Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta noteikumi Nr. 718
Rīgā 2021. gada 26. oktobrī (prot. Nr. 72 32. §)
Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 93 "Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanas noteikumi"
Izdoti saskaņā ar
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta
un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada
perioda vadības likuma 15. panta 2. un 12. punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 93 "Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 36., 248. nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt 4. punktā skaitli "11 000 000" ar skaitli "10 129 311".
2. Aizstāt 5.1. apakšpunktā vārdu "divus" ar vārdu "trīs".
3. Papildināt noteikumus ar 5.1.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"5.1.3. Valsts vides dienesta iepriekš noteikto projektu "Piesārņoto vietu pārvaldības modeļa digitālā transformācija", kuru īsteno partnerībā ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs";".
4. Aizstāt 13.2.1.4. apakšpunktā vārdu "sadarbības" ar vārdu "vadības".
5. Izteikt 13.3.1.1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.3.1.1.1. personāla atlīdzības izmaksas (darba samaksa, sociālās garantijas). Projekta donorvalsts partneris, kuram donorvalstī noteikts zinātniskās institūcijas statuss, atlīdzības izmaksām var piemērot vienas vienības izmaksu standarta likmi atbilstoši saviem iekšējiem noteikumiem;".
6. Izteikt 13.3.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.3.2. netiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā izmaksas, kas saistītas ar telpu nomu, komunālo pakalpojumu izmaksām, kancelejas preču, aprīkojuma un programmatūras iegādes izmaksām, un citas izmaksas, kas netieši saistītas ar projekta īstenošanas administrēšanu. Ja projekta donorvalsts partneris, kuram donorvalstī noteikts zinātniskās institūcijas statuss, piemēro šo noteikumu 13.3.1.1.1. apakšpunktā minēto vienas vienības izmaksu standarta likmi, netiešās izmaksas tam netiek piemērotas. Netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm:
13.3.2.1. kā vienotu likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 13.3.1.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām;
13.3.2.2. pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas nepārsniedz 15 procentus no šo noteikumu 13.3.1.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām."
7. Izteikt 17.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"17.4. tās ir veiktas, ievērojot publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu un īstenojot pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru;".
8. Papildināt III nodaļu ar 18.1 punktu šādā redakcijā:
"18.1 Ja projekta īstenošanas laikā vai piecus gadus pēc projekta noslēguma pārskata apstiprināšanas projekts neatbilst šo noteikumu 18. punktā minētajam nosacījumam, līdzfinansējuma saņēmējam ir pienākums programmas apsaimniekotājam atmaksāt saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas nav valsts atbalsts, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļas nosacījumiem."
9. Papildināt noteikumus ar VII nodaļu šādā redakcijā:
"VII. Noslēguma jautājums
34. Grozījumi šo noteikumu 4. punktā attiecībā uz skaitļa "11 000 000" aizstāšanu ar skaitli "10 129 311" un šo noteikumu 5.1. apakšpunktā attiecībā uz vārda "divus" aizstāšanu ar vārdu "trīs", kā arī grozījumi attiecībā uz šo noteikumu 13.3.1.1.1. un 13.3.2. apakšpunkta izteikšanu jaunā redakcijā un šo noteikumu papildināšanu ar 5.1.3. apakšpunktu stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem līgumā par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanu (turpmāk - programmas līgums), kas nosaka trešā iepriekš noteiktā projekta ieviešanu un izmaksu attiecināmības nosacījumu projekta donorvalsts partnerim, kuram donorvalstī noteikts zinātniskās institūcijas statuss. Pēc grozījumu programmas līgumā saņemšanas no vadošās iestādes programmas apsaimniekotājs publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".";
10. Izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā:
"1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 18. februāra
noteikumiem Nr. 93
Programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" rezultāta un iznākuma rādītāju sasniedzamās vērtības
|
Apraksts |
Rādītāji |
Bāzes līnija |
Sasniedzamā vērtība |
|
| 1. rezultāts | Uzlabota klimata pārmaiņu politikas izstrāde, ieviesta visos līmeņos1 | Uzlabota nacionālā siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) inventarizācijas sistēma atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumam, %2 |
50 |
75 |
| Valsts iestāžu skaits3 ar uzlabotu spēju izstrādāt un piemērot klimata pārmaiņu politiku |
0 |
16 |
||
| Kopējais pozitīvais novērtējums ziņojumā "Rezultātu apkopojums par Eiropas Savienības gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām", %4 |
60 |
80 |
||
| 1.1. iznākums | Izstrādāti papildu nacionālie klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīki | Izstrādāto rīku skaits klimata pārmaiņu politikas plānošanas un ieviešanas uzlabošanai |
0 |
3 |
| 1.2. iznākums | Uzlabotas valsts brīdināšanas sistēmas | Izstrādāto jauno meteoroloģisko brīdinājuma kritēriju skaits meteoroloģiskajām parādībām |
0 |
5 |
| 1.3. iznākums | Integrēta klimata pārmaiņu politika nozaru un reģionālajās politikās un aktivitātēs | Apmācīto ekspertu skaits klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un reģionālā līmeņa politikās un aktivitātēs (sadalīts pa dzimumiem) |
0 |
100 |
| Ieteikumu skaits normatīvo aktu uzlabošanai5 klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un reģionālā līmeņa politikās un aktivitātēs |
0 |
6 |
||
| 1.4. iznākums | Uzlabota kompetenču bāze krasta erozijas novēršanai | Atjaunots nacionālais novērtējums par krasta eroziju |
Nē |
Jā |
| Izstrādāts iespējamo risinājumu kopums krasta erozijas novēršanai |
Nē |
Jā |
||
| 2. rezultāts | Atjaunoti nacionālie augšņu dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai | Uzlabota ar klimatu saistītā informācija par augsni |
Nē |
Jā |
| Valsts iestāžu skaits ar uzlabotu spēju veikt ilgtspējīgu augsnes pārvaldību |
0 |
5 |
||
| Iesaistīto organizāciju6 skaits, kuras gūs labumu no uzlabotās augšņu datubāzes un kartēm |
0 |
8 |
||
| 2.1. iznākums | Uzlabota uzticamas, valstij raksturīgas lauksaimniecības augšņu informācijas pieejamība | Izstrādāta kūdras augšņu izplatības karte lauksaimniecības zemēs |
Nē |
Jā |
| Atjaunota nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma |
Nē |
Jā |
||
| Apmācīto ekspertu skaits augsnes apraksta un kartēšanas veikšanai saskaņā ar valsts un starptautisko (PAK - Pasaules augšņu klasifikators) augšņu klasifikāciju |
0 |
10 |
||
| Vēsturiskā augšņu datubāze papildināta ar augšņu profila datu skaitu |
0 |
15 000 |
||
| Izstrādāta augšņu kartogrāfijas metodika |
Nē |
Jā |
||
| 2.2. iznākums | Izveidota augsnes oglekļa monitoringa sistēma lauksaimniecības zemē | Izveidoto augsnes oglekļa monitoringa vietu skaits lauksaimniecībā izmantojamā zemē |
0 |
200 |
| 2.3. iznākums | Uzlabota SEG emisiju aprēķina sistēma | Aprēķināti SEG emisiju faktori7 |
0 |
3 |
| 3. rezultāts | Samazināts piesārņoto vietu piesārņojuma risks | Iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no samazināta piesārņojuma riska |
0 |
30 000 |
| Uzlabota piesārņoto vietu pārvaldības sistēma |
Nē |
Jā |
||
| 3.1. iznākums | Uzlabots piesārņotās teritorijas vides stāvoklis | Īstenoto sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu skaits |
0 |
3 |
| Teritoriju skaits, kurās veikta sanācija |
0 |
3 |
||
| 3.2. iznākums | Integrētas piesārņojuma pārvaldības sistēmas izveide | Uzlabots piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs |
Nē |
Jā |
| Izstrādāta piesārņoto vietu novērtēšanas un reģistrēšanas metodoloģija |
Nē |
Jā |
||
| Aktualizēta informācija par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām |
0 |
250 |
||
| Divpusējās sadarbības rezultāts | Veicināta programmā iesaistīto saņēmējvalsts un donorvalsts institūciju sadarbība | Apmierinātības līmenis ar izveidoto partnerību (sadalījumā pa valstīm) |
Tiks izstrādāts |
≥ 4,5 |
| Uzticības līmenis starp sadarbības institūcijām saņēmējvalstī un donorvalstī (sadalījumā pa valstīm) |
Tiks izstrādāts |
≥ 4,5 |
||
| Sadarbībā iesaistītās organizācijas, kuras turpmāk izmanto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas (sadalījumā pa valstīm) |
N/A |
≥ 50 % |
||
| Iznākums | Uzturēta partnerība starp saņēmējvalsts un donorvalsts institūcijām | Projektu skaits, kuri ietver sadarbību ar donorvalsts projekta partneri (sadalījumā pa donorvalstīm) |
0 |
2 |
| Donorvalsts un saņēmējvalsts iestāžu kopīgi organizēto mācību kursu skaits |
0 |
8 |
Piezīmes.
1 Ietver valsts, reģionālo, vietējo līmeni un dažādas nozares.
2 Pozitīvs rezultāts - papildu iebildumu samazinājums (%) (2016. gadā iesniegtais Ziņojums par Latvijas ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (https://unfccc.int/sites/default/files/resource/docs/2017/arr/lva.pdf) (bāzes līnija) salīdzinājumā ar jaunāko Ziņojumu par Latvijas ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (uzdevums)).
3 Tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes.
4 Pozitīvs rezultāts - atzīme "Piemērots"/"Jā" vai "Virzībā" ziņojumā "Rezultātu apkopojums par Eiropas Savienības gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām" (https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/consultations/docs/0035/lv_en.pdf).
5 Obligātās prasības tiks noteiktas katrai nozarei.
6 Iesaistītās organizācijas ir valsts iestādes, sektora ieinteresētās organizācijas, pašvaldības un pašvaldību biedrības, nodibinājumi un zinātniskās institūcijas.
7 Nacionālie emisiju faktori CO2, CH4 un tiešajām N2O emisijām/piesaistēm nosusinātās organiskajās augsnēs (nosusinātā aramzemē, dziļi nosusinātos zālājos, barības vielām bagātās augsnēs). Metode: slēgtas kameras metode gāzes paraugu savākšanai. Gāzes paraugu ņemšana reizi mēnesī piecos atkārtojumos no katras pētījuma vietas 24 mēnešu periodā. Gāzu saturu paraugos nosaka, izmantojot gāzu hromatogrāfijas sistēmu."
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
 |
 |
 |
 |