Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 06.11.2020. - 31.03.2022. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Jēkabpils novada domes 2022. gada 27. janvāra saistošos noteikumus Nr. 4 "Saistošie noteikumi par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Jēkabpils novadā".
Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 43

Jēkabpilī 2020. gada 13. februārī
Saistošie noteikumi par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Jēkabpils pilsētā
APSTIPRINĀTS
ar Jēkabpils pilsētas domes 13.02.2020.
lēmumu Nr. 79 (prot. Nr. 4, 25. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta trešo daļu, likuma "Par palīdzību
dzīvokļa jautājumu risināšanā
" 6. panta otro daļu,
7. panta sesto daļu, 14. panta astoto daļu, 15. pantu,
21.1 panta otro daļu, 21.2 panta otro daļu, 24. panta
pirmo daļu, likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem
un sociālajām dzīvojamām mājām
"
5. panta ceturto daļu, 6. pantu,
9. panta ceturto daļu, 10. panta otro daļu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt Jēkabpils pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvokļu) jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), palīdzības reģistru veidus un kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība.

2. Tiesības saņemt palīdzību ir personām (ģimenēm), kuras uz tiesiska pamata ir deklarējušas savu dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī repatriantiem, remigrantiem, bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, personām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas un Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā nodarbinātiem kvalificētiem speciālistiem, atbilstoši noteiktajām jomām saskaņā ar noteikumu 3.11. apakšpunkta nosacījumiem.

(Grozīts ar Jēkabpils pilsētas domes 22.10.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)

3. Papildus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajām personu kategorijām pašvaldībā ir šādas personu kategorijas, kuras ir tiesīgas saņemt palīdzību, un reģistru veidi:

3.1. personas, kuras dzīvo kopā ar vecākiem, ja viņas nodibinājušas atsevišķu ģimeni un tajā ir bērns vai gaidāma bērna piedzimšana;

3.2. persona (ģimene), kura īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai bijušajiem īpašniekiem (mantiniekiem) atdotās mājās;

3.3. maznodrošinātas vai trūcīgas personas, kuras maksātnespējas dēļ izteikušas vēlēšanos īrēt mazāku dzīvojamo telpu;

3.4. persona (ģimene), kuras aprūpē ir divi vai vairāk bērni, kā arī persona, kura viena aprūpē bērnu (-us);

3.5. persona (ģimene), kura audzina bērnu ar invaliditāti;

3.6. atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku;

3.7. atsevišķi dzīvojošas personas ar invaliditāti, kurām nav apgādnieku;

3.8. persona (ģimene), kuras īrētā dzīvojamā telpa ir pastāvīgai dzīvošanai nederīga;

3.9. ģimene, kurā ir personas ar invaliditāti;

3.10. politiski represētas personas;

3.11. persona, kas nepieciešama pašvaldībā kā kvalificēts speciālists un ir nodarbināta pašvaldībā, pašvaldības iestādēs vai pašvaldības kapitālsabiedrībās šādās jomās un specialitātēs:

3.11.1. veselības aprūpes jomas speciālisti (ārsti, ārsta palīgi, medicīnas māsas, vecmātes);

3.11.2. izglītības jomas speciālisti (pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pedagogi, profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogi);

3.11.3. sporta un fiziskās sagatavotības jomas speciālisti (sporta pedagogi, treneri, sporta infrastruktūras vadītāji);

3.12. remigrants – šo noteikumu izpratnē persona (ģimene), kura vismaz trīs gadus pēc kārtas ir bijusi izceļojusi no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas un ir atgriezusies vai pārcēlusies no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Jēkabpils pilsētā, ja tā nav nodrošināta ar atsevišķu dzīvojamo platību un tai nav parādu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

(Grozīts ar Jēkabpils pilsētas domes 22.10.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)

4. Personas palīdzības saņemšanai tiek reģistrētas šādos reģistros:

4.1. reģistrs Nr. 1 – "Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu izīrēšana";

4.2. reģistrs Nr. 2 – "Īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu dzīvojamo telpu";

4.3. reģistrs Nr. 3 – "Sociālo dzīvokļu izīrēšana";

4.4. reģistrs Nr. 4 – "Palīdzība kvalificēta speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu".

5. Personas 4.1. un 4.3. apakšpunktā noteiktā reģistra ietvaros tiek reģistrētas divās grupās:

5.1. 1.grupa – personas, kuras ar palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām;

5.2. 2.grupa – citas personas, kuras noteiktas šajos noteikumos.

6. Reģistrā Nr. 1 – "Pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu izīrēšana" – personas tiek reģistrētas:

6.1. 1.grupa – likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. panta pirmajā daļā minētās personas.

6.2. 2. grupa – šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.4. un 3.12. apakšpunktā minētās personas.

(Grozīts ar Jēkabpils pilsētas domes 22.10.2020. saistošajiem noteikumiem Nr. 18)

7. Reģistrā Nr. 2 – "Īrētās dzīvojamās telpas apmaiņa pret citu dzīvojamo telpu" – personas tiek reģistrētas:

7.1. 1.grupa – šo noteikumu 3.3.–3.8. apakšpunktā minētās personas;

8. Reģistrā Nr. 3 – "Sociālo dzīvokļu izīrēšana" – personas tiek reģistrētas:

8.1. 1. grupa – likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām5.panta pirmajā daļā minētās personas;

8.2. 2.grupa – šo noteikumu 3.4.–3.7., 3.9. un 3.10. apakšpunktā minētās personas.

9. Reģistrā Nr. 4 – "Palīdzība kvalificēta speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu" tiek reģistrētas 3.11. apakšpunktā minētās personas.

10. Persona (ģimene), kas vēlas saņemt palīdzību, pašvaldībā iesniedz iesniegumu, kurā norāda palīdzības veidu, un pievieno dokumentus, kas apliecina šīs personas piederību kādai no šajos noteikumos vai likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajām kategorijām.

11. Persona (ģimene), kura saskaņā ar šiem noteikumiem atzīstama par tiesīgu saņemt palīdzību un iekļaujama reģistrā, tiek reģistrēta tādā secībā, kādā tā iesniegusi pašvaldībā iesniegumu palīdzības saņemšanai.

12. Saņemot personas (ģimenes) iesniegumu, Pašvaldības īpašumu nodaļas atbildīgais speciālists sadarbībā ar Jēkabpils sociālo dienestu iegūst pašvaldības rīcībā esošo informāciju par personu un tās ģimeni, lai konstatētu personas (ģimenes) tiesības uz palīdzības saņemšanu. Papildus pašvaldības rīcībā esošajai informācijai, Pašvaldības īpašumu nodaļas atbildīgais speciālists var pieprasīt personai iesniegt dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt palīdzību, vai personīgi uzklausīt iesnieguma iesniedzēju, kā arī informēt viņu par palīdzības saņemšanas iespēju.

13. Pēc visas nepieciešamās informācijas apkopošanas Pašvaldības īpašumu nodaļas atbildīgais speciālists sagatavo lēmuma projektu Dzīvokļu sadales komisijai.

14. Dzīvokļu sadales komisija savas kompetences ietvaros izskata personas (ģimenes) iesniegumu un pieņem lēmumu par personas reģistrēšanu konkrētā palīdzības reģistrā vai atteikumu iekļaut personu reģistrā, vai izslēgšanu no reģistra, vai par palīdzības piešķiršanu, nosakot dzīvojamo telpu īres līguma termiņu un tā pagarināšanas nosacījumus, kas paredz īrnieka tiesības prasīt dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ja īrnieks ir saglabājis tiesības saņemt pašvaldības palīdzību atbilstoši normatīvajiem aktiem un pilda dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus. Lēmuma noraksts tiek nosūtīts iesniedzējam.

14.1 Dzīvokļu sadales komisija var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanu remigrantiem, kuriem ir nepilngadīgi bērni (Reģistrs Nr. 1, 2. grupa).

(Jēkabpils pilsētas domes 22.10.2020. saistošo noteikumu Nr. 18 redakcijā)

15. Dzīvokļu sadales komisija, papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 7. panta piektajā daļā noteiktajam, var pieņemt lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma 3. panta 1. punktā noteikto palīdzību, ja persona pirms palīdzības lūgšanas, proti, ne senāk kā pirms pieciem gadiem, ir atsavinājusi sev piederošo dzīvojamo māju vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas daļu un ir zaudējusi tiesības uz tās lietošanu, vai personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums ticis izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu.

16. Dzīvojamās telpas īres līgumu pagarina, ja persona (ģimene) atbilst noteikumu nosacījumiem par personu kategorijām, kuras ir tiesīgas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvokļu) jautājumu risināšanā. Pašvaldības īpašumu nodaļas atbildīgais speciālists 2 mēnešus pirms dzīvojamās telpas īres līguma termiņa beigām veic noteikumu 12. punktā minētās darbības, pēc kā Dzīvokļu sadales komisija pieņem lēmumu par īres tiesisko attiecību pagarināšanu, nosakot dzīvojamās telpas īres līguma termiņu vai atteikšanu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu.

17. Ne retāk kā reizi gadā Pašvaldības īpašumu nodaļas atbildīgais speciālists aktualizē reģistrus saskaņā ar Noteikumu 12. punktā noteikto kārtību, pārbaudot personas (ģimenes) tiesības saņemt palīdzību atbilstoši noteikumu nosacījumiem. Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka persona zaudējusi tiesības uz palīdzību, Dzīvokļu sadales komisija lemj par personas (ģimenes) izslēgšanu no reģistra.

18. Persona, kura īrē pašvaldībai piederošu vai valdījumā esošu dzīvojamo telpu, ja ir mainījušies personas (ģimenes) faktiskie apstākļi, var lūgt Dzīvokļu sadales komisijai īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku vai mazāk labiekārtotu dzīvojamo telpu, vai pret lielāku vai labiekārtotāku dzīvojamo telpu, ja personai par dzīvojamo telpu nav īres un komunālo maksājumu parāds vai persona ir noslēgusi vienošanos par parāda apmaksu.

19. Noteikumu 18. punktā noteiktā īrēto dzīvojamo telpu maiņa tiek veikta, ņemot vērā attiecīgajai dzīvojamai telpai noteikto statusu.

20. Persona, kura vēlas saņemt palīdzību īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, iesniedz pašvaldībā iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi, dzīvojamo telpu īres līgumu un izziņu par īres un saņemto pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanos (līgumu) ar apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu.

21. Lēmumu par sociālā dzīvokļa (mājas) statusa noteikšanu un lēmumu par speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statusa noteikšanu sagatavo Pašvaldības īpašumu nodaļas atbildīgais speciālists un pieņem Jēkabpils pilsētas dome.

22. Pašvaldība izīrē tai piederošo dzīvojamo telpu kvalificētam speciālistam saskaņā ar noteikumu 3.11. apakšpunkta nosacījumiem. Ne retāk kā reizi gadā Pašvaldības īpašumu nodaļas atbildīgais speciālists pārbauda kvalificēta speciālista tiesības turpināt saņemt palīdzību atbilstoši noteikumu nosacījumiem. Konstatējot, ka kvalificētam speciālistam ir izbeigušās darba tiesiskās attiecības pirms īres līguma termiņa beigām, Dzīvokļu sadales komisija pieņem lēmumu par īres tiesisko attiecību izbeigšanu.

23. Kvalificēts speciālists, kurš vēlas saņemt palīdzību, pašvaldībā iesniedz iesniegumu, kurā norāda ģimenes sastāvu un pašreizējo dzīvesvietu, iesniegumam pievienojot ieteikuma vēstuli no darba devēja.

24. Dzīvokļu sadales komisijas lēmumu var apstrīdēt Jēkabpils pilsētas domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

25. Domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

26. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Jēkabpils pilsētas domes 2016. gada 15. decembra saistošie noteikumi Nr. 32 "Saistošie noteikumi par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā Jēkabpils pilsētā".

27. Personas, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas palīdzības saņemšanas reģistros, netiek izslēgtas no reģistriem.

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs A. Kraps
06.11.2020