Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 16.05.2020. - 31.12.2020. / Spēkā esošā
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Tiesību akts zaudēs spēku 2021. gada 1. janvārī.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 165

Rīgā 2020. gada 26. martā (prot. Nr. 18 9. §)
Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem

1. Noteikumi nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes (turpmāk – krīze) skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus, un kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

2. Par dīkstāves pabalstu šo noteikumu izpratnē uzskata pabalstu, ko izmaksā, ja krīzes skartais darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 30. jūnijam.

(Grozīts ar MK 07.05.2020. noteikumiem Nr. 269)

3. Dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un krīzes skartie nodokļu maksātāji:

3.1. kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā, aprīlī, maijā vai jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam, samazinājušies par 30 procentiem;

3.2. kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā, aprīlī, maijā vai jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam, samazinājušies par 20 procentiem, un tie atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

3.2.1. krīzes skartā darba devēja īstenotā preču un pakalpojumu eksporta apjoms un preču un pakalpojumu piegādes apjoms Eiropas Savienības teritorijā 2019. gadā veido 10 % no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 euro;

3.2.2. krīzes skartā darba devēja izmaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 euro;

3.2.3. ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 euro.

(Grozīts ar MK 23.04.2020. noteikumiem Nr. 235; MK 14.05.2020. noteikumiem Nr. 293)

3.1 (Svītrots ar MK 23.04.2020. noteikumiem Nr. 235)

4. Lai pieteiktos nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, krīzes skartais nodokļu maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ja iesnieguma iesniedzējs atbilst šo noteikumu 3.1. vai 3.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem iesniedz atbildīgajai nodokļu administrācijai izvērtēšanai.

5. Iesniegumam, kas iesniegts atbilstoši šo noteikumu 4. punktam, nepiemēro šo noteikumu 12. punktā minētos nosacījumus, bet izskata atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantā minētajām prasībām.

6. Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartais darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2020. gada 30. aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegumu (turpmāk – iesniegums) par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam, līdz 2020. gada 20. maijam – par laikposmu no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. aprīlim, līdz 2020. gada 31. maijam – par laikposmu no 1. maija līdz 31. maijam un līdz 2020. gada 30. jūnijam – par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam.

(Grozīts ar MK 23.04.2020. noteikumiem Nr. 235; MK 07.05.2020. noteikumiem Nr. 269; MK 14.05.2020. noteikumiem Nr. 293)

7. Krīzes skartais darba devējs iesniedz iesniegumu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Iesniegumā norāda šādu informāciju:

7.1. krīzes skartā darba devēja nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

7.2. dīkstāves periodu;

7.3. pamatojumu par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;

7.4. informāciju par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dīkstāves periodu un kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā);

7.5. apliecinājumu, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas darbinieks netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

8. Dīkstāves pabalstu, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju (darba devēja Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus), nosaka:

8.1. darbiniekam – 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi;

8.2. mikrouzņēmuma darbiniekam – 50 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni (informācija, kas norādīta mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

(MK 09.04.2020. noteikumu Nr. 205 redakcijā)

8.1 Krīzes skartajiem darba devējiem, kuru darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem, dīkstāves pabalstu nosaka, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju (darba devēja Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus), 75 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par nostrādātajiem mēnešiem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

(MK 02.04.2020. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

8.2 Krīzes skartajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri darbību mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā ir uzsākuši pēc 2019. gada 1. oktobra, mikrouzņēmumu darbinieku dīkstāves pabalstu, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju (darba devēja Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus), nosaka 50 % apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020. gada pirmo ceturksni (informācija, kas norādīta mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

(MK 09.04.2020. noteikumu Nr. 205 redakcijā)

8.3 Personām, kuras dīkstāves laikā atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalstu nosaka 100 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet ne vairāk kā 700 euro apmērā par kalendāra mēnesi.

(MK 07.05.2020. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

9. Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši krīzes skartā darba devēja iesniegumā norādītajam dīkstāves periodam.

10. Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto dīkstāves pabalstu par vienu kalendāra mēnesi izmaksā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā, un Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē par to iesnieguma iesniedzēju. Darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informē krīzes skartais darba devējs.

11. Ja darbinieks nodarbināts pie vairākiem krīzes skartiem darba devējiem, dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krīzes skartā darba devēja ir galvenā ienākumu gūšanas vieta (iesniegta nodokļu grāmatiņa). Ja nodokļu gāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, dīkstāves pabalstu šādam darbiniekam izmaksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesniedzis iesniegumu.

12. Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu nepiešķir:

12.1. ja krīzes skartais darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas;

12.2. ja krīzes skartajam darba devējam pieteikuma iesniegšanas dienā nodokļu parāds ir lielāks nekā 1000 euro un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums;

12.3. ja krīzes skartais darba devējs ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;

12.4. ja krīzes skartajam darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;

12.5. ja krīzes skartais darba devējs iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 euro apmērā;

12.6. ja krīzes skartais darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pamatojumu atbilstoši šo noteikumu 7.3. apakšpunktam vai Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot darba devēja iesniegumu, konstatē, ka darbinieka dīkstāves iestāšanās nav saistīta ar krīzes ietekmē radītajiem apstākļiem;

12.7. ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc 2020. gada 1. marta;

12.8. krīzes skartā darba devēja valdes locekļiem, ja krīzes skartais darba devējs nodarbina darbinieku, kurš neatrodas dīkstāvē, un padomes locekļiem;

12.9. par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts;

12.10. darbiniekiem, kuri vienlaikus ir nodarbināti valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā, izņemot pedagoģisko vai radošo darbu valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā, un kuru ieņēmumi no tā nepārsniedz 430 euro mēnesī, vai darbiniekiem, kuri vienlaikus veic saimniecisko darbību un kuru ieņēmumi no tās pārsniedz 430 euro mēnesī;

12.11. valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem;

12.12. krīzes skartajam darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātajam;

12.13. ja krīzes skartajam darba devējam iepriekšējo triju gadu laikā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības rezultātā ir noteiktas valsts budžetā papildus iemaksājamās summas vai samazināts nepamatoti palielinātā no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, tai skaitā nokavējuma naudas un soda naudas, kuru kopējā summa pārsniedz trīs procentus no darba devēja attiecīgā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas), bet izvērtēšanas brīdī – trīs procentus no darba devēja iepriekšējā gada Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu ieņēmumiem (no darba devēju veiktajām iemaksām atņemot nodokļu administrācijas atmaksātās pārmaksas);

12.14. valdes loceklim, ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 euro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 euro.

(Grozīts ar MK 02.04.2020. noteikumiem Nr. 184; MK 09.04.2020. noteikumiem Nr. 205; MK 23.04.2020. noteikumiem Nr. 235; MK 07.05.2020. noteikumiem Nr. 269; MK 14.05.2020. noteikumiem Nr. 293)

12.1 Krīzes skartais darba devējs, uz kuru attiecas kāds no šo noteikumu 12. punktā darba devējam noteiktajiem kritērijiem, ir tiesīgs iesniegt iesniegumu, lai nodrošinātu, ka tā darba ņēmējs saņem dīkstāves palīdzības pabalstu.

(MK 14.05.2020. noteikumu Nr. 293 redakcijā)

12.2 Valsts ieņēmumu dienests informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par darba ņēmējiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienests ir atteicis dīkstāves pabalstu, pamatojoties uz kādu no šo noteikumu 12. punktā darba devējam noteiktajiem kritērijiem.

(MK 14.05.2020. noteikumu Nr. 293 redakcijā)

13. Krīzes skartajiem darba devējiem, kas iekļauti Padziļinātās sadarbības programmā atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 748 "Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi", Valsts ieņēmumu dienests nepiemēro šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā minētos nosacījumus.

14. Ja darba devējs pēc dīkstāves pabalsta piešķiršanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā precizētus datus par darbinieka darba ienākumiem laikposmā, kas tiek izmantots dīkstāves pabalsta aprēķināšanai, izmaksāto pabalsta apmēru nepārrēķina.

15. Krīzes skartais darba devējs nekavējoties informē Valsts ieņēmumu dienestu par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts, vai par citiem apstākļiem, kas ir par pamatu piešķirtā dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai. Ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu, salīdzinot ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartais darba devējs labprātīgi atmaksā piešķirto dīkstāves pabalstu vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteikumus.

(Grozīts ar MK 02.04.2020. noteikumiem Nr. 184; MK 07.05.2020. noteikumiem Nr. 269)

16. Laikposmā, kad darbiniekam piešķirts dīkstāves pabalsts, slimības pabalstu neapmaksā un neizmaksā pašvaldības pabalstu krīzes situācijā.

(Grozīts ar MK 02.04.2020. noteikumiem Nr. 184)

17. Valsts ieņēmumu dienests informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un sociālos dienestus par personām, kurām piešķirts dīkstāves pabalsts.

(MK 02.04.2020. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

17.1 Darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķir piemaksu 50 euro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Piemaksu piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par laikposmu, par kuru piešķirts dīkstāves pabalsts. Piemaksu pārskaita uz darbinieka kontu, kurā tiek pārskaitīts dīkstāves pabalsts.

(MK 09.04.2020. noteikumu Nr. 205 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.05.2020. noteikumiem Nr. 269)

18. Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē to krīzes skarto darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu un kuriem ir atbalstīta nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku līdz trim gadiem.

19. Ja dīkstāves pabalsts piešķirts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 24. marta noteikumiem Nr. 152 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība", to turpina izmaksāt, piemērojot minētos Ministru kabineta noteikumus.

(MK 09.04.2020. noteikumu Nr. 205 redakcijā)

20. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2020. gada 24. marta noteikumus Nr. 152 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 60A. nr.).

(MK 09.04.2020. noteikumu Nr. 205 redakcijā)

21. Lai dīkstāves pabalstu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 30. aprīlim saņemtu darbinieki, kuri vienlaikus veic saimniecisko darbību un ieņēmumi no tās nepārsniedz 430 euro mēnesī, darba devējs ir tiesīgs iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu divu nedēļu laikā no šā punkta spēkā stāšanās dienas.

(MK 07.05.2020. noteikumu Nr. 269 redakcijā)

22. Lai dīkstāves pabalstu par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam saņemtu darbinieki, kuri vienlaikus veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts vai pašvaldības institūcijā vai kapitālsabiedrībā un kuru ieņēmumi no tā nepārsniedz 430 euro mēnesī, darba devējs ir tiesīgs iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu divu nedēļu laikā no šā punkta spēkā stāšanās dienas.

(MK 14.05.2020. noteikumu Nr. 293 redakcijā)

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministra
pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs S. Ģirģens
16.05.2020