Darbības ar dokumentu
Skatīt Latvijas Bankas 2023. gada 18. decembra noteikumus Nr. 264 "Papildu prasības kredītiestāžu būtiskas, aizsargājamas vai konfidenciālas informācijas atklāšanai".
Rīgā 2020. gada 14. jūlijā
(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 28 6. p.)
(Noteikumu nosaukums FKTK 21.12.2021. noteikumu Nr. 167 redakcijā)
(Grozīts ar FKTK 21.06.2022. noteikumiem Nr. 92)
1. "Normatīvie noteikumi par precizējošām prasībām informācijas atklāšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 astotajā daļā noteikto un par informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka precizējošās prasības attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – Regula) astotajā nodaļā noteikto un uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju.
(FKTK 21.12.2021. noteikumu Nr. 167 redakcijā)
1.1 Noteikumus piemēro iestādēm (tālāk tekstā – iestāde), kurām saskaņā ar Regulas piemērošanas līmenī noteikto ir jāievēro informācijas publiskas atklāšanas prasības, pamatojoties uz iestādes individuālajiem vai konsolidētajiem finanšu pārskatiem, un kuras ir:
1.11. kredītiestādes, izņemot tādas kredītiestādes, kuru tiešo uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, ja tā ir noteikusi prasības informācijas atklāšanai saskaņā ar Regulu, pamatojoties uz Eiropas Banku iestādes izdotajām pamatnostādnēm šajā jomā;
1.12. ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulas (ES) 2019/2033 par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 1. panta 2. un 5. punktā.
(FKTK 21.12.2021. noteikumu Nr. 167 redakcijā)
1.2 Noteikumi piemērojami arī kredītiestādes publiskajos ceturkšņa pārskatos atklājamās informācijas prasību izvērtējumam attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju, izņemot informāciju, kura noteikta kā obligāti atklājamā informācija saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem par kredītiestāžu publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanu.
(FKTK 21.12.2021. noteikumu Nr. 167 redakcijā)
2. Iestāde izstrādā un dokumentē politiku informācijas atklāšanas prasību ievērošanas izvērtēšanai, t.sk. procedūras, kādas piemēro atbrīvojumam no informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju.
(Grozīts ar FKTK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 167)
3. Politiku informācijas atklāšanas prasību piemērotības izvērtēšanai apstiprina iestādes valde vai tās izveidota komiteja.
4. Iestāde izstrādā procedūras informācijas atklāšanas prasību ievērošanai proporcionāli tās lielumam, operāciju apjomam un darbības jomām, kā arī atbilstoši iestādes organizatoriskajai struktūrai, lai nodrošinātu, ka:
4.1. ir noteikta struktūrvienība vai vienības un darbinieki, kuri ir atbildīgi par politikas izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju;
4.2. politikas izstrādes, īstenošanas un izvērtēšanas procesā tiek iesaistītas visas iestādes būtiskās struktūrvienības un funkcijas, t.sk. riska kontroles funkcija, darbības atbilstības kontroles funkcija;
4.3. ir noteikta iekšējā ziņošanas kārtība par politikas īstenošanu, kas saistīta ar informācijas būtiskuma, aizsargājamas un konfidenciālas informācijas;
4.4. ir noteikta pārredzamības pakāpe katram atbrīvojumam no informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar noteikumu V nodaļā minēto.
(Grozīts ar FKTK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 167)
5. Galīgo lēmumu par to, vai piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju, pieņem iestādes valde vai tās izveidota komiteja. Lēmumu pieņem, pamatojoties uz pienācīgi sagatavotu izvērtējumu, kuru iesniedz struktūrvienība vai vienības un darbinieki, kuri īsteno politiku attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju.
(FKTK 21.12.2021. noteikumu Nr. 167 redakcijā)
6. Iestāde dokumentē un uzglabā noteikumu 4. punktā minētās procedūras, noteikumu 5. punktā minētos lēmumus un noteikumu II vai III nodaļā minētā izvērtējuma veikšanas rezultātus, lai nodrošinātu iestādes īstenotās politikas informācijas atklāšanas prasību ievērošanai izsekojamību un pārredzamību, piemēram, pētījumus, kas atspoguļo par aizsargājamu uzskatāmās informācijas atklāšanas radīto ietekmi uz iestādes komercdarbību.
(Grozīts ar FKTK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 167)
7. Iestāde, atklājot informāciju par tās īstenoto politiku, lai izpildītu informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Regulas astotajā daļā minēto, izvērtē nepieciešamību atklāt arī informāciju par tās īstenoto politiku attiecībā uz informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju.
(Grozīts ar FKTK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 167)
12. Maza un nesarežģīta iestāde un cita iestāde saskaņā ar Regulas astotajā daļā noteikto nodrošina publiskotās informācijas brīvu pieejamību vismaz piecus gadus kopš tās publiskošanas, bet liela iestāde minētās informācijas brīvu pieejamību nodrošina vismaz 10 gadus kopš tās publiskošanas.
(FKTK 21.12.2021. noteikumu Nr. 167 redakcijā)
13. Regulas 432. panta 1. punkts nosaka, ka iestāde var piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām par vienu vai vairākiem Regulas astotās daļas II un III sadaļā minētajiem jautājumiem, izņemot informāciju, kuru atklāj saskaņā ar Regulas 435. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 437. un 450. pantu, ja šāda informācija ir nebūtiska.
(Grozīts ar FKTK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 167)
14. Iestāde izvērtē atklājamās informācijas būtiskumu regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā. Vienlaikus iestāde izvērtē, vai tai nav jāatklāj informācija tādā apmērā, kas pārsniedz Regulas astotajā daļā noteikto.
15. Izvērtējot atklājamās informācijas būtiskumu, iestāde ņem vērā vismaz šādus faktorus:
15.1. novērtē gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās informācijas atklāšanas būtiskumu;
15.2. būtiskumu vērtē atsevišķi katrai individuālai informācijas atklāšanas prasībai un, ja tas nepieciešams, informācijas atklāšanas prasību kopumam. Iestāde izvērtē informācijas, kas atsevišķi tiek uzskatīta par nebūtisku, neatklāšanas kumulatīvo ietekmi, t.i., vai konkrētās informācijas neatklāšana nerada informācijas iztrūkumu, kas varētu ietekmēt informācijas lietotāju ekonomisko lēmumu pieņemšanu;
15.3. būtiskumu vērtē, ņemot vērā apstākļus un plašāku kontekstu informācijas atklāšanas brīdī, piemēram, ekonomisko un politisko vidi;
15.4. būtiskumu vērtē no informācijas lietotāju viedokļa un pamatojoties uz informācijas lietotāju vajadzībām un tiem pieņemamo būtiskuma līmeni. Atklājamās informācijas apjomu pielāgo informācijas lietotāju vajadzībām, un atklājamo informāciju izvērtē, vadoties no informācijas lietotāju izpratnes par iestādi un tās riska profilu. Informāciju, kas attiecas uz jomām ar augstu vērtējuma subjektivitāti, visticamāk, var uzskatīt par būtisku informācijas lietotājiem;
15.5. būtiskumu vērtē, ņemot vērā atklājamās informācijas būtību un mērķi. Informācijas būtības un mērķa kritērijus nepiemēro vienādā mērā visām informācijas atklāšanas prasībām, piemēram, nosakot kvalitatīvas informācijas atklāšanas būtiskumu, var būt nepieciešams piemērot īpašas procedūras vai rādītājus, kuri atšķiras no tiem, kurus izmanto, lai noteiktu kvantitatīvas informācijas atklāšanas būtiskumu;
15.6. būtiskumu vērtē, ņemot vērā attiecīgās iestādes darbības specifiku, kas atkarīga no iestādei raksturīgām pazīmēm, darbībām, riskiem un riska profila, un novērtējumu nepiemēro automātiski, atsaucoties tikai uz iestādes lielumu vai darbības spektru, tās nozīmi vietējā tirgū vai tās tirgus daļu;
15.7. būtiskumu vērtē, pamatojoties ne tikai uz summām. To izvērtē, pamatojoties uz kvantitatīvajiem rādītājiem attiecībā uz summām vai kvalitatīvajiem rādītājiem attiecībā uz atklājamās informācijas būtību, piemēram, riska darījumiem vai riskiem, kas var būt būtiski pēc to veida vai apmēra. Būtiskuma vērtējumu, pamatojoties tikai uz kvantitatīviem rādītājiem vai būtiskuma sliekšņiem, neuzskata par atbilstošu informācijas atklāšanas prasībām;
15.8. būtiskums var tikt dažādi piemērots atšķirīgām informācijas atklāšanas prasībām atkarībā no risku attīstības, piemēram, iestāde īpaši izvērtē riskus vai komercdarbības veidus, kuru ietekmei tā ir vai var tikt pakļauta nākotnē. Attīstoties riskiem vai mainoties apstākļiem un veicot būtiskuma atkārtotu izvērtēšanu, iestādei var mainīties informācijas atklāšanas veidi un apjoms.
16. Iestāde papildus noteikumu 15. punktā minētajam var ņemt vērā citus faktorus, ja tie uzskatāmi par ticamiem un objektīvi pamatotiem, lai izvērtētu atklājamās informācijas būtiskumu.
17. Būtiskuma izvērtējumā atzinumu sniedz ikviena attiecīgajā jautājumā kompetenta iestādes struktūrvienība un funkcija (ne tikai riska pārvaldes funkcija). Izvērtējot informācijas būtiskumu saskaņā ar noteikumu 15. punktu, iestāde īpaši ņem vērā šādus kritērijus:
17.1. uz faktiskajiem darbības rādītājiem balstīto komercdarbības modeli un ilgtermiņa attīstības stratēģiju;
17.2. informācijas datu vai elementu (riska, riska darījumu), ar kuriem saistīta atklājamā informācija un kuriem tiek izvērtēts būtiskums, apmēru, kuru izsaka kā daļu no regulējošo prasību, finansiālās darbības vai pelnītspējas rādītāja vai kopsummas vai kā nominālvērtību;
17.3. pozīcijas, ar kuru saistīta atklājamā informācija, ietekmi uz kopējo riska darījumu apmēru (sadalījumā pa riska darījumu summām vai riska svērtajiem aktīviem) vai iestādes riska profilu;
17.4. atklājamās informācijas nozīmi, lai izprastu iestādei piemītošos riskus un kapitāla prasības, kā arī attīstības stratēģiju, ņemot vērā, ka atklājamā informācija nedrīkst noklusēt iestādei piemītošo risku attīstības tendenču salīdzinājumu ar iepriekšējo informācijas atklāšanas periodu;
17.5. izmaiņu amplitūdu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pozīcijai, uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasība;
17.6. aktuālākās risku attīstības un informācijas atklāšanas tendences nozarē, kā arī esošo tirgus praksi attiecībā uz informācijas atklāšanas prasībām.
18. Regulas 432. panta 2. punkts nosaka, ka iestāde var piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām par vienu vai vairākiem Regulas astotās daļas II un III sadaļā minētajiem jautājumiem, izņemot informāciju, kuru atklāj saskaņā ar Regulas 437. un 450. pantu, ja šāda informācija ir aizsargājama vai konfidenciāla.
19. Izvērtējot informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz aizsargājamu informāciju, iestāde ņem vērā, ka:
19.1. gadījumi, kad informācija tiek uzskatīta par aizsargājamu, ir izņēmuma situācijas un attiecas uz būtisku informāciju, kuras atklāšana varētu mazināt iestādes konkurētspēju. Ja papildu informācijas atklāšana par produktiem un sistēmām kļūst zināma konkurentiem un var mazināt iestādes ieguldījumu vērtību, tad aizsargājama informācija attiecas uz iestādes konkurētspējai būtiskiem operāciju (darījumu) nosacījumiem vai būtiskiem komercdarbības apstākļiem;
19.2. vispārējs konkurētspējas mazināšanās risks pats par sevi nav uzskatāms par pietiekamu iemeslu, lai pamatotu atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām. Iestāde izvērtējumu pamato, balstoties uz aizsargājamas informācijas atklāšanas gadījumu analīzi;
19.3. iespēju neatklāt aizsargājamu informāciju neizmanto, lai pamatotu tādas informācijas neatklāšanu, kas varētu radīt iestādei neizdevīgu stāvokli tirgū, jo šāda informācija atklātu iestādei nelabvēlīgu riska profilu;
19.4. kritēriju par konkurētspējas mazināšanu izvērtē, ņemot vērā iestādes lielumu, darījumu apmēru un darbības jomu. Iestāde pamato, kādā veidā konkrētas informācijas atklāšana var sniegt pārāk detalizētu ieskatu tās komercdarbībā.
20. Izvērtējot informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz konfidenciālu informāciju, iestāde ņem vērā, ka:
20.1. gadījumi, kad informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu, ir izņēmuma situācijas un var attiekties uz situācijām, kad nozare ir tik koncentrēta, ka, atklājot informāciju par riska darījumiem nozarē, var tik atklāta arī informācija par attiecīgo darījuma partneri;
20.2. vispārēja atsauce uz konfidencialitāti nav pietiekams iemesls, lai piemērotu atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām. Iestāde identificē un analizē, cik lielā mērā informācijas atklāšana spēj ietekmēt tās klientu vai darījumu partneru tiesības vai rada tiesību aktos noteiktā konfidencialitātes pienākuma apdraudējumu.
(Nodaļa svītrota ar FKTK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 167)
23. Ja iestāde pieņem lēmumu piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz kādu noteiktu informāciju vai informācijas kopumu, kas atzīts par nebūtisku, tā atklāj šādu faktu.
24. Ja iestāde pieņem lēmumu piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām attiecībā uz aizsargājamu vai konfidenciālu informāciju, tā atklāj:
24.1. informācijas veidu vai informācijas atklāšanas prasību, kas tiek atzīta par aizsargājamu vai konfidenciālu saskaņā ar iestādes lēmumu;
24.2. pamatojumu piemērot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasības, t.i., pamatojumu informācijas klasificēšanai par aizsargājamu vai konfidenciālu;
24.3. vispārīgas ziņas par informācijas atklāšanas prasību, no kuras piemēro atbrīvojumu. Iestāde izmanto metodes, kas ļauj atklāt informāciju, vienlaikus ievērojot konfidencialitātes vai aizsargājamas informācijas būtību, piemēram, neatklājot atsevišķu klientu nosaukumus vai piemērojot atbilstošu apkopojuma līmeni.
25. Ja informācijai piemēro aizsargājamas vai konfidenciālas informācijas statusu, iestāde atklāj pietiekami detalizētu informāciju un skaidrojumu, lai informācijas lietotāji spētu pilnībā izprast risku izmaiņas pārskata periodā. Lai iestāde izpildītu informācijas atklāšanas prasības un atklātu būtisku informāciju, kura ir novērtēta kā konfidenciāla vai aizsargājama, var piemērot apkopojuma vai anonimitātes paņēmienus.
26. Iestāde šajā nodaļā minēto informāciju var atklāt tieši pie attiecīgo risku sadaļu apraksta saskaņā ar Regulas 434. pantu vai vienā atsevišķā vietā tajā pašā informācijas nesējā.
(Nodaļa svītrota ar FKTK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 167)
(Nodaļa svītrota ar FKTK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 167)
38. Atklājot informāciju par pārskata periodiem no 2018. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim iestāde, kura:
38.1. izvēlas piemērot Regulas 473.a pantā noteikto kārtību pārejas periodam, lai mazinātu 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta "Finanšu instrumenti" ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu, (tālāk tekstā – pārejas periods), atklāj informāciju saskaņā ar Eiropas Banku iestādes 2018. gada 16. janvāra pamatnostādņu EBA/GL/2018/01 "Pamatnostādnes par vienoto informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas ietekmes mazināšanu" (tālāk tekstā arī – Pamatnostādnes par pārejas perioda piemērošanu) 1. pielikumā norādīto veidni un sniegtajiem skaidrojumiem;
38.2. izvēlas nepiemērot Regulas 473.a pantā noteikto kārtību pārejas periodam, sniedz skaidrojošu komentāru saskaņā ar Pamatnostādņu par pārejas perioda piemērošanu 1. pielikumā norādīto.
(Grozīts ar FKTK 01.12.2020. noteikumiem Nr. 230)
38.1 Atklājot informāciju par pārskata periodiem no 2020. gada 31. decembra līdz 2022. gada 31. decembrim, iestāde, kura:
38.11. izvēlas piemērot Regulas 468. pantā noteikto pagaidu režīmu attiecībā uz nerealizēto peļņu vai zaudējumiem no finanšu aktīviem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, lai reaģētu uz COVID-19 pandēmiju, (tālāk tekstā – pagaidu režīms), atklāj informāciju saskaņā ar Pamatnostādņu par pārejas perioda piemērošanu 1. pielikumā norādīto veidni un sniegtajiem skaidrojumiem;
38.12. izvēlas nepiemērot Regulas 468. pantā noteikto pagaidu režīmu, sniedz skaidrojošu komentāru saskaņā ar Pamatnostādņu par pārejas perioda piemērošanu 1. pielikumā norādīto.
(FKTK 01.12.2020. noteikumu Nr. 230 redakcijā)
39. Ja iestādei mainās tās saskaņā ar Regulu identificētais statuss (liela iestāde, maza un nesarežģīta iestāde, cita iestāde, biržā nekotēta iestāde), tai ir saistošas no jauna identificētā statusa iestādēm noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas astoto daļu, sākot ar informāciju par periodu, kurā tā ir identificējusi savu jauno statusu.
(FKTK 21.12.2021. noteikumu Nr. 167 redakcijā)
41. Ar noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016. gada 2. marta normatīvie noteikumi Nr. 40 "Normatīvie noteikumi par precizējošām prasībām informācijas atklāšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 astotajā daļā noteikto, par informācijas būtiskumu, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju un par informācijas atklāšanas periodiskumu".
(Grozīta ar FKTK 01.12.2020. noteikumiem Nr. 230)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Banku iestādes 2014. gada 23. decembra pamatnostādnēm EBI/PN/2014/14 "Pamatnostādnes par būtisku, aizsargājamu un konfidenciālu informāciju un par atklāšanas regularitāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 432. panta 1. punktu, 432. panta 2. punktu un 433. pantu";
2) (Svītrots ar FKTK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 167);
3) (Svītrots ar FKTK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 167);
4) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 16. janvāra pamatnostādnēm EBA/GL/2018/01 "Pamatnostādnes par vienoto informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 473.a pantu attiecībā uz pārejas pasākumiem saistībā ar SFPS 9 par pašu kapitālu ieviešanas ietekmes mazināšanu";
5) (Svītrots ar FKTK 21.12.2021. noteikumiem Nr. 167);
6) Eiropas Banku iestādes 2020. gada 11. augusta pamatnostādnēm EBI/PN/2020/12 "Pamatnostādnes, ar ko groza Pamatnostādnes EBA/GL/2018/01 par vienotu informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (KPR) 473.a pantu par pārejas periodu, lai mazinātu 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu un nodrošinātu atbilstību KPR "ātrajiem labojumiem", reaģējot uz Covid-19 pandēmiju".
 |
 |
 |
 |