Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 113

Rīgā 2020. gada 4. augustā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 32 2. p.)
Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši kredītiestādēm, kas darbojas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kas darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, (tālāk tekstā visas kopā – banka), sagatavojot gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un kārtojot grāmatvedību.

2. Banka par katru darbības gadu sagatavo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu. Gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) kā vienots kopums sastāv no:

2.1. finanšu pārskatiem (konsolidētajiem finanšu pārskatiem);

2.2. vadības (padomes un valdes) ziņojuma (grupas mātes sabiedrības vadības ziņojuma) un nefinanšu paziņojuma (konsolidētā nefinanšu paziņojuma), ja to ir pienākums sagatavot saskaņā ar šo noteikumu III nodaļā minēto;

2.3. paziņojuma par vadības atbildību.

3. Finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Finanšu pārskatu (konsolidēto finanšu pārskatu) sagatavošanu veic, pamatojoties uz Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem Grāmatvedības standartiem, Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem un Starptautisko Finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijām, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras publicētas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", (tālāk tekstā – Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti). Informācija par Eiropas Komisijas apstiprinātajiem Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem pieejama interneta mājaslapā www.europa.eu.int/comm/internal_market/accounting/ias_en.htm, kā arī Latvijas Republikas Finanšu ministrijas interneta mājaslapā www.fm.gov.lv. Sagatavojot finanšu pārskatus (konsolidētos finanšu pārskatus), var izmantot arī Starptautiskos Finanšu pārskatu standartus, kuri publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" pēc pārskata perioda beigu datuma, bet līdz gada pārskata apstiprināšanai. Informācija par Starptautisko Finanšu pārskatu standartu apstiprināšanas gaitu Eiropas Komisijā un paredzamo publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" pieejama interneta mājaslapā www.efrag.org.

4. Finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) ietver:

4.1. pārskatu par finanšu stāvokli pārskata perioda beigu datumā (tālāk tekstā – bilance vai konsolidētā bilance);

4.2. pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu vai pārskata perioda konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu pārskatu;

4.3. pārskata perioda naudas plūsmas pārskatu (tālāk tekstā – naudas plūsmas pārskats vai konsolidētais naudas plūsmas pārskats);

4.4. pārskata perioda kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu (tālāk tekstā – kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats vai konsolidētais kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats);

4.5. pielikumu;

4.6. pārskatu par finanšu stāvokli agrākajā salīdzināmajā pārskata perioda sākuma datumā, ja banka retrospektīvi piemēro grāmatvedības politiku vai veic retrospektīvu finanšu pārskatu posteņu korekciju, vai pārklasificē finanšu pārskatu posteņus;

4.7. salīdzinošu informāciju par iepriekšējo periodu.

5. Bilances, ārpusbilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojuma paraugs sniegts šo noteikumu 23. un 29. punktā, bet naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata paraugs – 2. un 3. pielikumā. Banka var neuzrādīt atsevišķus finanšu pārskatu posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara finanšu pārskatu vieglāk uztveramu, kā arī izveidot minēto pārskatu posteņu citādu izkārtojumu vai iekļaut papildu posteņus, taču jebkurā gadījumā posteņos atspoguļojamajai informācijai jāatbilst Starptautisko Finanšu pārskatu standartu prasībām.

6. Pielikumā iekļauj paskaidrojošu informāciju par bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu pārskata, naudas plūsmas pārskata, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata (konsolidētās bilances, konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu pārskata, konsolidētā naudas plūsmas pārskata, konsolidētā kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata) posteņu saturu, komentārus par to risku kontroli un pārvaldīšanu, kas saistīti ar bankas darbību, kā arī atklāj citu informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt bankas finansiālā stāvokļa, darbības rezultātu un naudas plūsmas novērtēšanu.

7. Gada pārskatā (konsolidētajā gada pārskatā) lietojamā naudas vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskatā (konsolidētajā gada pārskatā) norāda finanšu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpi.

8. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums sniegts šo noteikumu 1. pielikumā.

II. Vadības ziņojums un paziņojums par vadības atbildību

9. Bankas vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā:

9.1. norāda bankas nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru, licences numuru un izsniegšanas datumu;

9.2. norāda valdes un padomes priekšsēdētāja un valdes un padomes locekļu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu. Šīs ziņas sniedz arī par personām, kuras pārskata gadā atstājušas minētos amatus;

9.3. sniedz skaidru bankas (grupas) attīstības, tās darbības rezultātu un vietas tirgū apskatu, kā arī ietver tai piemītošo būtisko risku un nenoteiktību aprakstu. Apskatu sagatavo kā bankas (grupas) attīstības, tās darbības rezultātu un vietas tirgū līdzsvarotu un visaptverošu analīzi, ņemot vērā tās darbības apjomu un sarežģītību;

9.4. cik nepieciešams, lai izprastu bankas (grupas) attīstību, tās finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus, šo noteikumu 9.3. punktā minētajā analīzē iekļauj:

9.4.1. finanšu rādītājus;

9.4.2. galvenos attiecīgo banku (grupu) un tās darbību raksturojošos nefinanšu rādītājus, kā arī informāciju par vides aizsardzības prasībām un nodarbinātības jautājumiem vai citu informāciju, ja tas ir piemēroti;

9.4.3. pēc nepieciešamības – atsauces uz finanšu pārskatos (konsolidētajos finanšu pārskatos) norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām;

9.5. sniedz informāciju par turpmākās attīstības prognozi, t.sk. plānus attiecībā uz ārkārtas dividendēm, ja tādi pastāv;

9.6. sniedz ziņas par pārskata gadā īstenotajiem pasākumiem pētniecības un attīstības jomā;

9.7. par bankas (grupas mātes sabiedrības) pašas akcijām norāda šādu informāciju:

9.7.1. pašas akciju iegādes iemeslus pārskata gadā;

9.7.2. pārskata gadā atpirkto vai pārdoto pašas akciju skaitu un to nominālvērtības apmēru, kā arī pašas akciju īpatsvaru procentos no parakstītā pamatkapitāla, to atpirkšanas vai pārdošanas apmēru;

9.7.3. iegūto un turēto pašas akciju skaitu un to nominālvērtības apmēru, kā arī šā apmēra īpatsvaru parakstītajā pamatkapitālā pārskata gada beigās;

9.8. norāda ziņas par filiālēm un pārstāvniecībām (to skaitu sadalījumā pa valstīm);

9.9. sniedz informāciju par finanšu instrumentiem, ja tas ir būtiski bankas (grupas) aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļņas vai zaudējumu novērtēšanai, norādot:

9.9.1. finanšu riska vadības mērķus un politiku, t.sk. politiku attiecībā uz katru nozīmīgu tādu prognozēto nākotnes darījuma veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite;

9.9.2. pakļautību tirgus riskam, kredītriskam un likviditātes (naudas plūsmas) riskam;

9.10. norāda informāciju par visiem svarīgiem notikumiem no pārskata gada beigām līdz gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) apstiprināšanas dienai, kas nozīmīgi finansiālā stāvokļa un darbības rezultātu izpratnei;

9.11. sniedz priekšlikumus par peļņas sadali, dividenžu lielumu, ņemot vērā arī pārskata periodā aprēķinātās un izmaksātās ārkārtas dividendes, vai zaudējumu segšanu.

10. Papildus šo noteikumu 9. punktā minētajam ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā norāda pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu nosaukumus un fondu veidus, kā arī informāciju par privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un individuālo klientu finanšu instrumentu portfeļu pārvaldi un apmēru, kā arī informāciju par ieguldījumu konsultāciju sniegšanu.

11. Paziņojumā par vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) atbildību norāda:

11.1. ka vadībai (grupas mātes sabiedrības vadībai) ir pienākums saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finanšu pārskatus (konsolidētos finanšu pārskatus), kas skaidri un patiesi atspoguļo bankas (grupas) finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī tās pārskata gada darbības rezultātus un naudas plūsmu;

11.2. ka vadība (grupas mātes sabiedrības vadība) atbild par atbilstošas grāmatvedības kārtošanu, par bankas (grupas) līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu;

11.3. vai finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) sagatavoti saskaņā ar konsekventi lietotajiem Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem;

11.4. vai vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) lēmumi un pieņēmumi par finanšu pārskatu (konsolidēto finanšu pārskatu) sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

12. Ja kāds padomes vai valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš grib paziņot sapulcei, tas īpaši jānorāda paziņojumā par vadības atbildību.

III. Nefinanšu paziņojums (konsolidētais nefinanšu paziņojums)

13. Kredītiestāde tās vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā iekļauj nefinanšu paziņojumu (konsolidēto nefinanšu paziņojumu), ja tā divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) atbilst šādiem kritērijiem:

13.1. vidējais darbinieku skaits kredītiestādē (grupā) pārsniedz 500;

13.2. aktīvu kopsumma bilances datumā pārsniedz (konsolidācijas līmenī) 20 miljonus euro vai gada neto apgrozījums pārsniedz (konsolidācijas līmenī) 40 miljonus euro. Neto apgrozījumu nosaka, summējot 29.1., 29.3., 29.4., 29.7. un 29.11. postenī uzrādītās vērtības un citu peļņu vai zaudējumus no darījumiem ar tirdzniecības portfelī iekļautajiem finanšu instrumentiem. Tirdzniecības portfelis šo noteikumu izpratnē atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – Regula Nr. 575/2013) 4. panta 1. punkta 86. apakšpunktā noteiktajam.

14. Kredītiestāde (grupa), kas atbilst šo noteikumu 13. punktā minētajiem kritērijiem, var izdarīt izvēli neiekļaut kredītiestādes vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā nefinanšu paziņojumu (konsolidēto nefinanšu paziņojumu), bet sagatavot atsevišķu nefinanšu paziņojumu, kurā sniedz informāciju atbilstoši šajā nodaļā minētajam, un to publicēt kopā ar kredītiestādes vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumu kā gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) sastāvdaļu.

15. Ja kredītiestāde (grupa), kas atbilst šo noteikumu 13. punktā minētajiem kritērijiem, nefinanšu paziņojumu (konsolidēto nefinanšu paziņojumu) ir iekļāvusi kredītiestādes vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā vai to sagatavojusi kā šo noteikumu 14. punktā minēto atsevišķo nefinanšu paziņojumu, tā ir atbrīvota no šo noteikumu 9.4. punktā minēto nefinanšu rādītāju sniegšanas un analīzes vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā.

16. Kredītiestāde, kas ir meitas sabiedrība, ir atbrīvota no pienākuma sagatavot nefinanšu paziņojumu, ja tajā sniedzamā informācija (gan par šo kredītiestādi, gan tās meitas sabiedrībām) ir iekļauta attiecīgās kredītiestādes mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķā dokumentā, kas ietilpst mātes sabiedrības konsolidētajā gada pārskatā, kurš sagatavots, ņemot vērā šajā nodaļā minēto. Kredītiestāde, kas ir mātes sabiedrība un vienlaikus citas sabiedrības meitas sabiedrība, ir atbrīvota no pienākuma sagatavot konsolidēto nefinanšu paziņojumu, ja tajā sniedzamā informācija (gan par šo mātes sabiedrību, gan tās meitas sabiedrībām) ir iekļauta attiecīgās kredītiestādes mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķā dokumentā, kas ietilpst attiecīgās kredītiestādes mātes sabiedrības konsolidētajā gada pārskatā, kurš sagatavots, ņemot vērā šajā nodaļā minēto.

17. Cik nepieciešams, lai iegūtu izpratni par kredītiestādes (grupas) attīstību, darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli un tās darbības ietekmi, nefinanšu paziņojumā (konsolidētajā nefinanšu paziņojumā) sniedz informāciju vismaz par vides, sociālajiem un ar darbiniekiem saistītajiem jautājumiem, kā arī par cilvēktiesību ievērošanu un pretkorupcijas un kukuļošanas novēršanas pasākumiem (tālāk tekstā – korporatīvās sociālās atbildības jomas), t.sk.:

17.1. kredītiestādes (grupas) komercdarbības modeļa īsu aprakstu, kas ietver vispārīgu informāciju par kredītiestādes (grupas) galvenajiem saimnieciskās darbības veidiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem, sadarbības partneriem, klientiem, svarīgākajiem izmantojamajiem resursiem, izdevumu un ienākumu plūsmu un citu tās darbību raksturojošu informāciju;

17.2. aprakstu par politikām, kuras īsteno kredītiestāde (grupa) attiecībā uz korporatīvās sociālās atbildības jomām, t.sk. aprakstu par to, kādas uzticamības pārbaudes (due diligence) procedūras ir ieviestas;

17.3. aprakstu par šo noteikumu 17.2. punktā minēto politiku īstenošanas rezultātiem;

17.4. informāciju par galvenajiem ar korporatīvās sociālās atbildības jomām saistītajiem riskiem, kuri raksturīgi kredītiestādes (grupas) darījumiem, t.sk., kad tas ir būtiski un samērīgi, informāciju par riskiem, kas izriet no tās darbības ietvaros noslēgtajiem tiesiskajiem darījumiem vai sniegtajiem pakalpojumiem un var radīt negatīvas sekas korporatīvās sociālās atbildības jomās, un par to, kā šādi riski tiek pārvaldīti;

17.5. galvenos attiecīgās kredītiestādes (grupas) un tās nozares darbību raksturojošos nefinanšu rādītājus.

18. Nefinanšu paziņojumā (konsolidētajā nefinanšu paziņojumā) iekļauj arī atsauces uz finanšu pārskatos (konsolidētajos finanšu pārskatos) uzrādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām, ja finanšu pārskatos (konsolidētajos finanšu pārskatos) uzrādītās summas attiecas uz kādu no korporatīvās sociālās atbildības jomām.

19. Lai sniegtu informāciju par korporatīvās sociālās atbildības jomām, kredītiestāde (grupa) var izmantot Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus (piemēram, vides aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos minēto par brīvprātīgu piedalīšanos Eiropas Kopienas vides vadības un audita sistēmā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulai (EK) Nr. 1221/2009, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties kopienas vides vadības un audita sistēmā) vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos (piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālajā līgumā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pamatnostādnēs daudznacionālajiem uzņēmumiem, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rokasgrāmatā par pretkorupcijas standartiem, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas ISO standartā Nr. 26000, Starptautiskās Darba organizācijas trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, Globālajā ziņošanas iniciatīvā) iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus (tālāk tekstā – LR, ES vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumi). Nefinanšu paziņojumā (konsolidētajā nefinanšu paziņojumā) norāda, kuras LR, ES vai citu starptautisko organizāciju izdotajos dokumentos iekļautās pamatnostādnes vai ieteikumus kredītiestāde (grupa) izmanto.

20. Ja kredītiestāde (grupa) neīsteno politiku attiecībā uz vienu vai vairākām korporatīvās sociālās atbildības jomām, nefinanšu paziņojumā (konsolidētajā nefinanšu paziņojumā) sniedz skaidru un argumentētu pamatojumu par iemesliem, kādēļ tas netiek veikts.

21. Izņēmuma gadījumā kredītiestāde (grupa) var nesniegt informāciju par notikumiem, kuru iestāšanās ir sagaidāma tuvākā gada laikā, vai sarunu procesā esošiem jautājumiem, ja ir izpildīti abi uzskaitītie nosacījumi:

21.1. kredītiestādes valde (grupas mātes sabiedrības vadība) rakstveida ziņojumā akcionāru pilnsapulcei sniedz skaidrojumu par apstākļiem, kuru dēļ minētās informācijas sniegšana nopietni kaitētu kredītiestādes (grupas) darbībai;

21.2. minētās informācijas nesniegšana nav šķērslis skaidras izpratnes gūšanai par kredītiestādes (grupas) attīstību, darbības rezultātiem, finansiālo stāvokli un tās darbības ietekmi uz korporatīvās sociālās atbildības jomām.

22. Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (tālāk tekstā – zvērināts revidents) pārbauda, vai ir sagatavots nefinanšu paziņojums (konsolidētais nefinanšu paziņojums), kā arī to, vai nefinanšu paziņojums (konsolidētais nefinanšu paziņojums) ir iekļauts vadības (grupas mātes sabiedrības vadības) ziņojumā vai šo noteikumu 14. punktā minētajā atsevišķajā dokumentā, bet šo noteikumu 16. punktā minētajā gadījumā – vai no nefinanšu paziņojuma sagatavošanas atbrīvotās kredītiestādes nefinanšu paziņojumā (konsolidētajā nefinanšu paziņojumā) sniedzamā informācija ir iekļauta mātes sabiedrības konsolidētajā vadības ziņojumā vai atsevišķā dokumentā.

IV. Bilances un ārpusbilances posteņi

23. Bilances un ārpusbilances posteņu izkārtojuma paraugs

23.1. Aktīvi

23.1.1. Nauda un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

23.1.2. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

23.1.3. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

23.1.3.1. Kapitāla instrumenti

23.1.3.2. Parāda instrumenti

23.1.3.3. Atvasinātie finanšu instrumenti

23.1.3.4. Kredīti un debitoru parādi

23.1.4. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

23.1.4.1. Kapitāla instrumenti

23.1.4.2. Parāda instrumenti

23.1.4.3. Kredīti un debitoru parādi

23.1.5. Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā

23.1.5.1. Parāda instrumenti

23.1.5.2. Kredīti un debitoru parādi

23.1.6. Atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

23.1.7. Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

23.1.8. Ieguldījumi meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās

23.1.9. Materiālie aktīvi

23.1.9.1. Pamatlīdzekļi

23.1.9.2. Ieguldījumu īpašums

23.1.10. Nemateriālie aktīvi

23.1.11. Nodokļu aktīvi

23.1.12. Citi aktīvi

23.1.13. Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

23.1.14. Kopā aktīvi

23.2. Saistības

23.2.1. Saistības pret centrālajām bankām

23.2.2. Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

23.2.3. Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

23.2.3.1. Atvasinātie finanšu instrumenti

23.2.3.2. Emitētie parāda instrumenti

23.2.3.3. Noguldījumi

23.2.3.4. Citas finanšu saistības

23.2.4. Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

23.2.4.1. Emitētie parāda instrumenti

23.2.4.2. Noguldījumi

23.2.4.3. Citas finanšu saistības

23.2.5. Atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

23.2.6. Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

23.2.7. Uzkrājumi

23.2.7.1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām

23.2.7.2. Pārējie uzkrājumi

23.2.8. Nodokļu saistības

23.2.9. Pārējās saistības

23.2.10. Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

23.2.11. Kopā saistības

23.3. Kapitāls un rezerves

23.3.1. Apmaksātais pamatkapitāls

23.3.2. Akciju emisijas uzcenojums

23.3.3. Pašas akcijas

23.3.4. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

23.3.5. Uzkrātais rezultāts pārējos apvienotajos ienākumos

23.3.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

23.3.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

23.3.8. Kopā kapitāls un rezerves

23.3.9. Kopā saistības un kapitāls un rezerves

23.4. Ārpusbilances posteņi

23.4.1. Iespējamās saistības

23.4.1.1. Galvojumi (garantijas)

23.4.1.2. Pārējās iespējamās saistības

23.4.2. Ārpusbilances saistības pret klientiem

23.4.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

23.4.2.2. Pārējās ārpusbilances saistības

V. Paskaidrojumi par bilances un ārpusbilances posteņiem

24. Aktīvi

24.1. Nauda un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

Skaidrā nauda kasē ietver likumīgus maksāšanas līdzekļus, t.sk. Latvijas Republikas naudas vienības, kā arī citu dalībvalstu un ārvalstu valūtas (tālāk tekstā – ārvalstu valūta), kā banknotēs, tā arī monētās.

Šajā postenī uzrāda arī līdzekļus norēķinu kontos Latvijas Bankā un citas prasības pret Latvijas Banku uz pieprasījumu. Pārējās prasības pret Latvijas Banku uzrāda bilances aktīvu 23.1.3., 23.1.4. vai 23.1.5. postenī.

Šajā postenī uzrāda arī prasības uz pieprasījumu pret to dalībvalstu un ārvalstu centrālajām bankām, kurās bankai ir filiāles, kā arī pret Eiropas Centrālo banku.

24.2. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda visas prasības, kas radušās darījumos ar dalībvalstu un ārvalstu kredītiestādēm, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena. Kredītiestāde šo noteikumu izpratnē atbilst Regulas Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā noteiktajam.

24.3. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Šajā postenī uzrāda patiesajā vērtībā novērtētos finanšu aktīvus, t.sk. akcijas, parāda instrumentus, atvasinātos finanšu instrumentus un kredītus, kurus, ievērojot 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, banka klasificē kā finanšu aktīvus, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un arī tādus finanšu aktīvus, kurus sākotnējās atzīšanas brīdī banka neatsaucami nolemj vērtēt kā patiesajā vērtībā vērtētus ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

24.4. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

Šajā postenī uzrāda patiesajā vērtībā novērtētos finanšu aktīvus, t.sk. akcijas, parāda instrumentus un kredītus, kurus, pamatojoties uz 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā minētajiem faktoriem, t.i., komercdarbības modeli finanšu aktīvu pārvaldības jomā un finanšu aktīvu līgumisko naudas plūsmu iezīmēm, banka klasificē kā finanšu aktīvus, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos.

24.5. Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā

Šajā postenī uzrāda finanšu aktīvus, t.sk. parāda instrumentus un kredītus, kurus, pamatojoties uz 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā minētajiem faktoriem, t.i., komercdarbības modeli finanšu aktīvu pārvaldības jomā un finanšu aktīvu līgumisko naudas plūsmu iezīmēm, banka klasificē kā finanšu aktīvus, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā.

24.6. Atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Šajā postenī uzrāda atvasināto finanšu instrumentu, kurus banka tur kā riska ierobežošanas instrumentus saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, patiesās vērtības pieaugumu.

24.7. Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

Šajā postenī uzrāda pret procentu risku ierobežotā finanšu aktīva vai finanšu saistību daļas attiecīgo finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas, kas tiek atzītas par aktīva posteni, saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto.

24.8. Ieguldījumi meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās

Šajā postenī uzrāda bankas ieguldījumus meitas sabiedrības, kopuzņēmuma un asociētās sabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar 27. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto, izņemot, ja tie tiek klasificēti kā pārdošanai turēti ieguldījumi un uzrādīti bilances aktīva 23.1.13. postenī.

24.9. Pamatlīdzekļi

Šajā postenī uzrāda bankai piederošos (t.sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātos un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtos) pamatlīdzekļus, t.i., materiālos aktīvus, kurus banka izmanto pakalpojumu sniegšanā, administratīvos nolūkos vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu, piemēram, zemesgabalus, ēkas, transportlīdzekļus, iekārtas u.tml. aktīvus.

Šeit uzrāda arī programmnodrošinājumu, kas ir attiecīgo elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, bankai piederošo un bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras uzlabojušas attiecīgo pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā nav paredzēta šo izmaksu kompensācija.

Šajā postenī uzrāda nepabeigtās būvniecības izmaksas un avansa maksājumus par šajā punktā minētajiem pamatlīdzekļiem.

24.10. Ieguldījumu īpašums

Šajā postenī uzrāda zemi vai nekustamo īpašumu vai tā daļu, kuru banka tur, lai iegūtu nomas maksu vai palielinātu kapitāla vērtību, vai abos nolūkos, saskaņā ar 40. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto.

24.11. Nemateriālie aktīvi

Šajā postenī uzrāda nemateriālos aktīvus, t.i., aktīvus, kam nav materiālas formas, kuri tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka banka nākotnē saņems ekonomiskos labumus, kas ir attiecināmi uz šiem aktīviem, piemēram, par samaksu iegūtas tiesības, t.sk. koncesijas, patentus, licences, tiesības lietot tirdzniecības zīmi, nomas tiesības u.tml. tiesības, programmnodrošinājumu, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, un citus pēc būtības līdzīgus pret atlīdzību iegūtus aktīvus. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem.

24.12. Nodokļu aktīvi

Šajā postenī uzrāda atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvus, kā arī tekošos uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvus saskaņā ar 12. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto.

24.13. Citi aktīvi

Šajā postenī uzrāda aktīvus, kuru saturs neatbilst citiem bilances aktīvu posteņiem (t.sk. dārgmetālus, dārgakmeņus, kustamo un nekustamo īpašumu, kas pārņemts kā neatmaksāto kredītu un citu prasību nodrošinājums, ja banka paredz to pārdot, kā arī citus materiālos aktīvus, kurus banka nelieto un plāno atsavināt).

Šeit uzrāda arī bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija.

24.14. Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

Šajā postenī uzrāda ilgtermiņa aktīvus un atsavināmās grupas aktīvus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto.

25. Saistības

25.1. Saistības pret centrālajām bankām

Šajā postenī uzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar Latvijas Banku, dalībvalstu un ārvalstu centrālajām bankām, izņemot parāda vērtspapīru emisijas rezultātā izveidojušās saistības, kuras uzrāda bilances saistību 23.2.3.–23.2.4. postenī.

25.2. Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar dalībvalstu un ārvalstu kredītiestādēm, kuras atmaksājamas bez iepriekšēja pieprasījuma vai kuru pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena.

25.3. Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Šajā postenī uzrāda tās patiesajā vērtībā novērtētās finanšu saistības, t.sk. atvasinātos finanšu instrumentus, emitētos parāda instrumentus un noguldījumus, kuras, ievērojot 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, banka klasificē kā finanšu saistības, kuras tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un arī tādas finanšu saistības, kuras sākotnējās atzīšanas brīdī banka neatsaucami nolemj vērtēt kā patiesajā vērtībā vērtētas ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

25.4. Finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā

Šajā postenī uzrāda tās finanšu saistības, t.sk. emitētos parāda instrumentus un noguldījumus, kuras, ievērojot 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, banka klasificē kā finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā.

25.5. Atvasinātie finanšu instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite

Šajā postenī uzrāda atvasināto finanšu instrumentu, kurus banka tur kā riska ierobežošanas instrumentus saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, patiesās vērtības samazinājumu.

25.6. Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai

Šajā postenī uzrāda pret procentu risku ierobežotā finanšu aktīva vai finanšu saistību daļas attiecīgo finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas, kas tiek atzītas par saistību posteni, saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto.

25.7. Uzkrājumi

Šajā postenī uzrāda uzkrājumus paredzamajām pensijām u.tml. saistībām, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem un atbilst 37. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteiktajam.

25.8. Nodokļu saistības

Šajā postenī uzrāda uzkrājumus atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistībām, kā arī tekošās uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības saskaņā ar 12. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto.

25.9. Pārējās saistības

Šajā postenī uzrāda visas pārējās saistības, kas nav jāuzrāda citos bilances saistību posteņos, piemēram, piešķirtās, bet neizmaksātās dividendes.

25.10. Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

Šajā postenī uzrāda atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, iekļautās saistības saskaņā ar 5. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto.

26. Kapitāls un rezerves

Šajā postenī uzrāda visus akcionāriem piederošos līdzekļus, kas ieguldīti bankas pamatkapitālā un uzkrāti (zaudēti) tās darbības rezultātā.

26.1. Apmaksātais pamatkapitāls

Šajā postenī uzrāda apmaksāto akciju nominālvērtību kopsummu.

26.2. Akciju emisijas uzcenojums

Šajā postenī uzrāda akciju pārdošanas cenas pārsniegumu pār to nominālvērtību, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai.

26.3. Pašas akcijas

Šajā postenī ar mīnusa zīmi uzrāda atgūtās pašas akcijas.

26.4. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

Šajā postenī uzrāda rezerves kapitālu, kas izveidots no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas, iemaksām pašu kapitāla atjaunošanai un papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā. Šeit uzrāda arī vispārējo risku rezervi un pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas.

26.5. Uzkrātais rezultāts pārējos apvienotajos ienākumos šādā sadalījumā:

26.5.1. posteņi, kuri netiks pārklasificēti uz peļņu vai zaudējumiem, t.sk.:

26.5.1.1. pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve, kurā iekļauj pamatlīdzekļu pārvērtēšanas patiesajā vērtībā rezultātu saskaņā ar Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos noteikto,

26.5.1.2. nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas rezerve saskaņā ar 38. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto,

26.5.1.3. kapitāla instrumentu, kurus klasificē kā patiesajā vērtībā vērtētus ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, patiesās vērtības izmaiņas,

26.5.1.4. finanšu saistību, kuras klasificētas kā patiesajā vērtībā vērtētas ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, patiesās vērtības izmaiņas, kuras attiecināmas uz izmaiņām to kredītriskā;

26.5.2. posteņi, kurus var pārklasificēt uz peļņu vai zaudējumiem, t.sk.:

26.5.2.1. parāda instrumentu, kurus klasificē kā patiesajā vērtībā vērtētus ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, patiesās vērtības izmaiņas,

26.5.2.2. neto ārvalstu valūtas izmaiņu starpība un šādu izmaiņu starpības gada sākumā un beigās izlīdzinātā summa saskaņā ar 21. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto,

26.5.2.3. riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezerve, kurā iekļauj riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņu efektīvo daļu, ja banka lieto naudas plūsmas riska ierobežošanu saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto,

26.5.2.4. riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezerves efektīvā daļa, ja banka lieto neto ieguldījuma ārvalstu darbībās riska ierobežošanu saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto.

26.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda iepriekšējo darbības gadu nesadalīto peļņu, kas palikusi bankas rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un citu rezervju papildināšanas un dividenžu sadales. Šeit iekļauj arī iepriekšējo gadu zaudējumus.

26.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu vai zaudējumus.

27. Ārpusbilances posteņi

27.1. Iespējamās saistības (contingent liabilities)

Šajā postenī uzrāda bankas iespējamās saistības saskaņā ar 37. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto, kuras tai rodas dažādu darījumu rezultātā.

27.1.1. Galvojumi (garantijas)

Šajā postenī uzrāda galvojumus (garantijas) un aktīvus, kas ieķīlāti kā trešo personu saistību izpildes nodrošinājums.

27.1.2. Pārējās iespējamās saistības

Šajā postenī uzrāda indosamentus, akceptus, izņemot pašu akceptus, saistības par apstiprinātiem neatsaucamiem akreditīviem u.tml. iespējamās saistības.

27.2. Ārpusbilances saistības pret klientiem (commitments)

Šajā postenī ietver visas neatsaucamās bankas ārpusbilances saistības pret klientiem, kuras var radīt risku.

27.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

Šajā postenī uzrāda saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju, kuras netiek atzītas bilancē.

27.2.2. Pārējās ārpusbilances saistības

Šajā postenī uzrāda saistības par kredītu izsniegšanu, līgumus par aktīvu pirkšanu nākotnē, līgumus par noguldījumu izvietošanu nākotnē, saistības par atvērtiem akreditīviem, saistības par pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi, nomas saistības u.tml. saistības.

28. Speciālie nosacījumi

28.1. Bankas aktīvus uzrāda attiecīgajā bilances postenī pat tad, ja banka ir ieķīlājusi tos kā savu saistību vai trešo personu saistību nodrošinājumu vai citādi nodevusi tos, saglabājot kontroli pār šiem aktīviem, trešajām personām kā nodrošinājumu.

28.2. Banka nedrīkst ietvert savā bilancē tai ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus, ja vien tie nav radušies, izvietojot noguldījumus šajā bankā.

28.3. Ja vairākas bankas kopīgi izsniedz vienu kredītu (tālāk tekstā – sindicētais kredīts), tad katra banka uzrāda bilancē tikai to sindicētā kredīta daļu, kuru tā pati ir izsniegusi. Ja bankas garantētā sindicētā kredīta summa pārsniedz summu, kuru banka izsniegusi, pārsniegumu uzrāda ārpusbilances sadaļā "Iespējamās saistības".

28.4. Aktīvus, kurus banka pārvalda savā vārdā klientu labā, ja banka ieguvusi šādu aktīvu īpašuma tiesību juridisku apstiprinājumu, un no tiem izrietošās saistības neuzrāda bankas bilancē, bet norāda pielikumā, sadalot pa attiecīgajiem aktīvu un saistību veidiem.

28.5. Aktīvus, kuri iegūti klientu vārdā klientu uzdevumā, neuzrāda bankas bilancē.

28.6. Ja banka vienojusies par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai par atpārdošanas iespēju, tad šādus darījumus uzrāda saskaņā ar 9. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto.

VI. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

29. Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojuma paraugs

29.1. Procentu ienākumi

29.2. Procentu izdevumi

29.3. Dividenžu ienākumi

29.4. Komisijas naudas ienākumi

29.5. Komisijas naudas izdevumi

29.6. Neto peļņa/zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas nav vērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

29.7. Neto peļņa/zaudējumi no finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

29.8. Neto peļņa/zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

29.9. Neto ārvalstu valūtu kursa starpības peļņa/zaudējumi

29.10. Neto peļņa/zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas

29.11. Pārējie darbības ienākumi

29.12. Pārējie darbības izdevumi

29.13. Administratīvie izdevumi

29.14. Nolietojums

29.15. Finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu izmaiņu rezultātā atzītā peļņa/zaudējumi

29.16. Izveidotie uzkrājumi vai uzkrājumu apvērse

29.17. Vērtības samazinājums vai vērtības samazinājuma apvērse

29.17.1. Finanšu aktīvu, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, un finanšu aktīvu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, vērtības samazināšanās

29.17.2. Īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu vērtības samazināšanās

29.18. Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

29.19. Peļņa/zaudējumi no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās, kas atzīti, izmantojot pašu kapitāla metodi

29.20. Peļņa/zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

29.21. Peļņa/zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas

29.22. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

29.23. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

29.24. Peļņa/zaudējumi uz vienu akciju

VII. Paskaidrojumi par peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem

30. Procentu ienākumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu ienākumus un līdzīgus ienākumus no bankas darbības, ieskaitot visus ienākumus no aktīviem, kas uzrādīti bilances 23.1.1.–23.1.5. postenī, neatkarīgi no ienākumu aprēķināšanas metodes, t.sk. ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru banka saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājumu iekļauj izdevumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru banka saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam.

Kā procentu ienākumus uzrāda ienākumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pircējam, amortizējot pozitīvo starpību starp nopirkto aktīvu pārdošanas cenu un pirkšanas cenu.

Kā procentu ienākumus uzrāda riska ierobežošanas nolūkā noslēgto nākotnes līgumu ienākumus, kuri sadalīti atbilstoši faktiskajam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem.

Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto prasību summu vai līguma termiņu.

31. Procentu izdevumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu izdevumus un līdzīgus izdevumus no bankas darbības, ieskaitot visus izdevumus par saistībām, kas uzrādītas bilances 23.2.1.–23.2.4. postenī, neatkarīgi no izdevumu aprēķināšanas metodes, t.sk. izdevumus, kas radušies, amortizējot diskontu par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru banka samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam. Kā procentu izdevumu samazinājumu iekļauj ienākumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru banka samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam.

Kā procentu izdevumus uzrāda izdevumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pārdevējam, amortizējot pozitīvo starpību starp pārdoto aktīvu pirkšanas cenu un pārdošanas cenu.

Kā procentu izdevumus uzrāda riska ierobežošanas nolūkā noslēgto nākotnes līgumu izdevumus, kuri sadalīti atbilstoši faktiskajam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem.

Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto saistību summu vai līguma termiņu.

32. Dividenžu ienākumi

Šajā postenī uzrāda no ieguldījumiem, kas atspoguļoti bilances 23.1.3., 23.1.4. un 23.1.8. postenī, saņemtās un saņemamās dividendes un citus līdzīgus ienākumus.

33. Komisijas naudas ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos iekļauj pārskata gadā radušās komisijas naudas un citus līdzīgus ienākumus (izdevumus) par sniegtajiem (saņemtajiem) pakalpojumiem, t.sk. komisijas naudu par galvojumu (garantiju) izsniegšanu, kredītu pārvaldīšanu citu aizdevēju uzdevumā, operācijām ar finanšu instrumentiem klientu uzdevumā, par veiktajām maksājumu operācijām, finanšu instrumentu pārvaldīšanu un vērtību glabāšanu, kā arī komisijas naudu par ārvalstu valūtas maiņas darījumiem, monētu un dārgmetālu pirkšanu vai pārdošanu klientu uzdevumā u.tml.

34. Neto peļņa/zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas nav vērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Šajā postenī uzrāda peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīvu, kas klasificēti kā amortizētajā iegādes vērtībā vērtēti, un no finanšu aktīvu, kas klasificēti kā patiesajā vērtībā vērtēti ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, kā arī no finanšu saistību, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā, atzīšanas pārtraukšanas.

35. Neto peļņa/zaudējumi no finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Šajā postenī uzrāda patiesās vērtības izmaiņas finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kuras klasificē kā novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kuras sākotnējās atzīšanas brīdī banka neatsaucami nolemj vērtēt kā patiesajā vērtībā vērtētas ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

36. Neto peļņa/zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites

Šajā postenī atspoguļo pārvērtēšanas patiesajā vērtībā rezultātu atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kurus lieto riska ierobežošanas uzskaitē, un pret risku ierobežoto posteņu pārvērtēšanas patiesajā vērtībā rezultātu, izņemot bilances 23.1.7. un 23.2.6. postenī uzrādītās izmaiņas.

37. Neto ārvalstu valūtu kursa starpības peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda peļņu/zaudējumus no tirdzniecības ar ārvalstu valūtu un ārvalstu valūtās denominēto aktīvu un saistību pārvērtēšanas peļņu vai zaudējumus.

38. Neto peļņa/zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas

Šajā postenī uzrāda peļņu vai zaudējumus no īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, t.i., gadījumos, kad aktīvi tiek atsavināti vai kad no attiecīgo aktīvu lietošanas vai atsavināšanas nav sagaidāmi nākotnes saimnieciskie labumi.

39. Pārējie darbības ienākumi/izdevumi

Šajos posteņos uzrāda ienākumus un izdevumus, kas saistīti ar bankas pamatdarbību, bet nav uzrādāmi atbilstoši šo noteikumu 30.38. punktā noteiktajām prasībām. Kā citus ienākumus uzrāda saņemto soda naudu. Kā citus izdevumus uzrāda samaksāto soda naudu, bankas dalības maksu un tai pielīdzināmos izdevumus (t.sk. Latvijas Finanšu nozares asociācijas biedra maksu un maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā – Komisija)).

40. Administratīvie izdevumi

Šajā postenī uzrāda personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, nodokļus (t.sk. nekustamā īpašuma nodokli un pārējos nodokļus, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli) un pārējos administratīvos izdevumus.

41. Nolietojums

Šajā postenī uzrāda īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu amortizāciju.

42. Finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu izmaiņu rezultātā atzītā peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīva uzskaites vērtības pārrēķina, kas radies finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu pārskatīšanas vai maiņas rezultātā. Šī pārskatīšana vai maiņa neizraisa finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanu.

43. Izveidotie uzkrājumi vai uzkrājumu apvērse

Šajā postenī uzrāda uzkrājumu veidošanas rezultātu saskaņā ar 37. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto, ņemot vērā arī iepriekšējos periodos atzīto uzkrājumu apvērstās summas.

44. Vērtības samazinājums vai vērtības samazinājuma apvērse

Šajā postenī uzrāda finanšu aktīvu, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, un finanšu aktīvu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, vērtības samazināšanās zaudējumus, kas samazināti par iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstajām summām.

Šajā postenī uzrāda arī īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu vērtības, t.sk. pozitīvās nemateriālās vērtības, samazinājumu, kas samazināts par iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstajām summām.

45. Negatīva nemateriālā vērtība, kas atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Šajā postenī uzrāda izdevīga iegādes darījuma, kas ir uzņēmējdarbības apvienošana saskaņā ar 3. Starptautiskajā Finanšu pārskatu standartā noteikto, rezultātā gūtos ieņēmumus, kas atzīti iegādes datumā.

46. Peļņa/zaudējumi no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās, kas atzīti, izmantojot pašu kapitāla metodi

Šajā postenī uzrāda to peļņas vai zaudējumu daļu no ieguldījumiem meitas sabiedrībās, kopuzņēmumos un asociētajās sabiedrībās, kas atzīta uzskaitē, izmantojot pašu kapitāla metodi.

47. Peļņa/zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas

Šajā postenī uzrāda peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīvu un atsavināmo grupu, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, pārvērtēšanas.

48. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Šajā postenī uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokli, kas attiecas uz pārskata gadu.

49. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu vai zaudējumus.

50. Peļņa/zaudējumi uz vienu akciju

Šajā postenī banka, kuras akcijas ir publiskajā apgrozībā, uzrāda gan pamata, gan koriģēto peļņu vai zaudējumus uz vienu parasto akciju saskaņā ar 33. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto.

VIII. Naudas plūsmas pārskats

51. Naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudas un tās ekvivalentu ienākumus un izmaksas pārskata gadā, lai novērtētu bankas spēju gūt naudu un tās ekvivalentus saistību izpildei.

52. Par naudu uzskatāms skaidras naudas atlikums bankas kasē, prasības uz pieprasījumu un prasības ar atlikušo atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem pret centrālajām bankām un kredītiestādēm. Naudas atlikumu samazina par saistībām pret šajā punktā minētajām institūcijām uz pieprasījumu un ar atlikušo atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem.

53. Par naudas ekvivalentiem uzskatāmi augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi, t.i., tie, kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā un pastāv maza iespēja, ka to vērtība būtiski mainīsies. Parasti ieguldījumu uzskata par naudas ekvivalentu tikai tad, ja, skaitot no iegādes datuma, līdz dzēšanai (atpirkšanai) tā atlikušais termiņš ir īss, piemēram, trīs mēneši vai mazāk.

54. Banka gada pārskata pielikumā uzrāda un paskaidro naudas plūsmas pārskatā iekļautos naudas un tās ekvivalentu komponentu veidus.

55. Naudas plūsmas pārskatā atsevišķi uzrāda naudas plūsmu bankas pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības rezultātā saskaņā ar 7. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto.

56. Naudas plūsmas pārskata paraugs, lietojot netiešo metodi, sniegts šo noteikumu 2. pielikumā. Banka var piemērot arī tiešo metodi, sagatavojot naudas plūsmas pārskatu.

IX. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats

57. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā, kas raksturo izmaiņas bankas tīrajos aktīvos, uzrāda:

57.1. bankas pārskata gada pārējo apvienoto ienākumu kopējo apmēru, kā arī iepriekšējos periodos uzkrāto pārējo apvienoto ienākumu apmēru;

57.2. saskaņā ar 8. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto veiktās retrospektīvas grāmatvedības politikas piemērošanas vai retrospektīvas finanšu pārskatu posteņu korekcijas ietekmi uz katru pārskata sastāvdaļu;

57.3. darījumus ar akcionāriem, kas saistīti ar akciju emisiju un dzēšanu, pašas akciju atpirkšanu un pārdošanu, kā arī dividenžu izmaksas;

57.4. katras pārskata sastāvdaļas uzskaites vērtības salīdzinājumu pārskata gada sākumā un beigās, atklājot katru izmaiņu pārskata gadā.

58. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā vai pielikumā uzrāda bankas akcionāriem dividendēs izmaksājamās peļņas apmēru, kā arī dividenžu apmēru uz vienu akciju.

59. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata paraugs sniegts šo noteikumu 3. pielikumā.

X. Novērtēšanas noteikumi

60. Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar šādiem vispārējiem principiem:

60.1. pieņemot, ka banka darbosies arī turpmāk (darbības turpināšanas princips);

60.2. lietojot tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu (saskaņotības vai pastāvīguma princips);

60.3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību (piesardzības princips), ievērojot šādus nosacījumus:

60.3.1. iekļauj tikai pārskata gadā gūto peļņu, t.i., ienākumus un izdevumus uzrāda, ņemot vērā apstākļus, kuri pastāvējuši pārskata perioda beigu datumā;

60.3.2. ņem vērā visas saistības, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējo pārskata gadu;

60.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas vai nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

60.4. pārskatā atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips);

60.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips). Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt gada pārskata lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

60.6. novērtējot aktīvu un saistību posteņus un to sastāvdaļas atsevišķi;

60.7. nodrošinot, ka katra pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci. Pārskata gada sākuma bilance var atšķirties no akcionāru sapulcē apstiprinātās iepriekšējā gada bilances, ja saskaņā ar Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos noteikto tiek veiktas korekcijas iepriekšējos pārskata periodos.

61. Ja, lietojot šo noteikumu 60. punktā minētos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšanu un uzskaiti veic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

62. Sagatavojot finanšu pārskatus, bankas vadība drīkst atkāpties no šo noteikumu 60. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, kuru būtību un ietekmi uz bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu paskaidro pielikumā.

63. Darījumus un notikumus bankas darbībā atspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

64. Aktīvus un saistības uzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīvu vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīvu vērtību, izņemot gadījumus, kad to pieprasa vai atļauj attiecīgie Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti.

65. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt, izņemot gadījumus, kad to pieprasa vai atļauj attiecīgie Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti.

66. Aktīvus un ārpusbilances saistības, ja tiem ir aprēķināts vērtības samazinājums, uzrāda, atskaitot šo vērtības samazinājumu.

67. Aktīvus, saistības un ārpusbilances posteņus ārvalstu valūtā pārvērtē Latvijas Republikas naudas vienībās saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un saistību vērtības izmaiņas Latvijas Republikas naudas vienībās atspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilances postenī "Uzkrātais rezultāts pārējos apvienotajos ienākumos" saskaņā ar 21. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā noteikto.

68. Novērtējot bankas finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātus, ņem vērā iespējamos zaudējumus, kuri var rasties neparedzētu notikumu dēļ, ja tos var novērtēt. Neparedzēti notikumi ir nosacījumi vai situācijas, kuru rezultāti (peļņa vai zaudējumi) būs zināmi tikai tad, kad šie nosacījumi vai situācijas nākotnē īstenosies vai neīstenosies. Banku darbībā tas galvenokārt ir saistīts ar ārpusbilances saistību īstenošanos nākotnē. Ja neparedzēto notikumu rezultātus nav iespējams novērtēt un iekļaut bilancē, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tad šo notikumu esamību paskaidro pielikumā, t.sk. sniedz informāciju par šādu notikumu būtību un faktoriem, kuri var nākotnē negatīvi ietekmēt bankas darbību, un iespējamajiem zaudējumiem.

69. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai, ir saņemta informācija, kura sniedz pierādījumus par apstākļiem, kuri pastāvējuši pārskata perioda beigu datumā, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot attiecīgo aktīvu un saistību novērtēšanu.

70. Grāmatvedības politikā banka nosaka katra finanšu instrumentu veida vērtēšanas metodi un to konsekventi piemēro. Finanšu instrumentus klasificē šādi:

70.1. finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

70.2. finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos;

70.3. finanšu aktīvi un finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā.

71. Visu finanšu pārskatu posteņu vērtēšanu veic, pamatojoties uz Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem, ciktāl tas nav pretrunā ar šo noteikumu 3. punkta nosacījumiem.

XI. Pielikuma saturs

72. Pielikumā iekļauj šajā nodaļā, kā arī citos šo noteikumu punktos par pielikuma saturu norādīto un Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos pieprasīto informāciju.

73. Grāmatvedības politiku skaidrojumā sniedz skaidrojumu par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finanšu pārskatus, t.sk.:

73.1. kritērijiem un pieņēmumiem, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai izslēgšanai no tās;

73.2. bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanas principiem;

73.3. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku;

73.4. kritērijiem, pēc kuriem notiek finanšu instrumentu klasifikācija šo noteikumu 70. punktā minētajās kategorijās;

73.5. metodēm un nozīmīgākajiem pieņēmumiem, kas izmantoti finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanai;

73.6. riska ierobežošanas attiecību atzīšanas un pārtraukšanas politiku un uzskaites principiem;

73.7. aktīvu un ārpusbilances saistību vērtības samazinājuma noteikšanas principiem un neatgūstamo parādu norakstīšanas kārtību;

73.8. būtisku kļūdu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem, labojumu kārtību;

73.9. grāmatvedības politiku izmaiņu atspoguļošanas principiem;

73.10. posteņiem, kas izteikti ārvalstu valūtā, uzrāda pārrēķināšanai Latvijas Republikas naudas vienībās lietoto kursu.

74. Kredītrisks

Sniedz šādu informāciju par bankas pakļautību kredītriskam:

74.1. ja ir pieejama informācija par to, ka finanšu aktīva uzskaites vērtība neatspoguļo tā reālo pakļautību kredītriskam, tad banka uzrāda šāda finanšu aktīva uzskaites vērtību un vērtību, kas atspoguļo reālo finanšu aktīva pakļautību kredītriskam, t.i., finanšu aktīva vērtību, kura nav samazināta par nodrošinājuma patieso vērtību vai par citu vērtību, kuru nosaka, ņemot vērā vai nu juridiski pamatoto savstarpējo prasību un saistību ieskaita vienošanos, vai citus kredītrisku samazinošus faktorus. Atsevišķi uzrāda nodrošinājuma patieso vērtību;

74.2. ja banka kredītriska novērtēšanai izmanto iekšējos modeļus vai citas metodes, piemēram, iekšējo vai ārējo reitingu sistēmu darījuma partnera novērtēšanai, tad tā sniedz informāciju par minēto modeļu vai citu metožu būtību un bankas pakļautību kredītriskam, kas noteikta, lietojot attiecīgo modeli vai citu metodi;

74.3. atklāj būtisku bilances un ārpusbilances posteņu kredītriska koncentrāciju ģeogrāfisko reģionu (t.i., valstu, valstu grupu, atsevišķu valsts reģionu u.tml.), klientu grupu (t.i., centrālā valdība, pašvaldības, valsts kapitālsabiedrības, privātās komercsabiedrības, privātpersonas u.tml.) un tautsaimniecības nozaru dalījumā.

75. Aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums pēc valūtām

Uzrāda aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījumu pēc ārvalstu valūtām, ievērojot būtiskuma principu, kā arī būtisku ārvalstu valūtu tīro atklāto pozīciju, t.sk. zelta tīrās pozīcijas, attiecību pret pašu kapitālu un bankas ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīras pozīcijas kopsummas attiecību pret kapitālu un rezervēm.

76. Bankas likviditāte

Bankas likviditātes novērtēšanai aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu atlikumus uzrāda atbilstoši to atlikušajiem atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņiem šādos termiņu intervālos: uz pieprasījumu, līdz vienam mēnesim (ieskaitot), no viena mēneša līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, no viena gada līdz pieciem gadiem, pieci gadi un vairāk. Banka var lietot citus termiņu intervālus, sadalot vai apvienojot minētos termiņu intervālus, ņemot vērā būtiskuma principu. Papildus skaidro aktīvu un saistību ar nenoteiktu atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņu iekļaušanai attiecīgajā termiņa intervālā lietotos kritērijus un pieņēmumus.

77. Procentu likmju risks

Lai novērtētu iespējamos zaudējumus, kas bankai var rasties, mainoties procentu likmēm, uzrāda aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījumu atbilstoši īsākajam atlikušajam atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņam vai termiņam līdz nākamajam procentu likmju izmaiņu datumam šādos termiņu intervālos: uz pieprasījumu, līdz vienam mēnesim (ieskaitot), no viena mēneša līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, no viena gada līdz pieciem gadiem, pieci gadi un vairāk. Banka var lietot citus termiņu intervālus, sadalot vai apvienojot minētos termiņu intervālus, ņemot vērā būtiskuma principu.

78. Finanšu aktīvi, kuru uzskaites vērtība atšķiras no to patiesās vērtības

Par finanšu aktīviem, kuru uzskaites vērtība atšķiras no to patiesās vērtības, sniedz šādu informāciju:

78.1. ja finanšu aktīvi jānovērtē patiesajā vērtībā, bet tas netiek darīts, šo faktu atklāj, paskaidrojot, kādu iemeslu dēļ šādi finanšu aktīvi netiek novērtēti patiesajā vērtībā;

78.2. ja finanšu aktīvi jānovērtē amortizētajā iegādes vērtībā un to uzskaites vērtība ir lielāka nekā to patiesā vērtība, paskaidro iemeslus, kāpēc netika atzīti finanšu aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumi, kā arī sniedz objektīvus pierādījumus, ka finanšu aktīvi tiks atgūti vismaz to uzskaites vērtības apmērā;

78.3. uzrāda šo noteikumu 78.1. un 78.2. punktā minēto finanšu aktīvu uzskaites vērtību un patieso vērtību, norādot attiecīgo bilances posteni, kurā iekļauts šis finanšu aktīvs.

79. Ieķīlātie aktīvi

Sniedz informāciju par aktīviem, kurus banka ir ieķīlājusi kā nodrošinājumu savām vai trešo personu saistībām, uzrādot nodrošināto saistību kopsummu, kā arī katram saistību un katram ārpusbilances postenim uzrāda aktīvus, kuri ieķīlāti kā nodrošinājums.

80. Aktīvi un saistības pārvaldīšanā klientu uzdevumā

Ja uzticības operāciju apmērs ir būtisks, sniedz informāciju par aktīvu veidiem, kurus banka pārvalda savā vārdā klientu labā, un atbilstošajām saistībām.

81. Darījumi ar saistītajām personām

Atklāj to darījumu veidus, būtību un apmēru, kurus banka ir veikusi ar saistītajām personām, t.sk. galvojumus (garantijas), kas izsniegti šo personu saistību izpildes nodrošināšanai.

82. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

Atsevišķi uzrāda naudu kasē un to naudas līdzekļu atlikumu norēķinu kontā un citos kontos centrālajās bankās, kurš bankai ir brīvi pieejams.

83. Kredīti

Sniedz informāciju par kredītu veidiem, t.sk. par finanšu nomu (līzingu), uzrādot kredītu vērtību pirms to vērtības samazinājuma, vērtības samazinājuma apmēru, kā arī citu informāciju, kas ļauj novērtēt kredīta atgūstamības iespēju.

84. Atvasinātie finanšu instrumenti

Sniedz informāciju par atvasināto finanšu instrumentu nosacīto pamatvērtību un uzskaites vērtību, norādot, vai tā ir iekļauta bilances aktīvos vai saistībās. Sniedzot minēto informāciju, atvasinātos finanšu instrumentus sadala pēc to veidiem (procentu, ārvalstu valūtas un zelta, kapitāla vērtspapīru, dārgmetālu (izņemot zeltu) un citu preču atvasinātie finanšu instrumenti), savukārt katru atvasināto finanšu instrumentu veidu sadala šādi:

84.1. ārpus regulētā tirgus tirgotie atvasinātie finanšu instrumenti:

84.1.1. nākotnes līgumi (forwards);

84.1.2. mijmaiņas līgumi (swaps);

84.1.3. nopirktie iespējas līgumi (options);

84.1.4. pārdotie iespējas līgumi (options);

84.2. regulētā tirgū tirgotie atvasinātie finanšu instrumenti:

84.2.1. nopirktie nākotnes līgumi (futures);

84.2.2. pārdotie nākotnes līgumi (futures);

84.2.3. nopirktie iespējas līgumi (options);

84.2.4. pārdotie iespējas līgumi (options).

Papildus sniedz informāciju par katra atvasināto finanšu instrumentu veida raksturu, t.sk. par būtiskiem nosacījumiem un līgumā noteiktiem termiņiem, kas var ietekmēt turpmāko naudas plūsmas apmēru, laiku un noteiktību.

85. Emitētie parāda instrumenti

Uzrāda pārskata gadā emitēto parāda instrumentu skaitu, nominālvērtību un dzēšanas termiņus, minēto parāda instrumentu uzskaites vērtību pārskata gada sākumā un beigās. Atsevišķi uzrāda pārskata gada laikā atpirktos parāda instrumentus. Ja banka emitē hipotekārās ķīlu zīmes, tad šeit sniedz pārskatu par hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistru, iekļaujot tajā Komisijas normatīvajos noteikumos par hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistru pieprasīto informāciju.

86. Kapitāls un rezerves

Atspoguļo reģistrētā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu, uzrādot akciju veidus un nominālvērtību, kā arī katra akciju veida atpirkto pašas akciju daudzumu un nominālvērtību. Ja pārskata gadā notikušas apmaksātā pamatkapitāla izmaiņas, atklāj akcionārus, kas veica būtiskus ieguldījumus pamatkapitālā vai būtiski samazināja savus ieguldījumus tajā. Šeit norāda bankas akcionāru skaitu un sniedz informāciju par tiem akcionāriem un savstarpēji saistītu akcionāru grupām (vārds, uzvārds vai nosaukums, individuālais ieguldījums), kuras tieši vai netieši kontrolē 10 un vairāk procentus pamatkapitāla vai balsstiesību.

87. Pakārtotās saistības

Par katru saņemto pakārtoto aizdevumu, kura apmērs pārsniedz 10 procentus no pakārtoto saistību kopsummas, atklāj aizdevuma apmēru, aizdevēju, procentu likmi, valūtu, aizņēmuma līguma noslēgšanas datumu un atmaksas termiņu, apstākļus, kas ļauj pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, pakārtotības noteikumus, iespēju pārvērst attiecīgās pakārtotās saistības ieguldījumā pamatkapitālā vai cita veida saistībās un šādas iespējas pamatnostādnes. Papildus atklāj pārējo saņemto pakārtoto aizdevumu pamatnosacījumus.

88. Ārpusbilances posteņi

Ārpusbilances saistības grupē atbilstoši to būtībai un raksturam, atsevišķi uzrādot saistības trešo personu saistību nodrošināšanai, kā arī sniedz informāciju par katru bilancē neiekļautu vienošanos, norādot tās veidu, mērķi un finansiālo ietekmi, ja ar šādu vienošanos saistītie riski vai ieguvumi ir būtiski un ja informācija par šiem riskiem vai ieguvumiem ir nepieciešama, lai novērtētu bankas finansiālo stāvokli. Saistībām, kas radušās no darījumiem par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, uzrāda arī aktīvu iespējamo atpirkšanas termiņu.

Šādas bilancē neatspoguļotas vienošanās ir, piemēram, vienošanās par risku un ieguvumu sadali vai tādas līgumsaistības, kuras izriet no parādu faktoringa, vērtspapīrošanas, ārpakalpojumiem un tamlīdzīgi.

89. Procentu ienākumi un izdevumi

Atspoguļo procentu ienākumus pēc to veidiem (procentu ienākumi no prasībām pret kredītiestādēm un centrālajām bankām, no prasībām pret pārējiem klientiem par izsniegtajiem kredītiem, no parāda un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu un pārējie līdzīgie ienākumi) un procentu izdevumus pēc to veidiem (procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm un centrālajām bankām, par pārējo klientu noguldījumiem, par bankas emitētajiem parāda vērtspapīriem, pakārtotajām saistībām un pārējie līdzīgie izdevumi).

90. Komisijas naudas ienākumi un izdevumi

Uzrāda komisijas naudas ienākumus un izdevumus un maksu par sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem pēc to veidiem.

91. Administratīvie izdevumi

Uzrāda administratīvo izdevumu veidus, t.sk. personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, nodokļus un pārējos administratīvos izdevumus.

92. Zaudējumi no vērtības samazinājuma

Uzrāda izmaiņas aktīvu un ārpusbilances saistību vērtības samazinājumam pārskata perioda laikā, t.i., aktīvu vērtības samazinājuma apmēru pārskata gada sākumā, papildus atzīto vērtības samazinājumu un vērtības samazinājuma apvērsi pārskata perioda laikā, atlikumu pārskata perioda beigās, atsevišķi uzrādot darījumiem ar saistītajām personām atzīto vērtības samazinājumu. Sniedz informāciju par kredītu, kuriem ir pārtraukta procentu uzkrāšana, kopsummu un skaidro šo kredītu vērtības noteikšanā lietotās metodes. Uzrāda pārskata gadā norakstīto neatgūstamo parādu kopsummu.

93. Nodokļi

Sniedz informāciju par pārskata gadā samaksātajām nodokļu un nodevu summām sadalījumā pa nodokļu un nodevu veidiem un saņemtajiem nodokļu atvieglojumiem un atliktajiem nodokļiem. Bilances posteņos ietvertās nodokļu un nodevu saistību summas, aprēķinātās kavējumu naudas, soda naudas un citas valsts budžetam un pašvaldību budžetiem maksājamās vai pārmaksātās summas uzrāda atbilstoši nodokļu un nodevu veidiem.

94. Ienākumu sadalījums pēc ģeogrāfiskajiem reģioniem

Sniedz informāciju par peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos uzrādīto ienākumu sadalījumu pēc ģeogrāfiskajiem reģioniem, kuros banka veic darbību ar ārvalstu filiāļu starpniecību. Šādu informāciju sniedz, ja ienākumu apmērs attiecīgajos reģionos ir būtisks.

95. Kapitāla pietiekamība

Uzrāda kapitāla pietiekamības aprēķina, kas veikts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 trešajā sadaļā noteikto, kopsavilkumu.

96. Aktīvu atdeve

Kredītiestāde un ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saistošas Regulas Nr. 575/2013 prasības, uzrāda aktīvu atdeves rādītāju, kuru aprēķina kā pārskata gada peļņas vai zaudējumu (pēc nodokļiem) attiecību pret vidējo bilances aktīvu apmēru.

97. Vidējais darbinieku skaits

Uzrāda pārskata gada vidējo darbinieku skaitu sadalījumā pa personāla kategorijām.

98. Atlīdzība zvērinātam revidentam

Uzrāda pārskata gadā bankas zvērinātam revidentam aprēķinātās atlīdzības apmēru sadalījumā pa katru no šādiem zvērināta revidenta sniegtajiem pakalpojumiem:

98.1. gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) revīzija;

98.2. citu revīzijas uzdevumu veikšana;

98.3. konsultācijas nodokļu jautājumos;

98.4. citu lietpratēja uzdevumu veikšana.

99. Atlīdzība bankas padomes un valdes locekļiem un darījumi ar viņiem

Uzrāda padomes un valdes locekļiem izmaksāto kopējo atalgojumu, t.sk. atalgojumu par citu funkciju veikšanu, kā arī padomes un valdes locekļiem izsniegto avansu, aizdevumu, galvojumu (garantiju) u.tml. darījumu kopsummas un visas saistības, kas attiecas uz pensiju maksājumiem bijušajiem valdes un padomes locekļiem.

100. Informācijas atklāšana sadalījumā pa valstīm

Kredītiestāde un ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai saistošas Regulas Nr. 575/2013 prasības, apkopotā veidā un sadalījumā pa katru dalībvalsti un pa katru ārvalsti, kurā tā veic komercdarbību, sniedz šādu informāciju:

100.1. kredītiestādes vai tās filiāles un ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tās filiāles nosaukums, darbības veids un ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

100.2. apgrozījums;

100.3. darbinieku skaits, kas izteikts pilnas slodzes ekvivalenta vienībā;

100.4. peļņas vai zaudējumu apmērs pirms ienākuma nodokļa aprēķina;

100.5. ienākuma nodokļa apmērs;

100.6. subsīdiju apmērs, kas saņemts no attiecīgās valsts publiskā sektora.

101. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība papildus šo noteikumu 99. punktā minētajam par atalgojumu uzrāda:

101.1. pārskata gadā izmaksātā atalgojuma kopsummu, kas sadalīta atalgojuma nemainīgajā daļā un atalgojuma mainīgajā daļā, kā arī attiecīgo daļu saņēmēju skaitu un jebkuru summu, kuru izmaksā no sabiedrības pārvaldē esoša ieguldījumu fonda mantas atbilstoši fonda prospekta noteikumiem, ieskaitot maksu par gūtajiem rezultātiem (performance fee);

101.2. pārskata gadā izmaksātā atalgojuma kopsummu, kas sadalīta riska profilu ietekmējošo amatu kategorijās saskaņā ar Komisijas normatīvajos noteikumos par ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku atalgojuma politikas pamatprincipiem norādīto sadalījumu, piemēram, padomes locekļi un valdes locekļi, amati, kuru pilnvarās ietilpst sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē sabiedrības vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa riska profilu, amati, kuri ir atbildīgi par iekšējās kontroles funkciju veikšanu sabiedrībā u.c.;

101.3. aprakstu par atalgojuma un citu saņemamo labumu aprēķina kārtību;

101.4. informāciju par atalgojuma politikas pamatprincipu regulāras, bet ne retākas kā vienu reizi gadā pārskatīšanas, lai nodrošinātu šo pamatprincipu atbilstību sabiedrības darbības plānam vai tās pārvaldē esoša ieguldījumu portfeļa stratēģijai, rezultātiem un pārbaužu par atalgojuma politikas īstenošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai un tai atbilstošajiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem rezultātiem pārskata gadā saskaņā ar Komisijas normatīvajos noteikumos par ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku atalgojuma politikas pamatprincipiem minēto;

101.5. informāciju par pārskata gadā veiktām būtiskām izmaiņām apstiprinātajā atalgojuma politikā.

102. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai, ir bijuši notikumi, kuri norāda uz apstākļiem, kas radušies pēc pārskata perioda beigu datuma un kas ir tik nozīmīgi, ka, nesniedzot informāciju par tiem, tiktu ietekmēta finanšu pārskatu lietotāju spēja novērtēt šos pārskatus un pieņemt lēmumus, tad pielikumā sniedz informāciju par katra šāda notikuma raksturu un finansiālo seku aplēsi vai paziņojumu, ka šādu aplēsi nav iespējams veikt.

103. Pielikumā skaidri norāda faktu, ka finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem, kā arī atklāj informāciju, ja veidojas būtiskas atšķirības starp šādi sagatavotajiem finanšu pārskatiem un finanšu pārskatiem, kuri pilnībā sagatavoti saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem Grāmatvedības standartiem, Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem un Starptautisko Finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijām. Būtisku atšķirību gadījumā sniedz katras šādas atšķirības aprakstu un finansiālo atšķirību aplēsi.

XII. Papildu prasības konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtībai

104. Konsolidēto bilanci, ārpusbilanci un konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu var sagatavot, pamatojoties uz šo noteikumu 23. un 29. punktā doto paraugu. Konsolidēto naudas plūsmas pārskatu un konsolidēto kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu VIII un IX nodaļas prasībām. Mazākuma akcionāru līdzdalības daļu atspoguļo kapitāla un rezervju sastāvā atsevišķi no mātes sabiedrības kapitāla un rezervēm. Konsolidācijas rezultātā iegūto negatīvo nemateriālo vērtību nekavējoties atzīst konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina atsevišķā postenī. Banka var neuzrādīt atsevišķus posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara konsolidēto finanšu pārskatu posteņus pārskatāmākus, kā arī izveidot minēto pārskatu posteņu citādu izkārtojumu, taču jebkurā gadījumā posteņos atspoguļojamajai informācijai jāatbilst Starptautisko Finanšu pārskatu standartu prasībām.

105. Pamatojoties uz Komisijas normatīvajiem noteikumiem, banka, kas sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus, izstrādā un apstiprina konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas kārtību, kā arī izveido iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošina patiesas informācijas savlaicīgu saņemšanu par grupas sabiedrībām.

106. Sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, ievēro lietoto konsolidācijas metožu saskaņotības principu, kuru izmanto konsekventi gadu no gada. Atkāpties no šā principa drīkst tikai izņēmuma gadījumos. Ikvienu šādu gadījumu, kā arī konsolidācijas metodes maiņas iemeslu un šīs maiņas ietekmi uz konsolidēto finanšu pārskatu posteņiem skaidro konsolidētā gada pārskata pielikumā.

XIII. Konsolidētā gada pārskata pielikums

107. Konsolidētā gada pārskata pielikumā iekļauj skaidrojošu informāciju atsevišķi par grupu un banku. Informāciju par banku un grupu sagatavo atbilstoši šo noteikumu XII nodaļas prasībām. Ja informācija par grupu būtiski neatšķiras no attiecīgās informācijas par banku, šādu informāciju par grupu var atsevišķi neuzrādīt.

108. Pielikumā iekļauj šājā nodaļā, kā arī citos šo noteikumu punktos par pielikuma saturu norādīto un Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos pieprasīto informāciju:

108.1. lietotās konsolidācijas metodes, to noteikšanas kritērijus;

108.2. grupas sabiedrību nosaukumus un reģistrācijas adreses, katras meitas sabiedrības darbības veidu, kā arī katras meitas sabiedrības pamatkapitāla daļu (balsstiesību daļu katrā meitas sabiedrībā), kuru ieguvušas grupas sabiedrības un personas, kas darbojas savā vārdā, bet grupas sabiedrību uzdevumā vai labā. Norāda metodes, kas lietotas katras meitas sabiedrības finanšu pārskatu rādītāju iekļaušanai konsolidētajos finanšu pārskatos;

108.3. grupas kopīgi pārvaldīto sabiedrību un grupas saistīto sabiedrību nosaukumus, reģistrācijas adreses un to darbības veidus. Sniedz grupas kopīgi pārvaldīto sabiedrību kopīgās vadības pamatojumu. Uzrāda grupas kopīgi pārvaldīto sabiedrību un grupas saistīto sabiedrību pamatkapitāla daļu, kuru ieguvušas grupas sabiedrības un personas, kas darbojas savā vārdā, bet grupas sabiedrību uzdevumā vai labā. Norāda metodes, kas lietotas līdzdalības grupas kopīgi pārvaldīto sabiedrību un grupas saistīto sabiedrību pamatkapitālā uzrādīšanai konsolidētajos finanšu pārskatos;

108.4. līdzdalības sabiedrībās, kas iekļautas konsolidētajos finanšu pārskatos, bilances vērtību un attiecīgās sabiedrības nosaukumu;

108.5. tādu sabiedrību nosaukumu, reģistrācijas adresi un kapitāla un rezervju apmēru, kurās grupas sabiedrībām nav būtiskas ietekmes vai grupas sabiedrībām pieder mazāk nekā 20 procenti no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kā arī šīs līdzdalības bilances vērtību un līdzdalības daļu sabiedrību pamatkapitālā. Šādu informāciju neuzrāda, ja tā nav būtiska;

108.6. pozitīvās nemateriālās vērtības sadalījumu, norādot konkrētas sabiedrības, kā arī pozitīvās nemateriālās vērtības apmēru pārskata gada sākumā, tās pārvērtēšanu pārskata gadā un atlikušo vērtību pārskata gada beigās;

108.7. to pašas akciju daudzumu, nominālvērtību un bilances vērtību, kuras ieguvusi pati banka, tās meitas sabiedrības vai personas, kas darbojas savā vārdā, bet bankas vai tās meitas sabiedrību uzdevumā vai labā;

108.8. vietu (Uzņēmumu reģistrs vai attiecīgā citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistru institūcija, vai attiecīgā mātes sabiedrība), kur var saņemt bankas mātes sabiedrības vai mātes sabiedrības mātes sabiedrības konsolidētā gada pārskata, kurā kā tās meitas sabiedrība (meitas sabiedrības meitas sabiedrība) ir iekļauta banka, ja tāds ir publiski pieejams, kopiju.

109. Papildus šo noteikumu 108. punktā minētajam kredītiestāde, kurai ir saistošas Kredītiestāžu likuma 36.3 panta piektajā daļā noteiktās prasības, un ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai ir saistošas Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.2 panta 1.2 daļā noteiktās prasības, konsolidētā gada pārskata pielikumā par katru grupā ietilpstošo sabiedrību sadalījumā pa to mītnes valstīm norāda vismaz:

109.1. aprakstu par darbības organizatorisko struktūru sabiedrības un grupas pārvaldības līmenī, t.sk. norāda galvenos ziņošanas kanālus un pienākumu uzskaiti vismaz attiecībā uz grupā ietilpstošo sabiedrību valdes un padomes locekļiem;

109.2. informāciju par visām būtiskām izmaiņām sabiedrības un grupas pārvaldības darbības organizatoriskajā struktūrā salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu un būtisko izmaiņu pieņemšanas datumus;

109.3. grupā ietilpstošo sabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, t.sk. neatkarīgo locekļu skaitu, informāciju par šo locekļu dažādības aspektiem, ņemot vērā kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības izveidotās dažādības politikas mērķus, kā arī termiņu, cik ilgi esošie locekļi veic konkrētā amata pienākumus;

109.4. informāciju par grupā ietilpstošo sabiedrību padomes līmeņa izveidotajām komitejām, t.sk. norāda locekļu skaitu katrā komitejā;

109.5. aprakstu par interešu konflikta situāciju novēršanas politiku, kas attiecas uz grupā ietilpstošajām sabiedrībām, to padomes un valdes locekļiem;

109.6. aprakstu par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu;

109.7. aprakstu par izveidoto darbības nepārtrauktības pārvaldības ietvaru.

XIV. Noslēguma jautājums

110. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2006. gada 24. februāra normatīvie noteikumi Nr. 46 "Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvas par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem 86/635/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta "g" apakšpunktu un attiecas uz banku un citu finanšu iestāžu gada un konsolidētajiem gada pārskatiem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvas 2001/65/EK, ar ko Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 18. jūnija Direktīvas 2003/51/EK, ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītajiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvu 78/660/EEK un 83/349/EEK;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvas 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvas 2014/91/ES, ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) attiecībā uz depozitāriju funkcijām, atlīdzības politikas nostādnēm un sankcijām;

9) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 21. marta pamatnostādnēm EBA/GL/2017/11 "Pamatnostādnes par iekšējo pārvaldību".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile
1. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
04.08.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 113
NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

1. Finanšu instruments (financial instrument) – 32. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 11. punkta izpratnē.

2. Finanšu aktīvs (financial asset) – 32. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 11. punkta izpratnē.

3. Finanšu saistības (financial liability) – 32. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 11. punkta izpratnē.

4. Atvasinātie finanšu instrumenti (derivative) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

5. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (financial asset at fair value through profit or loss) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta 4.1.4. punkta izpratnē.

6. Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (financial asset at fair value through other comprehensive income) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta 4.1.2.A punkta izpratnē.

7. Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (financial liability at fair value through profit or loss) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

8. Finanšu aktīvi, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā (financial asset at amortised cost) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta 4.1.2. punkta izpratnē.

9. Patiesā vērtība (fair value) – 13. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

10. Finanšu aktīvu vai finanšu saistību amortizētā iegādes vērtība (amortised cost of a financial asset or financial liability) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

11. Efektīvās procentu likmes metode (effective interest method) – 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

12. Vērtības samazināšanās zaudējumi (impairment losses) – 36. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 6. punkta izpratnē.

13. Uzskaites vērtība (carrying amount) – 36. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 6. punkta izpratnē.

14. Meitas sabiedrība (subsidiary) – 10. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

15. Mātes sabiedrība (parent) – 10. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

16. Asociētā sabiedrība (associate) – 28. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 3. punkta izpratnē.

17. Nemateriālā vērtība (goodwill) – 3. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta A pielikuma termina izpratnē.

18. Ieguldījumu īpašums (investment property) – 40. Starptautiskā Grāmatvedības standarta 5. punkta izpratnē.

2. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
04.08.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 113
Naudas plūsmas pārskats

par 20____. gadu
(pārskata periods)

Nr.
p.k.
Pozīcijas nosaukums Pārskata gadā Iepriekšējā pārskata gadā
1. Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā    
1.1. Peļņa/(zaudējumi) pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas    
1.2. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums    
1.3. Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanās zaudējumi, kas atzīti postenī "Uzkrātais rezultāts pārējos apvienotajos ienākumos"    
1.4. Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumu pieaugums/(samazinājums)    
1.5. Ārvalstu valūtas nerealizētā (peļņa)/zaudējumi    
1.6. Nerealizētā (peļņa)/zaudējumi no patiesajā vērtībā, izmantojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, novērtētajiem nefinanšu aktīviem    
1.7. Finanšu aktīvu, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, pārdošanas (peļņa)/zaudējumi    
1.8. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu atsavināšanas (peļņa)/zaudējumi    
1.9. Nerealizētā neto (peļņa)/zaudējumi no naudas plūsmas riska ierobežošanas    
1.10. Nerealizētā neto (peļņa)/zaudējumi no finanšu aktīvu, kas klasificēti kā patiesajā vērtībā vērtēti ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārvērtēšanas    
1.11. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās [1.1.+...+1.10.]    
1.12. Prasību pret centrālajām bankām (pieaugums)/samazinājums    
1.13. Finanšu aktīvu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, vērtības (pieaugums)/samazinājums    
1.14. Finanšu aktīvu, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vērtības (pieaugums)/samazinājums    
1.15. Riska ierobežošanai lietoto atvasināto finanšu instrumentu (aktīvu posteņu) (pieaugums)/samazinājums    
1.16. Uzkrāto ienākumu un nākamo periodu izdevumu (pieaugums)/samazinājums    
1.17. Pārējo aktīvu (pieaugums)/samazinājums    
1.18. Saistību uz pieprasījumu pret centrālajām bankām pieaugums/(samazinājums)    
1.19. Termiņnoguldījumu no centrālajām bankām pieaugums/(samazinājums)    
1.20. Noguldījumu no pārējiem klientiem pieaugums/(samazinājums)    
1.21. Finanšu saistību, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vērtības pieaugums/(samazinājums)    
1.22. Riska ierobežošanai lietoto atvasināto finanšu instrumentu (saistību posteņu) pieaugums/(samazinājums)    
1.23. Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu pieaugums/(samazinājums)    
1.24. Pārējo saistību pieaugums/(samazinājums)    
1.25. Naudas un naudas ekvivalentu izmaiņas pamatdarbības rezultātā    
1.26. (Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis)    
1.27. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/samazinājums pamatdarbības rezultātā [1.11.+…+1.26.]    
2. Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā    
2.1. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu (iegāde)    
2.2. Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošana    
2.3. Līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā (iegāde)    
2.4. Līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā pārdošana    
2.5. Finanšu aktīvu, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, (iegāde)    
2.6. Finanšu aktīvu, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, pārdošana    
2.7. Pārējā ieguldījumu darbības rezultātā saņemtā/(izmaksātā) nauda    
2.8. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) ieguldījumu darbības rezultātā [2.1.+...+2.7.]    
3. Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā    
3.1. Akciju emisija    
3.2. Pakārtoto saistību piesaistīšana    
3.3. Naudas (izmaksa) pakārtoto saistību atmaksai    
3.4. Parāda vērtspapīru emisija    
3.5. Parāda vērtspapīru (atpirkšana)    
3.6. Dividenžu (izmaksas)    
3.7. Pašas akciju (atpirkšana)/pārdošana    
3.8. Pārējā finansēšanas darbības rezultātā saņemtā/(izmaksātā) nauda    
3.9. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) finansēšanas darbības rezultātā [3.1.+...+3.8.]    
4. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) [1.27.+2.8.+3.9.]    
5. Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā    
6. Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi)    
7. Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās [4.+5.+6.]    
3. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
04.08.2020. normatīvajiem noteikumiem Nr. 113
Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats
  Apmaksātais pamatkapitāls (atbilstoši akciju veidiem) Akciju emisijas uzcenojums Pašas akcijas Rezerves kapitāls Pārējās rezerves Nesadalītā peļņa/ zaudējumi Uzkrātais rezultāts pārējos apvienotajos ienākumos Kopā
1 2 3 4 5 6 7 8 9
Atlikums iepriekšējā pārskata gada sākumā                
Grāmatvedības politiku izmaiņas                
Pārrēķinātais atlikums                
Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultāts                
Finanšu aktīvu, kurus klasificē kā patiesajā vērtībā vērtētus ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārvērtēšanas rezultāts                
Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts                
Nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas rezultāts                
Riska ierobežošanas instrumentu pārvērtē- šanas rezultāts                
Uzkrātā rezultāta pārējos apvienotajos ienākumos pieaugums/ samazinājums (kopā)                
Iepriekšējā pārskata gada peļņa/ zaudējumi                
Dividendes                
Akciju emisija/dzēšana                
Pašas akciju atpirkšana/pārdošana                
Atlikums pārskata gada sākumā                
Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultāts                
Finanšu aktīvu, kurus klasificē kā patiesajā vērtībā vērtētus ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārvērtēšanas rezultāts                
Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas rezultāts                
Nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas rezultāts                
Riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezultāts                
Uzkrātā rezultāta pārējos apvienotajos ienākumos pieaugums/samazinājums (kopā)                
Pārskata gada peļņa/zaudējumi                
Dividendes                
Akciju emisija/dzēšana                
Pašas akciju atpirkšana/pārdošana                
Atlikums pārskata gada beigās                
14.08.2020