Darbības ar dokumentu
Rīgā 2019. gada 26. martā (prot. Nr. 16 17. §)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. meliorācijas kadastra saturu un izveides, uzturēšanas un informācijas apmaiņas kārtību;
1.2. meliorācijas kadastra datu iesniegšanas un aktualizēšanas kārtību;
1.3. meliorācijas sistēmas inventarizācijas saturu un veikšanas kārtību.
2. Meliorācijas kadastrs ir aktuāla, sistēmiska, digitāla vienota datubāze par visām valsts teritorijā esošajām meliorācijas sistēmām. Meliorācijas kadastra darbības nodrošināšanai izveido un uztur meliorācijas kadastra informācijas sistēmu.
3. Meliorācijas kadastrs ir valsts informācijas sistēma, un tās pārzinis ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – sabiedrība). Sabiedrība glabā, apkopo un aktualizē informāciju par meliorācijas sistēmām tīmekļvietnē www.melioracija.lv.
4. Lai uzturētu un aktualizētu meliorācijas kadastra datus un ievērotu šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto kārtību, sabiedrība apstrādā personas datus un datus par attiecīgās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošās zemes vienības kadastra apzīmējumu, nekustamā īpašuma nosaukumu un meliorācijas kadastra kodu.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
5. Meliorācijas kadastrs satur:
5.1. teksta datus, kas ietver informāciju par meliorācijas sistēmas kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli (tajā skaitā inženiertehniskos risinājumus un ziņas par tehnisko stāvokli), sistēmas statusu, tehnisko noteikumu dokumentāciju un melioratīvās hidrometrijas datus;
5.2. telpiskos datus, kas ietver meliorācijas kadastra plānus un kartes analogā un digitālā formā, kurās attēlotas ūdensteces, meliorācijas sistēmu ūdensnotekas, ūdensnoteku sateces baseinu un meliorētās zemes robežas, meliorācijas sistēmu būves un ierīces un hidrometriskie posteņi ar to meliorācijas kadastra kodiem, kā arī zemes vienību robežas un kadastra apzīmējumi;
5.3. atbilstoši noteikumiem šādas apstrādātu personas datu kategorijas:
5.3.1. personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju;
5.3.2. tehniskās piekļuves informāciju.
(Grozīts ar MK 14.05.2024. noteikumiem Nr. 295)
6. Sabiedrības veiktās personas datu apstrādes nolūks ir apstrādāt datus par visām meliorācijas sistēmām valstī, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajiem deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem.
7. Personas datu apstrādes mērķis ir meliorācijas sistēmu piederības identificēšana, kā arī to nekustamo īpašumu īpašnieku identificēšana, kuru īpašumā atrodas meliorācijas sistēmas.
8. Meliorācijas sistēmas kvantitatīvo stāvokli raksturo šo noteikumu 1. pielikumā minētie meliorācijas sistēmas galvenie rādītāji.
9. Meliorācijas kadastra informatīvajā sistēmā un meliorācijas plānā lieto apzīmējumus atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.
10. Sabiedrība meliorācijas sistēmas un meliorācijas būves neatkarīgi no īpašuma piederības un meliorācijas sistēmas statusa reģistrē meliorācijas kadastra informācijas sistēmā un piešķir tām meliorācijas kadastra kodu, ko veido šādi:
10.1. ūdensnoteku sateces baseinus klasificē pēc to atrašanās vietas, ņemot vērā upju baseinu apgabala teritoriju, kurā atrodas ūdensnotekas sateces baseins:
10.1.1. ūdensnoteku sateces baseinus dala sīkākos baseinos, izvēloties četru lielāko upju – Daugavas, Ventas, Lielupes un Gaujas – un to pieteku sateces baseinus, papildinot augstākas pakāpes ūdensnotekas baseina meliorācijas kadastra kodu ar pāra skaitļiem (2, 4, 6, 8) un dalot līdz deviņiem zemākas pakāpes baseiniem, kas pēc nepieciešamības dalāmi vēl zemākās pakāpēs;
10.1.2. sateces baseiniem gar vadošo ūdensnoteku starp izvēlēto pieteku sateces baseiniem meliorācijas kadastra kodam pievieno nepāra skaitļus (1, 3, 5, 7, 9);
10.1.3. baseinus zemākas pakāpes baseinos iedala, sākot ar vienu zemākas pakāpes pieteku (1, 2, 3) vai vispār bez tās (1, 3);
10.2. ūdensnotekām un grāvjiem meliorācijas kadastra kodu veido no tā sateces baseina numura, kurā atrodas ūdensnoteka vai grāvis, un ūdensnotekas vai grāvja numura šajā sateces baseinā. Ūdensnotekām meliorācijas kadastra kodu starp sateces baseina numuru un ūdensnotekas numuru sateces baseinā papildina ar lielajiem latīņu alfabēta burtiem – burtu "K" (koplietošanas), burtu "P" (pašvaldības nozīmes koplietošanas) vai burtu "V" (viena īpašuma) –, kas tiek atdalīti ar kolu. Ūdensnoteku sateces baseinos, kuru meliorācijas kadastra kodi beidzas ar pāra skaitli, ar numuru 01 apzīmē galveno ūdensnoteku;
10.3. drenu sistēmu meliorācijas kadastra kodu veido sateces baseina numurs, kols, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izbūvētās meliorācijas sistēmas objekta numurs (trīs skaitļu zīme), meliorācijas drenu sistēmas numurs būvē (trīs skaitļu zīme) un sistēmas papildu numurs, ko apzīmē ar mazajiem latīņu alfabēta burtiem;
10.4. vaļējo grāvju sistēmu meliorācijas kadastra kodu veido sateces baseina numurs, kols un objekta numurs;
10.5. meža grāvju meliorācijas sistēmu meliorācijas kadastra kodu veido sateces baseina numurs, kols, sistēmas numurs sateces baseinā, ja sateces baseinā ietilpst vairākas meža meliorācijas sistēmas, un lielais latīņu alfabēta burts "M";
10.6. polderu sūkņu stacijām meliorācijas kadastra kods sākas ar lielo latīņu alfabēta burtu "S", un to veido administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora kods, kols, poldera numurs šajā teritorijā (trīs skaitļu zīme) un sūkņu stacijas numurs polderī (trīs skaitļu zīme);
10.7. aizsargdambjiem meliorācijas kadastra kods sākas ar lielo latīņu alfabēta burtu "D", un to veido administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora kods, kols, poldera numurs šajā teritorijā (trīs skaitļu zīme) un aizsargdambja numurs polderī (trīs skaitļu zīme). Ja aizsargdambja norobežotā teritorija nav polderis, tad pirmā trīs skaitļu zīme aiz teritoriālā iedalījuma klasifikatora koda un kola norāda aizsargdambju grupu administratīvajā teritorijā un nākamā trīs skaitļu zīme – aizsargdambi administratīvajā teritorijā;
10.8. liela diametra kolektoriem meliorācijas kadastra kodu veido sateces baseina numurs, izbūvētā meliorācijas objekta numurs administratīvajā teritorijā, sistēmas numurs objektā un kolektora numurs sistēmā, ja vienā sistēmā ir vairāk par vienu liela diametra kolektoru. Ārpus meliorācijas objekta izbūvētam liela diametra kolektoram norāda tuvāk esošā objekta un sistēmas numuru. Liela diametra kolektoriem uz valsts nozīmes ūdensnotekām norāda ūdensnotekas sateces baseina numuru un, atdalot ar apakšsvītru, kolektora kārtas numuru (trīs skaitļu zīmi) uz attiecīgās ūdensnotekas;
10.9. hidrotehniskajām būvēm, izņemot aizsargdambjus, un hidromezgliem meliorācijas kadastra kodu veido administratīvo teritoriju un teritoriālā iedalījuma vienību klasifikatora kods, apakšsvītra un būves numurs administratīvajā teritorijā (trīs skaitļu zīme). Ja būve atrodas uz administratīvo teritoriju robežas, tai tiek piešķirts kods, ievērojot to, kurā teritorijas daļā ir lielākā būves daļa.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
11. Meliorācijas kadastrā reģistrētai meliorācijas sistēmai sabiedrība nosaka vienu no šādiem meliorācijas sistēmas statusiem:
11.1. valsts meliorācijas sistēma:
11.1.1. valstij piederošai poldera sūkņu stacijai un hidrotehniskai būvei;
11.1.2. Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvei – polderu sūkņu stacijām, aizsargdambjiem un dambju filtrācijas ūdeņu dziļajai drenāžai ar akām – Ikšķilē un Ogrē, Ogres novadā;
11.2. valsts nozīmes meliorācijas sistēma:
11.2.1. regulētai ūdensnotekai – speciāli raktai gultnei vai tādas ūdensteces regulētajam posmam, kuras sateces baseins ir vismaz 10 kvadrātkilometru vai kuras kopgarums ir vismaz pieci kilometri, liela diametra kolektoram uz tās, starpvalstu ūdensnotekai, valstij piederošas poldera sūkņu stacijas krājbaseinam un kanālam;
11.2.2. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kuru avārijas gadījumā pali vai plūdi apdraudētu vismaz 100 hektāru lielu platību vai apdzīvotu vietu;
11.2.3. Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības dziļās piedambja drenāžas liela diametra kolektoriem un skatakām;
11.3. pašvaldības meliorācijas sistēma – pašvaldībai piederošai poldera sūkņu stacijai, hidrotehniskai būvei un inženierbūvei;
11.4. pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma – koplietošanas meliorācijas sistēmai, pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu;
11.5. koplietošanas meliorācijas sistēma:
11.5.1. ūdensnotekai, liela diametra kolektoram un drenu kolektoram, kas regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai tiesiskajos valdījumos;
11.5.2. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu valdījumā, bet atrodas uz koplietošanas ūdensnotekas vai valsts nozīmes ūdensnotekas un ir vairāku fizisko vai juridisko personu īpašumā vai valdījumā;
11.6. viena īpašuma meliorācijas sistēma:
11.6.1. ūdensnotekai un liela diametra kolektoram, drenu kolektoram, drenu sistēmai, kas regulē ūdens režīmu vienā zemes īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;
11.6.2. nosusinošā un norobežojošā tīkla būvēm – grāvjiem, kuri nepilda ūdensnoteku funkciju un kuros neietek ūdens no citas meliorācijas sistēmas;
11.6.3. drenu sistēmām;
11.6.4. hidrotehniskām būvēm un ierīcēm, kas nav citu fizisko vai juridisko personu īpašumā vai valdījumā, bet atrodas uz viena īpašuma ūdensnotekas vai grāvja vai valsts nozīmes ūdensnotekas un ir vienas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā vai valdījumā.
(Grozīts ar MK 14.05.2024. noteikumiem Nr. 295)
12. Valsts zemes dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez maksas izsniedz sabiedrībai datus no šādiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas informācijas blokiem meliorācijas kadastra izveidei, uzturēšanai un aktualizēšanai:
12.1. kadastra objekta identifikators;
12.2. nekustamā īpašuma sastāvs;
12.3. nekustamā īpašuma pamatdati;
12.4. dati par nekustamā īpašuma piederību;
12.5. zemes vienības pamatdati;
12.6. zemes vienības un zemes vienības daļas nekustamā īpašuma lietošanas mērķi;
12.7. kadastra karte.
13. Sabiedrība elektroniski (digitālā formā ar mēroga noteiktību 1 : 10 000) bez maksas nodod Valsts zemes dienestam šādus meliorācijas kadastra datus:
13.1. zemes vienības meliorēto zemju platības robežas pēc stāvokļa attiecīgā gada 1. novembrī;
13.2. aktualizētās (no jauna izbūvētās vai no meliorācijas kadastra izņemtās) zemes vienības meliorēto zemju platības robežas un izmaiņu izdarīšanas datumi.
14. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra tiešsaistes datu pārraides režīmā izsniedz vai elektronisku datņu formā bez maksas nosūta sabiedrībai digitālās topogrāfiskās kartes ar mēroga noteiktību 1 : 10 000 un digitālās ortofotokartes ar mēroga noteiktību 1 : 10 000 meliorācijas kadastra uzturēšanai.
15. Pašvaldības bez maksas iesniedz sabiedrībai spēkā esošo pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu telpiskos datus vektordatu formātā meliorācijas kadastra uzturēšanai, ja dati nav pieejami Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā.
16. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" bez maksas digitālā veidā sniedz sabiedrībai informāciju par meliorācijas sistēmām savā valdījumā un īpašumā esošajā zemē meliorācijas kadastra datu aktualizēšanai un uzturēšanai.
17. Sabiedrība bez maksas nodrošina Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru ar meliorācijas kadastra telpiskajiem datiem digitālā formā normatīvajos aktos noteikto pamatdatu sagatavošanai.
18. Meliorācijas kadastra datus sabiedrība ievada un aktualizē, pamatojoties uz dokumentiem par meliorācijas sistēmas būvniecību, tehniskās apsekošanas atzinumu, inventarizācijas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, kā arī izmantojot Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras izstrādātās jaunākās kartes.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
19. Meliorācijas sistēmas datu reģistrēšanai un grozīšanai iesniegtajos dokumentos norādītās ziņas atbilst:
19.1. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem;
19.2. spēkā esošo pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām;
19.3. Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumam, ja tāds ir nepieciešams.
20. Lai meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrētu jaunus datus, sabiedrībā iesniedz:
20.1. zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs:
20.1.1. meliorācijas sistēmas inventarizācijā iegūto informāciju;
20.1.2. informāciju par kvantitatīvām vai kvalitatīvām pārmaiņām meliorācijas sistēmā;
20.2. pašvaldības būvvalde – informāciju par meliorācijas sistēmas pieņemšanu ekspluatācijā, ja šī informācija nav pieejama Būvniecības informācijas sistēmā;
20.3. pašvaldība – meliorācijas sistēmas inventarizācijā iegūto informāciju:
20.3.1. par pašvaldības meliorācijas sistēmu;
20.3.2. par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu;
20.3.3. par koplietošanas nozīmes meliorācijas sistēmu, kuras nekopšana apdraud pašvaldības infrastruktūru, bet par kuru īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav iesnieguši datus meliorācijas kadastra informācijas sistēmā;
20.4. sabiedrība – par valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas inventarizāciju.
21. Lai aktualizētu meliorācijas kadastra datus meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pašvaldība iesniedz sabiedrībā iesniegumu datu reģistrēšanai meliorācijas kadastrā (3. pielikums) papīra vai elektroniska dokumenta formā un pievieno šādus dokumentus:
21.1. meliorācijas sistēmas inventarizācijas lietu vai zemes vienības kadastrālo uzmērījumu, ja ierosina:
21.1.1. izņemt meliorācijas sistēmas vai tās daļas datus;
21.1.2. reģistrēt meliorācijas sistēmas sastāvā esošu būvi, kas saskaņā ar Meliorācijas likumu atbilst meliorācijas sistēmas terminam un atbilstoši šiem noteikumiem reģistrējama meliorācijas kadastrā;
21.2. tehniskās apsekošanas atzinumu, kas sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumiem, ja ierosina:
21.2.1. pārtraukt meliorācijas sistēmas vai tās daļas darbību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu vai Eiropas Savienības prioritāro biotopu labvēlīgu aizsardzības statusu;
21.2.2. izņemt inventarizētas meliorācijas sistēmas vai tās daļas datus;
21.3. elektroniski parakstītu pilnvaru vai pilnvaras kopiju, ja iesniegumu iesniedz pilnvarota persona, uzrādot oriģinālu;
21.4. Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu dabas rezervātu un dabas liegumu teritorijās, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma un dabas lieguma zonās.
(Grozīts ar MK 14.05.2024. noteikumiem Nr. 295)
22. Sabiedrība aktualizē meliorācijas kadastra datus meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumiem ir saņemti šādi dokumenti:
22.1. meliorācijas sistēmu izpildmērījumi un būvju uzmērījumi – meliorācijas būvju un ietaišu izvietojuma plāns, šķērsgriezumi, garenprofili;
22.2. akts par meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pieņemšanu ekspluatācijā;
22.3. meliorācijas sistēmas inventarizācijas lieta, ja nav iesniegti šo noteikumu 22.1. vai 22.2. apakšpunktā minētie dokumenti. Ja meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves izbūves laikā bija spēkā normatīvie akti, kas noteica būves nodošanu ekspluatācijā, meliorācijas sistēmas inventarizācijas lieta nevar aizstāt aktu par meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves pieņemšanu ekspluatācijā;
22.4. tehniskās apsekošanas atzinums par īstenoto meliorācijas sistēmas pārkārtošanu, kuras nepieciešamība noteikta ar sabiedrības izsniegtiem tehniskajiem noteikumiem.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
23. Pēc būves tehniskās apsekošanas atzinuma un inventarizācijas lietas saņemšanas meliorācijas sistēmas datus ievada un aktualizē meliorācijas kadastra valsts informācijas sistēmā vai svītro no tās, ja:
23.1. meliorācijas sistēma atrodas viena zemes īpašuma vai tiesiskā valdījuma robežās un ietekmē tajā zemes ūdens režīmu;
23.2. tas nepasliktina citu zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu zemes ūdens režīmu;
23.3. ir faktiski mainīts zemes lietošanas veids un to apliecina valsts atbildīgā institūcija;
23.4. ir būvvaldes izziņa (papīra vai elektroniskā formā) par būves neesību dabā vai būves demontāžu.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
24. Sabiedrība viena mēneša laikā pēc šo noteikumu 21. un 22. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē to atbilstību šo noteikumu prasībām un pieņem lēmumu par meliorācijas sistēmas reģistrēšanu meliorācijas kadastra informācijas sistēmā, lēmumu par atteikumu reģistrēt meliorācijas datus vai par datu izņemšanu no tās.
25. Ja sabiedrība pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt meliorācijas sistēmu vai izņemt datus, tā viena mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju un, ja datu reģistrēšanu ierosinājusi pašvaldība, arī pašvaldību par atteikumu, norādot tā iemeslu, un lūdz iesniedzēju iesniegt trūkstošo informāciju.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
26. Sabiedrība pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt meliorācijas sistēmu vai svītrot datus, ja:
26.1. iesniegtie dokumenti nesatur informāciju, kas nepieciešama meliorācijas sistēmas reģistrēšanai vai datu izņemšanai;
26.2. pašvaldības, zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja dokumentos sniegtā informācija neatbilst šo noteikumu prasībām.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
27. Sabiedrība pēc pieprasījuma izsniedz zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam aktualizētos meliorācijas kadastra datus par īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo meliorācijas sistēmu, neizsniedzot datus par zemes gabala īpašuma tiesībām. Ja informācijas aktualizāciju ierosinājusi pašvaldība, sabiedrība izsniedz pašvaldībai aktualizētos meliorācijas kadastra datus par attiecīgo meliorācijas sistēmu.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
28. Sabiedrība pēc valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas datu aktualizēšanas meliorācijas kadastra informācijas sistēmā sagatavo datu kopsavilkumu par valsts meliorācijas sistēmām un valsts nozīmes meliorācijas sistēmām un līdz attiecīgā gada 1. novembrim iesniedz to apstiprināšanai zemkopības ministram.
29. Dokumentus un datus par meliorācijas sistēmas reģistrēšanu meliorācijas kadastra informācijas sistēmā vai datu izņemšanu no tās sabiedrība glabā pastāvīgi papīra vai elektroniskā formā.
30. Meliorācijas sistēmu inventarizē normatīvajos aktos par būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzību noteiktajā kārtībā sertificēta persona, kurai piešķirts būvprakses sertifikāts meliorācijas sistēmu, upju hidrotehnisko būvju projektēšanā vai meliorācijas sistēmu, upju hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, vai persona, kurai ir inženierzinātņu bakalaura grāds specialitātē "Hidrotehnika un ūdenssaimniecība" (turpmāk – inventarizācijas veicējs).
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
31. Meliorācijas sistēmas inventarizācijas kārtība attiecas uz lauku apvidū lauksaimniecības un meža zemē (izņemot akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījumā un īpašumā esošās zemes), kā arī pilsētu un ciemu teritorijās ierīkotām meliorācijas sistēmām.
32. Meliorācijas sistēmas inventarizāciju veic laikposmā no 1. aprīļa (pēc palu vai plūdu maksimuma beigām) līdz 1. novembrim (līdz vasaras veģetācijas perioda beigām).
33. Inventarizācijas periodu var pagarināt arī pēc 1. novembra, ja klimatiskie apstākļi pieļauj inventarizāciju. Inventarizācijas iespēja no 1. novembra līdz 31. martam apliecināma ar fotofiksāciju.
34. Zemes platībās, kas nosusinātas ar drenāžu, mazākā inventarizējamā pamatvienība ir vienas drenu sistēmas nosusinātā platība neatkarīgi no zemes vienības robežām.
35. Drenu sistēmas nosusinātās platības ārējo robežu nosaka:
35.1. līdz ūdensnotekas, kontūrgrāvja vai ceļa infrastruktūras malai;
35.2. līdz aizsargdambja iekšējās nogāzes pakājei;
35.3. pa viduslīniju starp blakus esošu drenu sistēmu malējām drenām;
35.4. pa līniju, kura vilkta paralēli drenu sistēmas malējai drenai uz ārpusi no drenu sistēmas attālumā, kas veido pusi no susinātājdrenu savstarpējā atstatuma;
35.5. pa līniju, kura vilkta gar drenu sistēmas drenu augšgaliem attālumā, kas veido ceturtdaļu no susinātājdrenu savstarpējā atstatuma.
36. Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pašvaldība (turpmāk – inventarizācijas ierosinātājs) vienu mēnesi pirms inventarizācijas uzsākšanas informē sabiedrību un ar inventarizējamās meliorācijas sistēmas platību aptverto īpašumu īpašniekus vai tiesiskos valdītājus par meliorācijas sistēmas inventarizācijas uzsākšanu.
37. Sabiedrība digitālā vai papīra formā izsniedz inventarizācijas ierosinātājam šādus meliorācijas sistēmas inventarizācijai nepieciešamos datus:
37.1. izziņu par inventarizējamo meliorācijas sistēmu ar meliorācijas kadastra karti analogā veidā (turpmāk – inventarizācijas plāns);
37.2. attiecīgos inventarizējamās meliorācijas sistēmas izpilddokumentācijas datus.
38. Inventarizācijas ierosinātājs iesniedz inventarizācijas veicējam zemes īpašuma meliorācijas kadastra izziņas datus.
39. Inventarizācijas veicējs tādas esošas meliorācijas sistēmas inventarizāciju, par kuru meliorācijas kadastrā nav informācijas, īsteno šādi:
39.1. nosaka līnijveida un punktveida meliorācijas sistēmas virszemes daļas raksturojošos rādītājus (garumu, platumu, diametru);
39.2. inventarizēto meliorācijas sistēmu izvietojumu zemes vienībā un tehniskā stāvokļa novērtējumu attēlo inventarizācijas plānā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem apzīmējumiem. Ja inventarizētās meliorācijas sistēmas uztvertie ūdeņi tiek novadīti līdz ūdensnotekai, kas atrodas ārpus zemes vienības robežām, inventarizācijas plānā norāda ūdensnotekas ūdens saimnieciskā iecirkņa kodu;
39.3. atbilstoši šiem noteikumiem novērtē meliorācijas sistēmas tehnisko stāvokli, zemes hidrofizikālās īpašības un meliorācijas sistēmas darbības atbilstību un sagatavo atzinumu par meliorēto zemes vienību saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem apzīmējumiem un kritērijiem, aizpildot šo noteikumu 5., 6., 7. un 8. pielikumā minētās tabulas. Pielikumu tabulās neaizpilda ailes par meliorācijas sistēmas statusu, kadastra kodu, nosaukumu, gadu, kad tā nodota ekspluatācijā, sateces baseina meliorācijas kadastra kodu un piketu.
(Grozīts ar MK 14.05.2024. noteikumiem Nr. 295)
40. Pārmitrās meliorēto zemes vienību platības un teritorijas, kas netiek izmantotas lauksaimniecībā (piemēram, ir aizaugušas, apbūvētas, apmežotas vai applūdinātas), pamatojoties uz raksturīgiem situācijas elementiem dabā un kartogrāfiskajā materiālā vai izdarot instrumentālo uzmērīšanu, iezīmē inventarizācijas plānā atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā norādītajiem apzīmējumiem.
41. Meliorācijas sistēmas tehnisko stāvokli atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem meliorācijas sistēmu vērtēšanas kritērijiem norāda šo noteikumu 6. pielikumā. Meliorācijas sistēmas šifru veido šo noteikumu 4. pielikumā minētais meliorācijas sistēmas apzīmējums un inventarizācijas veicēja piešķirtais kārtas skaitlis.
(MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
42. Konstatējot meliorācijas kadastra plānā nenorādītu meliorācijas būvi vai norādītas meliorācijas būves neesību, to atzīmē inventarizācijas plānā. Nenorādītas virszemes meliorācijas būves atrašanās vietu precizē un nosaka instrumentāli.
43. Meliorētās lauksaimniecības zemes hidromelioratīvā stāvokļa novērtējumu, meliorācijas sistēmas darbības atbilstības novērtējumu un atzinumu par meliorēto zemi norāda šo noteikumu 8. un 9. pielikumā minētajā tabulā.
44. Inventarizācijas veicējs pēc meliorācijas sistēmas inventarizācijas pabeigšanas sagatavo un nodod inventarizācijas ierosinātājam inventarizācijas lietu. Inventarizācijas lietā ietilpst:
44.1. paskaidrojuma raksts, kas ietver pārskatu par izpildītajiem meliorācijas sistēmas inventarizācijas darbiem un inventarizācijas rezultātiem;
44.2. šo noteikumu 4., 6., 7. un 8. pielikumā minētais novērtējums un atzinums papīra un elektroniskā formā;
44.3. inventarizācijas plāns, kurā saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu attēlota:
44.3.1. precizētā meliorētās zemes vienības robeža;
44.3.2. robeža ar kontūra numuru meliorētai zemei, kurā hidromelioratīvais stāvoklis nav nodrošināts un meliorācijas sistēmas darbība nav atbilstoša;
44.3.3. meliorētās lauksaimniecībā neizmantotās (piemēram, apmežotas, aizaugušas, apbūvētas, applūdinātas) zemes vienības robeža;
44.3.4. meliorētās zemes pārmitrās platības robeža;
44.3.5. inventarizētās meliorācijas līnijveida un punktveida būves.
45. Inventarizācijas lietas un satura atbilstību šiem noteikumiem nodrošina inventarizācijas veicējs.
46. Inventarizācijas ierosinātājs šo noteikumu 44. punktā minēto informāciju iesniedz sabiedrībā viena mēneša laikā pēc inventarizācijas veikšanas.
47. Veicot valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas līnijveida un punktveida meliorācijas būvju inventarizāciju:
47.1. noformē inventarizācijas plānu, ievērojot šo noteikumu 2. pielikumā norādītos apzīmējumus;
47.2. datus par valsts meliorācijas sistēmas un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas tehnisko stāvokli apkopo saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā norādītajiem apzīmējumiem un kritērijiem šo noteikumu 5. un 6. pielikumā minētajās tabulās.
48. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 623 "Meliorācijas kadastra noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 113. nr.; 2013, 169. nr.; 2017, 103. nr.).
Zemkopības ministrs K. Gerhards
| Nr. p. k. | Kvantitatīvie rādītāji | Mērvienība | Daudzums | |||||
| kopā | tai skaitā atbilstoši statusam | |||||||
| valsts un valsts nozīmes | koplietošanas | pašvaldības nozīmes koplietošanas | pašvaldības | viena īpašuma | ||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 |
| 1. | Ūdensnotekas | km | ||||||
| 2. | Kontūrgrāvji | km | ||||||
| 3. | Susinātājgrāvji | km | ||||||
| 4. | Drenu sistēmas | ha | ||||||
| 5. | Drenu akas | gab. | ||||||
| 6. | Virszemes ūdens uztvērēji | gab. | ||||||
| 7. | Kontrolētās drenāžas būves | gab. | ||||||
| 8. | Liela diametra kolektori (Ø ≥ 30 cm) | km | ||||||
| 9. | Caurtekas* | gab. | ||||||
| 10. | Caurtekas-regulatori* | gab. | ||||||
| 11. | Aizsargdambji | km | ||||||
| 12. | Aizsprosti | gab. | ||||||
| 13. | Sedimentācijas baseini | gab. | ||||||
| 14. | Divpakāpju meliorācijas grāvji | km | ||||||
| 15. | Akmeņu krāvumi | gab. | ||||||
| 16. | Mākslīgie mitrāji | gab. | ||||||
| 17. | Slūžas | gab. | ||||||
| 18. | Kājnieku laipas, tilti* | gab. | ||||||
| 19. | Sūkņu stacijas | gab. | ||||||
| 20. | Krājbaseini | gab. | ||||||
| 21. | Straujtekas | gab. | ||||||
| 22. | Kritņi | gab. | ||||||
| 23. | Ūdenspārgāznes | gab. | ||||||
| 24. | Meniķi | gab. | ||||||
| 25. | Zemtekas | gab. | ||||||
| 26. | Hidrometriskās ierīces | gab. | ||||||
| 27. | Citas būves | gab. | ||||||
Nr. p. k.
| Apzīmējums | Nosaukums | Apraksts |
| 1. |  | Valsts nozīmes ūdensnotekas regulētā posma ass līnija | Sarkana punktēta līnija |
| 2. |  | Valsts nozīmes ūdensnotekas ass līnija | Zila šaura līnija |
| 3. |  | Valsts nozīmes ūdensnotekas virsmas laukums | Zils poligons |
| 4. |  | Valsts nozīmes ūdensnotekas piketa punkts | Zils aplis ar melnu kontūru |
| 5. |  | Sateces baseina robeža | Sārta poligona kontūra |
| 6. |  | Krājbaseins | Zila kontūra uz zilas līnijas |
| 7. |  | Koplietošanas ūdensnoteka | Zila plata līnija |
| 8. |  | Pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnoteka | Sarkana svītrlīnija ar zilām kontūrlīnijām |
| 9. |  | Viena īpašuma ūdensnoteka | Zila svītrlīnija |
| 10. |  | Kontūrgrāvis | Gaiši zila līnija |
| 11. |  | Susinātājgrāvis | Gaiši zila svītrlīnija |
| 12. |  | Liela diametra kolektors uz valsts nozīmes ūdensnotekas (Ø ≥ 30 cm) | Divas dzeltenas paralēlas līnijas |
| 13. |  | Koplietošanas liela diametra kolektors (Ø ≥ 30 cm) | Divas zaļas paralēlas līnijas |
| 14. |  | Pašvaldības nozīmes koplietošanas liela diametra kolektors (Ø ≥ 30 cm) | Divas violetas paralēlas līnijas |
| 15. |  | Viena īpašuma liela diametra kolektors (Ø ≥ 30 cm) | Divas zilas paralēlas līnijas |
| 16. |  | Drenu kolektors (1. kārta) | Divas tumši zaļas paralēlas līnijas |
| 17. |  | Rekonstruēts drenu kolektors (2. kārta) | Divas sarkanas paralēlas līnijas |
| 18. |  | Rekonstruēts drenu kolektors (3. kārta) | Divas violetas paralēlas līnijas |
| 19. |  | Rekonstruēts drenu kolektors (4. kārta) | Divas gaiši zilas paralēlas līnijas |
| 20. |  | Liela diametra drena (1. kārta) | Zaļa plata līnija |
| 21. |  | Rekonstruēta liela diametra drena (2. kārta) | Sarkana plata līnija |
| 22. |  | Rekonstruēta liela diametra drena (3 .kārta) | Violeta plata līnija |
| 23. |  | Rekonstruēta liela diametra drena (4. kārta) | Zila plata līnija |
| 24. |  | Drena (1. kārta) | Zaļa šaura līnija |
| 25. |  | Rekonstruēta drena (2. kārta) | Sarkana šaura līnija |
| 26. |  | Rekonstruēta drena (3. kārta) | Violeta šaura līnija |
| 27. |  | Rekonstruēta drena (4. kārta) | Zila šaura līnija |
| 28. |  | Drenu aka | Sarkana apļa kontūra |
| 29. |  | Kontrolēta drenāžas būve | Sarkana apļa kontūra ar kvadrātu |
| 30. |  | Virszemes ūdens uztvērējs | Zils simbols |
| 31. |  | Drenu kolektora diametra maiņa | Zaļš simbols |
| 32. |  | Meliorācijas sistēmas robeža, meliorētās zemes robeža | Zaļa kontūrlīnija |
| 33. |  | Divpusējās darbības meliorācijas sistēmas robeža | Zila kontūrlīnija |
| 34. |  | Valstij piederoša caurteka | Sarkana apļa kontūra ar caurtekas simbolu |
| 35. |  | Koplietošanas caurteka | Zaļa apļa kontūra ar caurtekas simbolu |
| 36. |  | Viena īpašuma caurteka | Zila apļa kontūra ar caurtekas simbolu |
| 37. |  | Valstij piederoša caurteka-regulators | Dubulta sarkana apļa kontūra ar caurtekas simbolu |
| 38. |  | Koplietošanas caurteka-regulators | Dubulta zaļa apļa kontūra ar caurtekas simbolu |
| 39. |  | Viena īpašuma caurteka-regulators | Dubulta zila apļa kontūra ar caurtekas simbolu |
| 40. |  | Valstij piederošas slūžas | Sarkana apļa kontūra ar slūžu simbolu |
| 41. |  | Koplietošanas slūžas | Zaļa apļa kontūra ar slūžu simbolu |
| 42. |  | Viena īpašuma slūžas | Zila apļa kontūra ar slūžu simbolu |
| 43. |  | Valstij piederošs meniķis | Sarkana apļa kontūra ar meniķa simbolu |
| 44. |  | Koplietošanas meniķis | Zaļa apļa kontūra ar meniķa simbolu |
| 45. |  | Viena īpašuma vai pašvaldības meniķis | Zila apļa kontūra ar meniķa simbolu |
| 46. |  | Kājnieku laipa | Melna apļa kontūra ar laipas simbolu |
| 47. |  | Tilts | Melns tilta simbols |
| 48. |  | Straujteka | Melna apļa kontūra ar romba simbolu |
| 49. |  | Kritnis | Dubulta zila apļa kontūra ar svītras simbolu |
| 50. |  | Ūdens pārgāzne | Zils pārgāznes simbols |
| 51. |  | Valstij piederoša zemteka | Sarkans aplis ar svītru |
| 52. |  | Koplietošanas zemteka | Zaļš aplis ar svītru |
| 53. |  | Viena īpašuma vai pašvaldības zemteka | Zils aplis ar svītru |
| 54. |  | Sedimentācijas baseins | Sarkans ovāls simbols uz ūdensnotekas līnijas |
| 55. |  | Divpakāpju meliorācijas grāvis | Zila raustīta līnija pakāpes pusē paralēli ūdensnotekas līnijai |
| 56. |  | Akmeņu krāvums | Brūns trīsstūris uz ūdensnotekas līnijas |
| 57. |  | Mākslīgais mitrājs | Zils mitrāja simbols |
| 58. |  | Melioratīvas hidrometrijas upju hidrometriskais postenis | Krustots zils aplis |
| 59. |  | Melioratīvas hidrometrijas ezeru hidrometriskais postenis | Krustots brūns aplis |
| 60. |  | Melioratīvas hidrometrijas drenu hidrometriskais postenis | Krustots zaļš aplis |
| 61. |  | Poldera sūkņu stacija | Dubulti melni apļi ar daļēju aizskrāsojumu |
| 62. |  | Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambis | Sarkans dambja simbols ar melnu kontūru |
| 63. |  | Poldera aizsargdambis valsts īpašumā | Zaļš dambja simbols ar melnu kontūru |
| 64. |  | Poldera aizsargdambis pašvaldības īpašumā | Zils dambja simbols ar melnu kontūru |
| 65. |  | Viena īpašuma aizsargdambis | Balts dambja simbols ar melnu kontūru |
| 66. |  | Poldera sateces baseins | Zaļa punktēta poligona kontūra |
| 67. |  | Poldera platības robeža | Sarkana poligona kontūra |
| 68. |  | Nenodrošināts meliorētās platības hidromelioratīvais stāvoklis | Brūns krustiski svītrots poligons |
| 69. |  | Apmežota meliorētā platība | Zaļš poligons ar krūmu apzīmējumu |
| 70. |  | Aizaugusi meliorētā platība | Brūna poligona kontūra ar zaļu fonu un brūnu punktējumu |
| 71. |  | Apbūvēta meliorētā platība | Melna kontūra ar oranžu svītrojumu |
| 72. |  | Pārmitra meliorētā platība | Zila poligona kontūra ar ciņu apzīmējumu |
| 73. |  | Applūdusi meliorētā platība | Zila kontūra ar zilu fonu |
| 74. |  | Slikts tehniskais stāvoklis valsts nozīmes ūdensnotekai | Sarkana līnija ar regulāriem brūniem posmiem |
| 75. |  | Slikts tehniskais stāvoklis koplietošanas ūdensnotekai | Zaļa līnija ar regulāriem brūniem posmiem |
| 76. |  | Slikts tehniskais stāvoklis Viena īpašuma ūdensnotekai | Zila līnija ar regulāriem brūniem posmiem |
| 77. |  | Slikts tehniskais stāvoklis Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambim | Sarkana līnija ar regulāriem brūniem posmiem un šķērssvītrām |
| 78. |  | Slikts tehniskais stāvoklis valsts īpašumā esošajam polderu aizsargdambim | Zaļa līnija ar regulāriem brūniem posmiem un šķērssvītrām |
| 79. |  | Slikts tehniskais stāvoklis pašvaldības īpašumā esošajam polderu aizsargdambim | Zila līnija ar regulāriem brūniem posmiem un šķērssvītrām |
| 80. |  | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis valsts nozīmes ūdensnotekai | Sarkana līnija ar regulāriem melniem posmiem |
| 81. |  | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis koplietošanas ūdensnotekai | Zaļa līnija ar regulāriem melniem posmiem |
| 82. |  | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis viena īpašuma ūdensnotekai | Zila līnija ar regulāriem melniem posmiem |
| 83. |  | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis Rīgas HES ūdenskrātuves aizsargdambim | Sarkana līnija ar regulāriem melniem posmiem un šķērssvītrām |
| 84. |  | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis valsts īpašumā esošajam polderu aizsargdambim | Zaļa līnija ar regulāriem melniem posmiem un šķērssvītrām |
| 85. |  | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis pašvaldības īpašumā esošajam polderu aizsargdambim | Zila līnija ar regulāriem melniem posmiem un šķērssvītrām |
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
(Pielikums MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību
"Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"
| 1. Zemes īpašums | |||||||||||||
| (nosaukums, novads, pagasts) | |||||||||||||
| |||||||||||||
| 2. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pašvaldība | ||||||||||||
| (fiziskas personas vārds, uzvārds un personas kods | ||||||||||||
| vai juridiskas personas nosaukums un reģistrācijas numurs) | ||||||||||||
| (fiziskas personas deklarētās dzīvesvietas adrese vai juridiskas personas juridiskā adrese) | ||||||||||||
| (kontaktinformācija, e-pasta adrese) |
| Zemes vienības kadastra apzīmējums | Lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība (ha) | Meža zemes platība (ha) | Zeme zem ēkām un pagalmiem (m2 vai ha) | Kopējā zemes platība (ha) |
| Objekta meliorācijas kadastra kods, ja meliorācijas sistēma ir iepriekš reģistrēta meliorācijas kadastrā | ||||
4. Pamatojums kadastra datu grozījumiem (vajadzīgo atzīmēt ar X)
| 1. | Meliorācijas sistēmas (būves) pirmā reģistrācija, ja tā nav bijusi iepriekš reģistrēta | |
| 2. | Notikusi meliorācijas sistēmas pārbūve vai atjaunošana | |
| 3. | Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības statusa nodrošināšana | |
| 4. | Mainījies meliorētās zemes lietošanas veids |
5. Iesniegtie pielikumi (vajadzīgo atzīmēt ar X):
elektronisko datu datne
saraksts, kurā norādīti objekta zemes vienību kadastra apzīmējumi un meliorācijas kadastra kodi
pilnvara, ja iesniegumu iesniedz meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, vai pašvaldības pilnvarota persona
valsts institūcijas izziņa par zemes lietošanas veidu
meža apsaimniekošanas plāns
Personas datu apstrāde notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumu Nr. 128 "Meliorācijas kadastra noteikumi" 5. punktu.
| (datums*) | (zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja, vai pašvaldības amatpersonas vārds, uzvārds) | (paraksts*) |
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
(Pielikums MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
| Nr. p. k. | Meliorācijas sistēmas elementa nosaukums, apzīmējums un raksturojums | Elementa tehniskā stāvokļa vērtēšanas kritēriji | |||
| slikts tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) | nepieļaujams tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) | būvju klasifikācijas kods* | |||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | |
| 1. Ūdensnotekas un ar tām saistītie objekti | |||||
| 1.1. | Ūdensnoteka (UN) | Upe, strauts vai dabiski veidojies grāvis, kas aizvada ūdeni no meliorācijas sistēmām, citām teritorijām, ūdenstilpēm vai ūdenstecēm | 1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem vai zālaugiem, pielūžņota ar sakritušiem kokiem vai sadzīves atkritumiem 2) Gultnē daudz izskalojumu un piesērējumu, biežas šķērsprofila deformācijas, daudz nogāžu noslīdējumu un nobrukumu vai sabrukušu gultnes nostiprinājumu 3) Bieži bebru aizsprostojumi 4) Nesankcionēti ierīkoti gultnes aizsprostojumi | 5) Bebru aizsprostojumi vai patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi maina normālu ūdens plūsmas režīmu ūdensnotekā, izjauc gultnes stabilitāti un rada jaunas deformācijas 6) Ūdensnotekas vai grāvja sliktais tehniskais stāvoklis rada: a) apdzīvotu vietu biežu applūšanu palos vai plūdos, b) nenodrošinātu meliorētās zemes hidromelioratīvo stāvokli | Nav būve |
| 1.2. | Regulēta ūdensnoteka (UNR) | Regulēta (tīrīta, padziļināta, paplašināta vai iztaisnota) upes vai strauta gultne vai tās posms | Upes gultnes korekcija nav būve, kamēr tā neveido krasta nostiprinājumu. Krasta nostiprinājuma gadījumā pats krasta nostiprinājums vienā pusē (viena būve) vai abās pusēs (divas būves – katra savā krastā) ir būve 2153 | ||
| 1.3. | Aizsprosts (A) | Hidrotehniska būve ūdens noteces aizturēšanai un ūdens līmeņa regulēšanai augšpus tās | 1) Izteiktas aizsprosta nogāžu deformācijas, viļņu vai straumes izskalojumi vai noskalojumi, noslīdējumi 2) Ievērojama aizsprosta ķermeņa vai pamatnes nosēšanās 3) Plaisas aizsprosta ķermenī 4) Dzīvnieku alas aizsprosta ķermenī 5) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsprosta ķermeni vai pamatni (ārpus aizsprosta drenāžas) | 6) Caurejošas plaisas aizsprosta ķermenī vai savienojuma vietā ar novadbūvi 7) Vērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsprosta ķermeni vai pamatni 8) Aizsprosts rada nesankcionētu ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdensnotekā 9) Aizsprosta sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un uzstādinātais ūdens var strauji noplūst lejup pa ūdensnoteku | 2152 |
| 1.4. | Zemteka (Zt) | Hidrotehniska būve – cauruļvads ūdensteces izvadīšanai zem citas ūdensteces gultnes vai kāda cita dabiska vai mākslīga šķēršļa | 1) Ievērojami izskalojumi vai paskalojumi priekšjoslā, gultnē, pēcjoslā vai ūdensnotekā 2) Dažu būves daļu nevienmērīga nosēšanās vai nobīde 3) Caurejošas plaisas atbalstsienās, balstos, starpbalstos vai citos būves elementos 4) Aizvaru: a) metāla daļu korozija, b) nesošo elementu bojājumi, c) noblīvējumu bojājumi 5) Aizvaru pacelšanas iekārtas bojājumi | 6) Galvenās būvkonstrukcijas zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā 7) Būves sliktā tehniskā stāvokļa dēļ uzstādinātais ūdens var strauji noplūst lejup pa ūdensnoteku (8) Būve rada nesankcionētu ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdensnotekā | Īpaša vieta divu būvju (2153 un 2153) krustpunktā |
| 1.5. | Straujteka (St) | Hidrotehniska būve dažādu augstumu ūdens līmeņu savienošanai ūdensnotekas gultnes dibenam ar lielu slīpumu | Grāvja (2153) sastāvdaļa | ||
| 1.6. | Kritnis (Kr) | Hidrotehniska būve dažādu augstumu ūdens līmeņu savienošanai īsā ūdensnotekas gultnes posmā. Atšķirībā no straujtekas kritnī ūdens plūsma dažos posmos atraujas no tā gultnes | Grāvja (2153) sastāvdaļa | ||
| 1.7. | Ūdens novadīšanas un regulēšanas objekti (NB): | ||||
| 1.7.1. | pārgāzne | Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kura šķērso ūdens plūsmu un kurai pāri plūst ūdens | Nav būve. Būves (dambja 2152) sastāvdaļa | ||
| 1.7.2. | zemlīmeņa izlaide (meniķis) | Būves sastāvdaļa liekā ūdens novadīšanai zem augšbjefa līmeņa | |||
| 1.7.3. | slūžas | Hidrotehniskas būves sastāvdaļa ūdens noteces caurvadīšanai caur aizsprostu | |||
| 1.7.4. | regulators (R) | Hidrotehniskas būves sastāvdaļa ūdens līmeņa uzstādināšanai ūdensnotekas vai susinātājgrāvja gultnē un noteces regulēšanai | |||
| 1.7.5. | caurteka-regulators (CR) | Mehānisms caurtekā, kas ir ceļa (citas būves) sastāvdaļa 2111 vai 2112 | |||
| 1.8. | Ūdenskrātuve (ŪK) | Ūdensnoteku (ūdensteču, novadgrāvju) gultņu paplašinājumi un padziļinājumi ar ūdeni izskalojamo produktu sedimentācijai un bioloģiskai akumulācijai (nostādinātājbaseini) | 1) Piesērējusi gultne – līdz 50 procentiem no izbūvētā padziļinājuma tilpuma pildīta ar sedimentiem un līdz 50 procentiem no virsmas laukuma aizaugusi ar ūdensaugiem 2) Ūdenskrātuvē daudz kūdras uzpeldeņu 3) Piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas apdraud drenu izteku funkcionalitāti | 4) Ūdenskrātuve izveidota bez likumīga pamata (nav ekspluatācijas un apsaimniekošanas noteikumu) 5) Stipri piesērējusi gultne – vairāk nekā par 50 procentiem no izbūvētā padziļinājuma tilpuma pildīta ar sedimentiem un vairāk nekā par 50 procentiem no virsmas laukuma aizaugusi ar ūdensaugiem 6) Piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas traucē drenu izteku funkcionalitāti | Dabiski veidojusies ūdenskrātuve nav būve. Cilvēku darbības rezultātā veidota ūdenskrātuve – dīķis 2153 |
| 1.9. | Sedimentācijas baseini (SB) | Ūdensnoteku (ūdensteču, novadgrāvju) gultņu paplašinājumi un padziļinājumi ar ūdeni izskalojamo produktu sedimentācijai un bioloģiskai akumulācijai | Mākslīgi veidota ūdenskrātuve – grāvja sastāvdaļa 2153 | ||
| 1.10. | Aizsargdambis (D) | Grunts hidrotehniska būve teritorijas aizsardzībai pret applūšanu | 1) Izteiktas nogāžu deformācijas un noslīdējumi, viļņu vai straumes izskalojumi vai noskalojumi 2) Ievērojama aizsargdambja ķermeņa vai pamatnes nosēšanās 3) Plaisas aizsargdambja ķermenī 4) Dzīvnieku alas aizsargdambja ķermenī 5) Novērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni | 6) Caurejošas plaisas aizsargdambja ķermenī 7) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni 8) Aizsargdambja sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un ūdens var ieplūst aizsargājamā teritorijā | 2152 |
| 1.11. | Divpakāpju meliorācijas grāvji (DMG) | Salikts divpakāpju ūdensnotekas gultnes šķērsprofils, veidojot vai saglabājot izveidojušās mākslīgās palienes ar nostiprinājumiem vai bez tiem | 1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem vai lakstaugiem, pielūžņota ar sakritušiem kokiem vai sadzīves atkritumiem 2) Gultnē daudz izskalojumu un piesērējumu, biežas šķērsprofila deformācijas, daudz nogāžu noslīdējumu un nobrukumu vai sabrukušu gultnes nostiprinājumu 3) Bieži bebru aizsprostojumi 4) Nesankcionēti ierīkoti gultnes aizsprostojumi | 5) Bebru aizsprostojumi vai patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi maina normālu ūdens plūsmas režīmu ūdensnotekā, izjauc gultnes stabilitāti un rada jaunas deformācijas 6) Ūdensnotekas vai grāvja sliktais tehniskais stāvoklis: a) rada apdzīvotu vietu biežu applūšanu palos vai plūdos, b) nenodrošina meliorētās zemes hidromelioratīvo stāvokli | 2153 |
| 1.12. | Akmeņu krāvumi (AK) | Ūdensnotekas gultnē ievietoti lieli akmeņi (Ø > 0,3 m), kas veido akmeņu krāvuma krāces | 1) Daļēji izjaukts akmeņu krāvums, mainīta ūdens plūsmas izkliede 2) Piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas apdraud drenu izteku funkcionalitāti | 3) Pilnībā izjaukts akmeņu krāvums, kas neveido krāces 4) Piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas traucē drenu izteku funkcionalitāti | Nav būve |
| 2. Nosusināšanas tīkla elementi un divpusējās darbības meliorācijas sistēmas elementi | |||||
| 2.1. | Kontūrgrāvis (K) | Norobežojošā tīkla būve nosusinātās platības norobežošanai no pieplūstošajiem virszemes ūdeņiem vai uzplūstošajiem gruntsūdeņiem. Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz ūdensnotekai | 1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem 2) Gultnes izskalojumi, piesērējumi vai nogāžu nobrukumi un noslīdeņi samazinājuši gultnes dziļumu vairāk nekā par vienu trešdaļu no sākotnējā dziļuma | 2153 | |
| 2.2. | Susinātājgrāvis (S) | 2153 | |||
| 2.3. | Meliorācijas sistēmas liela diametra kolektors (SN) | 300 mm un lielāka diametra nosusināšanas sistēmas cauruļvads drenu sistēmas un virszemes ūdeņu novadīšanai | 1) Trasē grunts iesēdumi, iebrukumi, piltuves 2) Kontrolakās cauruļvada piesērējums vairāk nekā par vienu trešo daļu no cauruļvada diametra 3) Ūdens noplūde gar izteku | Ārējā inženiertīkla (caurules) sastāvdaļa 2153 | |
| 2.4. | Drenu kolektors (DK) | Drenu cauruļvads drenu uzņemto grunts filtrācijas ūdeņu savākšanai un novadīšanai uz ūdensnoteku vai citu drenu kolektoru | 1) Trasē grunts iesēdumi, iebrukumi, piltuves 2) Ūdens noplūde garām iztekai 3) Vasaras mazūdens periodā izteka atrodas zem ūdens līmeņa novadgrāvī 4) Izteka aizbrukusi ar novadgrāvja gultnes izskalojumiem, nogāzes nobrukumiem vai noslīdeņiem (vai nav atrodama) | Ārējā inženiertīkla (caurules) sastāvdaļa 2153 | |
| 2.5. | Drena (DR) | Pazemes drenu cauruļvads gruntsūdens uztveršanai un novadīšanai līdz drenu kolektoram | 1) Trasē grunts iesēdumi, iebrukumi, piltuves | 2) Konstatēta sabrukusi drena | Ārējā inženiertīkla (caurules) sastāvdaļa 2153 |
| 2.6. | Drenu kontrolaka (KA) | Drenu aka ar virszemes daļu drenāžā iekļuvušo sanesumu izgulsnēšanai, kolektoru pievienošanai, kolektora trases virzienu krasai maiņai un drenāžas darbības vizuālai kontrolei | 1) Nav vāka 2) Grodi bojāti vai savstarpēji nobīdīti 3) Piesērējums akā augstāk par iztekošā kolektora teknes līmeni | 4) Grodos atrodas augsne, un kolektori nav redzami | Ārējā inženiertīkla sastāvdaļa 2153 |
| 2.7. | Drenu uztvērējaka (UA) | Drenu aka virszemes ūdens noteces, susinātājgrāvja, kontūrgrāvja vai ceļa grāvja ūdeņu ievadīšanai drenāžā, kā arī drenāžas darbības vizuālai kontrolei | 1) Nav vāka 2) Grodi bojāti vai savstarpēji nobīdīti 3) Piesērējums akā augstāk par iztekošā kolektora teknes līmeni 4) Ūdens uztveršanas caurumu apakšējā rinda grodā atrodas augstāk par apkārtējās zemes līmeni vai par 0,5 m augstāk nekā grāvja pievienojuma līmenis 5) Ūdens uztveršanas caurumi grodā nav nosegti ar filtrējoša materiāla apbērumu | Ārējā inženiertīkla sastāvdaļa 2153 | |
| 2.8. | Kontrolētā drenāža (KD) | Divpusējās mitruma regulēšanas konstrukcijas drenu kontrolakās vai uz drenu kolektoru iztekām | 1) Periodiska ūdens uzkrāšanās nosusināmās platībās liecina par piesērējušiem drenu sistēmu posmiem | 2) Ilgstoša ūdens uzkrāšanās nosusināmās platībās liecina par piesērējušiem drenu sistēmu posmiem | Ārējā inženiertīkla sastāvdaļa 2153 |
| 2.9. | Virszemes ūdens uztvērējs (VŪU) | Nosusināšanas tīkla elements, kas uztver virszemes noteces no nosusināmās platības un ievada ūdeņus drenu sistēmā | 1) Konstatējamas nobīdes no faktiskās atrašanās vietas | 2) Bojāts vai nav atrodams | Ārējā inženiertīkla (būves) sastāvdaļa 2153 |
| 2.10. | Mākslīgie mitrāji (MM) | Mākslīgi veidoti mitrāji ūdens piesārņojuma piesaistei ar virszemes vai pazemes plūsmu | 1) Virszemes plūsmas mitrājiem piesērējusi gultne, ūdens plūsma neizkliedējas visā mitrāja platībā 2) Virszemes plūsmas mitrājiem piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas apdraud drenu izteku funkcionalitāti 3) Pazemes plūsmas mitrājiem novērojama periodiska ūdens uzkrāšanās virs filtra materiāla 4) Pazemes plūsmas mitrājiem novērota traucēta veģetācijas attīstība virs filtra materiāla | 5) Virszemes plūsmas mitrājiem piesērējusi gultne, ūdens neieplūst mitrāja platībā (6) Virszemes plūsmas mitrājiem piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas traucē drenu izteku funkcionalitāti 7) Pazemes plūsmas mitrājiem novērojama ilgstoša ūdens uzkrāšanās virs filtra materiāla 8) Pazemes plūsmas mitrājiem virs filtra materiāla nav veģetācijas | Nav būve |
| 2.11. | Koksnes šķeldas bioreaktors (ŠB) | Mākslīgi veidots pazemes koksnes šķeldas bērums ūdens piesārņojuma uztveršanai un piesaistīšanai | 1) Bioreaktora piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms | 2) Bioreaktora piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas rada ilgstošu ūdens uzkrāšanos virs filtra materiāla | Nav būve |
| 3. Poldera hidromezgla elementi | |||||
| 3.1. | Apvadkanāls (AK) | Līnijveida būve poldera platības norobežošanai no uzplūstošiem ūdeņiem un ar poldera sūkņu staciju pārsūknējamā ūdens daudzuma samazināšanai | 1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem vai zālaugiem, pielūžņota ar sakritušiem kokiem vai sadzīves atkritumiem 2) Gultnē daudz izskalojumu un piesērējumu, biežas šķērsprofila deformācijas, daudz nogāžu noslīdējumu vai nobrukumu, izskalotu gultņu savienojumu vietu vai sabrukušu gultnes nostiprinājumu 3) Bieži bebru aizsprostojumi 4) Patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi | 5) Bebru aizsprostojumi vai patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi maina normālu ūdens plūsmas režīmu apvadkanālā, izjauc gultnes stabilitāti un rada jaunas deformācijas 6) Apvadkanāla sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tas nespēj novadīt noteci un norobežot poldera platību no uzplūstošiem ūdeņiem un rada ūdens ieplūšanas draudus poldera teritorijā | 2153 |
| 3.2. | Krājbaseins-maģistrālais kanāls (KM) | Līnijveida būve poldera baseina noteces uztveršanai, uzkrāšanai un novadīšanai līdz sūkņu stacijai un sūkņu darbības režīma optimizācijai | 1) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem vai zālaugiem, pielūžņota ar sakritušiem kokiem vai sadzīves atkritumiem 2) Gultnē daudz izskalojumu un piesērējumu, biežas šķērsprofila deformācijas, daudz nogāžu noslīdējumu vai nobrukumu, izskalotu gultņu savienojumu vietu vai sabrukušu gultnes nostiprinājumu 3) Bieži bebru aizsprostojumi 4) Patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi 5) Gultnes piesērējuma līmenis ir augstāks par noteikto zemāko ekspluatācijas ūdens līmeni poldera krājbaseinā | 6) Gultnes sliktā tehniskā stāvokļa dēļ krājbaseins-maģistrālais kanāls nespēj nodrošināt poldera noteces uztveršanu, regulēšanu un pievadīšanu sūkņu stacijai un rada poldera teritorijas applūšanas draudus | Ja ūdens uzkrāšanās vieta radīta mākslīgi (kā dīķis), tad tā ir būve 2153. Ja tā ir ūdens uzkrāšanās vieta, kurā dambja dēļ uzkrājas ūdens, tad pats dambis ir būve 2152. Ja tas ir kanāls, tad tas līdz grāvim ir būve 2152 |
| 3.3. | Sūkņu stacija (SS) | Poldera hidromezgla sastāvdaļa, kuras uzdevums ir poldera baseina ūdens noteces pārsūknēšana ūdensnotekā, ūdenstilpē vai jūrā | 1) Sanešu aizturēšanas restes korodējušas vai to stieņi stipri bojāti 2) Tehnoloģiskā iekārta un sūkņi ir nolietoti 3) Virs spiedvadiem ir grunts iesēdumi, iebrukumi vai piltuves 4) Ievērojamas plaisas atbalstsienās, balstos, starpbalstos un citos būves elementos 5) Ievērojami ēkas elementu (pamatu, sienu, pārseguma, jumta) bojājumi | 6) Sūkņu stacijas vai ēkas galvenās būvkonstrukcijas zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā 7) Sūkņu stacijas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nav iespējams pārsūknēt poldera noteci, un tas rada poldera teritorijas applūšanas draudus | Ēka 1251. Ja sūknis ir skatakā, tad tā ir būves sastāvdaļa (ārējā inženiertīkla sastāvdaļa) |
| 3.4. | Poldera aizsargdambis (PD) | Grunts hidrotehniska būve poldera platības aizsardzībai pret applūšanu | 1) Izteiktas nogāžu deformācijas un noslīdējumi, viļņu vai straumes izskalojumi un noskalojumi 2) Ievērojama aizsargdambja ķermeņa vai pamatnes nosēšanās 3) Plaisas aizsargdambja ķermenī 4) Dzīvnieku alas aizsargdambja ķermenī 5) Novērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni | 6) Caurejošas plaisas poldera aizsargdambja ķermenī 7) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur poldera aizsargdambja ķermeni vai pamatni 8) Poldera aizsargdambja sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un ūdens var ieplūst poldera teritorijā | 2152 |
| 3.5. | Ūdens ielaide un izlaide (I–I) | Hidrotehniska būve palu ūdeņu ievadīšanai vasaras poldera platībā un izvadīšanai ūdensnotekā pēcplūdu periodā | 1) Izteiktas poldera aizsargdambja ķermeņa vai nogāžu deformācijas, izskalojumi, noskalojumi vai noslīdējumi ielaides un izlaides vietā 2) Ievērojama poldera aizsargdambja ķermeņa vai pamatnes sēšanās un ielaides un izlaides pārgāznes augstuma samazināšanās 3) Plaisas poldera aizsargdambja ķermenī, ielaides un izlaides posmā vai to saduru vietās | 4) Caurejošas plaisas poldera aizsargdambja ķermenī, ielaides un izlaides posmā vai to saduru vietās 5) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni ielaides un izlaides posmā 6) Ielaides un izlaides sliktā tehniskā stāvokļa dēļ ūdens var neplānoti ieplūst poldera platībā, var tikt pārrauts poldera aizsargdambis un applūdināta poldera platība | Ārējā inženiertīkla (būves) sastāvdaļa 2153 |
| 4. Transporta inženierbūves | |||||
| 4.1. | Tilts (T) | Inženierbūve – dzelzsbetona konstrukcija ceļa pārvadīšanai pār ūdensteces gultni | 1) Zemtilta nostiprinājumi izskaloti vai sabrukuši 2) Balstos vai laidumā ievērojamas caurejošas plaisas, manāmas novirzes no vertikālās plaknes vai horizontālās līnijas izliekums 3) Tilta brauktuvē dziļas bedres, kas atsedz laiduma virsmu 4) Metāla elementi ir korodējuši 5) Koka elementos daudz plaisu, atšķēlumu, saspiedumu vai trupes bojājumu 6) Gultne tilta ailē ir piesērējusi un rada papildu hidraulisko pretestību, kas izraisa ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdenstecē | 7) Tilta galvenās būvkonstrukcijas zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā | 2141 |
| 4.2. | Caurteka | Inženierbūves (ceļa) sastāvdaļa – cauruļvads ūdens plūsmas izvadīšanai zem ceļa vai nobrauktuves | 1) Caurteka piesērējusi vairāk nekā par vienu trešdaļu no caurules diametra 2) Uzbērumā virs caurules grunts iebrukumi, izskalojumi 3) Caurules savstarpēji nobīdījušās, betonā ir izdrupumi 4) Gala sienas atdalījušās no caurules | 5) Caurtekas galvenās būvkonstrukcijas (caurules, gala sienas) zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā | Caurteka zem ceļa ir ceļa (citas būves 2111 vai 2112) sastāvdaļa |
| 4.3. | Kājnieku laipa (KL) | Labiekārtojuma elements ar laidumu līdz 4 metriem kājnieku satiksmes nodrošināšanai pār ūdensnotekas gultni (parasti koka konstrukcija) | 1) Koka elementos daudz plaisu, atšķēlumu, saspiedumu vai trupes bojājumu | 2) Balstu vai laiduma koka elementi ir satrunējuši vai salūzuši | Nav būve |
| 4.4. | Trošu tilts (TT) | Inženierbūve kājnieku satiksmes nodrošināšanai pār ūdensnotekas gultni ar laidumu 4 metri un vairāk vai ar iekāršanu trosēs (parasti koka konstrukcija; ja laidums pārsniedz 12 metru, – trosēs iekārta konstrukcija) | 1) Iekārtas konstrukcijas laipas trošu nodilums, korozija vai dažu vijuma stiepļu pārrāvums | 2) Iekārtas konstrukcijas laipas trošu diametrs samazinājies par vairāk nekā 40 procentiem no sākotnējā apjoma: a) ir konstatējami troses vijumu pārrāvumi, b) troses pašreizējā nokare ievērojami pārsniedz projektēto nokari | 2141 |
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
(Pielikums MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
| (administratīvās teritorijas nosaukums) |
| (nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese) |
I. Ūdensnoteku, meliorācijas sistēmu un grāvju* tehniskā stāvokļa novērtējums
| Ūdensnoteka/grāvis | Objekta šifrs | Objekta tehniskā stāvokļa novērtējums | |||
| statuss | meliorācijas kadastra kods | pikets | slikts tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) | nepieļaujams tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) | |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 |
| Valsts meliorācijas sistēma un valsts nozīmes meliorācijas sistēma | |||||
| Koplietošanas meliorācijas sistēma | |||||
| Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma | |||||
| Pašvaldības meliorācijas sistēma | |||||
| Viena īpašuma meliorācijas sistēma | |||||
| Datums** | Inventarizāciju veica | ||
| (vārds, uzvārds, paraksts**) |
II. Hidrotehnisko būvju (piemēram, poldera) tehniskā stāvokļa novērtējums
| Hidrotehniskās būves | Būves tehniskā stāvokļa novērtējums | ||||
| meliorācijas kadastra kods | nosaukums/šifrs | statuss | garums (m) | slikts tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) | nepieļaujams tehniskais stāvoklis (kritērija Nr.) |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 |
| Datums** | Inventarizāciju veica | ||
| (vārds, uzvārds, paraksts**) |
1. Meliorācijas sistēmas vai būves tehniskais stāvoklis novērtējams kā:
1.1. slikts, ja konkrētās būves darbība atbilst ierīkošanas mērķim, bet būves un tās elementu nolietojums ir būtisks un nepieciešama to atjaunošana vai pārbūve;
1.2. nepieļaujams, ja būves darbība neatbilst ierīkošanas mērķim, būve traucē attiecīgās meliorācijas sistēmas vai citu meliorācijas sistēmu darbību vai teritorijas izmantošanu paredzētajiem mērķiem vai būve un tās galvenie elementi ir sabrukuši vai atrodas sabrukšanas stāvoklī un jānojauc (jādemontē).
2. Objekta vai būvju tehniskā stāvokļa novērtējumu (5. un 6. aile) nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumu Nr. 128 "Meliorācijas kadastra noteikumi" 4. pielikumā minētajiem meliorācijas sistēmu vērtēšanas kritērijiem.
3. * Termins "grāvji" attiecināms uz kontūrgrāvjiem (K) un susinātājgrāvjiem (S).
4. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
(Pielikums MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
| (administratīvās teritorijas nosaukums) |
| (nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese) |
| Ūdensnotekas | Slikts tehniskais stāvoklis | Nepieļaujams tehniskais stāvoklis | |||||||
| statuss | meliorācijas kadastra kods | nosaukums/ šifrs | garums (m) | pikets (no–līdz) | garums (m) | kritērija Nr. | pikets (no–līdz) | garums (m) | kritērija Nr. |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
| Valsts meliorācijas sistēma un valsts nozīmes meliorācijas sistēma | |||||||||
| Koplietošanas meliorācijas sistēma | |||||||||
| Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēma | |||||||||
| Pašvaldības meliorācijas sistēma | |||||||||
| Viena īpašuma meliorācijas sistēma | |||||||||
| Datums** | Inventarizāciju veica | ||
| (vārds, uzvārds, paraksts**) |
1. * Termins "grāvji" attiecināms uz kontūrgrāvjiem (K) un susinātājgrāvjiem (S).
2. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
(Pielikums MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
| (administratīvās teritorijas nosaukums) |
| (nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese) |
| Meliorācijas sistēmas (objekta) | Meliorētās zemes hidromelioratīvais stāvoklis | ||||||
| meliorācijas kadastra kods | objekta nosaukums | ekspluatācijā pieņemšanas gads | platība (ha) | apzīmējums un skaits (gab.) | kontūras Nr. | platība (ha) | pazīmes Nr.* |
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 |
| Datums** | Inventarizāciju veica | ||
| (vārds, uzvārds, paraksts**) |
1. * Ieraksta attiecīgās meliorētās zemes hidromelioratīvā stāvokļa novērtējuma pazīmes numuru – (1) vai (2), kur:
(1) – nodrošināts, ja zemes ūdens režīms noregulēts atbilstoši attiecīgā zemes lietošanas veida agrotehniskajām prasībām;
(2) – nenodrošināts, ja zemes ūdens režīms neatbilst (ir pārlieku mitrs) attiecīgā zemes lietošanas veida agrotehniskajām prasībām.
2. ** Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
(Pielikums MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
| Meliorācijas sistēmas (objekta) kadastra kods | Kopējā platība (ha) | Meliorācijas sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums (+/–) | Kontūras Nr. | Meliorācijas sistēmas darbības atbilstība (ha) | |||||||||
| N | K | S | SN | DK | DR | KA | UA | R | atbilstoša | neatbilstoša | |||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
| Datums* | Inventarizāciju veica | ||
| (vārds, uzvārds, paraksts*) |
1. Tabulas 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ailē atkarībā no meliorācijas sistēmas konkrētā nosusināšanas tīkla elementa tehniskā stāvokļa vispārējā novērtējuma (Ministru kabineta 2019. gada 26. marta noteikumu Nr. 128 "Meliorācijas kadastra noteikumi" 6. un 7. pielikums) objekta labu tehnisko stāvokli atzīmē ar "+", bet sliktu tehnisko stāvokli – ar "–".
2. Meliorācijas sistēmas darbību novērtē kā atbilstošu, ja nosusināšanas sistēmas darbība nodrošina attiecīgā zemes lietošanas veida hidromelioratīvo stāvokli un ūdens līmeņa uzstādināšanas būves spēj papildināt augsnes mitruma krājumus augu veģetācijas periodā.
3. Meliorācijas sistēmas darbību novērtē kā neatbilstošu, ja nosusināšanas sistēmas darbība ir traucēta vai pārtraukta, nenodrošina attiecīgā zemes lietošanas veida hidromelioratīvo stāvokli un ar ūdens līmeņa regulēšanas būvju darbināšanu nav iespējams papildināt augsnes mitruma krājumus augu veģetācijas periodā.
4. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
Ministru kabineta
2019. gada 26. marta
noteikumiem Nr. 128
(Pielikums MK 14.05.2024. noteikumu Nr. 295 redakcijā)
| (nekustamā īpašuma nosaukums vai nekustamā īpašuma objekta adrese) |
| (administratīvās teritorijas nosaukums) |
| Nekustamā īpašuma kadastra numurs | |||||||||||
| Zemes vienības kadastra apzīmējums | Meliorācijas sistēmas kadastra kods | Pēc meliorācijas kadastra datiem | Pēc inventarizācijas novērtējuma | ||||||||||
| nosusinātā platība (ha) | no tās (ha) | nosusinātā platība (ha) | no tās (ha) | ||||||||||
| LIZ | meža zeme | pārējā zeme | LIZ | meža zeme | aizaugusi | apbūvēta | apmežota | applūdināta | pārmitra zeme | ||||
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
| Datums* | Inventarizāciju veica | ||
| (vārds, uzvārds, paraksts*) |
 |
 |
 |
 |