Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Ministru kabineta noteikumi Nr. 262

Rīgā 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 4. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumos Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija""

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumos Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 192., 250. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt būvnormatīvu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Ēkas energoefektivitātes aprēķināšanai gada ikstundas temperatūras dati norādīti tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/tehniskas-prasibas-buvem."

2. Izteikt būvnormatīva pielikuma 8. tabulu un piezīmi šādā redakcijā:

"8. tabula

Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (°C)

Nr. p. k.	Stacija	Mēnesis
Nr. p. k.	Stacija	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII
1.	Ainaži	4,9	5,5	6,7	8,9	10,1	8,9	9,0	8,9	8,1	6,2	4,7	4,7
2.	Alūksne	4,6	5,7	7,0	9,3	10,6	9,8	9,6	9,0	7,6	5,5	3,9	4,0
3.	Bauska	4,7	5,6	7,4	10,1	11,7	11,2	11,2	11,2	9,4	6,9	4,5	4,4
4.	Daugavpils	5,2	6,5	8,1	10,8	12,2	11,3	11,3	11,0	9,6	7,1	4,5	4,4
5.	Dobele	4,9	5,6	7,1	10,0	11,5	10,7	10,8	10,6	9,1	6,9	4,5	4,3
6.	Gulbene	4,8	5,8	7,3	9,9	11,4	10,6	10,5	10,2	8,8	6,3	4,3	4,3
7.	Jelgava	5,1	6,1	8,2	11,0	12,7	12,0	12,0	11,8	10,4	7,6	4,9	4,8
8.	Kolka	4,1	4,7	5,9	7,2	8,4	7,8	7,6	7,4	6,5	5,4	4,1	4,0
9.	Liepāja	4,5	4,9	5,9	7,8	8,7	7,7	7,5	7,6	7,0	5,8	4,3	4,4
10.	Mērsrags	4,6	5,4	7,2	9,1	10,4	9,9	9,7	9,5	8,4	6,5	4,5	4,4
11.	Priekuļi	4,6	5,3	6,7	9,0	10,8	9,9	9,9	9,3	7,9	5,7	4,0	4,1
12.	Pāvilosta	4,5	5,0	6,5	8,7	9,5	8,6	8,4	8,8	8,1	6,3	4,6	4,4
13.	Rēzekne	4,7	5,7	7,2	9,9	11,3	10,7	10,6	10,6	8,8	6,4	4,3	4,2
14.	Rīga	4,3	5,0	6,5	8,8	9,7	9,0	8,8	8,4	7,4	5,7	3,9	4,0
15.	Rūjiena	4,9	5,8	7,3	10,0	11,7	10,7	10,7	10,3	9,0	6,5	4,5	4,5
16.	Saldus	4,6	5,4	7,2	9,9	11,5	10,6	10,4	9,8	8,6	6,5	4,2	4,2
17.	Skrīveri	4,9	6,0	7,5	10,2	11,8	11,0	10,9	10,5	9,0	6,7	4,4	4,3
18.	Skulte	4,7	5,2	6,5	8,6	9,7	8,7	8,5	8,4	7,8	6,0	4,5	4,4
19.	Stende	4,8	5,4	7,4	9,9	11,7	11,0	10,9	10,2	9,0	6,6	4,5	4,6
20.	Ventspils	3,7	4,1	4,7	6,2	6,7	6,1	6,1	6,4	5,9	4,9	3,9	3,9
21.	Zosēni	5,0	6,0	7,8	10,4	12,5	11,3	11,1	10,6	9,0	6,4	4,3	4,4
22.	Zīlāni	4,6	5,8	7,5	10,0	11,5	10,7	10,7	10,5	8,7	6,4	4,2	4,2
Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam."

3. Izteikt būvnormatīva pielikuma 13. tabulu un piezīmi šādā redakcijā:

"13. tabula

Apledojuma-sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr. p. k.	Vieta	Svars (g/m), kas iespējams reizi
Nr. p. k.	Vieta	2 gados	5 gados	10 gados	15 gados	20 gados	25 gados	30 gados	50 gados
1.	Alūksne	181	316	406	456	492	519	541	603
2.	Daugavpils	49	85	109	123	132	139	145	162
3.	Liepāja	32	61	80	91	99	105	109	123
4.	Rīga	46	97	130	149	162	172	180	203
5.	Skrīveri	123	238	315	358	388	412	431	484
6.	Ventspils	60	119	158	180	196	208	218	245
Piezīme. 13. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma-sarmas nogulumu maksimālo svaru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā."

4. Aizstāt būvnormatīva pielikuma 14. tabulu, piezīmes un 1. attēlu ar 14. tabulu un piezīmi šādā redakcijā:

"14. tabula

Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr. p. k.	Vieta	Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi
Nr. p. k.	Vieta	2 gados	5 gados	10 gados	15 gados	20 gados	25 gados	30 gados	50 gados
1.	Alūksne	4,4	6,7	8,0	8,6	9,1	9,4	9,7	10,4
2.	Daugavpils	1,5	2,4	3,0	3,3	3,5	3,6	3,7	4,1
3.	Liepāja	1,0	1,8	2,3	2,6	2,7	2,9	3,0	3,3
4.	Rīga	1,4	2,7	3,4	3,8	4,1	4,3	4,4	4,8
5.	Skrīveri	3,3	5,5	6,7	7,3	7,7	8,1	8,3	9,0
6.	Ventspils	1,8	3,2	4,0	4,4	4,7	4,9	5,1	5,6
Piezīme. 14. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma slāņa maksimālo izmēru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā."

5. Aizstāt būvnormatīva pielikuma 15. tabulu, piezīmes un 2., 3. un 4. attēlu ar 15. tabulu un piezīmēm šādā redakcijā:

"15. tabula

Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm) dažādiem atkārtojamības periodiem gados

Nr. p. k.	Vieta	Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm), kas iespējams reizi
Nr. p. k.	Vieta	2 gados	5 gados	10 gados	20 gados	50 gados	100 gados
1.	Ainaži	60	82	94	105	116	125
2.	Alūksne	88	108	119	129	141	149
3.	Bauska	62	82	93	103	114	121
4.	Daugavpils	78	98	110	120	131	140
5.	Dobele	62	85	97	107	119	127
6.	Gulbene	79	98	109	119	130	138
7.	Jelgava	59	79	91	100	111	119
8.	Kolka	47	67	78	87	98	105
9.	Liepāja	46	67	78	87	97	104
10.	Mērsrags	49	70	81	90	101	108
11.	Pāvilosta	42	62	72	80	90	96
12.	Priekuļi	70	90	101	110	121	129
13.	Rēzekne	80	99	109	119	130	137
14.	Rīga	59	80	91	101	112	120
15.	Rūjiena	72	93	104	114	126	134
16.	Saldus	62	84	96	105	117	125
17.	Skrīveri	73	94	106	116	128	136
18.	Skulte	58	80	91	101	113	121
19.	Stende	57	78	89	99	110	117
20.	Ventspils	39	56	66	73	82	89
21.	Zīlāni	74	94	104	114	125	133
22.	Zosēni	80	99	111	120	132	140
Piezīmes. 1. 15. tabulā (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) norādīts mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums. 2. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir aukstajos gadalaikos ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Atbilstoši grunts dažādības novērtējumam Latvijā 56 % ir mālainas gruntis, 36 % - smilšainas un 8 % - kūdrainas. Smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas. Grunts normatīvā sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2 (atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šā koeficienta pareizību)."

6. Izteikt būvnormatīva pielikuma 28. tabulu un piezīmes šādā redakcijā:

"28. tabula

Vidējais un vislielākais 0 °C temperatūras dziļums augsnē (cm)

Nr. p. k.	Vieta		Mēnesis
Nr. p. k.	Vieta		XI	XII	I	II	III	IV
1.	Daugavpils	vislielākais	67	71	74	87	84	80
		sala gadi	7 %	23 %	57 %	53 %	40 %	7 %
		vidējais	3	12	25	25	18	4
2.	Dobele	vislielākais	28	33	44	51	43	42
		sala gadi	3 %	13 %	33 %	43 %	30 %	13 %
		vidējais	1	4	10	13	11	4
3.	Liepāja	vislielākais	37	47	66	71	70	30
		sala gadi	7 %	21 %	33 %	50 %	33 %	3 %
		vidējais	2	7	13	20	14	1
4.	Stende	vislielākais	44	50	53	69	73	47
		sala gadi	8 %	21 %	42 %	38 %	29 %	12 %
		vidējais	3	8	15	17	13	4
5.	Zosēni	vislielākais	68	73	69	53	58	50
		sala gadi	8 %	35 %	52 %	56 %	56 %	19 %
		vidējais	4	15	21	22	20	7

Piezīmes.

1. 28. tabulā 0 °C temperatūras dziļums augsnē (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) noteikts, pamatojoties uz augsnes temperatūras mērījumiem 0,2 m, 0,4 m, 0,8 m, 1,6 m un 3,2 m dziļumā.

2. Vidējais 0 °C temperatūras dziļums augsnē tiek noteikts kā vidējā vērtība no katra konkrētā mēneša visu gadu maksimālajiem 0 °C temperatūras dziļumiem augsnē. Temperatūras aprēķinam izmantota interpolācijas metode.

3. Katram mēnesim tiek noteikts arī sala gadu relatīvais skaits - gadu skaits, kuros attiecīgajā mēnesī ir vismaz viena diena ar sasalumu, tiek izdalīts ar kopējo gadu skaitu, kuros veikti novērojumi."

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs