1. Šie saistošie noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka:
1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;
1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības;
1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, kā arī tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas noteikumus;
1.4. brīvkrānu izmantošanas kārtību;
1.5. (Svītrots ar Mārupes novada domes 08.04.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 13/2020)
2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām (turpmāk tekstā arī privātpersonām) Mārupes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.
3. Mārupes novada dome organizē ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā, pilnvarojot ar lēmumu komersantu (-s) sniegt sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus un noslēdzot ar to (tiem) līgumu (-s) par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk tekstā – Pakalpojumu sniedzējs).
4. Noteikumos tiek lietoti termini tādā nozīmē, kādā tie ir ietverti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā un citos uz tā pamata izdotos ārējos normatīvajos aktos.
5. Ja nekur citur šie termini nav lietoti citā nozīmē, tad ar tiem ir jāsaprot:
5.1. Brīvkrāns – sabiedriskā ūdens ņemšanas vieta
5.2. Centralizētā ūdenssaimniecības infrastruktūra – Pakalpojuma sniedzēja īpašumā esoši ūdensvada un kanalizācijas tīkli, akas, sūkņu stacijas, dzeramā ūdens ražošanas kompleksi.
5.3. Decentralizētā kanalizācijas sistēma – lokāla kanalizācijas sistēma, kas nodrošina kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu no ēkām un to uzkrāšanu krājtvertnēs, vai to attīrīšanu pirms to novadīšanas apkārtējā vidē.
5.4. Decentralizēta ūdensapgādes sistēma – lokāla ūdensapgādes sistēma, kas nodrošina ūdensapgādi ēkās.
5.5. Pievienošanās vieta:
5.5.1. ūdensvadam – pakalpojuma saņēmēja izbūvēts komercuzskaites mēraparāta mezgls ar noslēgarmatūru, vai noslēgarmatūra, kas atrodas uz Pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošās ūdensapgādes maģistrāles vai ārpus piederības robežas Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumu Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu" 33. punktā atrunātajos gadījumos;
5.5.2. kanalizācijai – skataka, kas izvietota uz maģistrālā sadzīves kanalizācijas vada, kur pievienots Pakalpojuma saņēmēja kanalizācijas vads.
5.6. Pievienošanās izmaksas – visas izmaksas, kas ir saistītas ar īpašuma pieslēgšanu maģistrālajiem ūdenssaimniecības tīkliem
5.7. Publiski lietojamas ielas – iela vai ceļš, kas pieder valstij vai pašvaldībai, kā arī privātpersonai, ja privātpersona ir atzinusi to par publiski lietojamu.
5.8. Ugunsdzēsības hidrants – ugunsgrēka dzēšanai paredzēta ierīce ūdens ņemšanai no centralizētā ūdensvada tīkla.
5.9. Ūdens patēriņa starpība – starpība, starp piegādāto ūdens daudzumu atbilstoši komercuzskaites mēraparāta uzrādītājam un summāro ūdens daudzuma patēriņu ēkā, dzīvojamā mājā, daudzdzīvokļu mājā dzīvokļos un neapdzīvojamās telpās atbilstoši uzstādītajiem skaitītāju rādījumiem, no kura atskaitīts ūdens patēriņš dzīvokļos bez skaitītājiem, fiksētie ūdens zudumi mājā, kā arī ūdens patēriņš mājas koplietošanas vajadzībām,
5.10. Verifikācija – ūdens patēriņa skaitītāja pārbaude, lai noteiktu skaitītāja atbilstību normatīvajiem aktiem.
6. Lai pievienotu nekustamo īpašumu centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, zemes vai būves īpašnieks (turpmāk tekstā – Īpašnieks) vai Latvijas Republikā noteiktajā kārtībā īpašnieka pilnvarota persona ar rakstisku iesniegumu vēršas pie Pakalpojuma sniedzēja, kura īpašumā ir maģistrālā ūdenssaimniecības infrastruktūra un pieprasa tam izsniegt tehniskos noteikumus īpašuma pievienošanai centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem.
7. Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzējs 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā izskata iesniegumu un sagatavo tehniskos noteikumus īpašuma pievienošanai centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem, par ko paziņo Īpašniekam.
9. Īpašnieks pilnībā par saviem līdzekļiem organizē un nodrošina būvniecības procesu īpašuma pieslēgumam centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem atbilstoši Latvijas Republikas būvniecību regulējošo normatīvu un Pakalpojuma sniedzēja izsniegtajos tehniskajos noteikumos izvirzītajām prasībām.
10. Par īpašuma pieslēgšanu centralizētajiem ūdenssaimniecības tīkliem Pakalpojuma sniedzējs sastāda aktu par pieslēguma izveidi pēc tam, kad ir apsekots konkrētais īpašums un pārbaudīti veiktie darbi un to atbilstība tehniskajiem noteikumiem, kuru paraksta Pakalpojuma sniedzējs un Īpašnieks.
11. Pakalpojuma lietošanu Īpašnieks uzsāk no brīža, kad tiek parakstīts Līgums par pakalpojuma saņemšanu ar Pakalpojuma sniedzēju.
12. Lai privātpersona, kurai ir parāds Pakalpojuma sniedzējam par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem kādā no tās īpašumiem, pieslēgtu citu savu īpašumu ūdenssaimniecības pakalpojumiem, tās pienākums pirms līgums slēgšanas ir veikt pilnu pakalpojuma un parāda summas apmaksu Pakalpojuma sniedzējam.
13. Ja jaunizbūvētais vai rekonstruētais objekts pēc nodošanas ekspluatācijā atbilstoši tehniskajam projektam var tikt sadalīts dzīvokļu īpašumos vai atsevišķās nedzīvojamās telpās, Īpašnieks pirms līguma slēgšanas par to rakstiski brīdina Pakalpojuma sniedzēju.
14. Pēc 10. punktā paredzētā akta par pieslēguma izveidi parakstīšanas Īpašnieka pienākums ir parakstīt līgumu par pakalpojuma saņemšanu ar Pakalpojuma sniedzēju, ierodoties personīgi Pakalpojuma sniedzēja birojā atbilstoši aktā par pieslēguma izveidi norādītajai adresei. Pēc līguma parakstīšanas Īpašnieks tiek atzīts par Pakalpojuma saņēmēju.
15. Pakalpojuma līgumā tiek ietvertas:
15.1. pušu saistības un pienākumi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai,
15.2. pušu saistības un pienākumi ūdenssaimniecības infrastruktūras un mērierīču bojājumu un/ vai avārijas gadījumos,
15.3. ūdenssaimniecības infrastruktūras lietošanas un uzturēšanas noteikumi,
15.4. saņemto pakalpojuma uzskaites un nolasīto rādījumu paziņošanas kārtība,
15.5. norēķinu kārtība par saņemto pakalpojumu,
15.6. soda naudas par kavētu maksājumu aprēķināšanas kārtība,
15.7. pušu savstarpējās saziņas kārtība,
15.8. parādu piedziņas kārtība,
15.9. pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas kārtība,
15.10. līguma darbības laiks un tā izbeigšanas kārtība.
16. Līgums tiek parakstīts 2 (divos) identiskos eksemplāros – viens eksemplārs Pakalpojuma sniedzējam, otrs eksemplārs Pakalpojuma saņēmējam.
17. Ja ir nepieciešams veikt noslēgtā līguma grozījumus, tie tiek noformēti rakstiski 2 (divos) identiskos eksemplāros – viens eksemplārs Pakalpojuma sniedzējam, otrs eksemplārs Pakalpojuma saņēmējam. Pirms tam:
17.1. puses savstarpēji vienojas par grozījumu veikšanu,
17.2. Pakalpojuma sniedzējs izstrādā līguma grozījumus un elektroniski, izmantojot elektroniskā pasta adresi, kas norādīta noslēgtajā līgumā, saskaņo izstrādātos grozījumus ar Pakalpojuma saņēmēju,
17.3. pēc grozījumu saskaņošanas Pakalpojuma sniedzējs uzaicina Pakalpojuma saņēmēju ierasties Pakalpojuma sniedzēja birojā parakstīt līguma grozījumus.
18. Līgums ar Pakalpojuma saņēmēju tiek izbeigts sekojošos gadījumos:
18.1. ja Pakalpojuma saņēmējs ir iesniedzis rakstisku iesniegumu ar lūgumu pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, pilnā apmērā ir veicis maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem, t.sk. apmaksājis soda naudu, ja tāda ir aprēķināta, ja Pakalpojuma saņēmējs pilnā apmērā ir apmaksājis izdevumus, kas radušies Pakalpojuma sniedzējam pakalpojuma pārtraukšanai,
18.2. ja īpašumam mainās īpašnieks un tiek slēgts jauns līgums.
19. Līguma darbību var apturēt, vienlaicīgi apturot arī pakalpojuma sniegšanu, ja Pakalpojuma saņēmējs neievēro noslēgtā līguma nosacījumus līgumā atrunātajos gadījumos un/vai kavē līgumā paredzēto maksājumu veikšanu.
20. Gadījumā, ja pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta 19. punktā atrunātajā gadījumā, pakalpojuma atjaunošanu Pakalpojuma sniedzējs veic 3 (trīs) darba dienu laikā pēc:
20.1. jau sniegtā pakalpojuma pilnas apmaksas,
20.2. izdevumu, kas radušies Pakalpojuma sniedzējam pakalpojuma pārtraukšanai pilnas apmaksas,
20.3. pakalpojuma atjaunošanas izmaksu pilnas apmaksas,
20.4. rakstiska iesnieguma par pakalpojuma atjaunošanu no Īpašnieka saņemšanas.
21. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošos maģistrālos ūdenssaimniecības tīklus drīkst ekspluatēt tikai ar Pakalpojuma sniedzēja atļauju, saskaņā ar pakalpojuma līgumu, kas noslēgts starp Pakalpojuma sniedzēju un Īpašnieku (Pakalpojuma saņēmēju).
22. Pēc jaunu maģistrālo centralizēto ūdenssaimniecības tīklu izbūves īpašumam piegulošās ielas/ ceļa robežās vai zaļajā zonā, ko ir veicis vai organizējis Pakalpojuma sniedzējs, Īpašnieka pienākums ir pievienot savu īpašumu centralizētajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem 1 (viena) gada laikā no brīža, kad maģistrālie tīkli ir nodoti ekspluatācijā. Informācija par maģistrālo tīklu nodošanu ekspluatācijā ir publicējama pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā no akta par pieņemšanu ekspluatācijā parakstīšanas dienas. Minētais pienākums ir attiecināms tikai uz teritorijām, kuras atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta trešajai daļai Mārupes novada teritorijas plānojumā ir noteiktas kā apbūves teritorijas, kurās ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas, ja apbūve šajās teritorijās tika veikta pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.
23. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā drīkst novadīt sadzīves kanalizācijas notekūdeņus, kas atbilst Latvijas Republikas normatīvos noteiktām prasībām sadzīves kanalizācijas notekūdeņiem un noteiktajai organisko un ķīmisko savienojumu koncentrācijai.
24. Pakalpojuma saņēmēja novadītajos notekūdeņos nedrīkst būt:
24.1. cieti priekšmeti, tekstilizstrādājumi, smiltis un grunts, personīgās higiēnas priekšmeti un citas lietas, kas var veicināt tīklu aizsērēšanu;
24.2. eļļas un tauki daudzumos, kuri var veicināt tīklu aizsērēšanu,
24.3. pārtikas un ražošanas atkritumi nesasmalcinātā veidā,
24.4. naftas produkti,
24.5. vielas, kas var uzliesmot vai veidot sprāgstošu maisījumu,
24.6. degoši piemaisījumi un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina uzliesmojošu maisījumu rašanos maģistrālajos kanalizācijas tīklos,
24.7. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža, oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos.
25. Ja neiestājas saistošo noteikumu 22. punktā minētais gadījums, Īpašniekam ir pienākums pievienot īpašumu (-us) centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai, ja:
25.1. tiek realizēta teritorijas attīstība atbilstoši izstrādātajam un apstiprinātajam detālplānojumam, nodrošinot pievadu izbūvi katram detālplānojumā norādītajam nodalāmajam/ nodalītajam zemes gabalam atsevišķi līdz katra jaunizveidojamā/ izveidotā zemes gabala sarkanajai līnijai,
25.2. īpašumā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma neatbilst normatīvajos aktos un tehniskajā dokumentācijā attiecīgajai sistēmai izvirzītajām prasībām, kā rezultātā var tikt radīts ekoloģisks kaitējums apkārtējai videi,
25.3. tiek veikta jaunu ražošanas vai sabiedriski nozīmīgu objektu būvniecība.
26. Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumiem un komercuzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar ražošanu, ir jānodrošina ražošanas procesā radušos notekūdeņu atbilstoša priekšattīrīšana, tā, lai novadāmie kanalizācijas ūdeņi atbilstu sadzīves kanalizācijas notekūdeņiem Latvijas Republikas normatīvos izvirzītajām prasībām, pirms to novadīšanas centralizētajā sadzīves kanalizācijas tīklā.
28. Pieslēdzot objektu pie centralizētajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojuma sniedzējs ar atbildības robežu aktu, kuru savstarpēji paraksta Īpašnieks un Pakalpojuma sniedzējs, nosaka komunikāciju uzturēšanas atbildības robežas sekojoši:
28.1. par ūdensvada tīklu atbildības robežu:
28.2. jauniem objektiem nosaka pienākumu izbūvēt komercuzskaites mēraparāta mezglu, kuru nodrošina Īpašnieks atbilstoši Pakalpojuma sniedzēja izvirzītajām prasībām,
28.3. esošiem objektiem ūdensvada ievada pievienošanas vietu Pakalpojumu sniedzēja maģistrālajam tīklam vai īpašuma robežu;
28.4. par kanalizācijas tīklu atbildības robežu nosaka objekta notekūdeņu izvada pirmo skataku Pakalpojuma sniedzēja kanalizācijas tīklā vai īpašuma robežu, vai komercuzskaites mēraparāta mezglu, kura izbūvi veic Īpašnieks atbilstoši Pakalpojuma sniedzēja izvirzītajām prasībām.
29. Komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu, verifikāciju un nomaiņu Īpašnieka izbūvētajā komercuzskaites mēraparāta mezglā veic Pakalpojuma sniedzējs par saviem līdzekļiem.
30. Pakalpojuma saņēmēja pienākums ir uzturēt darba kārtībā tā īpašumā vai valdījumā esošo ūdenssaimniecības infrastruktūru par saviem līdzekļiem, nodrošinot to drošu ekspluatāciju.
31. Pakalpojuma saņēmējam noteiktajās atbildības robežās ir jāsagatavo komercuzskaites mēraparāta mezgli un armatūra darbam ziemas apstākļos.
32. Ja Pakalpojuma saņēmējs savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no centralizētajiem ūdensvada tīkliem un par šo faktu tiek sastādīts akts starp Pakalpojuma sniedzēju un Pakalpojuma saņēmēju.
33. Pakalpojuma saņēmējam, kuram ir savi vietējie ūdens apgādes avoti un kurš notekūdeņus novada centralizētās kanalizācijas tīklos, ir pienākums ir izveidot komercuzskaites mezglu, kurā Pakalpojuma sniedzējs uzstāda komercuzskaites mēraparātu pirms kanalizācijas pakalpojuma saņemšanas.
34. Pakalpojuma saņēmējam teritorijā, kas noteikta ar atbildības robežu aktu, jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u.c.), nepieļaujot to bojāšanu, applūdināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām. Pakalpojuma saņēmējs nedrīkst aizliegt izvietot uz ēku sienām vai žogiem plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un skataku atrašanās vietu.
35. Objektiem, kuros tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kā arī objekta īpašnieka maiņas gadījumā, ja nav kanalizācijas izvada izpilddokumentācijas, jāveic cauruļvadu televīzijas inspekcija (caurskate) un jāveic uzmērījumi un to reģistrācija Mērniecības datu centrā. par īpašnieka/ Pakalpojuma saņēmēja līdzekļiem pirms objekta nodošanas ekspluatācijā, vai pakalpojuma līguma slēgšanas ar jauno īpašnieku.
36. Pakalpojuma sniedzējam un Pakalpojuma saņēmējam jāglabā visa savā īpašumā vai valdījumā izbūvēto ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu tehniskā dokumentācija.
37. Pakalpojuma saņēmēja un Blakuslietotāja ūdenssaimniecības tīklu uzturēšanas atbildības robežu nosaka savstarpēji rakstiski vienojoties. Pirms pakalpojuma lietošanas uzsākšanas Pakalpojuma saņēmēja un Blakuslietotāja noslēgtās vienošanās viena kopija iesniedzama Pakalpojuma sniedzējam.
38. Blakuslietotājam jāglabā visa savā īpašumā vai valdījumā izbūvēto ūdenssaimniecības infrastruktūras objektu tehniskā dokumentācija.
39. Pakalpojuma saņēmējs nav tiesīgs bez saskaņošanas ar Pakalpojuma sniedzēju pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu Blakuslietotājam.
40. Komersantam, kura darbība ir saistīta ar ražošanas notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā, ir pienākums uzstādīt mēraparātu, kas automātiski veic notekūdeņos esošo piesārņojošo vielu un to koncentrācijas kontroli, reģistrāciju un datu pārraidi uz Pakalpojuma sniedzēja datu bāzi, nodrošinot Pakalpojuma sniedzējam nepārtrauktu iespēju kontrolēt novadāmo kanalizācijas notekūdeņu atbilstību Latvijas Republikas normatīvu prasībām un līgumā noteiktajām pieļaujamajām piesārņojošām vielām un to pieļaujamām koncentrācijām notekūdeņos. Mēraparāta uzstādīšana esošiem komersantiem, kuriem pakalpojumu līgumā kā novadāmie notekūdeņi norādīti ražošanas notekūdeņi un tie ir pieslēgti centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, ir jāizveido 6 (sešu) mēnešu laikā no šo saistošos noteikumu spēkā stāšanās dienas un par to rakstiski jāpaziņo Pakalpojuma sniedzējam. Jauniem komersantiem un klientiem, kuru darbība ir saistīta ar ražošanu un ražošanas notekūdeņus ir plānots novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā, notekūdeņu kvalitātes atbilstības kontroles mēraparāts uzstādāms pirms objekta nodošanas ekspluatācijā un/ vai pirms līguma par pakalpojuma saņemšanu noslēgšanas.
41. Pakalpojuma saņēmējs par saviem līdzekļiem drīkst uzstādīt lokālu ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtu objektā, ja normatīvos noteiktais ūdens spiediens pie Pakalpojuma saņēmēja tiek nodrošināts, bet nav pietiekams, tikai rakstiski saskaņojot to ar Pakalpojuma sniedzēju, ja to pieļauj ūdenssaimniecības infrastruktūras kapacitāte.
42. Jebkāda saimnieciska darbība vai būvdarbi Latvijas Republikas normatīvos noteiktajās ūdenssaimniecības komunikāciju aizsargjoslās var tikt veikti tikai un vienīgi ar Pakalpojuma sniedzēja un ūdenssaimniecības komunikāciju īpašnieka rakstisku atļauju atbilstoši Pakalpojuma sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem.
43. Sniegto un saņemto pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojuma sniedzējs bez brīdinājuma uz maģistrālajiem ūdenssaimniecības tīkliem un uz ievadiem ir tiesīgs uzstādīt kontrolskaitītājus, par to rakstiski informējot Pakalpojuma saņēmēju.
44. Neatkarīgi no atbildības robežas Pakalpojuma saņēmēja pienākums ir ziņot Pakalpojuma sniedzējam par atklātajiem ūdenssaimniecības infrastruktūras bojājumiem, norādot konkrētu bojājuma vietu.
45. Pakalpojuma saņēmējs veic visas nepieciešamās darbības avārijas likvidēšanai par saviem līdzekļiem noteiktajā atbildības robežā.
46. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt savā īpašumā un valdījumā esošajai ūdenssaimniecības infrastruktūrai neatkarīgi no noteiktās atbildības robežas, lai par saviem līdzekļiem likvidētu avāriju ūdenssaimniecības infrastruktūras daļā, kas ir Pakalpojuma sniedzēja atbildības robežā.
47. Privātpersonām ir aizliegts:
47.1. novietot materiālus un citus priekšmetus (tai skaitā arī automašīnas autostāvvietās uz hidrantu akām un kanalizācijas skatakām)uz ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un citiem ūdenssaimniecības infrastruktūras elementiem,
47.2. celt jebkādas būves virs ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un citiem ūdenssaimniecības infrastruktūras objektiem,
47.3. Centralizētās kanalizācijas sistēmas skataku lūkās izliet neuzskaitītus notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, izmest cietos atkritumus, novadīt nokrišņu ūdeņus,
47.4. pieļaut ūdensvada tīkla aizsalšanu,
47.5. atstāt atvērtas ūdenssaimniecības infrastruktūras skataku un kontrolaku lūkas, izņemot remontdarbu laikā vai avārijas situācijā. Avārijas situācijā vai remontdarbu laikā jāveic nepieciešamie darba aizsardzības pasākumi, uzstādot apzīmējumus un norobežojot teritoriju ap atvērto lūku,
47.6. patvaļīgi pieslēgt savu īpašumu centralizētajai ūdenssaimniecības infrastruktūrai un nesankcionēti saņemt pakalpojumu,
47.7. Lietot ūdeni no hidranta bez Pakalpojuma sniedzēja rakstiskas atļaujas.
48. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs uz laiku samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi un pārtraukt notekūdeņu novadīšanu atsevišķiem Pakalpojuma saņēmējiem bez iepriekšēja brīdinājuma:
48.1. ja neparedzēti pārtraukta elektroenerģijas piegāde sūkņu stacijām,
48.2. ja ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai,
48.3. dabas katastrofas laikā.
49. Ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīklu avārijas laikā. Pakalpojuma sniedzējam jādara viss iespējamais, lai ūdens piegādes piespiedu pārtraukums būtu iespējami īss.
50. Pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārtraukumiem ūdens piegādē un notekūdeņu novadīšanā, ja Pakalpojuma saņēmēja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir bojāti.
51. Par nepieciešamību pārtraukt ūdens piegādi plānotā remonta laikā Pakalpojuma sniedzējs Pakalpojuma saņēmēju informē ne vēlāk kā piecas diennaktis iepriekš.
51.1 Ja komercuzskaites mēraparāts nav uzstādīts, Pakalpojuma saņēmējam maksa par Pakalpojuma sniedzēja pakalpojumiem tiek aprēķināta pēc nekustamajā īpašumā – dzīvojamā mājā – deklarēto iedzīvotāju skaita, pieņemot, ka uz vienu personu tiek patērēti 6 kubikmetri ūdens mēnesī.
(Mārupes novada domes 24.05.2017. saistošo noteikumu Nr. 19/2017 redakcijā)
52. Pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošos hidrantus bez saskaņojuma ar Pakalpojuma sniedzēju drīkst lietot attiecīgie valsts speciālie dienesti, bet rakstiski saskaņojot ar Pakalpojuma sniedzēju tos var izmantot citas personas ūdensapgādes nodrošināšanai.
53. Par pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošiem hidrantiem, to tehnisko stāvokli un apkopi atbild Pakalpojuma sniedzējs.
54. Ja Pakalpojumu sniedzējs uz maģistrāliem ūdensvadiem ir izbūvējis brīvkrānus, to lietošana dzeramā ūdens ņemšanai nav ierobežota un ir bez maksas.
55. Par Pakalpojuma sniedzēja īpašumā esošo brīvkrānu uzturēšanu, tehnisko un higiēnas normu ievērošanu, atbilstības prasībām monitoringu un kontroli atbild Pakalpojuma sniedzējs.
56. Personām, kuru darbības rezultātā ir bojāti hidranti, brīvkrāni vai pumpji, par bojājumu ir pienākums nekavējoties ziņot Pakalpojuma sniedzējam.
(Nodaļa svītrota ar Mārupes novada domes 04.08.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 13/2020)
59. Par Noteikumu III, V un VI nodaļā ietverto noteikumu pārkāpumiem privātpersonas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu, fiziskajām personām 70 naudas soda vienības, bet juridiskajām personām – 280 naudas soda vienības.
(Mārupes novada domes 04.08.2020. saistošo noteikumu Nr. 13/2020 redakcijā)
60. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo saistošo noteikumu pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Mārupes novada pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Mārupes novada administratīvā komisija.
(Mārupes novada domes 04.08.2020. saistošo noteikumu Nr. 13/2020 redakcijā)
62. Ar Noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Mārupes novada domes 2011. gada 12. decembra saistošie noteikumi Nr. 22/2011 "Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu organizēšanas noteikumi Mārupes novadā".