Darbības ar dokumentu

Tiesību akts: spēkā esošs

Attēlotā redakcija: 01.05.2021. - ... / Spēkā esošā

Ministru kabineta noteikumi Nr. 432

Rīgā 2019. gada 17. septembrī (prot. Nr. 42 3. §)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs).

2. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 338 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.).

3. Būvniecības ieceres dokumentācija, kas noteiktā kārtībā izstrādāta vai iesniegta saskaņošanai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši būvnormatīvā noteiktajām prasībām.

4. Būvprojekti, kuri noteiktajā kārtībā izstrādāti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē no 2019. gada 21. septembra līdz 2019. gada 22. decembrim, uzskatāmi par derīgiem.

(MK 10.12.2019. noteikumu Nr. 584 redakcijā)

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 17. septembra
noteikumiem Nr. 432

Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"

1. Latvijas būvnormatīvs LBN 003-19 "Būvklimatoloģija" (turpmāk – būvnormatīvs) nosaka klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā attiecībā uz būvēm un to elementiem.

2. Būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvju projektēšanā un būvdarbu veikšanā.

3. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc būvnormatīva pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.

4. Vēja raksturlielumi un sniega slodzes ietvertas Eirokodeksa standartu nacionālajos pielikumos LVS EN 1991-1-3:2003/NA:2019 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-3. daļa: Vispārīgās iedarbes. Sniega radītās slodzes. Nacionālais pielikums" un LVS EN 1991-1-4:2005/NA:2011 "1. Eirokodekss. Iedarbes uz konstrukcijām. 1-4. daļa: Vispārīgās iedarbes. Vēja iedarbes. Nacionālais pielikums".

5. Klimatoloģisko informāciju, kas nav ietverta būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu un pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".

6. Ēkas energoefektivitātes aprēķināšanai gada ikstundas temperatūras dati norādīti tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/tehniskas-prasibas-buvem.

(MK 27.04.2021. noteikumu Nr. 262 redakcijā)

Ekonomikas ministrs R. Nemiro

Pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-19
"Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2019. gada 17. septembra
noteikumiem Nr. 432)

(Pielikums grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 584; MK 27.04.2021. noteikumiem Nr. 262)

1. tabula

Vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr. p.k.	Stacija	Mēnesis												Vidēji gadā
Nr. p.k.	Stacija	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Vidēji gadā
1.	Ainaži	–2,6	–3,3	–0,3	5,2	10,5	14,6	17,7	17,0	12,4	7,1	2,5	–0,6	6,7
2.	Alūksne	–4,9	–5,0	–1,0	5,6	11,3	14,8	17,5	16,0	11,1	5,2	0,2	–3,2	5,6
3.	Bauska	–2,9	–2,8	0,7	7,0	12,3	15,6	18,3	17,3	12,4	6,8	2,1	–1,5	7,1
4.	Daugavpils	–4,0	–4,1	0,0	6,8	12,3	15,6	18,1	16,7	11,8	6,1	1,3	–2,4	6,5
5.	Dobele	–2,4	–2,6	0,7	6,6	12,1	15,4	18,1	17,3	12,4	6,8	2,4	–1,0	7,2
6.	Gulbene	–4,5	–4,7	–0,5	6,2	11,8	15,2	17,8	16,4	11,3	5,5	0,5	–2,8	6,0
7.	Jelgava	–2,5	–2,8	0,7	6,7	11,9	15,3	17,9	16,9	12,1	6,7	2,3	–1,2	7,0
8.	Kolka	–0,7	–1,5	0,5	4,4	9,7	14,1	17,5	17,1	13,1	8,0	3,8	0,8	7,2
9.	Liepāja	–0,8	–1,1	1,3	6,2	11,2	14,6	17,9	17,6	13,5	8,3	4,0	1,0	7,8
10.	Mērsrags	–1,5	–2,0	0,5	5,2	10,5	14,6	17,6	16,9	12,6	7,2	3,0	–0,2	7,0
11.	Pāvilosta	–0,9	–1,2	1,2	5,6	10,3	14,2	17,2	17,1	13,1	8,1	3,8	0,8	7,4
12.	Priekuļi	–3,7	–3,8	–0,1	6,2	11,8	15,1	17,8	16,7	11,8	6,1	1,2	–2,1	6,4
13.	Rēzekne	–4,6	–4,6	–0,4	6,5	12,0	15,3	17,8	16,4	11,5	5,6	0,6	–3,0	6,1
14.	Rīga	–2,2	–2,2	1,2	6,9	12,4	16,0	18,9	17,9	13,1	7,3	2,6	–0,8	7,6
15.	Rūjiena	–3,7	–4,1	–0,4	5,9	11,5	15,1	17,8	16,5	11,6	5,9	1,1	–2,3	6,2
16.	Saldus	–2,5	–2,5	0,4	6,2	11,6	14,8	17,6	16,6	12,0	6,6	2,2	–1,1	6,8
17.	Skrīveri	–3,5	–3,5	0,3	6,7	12,1	15,4	18,0	16,8	11,9	6,2	1,5	–2,1	6,6
18.	Skulte	–2,6	–2,9	0,3	5,8	11,0	15,0	18,1	17,4	12,7	7,2	2,4	–1,0	7,0
19.	Stende	–2,4	–2,6	0,2	5,8	11,1	14,5	17,2	16,5	12,0	6,6	2,3	–0,9	6,7
20.	Ventspils	–0,5	–1,0	1,3	5,6	10,4	14,3	17,7	17,8	13,7	8,5	4,2	1,2	7,8
21.	Zīlāni	–3,9	–3,9	0,0	6,6	12,1	15,5	18,1	16,8	11,8	6,1	1,1	–2,5	6,5
22.	Zosēni	–4,4	–4,7	–0,9	5,5	11,0	14,5	17,2	15,8	10,9	5,3	0,6	–2,8	5,7

Piezīme. 1. tabulā norādīta katra mēneša vidējā gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

2. tabula

Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)

Nr. p.k.	Stacija	Mēnesis												Gadā	Gada maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
Nr. p.k.	Stacija	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Gadā	0,02	0,1
1.	Ainaži	8,1	10,8	18,3	25,3	29,8	33,2	33,7	33,2	30,0	22,0	15,4	10,5	33,7	33,0	31,8
2.	Alūksne	8,8	10,9	18,2	26,5	30,2	30,8	33,3	32,9	29,4	21,1	13,1	10,8	33,3	32,7	31,4
3.	Bauska	10,5	12,8	19,2	27,2	29,9	32,1	34,5	34,3	30,5	23,7	17,2	11,4	34,5	34,5	33,1
4.	Daugavpils	10,2	13,1	18,4	27,4	31,8	31,8	35,1	33,5	31,3	23,6	16,3	10,6	35,1	34,2	33,0
5.	Dobele	10,4	13,8	20,0	26,5	30,6	33,1	35,8	35,1	30,7	23,5	16,8	11,5	35,8	35,0	33,7
6.	Gulbene	9,7	11,0	17,3	25,7	30,1	31,4	33,6	33,8	29,8	22,5	14,3	11,3	33,8	33,5	31,9
7.	Jelgava	10,7	13,5	19,7	27,4	30,0	32,8	36,0	33,7	30,1	23,4	17,0	11,6	36,0	34,5	32,9
8.	Kolka	10,0	13,4	19,1	23,5	28,0	31,2	32,0	32,1	28,4	21,5	15,3	12,2	32,1	31,5	30,2
9.	Liepāja	9,0	15,5	18,6	25,4	30,2	33,0	33,7	35,6	30,7	23,0	15,4	10,5	35,6	33,7	32,0
10.	Mērsrags	10,7	13,6	20,8	27,0	31,6	34,6	34,4	33,8	29,1	24,9	15,5	12,4	34,6	34,2	32,7
11.	Pāvilosta	9,4	14,7	18,7	27,3	30,2	32,9	33,4	35,9	30,5	22,4	15,9	11,7	35,9	34,5	32,8
12.	Priekuļi	9,7	10,9	17,4	26,6	30,3	32,0	34,0	32,7	29,5	21,5	14,3	11,0	34,0	33,2	32,1
13.	Rēzekne	10,3	10,5	17,2	25,8	30,0	32,1	34,1	34,7	30,1	22,6	15,2	10,5	34,7	33,9	32,3
14.	Rīga	10,2	13,6	20,5	27,9	30,5	34,0	34,5	33,9	29,4	23,4	17,2	11,8	34,5	33,6	32,6
15.	Rūjiena	9,7	10,7	18,1	26,4	34,4	32,0	34,4	35,6	29,0	21,3	14,0	11,6	35,6	34,2	32,4
16.	Saldus	9,4	12,0	18,8	27,1	29,6	32,4	34,3	33,1	29,4	23,8	16,8	11,6	34,3	33,4	32,1
17.	Skrīveri	10,6	13,5	19,8	26,7	29,9	32,2	35,3	33,8	31,6	22,2	16,2	10,7	35,3	34,2	32,6
18.	Skulte	8,4	11,0	19,0	26,1	30,1	33,0	33,2	35,0	30,2	21,9	15,0	11,2	35,0	33,9	32,7
19.	Stende	9,5	12,0	18,3	27,5	33,4	32,6	33,6	34,3	29,7	23,5	16,1	11,6	34,3	33,5	32,1
20.	Ventspils	8,9	14,2	18,6	25,0	31,7	33,1	34,8	37,8	30,2	22,6	15,1	12,5	37,8	35,0	32,8
21.	Zīlāni	10,0	11,8	18,0	26,3	30,0	31,9	34,7	34,3	30,5	22,6	16,6	10,3	34,7	34,2	32,9
22.	Zosēni	8,7	10,6	18,5	26,5	29,1	31,3	34,1	33,6	28,8	21,2	14,5	10,6	34,1	33,3	31,8

Piezīmes.
1. 2. tabulā norādīta katra mēneša diennakts maksimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir novērojumu termiņā fiksētā visaugstākā gaisa temperatūra.
2. Gada absolūtās maksimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

3. tabula

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (°C)

Nr.
p.k.

Stacija

Mēnesis

Gadā

Gada minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir

III

VII

VIII

XII

0,02

0,1

Ainaži

–35,7

–35,3

–34,4

–18,8

–7,5

–1,3

2,0

0,2

–4,8

–13,8

–18,7

–37,1

–35,6

–32,1

Alūksne

–37,4

–36,8

–28,8

–15,9

–5,8

–0,3

2,9

0,7

–5,1

–10,6

–20,6

–36,8

–37,4

–35,5

–31,5

Bauska

–34,6

–33,9

–25,1

–13,0

–4,0

0,4

3,5

1,1

–4,6

–10,8

–20,4

–33,9

–34,6

–33,9

–30,7

Daugavpils

–42,7

–43,2

–32,0

–18,6

–5,5

–1,3

2,1

–1,5

–5,0

–14,7

–24,1

–38,7

–43,2

–39,7

–35,5

Dobele

–34,1

–35,9

–25,7

–13,2

–3,7

0,3

4,7

1,9

–3,7

–9,2

–21,7

–31,9

–35,9

–34,2

–30,7

Gulbene

–39,0

–37,6

–26,5

–15,4

–6,0

–1,0

3,6

0,5

–5,6

–13,5

–22,8

–38,4

–39,0

–36,4

–32,2

Jelgava

–34,5

–34,9

–30,1

–14,2

–5,3

–1,1

2,8

0,3

–6,4

–10,1

–22,4

–32,2

–34,9

–34,3

–31,3

Kolka

–29,3

–31,5

–22,5

–15,1

–4,6

–1,6

4,2

1,0

–3,2

–5,8

–15,5

–22,3

–31,5

–29,3

–25,3

Liepāja

–32,9

–31,6

–23,8

–10,1

–4,3

0,5

4,6

–1,7

–7,3

–17,5

–25,8

–32,9

–30,3

–26,3

10.

Mērsrags

–33,7

–36,2

–28,9

–16,2

–6,1

–2,2

3,3

1,4

–3,9

–10,0

–18,1

–25,6

–36,2

–34,1

–29,6

11.

Pāvilosta

–32,0

–34,1

–23,1

–12,2

–4,6

–1,2

2,1

1,7

–4,0

–9,5

–16,1

–25,7

–34,1

–31,1

–27,0

12.

Priekuļi

–36,5

–38,0

–26,4

–12,6

–5,4

–1,4

3,5

–0,1

–4,5

–12,9

–20,6

–39,0

–36,2

–31,2

13.

Rēzekne

–38,6

–38,8

–29,0

–18,4

–5,0

–0,8

2,0

–0,4

–5,0

–12,5

–24,2

–38,5

–38,8

–36,9

–32,5

14.

Rīga

–33,7

–34,9

–30,3

–13,1

–5,5

–2,3

4,0

0,0

–4,1

–9,5

–20,5

–31,9

–34,9

–33,8

–29,4

15.

Rūjiena

–42,2

–38,7

–30,2

–18,5

–6,5

–1,1

2,8

1,0

–5,8

–13,9

–21,3

–39,2

–42,2

–38,5

–33,4

16.

Saldus

–34,2

–36,2

–26,9

–12,6

–4,0

–1,4

3,8

1,8

–4,2

–9,4

–22,5

–30,5

–36,2

–33,4

–29,2

17.

Skrīveri

–37,3

–38,4

–30,7

–18,0

–4,9

–2,2

3,5

–0,6

–4,6

–12,5

–23,6

–32,8

–38,4

–36,2

–32,6

18.

Skulte

–41,8

–34,9

–27,6

–18,4

–5,8

–2,3

3,8

0,3

–5,2

–12,2

–17,7

–32,7

–41,8

–37,0

–32,0

19.

Stende

–34,5

–36,1

–27,9

–15,9

–5,4

–3,1

2,0

–0,2

–4,5

–11,8

–16,7

–26,0

–36,1

–33,3

–29,2

20.

Ventspils

–31,6

–29,5

–26,7

–12,7

–4,3

0,5

4,2

2,6

–2,9

–8,5

–15,0

–25,0

–31,6

–28,9

–24,5

21.

Zīlāni

–35,4

–36,7

–24,6

–14,4

–4,6

–0,4

4,1

0,3

–4,2

–10,9

–22,0

–35,2

–36,7

–34,9

–31,6

22.

Zosēni

–40,6

–42,2

–30,5

–21,8

–10,5

–2,0

1,1

–1,7

–7,3

–16,3

–24,6

–42,9

–40,3

–35,9

Piezīmes.
1. 3. tabulā norādīta katra mēneša diennakts minimālās gaisa temperatūras vērtība visā novērojumu periodā. Mēneša un gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir novērojumu termiņā fiksētā viszemākā gaisa temperatūra.
2. Gada absolūtās minimālās gaisa temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

4. tabula

Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)

Nr. p.k.	Stacija	Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra	Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
Nr. p.k.	Stacija	Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra	0,02	0,1
1.	Ainaži	21,8	25,8	24,2
2.	Alūksne	22,2	25,8	24,3
3.	Bauska	23,5	26,9	25,7
4.	Daugavpils	23,5	26,8	25,7
5.	Dobele	23,4	27,1	25,7
6.	Gulbene	22,7	26,6	25,1
7.	Jelgava	23,3	27,0	26,0
8.	Kolka	20,7	24,1	23,0
9.	Liepāja	21,4	25,1	23,7
10.	Mērsrags	21,7	25,0	23,8
11.	Pāvilosta	21,3	24,8	23,5
12.	Priekuļi	22,6	26,3	24,9
13.	Rēzekne	22,9	26,5	25,1
14.	Rīga	23,0	28,2	25,7
15.	Rūjiena	22,8	26,9	25,2
16.	Saldus	22,4	26,2	24,9
17.	Skrīveri	23,1	26,8	25,4
18.	Skulte	22,2	25,7	24,5
19.	Stende	22,2	25,7	24,7
20.	Ventspils	20,8	24,8	23,4
21.	Zīlāni	23,1	27,0	25,6
22.	Zosēni	22,3	26,0	24,5

Piezīmes.
1. 4. tabulā norādīta viskarstākā mēneša vidējās maksimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada viskarstākā mēneša katras diennakts maksimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.
2. Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

5. tabula

Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra un tās varbūtības (°C)

Nr. p.k.	Stacija	Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra	Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
Nr. p.k.	Stacija	Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra	0,02	0,1
1.	Ainaži	–10,7	–19,6	–16,3
2.	Alūksne	–12,0	–19,7	–17,1
3.	Bauska	–10,4	–19,0	–15,8
4.	Daugavpils	–12,1	–21,1	–17,9
5.	Dobele	–9,6	–17,8	–15,1
6.	Gulbene	–12,2	–20,4	–17,4
7.	Jelgava	–10,3	–19,6	–15,7
8.	Kolka	–7,4	–17,0	–12,6
9.	Liepāja	–7,3	–15,2	–12,1
10.	Mērsrags	–8,8	–18,3	–14,1
11.	Pāvilosta	–7,6	–15,1	–12,3
12.	Priekuļi	–11,0	–19,3	–16,1
13.	Rēzekne	–11,9	–20,2	–17,2
14.	Rīga	–9,5	–18,8	–14,9
15.	Rūjiena	–11,6	–20,0	–16,9
16.	Saldus	–9,4	–17,2	–14,3
17.	Skrīveri	–11,1	–20,0	–16,5
18.	Skulte	–9,9	–19,0	–15,6
19.	Stende	–9,7	–18,2	–14,7
20.	Ventspils	–6,9	–14,9	–11,5
21.	Zīlāni	–11,1	–19,5	–16,5
22.	Zosēni	–12,7	–21,6	–18,4

Piezīmes.
1. 5. tabulā norādīta visaukstākā mēneša vidējās minimālās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā katra gada visaukstākā mēneša katras diennakts minimālās gaisa temperatūras vidējā vērtība visā novērojumu periodā. Visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru iegūst, aprēķinot vidējo aritmētisko no iegūtajām katra gada vērtībām.
2. Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

6. tabula

Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr. p.k.	Stacija	Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra	Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra, kuras pārsniegšanas varbūtība ir
Nr. p.k.	Stacija	Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra	0,02	0,1
1.	Ainaži	–22,1	–26,0	–20,9
2.	Alūksne	–23,3	–27,3	–22,4
3.	Bauska	–21,8	–24,6	–20,5
4.	Daugavpils	–23,3	–26,4	–22,3
5.	Dobele	–21,5	–24,9	–20,1
6.	Gulbene	–23,4	–27,3	–22,3
7.	Jelgava	–21,7	–24,9	–20,2
8.	Kolka	–16,6	–22,3	–15,6
9.	Liepāja	–17,8	–21,2	–16,5
10.	Mērsrags	–18,7	–24,1	–17,4
11.	Pāvilosta	–17,7	–21,2	–16,4
12.	Priekuļi	–22,3	–26,7	–21,1
13.	Rēzekne	–22,8	–26,8	–22,0
14.	Rīga	–20,0	–23,9	–18,6
15.	Rūjiena	–23,2	–27,3	–22,1
16.	Saldus	–19,9	–23,1	–18,7
17.	Skrīveri	–22,0	–25,0	–20,8
18.	Skulte	–21,2	–25,1	–19,8
19.	Stende	–19,3	–22,4	–18,0
20.	Ventspils	–16,4	–19,8	–15,2
21.	Zīlāni	–22,9	–26,5	–21,7
22.	Zosēni	–24,6	–28,6	–23,1

Piezīmes.
1. 6. tabulā norādīta pēdējo 50 gadu (1969.–2018. gads) visaukstāko piecu secīgu diennakšu vidējās gaisa temperatūras vērtība, kura iegūta kā vidējā vērtība no 20 % (10 vērtības no 50 gadiem) aukstāko katra gada piecu secīgu visaukstāko dienu vidējām vērtībām.
2. Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra raksturota ar temperatūras vērtībām, kuru pārsniegšanas varbūtība ir 0,02 un 0,1 (šādas varbūtības parāda konkrētās gaisa temperatūras vērtības iestāšanās iespējamību attiecīgi reizi 50 gados un reizi 10 gados).

7. tabula

Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (°C)

Nr. p. k.	Stacija	Apkures periods
Nr. p. k.	Stacija	perioda ilgums (dienas)	vidējā temperatūra (°C)
1.	Ainaži	201	0,7
2.	Alūksne	204	–0,9
3.	Bauska	195	0,6
4.	Daugavpils	197	–0,2
5.	Dobele	196	0,9
6.	Gulbene	204	–0,5
7.	Jelgava	197	0,7
8.	Kolka	200	1,7
9.	Liepāja	193	2,0
10.	Mērsrags	201	1,4
11.	Pāvilosta	196	1,9
12.	Priekuļi	197	–0,2
13.	Rēzekne	202	–0,5
14.	Rīga	192	1,1
15.	Rūjiena	204	–0,1
16.	Saldus	195	0,7
17.	Skrīveri	197	0,1
18.	Skulte	200	0,8
19.	Stende	199	0,8
20.	Ventspils	196	2,1
21.	Zīlāni	198	–0,3
22.	Zosēni	206	–0,5

Piezīme. 7. tabulā norādīts apkures perioda vidējais garums un vidējā diennakts gaisa temperatūra laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Apkures perioda ilgums ir dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra 8 °C vai zemāka vismaz trīs diennaktis pēc kārtas. Aprēķinos izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra faktiskās gaisa temperatūras mērījumi astoņas reizes diennaktī. Dienu skaita un gaisa temperatūras vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

8. tabula

Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (°C)

Nr. p. k.	Stacija	Mēnesis
Nr. p. k.	Stacija	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII
1.	Ainaži	4,9	5,5	6,7	8,9	10,1	8,9	9,0	8,9	8,1	6,2	4,7	4,7
2.	Alūksne	4,6	5,7	7,0	9,3	10,6	9,8	9,6	9,0	7,6	5,5	3,9	4,0
3.	Bauska	4,7	5,6	7,4	10,1	11,7	11,2	11,2	11,2	9,4	6,9	4,5	4,4
4.	Daugavpils	5,2	6,5	8,1	10,8	12,2	11,3	11,3	11,0	9,6	7,1	4,5	4,4
5.	Dobele	4,9	5,6	7,1	10,0	11,5	10,7	10,8	10,6	9,1	6,9	4,5	4,3
6.	Gulbene	4,8	5,8	7,3	9,9	11,4	10,6	10,5	10,2	8,8	6,3	4,3	4,3
7.	Jelgava	5,1	6,1	8,2	11,0	12,7	12,0	12,0	11,8	10,4	7,6	4,9	4,8
8.	Kolka	4,1	4,7	5,9	7,2	8,4	7,8	7,6	7,4	6,5	5,4	4,1	4,0
9.	Liepāja	4,5	4,9	5,9	7,8	8,7	7,7	7,5	7,6	7,0	5,8	4,3	4,4
10.	Mērsrags	4,6	5,4	7,2	9,1	10,4	9,9	9,7	9,5	8,4	6,5	4,5	4,4
11.	Priekuļi	4,6	5,3	6,7	9,0	10,8	9,9	9,9	9,3	7,9	5,7	4,0	4,1
12.	Pāvilosta	4,5	5,0	6,5	8,7	9,5	8,6	8,4	8,8	8,1	6,3	4,6	4,4
13.	Rēzekne	4,7	5,7	7,2	9,9	11,3	10,7	10,6	10,6	8,8	6,4	4,3	4,2
14.	Rīga	4,3	5,0	6,5	8,8	9,7	9,0	8,8	8,4	7,4	5,7	3,9	4,0
15.	Rūjiena	4,9	5,8	7,3	10,0	11,7	10,7	10,7	10,3	9,0	6,5	4,5	4,5
16.	Saldus	4,6	5,4	7,2	9,9	11,5	10,6	10,4	9,8	8,6	6,5	4,2	4,2
17.	Skrīveri	4,9	6,0	7,5	10,2	11,8	11,0	10,9	10,5	9,0	6,7	4,4	4,3
18.	Skulte	4,7	5,2	6,5	8,6	9,7	8,7	8,5	8,4	7,8	6,0	4,5	4,4
19.	Stende	4,8	5,4	7,4	9,9	11,7	11,0	10,9	10,2	9,0	6,6	4,5	4,6
20.	Ventspils	3,7	4,1	4,7	6,2	6,7	6,1	6,1	6,4	5,9	4,9	3,9	3,9
21.	Zosēni	5,0	6,0	7,8	10,4	12,5	11,3	11,1	10,6	9,0	6,4	4,3	4,4
22.	Zīlāni	4,6	5,8	7,5	10,0	11,5	10,7	10,7	10,5	8,7	6,4	4,2	4,2
Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam.

9. tabula

Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)

Nr. p.k.	Stacija	Mēnesis												Vidēji gadā
Nr. p.k.	Stacija	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Vidēji gadā
1.	Ainaži	4,8	4,6	5,1	6,7	9,4	13,0	15,9	15,2	12,0	8,8	6,7	5,5	9,0
2.	Alūksne	4,3	4,1	4,6	6,4	8,9	12,2	14,9	14,3	11,1	8,0	6,0	4,8	8,3
3.	Bauska	4,7	4,6	5,3	7,1	9,8	12,8	15,3	14,6	11,7	8,7	6,7	5,2	8,9
4.	Daugavpils	4,4	4,3	4,9	6,8	9,7	12,7	15,2	14,5	11,4	8,3	6,3	4,9	8,6
5.	Dobele	4,9	4,8	5,3	7,0	9,6	12,6	15,3	14,7	11,8	8,8	6,8	5,4	8,9
6.	Gulbene	4,3	4,2	4,7	6,4	9,2	12,4	15,1	14,3	11,2	8,1	6,1	4,9	8,4
7.	Jelgava	4,8	4,7	5,2	7,0	9,7	12,7	15,5	14,8	11,8	8,6	6,7	5,3	8,9
8.	Kolka	5,2	5,0	5,4	6,8	9,3	12,6	15,9	15,7	12,3	9,0	7,1	5,8	9,2
9.	Liepāja	5,4	5,2	5,7	7,3	9,8	12,9	15,8	15,6	12,5	9,3	7,3	6,0	9,4
10.	Mērsrags	5,0	4,8	5,2	6,8	9,3	12,4	15,5	15,2	11,9	8,7	6,8	5,5	8,9
11.	Pāvilosta	5,3	5,1	5,5	7,0	9,6	12,7	15,6	15,4	12,3	9,1	7,2	5,9	9,2
12.	Priekuļi	4,5	4,4	4,9	6,6	9,0	12,2	14,9	14,3	11,3	8,3	6,3	5,0	8,5
13.	Rēzekne	4,2	4,1	4,7	6,5	9,4	12,5	15,1	14,3	11,2	8,0	6,1	4,8	8,4
14.	Rīga	4,8	4,7	5,2	6,9	9,6	12,8	15,6	15,1	12,0	8,8	6,7	5,4	9,0
15.	Rūjiena	4,5	4,4	4,9	6,6	9,1	12,4	15,2	14,6	11,5	8,4	6,3	5,0	8,6
16.	Saldus	4,9	4,8	5,2	6,8	9,3	12,2	14,9	14,6	11,8	8,7	6,8	5,5	8,8
17.	Skrīveri	4,6	4,5	5,0	6,8	9,5	12,6	15,2	14,7	11,6	8,4	6,5	5,1	8,7
18.	Skulte	4,8	4,6	5,2	6,9	9,7	13,0	15,9	15,2	12,0	8,7	6,7	5,3	9,0
19.	Stende	4,9	4,7	5,1	6,6	9,0	11,9	14,6	14,4	11,6	8,6	6,7	5,4	8,6
20.	Ventspils	5,3	5,1	5,6	7,0	9,7	12,9	16,1	15,8	12,6	9,2	7,2	5,9	9,4
21.	Zīlāni	4,4	4,4	4,9	6,7	9,5	12,6	15,2	14,5	11,4	8,2	6,2	4,9	8,6
22.	Zosēni	4,3	4,2	4,7	6,3	8,8	12,0	14,6	14,0	11,0	8,0	6,1	4,9	8,2

Piezīme. 9. tabulā norādīta katra mēneša diennakts vidējā ūdens tvaiku parciālā spiediena vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Ūdens tvaiku parciālais spiediens ir gaisa mitruma raksturlielums, kas norāda uz spiedienu, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu tilpumu, kādu ieņem mitrais gaiss. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes faktiskās gaisa temperatūras un relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a; WMO, 2017b).

10. tabula

Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)

Nr. p.k.	Stacija	Mēnesis												Vidēji gadā
Nr. p.k.	Stacija	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Vidēji gadā
1.	Ainaži	88	87	82	76	74	78	79	79	82	84	88	88	82
2.	Alūksne	91	88	78	70	67	73	76	79	84	88	92	92	82
3.	Bauska	87	85	79	71	69	73	74	76	81	86	89	89	80
4.	Daugavpils	87	85	77	69	69	73	75	78	82	85	89	89	80
5.	Dobele	88	86	80	72	68	73	75	76	82	86	90	90	80
6.	Gulbene	89	86	77	68	67	73	75	78	83	87	91	91	80
7.	Jelgava	87	85	79	72	71	74	77	79	83	86	89	90	81
8.	Kolka	86	86	83	80	77	79	80	81	81	82	86	87	82
9.	Liepāja	88	86	83	77	75	78	78	78	81	83	87	87	82
10.	Mērsrags	86	84	80	77	73	75	77	79	82	83	87	87	81
11.	Pāvilosta	87	85	81	77	76	79	80	79	81	83	87	87	82
12.	Priekuļi	88	86	78	70	66	72	74	76	81	86	90	90	80
13.	Rēzekne	88	85	77	68	68	73	76	78	83	86	90	90	80
14.	Rīga	85	82	75	68	65	69	70	72	78	82	86	86	76
15.	Rūjiena	89	87	79	71	68	73	76	79	84	87	90	91	81
16.	Saldus	90	87	80	73	69	74	76	79	84	87	91	91	82
17.	Skrīveri	88	86	78	70	68	73	75	78	83	87	90	90	80
18.	Skulte	87	85	80	74	74	76	77	77	81	83	87	88	81
19.	Stende	89	86	80	72	69	74	76	78	83	86	90	90	81
20.	Ventspils	86	85	82	78	77	79	79	78	80	81	85	85	81
21.	Zīlāni	88	86	78	70	68	73	75	77	82	86	89	89	80
22.	Zosēni	89	86	78	71	69	74	76	79	84	87	91	91	81

Piezīme. 10. tabulā norādīts katra mēneša diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem, un to izsaka kā procentuālo gaisa ūdens tvaika parciālā spiediena attiecību pret maksimāli piesātināta gaisa ūdens tvaika parciālo spiedienu noteiktā temperatūrā un atmosfērā. Parametrs aprēķināts, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas statistisko aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).

11. tabula

Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)

Nr. p.k.	Stacija	Mēnesis												Vidēji gadā
Nr. p.k.	Stacija	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Vidēji gadā
1.	Ainaži	13	16	24	33	35	31	31	31	27	22	15	14	24
2.	Alūksne	11	17	30	39	42	39	38	35	30	21	11	10	27
3.	Bauska	12	17	28	39	42	40	41	40	33	23	13	11	28
4.	Daugavpils	14	18	32	43	46	42	42	40	34	25	14	12	30
5.	Dobele	13	17	28	38	42	39	40	41	33	23	13	11	28
6.	Gulbene	12	18	30	40	42	39	39	38	32	22	13	10	28
7.	Jelgava	15	20	32	44	47	43	42	41	34	25	15	12	31
8.	Kolka	15	17	23	28	31	30	28	27	24	21	16	15	23
9.	Liepāja	14	17	24	31	33	29	29	29	27	22	16	15	24
10.	Mērsrags	15	18	27	34	38	35	34	32	29	23	16	14	26
11.	Pāvilosta	15	18	26	33	34	31	30	31	28	23	17	16	25
12.	Priekuļi	12	16	28	37	41	38	38	36	30	20	12	11	27
13.	Rēzekne	12	17	29	39	41	39	39	38	31	23	13	11	28
14.	Rīga	14	18	28	37	39	37	36	34	30	22	14	13	27
15.	Rūjiena	12	17	30	40	43	40	40	37	31	22	12	11	28
16.	Saldus	12	17	29	39	43	40	39	38	31	22	13	10	28
17.	Skrīveri	13	18	31	41	44	41	41	39	32	23	13	11	29
18.	Skulte	14	17	25	32	34	32	32	30	26	22	15	14	24
19.	Stende	13	17	29	40	44	41	40	38	32	22	13	11	28
20.	Ventspils	14	16	21	25	25	23	24	25	23	20	16	15	21
21.	Zīlāni	13	17	29	40	43	40	40	40	32	23	13	11	28
22.	Zosēni	12	17	31	43	46	42	41	38	31	22	12	10	29

Piezīme. 11. tabulā norādīta katra mēneša vidējā starpība starp diennakts augstāko un zemāko relatīvā mitruma mērījumu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Aprēķinā izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes relatīvā mitruma mērījumi astoņas reizes diennaktī – pl. 00.00, 3.00, 6.00, 9.00, 12.00, 15.00, 18.00 un 21.00 pēc universālā koordinētā (UTC) laika. Ilggadīgais vidējais aritmētiskais aprēķināts saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadlīnijām (WMO, 2017a).

12. tabula

Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)

Nr. p.k.	Stacija	Mēnesis												Kopā gadā
Nr. p.k.	Stacija	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Kopā gadā
1.	Ainaži	46	34	32	34	39	63	49	79	59	80	62	47	624
2.	Alūksne	58	45	43	41	61	93	82	87	63	75	64	53	765
3.	Bauska	38	31	29	38	47	62	71	61	54	62	48	42	583
4.	Daugavpils	42	39	37	36	58	77	78	75	59	60	49	45	655
5.	Dobele	39	30	30	35	43	66	78	66	56	65	47	40	595
6.	Kolka	46	38	35	34	33	62	72	85	57	69	60	51	642
7.	Liepāja	58	42	37	30	37	49	68	79	74	87	78	71	710
8.	Mērsrags	44	34	32	38	44	70	78	78	53	69	55	45	640
9.	Priekuļi	52	40	38	42	58	82	82	87	56	76	58	49	720
10.	Rēzekne	43	36	32	31	61	82	65	66	53	62	48	41	620
11.	Rīga	42	37	33	36	47	66	81	81	66	77	57	48	671
12.	Rūjiena	52	40	39	38	48	81	72	85	55	79	60	51	700
13.	Saldus	51	39	37	38	46	63	76	72	63	70	53	53	661
14.	Skrīveri	57	43	42	43	59	79	83	84	62	78	64	55	749
15.	Skulte	52	43	37	38	46	70	78	88	57	82	61	52	704
16.	Stende	53	40	39	40	45	74	78	87	67	78	58	53	712
17.	Ventspils	60	45	37	33	37	51	63	78	65	83	74	73	699
18.	Zosēni	60	45	42	42	57	80	80	80	57	79	59	56	737

Piezīmes.
1. 12. tabulā norādīta ilggadīgā katra mēneša un gada summārā nokrišņu vērtība laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam. Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras nokrišņus, kā arī stipras rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m² horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Summārā vērtība aprēķināta, izmantojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra piezemes nokrišņu mērījumus un saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ilgtermiņa klimatisko parametru aprēķinu vadlīnijām (WMO, 2017a).
2. Nokrišņu summa datu iztrūkuma dēļ netika aprēķināta četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās – Jelgavā, Gulbenē, Pāvilostā un Zīlānos.

13. tabula

Apledojuma–sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr. p. k.	Vieta	Svars (g/m), kas iespējams reizi
Nr. p. k.	Vieta	2 gados	5 gados	10 gados	15 gados	20 gados	25 gados	30 gados	50 gados
1.	Alūksne	181	316	406	456	492	519	541	603
2.	Daugavpils	49	85	109	123	132	139	145	162
3.	Liepāja	32	61	80	91	99	105	109	123
4.	Rīga	46	97	130	149	162	172	180	203
5.	Skrīveri	123	238	315	358	388	412	431	484
6.	Ventspils	60	119	158	180	196	208	218	245
Piezīme. 13. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma–sarmas nogulumu maksimālo svaru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā.

14. tabula

Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr. p. k.	Vieta	Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi
Nr. p. k.	Vieta	2 gados	5 gados	10 gados	15 gados	20 gados	25 gados	30 gados	50 gados
1.	Alūksne	4,4	6,7	8,0	8,6	9,1	9,4	9,7	10,4
2.	Daugavpils	1,5	2,4	3,0	3,3	3,5	3,6	3,7	4,1
3.	Liepāja	1,0	1,8	2,3	2,6	2,7	2,9	3,0	3,3
4.	Rīga	1,4	2,7	3,4	3,8	4,1	4,3	4,4	4,8
5.	Skrīveri	3,3	5,5	6,7	7,3	7,7	8,1	8,3	9,0
6.	Ventspils	1,8	3,2	4,0	4,4	4,7	4,9	5,1	5,6
Piezīme. 14. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma slāņa maksimālo izmēru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā.

15. tabula

Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm) dažādiem atkārtojamības periodiem gados

Nr. p. k.	Vieta	Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm), kas iespējams reizi
Nr. p. k.	Vieta	2 gados	5 gados	10 gados	20 gados	50 gados	100 gados
1.	Ainaži	60	82	94	105	116	125
2.	Alūksne	88	108	119	129	141	149
3.	Bauska	62	82	93	103	114	121
4.	Daugavpils	78	98	110	120	131	140
5.	Dobele	62	85	97	107	119	127
6.	Gulbene	79	98	109	119	130	138
7.	Jelgava	59	79	91	100	111	119
8.	Kolka	47	67	78	87	98	105
9.	Liepāja	46	67	78	87	97	104
10.	Mērsrags	49	70	81	90	101	108
11.	Pāvilosta	42	62	72	80	90	96
12.	Priekuļi	70	90	101	110	121	129
13.	Rēzekne	80	99	109	119	130	137
14.	Rīga	59	80	91	101	112	120
15.	Rūjiena	72	93	104	114	126	134
16.	Saldus	62	84	96	105	117	125
17.	Skrīveri	73	94	106	116	128	136
18.	Skulte	58	80	91	101	113	121
19.	Stende	57	78	89	99	110	117
20.	Ventspils	39	56	66	73	82	89
21.	Zīlāni	74	94	104	114	125	133
22.	Zosēni	80	99	111	120	132	140
Piezīmes. 1. 15. tabulā (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) norādīts mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums. 2. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir aukstajos gadalaikos ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Atbilstoši grunts dažādības novērtējumam Latvijā 56 % ir mālainas gruntis, 36 % – smilšainas un 8 % – kūdrainas. Smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas. Grunts normatīvā sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2 (atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šā koeficienta pareizību).

16. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām janvārī (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums					Izkliedētais saules starojums		Kopējais saules starojums
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	0,16	0,00	0,51	0,13	0,10	0,10	0,21	0,27	0,10	0,62	0,23	0,31
2.	Alūksne	0,18	0,00	0,54	0,13	0,11	0,11	0,22	0,29	0,11	0,65	0,24	0,32
3.	Bauska	0,17	0,00	0,47	0,12	0,10	0,13	0,25	0,29	0,13	0,60	0,25	0,35
4.	Daugavpils	0,21	0,00	0,60	0,16	0,12	0,14	0,28	0,34	0,14	0,74	0,30	0,40
5.	Dobele	0,16	0,00	0,47	0,12	0,09	0,12	0,25	0,28	0,12	0,59	0,25	0,34
6.	Gulbene	0,18	0,00	0,54	0,13	0,10	0,12	0,23	0,30	0,12	0,65	0,24	0,34
7.	Jelgava	0,16	0,00	0,45	0,11	0,09	0,12	0,25	0,28	0,12	0,57	0,23	0,34
8.	Kolka	0,14	0,00	0,46	0,12	0,09	0,10	0,21	0,25	0,10	0,56	0,22	0,29
9.	Liepāja	0,18	0,00	0,56	0,15	0,11	0,13	0,26	0,31	0,13	0,69	0,28	0,37
10.	Mērsrags	0,16	0,00	0,50	0,13	0,10	0,11	0,22	0,27	0,11	0,61	0,24	0,32
11.	Pāvilosta	0,18	0,00	0,58	0,15	0,12	0,12	0,25	0,31	0,12	0,70	0,28	0,36
12.	Priekuļi	0,18	0,00	0,53	0,13	0,10	0,11	0,22	0,29	0,11	0,64	0,24	0,33
13.	Rēzekne	0,20	0,00	0,61	0,16	0,12	0,12	0,25	0,32	0,12	0,73	0,28	0,37
14.	Rīga	0,17	0,00	0,55	0,14	0,11	0,12	0,24	0,29	0,12	0,67	0,26	0,35
15.	Rūjiena	0,15	0,00	0,47	0,11	0,09	0,10	0,21	0,25	0,10	0,58	0,22	0,30
16.	Saldus	0,18	0,00	0,52	0,13	0,10	0,12	0,25	0,30	0,12	0,65	0,26	0,35
17.	Skrīveri	0,18	0,00	0,57	0,15	0,11	0,12	0,25	0,31	0,12	0,69	0,27	0,36
18.	Skulte	0,17	0,00	0,54	0,14	0,11	0,11	0,22	0,28	0,11	0,65	0,25	0,33
19.	Stende	0,17	0,00	0,52	0,13	0,10	0,12	0,23	0,28	0,12	0,63	0,25	0,34
20.	Ventspils	0,16	0,00	0,51	0,13	0,10	0,11	0,22	0,27	0,11	0,62	0,24	0,32
21.	Zīlāni	0,20	0,00	0,59	0,15	0,12	0,13	0,25	0,33	0,13	0,71	0,28	0,37
22.	Zosēni	0,18	0,00	0,54	0,13	0,11	0,11	0,23	0,29	0,11	0,66	0,25	0,34

Piezīme. 16. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

17. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām februārī (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums					Izkliedētais saules starojums		Kopējais saules starojums
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	0,36	0,00	0,97	0,32	0,33	0,26	0,52	0,62	0,26	1,23	0,58	0,85
2.	Alūksne	0,38	0,00	0,98	0,30	0,34	0,27	0,54	0,65	0,27	1,25	0,57	0,88
3.	Bauska	0,32	0,00	0,85	0,27	0,30	0,29	0,57	0,60	0,29	1,14	0,55	0,87
4.	Daugavpils	0,39	0,00	1,01	0,32	0,36	0,30	0,61	0,69	0,30	1,31	0,63	0,97
5.	Dobele	0,31	0,00	0,83	0,28	0,29	0,29	0,57	0,60	0,29	1,12	0,56	0,86
6.	Gulbene	0,39	0,00	0,99	0,30	0,35	0,28	0,56	0,67	0,28	1,27	0,58	0,91
7.	Jelgava	0,29	0,00	0,76	0,25	0,27	0,28	0,57	0,58	0,28	1,05	0,53	0,83
8.	Kolka	0,31	0,00	0,77	0,25	0,26	0,25	0,51	0,56	0,25	1,03	0,51	0,77
9.	Liepāja	0,35	0,00	0,90	0,30	0,31	0,30	0,60	0,65	0,30	1,20	0,60	0,91
10.	Mērsrags	0,32	0,00	0,79	0,26	0,27	0,27	0,53	0,59	0,27	1,05	0,52	0,80
11.	Pāvilosta	0,39	0,00	1,02	0,33	0,35	0,28	0,55	0,66	0,28	1,30	0,61	0,91
12.	Priekuļi	0,39	0,00	0,98	0,30	0,33	0,26	0,53	0,65	0,26	1,24	0,56	0,86
13.	Rēzekne	0,39	0,00	1,05	0,34	0,37	0,29	0,58	0,68	0,29	1,33	0,62	0,95
14.	Rīga	0,35	0,00	0,94	0,32	0,33	0,28	0,56	0,63	0,28	1,22	0,60	0,88
15.	Rūjiena	0,36	0,00	0,94	0,30	0,32	0,26	0,51	0,62	0,26	1,19	0,55	0,83
16.	Saldus	0,35	0,00	0,90	0,29	0,32	0,28	0,56	0,63	0,28	1,18	0,57	0,88
17.	Skrīveri	0,37	0,00	0,95	0,30	0,33	0,28	0,57	0,66	0,28	1,24	0,59	0,90
18.	Skulte	0,39	0,00	1,01	0,34	0,35	0,27	0,54	0,65	0,27	1,28	0,61	0,88
19.	Stende	0,34	0,00	0,87	0,28	0,30	0,27	0,55	0,61	0,27	1,14	0,55	0,84
20.	Ventspils	0,33	0,00	0,85	0,28	0,29	0,27	0,55	0,61	0,27	1,13	0,56	0,84
21.	Zīlāni	0,37	0,00	0,95	0,30	0,33	0,29	0,58	0,66	0,29	1,24	0,59	0,91
22.	Zosēni	0,38	0,00	0,97	0,31	0,33	0,27	0,54	0,65	0,27	1,24	0,58	0,88

Piezīme. 17. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

18. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām martā (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums					Izkliedētais saules starojums		Kopējais saules starojums
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	0,67	0,00	1,41	0,70	0,94	0,56	1,13	1,24	0,56	1,98	1,26	2,07
2.	Alūksne	0,64	0,00	1,28	0,59	0,86	0,58	1,15	1,21	0,58	1,86	1,16	2,01
3.	Bauska	0,60	0,00	1,22	0,58	0,84	0,58	1,17	1,18	0,58	1,80	1,17	2,00
4.	Daugavpils	0,57	0,00	1,17	0,58	0,81	0,61	1,22	1,17	0,61	1,77	1,19	2,03
5.	Dobele	0,56	0,00	1,20	0,60	0,83	0,58	1,16	1,14	0,58	1,78	1,18	1,99
6.	Gulbene	0,61	0,00	1,21	0,57	0,82	0,59	1,17	1,20	0,59	1,80	1,15	1,99
7.	Jelgava	0,59	0,00	1,17	0,57	0,81	0,58	1,16	1,17	0,58	1,75	1,15	1,97
8.	Kolka	0,63	0,00	1,31	0,66	0,88	0,56	1,12	1,19	0,56	1,87	1,22	1,99
9.	Liepāja	0,69	0,00	1,46	0,72	0,99	0,60	1,20	1,29	0,60	2,06	1,32	2,19
10.	Mērsrags	0,65	0,00	1,31	0,67	0,88	0,57	1,15	1,22	0,57	1,88	1,24	2,03
11.	Pāvilosta	0,74	0,00	1,53	0,75	1,02	0,58	1,16	1,32	0,58	2,11	1,33	2,18
12.	Priekuļi	0,65	0,00	1,28	0,60	0,86	0,57	1,13	1,21	0,57	1,85	1,17	1,99
13.	Rēzekne	0,59	0,00	1,18	0,55	0,81	0,59	1,18	1,18	0,59	1,77	1,14	1,99
14.	Rīga	0,64	0,00	1,28	0,64	0,87	0,59	1,17	1,22	0,59	1,87	1,22	2,04
15.	Rūjiena	0,63	0,00	1,22	0,58	0,82	0,56	1,12	1,19	0,56	1,78	1,15	1,94
16.	Saldus	0,61	0,00	1,22	0,61	0,83	0,59	1,17	1,19	0,59	1,80	1,20	2,00
17.	Skrīveri	0,61	0,00	1,25	0,59	0,85	0,58	1,17	1,20	0,58	1,83	1,18	2,02
18.	Skulte	0,69	0,00	1,45	0,72	0,97	0,56	1,13	1,25	0,56	2,01	1,28	2,10
19.	Stende	0,64	0,00	1,31	0,67	0,88	0,58	1,15	1,22	0,58	1,89	1,25	2,04
20.	Ventspils	0,68	0,00	1,44	0,72	0,97	0,57	1,15	1,26	0,57	2,02	1,29	2,12
21.	Zīlāni	0,62	0,00	1,24	0,58	0,85	0,59	1,17	1,20	0,59	1,82	1,17	2,02
22.	Zosēni	0,64	0,00	1,29	0,60	0,87	0,57	1,15	1,21	0,57	1,86	1,17	2,01

Piezīme. 18. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

19. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām aprīlī (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums					Izkliedētais saules starojums		Kopējais saules starojums
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	1,12	0,03	1,73	1,28	2,01	0,87	1,74	1,99	0,90	2,60	2,15	3,75
2.	Alūksne	1,00	0,02	1,41	0,99	1,65	0,92	1,84	1,92	0,95	2,33	1,91	3,49
3.	Bauska	1,10	0,03	1,60	1,15	1,89	0,90	1,80	2,00	0,93	2,50	2,05	3,69
4.	Daugavpils	1,00	0,02	1,50	1,02	1,78	0,92	1,85	1,93	0,95	2,43	1,95	3,62
5.	Dobele	1,13	0,03	1,63	1,15	1,92	0,90	1,79	2,02	0,92	2,52	2,05	3,71
6.	Gulbene	1,03	0,03	1,49	1,04	1,73	0,92	1,83	1,95	0,94	2,41	1,96	3,57
7.	Jelgava	1,10	0,03	1,61	1,16	1,90	0,89	1,79	2,00	0,92	2,50	2,05	3,68
8.	Kolka	1,14	0,03	1,72	1,30	2,00	0,87	1,75	2,02	0,91	2,60	2,18	3,75
9.	Liepāja	1,25	0,03	1,91	1,35	2,24	0,88	1,76	2,13	0,91	2,79	2,23	4,00
10.	Mērsrags	1,08	0,03	1,62	1,22	1,90	0,87	1,74	1,95	0,90	2,49	2,09	3,64
11.	Pāvilosta	1,22	0,03	1,83	1,35	2,14	0,88	1,75	2,10	0,91	2,70	2,23	3,89
12.	Priekuļi	1,04	0,03	1,46	1,02	1,70	0,91	1,81	1,95	0,93	2,36	1,93	3,51
13.	Rēzekne	1,01	0,02	1,48	1,01	1,73	0,92	1,85	1,93	0,95	2,40	1,93	3,58
14.	Rīga	1,09	0,03	1,60	1,16	1,87	0,90	1,79	1,98	0,92	2,49	2,06	3,67
15.	Rūjiena	1,04	0,03	1,50	1,11	1,74	0,90	1,80	1,94	0,93	2,40	2,00	3,54
16.	Saldus	1,13	0,03	1,58	1,13	1,86	0,90	1,81	2,04	0,93	2,48	2,03	3,67
17.	Skrīveri	1,05	0,03	1,48	1,04	1,74	0,91	1,82	1,95	0,93	2,39	1,95	3,56
18.	Skulte	1,09	0,03	1,69	1,23	1,97	0,88	1,76	1,97	0,91	2,57	2,11	3,72
19.	Stende	1,13	0,03	1,61	1,21	1,90	0,89	1,79	2,03	0,92	2,50	2,10	3,68
20.	Ventspils	1,23	0,03	1,87	1,41	2,18	0,86	1,73	2,09	0,89	2,73	2,27	3,90
21.	Zīlāni	1,04	0,02	1,50	1,05	1,76	0,91	1,83	1,95	0,94	2,41	1,96	3,59
22.	Zosēni	1,01	0,03	1,43	1,03	1,68	0,92	1,83	1,93	0,94	2,35	1,94	3,51

Piezīme. 19. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

20. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām maijā (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums					Izkliedētais saules starojums		Kopējais saules starojums
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	1,77	0,20	1,84	2,07	3,32	1,05	2,11	2,82	1,26	2,89	3,12	5,43
2.	Alūksne	1,59	0,17	1,40	1,51	2,61	1,15	2,29	2,74	1,32	2,55	2,66	4,90
3.	Bauska	1,62	0,17	1,57	1,67	2,91	1,13	2,27	2,76	1,31	2,70	2,81	5,18
4.	Daugavpils	1,52	0,15	1,51	1,50	2,79	1,14	2,29	2,66	1,29	2,65	2,64	5,08
5.	Dobele	1,66	0,18	1,58	1,70	2,94	1,13	2,27	2,79	1,31	2,72	2,84	5,21
6.	Gulbene	1,63	0,17	1,49	1,56	2,75	1,14	2,28	2,77	1,31	2,63	2,70	5,03
7.	Jelgava	1,63	0,17	1,58	1,71	2,94	1,13	2,26	2,76	1,30	2,71	2,84	5,20
8.	Kolka	1,70	0,20	1,75	2,01	3,19	1,07	2,13	2,77	1,27	2,82	3,07	5,32
9.	Liepāja	1,70	0,19	1,83	2,00	3,34	1,07	2,15	2,78	1,26	2,90	3,07	5,49
10.	Mērsrags	1,67	0,19	1,61	1,81	2,97	1,07	2,13	2,74	1,26	2,68	2,88	5,10
11.	Pāvilosta	1,67	0,19	1,76	1,96	3,23	1,08	2,16	2,75	1,27	2,84	3,04	5,39
12.	Priekuļi	1,64	0,18	1,44	1,55	2,68	1,14	2,27	2,77	1,32	2,58	2,69	4,95
13.	Rēzekne	1,53	0,16	1,47	1,52	2,71	1,14	2,28	2,67	1,30	2,61	2,66	4,99
14.	Rīga	1,64	0,18	1,58	1,73	2,92	1,12	2,24	2,75	1,30	2,70	2,85	5,16
15.	Rūjiena	1,69	0,20	1,52	1,71	2,81	1,12	2,24	2,81	1,32	2,64	2,83	5,05
16.	Saldus	1,63	0,18	1,48	1,64	2,78	1,15	2,30	2,77	1,33	2,63	2,79	5,07
17.	Skrīveri	1,58	0,17	1,44	1,52	2,69	1,15	2,29	2,72	1,31	2,59	2,67	4,98
18.	Skulte	1,69	0,19	1,73	1,91	3,16	1,08	2,15	2,77	1,26	2,81	2,99	5,31
19.	Stende	1,66	0,19	1,52	1,73	2,83	1,12	2,24	2,78	1,31	2,64	2,85	5,07
20.	Ventspils	1,74	0,20	1,84	2,04	3,34	1,05	2,11	2,79	1,25	2,90	3,10	5,45
21.	Zīlāni	1,57	0,16	1,49	1,49	2,74	1,14	2,27	2,70	1,29	2,62	2,63	5,01
22.	Zosēni	1,60	0,17	1,43	1,50	2,65	1,15	2,29	2,74	1,32	2,57	2,65	4,94

Piezīme. 20. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

21. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām jūnijā (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums					Izkliedētais saules starojums		Kopējais saules starojums
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	1,70	0,31	1,52	2,10	3,41	1,19	2,39	2,89	1,50	2,71	3,29	5,79
2.	Alūksne	1,59	0,30	1,13	1,61	2,68	1,30	2,60	2,89	1,60	2,44	2,91	5,28
3.	Bauska	1,68	0,30	1,29	1,76	3,05	1,26	2,53	2,94	1,56	2,55	3,02	5,57
4.	Daugavpils	1,55	0,26	1,21	1,59	2,86	1,28	2,57	2,83	1,55	2,49	2,88	5,42
5.	Dobele	1,71	0,30	1,29	1,76	3,04	1,27	2,54	2,98	1,57	2,56	3,03	5,59
6.	Gulbene	1,62	0,30	1,19	1,67	2,81	1,30	2,59	2,92	1,60	2,49	2,96	5,40
7.	Jelgava	1,67	0,29	1,29	1,75	3,04	1,26	2,52	2,93	1,55	2,55	3,01	5,56
8.	Kolka	1,79	0,33	1,46	2,05	3,34	1,19	2,38	2,98	1,52	2,65	3,24	5,73
9.	Liepāja	1,73	0,31	1,56	2,12	3,57	1,20	2,39	2,93	1,51	2,75	3,32	5,96
10.	Mērsrags	1,67	0,31	1,29	1,80	3,00	1,21	2,42	2,88	1,52	2,50	3,01	5,42
11.	Pāvilosta	1,74	0,32	1,47	2,08	3,41	1,20	2,41	2,94	1,52	2,68	3,28	5,82
12.	Priekuļi	1,55	0,28	1,16	1,61	2,72	1,29	2,58	2,84	1,57	2,45	2,91	5,30
13.	Rēzekne	1,59	0,30	1,18	1,61	2,79	1,29	2,58	2,88	1,59	2,47	2,90	5,37
14.	Rīga	1,64	0,29	1,25	1,74	2,93	1,27	2,54	2,90	1,56	2,52	3,01	5,47
15.	Rūjiena	1,64	0,31	1,24	1,76	2,87	1,28	2,56	2,92	1,59	2,52	3,05	5,44
16.	Saldus	1,63	0,30	1,19	1,68	2,84	1,28	2,56	2,91	1,58	2,47	2,96	5,40
17.	Skrīveri	1,57	0,28	1,17	1,62	2,78	1,29	2,58	2,86	1,57	2,46	2,91	5,36
18.	Skulte	1,65	0,29	1,43	1,95	3,25	1,20	2,40	2,85	1,49	2,63	3,14	5,65
19.	Stende	1,67	0,31	1,22	1,72	2,88	1,27	2,55	2,94	1,58	2,49	3,00	5,43
20.	Ventspils	1,78	0,33	1,55	2,18	3,53	1,18	2,36	2,96	1,51	2,73	3,36	5,89
21.	Zīlāni	1,56	0,27	1,19	1,60	2,80	1,28	2,57	2,85	1,56	2,47	2,88	5,37
22.	Zosēni	1,56	0,29	1,15	1,61	2,70	1,30	2,60	2,85	1,59	2,44	2,91	5,30

Piezīme. 21. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

22. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām jūlijā (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums					Izkliedētais saules starojums		Kopējais saules starojums
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	1,60	0,22	1,64	1,99	3,27	1,19	2,38	2,79	1,41	2,83	3,18	5,65
2.	Alūksne	1,52	0,22	1,28	1,58	2,67	1,27	2,55	2,80	1,49	2,55	2,85	5,21
3.	Bauska	1,55	0,21	1,42	1,69	2,95	1,25	2,50	2,80	1,46	2,67	2,94	5,45
4.	Daugavpils	1,45	0,19	1,33	1,58	2,80	1,26	2,51	2,71	1,45	2,59	2,84	5,32
5.	Dobele	1,62	0,22	1,42	1,73	2,98	1,25	2,51	2,87	1,48	2,67	2,98	5,49
6.	Gulbene	1,55	0,21	1,33	1,61	2,77	1,27	2,53	2,82	1,48	2,60	2,87	5,31
7.	Jelgava	1,54	0,21	1,41	1,71	2,94	1,25	2,50	2,79	1,46	2,66	2,97	5,44
8.	Kolka	1,66	0,24	1,49	1,87	3,07	1,20	2,40	2,86	1,44	2,68	3,07	5,47
9.	Liepāja	1,59	0,21	1,57	1,84	3,21	1,22	2,45	2,82	1,44	2,79	3,06	5,66
10.	Mērsrags	1,61	0,23	1,38	1,71	2,88	1,20	2,41	2,81	1,43	2,58	2,91	5,28
11.	Pāvilosta	1,58	0,22	1,48	1,78	3,05	1,24	2,47	2,81	1,45	2,71	3,02	5,52
12.	Priekuļi	1,50	0,21	1,26	1,56	2,65	1,27	2,54	2,78	1,48	2,54	2,84	5,19
13.	Rēzekne	1,49	0,20	1,31	1,58	2,74	1,27	2,53	2,76	1,47	2,57	2,84	5,27
14.	Rīga	1,51	0,22	1,35	1,66	2,81	1,27	2,54	2,78	1,49	2,63	2,93	5,36
15.	Rūjiena	1,54	0,22	1,34	1,73	2,80	1,26	2,52	2,80	1,48	2,60	2,99	5,32
16.	Saldus	1,53	0,22	1,28	1,58	2,71	1,28	2,56	2,81	1,50	2,56	2,86	5,27
17.	Skrīveri	1,47	0,20	1,29	1,59	2,71	1,27	2,54	2,74	1,47	2,56	2,86	5,25
18.	Skulte	1,54	0,21	1,52	1,82	3,08	1,22	2,43	2,75	1,43	2,74	3,03	5,51
19.	Stende	1,55	0,23	1,27	1,64	2,71	1,28	2,56	2,83	1,50	2,55	2,91	5,26
20.	Ventspils	1,64	0,23	1,57	1,93	3,21	1,21	2,41	2,84	1,44	2,78	3,13	5,62
21.	Zīlāni	1,47	0,20	1,30	1,59	2,73	1,27	2,53	2,74	1,47	2,57	2,86	5,27
22.	Zosēni	1,49	0,20	1,27	1,54	2,65	1,27	2,54	2,76	1,48	2,54	2,81	5,20

Piezīme. 22. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

23. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām augustā (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums					Izkliedētais saules starojums (kWh/m²)		Kopējais saules starojums (kWh/m²)
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	1,31	0,07	1,76	1,55	2,44	0,99	1,99	2,30	1,06	2,75	2,54	4,43
2.	Alūksne	1,15	0,06	1,46	1,30	2,06	1,03	2,06	2,19	1,10	2,49	2,33	4,12
3.	Bauska	1,28	0,06	1,62	1,35	2,29	1,04	2,09	2,32	1,10	2,66	2,39	4,38
4.	Daugavpils	1,18	0,06	1,58	1,33	2,25	1,05	2,09	2,22	1,10	2,62	2,38	4,34
5.	Dobele	1,34	0,06	1,64	1,35	2,32	1,05	2,10	2,38	1,11	2,69	2,40	4,41
6.	Gulbene	1,21	0,06	1,51	1,30	2,14	1,04	2,08	2,25	1,10	2,55	2,34	4,21
7.	Jelgava	1,28	0,06	1,61	1,34	2,28	1,05	2,09	2,33	1,11	2,65	2,39	4,37
8.	Kolka	1,32	0,07	1,65	1,47	2,32	1,01	2,02	2,33	1,08	2,66	2,48	4,34
9.	Liepāja	1,31	0,06	1,73	1,44	2,43	1,03	2,07	2,35	1,10	2,76	2,47	4,50
10.	Mērsrags	1,30	0,07	1,60	1,39	2,26	0,99	1,99	2,29	1,06	2,60	2,39	4,25
11.	Pāvilosta	1,27	0,06	1,60	1,37	2,26	1,05	2,11	2,32	1,12	2,65	2,42	4,37
12.	Priekuļi	1,21	0,07	1,47	1,30	2,09	1,04	2,08	2,25	1,10	2,51	2,34	4,17
13.	Rēzekne	1,15	0,06	1,52	1,30	2,15	1,04	2,08	2,19	1,10	2,56	2,34	4,23
14.	Rīga	1,25	0,06	1,53	1,33	2,18	1,06	2,11	2,30	1,12	2,59	2,38	4,29
15.	Rūjiena	1,22	0,07	1,51	1,39	2,13	1,04	2,07	2,25	1,10	2,54	2,42	4,20
16.	Saldus	1,25	0,06	1,53	1,31	2,17	1,06	2,11	2,31	1,12	2,58	2,36	4,28
17.	Skrīveri	1,18	0,06	1,53	1,34	2,17	1,04	2,08	2,22	1,10	2,57	2,38	4,25
18.	Skulte	1,26	0,06	1,68	1,43	2,35	1,01	2,02	2,27	1,07	2,69	2,44	4,36
19.	Stende	1,26	0,07	1,50	1,32	2,14	1,06	2,12	2,31	1,13	2,56	2,38	4,26
20.	Ventspils	1,31	0,06	1,69	1,47	2,37	1,03	2,07	2,34	1,10	2,72	2,50	4,44
21.	Zīlāni	1,17	0,06	1,52	1,32	2,16	1,04	2,09	2,21	1,10	2,57	2,36	4,25
22.	Zosēni	1,18	0,06	1,45	1,28	2,07	1,04	2,08	2,22	1,10	2,49	2,32	4,15

Piezīme. 23. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

24. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām septembrī (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums (kWh/m²)					Izkliedētais saules starojums		Kopējais saules starojums
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	0,88	0,00	1,62	0,88	1,33	0,70	1,39	1,58	0,70	2,31	1,58	2,72
2.	Alūksne	0,75	0,00	1,35	0,74	1,11	0,70	1,40	1,45	0,70	2,05	1,44	2,51
3.	Bauska	0,91	0,00	1,61	0,86	1,34	0,73	1,45	1,64	0,73	2,34	1,59	2,79
4.	Daugavpils	0,80	0,00	1,53	0,80	1,27	0,73	1,46	1,53	0,73	2,26	1,53	2,72
5.	Dobele	0,95	0,00	1,66	0,88	1,37	0,73	1,46	1,68	0,73	2,39	1,61	2,83
6.	Gulbene	0,78	0,00	1,41	0,78	1,16	0,71	1,42	1,49	0,71	2,12	1,49	2,58
7.	Jelgava	0,91	0,00	1,61	0,85	1,33	0,73	1,45	1,64	0,73	2,34	1,58	2,79
8.	Kolka	0,87	0,00	1,53	0,84	1,26	0,70	1,40	1,57	0,70	2,23	1,54	2,66
9.	Liepāja	0,95	0,00	1,75	0,92	1,45	0,73	1,46	1,69	0,73	2,48	1,65	2,91
10.	Mērsrags	0,88	0,00	1,53	0,82	1,26	0,69	1,39	1,57	0,69	2,22	1,52	2,65
11.	Pāvilosta	0,91	0,00	1,59	0,86	1,31	0,74	1,47	1,65	0,74	2,33	1,60	2,79
12.	Priekuļi	0,80	0,00	1,40	0,77	1,16	0,71	1,41	1,51	0,71	2,10	1,48	2,57
13.	Rēzekne	0,76	0,00	1,44	0,78	1,19	0,71	1,42	1,47	0,71	2,15	1,49	2,62
14.	Rīga	0,85	0,00	1,49	0,82	1,24	0,73	1,46	1,58	0,73	2,22	1,55	2,69
15.	Rūjiena	0,81	0,00	1,40	0,78	1,15	0,71	1,42	1,51	0,71	2,11	1,49	2,57
16.	Saldus	0,91	0,00	1,56	0,83	1,29	0,73	1,47	1,64	0,73	2,29	1,56	2,75
17.	Skrīveri	0,78	0,00	1,42	0,79	1,18	0,72	1,44	1,49	0,72	2,14	1,51	2,62
18.	Skulte	0,86	0,00	1,58	0,85	1,30	0,71	1,42	1,57	0,71	2,29	1,56	2,72
19.	Stende	0,89	0,00	1,49	0,82	1,23	0,73	1,45	1,62	0,73	2,22	1,55	2,69
20.	Ventspils	0,90	0,00	1,63	0,91	1,34	0,72	1,44	1,62	0,72	2,35	1,63	2,78
21.	Zīlāni	0,77	0,00	1,43	0,79	1,19	0,72	1,44	1,49	0,72	2,15	1,50	2,62
22.	Zosēni	0,77	0,00	1,38	0,77	1,14	0,71	1,41	1,47	0,71	2,08	1,47	2,55

Piezīme. 24. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

25. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām oktobrī (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums					Izkliedētais saules starojums		Kopējais saules starojums
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	0,47	0,00	1,10	0,40	0,50	0,35	0,70	0,82	0,35	1,45	0,75	1,20
2.	Alūksne	0,38	0,00	0,91	0,36	0,41	0,35	0,70	0,73	0,35	1,26	0,71	1,12
3.	Bauska	0,56	0,00	1,35	0,51	0,62	0,39	0,78	0,94	0,39	1,73	0,89	1,40
4.	Daugavpils	0,46	0,00	1,16	0,45	0,54	0,39	0,78	0,84	0,39	1,55	0,84	1,32
5.	Dobele	0,55	0,00	1,36	0,51	0,62	0,39	0,78	0,95	0,39	1,75	0,90	1,41
6.	Gulbene	0,41	0,00	1,00	0,40	0,46	0,36	0,72	0,77	0,36	1,37	0,76	1,18
7.	Jelgava	0,55	0,00	1,33	0,50	0,61	0,39	0,78	0,94	0,39	1,72	0,88	1,39
8.	Kolka	0,47	0,00	1,10	0,41	0,50	0,36	0,72	0,83	0,36	1,46	0,77	1,23
9.	Liepāja	0,53	0,00	1,28	0,46	0,59	0,40	0,79	0,93	0,40	1,67	0,86	1,38
10.	Mērsrags	0,50	0,00	1,15	0,43	0,53	0,37	0,73	0,86	0,37	1,52	0,79	1,26
11.	Pāvilosta	0,51	0,00	1,20	0,44	0,55	0,38	0,77	0,89	0,38	1,59	0,82	1,32
12.	Priekuļi	0,44	0,00	1,05	0,40	0,48	0,35	0,71	0,79	0,35	1,41	0,76	1,19
13.	Rēzekne	0,42	0,00	1,05	0,40	0,49	0,37	0,75	0,80	0,37	1,42	0,78	1,23
14.	Rīga	0,52	0,00	1,21	0,45	0,56	0,38	0,76	0,89	0,38	1,59	0,83	1,32
15.	Rūjiena	0,44	0,00	1,02	0,38	0,46	0,35	0,70	0,79	0,35	1,37	0,73	1,16
16.	Saldus	0,52	0,00	1,24	0,46	0,57	0,39	0,78	0,91	0,39	1,63	0,85	1,35
17.	Skrīveri	0,46	0,00	1,14	0,44	0,52	0,37	0,75	0,83	0,37	1,51	0,82	1,27
18.	Skulte	0,49	0,00	1,17	0,44	0,54	0,37	0,73	0,85	0,37	1,54	0,81	1,27
19.	Stende	0,52	0,00	1,20	0,45	0,55	0,38	0,75	0,89	0,38	1,57	0,82	1,30
20.	Ventspils	0,51	0,00	1,21	0,45	0,56	0,37	0,74	0,88	0,37	1,59	0,82	1,30
21.	Zīlāni	0,44	0,00	1,11	0,44	0,51	0,38	0,76	0,82	0,38	1,49	0,82	1,27
22.	Zosēni	0,40	0,00	1,00	0,40	0,46	0,35	0,71	0,75	0,35	1,35	0,75	1,17

Piezīme. 25. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

26. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām novembrī (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums					Izkliedētais saules starojums		Kopējais saules starojums
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	0,17	0,00	0,49	0,14	0,12	0,14	0,28	0,30	0,14	0,63	0,28	0,39
2.	Alūksne	0,16	0,00	0,47	0,14	0,11	0,14	0,29	0,30	0,14	0,61	0,28	0,40
3.	Bauska	0,20	0,00	0,59	0,18	0,15	0,16	0,33	0,36	0,16	0,75	0,34	0,48
4.	Daugavpils	0,19	0,00	0,55	0,17	0,14	0,17	0,34	0,37	0,17	0,72	0,34	0,49
5.	Dobele	0,20	0,00	0,58	0,17	0,15	0,16	0,33	0,36	0,16	0,74	0,34	0,47
6.	Gulbene	0,17	0,00	0,50	0,15	0,12	0,15	0,30	0,32	0,15	0,65	0,30	0,43
7.	Jelgava	0,19	0,00	0,57	0,17	0,15	0,16	0,32	0,35	0,16	0,73	0,33	0,47
8.	Kolka	0,17	0,00	0,51	0,15	0,12	0,14	0,29	0,31	0,14	0,65	0,29	0,41
9.	Liepāja	0,21	0,00	0,63	0,19	0,16	0,17	0,34	0,38	0,17	0,80	0,36	0,50
10.	Mērsrags	0,18	0,00	0,57	0,16	0,14	0,15	0,30	0,33	0,15	0,72	0,31	0,44
11.	Pāvilosta	0,20	0,00	0,59	0,18	0,14	0,16	0,32	0,36	0,16	0,75	0,34	0,47
12.	Priekuļi	0,17	0,00	0,51	0,15	0,12	0,15	0,29	0,32	0,15	0,65	0,29	0,42
13.	Rēzekne	0,17	0,00	0,52	0,16	0,13	0,16	0,32	0,33	0,16	0,68	0,32	0,45
14.	Rīga	0,18	0,00	0,55	0,17	0,14	0,16	0,32	0,33	0,16	0,70	0,33	0,45
15.	Rūjiena	0,15	0,00	0,45	0,13	0,11	0,14	0,28	0,29	0,14	0,59	0,27	0,38
16.	Saldus	0,19	0,00	0,55	0,17	0,14	0,16	0,32	0,35	0,16	0,72	0,33	0,46
17.	Skrīveri	0,18	0,00	0,52	0,16	0,13	0,16	0,32	0,34	0,16	0,68	0,32	0,45
18.	Skulte	0,17	0,00	0,54	0,17	0,13	0,15	0,30	0,32	0,15	0,69	0,31	0,43
19.	Stende	0,18	0,00	0,54	0,16	0,13	0,15	0,31	0,33	0,15	0,70	0,32	0,44
20.	Ventspils	0,19	0,00	0,56	0,16	0,14	0,15	0,31	0,34	0,15	0,71	0,31	0,44
21.	Zīlāni	0,18	0,00	0,53	0,16	0,13	0,16	0,32	0,34	0,16	0,69	0,32	0,46
22.	Zosēni	0,16	0,00	0,46	0,14	0,11	0,15	0,30	0,31	0,15	0,61	0,28	0,41

Piezīme. 26. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

27. tabula

Dati par vidējo diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām decembrī (kWh/m²)

Nr. p. k.	Stacija	Tiešais saules starojums					Izkliedētais saules starojums		Kopējais saules starojums
		vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums				horizontālā virsma
		Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma	vertikālās sienas vērsums	horizontālā virsma	Austrumi	Ziemeļi	Dienvidi	Rietumi	horizontālā virsma
1.	Ainaži	0,11	0,00	0,37	0,08	0,05	0,07	0,13	0,18	0,07	0,43	0,15	0,19
2.	Alūksne	0,10	0,00	0,35	0,08	0,05	0,07	0,14	0,17	0,07	0,42	0,15	0,19
3.	Bauska	0,13	0,00	0,40	0,10	0,06	0,09	0,17	0,21	0,09	0,48	0,18	0,23
4.	Daugavpils	0,14	0,00	0,42	0,10	0,07	0,10	0,19	0,24	0,10	0,51	0,20	0,26
5.	Dobele	0,13	0,00	0,39	0,10	0,06	0,08	0,17	0,21	0,08	0,47	0,18	0,23
6.	Gulbene	0,12	0,00	0,38	0,09	0,06	0,08	0,15	0,19	0,08	0,45	0,16	0,21
7.	Jelgava	0,12	0,00	0,39	0,10	0,06	0,08	0,17	0,21	0,08	0,47	0,18	0,23
8.	Kolka	0,11	0,00	0,38	0,10	0,06	0,07	0,14	0,18	0,07	0,45	0,17	0,19
9.	Liepāja	0,13	0,00	0,42	0,11	0,07	0,09	0,18	0,22	0,09	0,51	0,20	0,25
10.	Mērsrags	0,12	0,00	0,42	0,10	0,06	0,08	0,15	0,20	0,08	0,49	0,18	0,22
11.	Pāvilosta	0,13	0,00	0,40	0,10	0,06	0,08	0,17	0,21	0,08	0,49	0,18	0,23
12.	Priekuļi	0,11	0,00	0,35	0,08	0,05	0,07	0,15	0,19	0,07	0,42	0,15	0,20
13.	Rēzekne	0,12	0,00	0,38	0,10	0,06	0,08	0,17	0,21	0,08	0,46	0,18	0,23
14.	Rīga	0,13	0,00	0,40	0,10	0,06	0,08	0,16	0,21	0,08	0,48	0,18	0,23
15.	Rūjiena	0,11	0,00	0,35	0,08	0,05	0,07	0,13	0,17	0,07	0,42	0,15	0,18
16.	Saldus	0,13	0,00	0,41	0,10	0,06	0,09	0,17	0,21	0,09	0,49	0,19	0,24
17.	Skrīveri	0,13	0,00	0,40	0,09	0,06	0,08	0,17	0,21	0,08	0,48	0,18	0,23
18.	Skulte	0,12	0,00	0,38	0,09	0,06	0,08	0,15	0,19	0,08	0,45	0,17	0,21
19.	Stende	0,12	0,00	0,38	0,09	0,06	0,08	0,16	0,20	0,08	0,46	0,17	0,22
20.	Ventspils	0,11	0,00	0,35	0,08	0,05	0,07	0,15	0,18	0,07	0,43	0,16	0,20
21.	Zīlāni	0,13	0,00	0,39	0,10	0,06	0,09	0,17	0,21	0,09	0,48	0,19	0,24
22.	Zosēni	0,11	0,00	0,36	0,09	0,06	0,08	0,15	0,19	0,08	0,44	0,16	0,21

Piezīme. 27. tabulā sniegta informācija par ilggadīgā mēneša vidējā diennakts saules starojuma summu uz dažādi orientētām virsmām. Dati par saules starojumu iegūti, izmantojot CMSAF SARAH 2.1 produkta ilggadīgos satelītu mērījumus meteoroloģisko staciju atrašanās vietās (CMSAF, 2019). Satelītu datos tiek ņemts vērā arī atmosfēras fizikālais stāvoklis, tai skaitā mākoņainums, kas ietekmē izmērītā saules starojuma apjomu. Analīzē izmantoti dati par saules starojumu laikposmā no 1988. līdz 2017. gadam. Kopējo (jeb summāro) saules starojuma vērtību iegūst, saskaitot tiešā un izkliedētā saules starojuma vērtības.

28. tabula

Vidējais un vislielākais 0 °C temperatūras dziļums augsnē (cm)

Nr. p. k.	Vieta		Mēnesis
Nr. p. k.	Vieta		XI	XII	I	II	III	IV
1.	Daugavpils	vislielākais	67	71	74	87	84	80
		sala gadi	7 %	23 %	57 %	53 %	40 %	7 %
		vidējais	3	12	25	25	18	4
2.	Dobele	vislielākais	28	33	44	51	43	42
		sala gadi	3 %	13 %	33 %	43 %	30 %	13 %
		vidējais	1	4	10	13	11	4
3.	Liepāja	vislielākais	37	47	66	71	70	30
		sala gadi	7 %	21 %	33 %	50 %	33 %	3 %
		vidējais	2	7	13	20	14	1
4.	Stende	vislielākais	44	50	53	69	73	47
		sala gadi	8 %	21 %	42 %	38 %	29 %	12 %
		vidējais	3	8	15	17	13	4
5.	Zosēni	vislielākais	68	73	69	53	58	50
		sala gadi	8 %	35 %	52 %	56 %	56 %	19 %
		vidējais	4	15	21	22	20	7

Piezīmes.

1. 28. tabulā 0 °C temperatūras dziļums augsnē (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) noteikts, pamatojoties uz augsnes temperatūras mērījumiem 0,2 m, 0,4 m, 0,8 m, 1,6 m un 3,2 m dziļumā.

2. Vidējais 0 °C temperatūras dziļums augsnē tiek noteikts kā vidējā vērtība no katra konkrētā mēneša visu gadu maksimālajiem 0 °C temperatūras dziļumiem augsnē. Temperatūras aprēķinam izmantota interpolācijas metode.

3. Katram mēnesim tiek noteikts arī sala gadu relatīvais skaits – gadu skaits, kuros attiecīgajā mēnesī ir vismaz viena diena ar sasalumu, tiek izdalīts ar kopējo gadu skaitu, kuros veikti novērojumi.

Ekonomikas ministrs R. Nemiro