Darbības ar dokumentu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.1-132/4263

Rīgā 2019.gada 3.maijā

Par Jelgavas novada pašvaldības nolikuma "Par Jelgavas novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu" darbības apturēšanu

[1.] Jelgavas novada dome (turpmāk tekstā - dome) 2019.gada 24.aprīļa sēdē (prot.Nr.7; 29.punkts) pieņēma lēmumu "Par Jelgavas novada pašvaldības nolikuma "Par Jelgavas novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu jautājumā par iespējamu Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavas pilsētu" (turpmāk tekstā - Nolikums) apstiprināšanu.

[1.1.] Dome nolēma:

1. Apstiprināt aptaujas Nolikumu.

2. Uzdot Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektorei no 2019.gada 7.maija līdz 2019.gada 21.maijam nodrošināt aptaujas norisi.

3. Uzdot lēmuma izpildes kontroli Jelgavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājam.

[1.2.] Dome Nolikumā paredz, ka Jelgavas novada pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauja tiek organizēta ar mērķi noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par iespējamo Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavas pilsētas administratīvo teritoriju. Dome Nolikumā paredz:

1. Aptaujas norises laiku no 2019.gada 7.maija līdz 2019.gada 21.maijam.

2. Aptaujas norises vietas, kas norādītas Nolikuma 3.pielikumā.

3. Atbildīgās personas aptaujas organizēšanai šādā sastāvā:

3.1. Elejas pagastā pārvaldes vadītājs Ingus Zālītis;

3.2. Glūdas pagastā pārvaldes vadītāja Silvija Zīberte;

3.3. Jaunsvirlaukas pagastā pārvaldes vadītāja Iveta Strēlniece;

3.4. Kalnciema pagastā administratīvajā teritorijā pārvaldes vadītājs Pēteris Veļeckis;

3.5. Lielplatones pagastā pārvaldes vadītāja Līga Rozenbaha;

3.6. Līvbērzes pagastā pārvaldes vadītāja Ruta Medne;

3.7. Platones pagastā pārvaldes vadītājs Vladislavs Pogožeļskis;

3.8. Sesavas pagastā pārvaldes vadītājs Staņislavs Matuss;

3.9. Svētes pagastā pārvaldes vadītājs Edgars Grīnofs;

3.10. Valgundes pagastā pārvaldes vadītāja Maija Lasmane;

3.11. Vilces pagastā pārvaldes vadītāja Anda Duge;

3.12. Vircavas pagastā pārvaldes vadītāja Rita Borščevska;

3.13. Zaļenieku pagastā pārvaldes vadītājs Aivars Brikmanis.

[2.] Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 61.¹ pantu konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes lēmumu, var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.

Publiskā apspriešana jārīko par:

1) pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu;

2) pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu.

Publisko apspriešanu nerīko par pašvaldības budžetu, pašvaldības maksas pakalpojumu, nodokļu un nodevu likmēm, kā arī par pašvaldības amatpersonu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no tā.

Savukārt likuma "Par pašvaldībām" 61.² pants nosaka, ka publiskās apspriešanas ilgums nav mazāks par trim nedēļām.

Pašvaldības iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem publiskās apspriešanas gaitā tiek garantēta ne vien apspriešanai nodotā dokumenta, bet arī visu ar šo dokumentu saistīto pašvaldības lēmumu pieejamība.

Katram ir tiesības mutvārdos un rakstveidā paust savu viedokli publiskās apspriešanas jautājumā.

Pašvaldībai ir pienākums apkopot paustos viedokļus un publicēt informatīvu ziņojumu (kopsavilkumu) par apspriešanas rezultātiem pašvaldības domes mājaslapā internetā un vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā.

Pašvaldībai ir pienākums publicēt domes pieņemto lēmumu, kurā izmantoti publiskās apspriešanas rezultāti, pašvaldības domes mājaslapā internetā un vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā.

[3.] Atbilstoši iepriekš minētajam tiesiskajam regulējumam domei ir tiesības rīkot publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, kā arī jārīko publiskā apspriešana par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu vai pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu. Taču ne likums "Par pašvaldībām", ne arī citi normatīvie akti pašlaik neparedz domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistoša lēmuma pieņemšanā. Par to liecina personas datu pārbaude pēc pases vai personas apliecības, iespēja balsot aizklāti, personu datu apstrāde. Arī uzdotais jautājums "Vai Jūs piekrītat Jelgavas novada apvienošanai ar Jelgavas pilsētu" uz kuru ir jāatbild ar "jā" vai "nē" rada maldinošu iespaidu, ka Jelgavas novada iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par administratīvi teritoriālo reformu. Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajai daļai valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.

Pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus.

[4.] Satversmes tiesa 2009.gada 20.janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2008-08-0306 16.punktā norāda, ka Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas ir jāizlemj pašam likumdevējam, proti, Saeimai.

Saskaņā ar valsts varas dalīšanas principu likumdošanas tiesības, lemjot valsts dzīves svarīgākos jautājumus, Satversme tieši piešķir Saeimai. Saeimu ievēl visi Latvijas Republikas balsstiesīgie iedzīvotāji un Saeima tiešā veidā pārstāv visas valsts iedzīvotāju intereses. Saeimas kompetencē, atbilstoši Satversmei, ietilpst pienākums ar likumu noteikt pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu. Līdz ar to ir secināms, ka pašvaldības autonomā kompetencē neietilpst aptaujas rīkošana par Latvijas Republikas administratīvi teritoriālo reformu.

[5.] Likuma "Par pašvaldībām" 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības dome pieņem:

1) ārējos normatīvos aktus (saistošie noteikumi);

2) iekšējos normatīvos aktus (noteikumi, nolikumi, instrukcijas);

3) individuālos aktus (administratīvie akti un citi pārvaldes lēmumi);

4) citus lēmumus.

Savukārt minētā panta otrajā daļā noteikts, ka pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.

Tādējādi minētais regulējums atzīstams par izsmeļošu, ņemot vērā pašvaldības demokrātiskās leģitimācijas un kompetences apjomu, kā arī valsts un pašvaldības padotības attiecību no Satversmes 58.panta regulējuma satura. Līdz ar to pilnīgi visiem pašvaldības pieņemtiem normatīvajiem aktiem un citiem lēmumiem ir jāatbilst Satversmei un augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem.

[6.] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pantā noteikts, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas. Minētā likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka Ministru kabinets īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība). Savukārt saskaņā ar panta piekto daļu pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8.panta pirmajā daļā turpretī noteikts, ka atvasinātu publisku personu institucionālās padotības formu un saturu nosaka likums, ar kuru vai uz kura pamata attiecīgā atvasinātā publiskā persona izveidota. Ja likumā nav noteikts citādi, attiecīgā atvasinātā publiskā persona atrodas Ministru kabineta pārraudzībā.

Likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piektajā daļā noteikts, ka pašvaldību darbību šā likuma ietvaros pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda, vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Ministrijai. Vienlaikus minētā likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības savas kompetences un likumu ietvaros darbojas patstāvīgi, kas gan nenozīmē, ka pašvaldība var darīt to, ko vēlas, jo galvenais pašvaldību funkcionēšanas mērķis ir tās iedzīvotāju interešu nodrošināšana.¹

Tādējādi uzlūkojot likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piektās daļas tiesisko regulējumu kopsakarā ar šā likuma 41.panta otrajā daļā noteikto, ir identificējams pašvaldību kontroles mehānisms pār tās pieņemto lēmumu un normatīvo aktu atbilstību Satversmei un augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Šā likuma 5.pantā ietvertā ziņošanas pienākuma atruna neizslēdz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesības īstenot pašvaldību darbības tiesiskuma kontroli un iejaukšanās instrumentus tās nodrošināšanai ex officio (bez ārēja iesnieguma).

[7.] Viens no likumā "Par pašvaldībām" reglamentētajiem pārraudzības instrumentiem ir noteikts šā likuma 49.pantā, proti, nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā likuma 47.panta kārtībā pieņemto lēmumu darbību, ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Ievērojot minēto, ministram ir tiesības apturēt pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu normas (sk. Satversmes tiesas 2018.gada 15.novembra sprieduma lietā Nr.2018-07-05 15.1.apakšpunktu). Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1.panta 6.punktam iekšējais normatīvais akts ir tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.). Aptaujas organizēšanas komisijas izstrādātais aptaujas nolikums, kuru ir apstiprinājusi dome, ir iekšējais normatīvais akts. Likums "Par pašvaldībām" tieši nosaka pašvaldību institucionālās padotības saturu. Pašvaldības atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8.panta ceturtajai daļai un likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piektajai daļai atrodas Ministrijas institucionālā pārraudzībā. Tādējādi likumā "Par pašvaldībām" noteiktā pašvaldību darbības tiesiskuma nodrošināšanas instrumenta izmantošana, ietilpst Ministrijas īstenotās pašvaldību institucionālās pārraudzības saturā.²

[8.] Savukārt vērtējot pārraudzības instrumenta izmantošanas proporcionalitāti, intensitāti un samērīgumu, jānorāda, ka Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta) 8.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka jebkuru administratīvo pārraudzību pār vietējo varu darbību var veikt tikai saskaņā ar tādām procedūrām un tādos gadījumos, kuri ir noteikti konstitūcijā vai likumā. No šā panta otrās daļas izriet, ka jebkura administratīvā pārraudzība pār vietējo varu darbību parasti tiek virzīta uz to, lai nodrošinātu to atbilstību likumam un konstitucionāliem principiem.³

Administratīvajai uzraudzībai pār vietējām varām jātiek realizētai tā, lai kontrolējošās varas iejaukšanās būtu proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ar šādu darbību paredzēts aizsargāt.⁴

Konkrētajā gadījumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdod šo rīkojumu, lai nodrošinātu domes darbības atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem un konstitucionāliem principiem (valsts varas dalīšanas princips, tiesību virsvadības princips).

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6.pantu, 7.panta pirmo un piekto daļu, 8.panta pirmo un ceturto daļu, 10.panta pirmo daļu un likuma "Par pašvaldībām" 5.panta pirmo un piekto daļu, 41.panta otro daļu un 49.panta pirmo daļu, nolemju apturēt Jelgavas pašvaldības nolikumu "Par Jelgavas novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu" darbību.

Rīkojums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtāms Jelgavas novada domes priekšsēdētājam.

---

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J.Pūce