Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Attēlotā redakcija: 01.05.2021. - ... / Spēkā esošā
Ministru kabineta noteikumi Nr. 432

Rīgā 2019. gada 17. septembrī (prot. Nr. 42 3. §)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 338 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.).

3. Būvniecības ieceres dokumentācija, kas noteiktā kārtībā izstrādāta vai iesniegta saskaņošanai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

4. Būvprojekti, kuri noteiktajā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē no 2019. gada 21. septembra līdz 2019. gada 22. decembrim, uzskatāmi par derīgiem.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 584 redakcijā)

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro
Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 17. septembra
noteikumiem Nr. 432
Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"

1. Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā attiecībā uz būvēm un to elementiem.

2. Būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvju projektēšanā un būvdarbu veikšanā.

3. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.

4. Vēja raksturlielumi un sniega slodzes ietvertas Eirokodeksa standartu nacionālajos pielikumos LVS EN 1991-1-3:2003/NA:2019 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3. daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes. Nacionālais pielikums" un LVS EN 1991-1-4:2005/NA:2011 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-4. daļa: Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes. Nacionālais pielikums".

5. Klimatoloģisko informāciju, kas nav ietverta būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu un pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

6. Ēkas energoefektivitātes aprēķināšanai gada ikstundas temperatūras dati norādīti tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/tehniskas-prasibas-buvem.

(MK 27.04.2021. noteikumu Nr. 262 redakcijā)

Ekonomikas ministrs R. Nemiro
Pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-19
"Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2019. gada 17. septembra
noteikumiem Nr. 432)

(Pielikums grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 584; MK 27.04.2021. noteikumiem Nr. 262)

1. tabula

Vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr.
p.k.
StacijaMēnesisVidēji gadā
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1.Ainaži–2,6–3,3–0,35,210,514,617,717,012,47,12,5–0,66,7
2.Alūksne–4,9–5,0–1,05,611,314,817,516,011,15,20,2–3,25,6
3.Bauska–2,9–2,80,77,012,315,618,317,312,46,82,1–1,57,1
4.Daugavpils–4,0–4,10,06,812,315,618,116,711,86,11,3–2,46,5
5.Dobele–2,4–2,60,76,612,115,418,117,312,46,82,4–1,07,2
6.Gulbene–4,5–4,7–0,56,211,815,217,816,411,35,50,5–2,86,0
7.Jelgava–2,5–2,80,76,711,915,317,916,912,16,72,3–1,27,0
8.Kolka–0,7–1,50,54,49,714,117,517,113,18,03,80,87,2
9.Liepāja–0,8–1,11,36,211,214,617,917,613,58,34,01,07,8
10.Mērsrags–1,5–2,00,55,210,514,617,616,912,67,23,0–0,27,0
11.Pāvilosta–0,9–1,21,25,610,314,217,217,113,18,13,80,87,4
12.Priekuļi–3,7–3,8–0,16,211,815,117,816,711,86,11,2–2,16,4
13.Rēzekne–4,6–4,6–0,46,512,015,317,816,411,55,60,6–3,06,1
14.Rīga–2,2–2,21,26,912,416,018,917,913,17,32,6–0,87,6
15.Rūjiena–3,7–4,1–0,45,911,515,117,816,511,65,91,1–2,36,2
16.Saldus–2,5–2,50,46,211,614,817,616,612,06,62,2–1,16,8
17.Skrīveri–3,5–3,50,36,712,115,418,016,811,96,21,5–2,16,6
18.Skulte–2,6–2,90,35,811,015,018,117,412,77,22,4–1,07,0
19.Stende–2,4–2,60,25,811,114,517,216,512,06,62,3–0,96,7
20.Ventspils–0,5–1,01,35,610,414,317,717,813,78,54,21,27,8
21.Zīlāni–3,9–3,90,06,612,115,518,116,811,86,11,1–2,56,5
22.Zosēni–4,4–4,7–0,95,511,014,517,215,810,95,30,6–2,85,7
Piezīme. 1. tabulā norādīta katra mēneša vidējā gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

2. tabula

Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
StacijaMēnesisGadāGada maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII0,020,1
1.Ainaži8,110,818,325,329,833,233,733,230,022,015,410,533,733,031,8
2.Alūksne8,810,918,226,530,230,833,332,929,421,113,110,833,332,731,4
3.Bauska10,512,819,227,229,932,134,534,330,523,717,211,434,534,533,1
4.Daugavpils10,213,118,427,431,831,835,133,531,323,616,310,635,134,233,0
5.Dobele10,413,820,026,530,633,135,835,130,723,516,811,535,835,033,7
6.Gulbene9,711,017,325,730,131,433,633,829,822,514,311,333,833,531,9
7.Jelgava10,713,519,727,430,032,836,033,730,123,417,011,636,034,532,9
8.Kolka10,013,419,123,528,031,232,032,128,421,515,312,232,131,530,2
9.Liepāja9,015,518,625,430,233,033,735,630,723,015,410,535,633,732,0
10.Mērsrags10,713,620,827,031,634,634,433,829,124,915,512,434,634,232,7
11.Pāvilosta9,414,718,727,330,232,933,435,930,522,415,911,735,934,532,8
12.Priekuļi9,710,917,426,630,332,034,032,729,521,514,311,034,033,232,1
13.Rēzekne10,310,517,225,830,032,134,134,730,122,615,210,534,733,932,3
14.Rīga10,213,620,527,930,534,034,533,929,423,417,211,834,533,632,6
15.Rūjiena9,710,718,126,434,432,034,435,629,021,314,011,635,634,232,4
16.Saldus9,412,018,827,129,632,434,333,129,423,816,811,634,333,432,1
17.Skrīveri10,613,519,826,729,932,235,333,831,622,216,210,735,334,232,6
18.Skulte8,411,019,026,130,133,033,235,030,221,915,011,235,033,932,7
19.Stende9,512,018,327,533,432,633,634,329,723,516,111,634,333,532,1
20.Ventspils8,914,218,625,031,733,134,837,830,222,615,112,537,835,032,8
21.Zīlāni10,011,818,026,330,031,934,734,330,522,616,610,334,734,232,9
22.Zosēni8,710,618,526,529,131,334,133,628,821,214,510,634,133,331,8
Piezīmes.
1. 2. tabulā norādīta katra mēneša diennakts maksimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir novērojumu termiņā fiksētā visaugstākā gaisa temperatūra.
2. Gada absolūtās maksimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

3. tabula

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
StacijaMēnesisGadāGada minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII0,020,1
1.Ainaži–35,7–35,3–34,4–18,8–7,5–1,32,00,2–4,8–13,8–18,7–37,1–37,1–35,6–32,1
2.Alūksne–37,4–36,8–28,8–15,9–5,8–0,32,90,7–5,1–10,6–20,6–36,8–37,4–35,5–31,5
3.Bauska–34,6–33,9–25,1–13,0–4,00,43,51,1–4,6–10,8–20,4–33,9–34,6–33,9–30,7
4.Daugavpils–42,7–43,2–32,0–18,6–5,5–1,32,1–1,5–5,0–14,7–24,1–38,7–43,2–39,7–35,5
5.Dobele–34,1–35,9–25,7–13,2–3,70,34,71,9–3,7–9,2–21,7–31,9–35,9–34,2–30,7
6.Gulbene–39,0–37,6–26,5–15,4–6,0–1,03,60,5–5,6–13,5–22,8–38,4–39,0–36,4–32,2
7.Jelgava–34,5–34,9–30,1–14,2–5,3–1,12,80,3–6,4–10,1–22,4–32,2–34,9–34,3–31,3
8.Kolka–29,3–31,5–22,5–15,1–4,6–1,64,21,0–3,2–5,8–15,5–22,3–31,5–29,3–25,3
9.Liepāja–32,9–31,6–23,8–10,1–4,30,54,64,6–1,7–7,3–17,5–25,8–32,9–30,3–26,3
10.Mērsrags–33,7–36,2–28,9–16,2–6,1–2,23,31,4–3,9–10,0–18,1–25,6–36,2–34,1–29,6
11.Pāvilosta–32,0–34,1–23,1–12,2–4,6–1,22,11,7–4,0–9,5–16,1–25,7–34,1–31,1–27,0
12.Priekuļi–36,5–38,0–26,4–12,6–5,4–1,43,5–0,1–4,5–12,9–20,6–39,0–39,0–36,2–31,2
13.Rēzekne–38,6–38,8–29,0–18,4–5,0–0,82,0–0,4–5,0–12,5–24,2–38,5–38,8–36,9–32,5
14.Rīga–33,7–34,9–30,3–13,1–5,5–2,34,00,0–4,1–9,5–20,5–31,9–34,9–33,8–29,4
15.Rūjiena–42,2–38,7–30,2–18,5–6,5–1,12,81,0–5,8–13,9–21,3–39,2–42,2–38,5–33,4
16.Saldus–34,2–36,2–26,9–12,6–4,0–1,43,81,8–4,2–9,4–22,5–30,5–36,2–33,4–29,2
17.Skrīveri–37,3–38,4–30,7–18,0–4,9–2,23,5–0,6–4,6–12,5–23,6–32,8–38,4–36,2–32,6
18.Skulte–41,8–34,9–27,6–18,4–5,8–2,33,80,3–5,2–12,2–17,7–32,7–41,8–37,0–32,0
19.Stende–34,5–36,1–27,9–15,9–5,4–3,12,0–0,2–4,5–11,8–16,7–26,0–36,1–33,3–29,2
20.Ventspils–31,6–29,5–26,7–12,7–4,30,54,22,6–2,9–8,5–15,0–25,0–31,6–28,9–24,5
21.Zīlāni–35,4–36,7–24,6–14,4–4,6–0,44,10,3–4,2–10,9–22,0–35,2–36,7–34,9–31,6
22.Zosēni–40,6–42,2–30,5–21,8–10,5–2,01,1–1,7–7,3–16,3–24,6–42,9–42,9–40,3–35,9
Piezīmes.
1. 3. tabulā norādīta katra mēneša diennakts minimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir novērojumu termiņā fiksētā viszemākā gaisa temperatūra.
2. Gada absolūtās minimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

4. tabula

Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
StacijaViskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūraViskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
0,020,1
1.Ainaži21,825,824,2
2.Alūksne22,225,824,3
3.Bauska23,526,925,7
4.Daugavpils23,526,825,7
5.Dobele23,427,125,7
6.Gulbene22,726,625,1
7.Jelgava23,327,026,0
8.Kolka20,724,123,0
9.Liepāja21,425,123,7
10.Mērsrags21,725,023,8
11.Pāvilosta21,324,823,5
12.Priekuļi22,626,324,9
13.Rēzekne22,926,525,1
14.Rīga23,028,225,7
15.Rūjiena22,826,925,2
16.Saldus22,426,224,9
17.Skrīveri23,126,825,4
18.Skulte22,225,724,5
19.Stende22,225,724,7
20.Ventspils20,824,823,4
21.Zīlāni23,127,025,6
22.Zosēni22,326,024,5
Piezīmes.
1. 4. tabulā norādīta viskarstākā mēneša vidējās maksimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada viskarstākā mēneša katras diennakts maksimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.
2. Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

5. tabula

Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)

Nr.
p.k.
StacijaVisaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūraVisaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
0,020,1
1.Ainaži–10,7–19,6–16,3
2.Alūksne–12,0–19,7–17,1
3.Bauska–10,4–19,0–15,8
4.Daugavpils–12,1–21,1–17,9
5.Dobele–9,6–17,8–15,1
6.Gulbene–12,2–20,4–17,4
7.Jelgava–10,3–19,6–15,7
8.Kolka–7,4–17,0–12,6
9.Liepāja–7,3–15,2–12,1
10.Mērsrags–8,8–18,3–14,1
11.Pāvilosta–7,6–15,1–12,3
12.Priekuļi–11,0–19,3–16,1
13.Rēzekne–11,9–20,2–17,2
14.Rīga–9,5–18,8–14,9
15.Rūjiena–11,6–20,0–16,9
16.Saldus–9,4–17,2–14,3
17.Skrīveri–11,1–20,0–16,5
18.Skulte–9,9–19,0–15,6
19.Stende–9,7–18,2–14,7
20.Ventspils–6,9–14,9–11,5
21.Zīlāni–11,1–19,5–16,5
22.Zosēni–12,7–21,6–18,4
Piezīmes.
1. 5. tabulā norādīta visaukstākā mēneša vidējās minimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada visaukstākā mēneša katras diennakts minimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.
2. Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

6. tabula

Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr.
p.k.
StacijaVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūraVisaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
0,020,1
1.Ainaži–22,1–26,0–20,9
2.Alūksne–23,3–27,3–22,4
3.Bauska–21,8–24,6–20,5
4.Daugavpils–23,3–26,4–22,3
5.Dobele–21,5–24,9–20,1
6.Gulbene–23,4–27,3–22,3
7.Jelgava–21,7–24,9–20,2
8.Kolka–16,6–22,3–15,6
9.Liepāja–17,8–21,2–16,5
10.Mērsrags–18,7–24,1–17,4
11.Pāvilosta–17,7–21,2–16,4
12.Priekuļi–22,3–26,7–21,1
13.Rēzekne–22,8–26,8–22,0
14.Rīga–20,0–23,9–18,6
15.Rūjiena–23,2–27,3–22,1
16.Saldus–19,9–23,1–18,7
17.Skrīveri–22,0–25,0–20,8
18.Skulte–21,2–25,1–19,8
19.Stende–19,3–22,4–18,0
20.Ventspils–16,4–19,8–15,2
21.Zīlāni–22,9–26,5–21,7
22.Zosēni–24,6–28,6–23,1
Piezīmes.
1. 6. tabulā norādīta pēdējo 50 gadu (1969.–2018. gads) visaukstāko piecu secīgu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā vidējā vērtība no 20 % (10 vērtības no 50 gadiem) aukstāko katra gada piecu secīgu visaukstāko dienu vidējām vērtībām.
2. Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

7. tabula

Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr.
p. k.
StacijaApkures periods
perioda ilgums (dienas)vidējā temperatūra (°C)
1.Ainaži2010,7
2.Alūksne204–0,9
3.Bauska1950,6
4.Daugavpils197–0,2
5.Dobele1960,9
6.Gulbene204–0,5
7.Jelgava1970,7
8.Kolka2001,7
9.Liepāja1932,0
10.Mērsrags2011,4
11.Pāvilosta1961,9
12.Priekuļi197–0,2
13.Rēzekne202–0,5
14.Rīga1921,1
15.Rūjiena204–0,1
16.Saldus1950,7
17.Skrīveri1970,1
18.Skulte2000,8
19.Stende1990,8
20.Ventspils1962,1
21.Zīlāni198–0,3
22.Zosēni206–0,5

Piezīme. 7. tabulā norādīts apkures perioda vidējais garums un vidējā diennakts gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Apkures perioda ilgums ir dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra 8 °C vai zemāka vismaz trīs diennaktis pēc kārtas. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Dienu skaita un gaisa temperatūras vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

8. tabula

Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (°C)

Nr.
p. k.

Stacija

Mēnesis

I

II

III

IV

V

VI

VII

VIII

IX

X

XI

XII

1.

Ainaži

4,9

5,5

6,7

8,9

10,1

8,9

9,0

8,9

8,1

6,2

4,7

4,7

2.

Alūksne

4,6

5,7

7,0

9,3

10,6

9,8

9,6

9,0

7,6

5,5

3,9

4,0

3.

Bauska

4,7

5,6

7,4

10,1

11,7

11,2

11,2

11,2

9,4

6,9

4,5

4,4

4.

Daugavpils

5,2

6,5

8,1

10,8

12,2

11,3

11,3

11,0

9,6

7,1

4,5

4,4

5.

Dobele

4,9

5,6

7,1

10,0

11,5

10,7

10,8

10,6

9,1

6,9

4,5

4,3

6.

Gulbene

4,8

5,8

7,3

9,9

11,4

10,6

10,5

10,2

8,8

6,3

4,3

4,3

7.

Jelgava

5,1

6,1

8,2

11,0

12,7

12,0

12,0

11,8

10,4

7,6

4,9

4,8

8.

Kolka

4,1

4,7

5,9

7,2

8,4

7,8

7,6

7,4

6,5

5,4

4,1

4,0

9.

Liepāja

4,5

4,9

5,9

7,8

8,7

7,7

7,5

7,6

7,0

5,8

4,3

4,4

10.

Mērsrags

4,6

5,4

7,2

9,1

10,4

9,9

9,7

9,5

8,4

6,5

4,5

4,4

11.

Priekuļi

4,6

5,3

6,7

9,0

10,8

9,9

9,9

9,3

7,9

5,7

4,0

4,1

12.

Pāvilosta

4,5

5,0

6,5

8,7

9,5

8,6

8,4

8,8

8,1

6,3

4,6

4,4

13.

Rēzekne

4,7

5,7

7,2

9,9

11,3

10,7

10,6

10,6

8,8

6,4

4,3

4,2

14.

Rīga

4,3

5,0

6,5

8,8

9,7

9,0

8,8

8,4

7,4

5,7

3,9

4,0

15.

Rūjiena

4,9

5,8

7,3

10,0

11,7

10,7

10,7

10,3

9,0

6,5

4,5

4,5

16.

Saldus

4,6

5,4

7,2

9,9

11,5

10,6

10,4

9,8

8,6

6,5

4,2

4,2

17.

Skrīveri

4,9

6,0

7,5

10,2

11,8

11,0

10,9

10,5

9,0

6,7

4,4

4,3

18.

Skulte

4,7

5,2

6,5

8,6

9,7

8,7

8,5

8,4

7,8

6,0

4,5

4,4

19.

Stende

4,8

5,4

7,4

9,9

11,7

11,0

10,9

10,2

9,0

6,6

4,5

4,6

20.

Ventspils

3,7

4,1

4,7

6,2

6,7

6,1

6,1

6,4

5,9

4,9

3,9

3,9

21.

Zosēni

5,0

6,0

7,8

10,4

12,5

11,3

11,1

10,6

9,0

6,4

4,3

4,4

22.

Zīlāni

4,6

5,8

7,5

10,0

11,5

10,7

10,7

10,5

8,7

6,4

4,2

4,2

Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam.

9. tabula

Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)

Nr.
p.k.
StacijaMēnesisVidēji gadā
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1.Ainaži4,84,65,16,79,413,015,915,212,08,86,75,59,0
2.Alūksne4,34,14,66,48,912,214,914,311,18,06,04,88,3
3.Bauska4,74,65,37,19,812,815,314,611,78,76,75,28,9
4.Daugavpils4,44,34,96,89,712,715,214,511,48,36,34,98,6
5.Dobele4,94,85,37,09,612,615,314,711,88,86,85,48,9
6.Gulbene4,34,24,76,49,212,415,114,311,28,16,14,98,4
7.Jelgava4,84,75,27,09,712,715,514,811,88,66,75,38,9
8.Kolka5,25,05,46,89,312,615,915,712,39,07,15,89,2
9.Liepāja5,45,25,77,39,812,915,815,612,59,37,36,09,4
10.Mērsrags5,04,85,26,89,312,415,515,211,98,76,85,58,9
11.Pāvilosta5,35,15,57,09,612,715,615,412,39,17,25,99,2
12.Priekuļi4,54,44,96,69,012,214,914,311,38,36,35,08,5
13.Rēzekne4,24,14,76,59,412,515,114,311,28,06,14,88,4
14.Rīga4,84,75,26,99,612,815,615,112,08,86,75,49,0
15.Rūjiena4,54,44,96,69,112,415,214,611,58,46,35,08,6
16.Saldus4,94,85,26,89,312,214,914,611,88,76,85,58,8
17.Skrīveri4,64,55,06,89,512,615,214,711,68,46,55,18,7
18.Skulte4,84,65,26,99,713,015,915,212,08,76,75,39,0
19.Stende4,94,75,16,69,011,914,614,411,68,66,75,48,6
20.Ventspils5,35,15,67,09,712,916,115,812,69,27,25,99,4
21.Zīlāni4,44,44,96,79,512,615,214,511,48,26,24,98,6
22.Zosēni4,34,24,76,38,812,014,614,011,08,06,14,98,2
Piezīme. 9. tabulā norādīta katra mēneša diennakts vidējā ūdens tvaiku parciālā spiediena vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Ūdens tvaiku parciālais spiediens ir gaisa mitruma raksturlielums, kas norāda uz spiedienu, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu tilpumu, kādu ieņem mitrais gaiss. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes faktiskās gaisa temperatūras un relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a; WMO, 2017b).

10. tabula

Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)

Nr.
p.k.
StacijaMēnesisVidēji gadā
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1.Ainaži88878276747879798284888882
2.Alūksne91887870677376798488929282
3.Bauska87857971697374768186898980
4.Daugavpils87857769697375788285898980
5.Dobele88868072687375768286909080
6.Gulbene89867768677375788387919180
7.Jelgava87857972717477798386899081
8.Kolka86868380777980818182868782
9.Liepāja88868377757878788183878782
10.Mērsrags86848077737577798283878781
11.Pāvilosta87858177767980798183878782
12.Priekuļi88867870667274768186909080
13.Rēzekne88857768687376788386909080
14.Rīga85827568656970727882868676
15.Rūjiena89877971687376798487909181
16.Saldus90878073697476798487919182
17.Skrīveri88867870687375788387909080
18.Skulte87858074747677778183878881
19.Stende89868072697476788386909081
20.Ventspils86858278777979788081858581
21.Zīlāni88867870687375778286898980
22.Zosēni89867871697476798487919181
Piezīme. 10. tabulā norādīts katra mēneša diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem, un to izsaka kā procentuālo gaisa ūdens tvaika parciālā spiediena attiecību pret maksimāli piesātināta gaisa ūdens tvaika parciālo spiedienu noteiktā temperatūrā un atmosfērā. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas statistisko aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).

11. tabula

Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)

Nr.
p.k.
StacijaMēnesisVidēji gadā
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1.Ainaži13162433353131312722151424
2.Alūksne11173039423938353021111027
3.Bauska12172839424041403323131128
4.Daugavpils14183243464242403425141230
5.Dobele13172838423940413323131128
6.Gulbene12183040423939383222131028
7.Jelgava15203244474342413425151231
8.Kolka15172328313028272421161523
9.Liepāja14172431332929292722161524
10.Mērsrags15182734383534322923161426
11.Pāvilosta15182633343130312823171625
12.Priekuļi12162837413838363020121127
13.Rēzekne12172939413939383123131128
14.Rīga14182837393736343022141327
15.Rūjiena12173040434040373122121128
16.Saldus12172939434039383122131028
17.Skrīveri13183141444141393223131129
18.Skulte14172532343232302622151424
19.Stende13172940444140383222131128
20.Ventspils14162125252324252320161521
21.Zīlāni13172940434040403223131128
22.Zosēni12173143464241383122121029
Piezīme. 11. tabulā norādīta katra mēneša vidējā starpība starp diennakts augstāko un zemāko relatīvā mitruma mērījumu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinā izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumi astoņas reizes diennaktī – pl. 00.00, 3.00, 6.00, 9.00, 12.00, 15.00, 18.00 un 21.00 pēc universālā koordinētā (UTC) laika. Ilggadīgais vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

12. tabula

Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)

Nr.
p.k.
StacijaMēnesisKopā gadā
IIIIIIIVVVIVIIVIIIIXXXIXII
1.Ainaži463432343963497959806247624
2.Alūksne584543416193828763756453765
3.Bauska383129384762716154624842583
4.Daugavpils423937365877787559604945655
5.Dobele393030354366786656654740595
6.Kolka463835343362728557696051642
7.Liepāja584237303749687974877871710
8.Mērsrags443432384470787853695545640
9.Priekuļi524038425882828756765849720
10.Rēzekne433632316182656653624841620
11.Rīga423733364766818166775748671
12.Rūjiena524039384881728555796051700
13.Saldus513937384663767263705353661
14.Skrīveri574342435979838462786455749
15.Skulte524337384670788857826152704
16.Stende534039404574788767785853712
17.Ventspils604537333751637865837473699
18.Zosēni604542425780808057795956737
Piezīmes.
1. 12. tabulā norādīta ilggadīgā katra mēneša un gada summārā nokrišņu vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras nokrišņus, kā arī stipras rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m2 horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Summārā vērtība aprēķināta, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes nokrišņu mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ilgtermiņa klimatisko parametru aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).
2. Nokrišņu summa datu iztrūkuma dēļ netika aprēķināta četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās – Jelgavā, Gulbenē, Pāvilostā un Zīlānos.

13. tabula

Apledojuma–sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr.
p. k.

Vieta

Svars (g/m), kas iespējams reizi

2 gados

5 gados

10 gados

15 gados

20 gados

25 gados

30 gados

50 gados

1.

Alūksne

181

316

406

456

492

519

541

603

2.

Daugavpils

49

85

109

123

132

139

145

162

3.

Liepāja

32

61

80

91

99

105

109

123

4.

Rīga

46

97

130

149

162

172

180

203

5.

Skrīveri

123

238

315

358

388

412

431

484

6.

Ventspils

60

119

158

180

196

208

218

245

Piezīme. 13. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma–sarmas nogulumu maksimālo svaru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā.

14. tabula

Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr.
p. k.

Vieta

Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi

2 gados

5 gados

10 gados

15 gados

20 gados

25 gados

30 gados

50 gados

1.

Alūksne

4,4

6,7

8,0

8,6

9,1

9,4

9,7

10,4

2.

Daugavpils

1,5

2,4

3,0

3,3

3,5

3,6

3,7

4,1

3.

Liepāja

1,0

1,8

2,3

2,6

2,7

2,9

3,0

3,3

4.

Rīga

1,4

2,7

3,4

3,8

4,1

4,3

4,4

4,8

5.

Skrīveri

3,3

5,5

6,7

7,3

7,7

8,1

8,3

9,0

6.

Ventspils

1,8

3,2

4,0

4,4

4,7

4,9

5,1

5,6

Piezīme. 14. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma slāņa maksimālo izmēru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā.
 

15. tabula

Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm) dažādiem atkārtojamības periodiem gados

Nr.
p. k.

Vieta

Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm), kas iespējams reizi

2 gados

5 gados

10 gados

20 gados

50 gados

100 gados

1.

Ainaži

60

82

94

105

116

125

2.

Alūksne

88

108

119

129

141

149

3.

Bauska

62

82

93

103

114

121

4.

Daugavpils

78

98

110

120

131

140

5.

Dobele

62

85

97

107

119

127

6.

Gulbene

79

98

109

119

130

138

7.

Jelgava

59

79

91

100

111

119

8.

Kolka

47

67

78

87

98

105

9.

Liepāja

46

67

78

87

97

104

10.

Mērsrags

49

70

81

90

101

108

11.

Pāvilosta

42

62

72

80

90

96

12.

Priekuļi

70

90

101

110

121

129

13.

Rēzekne

80

99

109

119

130

137

14.

Rīga

59

80

91

101

112

120

15.

Rūjiena

72

93

104

114

126

134

16.

Saldus

62

84

96

105

117

125

17.

Skrīveri

73

94

106

116

128

136

18.

Skulte

58

80

91

101

113

121

19.

Stende

57

78

89

99

110

117

20.

Ventspils

39

56

66

73

82

89

21.

Zīlāni

74

94

104

114

125

133

22.

Zosēni

80

99

111

120

132

140

Piezīmes.

1.  15. tabulā (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) norādīts mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums.

2. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir aukstajos gadalaikos ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Atbilstoši grunts dažādības novērtējumam Latvijā 56 % ir mālainas gruntis, 36 % – smilšainas un 8 % – kūdrainas. Smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas. Grunts normatīvā sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2 (atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šā koeficienta pareizību).

16. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām janvārī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži0,160,000,510,130,100,100,210,270,100,620,230,31
2.Alūksne0,180,000,540,130,110,110,220,290,110,650,240,32
3.Bauska0,170,000,470,120,100,130,250,290,130,600,250,35
4.Daugavpils0,210,000,600,160,120,140,280,340,140,740,300,40
5.Dobele0,160,000,470,120,090,120,250,280,120,590,250,34
6.Gulbene0,180,000,540,130,100,120,230,300,120,650,240,34
7.Jelgava0,160,000,450,110,090,120,250,280,120,570,230,34
8.Kolka0,140,000,460,120,090,100,210,250,100,560,220,29
9.Liepāja0,180,000,560,150,110,130,260,310,130,690,280,37
10.Mērsrags0,160,000,500,130,100,110,220,270,110,610,240,32
11.Pāvilosta0,180,000,580,150,120,120,250,310,120,700,280,36
12.Priekuļi0,180,000,530,130,100,110,220,290,110,640,240,33
13.Rēzekne0,200,000,610,160,120,120,250,320,120,730,280,37
14.Rīga0,170,000,550,140,110,120,240,290,120,670,260,35
15.Rūjiena0,150,000,470,110,090,100,210,250,100,580,220,30
16.Saldus0,180,000,520,130,100,120,250,300,120,650,260,35
17.Skrīveri0,180,000,570,150,110,120,250,310,120,690,270,36
18.Skulte0,170,000,540,140,110,110,220,280,110,650,250,33
19.Stende0,170,000,520,130,100,120,230,280,120,630,250,34
20.Ventspils0,160,000,510,130,100,110,220,270,110,620,240,32
21.Zīlāni0,200,000,590,150,120,130,250,330,130,710,280,37
22.Zosēni0,180,000,540,130,110,110,230,290,110,660,250,34
Piezīme. 16. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

17. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām februārī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži0,360,000,970,320,330,260,520,620,261,230,580,85
2.Alūksne0,380,000,980,300,340,270,540,650,271,250,570,88
3.Bauska0,320,000,850,270,300,290,570,600,291,140,550,87
4.Daugavpils0,390,001,010,320,360,300,610,690,301,310,630,97
5.Dobele0,310,000,830,280,290,290,570,600,291,120,560,86
6.Gulbene0,390,000,990,300,350,280,560,670,281,270,580,91
7.Jelgava0,290,000,760,250,270,280,570,580,281,050,530,83
8.Kolka0,310,000,770,250,260,250,510,560,251,030,510,77
9.Liepāja0,350,000,900,300,310,300,600,650,301,200,600,91
10.Mērsrags0,320,000,790,260,270,270,530,590,271,050,520,80
11.Pāvilosta0,390,001,020,330,350,280,550,660,281,300,610,91
12.Priekuļi0,390,000,980,300,330,260,530,650,261,240,560,86
13.Rēzekne0,390,001,050,340,370,290,580,680,291,330,620,95
14.Rīga0,350,000,940,320,330,280,560,630,281,220,600,88
15.Rūjiena0,360,000,940,300,320,260,510,620,261,190,550,83
16.Saldus0,350,000,900,290,320,280,560,630,281,180,570,88
17.Skrīveri0,370,000,950,300,330,280,570,660,281,240,590,90
18.Skulte0,390,001,010,340,350,270,540,650,271,280,610,88
19.Stende0,340,000,870,280,300,270,550,610,271,140,550,84
20.Ventspils0,330,000,850,280,290,270,550,610,271,130,560,84
21.Zīlāni0,370,000,950,300,330,290,580,660,291,240,590,91
22.Zosēni0,380,000,970,310,330,270,540,650,271,240,580,88
Piezīme. 17. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

18. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām martā (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži0,670,001,410,700,940,561,131,240,561,981,262,07
2.Alūksne0,640,001,280,590,860,581,151,210,581,861,162,01
3.Bauska0,600,001,220,580,840,581,171,180,581,801,172,00
4.Daugavpils0,570,001,170,580,810,611,221,170,611,771,192,03
5.Dobele0,560,001,200,600,830,581,161,140,581,781,181,99
6.Gulbene0,610,001,210,570,820,591,171,200,591,801,151,99
7.Jelgava0,590,001,170,570,810,581,161,170,581,751,151,97
8.Kolka0,630,001,310,660,880,561,121,190,561,871,221,99
9.Liepāja0,690,001,460,720,990,601,201,290,602,061,322,19
10.Mērsrags0,650,001,310,670,880,571,151,220,571,881,242,03
11.Pāvilosta0,740,001,530,751,020,581,161,320,582,111,332,18
12.Priekuļi0,650,001,280,600,860,571,131,210,571,851,171,99
13.Rēzekne0,590,001,180,550,810,591,181,180,591,771,141,99
14.Rīga0,640,001,280,640,870,591,171,220,591,871,222,04
15.Rūjiena0,630,001,220,580,820,561,121,190,561,781,151,94
16.Saldus0,610,001,220,610,830,591,171,190,591,801,202,00
17.Skrīveri0,610,001,250,590,850,581,171,200,581,831,182,02
18.Skulte0,690,001,450,720,970,561,131,250,562,011,282,10
19.Stende0,640,001,310,670,880,581,151,220,581,891,252,04
20.Ventspils0,680,001,440,720,970,571,151,260,572,021,292,12
21.Zīlāni0,620,001,240,580,850,591,171,200,591,821,172,02
22.Zosēni0,640,001,290,600,870,571,151,210,571,861,172,01
Piezīme. 18. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

19. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām aprīlī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži1,120,031,731,282,010,871,741,990,902,602,153,75
2.Alūksne1,000,021,410,991,650,921,841,920,952,331,913,49
3.Bauska1,100,031,601,151,890,901,802,000,932,502,053,69
4.Daugavpils1,000,021,501,021,780,921,851,930,952,431,953,62
5.Dobele1,130,031,631,151,920,901,792,020,922,522,053,71
6.Gulbene1,030,031,491,041,730,921,831,950,942,411,963,57
7.Jelgava1,100,031,611,161,900,891,792,000,922,502,053,68
8.Kolka1,140,031,721,302,000,871,752,020,912,602,183,75
9.Liepāja1,250,031,911,352,240,881,762,130,912,792,234,00
10.Mērsrags1,080,031,621,221,900,871,741,950,902,492,093,64
11.Pāvilosta1,220,031,831,352,140,881,752,100,912,702,233,89
12.Priekuļi1,040,031,461,021,700,911,811,950,932,361,933,51
13.Rēzekne1,010,021,481,011,730,921,851,930,952,401,933,58
14.Rīga1,090,031,601,161,870,901,791,980,922,492,063,67
15.Rūjiena1,040,031,501,111,740,901,801,940,932,402,003,54
16.Saldus1,130,031,581,131,860,901,812,040,932,482,033,67
17.Skrīveri1,050,031,481,041,740,911,821,950,932,391,953,56
18.Skulte1,090,031,691,231,970,881,761,970,912,572,113,72
19.Stende1,130,031,611,211,900,891,792,030,922,502,103,68
20.Ventspils1,230,031,871,412,180,861,732,090,892,732,273,90
21.Zīlāni1,040,021,501,051,760,911,831,950,942,411,963,59
22.Zosēni1,010,031,431,031,680,921,831,930,942,351,943,51
Piezīme. 19. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

20. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām maijā (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži1,770,201,842,073,321,052,112,821,262,893,125,43
2.Alūksne1,590,171,401,512,611,152,292,741,322,552,664,90
3.Bauska1,620,171,571,672,911,132,272,761,312,702,815,18
4.Daugavpils1,520,151,511,502,791,142,292,661,292,652,645,08
5.Dobele1,660,181,581,702,941,132,272,791,312,722,845,21
6.Gulbene1,630,171,491,562,751,142,282,771,312,632,705,03
7.Jelgava1,630,171,581,712,941,132,262,761,302,712,845,20
8.Kolka1,700,201,752,013,191,072,132,771,272,823,075,32
9.Liepāja1,700,191,832,003,341,072,152,781,262,903,075,49
10.Mērsrags1,670,191,611,812,971,072,132,741,262,682,885,10
11.Pāvilosta1,670,191,761,963,231,082,162,751,272,843,045,39
12.Priekuļi1,640,181,441,552,681,142,272,771,322,582,694,95
13.Rēzekne1,530,161,471,522,711,142,282,671,302,612,664,99
14.Rīga1,640,181,581,732,921,122,242,751,302,702,855,16
15.Rūjiena1,690,201,521,712,811,122,242,811,322,642,835,05
16.Saldus1,630,181,481,642,781,152,302,771,332,632,795,07
17.Skrīveri1,580,171,441,522,691,152,292,721,312,592,674,98
18.Skulte1,690,191,731,913,161,082,152,771,262,812,995,31
19.Stende1,660,191,521,732,831,122,242,781,312,642,855,07
20.Ventspils1,740,201,842,043,341,052,112,791,252,903,105,45
21.Zīlāni1,570,161,491,492,741,142,272,701,292,622,635,01
22.Zosēni1,600,171,431,502,651,152,292,741,322,572,654,94
Piezīme. 20. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

21. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām jūnijā (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži1,700,311,522,103,411,192,392,891,502,713,295,79
2.Alūksne1,590,301,131,612,681,302,602,891,602,442,915,28
3.Bauska1,680,301,291,763,051,262,532,941,562,553,025,57
4.Daugavpils1,550,261,211,592,861,282,572,831,552,492,885,42
5.Dobele1,710,301,291,763,041,272,542,981,572,563,035,59
6.Gulbene1,620,301,191,672,811,302,592,921,602,492,965,40
7.Jelgava1,670,291,291,753,041,262,522,931,552,553,015,56
8.Kolka1,790,331,462,053,341,192,382,981,522,653,245,73
9.Liepāja1,730,311,562,123,571,202,392,931,512,753,325,96
10.Mērsrags1,670,311,291,803,001,212,422,881,522,503,015,42
11.Pāvilosta1,740,321,472,083,411,202,412,941,522,683,285,82
12.Priekuļi1,550,281,161,612,721,292,582,841,572,452,915,30
13.Rēzekne1,590,301,181,612,791,292,582,881,592,472,905,37
14.Rīga1,640,291,251,742,931,272,542,901,562,523,015,47
15.Rūjiena1,640,311,241,762,871,282,562,921,592,523,055,44
16.Saldus1,630,301,191,682,841,282,562,911,582,472,965,40
17.Skrīveri1,570,281,171,622,781,292,582,861,572,462,915,36
18.Skulte1,650,291,431,953,251,202,402,851,492,633,145,65
19.Stende1,670,311,221,722,881,272,552,941,582,493,005,43
20.Ventspils1,780,331,552,183,531,182,362,961,512,733,365,89
21.Zīlāni1,560,271,191,602,801,282,572,851,562,472,885,37
22.Zosēni1,560,291,151,612,701,302,602,851,592,442,915,30
Piezīme. 21. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

22. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām jūlijā (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži1,600,221,641,993,271,192,382,791,412,833,185,65
2.Alūksne1,520,221,281,582,671,272,552,801,492,552,855,21
3.Bauska1,550,211,421,692,951,252,502,801,462,672,945,45
4.Daugavpils1,450,191,331,582,801,262,512,711,452,592,845,32
5.Dobele1,620,221,421,732,981,252,512,871,482,672,985,49
6.Gulbene1,550,211,331,612,771,272,532,821,482,602,875,31
7.Jelgava1,540,211,411,712,941,252,502,791,462,662,975,44
8.Kolka1,660,241,491,873,071,202,402,861,442,683,075,47
9.Liepāja1,590,211,571,843,211,222,452,821,442,793,065,66
10.Mērsrags1,610,231,381,712,881,202,412,811,432,582,915,28
11.Pāvilosta1,580,221,481,783,051,242,472,811,452,713,025,52
12.Priekuļi1,500,211,261,562,651,272,542,781,482,542,845,19
13.Rēzekne1,490,201,311,582,741,272,532,761,472,572,845,27
14.Rīga1,510,221,351,662,811,272,542,781,492,632,935,36
15.Rūjiena1,540,221,341,732,801,262,522,801,482,602,995,32
16.Saldus1,530,221,281,582,711,282,562,811,502,562,865,27
17.Skrīveri1,470,201,291,592,711,272,542,741,472,562,865,25
18.Skulte1,540,211,521,823,081,222,432,751,432,743,035,51
19.Stende1,550,231,271,642,711,282,562,831,502,552,915,26
20.Ventspils1,640,231,571,933,211,212,412,841,442,783,135,62
21.Zīlāni1,470,201,301,592,731,272,532,741,472,572,865,27
22.Zosēni1,490,201,271,542,651,272,542,761,482,542,815,20
Piezīme. 22. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

23. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām augustā (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojums (kWh/m2)Kopējais saules starojums (kWh/m2)
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži1,310,071,761,552,440,991,992,301,062,752,544,43
2.Alūksne1,150,061,461,302,061,032,062,191,102,492,334,12
3.Bauska1,280,061,621,352,291,042,092,321,102,662,394,38
4.Daugavpils1,180,061,581,332,251,052,092,221,102,622,384,34
5.Dobele1,340,061,641,352,321,052,102,381,112,692,404,41
6.Gulbene1,210,061,511,302,141,042,082,251,102,552,344,21
7.Jelgava1,280,061,611,342,281,052,092,331,112,652,394,37
8.Kolka1,320,071,651,472,321,012,022,331,082,662,484,34
9.Liepāja1,310,061,731,442,431,032,072,351,102,762,474,50
10.Mērsrags1,300,071,601,392,260,991,992,291,062,602,394,25
11.Pāvilosta1,270,061,601,372,261,052,112,321,122,652,424,37
12.Priekuļi1,210,071,471,302,091,042,082,251,102,512,344,17
13.Rēzekne1,150,061,521,302,151,042,082,191,102,562,344,23
14.Rīga1,250,061,531,332,181,062,112,301,122,592,384,29
15.Rūjiena1,220,071,511,392,131,042,072,251,102,542,424,20
16.Saldus1,250,061,531,312,171,062,112,311,122,582,364,28
17.Skrīveri1,180,061,531,342,171,042,082,221,102,572,384,25
18.Skulte1,260,061,681,432,351,012,022,271,072,692,444,36
19.Stende1,260,071,501,322,141,062,122,311,132,562,384,26
20.Ventspils1,310,061,691,472,371,032,072,341,102,722,504,44
21.Zīlāni1,170,061,521,322,161,042,092,211,102,572,364,25
22.Zosēni1,180,061,451,282,071,042,082,221,102,492,324,15
Piezīme. 23. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

24. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām septembrī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojums (kWh/m2)Izkliedētais saules starojumsKopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži0,880,001,620,881,330,701,391,580,702,311,582,72
2.Alūksne0,750,001,350,741,110,701,401,450,702,051,442,51
3.Bauska0,910,001,610,861,340,731,451,640,732,341,592,79
4.Daugavpils0,800,001,530,801,270,731,461,530,732,261,532,72
5.Dobele0,950,001,660,881,370,731,461,680,732,391,612,83
6.Gulbene0,780,001,410,781,160,711,421,490,712,121,492,58
7.Jelgava0,910,001,610,851,330,731,451,640,732,341,582,79
8.Kolka0,870,001,530,841,260,701,401,570,702,231,542,66
9.Liepāja0,950,001,750,921,450,731,461,690,732,481,652,91
10.Mērsrags0,880,001,530,821,260,691,391,570,692,221,522,65
11.Pāvilosta0,910,001,590,861,310,741,471,650,742,331,602,79
12.Priekuļi0,800,001,400,771,160,711,411,510,712,101,482,57
13.Rēzekne0,760,001,440,781,190,711,421,470,712,151,492,62
14.Rīga0,850,001,490,821,240,731,461,580,732,221,552,69
15.Rūjiena0,810,001,400,781,150,711,421,510,712,111,492,57
16.Saldus0,910,001,560,831,290,731,471,640,732,291,562,75
17.Skrīveri0,780,001,420,791,180,721,441,490,722,141,512,62
18.Skulte0,860,001,580,851,300,711,421,570,712,291,562,72
19.Stende0,890,001,490,821,230,731,451,620,732,221,552,69
20.Ventspils0,900,001,630,911,340,721,441,620,722,351,632,78
21.Zīlāni0,770,001,430,791,190,721,441,490,722,151,502,62
22.Zosēni0,770,001,380,771,140,711,411,470,712,081,472,55
Piezīme. 24. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

25. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām oktobrī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži0,470,001,100,400,500,350,700,820,351,450,751,20
2.Alūksne0,380,000,910,360,410,350,700,730,351,260,711,12
3.Bauska0,560,001,350,510,620,390,780,940,391,730,891,40
4.Daugavpils0,460,001,160,450,540,390,780,840,391,550,841,32
5.Dobele0,550,001,360,510,620,390,780,950,391,750,901,41
6.Gulbene0,410,001,000,400,460,360,720,770,361,370,761,18
7.Jelgava0,550,001,330,500,610,390,780,940,391,720,881,39
8.Kolka0,470,001,100,410,500,360,720,830,361,460,771,23
9.Liepāja0,530,001,280,460,590,400,790,930,401,670,861,38
10.Mērsrags0,500,001,150,430,530,370,730,860,371,520,791,26
11.Pāvilosta0,510,001,200,440,550,380,770,890,381,590,821,32
12.Priekuļi0,440,001,050,400,480,350,710,790,351,410,761,19
13.Rēzekne0,420,001,050,400,490,370,750,800,371,420,781,23
14.Rīga0,520,001,210,450,560,380,760,890,381,590,831,32
15.Rūjiena0,440,001,020,380,460,350,700,790,351,370,731,16
16.Saldus0,520,001,240,460,570,390,780,910,391,630,851,35
17.Skrīveri0,460,001,140,440,520,370,750,830,371,510,821,27
18.Skulte0,490,001,170,440,540,370,730,850,371,540,811,27
19.Stende0,520,001,200,450,550,380,750,890,381,570,821,30
20.Ventspils0,510,001,210,450,560,370,740,880,371,590,821,30
21.Zīlāni0,440,001,110,440,510,380,760,820,381,490,821,27
22.Zosēni0,400,001,000,400,460,350,710,750,351,350,751,17
Piezīme. 25. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

26. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām novembrī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži0,170,000,490,140,120,140,280,300,140,630,280,39
2.Alūksne0,160,000,470,140,110,140,290,300,140,610,280,40
3.Bauska0,200,000,590,180,150,160,330,360,160,750,340,48
4.Daugavpils0,190,000,550,170,140,170,340,370,170,720,340,49
5.Dobele0,200,000,580,170,150,160,330,360,160,740,340,47
6.Gulbene0,170,000,500,150,120,150,300,320,150,650,300,43
7.Jelgava0,190,000,570,170,150,160,320,350,160,730,330,47
8.Kolka0,170,000,510,150,120,140,290,310,140,650,290,41
9.Liepāja0,210,000,630,190,160,170,340,380,170,800,360,50
10.Mērsrags0,180,000,570,160,140,150,300,330,150,720,310,44
11.Pāvilosta0,200,000,590,180,140,160,320,360,160,750,340,47
12.Priekuļi0,170,000,510,150,120,150,290,320,150,650,290,42
13.Rēzekne0,170,000,520,160,130,160,320,330,160,680,320,45
14.Rīga0,180,000,550,170,140,160,320,330,160,700,330,45
15.Rūjiena0,150,000,450,130,110,140,280,290,140,590,270,38
16.Saldus0,190,000,550,170,140,160,320,350,160,720,330,46
17.Skrīveri0,180,000,520,160,130,160,320,340,160,680,320,45
18.Skulte0,170,000,540,170,130,150,300,320,150,690,310,43
19.Stende0,180,000,540,160,130,150,310,330,150,700,320,44
20.Ventspils0,190,000,560,160,140,150,310,340,150,710,310,44
21.Zīlāni0,180,000,530,160,130,160,320,340,160,690,320,46
22.Zosēni0,160,000,460,140,110,150,300,310,150,610,280,41
Piezīme. 26. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

27. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām decembrī (kWh/m2)

Nr.
p. k.
StacijaTiešais saules starojumsIzkliedētais saules starojumsKopējais saules starojums
vertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsmavertikālās sienas vērsumshorizontālā virsma
AustrumiZiemeļiDienvidiRietumiAustrumiZiemeļiDienvidiRietumi
1.Ainaži0,110,000,370,080,050,070,130,180,070,430,150,19
2.Alūksne0,100,000,350,080,050,070,140,170,070,420,150,19
3.Bauska0,130,000,400,100,060,090,170,210,090,480,180,23
4.Daugavpils0,140,000,420,100,070,100,190,240,100,510,200,26
5.Dobele0,130,000,390,100,060,080,170,210,080,470,180,23
6.Gulbene0,120,000,380,090,060,080,150,190,080,450,160,21
7.Jelgava0,120,000,390,100,060,080,170,210,080,470,180,23
8.Kolka0,110,000,380,100,060,070,140,180,070,450,170,19
9.Liepāja0,130,000,420,110,070,090,180,220,090,510,200,25
10.Mērsrags0,120,000,420,100,060,080,150,200,080,490,180,22
11.Pāvilosta0,130,000,400,100,060,080,170,210,080,490,180,23
12.Priekuļi0,110,000,350,080,050,070,150,190,070,420,150,20
13.Rēzekne0,120,000,380,100,060,080,170,210,080,460,180,23
14.Rīga0,130,000,400,100,060,080,160,210,080,480,180,23
15.Rūjiena0,110,000,350,080,050,070,130,170,070,420,150,18
16.Saldus0,130,000,410,100,060,090,170,210,090,490,190,24
17.Skrīveri0,130,000,400,090,060,080,170,210,080,480,180,23
18.Skulte0,120,000,380,090,060,080,150,190,080,450,170,21
19.Stende0,120,000,380,090,060,080,160,200,080,460,170,22
20.Ventspils0,110,000,350,080,050,070,150,180,070,430,160,20
21.Zīlāni0,130,000,390,100,060,090,170,210,090,480,190,24
22.Zosēni0,110,000,360,090,060,080,150,190,080,440,160,21
Piezīme. 27. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

28. tabula

Vidējais un vislielākais 0 °C temperatūras dziļums augsnē (cm)

Nr.
p. k.

Vieta

 

Mēnesis

XI

XII

I

II

III

IV

1.Daugavpilsvislielākais

67

71

74

87

84

80

sala gadi

7 %

23 %

57 %

53 %

40 %

7 %

vidējais

3

12

25

25

18

4

2.Dobelevislielākais

28

33

44

51

43

42

sala gadi

3 %

13 %

33 %

43 %

30 %

13 %

vidējais

1

4

10

13

11

4

3.Liepājavislielākais

37

47

66

71

70

30

sala gadi

7 %

21 %

33 %

50 %

33 %

3 %

vidējais

2

7

13

20

14

1

4.Stendevislielākais

44

50

53

69

73

47

sala gadi

8 %

21 %

42 %

38 %

29 %

12 %

vidējais

3

8

15

17

13

4

5.Zosēnivislielākais

68

73

69

53

58

50

sala gadi

8 %

35 %

52 %

56 %

56 %

19 %

vidējais

4

15

21

22

20

7

Piezīmes.

1.  28. tabulā 0 °C temperatūras dziļums augsnē (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) noteikts, pamatojoties uz augsnes temperatūras mērījumiem 0,2 m, 0,4 m, 0,8 m, 1,6 m un 3,2 m dziļumā.

2. Vidējais 0 °C temperatūras dziļums augsnē tiek noteikts kā vidējā vērtība no katra konkrētā mēneša visu gadu maksimālajiem 0 °C temperatūras dziļumiem augsnē. Temperatūras aprēķinam izmantota interpolācijas metode.

3. Katram mēnesim tiek noteikts arī sala gadu relatīvais skaits – gadu skaits, kuros attiecīgajā mēnesī ir vismaz viena diena ar sasalumu, tiek izdalīts ar kopējo gadu skaitu, kuros veikti novērojumi.

Ekonomikas ministrs R. Nemiro
01.05.2021