvalsts teritorijā (Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros). VUM Regula1 Eiropas Centrālajai bankai (ECB) uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 6. punktu.

Prudenciālās uzraudzības nolūkā ECB ir uzticēti uzdevumi attiecībā uz iesaistītajās dalībvalstīs dibinātajām kredītiestādēm, kas minētas VUM Regulas 4. pantā, VUM Regulas 6. panta ietvaros.

Saskaņā ar VUM Regulas 17. panta 1. punktu attiecīgajos Savienības tiesību aktos iesaistītajām dalībvalstīm noteiktās procedūras attiecībā uz kredītiestādēm, kuras vēlas dibināt filiāli citas dalībvalsts teritorijā, un saistītās piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetence attiecas tikai uz tiem uzdevumiem, kuri ar VUM Regulas 4. pantu nav uzdoti ECB. Procedūras, ko ievēro nacionālās kompetentās iestādes (NKI) un ECB attiecībā uz nozīmīgo uzraudzīto iestāžu tiesībām veikt uzņēmējdarbību citas iesaistītās dalībvalsts teritorijā, ir izklāstītas VUM Pamatregulas2 11. panta 1. un 3. punktā. Ievērojot minētās prasības, ECB ir jādara zināma informācija, ko nozīmīgās uzraudzītās iestādes ir sniegušas NKI saskaņā ar KPD IV3 35. panta 2. punkta prasībām, kas nosaka, ka nozīmīgā uzraudzītā iestāde sniedz informāciju par personām, kas atbildīgas par filiāles vadību.

PERSONAS DATU IZMANTOŠANA

Visi nepieciešamie personas dati, kas jāuzrāda Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 926/2014 (2014. gada 27. augusts) veidlapās, ir nepieciešami, lai varētu novērtēt to personu piemērotību, kas izvirzītas uzņemties atbildību par citas iesaistītās dalībvalsts teritorijā dibinātas nozīmīgās uzraudzītās iestādes filiāles vadību vai galvenajām funkcijām. Ja dati netiek iesniegti, paziņojumu uzskata par nepilnīgi aizpildītu. Nozīmīgā iestāde ir jāinformē par paziņojuma nepilnībām, un divu mēnešu vērtēšanas periods tiek uzsākts tikai pēc tam, kad tiek saņemts paziņojums, kurā iekļauta pilnīga informācija.

PERSONAS DATU SAŅĒMĒJI VAI SAŅĒMĒJU GRUPAS

Personas dati, kas sniegti saistībā ar nozīmīgo uzraudzīto iestāžu tiesībām veikt uzņēmējdarbību citas iesaistītās dalībvalsts teritorijā, tiek izpausti personām, kurām nepieciešams tos zināt (on a need-to-know basis), NKI darbiniekiem, Vienotās uzraudzības komandu (Joint Supervisory Teams) dalībniekiem vai citiem ECB darbiniekiem, kam tas nepieciešams pienākumu pildīšanai, ECB Uzraudzības valdes sekretariātam un Uzraudzības valdes locekļiem, kā arī ECB padomes locekļiem.

PIEMĒROJAMAIS GLABĀŠANAS PERIODS

ECB jāglabā personas dati, kas sniegti nozīmīgo uzraudzīto iestāžu pieteikumos vai paziņojumos par tiesībām veikt uzņēmējdarbību citas iesaistītās dalībvalsts teritorijā, 15 gadus no pieteikuma vai paziņojuma dienas, ja tas tiek atsaukts pirms oficiāla lēmuma pieņemšanas, no dienas, kad pieņemts negatīvs lēmums, vai no dienas, kad datu subjekti pārtrauc darbību filiāles pārvaldes struktūrā kā vadītāji vai galveno funkciju pildītāji, pozitīva ECB lēmuma gadījumā. Ja tiek ierosināta administratīvā lieta vai uzsākta tiesvedība, glabāšanas periodu pagarina un tas beidzas vienu gadu pēc tāda lēmuma par sankciju piemērošanu spēkā stāšanās, kam ir galīga lēmuma spēks. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) glabā personas datus, kas sniegti atļaujas pieteikumos, 10 gadus pēc tirgus dalībnieka statusa maiņas.

PIEMĒROJAMĀ DATU AIZSARDZĪBA UN DATU pārzinis

Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr.  1247/2002/EK ir piemērojama personas datu apstrādē, ko veic ECB. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.  2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ir piemērojama personas datu apstrādē, ko veic FKTK. Regulas (EK) Nr. 2018/1725 un Nr.  2016/679 izpratnē ECB un FKTK ir kopīgi pārziņi.

DATU SUBJEKTA TIESĪBAS

Datu subjektam, kura personas datus minētās prudenciālās uzraudzības nolūkā apstrādā ECB un FKTK, ir tiesības piekļūt datiem, kas uz viņu attiecas, un tiesības tos labot.

KONTAKTI

Ja Jums rodas jautājumi vai sūdzības par datu apstrādes procesu, Jūs varat vērsties ECB (authorisation@ecb.europa.eu) vai NKI (fktk@fktk.lv).

Turklāt Jums ir tiesības jebkurā laikā vērsties pēc palīdzības pie Eiropas datu aizsardzības uzrauga (European Data Protection Supervisor) vai Datu valsts inspekcijā.

APLIECINĀJUMS

Ar šo apliecinu, ka esmu informēts, ka, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām (piemēram, Kredītiestāžu likuma 12.2 pantu, 57. panta 1.1 daļu, VUM Regulas 4. pantu), FKTK savas kompetences ietvaros saņem un apstrādā FKTK iesniegtos manus kā fiziskās personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Esmu informēts, ka mani personas dati tiek nodoti ECB tās funkciju veikšanai, kā arī ECB nodod manus personas datus FKTK.

Vārds, uzvārds

Paraksts

Vieta, datums


1 Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, OJ L 175, 14.06.2014.

2 Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 468/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm, OJ L 141, 14.05.2014.

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK, OJ L 176, 27.06.2013.

05.11.2020