Darbības ar dokumentu
Rīgā 2020. gada 18. februārī (prot. Nr. 7 17. §)
finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu
instrumenta 2014.–2021. gada perioda
vadības likuma 15. panta 2. un 12. punktu
1. Noteikumi nosaka Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" (turpmāk – programma):
1.1. mērķi, pieejamo finansējumu un sasniedzamos rezultātus;
1.2. apsaimniekotāju un iepriekš noteikto projektu iesniedzējus;
1.3. iepriekš noteikto projektu un projektu atbalstāmās darbības;
1.4. iepriekš noteikto projektu un projektu izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.5. prasības projektu iesniedzējiem un projektu partneriem;
1.6. projekta līguma grozījumu veikšanas kārtību un projekta līguma vienpusēja uzteikuma nosacījumus;
1.7. divpusējās sadarbības fonda aktivitāšu ieviešanas kārtību;
1.8. projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.
3. Kopējais pieejamais programmas finansējums ir 16 470 588 euro, ko veido Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15 procentu apmērā – 2 470 588 euro un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums 85 procentu apmērā – 14 000 000 euro.
4. Atklātā konkursa "Ar vēsturiski piesārņotajām teritorijām saistīto risku samazināšana" (turpmāk – atklātais konkurss) ietvaros pieejamais programmas līdzfinansējums ir 10 129 311 euro un programmas līdzfinansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
(Grozīts ar MK 26.10.2021. noteikumiem Nr. 718; grozījums attiecībā uz skaitļa "11 000 000" aizstāšanu ar skaitli "10 129 311" stājas spēkā 20.12.2021., sk. 34. punktu un oficiālo paziņojumu 2021/247.DA13)
5. Programma ietver:
5.1. trīs iepriekš noteiktos projektus:
5.1.1. Klimata un enerģētikas ministrijas iepriekš noteikto projektu "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā", kuru īsteno partnerībā ar Centrālo statistikas pārvaldi, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" un Norvēģijas Vides aģentūru;
5.1.2. Zemkopības ministrijas iepriekš noteikto projektu "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā", kuru īsteno partnerībā ar Latvijas Universitāti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava", Valsts augu aizsardzības dienestu un Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtu;
5.1.3. Valsts vides dienesta iepriekš noteikto projektu "Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija", kuru īsteno partnerībā ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs";
5.2. atklāto konkursu;
5.3. divpusējās sadarbības fonda aktivitātes;
5.4. programmas administrēšanas aktivitātes.
(Grozīts ar MK 26.10.2021. noteikumiem Nr. 718; MK 06.06.2023. noteikumiem Nr. 285)
9. Sadarbības komitejas sastāvā kā locekļus ar balsstiesībām iekļauj divus programmas apsaimniekotāja pārstāvjus un vienu donorvalsts programmas partnera pārstāvi. Sadarbības komitejas priekšsēdētājs ir programmas apsaimniekotāja pārstāvis. Programmas apsaimniekotājs uzaicina Norvēģijas Ārlietu ministrijas, vadošās iestādes un Finanšu instrumenta biroja pārstāvjus piedalīties sadarbības komitejas sēdēs novērotāja statusā. Programmas apsaimniekotājs nodrošina sadarbības komitejas darbību atbilstoši sadarbības komitejas nolikumam.
10. Iepriekš noteikto projektu ietvaros atbalstāmas ir šādas darbības:
10.1. iepriekš noteiktā projekta administrēšana;
10.2. pieredzes, zināšanu un labās prakses apmaiņas pasākumi;
10.3. dokumentu izstrādāšana un informācijas apkopošana, lai analizētu iepriekš noteiktā projekta sasniedzamos rezultātu un iznākuma rādītājus;
10.4. darbības, kas tieši saistītas ar projekta līgumā noteikto prasību izpildi;
10.5. citas darbības, kas vērstas uz programmas vai iepriekš noteiktā projekta mērķa sasniegšanu un ko saskaņojušas donorvalsts institūcijas;
10.6. iepriekš noteiktā projekta publicitātes pasākumi.
11. Projektu ietvaros atbalstāmas ir šādas darbības:
11.1. projekta administrēšana;
11.2. piesārņojuma avota likvidācija;
11.3. piesārņotā areāla sanācija;
11.4. sanācijas procesā izņemto piesārņoto materiālu utilizācija, ja, to veicot, netiek gūti ieņēmumi;
11.5. monitoringa tīkla izveide;
11.6. pieredzes, zināšanu un labās prakses apmaiņas pasākumi starp līdzfinansējuma saņēmēju, projekta partneri no Latvijas un šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto valstu projekta partneri;
11.7. sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa;
11.8. projekta publicitātes pasākumi.
12. Īstenojot šo noteikumu 11.7. apakšpunktā minēto kampaņu, projektā jāparedz vismaz divi sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumi par aktuāliem jautājumiem vides un klimata jomā.
13. Programmas ietvaros attiecināmas ir šādas izmaksas:
13.1. programmas apsaimniekotāja administratīvās izmaksas:
13.1.1. tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar programmas administrēšanas nodrošināšanu, tai skaitā personāla atlīdzības izmaksas;
13.1.2. netiešās attiecināmās izmaksas (tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar telpu nomu, komunālo pakalpojumu izmaksām, kancelejas preču, aprīkojuma un programmatūras iegādes izmaksām, un citas izmaksas, kas netieši saistītas ar programmas sagatavošanas un īstenošanas administrēšanu), kuras aprēķina kā vienotu likmi 10 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām;
13.2. iepriekš noteiktā projekta attiecināmās izmaksas:
13.2.1. iepriekš noteiktā projekta tiešās attiecināmās izmaksas:
13.2.1.1. personāla atlīdzības izmaksas (darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi), kā arī obligāto veselības pārbaužu izmaksas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, kā arī attiecīgās iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem par darba pienākumu veikšanu. Šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minētais iepriekš noteiktā projekta donorvalsts partneris var piemērot vienas vienības izmaksu standarta likmi atbilstoši saviem iekšējiem noteikumiem;
13.2.1.2. iepriekš noteiktā projekta īstenošanā iesaistīto personu iekšzemes un ārvalstu komandējumu (darba braucienu) izmaksas saskaņā ar normatīvajos aktos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, noteiktajām izdevumu normām;
13.2.1.3. neatkarīga un sertificēta auditora ziņojuma sagatavošanas izmaksas, ja iepriekš noteiktā projekta īstenošanā iesaistīts partneris, kas nav reģistrēts Latvijas Republikā;
13.2.1.4. vadības komitejas sanāksmju organizēšanas izmaksas;
13.2.1.5. ārējo ekspertīžu un pakalpojumu izmaksas;
13.2.1.6. jaunu iekārtu un aprīkojuma iegādes izmaksas;
13.2.1.7. ar šo noteikumu 10.2. un 10.6. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu saistītās izmaksas:
13.2.1.7.1. telpu noma;
13.2.1.7.2. tulkošanas pakalpojumu izmaksas;
13.2.1.7.3. pasākumā iesaistīto personu iekšzemes un ārvalstu komandējumu izmaksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;
13.2.1.7.4. citu piegāžu un pakalpojumu līgumu izmaksas, kas nepieciešamas pasākuma organizēšanai un nodrošināšanai;
13.2.1.8. citas ar iepriekš noteiktā projekta īstenošanu saistītās izmaksas, kas nodrošina minētā projekta mērķa un rezultātu sasniegšanu;
13.2.2. iepriekš noteiktā projekta netiešās attiecināmās izmaksas (tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar telpu nomu, komunālo pakalpojumu izmaksām, kancelejas preču, aprīkojuma un programmatūras iegādes izmaksām, un citas izmaksas, kas netieši saistītas ar iepriekš noteiktā projekta īstenošanas administrēšanu), kuras aprēķina kā vienotu likmi 10 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām. Ja šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktā minētais iepriekš noteiktā projekta donorvalsts partneris piemēro šo noteikumu 13.2.1.1. apakšpunktā minēto vienas vienības izmaksu standarta likmi, netiešās izmaksas tam netiek piemērotas;
13.3. projekta ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
13.3.1. projekta tiešās attiecināmās izmaksas:
13.3.1.1. administratīvās izmaksas, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:
13.3.1.1.1. personāla atlīdzības izmaksas (darba samaksa, sociālās garantijas). Projekta donorvalsts partneris, kuram donorvalstī noteikts zinātniskās institūcijas statuss, atlīdzības izmaksām var piemērot vienas vienības izmaksu standarta likmi atbilstoši saviem iekšējiem noteikumiem;
13.3.1.1.2. projekta administrēšanā iesaistītā personāla iekšzemes un ārvalstu komandējumu (darba braucienu) izmaksas saskaņā ar normatīvajos aktos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, noteiktajām izdevumu normām;
13.3.1.1.3. neatkarīga un sertificēta auditora ziņojuma sagatavošanas izmaksas, ja projekta īstenošanā iesaistīts partneris, kas nav reģistrēts Latvijas Republikā;
13.3.1.2. sanācijas darbu (tai skaitā būvdarbu) izmaksas un ar sanācijas darbu projektu saistītās būvju un infrastruktūras nojaukšanas izmaksas;
13.3.1.3. ar sanācijas darbu īstenošanu saistīto pakalpojumu izmaksas:
13.3.1.3.1. inženiertehniskās uzraudzības (tai skaitā sanācijas darbu uzraudzības, būvuzraudzības, inženiertehnisko konsultāciju un izpētes) izmaksas;
13.3.1.3.2. juridisko un citu konsultatīvo pakalpojumu līgumu izmaksas;
13.3.1.4. ar šo noteikumu 11.6., 11.7. un 11.8. apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu saistītās izmaksas:
13.3.1.4.1. telpu noma;
13.3.1.4.2. tulkošanas pakalpojumu izmaksas;
13.3.1.4.3. pasākumā iesaistīto personu iekšzemes un ārvalstu komandējumu izmaksas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;
13.3.1.4.4. citu piegāžu un pakalpojumu līgumu izmaksas, kas nepieciešamas pasākuma organizēšanai un nodrošināšanai;
13.3.1.5. monitoringa tīkla izveides izmaksas;
13.3.2. netiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar telpu nomu, komunālo pakalpojumu izmaksām, kancelejas preču, aprīkojuma un programmatūras iegādes izmaksām, un citas izmaksas, kas netieši saistītas ar projekta īstenošanas administrēšanu. Ja projekta donorvalsts partneris, kuram donorvalstī noteikts zinātniskās institūcijas statuss, piemēro šo noteikumu 13.3.1.1.1. apakšpunktā minēto vienas vienības izmaksu standarta likmi, netiešās izmaksas tam netiek piemērotas. Netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm:
13.3.2.1. kā vienotu likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 13.3.1.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām;
13.3.2.2. pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas nepārsniedz 15 procentus no šo noteikumu 13.3.1.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām.
(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 803; MK 26.10.2021. noteikumiem Nr. 718; 13.3.1.1.1. un 13.3.2. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 20.12.2021.; sk. 34. punktu un oficiālo paziņojumu 2021/247.DA13)
14. Vienam projektam minimāli pieļaujamais programmas līdzfinansējums ir 1 000 000 euro, maksimāli pieļaujamais programmas līdzfinansējums ir 4 350 000 euro.
15. Šo noteikumu 11.7. apakšpunktā minētās kampaņas īstenošanai jāparedz vismaz divi procenti no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām, bet ne mazāk kā 50 000 euro.
16. Programmas ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksas:
16.1. parāda procenti, aizdevuma apkalpošanas maksas un nokavējuma nauda;
16.2. maksa par finanšu transakcijām un citas finansiālas izmaksas, izņemot izmaksas, kas saistītas ar pārskatiem, kurus pieprasa Norvēģijas Ārlietu ministrija vai vadošā iestāde vai kuri noteikti piemērojamos tiesību aktos, un projekta līgumā noteikto finanšu pakalpojumu izmaksas;
16.3. uzkrājumi zaudējumu segšanai vai iespējamo paredzamo saistību izpildei;
16.4. zaudējumi, kas radušies valūtas kursa svārstību rezultātā;
16.5. atgūstamais pievienotās vērtības nodoklis;
16.6. izmaksas, ko sedz no citiem avotiem;
16.7. naudas sodi, līgumsodi un tiesvedības izdevumi, izņemot gadījumu, ja tiesāšanās ir saistīta ar projekta mērķu sasniegšanu;
16.8. pārmērīgi vai nepamatoti izdevumi;
16.9. visi maksājumi (tai skaitā avansa maksājumi) un izdevumi par faktiski veiktajām piegādēm, izpildītajiem darbiem un pakalpojumiem, kas sniegti ārpus projekta līgumā noteiktā izdevumu attiecināmības perioda;
16.10. iepriekš noteiktā projekta un projekta sagatavošanas izmaksas;
16.11. personālam izmaksātās prēmijas, piešķirtās balvas, dāvanas vai jebkurš cits gūtais labums, ja tas nav paredzēts ārējos normatīvajos aktos par atlīdzības noteikšanu par darba un amata pienākumu izpildi;
16.12. nekustamā īpašuma iegādes izmaksas;
16.13. transportlīdzekļu iegādes izmaksas;
16.14. ieguldījumi infrastruktūrā iepriekš noteikto projektu ietvaros;
16.15. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 13.3.1.1. apakšpunktā minētos izmaksu ierobežojumus;
16.16. citas izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 13.2. un 13.3. apakšpunktā.
17. Iepriekš noteikto projektu un projektu ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās līdzfinansējuma saņēmējam vai projekta partnerim un atbilst šādiem nosacījumiem:
17.1. tās ir radušās izmaksu attiecināmības periodā – līdz 2024. gada 30. aprīlim. Izmaksas, par kurām rēķins izrakstīts izmaksu attiecināmības perioda pēdējā mēnesī, arī tiek uzskatītas par attiecināmajām izmaksām, ja maksājums ir veikts 30 dienu laikā pēc izmaksu attiecināmības perioda beigu datuma;
17.2. tās ir samērīgas un nepieciešamas iepriekš noteiktā projekta vai projekta īstenošanai un iepriekš noteiktā projekta vai projekta mērķa sasniegšanai un ir iekļautas apstiprinātajā iepriekš noteiktā projekta vai projekta budžetā;
17.3. tās ir veiktas, ievērojot izmaksu lietderības, ekonomiskuma un efektivitātes principus;
17.4. tās ir veiktas, ievērojot publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu un īstenojot pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru;
17.5. ir nodrošināta atsevišķa datorizēta grāmatvedības uzskaite par līdzfinansējuma izlietojumu iepriekš noteiktajā projektā vai projektā, nodalot iepriekš noteiktā projekta vai projekta ietvaros veiktās izmaksas no pārējām izmaksām;
17.6. tās ir norādītas iepriekš noteiktā projekta vai projekta pārskatā un ir apliecinātas ar izdevumus pamatojošiem dokumentiem;
17.7. iepriekš noteiktā projekta izdevumu attiecināmības perioda sākuma datums ir diena, kad vadošā iestāde paziņo Norvēģijas Ārlietu ministrijai par programmas apsaimniekotāja atzinumu, kurā sniegts pozitīvs projekta novērtējums.
(Grozīts ar MK 26.10.2021. noteikumiem Nr. 718)
18. Šo noteikumu ietvaros projekta iesnieguma iesniedzēja vai projekta partnera aktivitātēm netiek sniegts atbalsts, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
18.1 Ja projekta īstenošanas laikā vai piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas projekts neatbilst šo noteikumu 18. punktā minētajam nosacījumam, līdzfinansējuma saņēmējam ir pienākums programmas apsaimniekotājam atmaksāt saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas nav valsts atbalsts, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļas nosacījumiem.
(MK 26.10.2021. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
19. Atklātā konkursa mērķis ir atbalstīt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju, lai panāktu augsnes, grunts, pazemes vai virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanos, atjaunotu un uzlabotu vides kvalitāti piesārņotajās vietās un ap tām, kā arī novērstu apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un videi.
20. Projekta iesnieguma iesniedzējs ir pašvaldība, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, ostas pārvalde vai speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, kuras pārziņā ir osta.
21. Projekta iesnieguma iesniedzējs var pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu atklātā konkursa ietvaros, ja:
21.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot teritorijā, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
21.1.1. tā ir vēsturiski piesārņota vieta, kur nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā", jo par piesārņojuma radīšanu atbildīgā persona vairs neeksistē, kā arī nav tieša šādas personas saistību un pienākumu pārņēmēja un valsts vai pašvaldības institūcijas nevarēja novērst šāda piesārņojuma rašanos;
21.1.2. nekustamais īpašums, kura teritorijā atrodas vēsturiski piesārņotā vieta, ir valsts vai pašvaldības īpašums un tas atrodas projekta iesnieguma iesniedzēja īpašumā vai valdījumā;
21.1.3. tā ir reģistrēta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā un saskaņā ar reģistra datiem ir atzīta par piesārņotu vietu;
21.2. projekta iesniegums ir iesniegts paziņojumā noteiktajā termiņā;
21.3. projektā paredzēts īstenot sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu par aktuāliem jautājumiem vides un klimata jomā;
21.4. projekta mērķis atbilst nacionālajiem attīstības plānošanas dokumentiem.
22. Projekta iesnieguma iesniedzējs projektu īsteno viens vai kopā ar vienu vai vairākiem projekta partneriem. Projekta partneris var būt:
22.1. Latvijas Republikas tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona vai tās iestāde;
22.2. Latvijas Republikā reģistrēta biedrība, nodibinājums vai komersants –tikai attiecībā uz projekta ietvaros īstenotajiem sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumiem;
22.3. publisko vai privāto tiesību juridiskā persona no donorvalsts (Norvēģijas Karalistes) un Norvēģijas finanšu instrumenta saņēmējvalstīm (Bulgārijas, Čehijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Kipras, Lietuvas, Maltas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas).
23. Projekta iesnieguma iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu atbilstoši atklātā konkursa nolikuma prasībām un šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.
24. Grozījumus projekta līgumā veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību, ciktāl šo noteikumu 25. un 26. punktā nav noteikta atšķirīga grozījumu veikšanas kārtība.
25. Ja grozījumi saistīti ar izmaiņām iepriekš noteiktā projekta vai projekta budžetā vienas aktivitātes ietvaros un ja budžeta pozīcijas izmaksu palielinājums nav lielāks par 10 procentiem no attiecīgajā budžeta pozīcijā plānotajām izmaksām (izņemot sanācijas darbu izmaksas) un to ir iespējams segt no ietaupījumiem citā budžeta pozīcijā, šādu grozījumu veikšanai nav nepieciešams programmas apsaimniekotāja iepriekšējs saskaņojums un līdzfinansējuma saņēmējs par tiem programmas apsaimniekotāju informē, iesniedzot iepriekš noteiktā projekta vai projekta pārskatu.
26. Ja grozījumu priekšlikums ietekmē programmas rezultāta un iznākuma rādītājus, tad pirms šāda grozījumu priekšlikuma saskaņošanas programmas apsaimniekotājs to saskaņo ar sadarbības komiteju.
27. Ja ierosināto projekta līguma grozījumu nav iespējams veikt bez grozījuma programmas līgumā, tad grozījumu projekta līgumā apstiprina pēc tam, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā finanšu instrumenta vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību, attiecīgais grozījums programmas līgumā ir apstiprināts donorvalsts institūcijās.
28. Programmas apsaimniekotājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no projekta līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:
28.1. līdzfinansējuma saņēmējs nepilda projekta līgumu, tai skaitā netiek ievēroti projekta līgumā noteiktie termiņi;
28.2. līdzfinansējuma saņēmējs iepriekš noteiktā projekta vai projekta ietvaros izveidotās vai iegādātās vērtības vairs neizmanto paredzētajiem mērķiem;
28.3. līdzfinansējuma saņēmēja pieļautā pārkāpuma dēļ ir iestājušies apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt programmas mērķa, tās rezultāta vai iznākuma rādītāju sasniegšanu.
29. Saskaņā ar saprašanās memorandu programmas divpusējās sadarbības iniciatīvu īstenošanai ir piešķirti 100 000 euro (turpmāk – divpusējās sadarbības fonds), kas ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums 100 procentu apmērā. Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu īstenošanai ir obligāta donorvalsts publiskas vai privātas personas iesaiste.
30. Sadarbības komiteja pieņem lēmumu par divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas apstiprināšanu vai noraidīšanu.
31. Divpusējās sadarbības fonda finansējums ir pieejams Latvijas un Norvēģijas institūciju sadarbības veicināšanai:
31.1. programmas apsaimniekotājam – programmas līmeņa pasākumiem;
31.2. iepriekš noteikto projektu un projektu līdzfinansējuma saņēmējiem – sadarbības tīkla veidošanai, pieredzes, zināšanu un labās prakses apmaiņai.
32. Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas ir:
32.1. aktivitātes, kuru mērķis ir stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalsti un Latviju;
32.2. donorvalsts projektu partnerības veicināšana pirms iepriekš noteikto projektu iesniegumu izstrādes un to izstrādes laikā;
32.3. sadarbības tīkla veidošana, pieredzes, zināšanu un labās prakses apmaiņa starp līdzfinansējuma saņēmējiem un donorvalsts institūcijām vai starptautiskajām organizācijām;
32.4. aktivitātes, kuru mērķis ir stiprināt sadarbību, pieredzes, zināšanu un labās prakses apmaiņu starp programmas apsaimniekotāju un līdzīgām institūcijām saņēmējvalstīs un donorvalstī vai starptautiskajām organizācijām, – ar nosacījumu, ka aktivitātē ir iesaistīta vismaz viena donorvalsts institūcija.
33. Ja šo noteikumu 32. punktā minēto pasākumu īsteno divpusējās sadarbības fonda līdzfinansējuma saņēmējs, kas:
33.1. (svītrots ar MK 25.06.2024. noteikumiem Nr. 406);
33.2. ir valsts budžeta iestāde, bet nav Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās padotībā esoša iestāde, programmas apsaimniekotājs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetā plāno transfertu izdevumus uz citām nozaru ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, kas iesaistītas minēto aktivitāšu īstenošanā. Līdzfinansējuma saņēmējs 30 dienu laikā pēc divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas īstenošanas sagatavo un iesniedz programmas apsaimniekotājam divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas pārskata veidlapu kopā ar pamatojošo dokumentāciju;
33.3. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esoša iestāde, tā 30 dienu laikā pēc divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas īstenošanas sagatavo un iesniedz programmas apsaimniekotājam divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas pārskata veidlapu kopā ar pamatojošo dokumentāciju;
33.4. nav Latvijas valsts budžeta iestāde, tas var pieprasīt avansa maksājumu ne vairāk kā 90 procentu apmērā no paredzētajām divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas izmaksām. Līdzfinansējuma saņēmējs 30 dienu laikā pēc divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas īstenošanas sagatavo un iesniedz programmas apsaimniekotājam divpusējās sadarbības fonda iniciatīvas pārskata veidlapu kopā ar pamatojošo dokumentāciju. Programmas apsaimniekotājs apstiprinātos izdevumus atmaksā 20 darbdienu laikā pēc attiecīgos izdevumus pamatojošo dokumentu kopiju saņemšanas.
(Grozīts ar MK 06.06.2023. noteikumiem Nr. 285; MK 25.06.2024. noteikumiem Nr. 406)
34. Grozījumi šo noteikumu 4. punktā attiecībā uz skaitļa "11 000 000" aizstāšanu ar skaitli "10 129 311" un šo noteikumu 5.1. apakšpunktā attiecībā uz vārda "divus" aizstāšanu ar vārdu "trīs", kā arī grozījumi attiecībā uz šo noteikumu 13.3.1.1.1. un 13.3.2. apakšpunkta izteikšanu jaunā redakcijā un šo noteikumu papildināšanu ar 5.1.3. apakšpunktu stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem līgumā par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanu (turpmāk – programmas līgums), kas nosaka trešā iepriekš noteiktā projekta ieviešanu un izmaksu attiecināmības nosacījumu projekta donorvalsts partnerim, kuram donorvalstī noteikts zinātniskās institūcijas statuss. Pēc grozījumu programmas līgumā saņemšanas no vadošās iestādes programmas apsaimniekotājs publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(MK 26.10.2021. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
Ministru kabineta
2020. gada 18. februāra
noteikumiem Nr. 93
(Pielikums MK 26.10.2021. noteikumu Nr. 718 redakcijā)
Apraksts | Rādītāji | Bāzes līnija | Sasniedzamā vērtība | |
| 1. rezultāts | Uzlabota klimata pārmaiņu politikas izstrāde, ieviesta visos līmeņos1 | Uzlabota nacionālā siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) inventarizācijas sistēma atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumam, %2 | 50 | 75 |
| Valsts iestāžu skaits3 ar uzlabotu spēju izstrādāt un piemērot klimata pārmaiņu politiku | 0 | 16 | ||
| Kopējais pozitīvais novērtējums ziņojumā "Rezultātu apkopojums par Eiropas Savienības gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām", %4 | 60 | 80 | ||
| 1.1. iznākums | Izstrādāti papildu nacionālie klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīki | Izstrādāto rīku skaits klimata pārmaiņu politikas plānošanas un ieviešanas uzlabošanai | 0 | 3 |
| 1.2. iznākums | Uzlabotas valsts brīdināšanas sistēmas | Izstrādāto jauno meteoroloģisko brīdinājuma kritēriju skaits meteoroloģiskajām parādībām | 0 | 5 |
| 1.3. iznākums | Integrēta klimata pārmaiņu politika nozaru un reģionālajās politikās un aktivitātēs | Apmācīto ekspertu skaits klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un reģionālā līmeņa politikās un aktivitātēs (sadalīts pa dzimumiem) | 0 | 100 |
| Ieteikumu skaits normatīvo aktu uzlabošanai5 klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un reģionālā līmeņa politikās un aktivitātēs | 0 | 6 | ||
| 1.4. iznākums | Uzlabota kompetenču bāze krasta erozijas novēršanai | Atjaunots nacionālais novērtējums par krasta eroziju | Nē | Jā |
| Izstrādāts iespējamo risinājumu kopums krasta erozijas novēršanai | Nē | Jā | ||
| 2. rezultāts | Atjaunoti nacionālie augšņu dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai | Uzlabota ar klimatu saistītā informācija par augsni | Nē | Jā |
| Valsts iestāžu skaits ar uzlabotu spēju veikt ilgtspējīgu augsnes pārvaldību | 0 | 5 | ||
| Iesaistīto organizāciju6 skaits, kuras gūs labumu no uzlabotās augšņu datubāzes un kartēm | 0 | 8 | ||
| 2.1. iznākums | Uzlabota uzticamas, valstij raksturīgas lauksaimniecības augšņu informācijas pieejamība | Izstrādāta kūdras augšņu izplatības karte lauksaimniecības zemēs | Nē | Jā |
| Atjaunota nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma | Nē | Jā | ||
| Apmācīto ekspertu skaits augsnes apraksta un kartēšanas veikšanai saskaņā ar valsts un starptautisko (PAK – Pasaules augšņu klasifikators) augšņu klasifikāciju | 0 | 10 | ||
| Vēsturiskā augšņu datubāze papildināta ar augšņu profila datu skaitu | 0 | 15 000 | ||
| Izstrādāta augšņu kartogrāfijas metodika | Nē | Jā | ||
| 2.2. iznākums | Izveidota augsnes oglekļa monitoringa sistēma lauksaimniecības zemē | Izveidoto augsnes oglekļa monitoringa vietu skaits lauksaimniecībā izmantojamā zemē | 0 | 200 |
| 2.3. iznākums | Uzlabota SEG emisiju aprēķina sistēma | Aprēķināti SEG emisiju faktori7 | 0 | 3 |
| 3. rezultāts | Samazināts piesārņoto vietu piesārņojuma risks | Iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no samazināta piesārņojuma riska | 0 | 30 000 |
| Uzlabota piesārņoto vietu pārvaldības sistēma | Nē | Jā | ||
| 3.1. iznākums | Uzlabots piesārņotās teritorijas vides stāvoklis | Īstenoto sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu skaits | 0 | 3 |
| Teritoriju skaits, kurās veikta sanācija | 0 | 3 | ||
| 3.2. iznākums | Integrētas piesārņojuma pārvaldības sistēmas izveide | Uzlabots piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs | Nē | Jā |
| Izstrādāta piesārņoto vietu novērtēšanas un reģistrēšanas metodoloģija | Nē | Jā | ||
| Aktualizēta informācija par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām | 0 | 250 | ||
| Divpusējās sadarbības rezultāts | Veicināta programmā iesaistīto saņēmējvalsts un donorvalsts institūciju sadarbība | Apmierinātības līmenis ar izveidoto partnerību (sadalījumā pa valstīm) | Tiks izstrādāts | ≥ 4,5 |
| Uzticības līmenis starp sadarbības institūcijām saņēmējvalstī un donorvalstī (sadalījumā pa valstīm) | Tiks izstrādāts | ≥ 4,5 | ||
| Sadarbībā iesaistītās organizācijas, kuras turpmāk izmanto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas (sadalījumā pa valstīm) | N/A | ≥ 50 % | ||
| Iznākums | Uzturēta partnerība starp saņēmējvalsts un donorvalsts institūcijām | Projektu skaits, kuri ietver sadarbību ar donorvalsts projekta partneri (sadalījumā pa donorvalstīm) | 0 | 2 |
| Donorvalsts un saņēmējvalsts iestāžu kopīgi organizēto mācību kursu skaits | 0 | 8 |
1 Ietver valsts, reģionālo, vietējo līmeni un dažādas nozares.
2 Pozitīvs rezultāts – papildu iebildumu samazinājums (%) (2016. gadā iesniegtais Ziņojums par Latvijas ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (https://unfccc.int/sites/default/files/resource/docs/2017/arr/lva.pdf) (bāzes līnija) salīdzinājumā ar jaunāko Ziņojumu par Latvijas ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (uzdevums)).
3 Tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes.
4 Pozitīvs rezultāts – atzīme "Piemērots"/"Jā" vai "Virzībā" ziņojumā "Rezultātu apkopojums par Eiropas Savienības gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām" (https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/consultations/docs/0035/lv_en.pdf).
5 Obligātās prasības tiks noteiktas katrai nozarei.
6 Iesaistītās organizācijas ir valsts iestādes, sektora ieinteresētās organizācijas, pašvaldības un pašvaldību biedrības, nodibinājumi un zinātniskās institūcijas.
7 Nacionālie emisiju faktori CO2, CH4 un tiešajām N2O emisijām/piesaistēm nosusinātās organiskajās augsnēs (nosusinātā aramzemē, dziļi nosusinātos zālājos, barības vielām bagātās augsnēs). Metode: slēgtas kameras metode gāzes paraugu savākšanai. Gāzes paraugu ņemšana reizi mēnesī piecos atkārtojumos no katras pētījuma vietas 24 mēnešu periodā. Gāzu saturu paraugos nosaka, izmantojot gāzu hromatogrāfijas sistēmu."
"Ar vēsturiski piesārņotajām teritorijām saistīto risku samazināšana" projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji
| Nr. p. k. | Kritērijs | Vērtējums | |
| 1. Administratīvie kritēriji | |||
| 1.1. | Projekta iesniegums iesniegts paziņojumā norādītajā termiņā | N | |
| 1.2. | Projekta iesnieguma veidlapā aizpildītas visas sadaļas | P | |
| 1.3. | Projekta iesnieguma finanšu dati norādīti euro | P | |
| 1.4. | Projekta iesniegums sagatavots latviešu valodā (izņemot projekta iesnieguma veidlapas sadaļas, kuras veidlapā norādīts aizpildīt angļu valodā), un tam pievienoti visi nolikumā noteiktie iesniedzamie dokumenti (sagatavoti latviešu valodā vai tiem pievienots tulkojums latviešu valodā) | P | |
| 1.5. | Projekta iesniegums noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām, tai skaitā projekta iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu | N | |
| 1.6. | Projekta iesnieguma veidlapu parakstījusi projekta iesnieguma iesniedzēja institūciju pārstāvēttiesīga vai pilnvarota persona | P | |
| 2. Atbilstības kritēriji | |||
| 2.1. | Projekta iesnieguma iesniedzējs atbilst Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 93 "Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) noteiktajam projekta iesnieguma iesniedzēja veidam | N | |
| 2.2. | Projekta iesnieguma iesniedzējam un tā partnerim, ja tas ir no Latvijas Republikas, nav nodokļu parādu Latvijas Republikā, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā katram atsevišķi pārsniedz 150 euro | P | |
| 2.3. | Projekta partneris atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajam projekta partnera veidam | N/ (NA) | |
| 2.4. | Projektā ir plānota sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa, kas ietver vismaz divus informatīvus pasākumus par aktuāliem jautājumiem vides un klimata jomā | N | |
| 2.5. | Projekta mērķis atbilst Ministru kabineta noteikumos noteiktajam atklātā konkursa mērķim | N | |
| 2.6. | Projekta iesniegumā aprakstīti klimata pārmaiņu riski, kas pamato ietekmi uz piesārņojuma izplatīšanos | P | |
| 2.7. | Iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā, kur tiek īstenota sanācija un kas pēc projekta īstenošanas gūs labumu no samazināta piesārņojuma riska, ir vismaz 4000 | N | |
| 2.8. | Projekta mērķis atbilst nacionālajiem attīstības plānošanas dokumentiem | N | |
| 2.9. | Projekta iesniegumā plānotie sasniedzamie rezultāti ir precīzi definēti, pamatoti un izmērāmi, un projekts veicinās programmas rezultāta un iznākuma rādītāju sasniegšanu | P | |
| 2.10. | Projektu paredzēts īstenot vēsturiski piesārņotā vietā, kur nevar piemērot principu "piesārņotājs maksā", jo persona, kas ir atbildīga par piesārņojuma radīšanu, valstī vairs nepastāv, kā arī nav tieša tās saistību un pienākumu pārņēmēja un valsts vai pašvaldības institūcijas nevarēja novērst šāda piesārņojuma rašanos | N | |
| 2.11. | Projektu paredzēts īstenot vietā, kas reģistrēta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā un saskaņā ar reģistra datiem ir atzīta par piesārņotu vietu | N | |
| 2.12. | Nekustamais īpašums, kura teritorijā atrodas vēsturiski piesārņotā vieta, ir valsts vai pašvaldības īpašums un ir projekta iesnieguma iesniedzēja īpašumā vai valdījumā | N | |
| 2.13. | Saskaņā ar projekta iesniegumu programmas līdzfinansējuma: | ||
| 2.13.1. | intensitāte nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos noteikto maksimālo programmas līdzfinansējuma intensitāti | N | |
| 2.13.2. | apmērs nav mazāks par Ministru kabineta noteikumos noteikto pieļaujamo minimālo apmēru vai nav lielāks par noteikto maksimālo apmēru | N | |
| 2.14. | Projekta iesniegumā iekļautās attiecināmās izmaksas, darbības un izmaksu pozīcijas atbilst Ministru kabineta noteikumiem, tai skaitā nepārsniedz noteiktos izmaksu ierobežojumus | P | |
| 2.15. | Projekta izmaksu un ieguvumu analīze izstrādāta atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumam (tai skaitā ekonomiskā analīze, alternatīvu analīze, risku analīze, projekta finansēšanas plāns, projekta naudas plūsmas plāns, fiksēto izmaksu analīze pēc sanācijas darbu veikšanas, līdzfinansējuma saņēmēja kredītsaistību apjoms, sanācijas (tai skaitā būvdarbu) indikatīvā tāme) | P | |
| 2.16. | Projektā paredzētās darbības plānots pabeigt līdz 2024. gada 30. aprīlim | P | |
| 2.17. | Iesniegumā sniegtā informācija apliecina, ka projekta iesniedzējs nodrošinās projekta rezultātu ilgtspējību un ka monitoringa izmaksas pēc sanācijas ir atbilstoši plānotas | P | |
| 2.18. | Projekta iesnieguma iesniedzējam ir pietiekama administrēšanas, īstenošanas un finanšu kapacitāte projekta īstenošanai | N | |
| 2.19. | Projekta iesniegumā nav iekļautas darbības, kurām atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts: | Jāatbilst vismaz vienam no apakškritērijiem | |
| 2.19.1. | projekta ietvaros sanācijai paredzētā teritorija ir publiski pieejama | P | |
| 2.19.2. | projekta ietvaros atbalsts plānotajām aktivitātēm neatbilst vismaz vienai no komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm, kuras norādītas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā (apakškritēriju vērtē, ja 2.19.1. apakškritērijā ir saņemts negatīvs vērtējums) | ||
| 3. Kvalitātes kritēriji | |||
| 3.1. | Projekta gatavības pakāpe, veicot vēsturiski piesārņotās vietas izpēti (pēdējā gada laikā pirms projekta iesniegšanas veikta detalizēta izpēte): | Jāiegūst vismaz 1 punkts | |
| 3.1.1. | nav uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma vai ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūra (ja attiecināms) vai nav izstrādāts sanācijas uzdevums, vai nav noteikts piesārņojošo vielu apjoms un nav fiksēti piesārņojuma avoti, vai nav noteikta plānotā sanācijas metode | 0 | |
| 3.1.2. | ir uzsākta vai pabeigta ietekmes uz vidi novērtējuma vai ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūra (ja attiecināms), izstrādāts sanācijas uzdevums, noteikts piesārņojošo vielu apjoms un fiksēti piesārņojuma avoti, kā arī ir noteikta plānotā sanācijas metode | 1 | |
| 3.1.3. | ir uzsākta vai pabeigta ietekmes uz vidi novērtējuma vai ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūra (ja attiecināms), izstrādāts sanācijas uzdevums, noteikts piesārņojošo vielu apjoms un fiksēti piesārņojuma avoti, kā arī ir noteikta plānotā sanācijas metode, ir sagatavots pamatots veicamo darbu saraksts un laika grafiks | 3 | |
| 3.1.4. | ir uzsākta vai pabeigta ietekmes uz vidi novērtējuma vai ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūra (ja attiecināms), izstrādāts sanācijas uzdevums, noteikts piesārņojošo vielu apjoms un fiksēti piesārņojuma avoti, noteikta plānotā sanācijas metode, ir sagatavots pamatots veicamo darbu saraksts un laika grafiks, izstrādāta tehniskā specifikācija sanācijas darbu iepirkumam | 5 | |
| 3.2. | Ja projekta ietvaros plānots veikt augsnes sanāciju – teritorijā konstatētie augsnes un grunts kvalitātes normatīvi norāda, ka: | Kritērijs dod papildu punktus | |
| 3.2.1. | ir pārsniegts piesardzības robežlielums (B vērtība) | 1 | |
| 3.2.2. | ir pārsniegts kritiskais robežlielums (C vērtība) | 3 | |
| 3.3. | Ja projekta ietvaros plānots veikt sanāciju ūdens vidē – teritorijā konstatētie ūdens vai grunts kvalitātes normatīvi norāda, ka: | Kritērijs dod papildu punktus | |
| 3.3.1. | ir konstatētas ūdens videi bīstamas ķīmiskas vielas un to daudzums pārsniedz gada vidējo koncentrāciju virszemes ūdeņos vai robežlielumu pazemes ūdeņos, vai grunts kvalitātes pirmo robežlielumu | 1 | |
| 3.3.2. | ir konstatētas prioritāri bīstamās vielas un to daudzums pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju virszemes ūdeņos vai robežlielumu pazemes ūdeņos, vai grunts kvalitātes otro robežlielumu | 3 | |
| 3.4. | Piesārņotās vietas teritorija Baltijas jūras rīcības programmā: | Kritērijs dod papildu punktus | |
| 3.4.1. | nav iekļauta t. s. karsto punktu (Hot Spots) sarakstā kā aktīva vieta | 0 | |
| 3.4.2. | ir iekļauta t. s. karsto punktu (Hot Spots) sarakstā kā aktīva vieta | 3 | |
| 3.5. | Piesārņotās vietas teritorija: | Kritērijs dod papildu punktus | |
| 3.5.1. | nav iekļauta Natura 2000 tīklā | 0 | |
| 3.5.2. | ir iekļauta Natura 2000 tīklā | 1 | |
| 3.6. | Iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā, kur tiek īstenota sanācija un kas pēc projekta īstenošanas gūs labumu no samazināta piesārņojuma riska, ir: | Kritērijs dod papildu punktus | |
| 3.6.1. | no 4000 līdz 10 000 (neieskaitot) | 0 | |
| 3.6.2. | no 10 000 līdz 30 000 | 3 | |
| 3.6.3. | vairāk nekā 30 000 | 5 | |
| 3.7. | Projekta aktivitāšu īstenošanai: | Kritērijs dod papildu punktus | |
| 3.7.1. | nav piesaistīts Norvēģijas projekta partneris | 0 | |
| 3.7.2. | ir piesaistīts projekta partneris – valsts, pašvaldības vai privāta, vai nevalstiskā organizācija, kas reģistrēta kā juridiska persona Norvēģijā, un tas sniedz ieguldījumu projekta mērķu sasniegšanā | 2 | |
| 3.8. | Sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņas īstenošanā: | Kritērijs dod papildu punktus | |
| 3.8.1. | nav iesaistīts projekta partneris – nevalstiska organizācija | 0 | |
| 3.8.2. | ir iesaistīts projekta partneris – nevalstiska organizācija | 2 | |
| 3.9. | Projektā plānotā sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa ietver: | Kritērijs dod papildu punktus | |
| 3.9.1. | divus sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumus par aktuāliem jautājumiem vides un klimata jomā, sniedzot aprakstu par plānotajām aktivitātēm un mērķa grupu iesaisti | 1 | |
| 3.9.2. | vismaz trīs sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumus par aktuāliem jautājumiem vides un klimata jomā, sniedzot aprakstu par plānotajām aktivitātēm un mērķa grupu iesaisti | 2 | |
| 3.9.3. | vismaz trīs sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumus par aktuāliem jautājumiem vides un klimata jomā un Norvēģijas finanšu instrumenta ieguldījumu un lomu vides kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma riska mazināšanā, sniedzot aprakstu par plānotajām aktivitātēm un mērķa grupu iesaisti | 3 | |
Piezīmes.
1. N – ja saņemts negatīvs vērtējums, projekta iesniegumu noraida.
2. P – ja saņemts negatīvs vērtējums, var pieņemt lēmumu par projekta apstiprināšanu ar nosacījumu (projekta iesniedzējs nodrošina atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā laikā), izņemot gadījumu, ja negatīvs vērtējums saņemts 2.19.1. apakškritērijā.
3. NA – neattiecas. Ja norādītais kritērijs nav attiecināms uz konkrēto projekta iesnieguma iesniedzēju, projektu šajā kritērijā nevērtē.
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
 |
 |
 |
 |