Tiesību akts: zaudējis spēku
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Latvijas Bankas 2024. gada 21. oktobra noteikumus Nr. 327 "Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu un privāto pensiju fondu pensiju plānu gada pārskata noteikumi".
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 189

Rīgā 2020. gada 20. oktobrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 43 2. p.)
Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi
Izdoti saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likuma
14. panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem (tālāk tekstā – līdzekļu pārvaldītājs), sagatavojot ieguldījumu plāna gada pārskatu un kārtojot grāmatvedību.

2. Līdzekļu pārvaldītājs katram tā pārvaldē esošajam ieguldījumu plānam sagatavo ieguldījumu plāna gada pārskatu par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu (tālāk tekstā – gada pārskats), kas atbilst šo noteikumu prasībām.

3. Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no:

3.1. finanšu pārskatiem, kas ietver:

3.1.1. aktīvu un saistību pārskatu,

3.1.2. ienākumu un izdevumu pārskatu,

3.1.3. neto aktīvu kustības pārskatu,

3.1.4. pielikumu;

3.2. līdzekļu pārvaldītāja ziņojuma;

3.3. paziņojuma par līdzekļu pārvaldītāja valdes atbildību;

3.4. turētājbankas ziņojuma.

4. Finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par ieguldījumu plāna finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Finanšu pārskatu sagatavošanu veic, pamatojoties uz Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem Grāmatvedības standartiem, Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem un Starptautisko Finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijām, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras publicētas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", (tālāk tekstā – Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti). Informācija par Eiropas Komisijas apstiprinātajiem Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem pieejama interneta mājaslapā www.europa.eu.int/comm/internal_market/ accounting/ias_en.htm, kā arī Latvijas Republikas Finanšu ministrijas interneta mājaslapā www.fm.gov.lv. Sagatavojot finanšu pārskatus, var izmantot arī tādus Starptautiskos Finanšu pārskatu standartus, kuri publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" pēc pārskata perioda beigu datuma, bet līdz gada pārskata apstiprināšanai. Informācija par Starptautisko Finanšu pārskatu standartu apstiprināšanas gaitu Eiropas Komisijā un paredzamo publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" pieejama interneta mājaslapā www.efrag.org.

5. Paraugs aktīvu un saistību pārskata, ienākumu un izdevumu pārskata un neto aktīvu kustības pārskata posteņu izkārtojumam norādīts šo noteikumu 18., 23. un 36. punktā. Var neuzrādīt atsevišķus finanšu pārskatu posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara finanšu pārskatu vieglāk uztveramu, kā arī izveidot minēto posteņu citādu izkārtojumu vai iekļaut papildu posteņus, taču jebkurā gadījumā posteņos atspoguļojamajai informācijai jāatbilst Starptautisko Finanšu pārskatu standartu prasībām.

6. Pielikumā iekļauj paskaidrojošu informāciju par aktīvu un saistību pārskata, ienākumu un izdevumu pārskata un neto aktīvu kustības pārskata posteņu saturu, komentārus par pielietoto grāmatvedības politiku un ieguldījumu politikas aprakstu, kā arī sniedz kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumu portfeli, raksturo šo risku pārvaldīšanu un atklāj citu informāciju, kas būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt ieguldījumu plāna finansiālā stāvokļa un tā darbības rezultātu izpratni.

7. Gada pārskatā lietojamā naudas vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskatā norāda finanšu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpi.

8. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums sniegts šo noteikumu pielikumā.

II. Gada pārskata iesniegšana un publicēšana

9. Gada pārskatu, līdzekļu pārvaldītāja valdes sēdes protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu (Valsts kases pārvaldnieka parakstītu dokumentu, kas apliecina gada pārskata apstiprināšanu) un pilnu zvērināta revidenta ziņojumu par gada pārskatu 10 darba dienu laikā pēc valdes sēdes (Valsts kases pārvaldnieka ieguldījumu plāna gada pārskata apstiprināšanas), bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija). Līdzekļu pārvaldītājs 10 dienu laikā pēc saņemšanas, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1. maijā iesniedz Komisijai līdzekļu pārvaldītāja vadībai adresētā revidentu ziņojuma (management letter) kopiju.

10. Ja zvērināta revidenta atzinums par gada pārskatā iekļautajiem finanšu pārskatiem ir ar piezīmēm vai zvērināts revidents ir atteicies sniegt atzinumu vai arī sniedzis negatīvu atzinumu, tad līdzekļu pārvaldītājs sniedz Komisijai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rakstveida iesniegumu, paskaidrojot zvērināta revidenta piezīmju, atteikuma sniegt atzinumu vai sniegtā negatīvā atzinuma iemeslus un sniedzot priekšlikumus ieguldījumu plāna darbības uzlabošanai.

11. Pilnu gada pārskatu un attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu publicē līdzekļu pārvaldītāja interneta mājaslapā ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1. maijā.

12. Pēc gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma publicēšanas līdzekļu pārvaldītāja interneta mājaslapā ieinteresētās personas var saņemt šo dokumentu kopijas papīra formā pie attiecīgā līdzekļu pārvaldītāja par samaksu, kas nepārsniedz kopēšanas izmaksas.

III. Ziņojumi

13. Līdzekļu pārvaldītāja ziņojumā norāda:

13.1. ieguldījumu plāna nosaukumu, līdzekļu pārvaldītāja nosaukumu, juridisko adresi un tā izpildinstitūcijas atrašanās vietu, dibināšanas datumu un reģistrācijas numuru, licences valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai numuru un izsniegšanas datumu;

13.2. valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu raksturojošo rādītāju kvalitatīvu novērtējumu, t.sk.:

13.2.1. ieguldījumu plāna aktīvu kopējo apmēru, neto aktīvu, daļas vērtības u.tml. rādītāju novērtējumu un to izmaiņu iemeslu raksturojumu,

13.2.2. ieguldījumu stratēģijas izmaiņu aprakstu un situācijas dažādos tirgos, kuros veikti ieguldījumi, novērtējumu,

13.2.3. informāciju par ieguldījumu struktūras izmaiņām,

13.2.4. ieguldījumu kopumā un atsevišķu ieguldījumu veidu ienesīguma novērtējumu,

13.2.5. administratīvo izdevumu novērtējumu;

13.3. informāciju par jebkādiem svarīgiem notikumiem no pārskata gada beigām līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai, kas ir nozīmīgi ieguldījumu plāna finansiālā stāvokļa un tā darbības rezultātu izpratnei;

13.4. turpmākās ieguldījumu plāna attīstības prognozi, paskaidrojot ikvienu būtisku apstākli un risku.

14. Gada pārskatā ietver arī līdzekļu pārvaldītāja valdes rakstveida paziņojumu, kas apliecina tās atbildību par finanšu pārskatu patiesumu. Paziņojumu paraksta līdzekļu pārvaldītāja valdes priekšsēdētājs (Valsts kases pārvaldnieks) un ieguldījumu plāna pārvaldnieks.

15. Paziņojumā par līdzekļu pārvaldītāja valdes atbildību norāda:

15.1. ka valdei ir pienākums saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finanšu pārskatus, kas skaidri un patiesi atspoguļo ieguldījumu plāna finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī pārskata gada darbības rezultātus;

15.2. ka valde atbild par atbilstošas uzskaites kārtošanu, par ieguldījumu plāna līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu;

15.3. vai finanšu pārskatu posteņi novērtēti, konsekventi lietojot Starptautiskos Finanšu pārskatu standartus;

15.4. vai līdzekļu pārvaldītāja valdes lēmumi un pieņēmumi par gada pārskata sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

16. Turētājbankas ziņojumā norāda:

16.1. turētājbankas nosaukumu, dibināšanas datumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

16.2. turētājbankas pienākumu un atbildības uzskaitījumu;

16.3. ieguldījumu plāna līdzekļu turēšanas atbilstību Valsts fondēto pensiju likuma prasībām;

16.4. ieguldījumu plāna līdzekļu vērtības aprēķināšanas atbilstību šo noteikumu prasībām;

16.5. līdzekļu pārvaldītāja iesniegto rīkojumu atbilstību Valsts fondēto pensiju likuma, ieguldījumu plāna prospekta, pārvaldīšanas līguma un turētājbankas līguma prasībām. Turētājbankas līgums ir līgums starp līdzekļu pārvaldītāju un banku vai ārvalsts bankas filiāli, kurā tiek glabāti ieguldījumu plāna līdzekļi;

16.6. citu informāciju, kas ir būtiska ieguldījumu plāna dalībniekiem.

17. Turētājbankas ziņojumu paraksta bankas valdes priekšsēdētājs.

IV. Aktīvu un saistību pārskats

18. Aktīvu un saistību pārskata posteņu izkārtojuma paraugs

18.1. Aktīvi

18.1.1. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

18.1.2. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

18.1.2.1. Parāda instrumenti

18.1.2.2. Kapitāla instrumenti

18.1.2.3. Atvasinātie finanšu instrumenti

18.1.3. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

18.1.3.1. Parāda instrumenti

18.1.3.2. Kapitāla instrumenti

18.1.4. Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā

18.1.4.1. Parāda instrumenti

18.1.4.2. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs

18.1.4.3. Debitoru parādi

18.1.5. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

18.1.6. Pārējie aktīvi

18.1.7. Kopā aktīvi (18.1.1.+...+18.1.6.)

18.2. Saistības

18.2.1. Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

18.2.2. Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

18.2.3. Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

18.2.4. Finanšu aktīvu nodošanas rezultātā radušās finanšu saistības

18.2.5. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

18.2.6. Uzkrājumi

18.2.7. Pārējās saistības

18.2.8. Kopā saistības (18.2.1.+...+18.2.7.)

18.3. Neto aktīvi (18.1.7.–18.2.8.)

V. Paskaidrojumi par aktīvu un saistību pārskata posteņiem

19. Aktīvi

19.1. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm, t.i., prasības, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena. Kredītiestāde šo noteikumu izpratnē atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minētajam.

19.2. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Šajā postenī uzrāda to daļu no patiesajā vērtībā novērtētajiem finanšu aktīviem, kuri saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto ir klasificēti kā finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ieguldījumu plāna gadījumā – ienākumu un izdevumu pārskatā), un arī tādi finanšu aktīvi, kurus sākotnējās atzīšanas brīdī līdzekļu pārvaldītājs neatsaucami nolemj vērtēt kā patiesajā vērtībā vērtētus ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, piemēram, parāda instrumentus, kapitāla instrumentus un atvasinātos finanšu instrumentus.

19.3. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

Šajā postenī uzrāda to daļu no patiesajā vērtībā novērtētajiem finanšu aktīviem, kuri saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto ir klasificēti kā finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (ieguldījumu plāna gadījumā – ienākumu un izdevumu pārskatā), piemēram, parāda un kapitāla instrumentus.

19.4. Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā

Šajā postenī uzrāda finanšu aktīvus, kuri saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto ir klasificēti kā finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, piemēram, parāda instrumentus, termiņnoguldījumus kredītiestādēs un debitoru parādus.

19.5. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

Šajā postenī uzrāda ienākumus, kuri attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, bet kuru saņemšanas termiņš pārskata perioda beigu datumā vēl nav iestājies, piemēram, vēl nesaņemto, taču aprēķināto komisijas naudu, nomas maksu, procentu ienākumus, izņemot tādus, kurus saskaņā ar Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos noteikto iekļauj attiecīgā finanšu aktīva patiesajā vērtībā vai amortizētajā iegādes vērtībā.

Šajā postenī uzrāda arī izdevumus, kuri radušies līdz pārskata gada beigām, bet attiecas uz nākamajiem periodiem.

Šajā postenī atspoguļojamie ienākumi un izdevumi veidojas tikai no aktīviem, kuri netiek klasificēti kādā no finanšu aktīvu kategorijām.

20. Saistības

20.1. Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda saistības, kuras radušās darījumos ar kredītiestādēm, t.sk. kredīta atlikumu norēķinu kontos (overdrafts), kuras atmaksājamas bez iepriekšēja pieprasījuma vai kuru pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena.

20.2. Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Šajā postenī uzrāda finanšu saistības pret klientiem no tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, īsās pozīcijas finanšu instrumentiem un pārējās saistības, kuras klasificē kā finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto.

20.3. Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

Šajā postenī uzrāda finanšu saistības pret klientiem, kuras klasificē kā amortizētajā iegādes vērtībā vērtētas finanšu saistības saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto.

20.4. Finanšu aktīvu nodošanas rezultātā radušās finanšu saistības

Šajā postenī uzrāda saņemtās atlīdzības apmēru par finanšu aktīviem, kuri nodoti kādai citai personai, taču ieguldījumu plāns saglabā būtisku riska un ieguvumu daļu, kas izriet no nodotā finanšu aktīva saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, piemēram, no vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo). Pielikumā sniedz informāciju par attiecīgajiem finanšu aktīvu veidiem un tiem atbilstošajām finanšu saistībām.

20.5. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

Šajā postenī uzrāda izdevumus, kuri attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, bet to samaksas termiņš pārskata perioda beigu datumā vēl nav iestājies, izņemot tādus, kurus saskaņā ar Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos noteikto iekļauj attiecīgo finanšu saistību patiesajā vērtībā vai amortizētajā iegādes vērtībā. Šajā postenī uzrāda arī saskaņā ar 17. Starptautisko Grāmatvedības standartu aprēķinātos uzkrātos nomas maksājumus.

Šajā postenī uzrāda arī ienākumus, kurus ieguldījumu plāns ir saņēmis līdz pārskata gada beigām, bet kuri attiecas uz nākamo pārskata gadu.

Šajā postenī atspoguļojamie ienākumi un izdevumi veidojas tikai no aktīviem, kuri netiek klasificēti kādā no finanšu aktīvu kategorijām.

20.6. Uzkrājumi

Šajā postenī uzrāda uzkrājumus saistībām, kuras attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem un kuras atbilst 37. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteiktajam.

20.7. Pārējās saistības

Šajā postenī uzrāda saistības par ieguldījumu plāna daļu izmaksām un pārējās saistības, kuras nav uzrādāmas aktīvu un saistību pārskata 18.2.1.–18.2.6. postenī.

21. Neto aktīvi

Šajā postenī uzrāda aktīvu kopsummas un saistību kopsummas starpību.

22. Speciālie nosacījumi

22.1. Līdzekļu pārvaldītājs atver katram ieguldījumu plānam atsevišķu norēķinu kontu turētājbankā.

22.2. Attaisnojuma dokumentos, kas ir attiecināmi uz ieguldījumu plānu, papildus līdzekļu pārvaldītāja rekvizītiem norāda ieguldījumu plāna nosaukumu.

22.3. Ieguldījumu plāna aktīvus uzrāda attiecīgajā aktīvu un saistību pārskata postenī arī tad, ja līdzekļu pārvaldītājs ir ieķīlājis tos ieguldījumu plāna saistību nodrošinājumam, saglabājot kontroli pār šiem aktīviem.

22.4. Līdzekļu pārvaldītājs nedrīkst ietvert ieguldījumu plāna aktīvu un saistību pārskatā ieguldījumu plānam ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus.

VI. Ienākumu un izdevumu pārskats

23. Ienākumu un izdevumu pārskata paraugs

23.1. Pārskata perioda ienākumi

23.1.1. Procentu ienākumi par prasībām pret kredītiestādēm

23.1.2. Procentu ienākumi par parāda instrumentiem

23.1.3. Ienākumi no dividendēm

23.1.4. Pārējie ienākumi

23.1.5. Kopā ienākumi (23.1.1.+... +23.1.4.)

23.2. Pārskata perioda izdevumi

23.2.1. Procentu izdevumi

23.2.2. Atlīdzība līdzekļu pārvaldītājam

23.2.3. Atlīdzība turētājbankai

23.2.4. Pārējie ieguldījumu plāna pārvaldes izdevumi

23.2.5. Pārējie izdevumi

23.2.6. Kopā izdevumi (23.2.1.+... +23.2.5.)

23.3. Ieguldījumu vērtības pieaugums/samazinājums

23.3.1. Realizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

23.3.2. Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

23.3.3. Ieguldījumu vērtības pieaugums/samazinājums kopā (23.3.1.+23.3.2.)

23.4. Nodokļi un nodevas

23.5. Ieguldījumu rezultātā gūtais neto aktīvu pieaugums/(samazinājums) (23.1.5.–23.2.6.+23.3.3.–23.4.)

VII. Paskaidrojumi par ienākumu un izdevumu pārskata posteņiem

24. Procentu ienākumi par prasībām pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu ienākumus no termiņnoguldījumiem un prasībām uz pieprasījumu pret kredītiestādēm.

25. Procentu ienākumi par parāda instrumentiem

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu ienākumus par parāda instrumentiem neatkarīgi no ienākumu aprēķināšanas metodes, t.sk. ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru ieguldījumu plāns saņems, iestājoties šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājumu iekļauj izdevumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru ieguldījumu plāns saņems, iestājoties šo aktīvu atmaksas termiņam.

Kā procentu ienākumus uzrāda ienākumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pircējam, amortizējot pozitīvo starpību starp nopirkto aktīvu pārdošanas cenu un pirkšanas cenu.

Kā procentu ienākumus uzrāda ienākumus no riska ierobežošanas nolūkā iegādātajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuri sadalīti atbilstoši faktiskajam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem.

26. Ienākumi no dividendēm

Šajā postenī uzrāda no ieguldījumiem kapitāla instrumentos saņemamās dividendes.

27. Pārējie ienākumi

Šajā postenī uzrāda iepriekšējos gados atzītā vērtības samazinājuma (izņemot aktīvu un saistību pārskata 18.1.2., 18.1.3. un 18.1.4. postenī uzrādītajiem aktīviem) apvērsi, ienākumus no iepriekšējos gados norakstīto aktīvu (izņemot aktīvu un saistību pārskata 18.1.2., 18.1.3. un 18.1.4. postenī uzrādīto aktīvu) atgūšanas, kā arī citus ienākumus, kas saistīti ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, bet nav uzrādāmi 23.1.1.–23.1.3. postenī.

28. Procentu izdevumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos izdevumus par saistībām, kas uzrādītas aktīvu un saistību pārskata 18.2.1.–18.2.4. postenī, t.i., izdevumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pārdevējam, amortizējot pozitīvu starpību starp pārdoto aktīvu pirkšanas cenu un pārdošanas cenu, kā arī citus procentu izdevumus.

Kā procentu izdevumus uzrāda izdevumus no riska ierobežošanas nolūkā iegādātajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuri sadalīti atbilstoši faktiskajam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem.

29. Atlīdzība līdzekļu pārvaldītājam

Šajā postenī uzrāda komisijas naudu, kas pienākas līdzekļu pārvaldītājam saskaņā ar pārvaldīšanas līgumu.

30. Atlīdzība turētājbankai

Šajā postenī uzrāda komisijas naudu, kas pienākas turētājbankai saskaņā ar pārvaldīšanas līgumu un turētājbankas līgumu.

31. Pārējie ieguldījumu plāna pārvaldes izdevumi

Šajā postenī uzrāda atlīdzību, kas pienākas zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kā arī citus ieguldījumu plāna pārvaldes izdevumus, kurus neuzrāda 23.2.1.–23.2.4. postenī.

32. Pārējie izdevumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā atzītos vērtības samazināšanās zaudējumus, izņemot aktīvu un saistību pārskata 18.1.2., 18.1.3. un 18.1.4. postenī uzrādītajiem aktīviem. Šajā postenī ietver zaudējumus, kas radušies attiecīgo aktīvu (izņemot aktīvus, kas uzrādīti aktīvu un saistību pārskata 18.1.2., 18.1.3. un 18.1.4. postenī) norakstīšanas rezultātā, ja tiem iepriekš nav atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi vai arī atzītie zaudējumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu.

33. Realizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

Šajā postenī uzrāda starpību starp naudas summu, kas saņemta no aktīvu un saistību pārskata 18.1.2., 18.1.3. un 18.1.4. postenī atspoguļoto ieguldījumu pārdošanas, t.sk. vērtspapīru dzēšanas, un naudas summu, kas izlietota šo ieguldījumu iegādei, koriģējot to šādā kārtībā:

33.1. palielinot to par ieguldījumu vērtības samazinājumu, kas noteikts tā pārvērtēšanas rezultātā iepriekšējos pārskata periodos;

33.2. samazinot to par ieguldījumu vērtības palielinājumu, kas noteikts tā pārvērtēšanas rezultātā iepriekšējos pārskata periodos.

34. Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

Šajā postenī uzrāda aktīvu un saistību pārskata 18.1.2., 18.1.3. un 18.1.4. postenī uzrādīto aktīvu pārvērtēšanas rezultātā iegūto vērtības pieaugumu vai samazinājumu, t.sk. patiesajā vērtībā vērtēto ieguldījumu pārvērtēšanu, ieguldījumu ārvalstu valūtās pārvērtēšanu, kā arī vērtības samazināšanās zaudējumus.

35. Nodokļi un nodevas

Šajā postenī uzrāda nodokļus un nodevas, kas attiecas uz pārskata gadu.

VIII. Neto aktīvu kustības pārskats

36. Neto aktīvu kustības pārskata paraugs

36.1. Neto aktīvi pārskata gada sākumā

36.2. Ieguldījumu rezultātā gūtais neto aktīvu pieaugums/(samazinājums)

36.3. No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras saņemtās naudas summas

36.4. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaksātās un izmaksājamās naudas summas

36.5. Neto aktīvu pieaugums/(samazinājums) pārskata gadā (36.2.+.36.3.–36.4.)

36.6. Neto aktīvi pārskata gada beigās (36.1.+36.5.)

36.7. Ieguldījumu plāna daļu skaits pārskata gada sākumā

36.8. Ieguldījumu plāna daļu skaits pārskata gada beigās

36.9. Neto aktīvi uz vienu ieguldījumu plāna daļu pārskata gada sākumā (36.1.:36.7.)

36.10. Neto aktīvi uz vienu ieguldījumu plāna daļu pārskata gada beigās (36.6.:36.8.)

IX. Novērtēšanas noteikumi

37. Finanšu pārskatus sagatavo atbilstoši šādiem vispārīgiem principiem:

37.1. pieņemot, ka ieguldījumu plāns tiks pārvaldīts (darbosies) arī turpmāk un līdzekļu pārvaldītājam nav nodoma vai nepieciešamības izbeigt ieguldījumu plāna darbību vai būtiski samazināt ieguldījumu plāna darbības apjomus (darbības turpināšanas princips);

37.2. lietojot tās pašas grāmatvedības un novērtēšanas metodes, kas lietotas, sagatavojot iepriekšējā pārskata gada finanšu pārskatus (saskaņotības vai pastāvīguma princips);

37.3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību (piesardzības princips), ievērojot šādus nosacījumus:

37.3.1. iekļaujot tikai pārskata gadā gūto peļņu, t.i., ienākumus un izdevumus uzrāda, ņemot vērā apstākļus, kuri pastāvējuši pārskata perioda beigu datumā,

37.3.2. ņemot vērā visas saistības, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējo pārskata gadu,

37.3.3. ņemot vērā visas vērtības samazināšanās un amortizācijas vai nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

37.4. pārskatā atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips);

37.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips). Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

37.6. aktīvu un saistību posteņus un to sastāvdaļas novērtējot atsevišķi;

37.7. katra pārskata gada sākuma aktīvu un saistību pārskata sākuma dati saskan ar iepriekšējā pārskata gada aktīvu un saistību pārskata slēguma datiem. Pārskata gada aktīvu un saistību pārskata sākuma dati var atšķirties no līdzekļu pārvaldītāja valdes apstiprinātā iepriekšējā aktīvu un saistību pārskata, ja saskaņā ar Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos noteikto tiek veiktas korekcijas iepriekšējos pārskata periodos.

38. Ja, lietojot šo noteikumu 37. punktā minētos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšanu un uzskaiti veic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

39. Sagatavojot finanšu pārskatus, līdzekļu pārvaldītājs drīkst atkāpties no šo noteikumu 37. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, kuru būtību un ietekmi uz ieguldījumu plāna finansiālo stāvokli, tā darbības rezultātiem un neto aktīvu kustību paskaidro pielikumā.

40. Darījumus un notikumus ieguldījumu plāna darbībā finanšu pārskatos atspoguļo, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

41. Aktīvu un saistību pārskatā aktīvus vai saistības uzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīva vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīva vērtību, izņemot gadījumus, kad to pieprasa vai atļauj attiecīgie Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti.

42. Ienākumu un izdevumu pārskatā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt, izņemot gadījumus, kad to pieprasa vai atļauj attiecīgie Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti.

43. Aktīvu un saistību pārskatā aktīvus, ja tiem ir atzīti vērtības samazināšanās zaudējumi, uzrāda, atskaitot šo vērtības samazinājumu.

44. Aktīvus un saistības ārvalstu valūtā pārvērtē Latvijas Republikas naudas vienībās saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu pārskata perioda pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un saistību vērtības izmaiņas Latvijas Republikas naudas vienībās atspoguļo ienākumu un izdevumu pārskatā.

45. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskatu apstiprinājusi līdzekļu pārvaldītāja valde, ir saņemta informācija, kura sniedz pierādījumus par apstākļiem, kuri pastāvējuši pārskata perioda beigu datumā, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot attiecīgo finanšu pārskatu posteņu novērtēšanu.

46. Aktīvu pirkšanu un pārdošanu uzskaita darījuma dienā vai norēķinu veikšanas dienā. Izvēlēto metodi lieto konsekventi.

47. Līdzekļu pārvaldītājs nosaka to tirdzniecības organizatoru sarakstu, kuri organizē attiecīgo ieguldījumu portfelī iekļauto aktīvu atklātu un regulāru publiskās apgrozības darījumu slēgšanu un kuru informācija par šo aktīvu tirgus vērtības kotēšanu tiks ņemta vērā, veicot ieguldījumu plāna aktīvu novērtēšanu. Attiecīgā saraksta izveidē pamatojas uz to tirdzniecības organizatoru informāciju, kuros kotētais aktīvs ir iegādāts.

48. Līdzekļu pārvaldītājs saskaņo ar turētājbanku iekšējās procedūras, kuras nosaka ieguldījumu plāna ieguldījumu portfelī iekļauto aktīvu novērtēšanai lietojamo cenu pareizības pārbaudes kārtību.

49. Līdzekļu pārvaldītājs ieguldījumu plāna grāmatvedības politikā nosaka katra finanšu instrumentu veida vērtēšanas metodi un to konsekventi piemēro. Finanšu instrumentus klasificē šādi:

49.1. finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

49.2. finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos;

49.3. finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā.

50. Visu finanšu pārskatu posteņu vērtēšanu veic, pamatojoties uz Starptautisko Finanšu pārskatu standartu prasībām, ciktāl tas nav pretrunā ar šo noteikumu 4. punkta nosacījumiem.

X. Pielikuma saturs

51. Pielikumā iekļauj šādu, kā arī citos šo noteikumu punktos par ieguldījumu plāna finanšu pārskatu pielikuma saturu norādīto un Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos pieprasīto informāciju.

52. Grāmatvedības politiku skaidrojumā sniedz skaidrojumu par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finanšu pārskatus, t.sk. par:

52.1. kritērijiem un pieņēmumiem, kas piemēroti aktīvu un saistību pārskata posteņu atzīšanai aktīvu un saistību pārskatā vai izslēgšanai no tā;

52.2. aktīvu un saistību pārskata posteņu novērtēšanas principiem;

52.3. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku;

52.4. metodēm un nozīmīgākajiem pieņēmumiem, kas izmantoti finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanai;

52.5. riska ierobežošanas attiecību (hedging) atzīšanas un pārtraukšanas politiku un uzskaites principiem;

52.6. aktīvu vērtības samazinājuma noteikšanas principiem un neatgūstamo parādu norakstīšanas kārtību;

52.7. būtisku kļūdu, kas attiecas uz iepriek­šējiem pārskata periodiem, labojumu kārtību;

52.8. grāmatvedības politiku izmaiņu atspoguļošanas principiem;

52.9. posteņiem, kas izteikti ārvalstu valūtā, uzrāda pārrēķināšanai Latvijas Republikas naudas vienībās lietoto kursu.

53. Informācija par risku pārvaldīšanu

Aplūko riskus (kredītrisks, procentu likmju risks, valūtas risks, likviditātes risks un cenu risks), kas saistīti ar ieguldījumu portfelī iekļautajiem finanšu instrumentiem, un raksturo šo risku pārvaldīšanu. Paskaidro, kā to risku apjoms, kuri būtiski ietekmē ieguldījumu plāna darbību, ir mainījies pārskata gadā, kā arī sniedz skaidrojumu par finanšu instrumentu turēšanas mērķiem un politikām, kas tiek īstenotas noteikto mērķu sasniegšanai.

54. Detalizēta informācija par ieguldījumiem

Aktīvu un saistību pārskata 18.1.2., 18.1.3. un 18.1.4. postenī uzrādītos ieguldījumus:

54.1. finanšu instrumentus, izņemot termiņnoguldījumus kredītiestādēs, grupē atbilstoši attiecīgā finanšu instrumenta emitenta reģistrācijas valstij;

54.2. finanšu instrumentus, izņemot termiņnoguldījumus kredītiestādēs, grupē atbilstoši tam, vai tie ir regulētos tirgos tirgotie finanšu instrumenti vai pārējie finanšu instrumenti, norādot finanšu instrumentu emitenta nosaukumu, finanšu instrumentu daudzumu, iegādes vērtību un uzskaites vērtību;

54.3. termiņnoguldījumus kredītiestādēs grupē atbilstoši attiecīgā darījuma partnera reģistrācijas valstij, norādot to uzskaites vērtību un atsevišķi uzrādot uzkrātos procentu ienākumus;

54.4. atvasinātos finanšu instrumentus, t.sk. ar negatīvu patieso vērtību, grupē atbilstoši darījuma partnera izcelsmes (reģistrācijas) valstij, norādot attiecīgo atvasināto finanšu instrumentu uzskaites vērtību.

55. Aktīvu un saistību sadalījums pēc valūtām

Uzrāda aktīvu un saistību pārskata posteņos atspoguļoto aktīvu un saistību sadalījumu pēc valūtām (t.sk. Latvijas Republikas naudas vienībās, ASV dolāros, citās valūtās), ņemot vērā nākotnes pozīciju no atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Nosaka katras valūtas tīrās atklātās pozīcijas attiecību pret neto aktīviem.

56. Likviditāte

Likviditātes novērtēšanai aktīvu un saistību posteņu atlikumus uzrāda atbilstoši to atlikušajiem atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņiem šādos termiņu intervālos: uz pieprasījumu, līdz vienam mēnesim (ieskaitot), no viena mēneša līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, no viena gada līdz pieciem gadiem, pieci gadi un vairāk. Var lietot citus termiņu intervālus, sadalot vai apvienojot minētos termiņu intervālus, ņemot vērā būtiskuma principu. Papildus skaidro aktīvu un saistību ar nenoteiktu termiņu iekļaušanai attiecīgajā termiņa intervālā lietotos kritērijus un pieņēmumus.

57. Finanšu aktīvi, kuru uzskaites vērtība atšķiras no to patiesās vērtības

Par finanšu aktīviem, kuru uzskaites vērtība atšķiras no to patiesās vērtības, sniedz šādu informāciju:

57.1. ja finanšu aktīvi jānovērtē to patiesajā vērtībā, bet tas netiek darīts, šo faktu atklāj, paskaidrojot, kādu iemeslu dēļ šādi finanšu aktīvi netiek novērtēti to patiesajā vērtībā;

57.2. ja finanšu aktīvi jānovērtē to amortizētajā iegādes vērtībā un to uzskaites vērtība ir lielāka nekā patiesā vērtība, paskaidro iemeslus, kāpēc netika atzīti finanšu aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumi, kā arī sniedz objektīvus pierādījumus, ka finanšu aktīvi tiks atgūti vismaz to uzskaites vērtības apmērā;

57.3. uzrāda šo noteikumu 57.1. un 57.2. punktā minēto finanšu aktīvu uzskaites vērtību un patieso vērtību, norādot attiecīgo neto aktīvu pārskata posteni, kurā iekļauts šis finanšu aktīvs.

58. Realizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

Uzrāda realizēto ieguldījumu vērtības pieauguma vai samazinājuma struktūru, t.sk. pārdoto ieguldījumu iegādes vērtību, pārdoto ieguldījumu pārdošanas cenu un pārdoto ieguldījumu vērtības pieauguma vai samazinājuma, kas atzīts iepriekšējos pārskata periodos, korekciju.

59. Nerealizētais ieguldījumu vērtības pieaugums/(samazinājums)

Uzrāda nerealizētā ieguldījumu vērtības pieauguma vai samazinājuma struktūru, t.sk. aktīvu un saistību pārskata posteņus, kuri pārskata gadā tika pārvērtēti, un to pārvērtēšanas rezultātu.

60. Pārējie ienākumi, pārējie izdevumi

Uzrāda pārējo ienākumu un izdevumu struktūru pēc to veidiem.

61. Informācija par ieguldījumu kustību pārskata gadā

Par aktīvu un saistību pārskata 18.1.2., 18.1.3. un 18.1.4. posteni sniedz šādu informāciju:

61.1. uzskaites vērtība gada sākumā;

61.2. pieaugums, t.i., jauno aktīvu un saistību iegāde pārskata gadā;

61.3. samazinājums, t.i., aktīvu atsavināšana un saistību izpilde pārskata gadā;

61.4. pārvērtēšana pārskata gadā;

61.5. uzskaites vērtība pārskata gada beigās.

62. Ieķīlātie aktīvi

Uzrāda informāciju par aktīviem, kas ieķīlāti, un par ķīlas vai apgrūtinājuma nosacījumiem.

63. Ieguldījumu plāna darbības rādītāju dinamika

Sniedz šādu informāciju:

63.1. salīdzinošu informāciju par ieguldījumu plāna pēdējo triju gadu neto aktīvu vērtības izmaiņu dinamiku, ieguldījumu plāna daļu skaita dinamiku, ieguldījumu plāna daļu vērtības dinamiku;

63.2. informāciju par ieguldījumu plāna ienesīguma dinamiku, kurā norāda ienesīgumu, kas izteikts gada procentos, vismaz par katru no pēdējiem trim gadiem. Ienesīgumu aprēķina kā ieguldījumu plāna daļas vērtības izmaiņu pārskata gada laikā attiecību pret tās vērtību pārskata gada sākumā, izsakot to procentos, pieņemot, ka gadā ir 365 dienas. Ieguldījumu plāna daļas vērtība atbilst šo noteikumu 36.9. un 36.10. punktā norādītajam;

63.3. ja, sākot vai beidzot ieguldījumu plāna darbību, pārskata periods ir īsāks vai garāks par kalendāro gadu, tad ienesīgumu aprēķina kā ieguldījumu plāna daļas vērtības izmaiņu pārskata perioda laikā attiecību pret tās vērtību pārskata perioda sākumā, norādot periodu, par kuru veikts aprēķins.

64. Informācija par aktīvu atsavināšanas ierobežojumiem

Uzrāda informāciju par jebkādiem nozīmīgiem ierobežojumiem, kas ietekmē līdzekļu pārvaldītāja iespējas pārskata gada beigās atsavināt ieguldījumu plāna aktīvus par vērtību, kādā tie ir iekļauti finanšu pārskatos. Ierobežojumi var ietvert, piemēram, ar likumu vai uz līguma pamata noteiktus ierobežojumus saistībā ar aktīvu realizēšanu vai ievērojamas sankcijas soda naudas veidā, kura būtu jāmaksā aktīvu realizēšanas gadījumā, par stāvokli pārskata perioda beigu datumā u.tml.

65. Saistības no aktīvu pārdošanas ar atpārdošanas iespēju

Uzrāda saistības, kas rodas aktīvu pārdevējam vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju rezultātā.

66. Nodokļi un nodevas

Uzrāda pārskata gadā no ieguldījumu plāna mantas samaksāto nodokļu un nodevu apmēru sadalījumā pa nodokļu un nodevu veidiem un saņemtajiem nodokļu atvieglojumiem.

67. Informācija par vadību

Uzrāda informāciju par līdzekļu pārvaldītāja valdes locekļu un ieguldījumu plāna pārvaldnieka (atbildīgās amatpersonas) vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un ar ieguldījumu plāna pārvaldi saistīto tiesību un pienākumu aprakstu. Šīs ziņas sniedz arī par tiem ieguldījumu plāna pārvaldniekiem, kuri pārskata gadā atstājuši šo amatu.

XI. Noslēguma jautājums

68. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2006. gada 7. jūlija noteikumi Nr. 120 "Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile
Pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
20.10.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 189
NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

1. Finanšu instruments (financial instrument) – 32. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 11. punkta izpratnē.

2. Finanšu aktīvs (financial asset) – 32. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 11. punkta izpratnē.

3. Finanšu saistības (financial liability) 32. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 11. punkta izpratnē.

4. Atvasinātie finanšu instrumenti (derivative) 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

5. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar astpoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (financial asset at fair value through profit or loss) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta 4.1.4. punkta izpratnē.

6. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (financial asset at fair value through other comprehensive income) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta 4.1.2.A punkta izpratnē.

7. Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (financial liability at fair value through profit or loss) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

8. Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā (financial asset at amortised cost) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta 4.1.2. punkta izpratnē.

9. Patiesā vērtība (fair value) – 13. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

10. Finanšu aktīvu vai finanšu saistību amortizētā iegādes vērtība (amortised cost of a financial asset or financial liability) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

11. Vērtības samazināšanās zaudējumi (impairment losses) – 36. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 6. punkta izpratnē.

12. Uzskaites vērtība (carrying amount) – 36. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 6. punkta izpratnē.

13. Iegādes vērtība (cost) – 16. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 6. punkta izpratnē.

30.10.2020