1. Saistošie noteikumi nosaka gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu, kā arī prasības dažāda veida sadedzināšanas iekārtu izvēlei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, mājokļu, dzīvojamo/neapdzīvojamo ēku apkurei un dzesēšanai, karstā ūdens sagatavošanai, siltuma, tvaika ražošanai rūpnieciskajām vajadzībām, kas enerģijas iegūšanai izmanto kurināmo, kura sadegšanas rezultātā atmosfērā nonāk gaisu piesārņojošās vielas – slāpekļa dioksīds (turpmāk – NO2) un daļiņas PM10 (turpmāk – PM10), lai atbilstoši zonējumam ierobežotu vai aizliegtu visu piesārņojošo darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo gaisa piesārņojuma daudzumu Rīgā vietās, kur tas pārsniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus.
2. Atbilstoši piesārņojošo vielu NO2 un PM10 noteiktajiem normatīviem – gada vidējai koncentrācijai un tās augšējam piesārņojuma novērtēšanas slieksnim Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju iedala gaisa piesārņojuma teritoriālajās zonās (turpmāk – zonas).
3. Zonu kartes ir atjaunojamas ne retāk kā reizi piecos gados, ievērojot faktiskās NO2 un PM10 piesārņojuma izmaiņas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Atjaunotās zonu kartes stājas spēkā ar karšu izstrādes gadam sekojošā gada 1. janvāri un tiek publicētas Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta tīmekļvietnē https://mvd.riga.lv/.
4. Atbilstoši NO2 gada vidējai koncentrācijai un tās augšējam piesārņojuma novērtēšanas slieksnim Rīgas pilsētas administratīvā teritorija tiek sadalīta trīs zonās, kuru robežas tiek atspoguļotas NO2 zonu kartē. Atbilstoši PM10 gada vidējai koncentrācijai un tās augšējam piesārņojuma novērtēšanas slieksnim Rīgas pilsētas administratīvā teritorija tiek sadalīta trīs zonās, kuru robežas tiek atspoguļotas PM10 zonu kartē.
5. Tiek noteiktas trīs NO2 zonas:
5.1. I zona – koncentrācija pārsniedz noteikto normatīvu (40 µg/m3) un ir lielāka par to;
5.2. II zona – koncentrācija pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni (32 µg/m3) no gada normatīva un ir no 32 līdz 40 µg/m3;
5.3. III zona – koncentrācija ir mazāka par 32 µg/m3.
6. Prasības jaunu sadedzināšanas iekārtu izvēlei NO2 zonās:
6.1. I zonā:
6.1.1. aizliegts būvēt vai ierīkot stacionāras sadedzināšanas iekārtas, kas izdala NO2;
6.1.2. apkurei, vēdināšanai, karstā ūdens apgādei vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai pieļaujama tikai centralizēta siltumapgāde vai autonoma siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tajā skaitā saules baterijas, saules kolektori u.c.);
6.1.3. nekustamajos īpašumos, kur tiek izmantots cietais kurināmais, kur nav pieejama centralizēta siltumapgāde, ir pieļaujama maiņa pret gāzveida kurināmo;
6.2. II zonā:
6.2.1. aizliegts būvēt vai ierīkot stacionāras sadedzināšanas iekārtas, kas izmanto šķidro (dīzeļdegviela u.c.) un cieto kurināmo (malka, kūdra, briketes, granulas, ogles u.c.) apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei, vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai;
6.2.2. apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei, vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai jāizvēlas centralizētā siltumapgāde. Gadījumos, kad nekustamajos īpašumos nav pieejama centralizēta siltumapgāde, pieļaujama atsevišķu siltumavotu un apkures iekārtu uzstādīšana ar kurināmā sadedzināšanu, izmantojot gāzi, vai siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas;
6.3. III zonā aizliegts būvēt vai ierīkot iekārtas, kas izmanto ogles siltumenerģijas ražošanai vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.
7. Tiek noteiktas trīs PM10 zonas:
7.1. I zona – koncentrācija pārsniedz noteikto normatīvu (40 µg/m3) un ir lielāka par to;
7.2. II zona – koncentrācija pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni (28 µg/m3) no gada normatīva un ir no 28 līdz 40 µg/m3;
7.3. III zona – koncentrācija ir mazāka par 28 µg/m3.
8. Prasības jaunu sadedzināšanas iekārtu izvēlei PM10 zonās:
8.1. I zonā:
8.1.1. aizliegts būvēt vai ierīkot stacionāras sadedzināšanas iekārtas, kas izdala PM10;
8.1.2. apkurei, vēdināšanai, karstā ūdens apgādei vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai pieļaujama tikai centralizēta siltumapgāde vai autonoma siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tajā skaitā saules baterijas, saules kolektori u.c.);
8.1.3. nekustamajos īpašumos, kur tiek izmantots cietais kurināmais, ir pieļaujama tā maiņa pret gāzveida kurināmo;
8.2. II zonā:
8.2.1. aizliegts būvēt vai ierīkot stacionāras sadedzināšanas iekārtas, kas izmanto dīzeļdegvielu un cieto kurināmo (malka, kūdra, briketes, granulas, ogles u.c.) apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei, vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai;
8.2.2. apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei, vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai jāizvēlas centralizētā siltumapgāde. Gadījumos, kad nekustamajos īpašumos nav pieejama centralizēta siltumapgāde, pieļaujama atsevišķu siltumavotu un apkures iekārtu uzstādīšana ar kurināmā sadedzināšanu, izmantojot gāzi, vai siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas;
8.3. III zonā aizliegts būvēt vai ierīkot iekārtas, kas izmanto ogles siltumenerģijas ražošanai vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.
10. Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domē.
11. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.
(Grozīts ar Rīgas domes 18.08.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 84)
12. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2015. gada 22. septembra saistošos noteikumus Nr. 167 "Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli" (Latvijas Vēstnesis, 2016, Nr. 37).
1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts Saistošie noteikumi nosaka gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu, kā arī prasības dažāda veida sadedzināšanas iekārtu izvēlei, kas enerģijas iegūšanai izmanto kurināmo un kuru darbības rezultātā atmosfērā nonāk gaisu piesārņojošās vielas – slāpekļa dioksīds (turpmāk – NO2) un daļiņas PM10 (turpmāk – PM10), lai ierobežotu vai aizliegtu tādu piesārņojošo darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo gaisa piesārņojuma daudzumu Rīgā, tādējādi nodrošinot likuma "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumu Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" prasību ievērošanu. Saistošie noteikumi paredz, ka jautājumus, kas saistīti ar sadedzināšanas iekārtu veida izvēli, izskata Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisija. |
2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Līdz šim ir bijuši spēkā Rīgas domes 2015. gada 22. septembra saistošie noteikumi Nr. 167 "Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli". Saistošajiem noteikumiem par pamatu ņemts spēkā esošais regulējums, svītrojot tiesību normas, kas zaudējušas spēku, ņemot vērā Vides aizsardzības likuma 3. pantā minēto piesardzības un izvērtēšanas principu, paredzot stingrākas prasības tajās teritorijās, kurās NO2 un PM10 gada vidējā koncentrācija tuvojas robežlielumam un pārsniedz šīm vielām noteiktos augšējos piesārņojuma novērtēšanas sliekšņus. Saistošie noteikumi sagatavoti, ņemot vērā Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktā noteikto, ka grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, un šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu. |
3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu Neietekmēs. |
4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Neietekmēs. |
5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām Neietekmēs. |
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Konsultācijas nav notikušas. |