Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi nosaka gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu, kā arī prasības siltumapgādes veida izvēlei būvēm, dzīvokļa īpašumos ietilpstošajiem dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām, mākslinieka darbnīcām un telpām dzīvokļa īpašumos nesadalītās ēkās (turpmāk – telpas), lai ierobežotu vai aizliegtu tādu piesārņojošo darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo gaisa piesārņojuma daudzumu Rīgā.

2. Gaisa kvalitātes prasību izpildes nodrošināšanai tiek izstrādātas gaisa piesārņojuma teritoriālo zonu kartes (turpmāk – zonu kartes), sadalot Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju gaisa piesārņojuma teritoriālajās zonās (turpmāk – zonas) atbilstoši piesārņojošo vielu – slāpekļa dioksīda (turpmāk – NO₂) un daļiņu PM₁₀ gada vidējai koncentrācijai gaisā.

3. Zonu kartes ir atjaunojamas ik pēc trim gadiem, ievērojot faktiskās NO₂ un daļiņu PM₁₀ piesārņojuma izmaiņas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Atjaunotās zonu kartes stājas spēkā ar karšu izstrādes gadam sekojošā gada 1.janvāri un apskatāmas Rīgas pilsētas pašvaldības portāla Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (RĪĢIS).

4. Rīgas pilsētas administratīvā teritorija tiek sadalīta trīs zonās, kuru robežas tiek atspoguļotas NO₂ zonu kartē (1.pielikums) un daļiņu PM₁₀ zonu kartē (2.pielikums):

4.1. I zona – piesārņojošo vielu – NO₂ un daļiņu PM₁₀ gada vidējā koncentrācija pārsniedz pieļaujamo normatīvu un ir lielāka par 40 µg/m³;

4.2. II zona – piesārņojošo vielu – NO₂ un daļiņu PM₁₀ gada vidējā koncentrācija ir no 30 līdz 40 µg/m³;

4.3. III zona – piesārņojošo vielu – NO₂ un daļiņu PM₁₀ gada vidējā koncentrācija ir mazāka par 30 µg/m³.

5. Prasības siltumapgādes veida izvēlei I zonā:

5.1. aizliegts būvēt vai ierīkot jaunas stacionāras iekārtas, kas izdala piesārņojošās vielas – NO₂ un daļiņas PM₁₀;

5.2. pieļaujama tikai centralizēta siltumapgāde apkurei, vēdināšanai un karstā ūdens apgādei vai autonomas siltumapgādes veids bez kurināmā sadedzināšanas (elektroenerģija, siltumsūkņi, saules paneļi, tajā skaitā saules baterijas un saules kolektori);

5.3. esošajos siltumavotos ir pieļaujama cietā kurināmā, kas izdala daļiņas PM₁₀, maiņa pret gāzveida kurināmo.

6. Prasības siltumapgādes veida izvēlei II un III zonā:

6.1. ēku un būvju īpašnieki izvēlas sev izdevīgāko siltumapgādes veidu;

6.2. pieļaujama atsevišķu siltumavotu un apkures iekārtu uzstādīšana ar kurināmā sadedzināšanu, izmantojot gāzi, biomasu (malka, malkas atlikumi, kokskaidu granulas/briketes), šķidro kurināmo, vai siltumapgāde bez kurināmā sadedzināšanas;

6.3. projektējot ēkas, izvērtējama iespēja tajās izmantot augstas efektivitātes sistēmas – decentralizētas energoapgādes sistēmas, kurās izmantotu atjaunojamos energoresursus.

7. Lēmumu par siltumapgādes veida izvēli būvēm, telpām visās zonās un būvju lokālu siltumavotu projektēšanu vai pārbūvi visās zonās pieņem Rīgas pilsētas siltumapgādes jautājumu komisija (turpmāk – siltumapgādes jautājumu komisija).

8. Siltumapgādes jautājumu komisijas lēmuma saņemšanai Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā (turpmāk – Departaments) iesniedzams būvniecības ierosinātāja vai tā pilnvarotās personas (pievienojot pilnvaru) rakstveida iesniegums (norādot iesniedzēja vārdu, uzvārdu, adresi, tālruņa numuru) par vēlamo siltumapgādes veidu, kurā norādīts esošais apkures veids (ja tāds ir) un plānotā siltumavota jauda kW. Iesniegumam pievienojama šāda informācija un dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus):

8.1. telpām:

8.1.1. iesniegumā norādāma informācija par telpu platību, būves stāvu skaitu un stāvu, kurā atrodas telpas, dzīvokļa īpašumu vai telpu grupu skaitu būvē, ēkas pārvaldnieku;

8.1.2. īpašuma tiesības apliecinošs dokuments;

8.1.3. telpu plāns no kadastrālās uzmērīšanas (tehniskās inventarizācijas) lietas;

8.1.4. sertificēta skursteņslaucītāja akts par dūmvadu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli;

8.2. būvēm (pārbūve, atjaunošana, jauna būve):

8.2.1. īpašuma tiesības apliecinošs dokuments;

8.2.2. zemesgabala robežu plāns;

8.2.3. pamatojums augstas efektivitātes apkures sistēmu izmantošanas iespējai, norādot tehniskos, vides un ekonomiskos apsvērumus būves apkures sistēmas atjaunošanai/pārbūvei vai mainot kurināmā veidu;

8.3. lokāla siltumavota projektēšanai, pārbūvei:

8.3.1. īpašuma tiesības apliecinošs dokuments;

8.3.2. zemesgabala robežu plāns;

8.3.3. tehniskais pamatojums lokāla siltumavota projektēšanai, pārbūvei.

9. Siltumapgādes jautājumu komisijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Rīgas domē.

10. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2000.gada 18.aprīļa saistošos noteikumus Nr.73 "Rīgas pilsētas ēku, būvju vai to kompleksu atslēgšanas no centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokālās siltumapgādes ierīkošanas, lokālo siltuma avotu likvidācijas, rekonstrukcijas, renovācijas un jaunu siltuma avotu izbūves atļauju un noteikumu izsniegšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2000, Nr.154/157) un Rīgas domes 2006.gada 14.novembra saistošos noteikumus Nr.60 "Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, Nr.198; 2009, Nr.194).