Ministru kabineta noteikumi Nr. 294
Rīgā 1995.gada 26.septembrī (prot. nr.53, 2.§)
Izdoti saskaņā ar likuma "Par bīstamo
iekārtu
tehnisko uzraudzību" 4.pantu
Ātruma ierobežotājs - iekārta, kas iedarbina kabīnes vai pretsvara uzķērājmehānismu, kabīnei vai pretsvaram virzoties lejup ar ātrumu, kas pārsniedz nominālo ātrumu.
Hidrauliskā lifta ātruma regulators - hidroagregāts, kas ar šķidruma plūsmas maiņu regulē hidrauliskā lifta ātrumu.
Iekšējā vadība - vadības komanda, kuru lifta darbības uzsākšanai dod tikai no kabīnes.
Ārējā vadība - vadības komanda, kuru lifta darbības uzsākšanai dod tikai no stāvu laukumiem.
Bloku telpa - speciāla telpa lifta trošu vadbloku un ātruma ierobežotāja uzstādīšanai.
Buferis - iekārta kabīnes vai pretsvara amortizācijai un kustības apturēšanai gadījumos, kad kabīne neapstājas apakšējā darba stāvoklī.
Kabīne - kravu nesoša iekārta, kura paredzēta pasažieru un kravas pārvadāšanai.
Kabīnes ietilpība - pasažieru skaits un kravas svars kabīnē, ko aprēķina, ņemot vērā tās grīdas laukuma lielumu.
Lifta rekonstrukcija - ekspluatācijā esoša lifta kinemātiskās shēmas vai elektroshēmas izmaiņas, šahtas vai mašīntelpas izmēru izmaiņas, kabīnes kustības ātruma un celtspējas palielināšana un piedziņas mehānismu pārvietošana.
Šahtas durvju mehāniskā bloķēšana - mehāniska ierīce šahtas durvju automātiskai noslēgšanai, kad kabīne atstāj attiecīgā stāva līmeni.
Šahta - izbūve, kur atrodas lifta iekārtas.
Mašīntelpa - telpa, kur atrodas piedziņas mehānisms un vadības iekārtas.
Šahtas bedre - šahtas daļa no kabīnes grīdas, liftam atrodoties apakšējā darba stāvoklī, līdz šahtas grīdai.
Uzķērājmehānisms - iekārta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo).
Vadotnes - konstrukcijas, kas nodrošina pareizu kabīnes vai pretsvara kustību šahtā.
Lifta reģistrācija - Valsts darba inspekcijas reģistrācijas numura piešķiršana, pamatojoties uz lifta valdītāja pieteikumu un attiecīgajiem lifta atbilstības dokumentiem.
Lifta pārbaude - akreditēta un pilnvarota uzņēmuma veikta pārbaude atbilstīgi normatīvi tehniskajā dokumentācijā noteiktajam apjomam un termiņiem un iekārtas drošības pārbaudes zīmes izsniegšana.
Akreditēts un pilnvarots pārbaudes uzņēmums - likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā akreditēta un pilnvarota testēšanas laboratorija, inspekcijas vai sertifikācijas institūcija.
Lifta pilna pārbaude - lifta apskate un pārbaude, kuru veic, izmantojot statisku un dinamisku slodzi.
Lifta daļēja pārbaude - lifta apskate un drošības ierīču pārbaude saskaņā ar šiem noteikumiem un izgatavotājrūpnīcas instrukciju (metodiku).
Liftu elektromehānisko iekārtu mehāniķis (tālāk tekstā - "elektromehāniķis") - apmācīts un atestēts darbinieks, kas uzrauga liftu tehnisko stāvokli un izdara to tehnisko apkopi un remontu.
Liftu avārijas dienesta elektromehāniķis - apmācīts un atestēts darbinieks, kas pēc izsaukuma lifta bojājumu gadījumos novērš bojājumu, evakuē no kabīnes pasažierus un likvidē iespējamo avārijas situāciju.
Dispečerizēts lifts - lifts vai liftu grupa, kas pieslēgti dispečera pultij.
Tehniskā apkope - periodiska noteiktu lifta mezglu un detaļu pārbaude, tīrīšana, eļļošana un regulēšana.
Remonts - periodiska noteiktu lifta mezglu un detaļu atjaunošana un nomaiņa, lai nepieļautu lifta priekšlaicīgu nolietošanos un saglabātu tā atbilstību drošības normatīviem.
Liftu operators - apmācīts un atestēts darbinieks, kas veic liftu apskati un ir tiesīgs tos vadīt (arī no attāluma ar speciālu vadības pulti).
Liftu operators pavadonis - darbinieks, kas vada liftu no kabīnes un veic lifta apskati (tālāk tekstā - "liftu operators").
Apskate - lifta detaļu un mezglu vispārēja vizuāla pārbaude, lai noteiktu lifta tehnisko stāvokli un tā atbilstību drošības normatīviem.
1. Šie noteikumi nosaka drošības prasības, kas jāievēro pasažieru, pasažieru un kravas, slimnieku, kravas, celtniecības un mazo kravas liftu (tālāk tekstā - "lifti") izgatavotājiem, liftu valdītājiem un lietotājiem, lai pasargātu cilvēkus no nelaimes gadījumiem un lifta iekārtas un pārvadājamās kravas no bojājumiem.
2. Bīstamie faktori liftu ekspluatācijā ir šādi:
2.1. mehāniskie faktori:
2.1.1. kabīnes krišana;
2.1.2. cilvēka iekrišana lifta šahtā;
2.1.3. cilvēka saspiešana lifta iekārtās;
2.2. elektriskie faktori:
2.2.1. elektriskās strāvas trieciens no strāvu vadošām lifta daļām;
2.2.2. apdegumi.
3. Lifti jāizgatavo saskaņā ar projektu (tehnisko dokumentāciju) atbilstīgi LVS - EN 81 standartā noteiktajām prasībām.
4. Visiem liftu mezgliem jābūt:
4.1. pareizi konstruētiem;
4.2. precīzi izgatavotiem mehāniskajā un elektriskajā ziņā;
4.3. izgatavotiem no pietiekamas izturības augstas kvalitātes materiāliem;
4.4. bez defektiem.
5. Liftu projektēšanu, izgatavošanu, rekonstrukciju un uzstādīšanu var veikt tikai licencēti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) saskaņā ar standartiem, ugunsdrošības prasībām un elektroiekārtu ekspluatācijas drošības noteikumiem.
6. Ārvalstīs iepirktajiem liftiem, to iekārtām un rezerves daļām jāatbilst šo noteikumu prasībām.
7. No jauna uzstādāmo liftu, to iekārtu un rezerves daļu atbilstību šiem noteikumiem nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā akreditēti un pilnvaroti pārbaudes uzņēmumi.
8. Šie noteikumi ir obligāti visu liftu valdītājiem un liftu projektēšanas, izgatavošanas (komplektēšanas), montāžas un tehniskās apkopes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) neatkarīgi no īpašuma veida.
9. Šie noteikumi attiecas uz:
9.1. ēkās un konstrukcijās uzstādītiem liftiem ar celtspēju, lielāku par 50kg;
9.2. daudzkabīņu nepārtrauktas darbības liftiem;
9.3. celtniecības liftiem.
10. Šie noteikumi neattiecas uz:
10.1. zobstieņa tipa cēlājiem;
10.2. liftiem, kuri uzstādīti uz kuģiem vai cita veida peldošām iekārtām;
10.3. liftiem, kuri uzstādīti lidmašīnās vai citos lidaparātos;
10.4. liftu iekārtām, ko izmanto invalīdu transportēšanai divos līmeņos, kur pārvietošanas augstums nepārsniedz 4m, ātrums - 0,1m sekundē un kuros kabīnes vadības aparāta spiedpoga jātur nospiesta visu kustības laiku;
10.5. liftiem, kuri uzstādīti teātros dekorāciju celšanai;
10.6. liftiem, kuri uzstādīti ģimenes mājās vienam lietotājam.
Liftu klasifikācija
11. Lifts ir celšanas iekārta, kuras darbība ir periodiska un celtspēja lielāka par 50kg un kura paredzēta cilvēku un kravu pārvietošanai dažādos līmeņos speciāli izbūvētā kabīnē, kas iekarināta trosēs vai ķēdēs vai balstās uz hidrocilindru virzuļstieņiem un pārvietojas pa nekustīgām vertikālām vadotnēm vai vadotnēm ar slīpumu pret vertikāli, ne lielāku par 15 grādiem.
12. Lifti, ņemot vērā to izmantošanas veidu un konstrukcijas īpatnības, ir iedalāmi šādi:
12.1. pasažieru lifti - pasažieru un rokas bagāžas pārvadāšanai;
12.2. pasažieru un kravas lifti - cilvēku vai kravas pārvadāšanai;
12.3. lifti slimnieku pārvadāšanai - lifti ārstniecības iestādēs, kas pare dzēti, lai pārvadātu slimniekus (gultās vai speciālos ratiņos) kopā ar slimnieka pavadoni;
12.4. kravas lifti - dažādu kravu pārvadāšanai. Ņemot vērā kravas liftu konstrukciju, tie iedalās liftos ar pavadoni un liftos bez pavadoņa;
12.5. mazie kravas lifti - nelielu līdz 250kg smagu kravu pārvadāšanai, kuru kabīnes izmēri nepārsniedz:
12.5.1. 1m2 lielu grīdas laukumu (1x1m);
12.5.2. 1,20m augstumu.
12.6. celtniecības lifti - cilvēku vai kravas pārvadāšanai celtniecības objektos būvdarbu laikā;
12.7. ātrgaitas lifti - ar nominālo kustības ātrumu 2m sekundē un vairāk.
Vispārīgās prasības
13. Liftu projektēšanu un izgatavošanu (ieskaitot to atsevišķu mezglu izgatavošanu) var veikt tikai uzņēmumi (rūpnīcas), kam šo darbu veikšanai ir izsniegta pilnvarotu valsts institūciju licence.
Šahta
14. Šahtai jābūt nožogotai ar durvju ailēm, durvīm, šahtas bedres pamatu un griestiem. Ja šahta ir virs telpām, kurās var atrasties cilvēki, šahtas bedres pamatam jābūt tādam, kas iztur slodzi, ne mazāku par 5000N/m2. Tādā gadījumā pretsvaram jābūt apgādātam ar uzķērājmehānismu.
15. Šahtas izbūve jāveic saskaņā ar projektu, un tai jābūt norobežotai ar pietiekamas mehāniskās izturības ugunsdroša materiāla sienām, grīdu un griestiem.
16. Šahtas izbūvei izmantojamo materiālu veidus un šahtas, tās grīdas un griestu konstrukciju un izmērus nosaka LVS-EN 81 standartā noteiktās prasības.
17. Šahtas sienā ir pieļaujamas šādas atveres:
17.1. durvis lifta apstāšanās stāvos;
17.2. kontroles un avārijas durvis un kontroles lūkas;
17.3. atveres gāzu un dūmu izplūdei (ugunsgrēka gadījumos);
17.4. ventilācijas atveres;
17.5. atveres starp šahtu un mašīntelpu (bloku telpu).
18. Kontroles un avārijas durvīm jābūt veramām uz ārpusi un nodrošinātām ar noslēdzamu slēdzeni un elektrisko bloķēšanu, kura, atverot durvis, aptur kabīnes kustību.
19. Šahtā jābūt ierīkotai atbilstīgai ventilācijai un elektriskajam apgaismojumam. Tajā nedrīkst atrasties kabeļi vai ierīces, kas nav lifta sastāvdaļas.
Šahtas bedre
20. Šahtas bedrē jānovieto kabīnes un pretsvara atbalsta buferi. Tās grīdai jābūt līdzenai, ūdens necaurlaidīgai, horizontālai un apgādātai ar ietaisi ūdens novadīšanai.
Mašīntelpa un bloku telpa
21. Mašīntelpa ir telpa, kurā uzstādīts lifta celšanas mehānisms, ātruma ierobežotājs un palaišanas elektroiekārtas. Tā var būt virs šahtas, zem šahtas vai blakus tai, un tās izmēriem jābūt tādiem, lai lifta apkalpes personāls viegli varētu piekļūt visām iekārtām.
22. Ja mašīntelpa ir zem šahtas vai blakus tai, virs šahtas jāizbūvē bloku telpas. Šo telpu izmēriem jābūt tādiem, lai tie nodrošinātu lifta apkalpes personāla drošu darbu un piekļūšanu visām iekārtām.
23. Mašīntelpas un bloku telpas izmērus un tajās esošo iekārtu izvieto jumu nosaka LVS-EN 81 standartā noteiktās prasības.
24. Mašīntelpām un bloku telpām jābūt izbūvētām no materiāliem, kas spēj izturēt slodzes, ko rada telpā izvietotās iekārtas, bet grīdai jābūt no materiāla, kas nodrošina pret slīdēšanu.
25. Mašīntelpai un bloku telpai jābūt apgaismotai ar autonomu gaismas avotu, un ieejas durvīm jābūt noslēdzamām.
26. Ja mašīntelpa atrodas virs šahtas, pie tās griestiem jāierīko konstrukcija celšanas mehānismu stiprināšanai un lifta remonta veikšanai.
Durvis
27. Atverēm šahtas sienās, šahtas bedrē, mašīntelpā un bloku telpā jābūt ar durvīm (nelielām atverēm ar skatlūkām).
28. Durvju un to aiļu izmēriem, aprīkojumam un materiāliem jāatbilst LVS-EN 81 standartā noteiktajām prasībām.
29. Durvis un to aplodas jāizgatavo no ugunsdroša materiāla, kas ekspluatācijas laikā nedeformējas.
30. Ar roku veramajās lifta durvīs jābūt vienai vai vairākām skatlūkām.
31. Šahtas durvīm jābūt mehāniski noslēdzamām un elektriski bloķējamām.
32. Jāparedz iespēja avārijas gadījumos durvis atslēgt no ārpuses ar speciālu atslēgu.
Kabīne
33. Kabīnei jābūt norobežotai ar pietiekamas izturības ugunsdrošām sienām, grīdu un jumtu.
34. Kabīnei ir pieļaujamas šādas atveres:
34.1. ieeja lietotāju ērtai iekļūšanai vai kravas iekraušanai;
34.2. avārijas lūkas;
34.3. ventilācijas atveres.
35. Kabīnes konstrukciju, materiālus un izmērus nosaka LVS-EN 81 standartā noteiktās prasības.
36. Kabīnes ieejai jābūt ar durvīm. Durvis var neierīkot kravas liftiem bez pavadoņa, ja to paredz lifta konstrukcija. Aizvērtām durvīm pilnībā jānoslēdz kabīnes ieeja visā tās augstumā, un tām jābūt aprīkotām ar elektrisko bloķēšanu.
37. Kabīnē ir jābūt arī elektriskajam apgaismojumam un ventilācijai.
Pretsvars
38. Pretsvara konstrukcijai, materiāliem un uzstādīšanas izmēriem jāatbilst LVS-EN 81 standartā noteiktajām prasībām.
39. Ja pretsvars samontēts no atsevišķiem atsvariem, tie jānodrošina pret slīdēšanu.
Uzķērājmehānisms un ātruma ierobežotājs
40. Kabīnei vai pretsvaram jāuzstāda drošības ierīce - uzķērājmehānisms, kas aptur kabīnes vai pretsvara kustību lejup, kad ir pārtrūkušas nesošās troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo ātrumu.
41. Uzķērājmehānismu iedarbina ātruma ierobežotājs.
42. Uzķērājmehānisma un ātruma ierobežotāja konstrukciju un to izvēli atkarībā no bremzēšanas ceļa nosaka lifta izgatavotājs.
43. Pie uzķērājmehānisma un ātruma ierobežotāja jābūt piestiprinātiem brīdinājumiem, kuri ietver LVS-EN 81 standartā noteikto informāciju.
Cēlējmehānisms
44. Cēlējmehānisms paredzēts lifta kabīnes un pretsvara pacelšanai un nolaišanai.
45. Vinča:
45.1. vinčas cilindriskā veltņa virsma jāizgatavo ar vītņveida padziļināju miem;
45.2. veltņa trošu ietilpība jāaprēķina tā, lai uz veltņa paliktu ne mazāk kā 1,5 trošu vijums, kabīnei vai pretsvaram atrodoties apakšējā galējā stāvoklī. Trošu nobīdes leņķis attiecībā pret veltņa padziļinājumiem nedrīkst pārsniegt četrus grādus;
45.3. veltņa galos apmales nedrīkst būt zemākas par troses diametru;
45.4. vinčai (izņemot mazos kravas liftus) jābūt apgādātai ar rokas riteni kabīnes pacelšanai vai nolaišanai.
46. Troses velkošais skriemelis:
46.1. troses velkošajam skriemelim jābūt ar tādām ķīļrievām, lai kabīni nevarētu pacelt, dzinējam strādājot un pretsvaram atrodoties uz bufera;
46.2. vilkmes spēku nosaka, izdarot aprēķinu saskaņā ar LVS-EN 81 standartā noteiktajām prasībām;
46.3. slodzes sadalījumu starp trosēm (ķēdēm), trošu izvēli un to brāķēšanas normas, cilindriskā veltņa, velkošā skriemeļa un trošu diametru nosaka saskaņā ar LVS-EN 81 standartā noteiktajām prasībām.
Vadotnes, buferi un galaslēdži
47. Kabīņu un pretsvaru vadotnēm un buferiem, to konstrukcijai, stiprinājumu un savienojumu veidiem un izturībai jāatbilst LVS-EN 81 standartā noteiktajām prasībām.
48. Galaslēdžiem jānodrošina kabīnes apstāšanās situācijā, kad lifta darbības galējais darba stāvoklis ir pārsniegts vairāk kā par 200mm.
Elektroķēdes
49. Spēka, vadības, apgaismes un signalizācijas elektroķēdēm jāatbilst ugunsdrošības prasībām, elektroiekārtu ekspluatācijas drošības noteikumiem un LVS-EN 81 standartā noteiktajām prasībām.
Liftu vadības veidi
50. Atkarībā no izvietojuma liftu vadība var būt:
50.1. ārējā - vadības pults novietota stāvu laukumos;
50.2. iekšējā - vadības aparāts novietots kabīnē;
50.3. jauktā - vadības pultis novietotas stāvu laukumos un kabīnē.
51. Atkarībā no konstrukcijas liftu var vadīt:
51.1. ar spiedpogu palīdzību;
51.2. ar sviras palīdzību.
Drošības ierīces
52. Lifti jāapgādā ar šādām drošības ierīcēm:
52.1. kabīnes un šahtas durvju elektriskās bloķēšanas ierīces (elektriskie kontakti, kas ieslēgti lifta vadības ķēdē);
52.2. šahtas durvju mehāniskās bloķēšanas ierīces;
52.3. signālierīce "Aizņemts";
52.4. spiedpoga "Stop";
52.5. elektriskie kontakti (drošības slēdži), kas ieslēgti lifta vadības ķēdē un pārtrauc lifta darbību šādos gadījumos:
52.5.1. ja ir dzinēja pārslodze,
52.5.2. ja ir īsslēgums lifta vadības vai spēka ķēdē, ja iedarbojas uzķērājmehānisms, ir atslābusi vai pārtrūkusi kāda no kabīnes vai pretsvara trosēm, kabīnei pārsniedzot lifta darbības galējo darba stāvokli;
52.6. uzķērājmehānisms ar ātruma ierobežotāju;
52.7. buferi.
53. Lifta vadības pults un drošības ierīču konstrukciju, to uzstādīšanas noteikumus un regulēšanas un pārbaudes kārtību nosaka izgatavotājrūpnīcas instrukcijas.
Liftu tehniskās pārbaudes un uzraudzība to ekspluatācijas laikā
Lifta reģistrācija
54. Pēc uzstādīšanas katrs lifts tā valdītājam jāreģistrē Valsts darba inspekcijā, izņemot šo noteikumu 10.punktā un 12.5.apakšpunktā minētos liftus, saskaņā ar tiesību aktiem par bīstamo iekārtu reģistrāciju.
55. Ja mainās lifta īpašnieks, kā arī pēc lifta modernizācijas vai rekonstrukcijas, tas 10 dienu laikā jāpārreģistrē.
56. Lifta reģistrācijai nepieciešami šādi dokumenti:
56.1. lifta reģistrācijas pieteikums;
56.2. lifta atbilstības sertifikāts vai lifta izgatavotāja deklarācija;
56.3. akreditēta un pilnvarota pārbaudes uzņēmuma atzinums;
56.4. lifta uzbūves un ekspluatācijas dokumentācija valsts valodā;
56.5. izziņa, ka lifta personāls ir apmācīts un atestēts.
57. Lai liftu pārreģistrētu, nepieciešams iesniegt Valsts darba inspekcijai dokumentāciju par veikto lifta modernizāciju vai rekonstrukciju.
58. Ja lifta reģistrācija tiek atteikta, Valsts darba inspekcija 10 dienu laikā iesniedz lifta valdītājam rakstisku atteikumu un norāda lifta reģistrācijas atteikuma iemeslu.
59. Pēc no jauna uzstādītā lifta reģistrācijas Valsts darba inspekcija 10 dienu laikā izdod lifta ekspluatācijas atļauju.
Liftu tehniskās pārbaudes
60. Par lifta pārbaužu veikšanu Liftu tehniskās pārbaudes noteiktajos termiņos ir atbildīgs lifta valdītājs.
61. Liftu tehniskās pārbaudes ir šādas:
61.1. pilna pārbaude, kuras gaitā sastāda lifta tehniskās pārbaudes proto kolu un izsniedz iekārtas drošības pārbaudes zīmi, veicama:
61.1.1. pēc montāžas;
61.1.2. pēc rekonstrukcijas;
61.2. daļēja pārbaude, kuras gaitā sastāda lifta tehniskās pārbaudes protokolu un izsniedz iekārtas drošības pārbaudes zīmi, veicama ne retāk kā reizi 12 mēnešos;
61.3. liftu tehniskās pārbaudes jāizdara arī šādos gadījumos:
61.3.1. pēc trošu nomaiņas - pārbaude ar statisko slodzi;
61.3.2. pēc reduktora un bremžu nomaiņas - pārbaude ar statisko un dinamisko slodzi;
61.3.3. pēc hidroiekārtas remonta - pārbaude ar statisko un dinamisko slodzi;
61.3.4. pēc vinčas vai bremzes remonta - daļēja pārbaude.
62. Lifta tehnisko pārbaudi veic akreditēti un pilnvaroti pārbaudes uzņēmumi, kas lifta valdītājam izsniedz šo noteikumu 61.1.apakšpunktā minētos dokumentus.
63. Lifta tehniskās pārbaudes metodiku nosaka saskaņā ar LVS-EN 81 standartā vai izgatavotājrūpnīcas instrukcijā noteiktajām prasībām.
64. Lifta tehniskajā pārbaudē nosaka:
64.1. tā atbilstību šo noteikumu, LVS-EN 81 standartā un elektroiekārtu ekspluatācijas drošības noteikumos noteiktajām prasībām un ugunsdrošības prasībām;
64.2. lifta vispārīgo tehnisko stāvokli.
65. Lifta ekspluatācija nav pieļaujama, ja beidzies iekārtas drošības pārbaudes zīmē norādītais termiņš.
Lifta ekspluatācijas uzraudzība
66. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.
67. Lifta valdītājs vai tā pilnvarota atbildīgā persona veic lifta ekspluatācijas uzraudzību un atbild par lifta uzturēšanu lietošanas kārtībā, savlaicīgu tā pārbaudi un apmācīta un atestēta personāla norīkošanu lifta ekspluatācijai un apkopei. Ja lifta valdītājs ir noslēdzis līgumu ar licencētu liftu tehniskās apkopes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), minētās funkcijas nosaka attiecīgais līgums.
68. Lifta apkalpes personāls atbild par šo noteikumu VI un VII nodaļā un 1.- 4.pielikumā noteikto prasību ievērošanu.
69. Pilnvaroto atbildīgo personu atestācijas kārtību nosaka Valsts darba inspekcijas apstiprināts nolikums.
Vispārīgās prasības
70. Lifta valdītājam jānodrošina savlaicīga lifta tehniskā pārbaude, remonts un tehniskā apkope, jānosaka lifta ieslēgšanas un izslēgšanas kārtība un jāapstiprina tā darba grafiks.
Lifta tehniskā apkope jāveic saskaņā ar izgatavotājrūpnīcas instrukciju. Ja tādas nav, tehniskā apkope jāveic reizi mēnesī.
71. Lifta remonta un tehnisko apkopju veikšanai var noslēgt līgumu ar licencētu liftu tehniskās apkopes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību). Tādos gadījumos lifta valdītāja un minētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pienākumu sadali nosaka attiecīgais līgums.
72. Lifta valdītājam jānodrošina lifta pases un pārējās tehniskās dokumentācijas glabāšana tā, lai, ja nepieciešams, attiecīgie dokumenti būtu pieejami Valsts darba inspekcijas vai akreditēta un pilnvarota pārbaudes uzņēmuma pārstāvjiem.
73. Lifta valdītājam ir jārada un jānodrošina lifta apkalpes personālam veselībai nekaitīgi un droši darba apstākļi:
73.1. jāgādā, lai tiktu izpildītas darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un šajos noteikumos noteiktās prasības;
73.2. darba vieta jānodrošina ar kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem atbilstīgi šo noteikumu un vispārējām darba drošības prasībām, kā arī ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem pret bīstamo un kaitīgo ražošanas faktoru iedarbību (5.pielikums);
73.3. jānodrošina lifta apkalpes personāla pienākumu izpilde.
74. Lifta valdītājam jānodrošina:
74.1. lifta ekspluatācijas drošības uzraudzība;
74.2. savlaicīgas lifta tehniskās pārbaudes, uzaicinot akreditētu un pilnvarotu pārbaudes uzņēmumu;
74.3. lifta lietošanas noteikumu un lifta reģistrācijas rekvizītu izvietošana kabīnē vai galvenajā iekāpšanas stāvā.
75. Lifta valdītājam elektromehāniķi jāiepazīstina ar šo noteikumu VI un VII nodaļā minētajām darba drošības prasībām un jāizsniedz darba drošības instrukcijas (1. - 2.pielikums), kā arī LVS-EN 81 standartā norādītie brīdinājuma uzraksti un zīmes.
Vispārīgās prasības
76. Lifta tehniskā stāvokļa uzraudzību, tehnisko apkopi un remontu veic elektromehāniķi.
77. Lifta tehniskā stāvokļa uzraudzību var uzdot licencētam liftu tehniskās apkopes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), noslēdzot līgumu. Šajā līgumā jānosaka lifta valdītāja un liftu tehniskās apkopes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) savstarpējā atbildības pakāpe un pienākumu sadale.
78. Viena elektromehāniķa uzraudzībā esošo liftu skaitu nosaka lifta valdītāja rakstisks rīkojums, bet, noslēdzot līgumu ar licencētu liftu tehniskās apkopes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), - tās vadītāja rakstisks rīkojums, kurā jānorāda attiecīgo liftu skaits un reģistrācijas numuri.
79. Elektromehāniķi un viņa palīgus patstāvīgā darbā norīko atbilstīgi tiesību aktiem par darba aizsardzības apmācības sistēmu un elektromehāniķu apmācības sistēmu un speciālajiem nosacījumiem elektromehāniķa norīkošanai patstāvīgā darbā (6.pielikums).
Pamatprasības
80. Liftu valdītājam ir jārada un jānodrošina elektromehāniķi ar nekaitīgiem un drošiem darba apstākļiem.
81. Liftu tehniskā apkope un remonts jāorganizē atbilstīgi šo noteikumu prasībām.
82. Lifta valdītājam vai licencētam liftu tehniskās apkopes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) jānodrošina, lai liftu apkopei un remontam paredzētais laiks būtu pietiekams nepieciešamo darbu veikšanai un atbilstu izgatavotājrūpnīcas instrukcijā noteiktajām prasībām.
83. Lifta valdītājam vai licencētam liftu tehniskās apkopes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), ja ar to noslēgts līgums par lifta tehnisko apkopi:
83.1. jānosaka pasažieru evakuācijas kārtība, ņemot vērā lifta konstruk cijas īpatnības;
83.2. jārada apstākļi, lai elektromehāniķis, ja nepieciešams, bez kavēša nās varētu nokļūt mašīntelpā (bloku telpā);
83.3. jāapstiprina elektromehāniķu darba grafiks;
83.4. elektromehāniķis jāapgādā:
83.4.1. ar nepieciešamo darba instrumentu komplektu;
83.4.2. ar lifta tehnisko apkopju žurnālu;
83.4.3. ar lifta lietošanas noteikumiem un nepieciešamajiem brīdinājuma uzrakstiem un zīmēm atbilstīgi LVS-EN 81 standarta prasībām;
83.4.4. ar pirmās palīdzības aptieciņu;
83.4.5. ar pirmās nepieciešamības ugunsdzēšanas līdzekļiem atbilstīgi ugunsdrošības prasībām;
83.4.6. ar speciālo apģērbu, apaviem un citiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.
84. Ja šo noteikumu 83.punktā minētās prasības nav izpildītas, elektro mehāniķis ir tiesīgs neuzsākt darbu vai pārtraukt to.
85. Lifta valdītājs vai licencēts liftu tehniskās apkopes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) kontrolē, kā elektromehāniķi ievēro šajā nodaļā un šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās darba drošības prasības.
86. Lifta valdītājam vai licencētam liftu tehniskās apkopes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir tiesības papildināt elektromehāniķa darba drošības instrukciju (1.pielikums), ņemot vērā lifta konstrukciju, izmantojuma veidu un specifiskos apstākļus.
Vispārīgās prasības
87. Liftu tehniskā stāvokļa apskatei un tā pareizai ekspluatācijai (atkarībā no lifta konstrukcijas vai tipa) norīkojami liftu operatori.
88. Liftu operatoram jābūt priekšstatam par liftu uzbūvi un jāzina lifta ekspluatācijas drošības pamatprasības.
89. Liftu operatoru patstāvīgā darbā norīko atbilstīgi tiesību aktiem par darba aizsardzības apmācības sistēmu un liftu operatoru apmācības sistēmu un speciālajiem nosacījumiem liftu operatora norīkošanai patstāvīgā darbā (7.pielikums).
Pamatprasības
90. Liftu valdītājam ir jārada un jānodrošina liftu operatoriem veselībai nekaitīgi un droši darba apstākļi:
90.1. jāievēro darba aizsardzības normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteiktās prasības;
90.2. nodrošinājums ar kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem atbilstīgi šo noteikumu un attiecīgu standartu prasībām, kā arī ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem pret bīstamo un kaitīgo ražošanas faktoru iedarbību;
90.3. iespēja veikt savus pienākumus;
90.4. lai liftu apkopei un remontam paredzētais laiks būtu pietiekams nepieciešamo darbu veikšanai un atbilstu izgatavotājrūpnīcas instrukcijā noteiktajām prasībām.
91. Lifta valdītājam vai licencētam liftu tehniskās apkopes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), ja ar to noslēgts līgums par lifta tehnisko apkopi:
91.1. jānosaka pasažieru evakuācijas kārtība, ņemot vērā lifta konstruk cijas īpatnības;
91.2. jānosaka liftu operatora rīcība, ja darbā neierodas nākamās maiņas liftu operators;
91.3. jānosaka mašīntelpas (bloku telpas) atslēgu glabāšanas kārtība;
91.4. liftu operators jānodrošina:
91.4.1. ar lifta apskates žurnālu (8.pielikums);
91.4.2. ar lifta lietošanas noteikumiem, nepieciešamajiem brīdinājuma uzrakstiem un zīmēm atbilstīgi attiecīgo standartu prasībām;
91.4.3. ar pirmās palīdzības aptieciņu;
91.4.4. ar pirmās nepieciešamības ugunsdzēšanas līdzekļiem atbilstīgi ugunsdrošības prasībām.
92. Ja šo noteikumu 90. un 91.punktā minētās prasības nav izpildītas, liftu operators ir tiesīgs neuzsākt darbu vai pārtraukt to.
93. Lifta valdītājs vai licencēts liftu tehniskās apkopes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) kontrolē, kā liftu operatori ievēro šajā nodaļā un šo noteikumu 2. un 4.pielikumā noteiktās prasības.
94. Lifta valdītājam vai licencētam liftu tehniskās apkopes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir tiesības papildināt liftu operatora darba drošības instrukciju (2.pielikums) atkarībā no lifta izmantojuma veida un specifiskajiem apstākļiem.
95. Šie noteikumi stājas spēkā ar 1996.gada 1.janvāri un attiecas uz visiem no jauna projektējamiem, montējamiem un rekonstruējamiem liftiem.
96. Ekspluatācijā, izgatavošanas vai montāžas stadijā esošo liftu pārbūves nepieciešamību atbilstīgi šajos noteikumos minētajām prasībām nosaka lifta valdītājs (pasūtītājs).
Ministru prezidents M.Gailis
Labklājības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš
1.pielikums
Ievads
1. Šī instrukcija attiecas uz visu veidu liftu elektromehānisko iekārtu mehāniķiem (tālāk tekstā - "elektromehāniķis") un liftu avārijas dienesta mehāniķiem un nosaka viņu pienākumus un tiesības, kā arī kārtību, kādā veicamas liftu apskates, tehniskās apkopes un remonts (neatkarīgi no kabīnes kustības ātruma).
2. Elektromehāniķis ir atbildīgs par lifta drošu darbību un atbilstīgi šīs instrukcijas prasībām veic liftu apskati, tehnisko apkopi un remontu.
3. Liftu apskates, tehniskās apkopes un remonta veikšanai norīkotajam elektromehāniķim jāzina Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu prasības.
4. Elektromehāniķim jāzina:
4.1. lifta vadības ierīču un drošības ierīču izvietojums kabīnē, stāvu laukumos un mašīntelpā (bloku telpā) un nozīme;
4.2. skaņas un gaismas signalizācijas sistēmas un sarunu ierīču darbības uzdevums un to izmantošana;
4.3. apkalpojamo liftu, to atsevišķu mezglu, mehānismu un elektroiekārtu uzbūve un uzdevums;
4.4. apkalpojamo liftu elektroshēmas;
4.5. attiecīgie darba aizsardzības normatīvi;
4.6. ugunsdrošības prasības;
4.7. elektroiekārtu uzbūves noteikumi;
4.8. elektroiekārtu ekspluatācijas drošības noteikumi;
4.9. elektrodrošības III grupas speciālistu instrukcijā noteiktās prasības;
4.10. droši paņēmieni pasažieru evakuēšanai no kabīnes;
4.11. pirmās palīdzības sniegšanas paņēmieni negadījuma vietā;
4.12. lifta trošu pārbaudes un defektu noteikšanas prasības.
5. Bīstamu un kaitīgu ražošanas faktoru iedarbības novēršanai elektro mehāniķim jāizmanto individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī jāseko, lai tos izmantotu arī citi lifta apkalpes darbinieki.
6. Elektromehāniķim jābūt uzmanīgam un jāievēro, ka no viņa pareizas rīcības ir atkarīga paša un citu darbinieku drošība.
7. Patstāvīgā darbā norīkotā elektromehāniķa pienākumi ir:
7.1. veikt atsevišķu lifta mezglu un mehānismu apskati un drošības ierīču darbības pārbaudi;
7.2. veikt lifta remontu un nomainīt detaļas atsevišķiem mehānismiem un elektroiekārtām;
7.3. regulēt un eļļot mehānismus;
7.4. noteikt trošu derīgumu un prast nomainīt tās;
7.5. savlaicīgi sagatavot liftu tehniskajai pārbaudei atbilstīgi Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu IV nodaļā noteiktajām prasībām;
7.6. ievērot apkalpē esošo liftu tehnisko pārbaužu termiņus;
7.7. savlaicīgi pasūtīt rezerves daļas, smērvielas un slaukāmos materiālus;
7.8. ievērot ierakstus lifta pasē;
7.9. novērst lifta ekspluatācijā konstatētos bojājumus;
7.10. sekot, lai liftu operatori ievērotu darba drošības prasības (Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu VII nodaļa un 2.pielikums);
7.11. evakuēt pasažierus no bojāta lifta kabīnes;
7.12. izvietot pie vadības pults lifta lietošanas noteikumus;
7.13. dispečerizētiem liftiem pārbaudīt dispečerizācijas sistēmas darbību.
8. Liftu avārijas dienesta elektromehāniķa pienākumi ir:
8.1. evakuēt pasažierus no bojāta lifta kabīnes;
8.2. no izsaukumiem brīvajā laikā pastāvīgi atrasties liftu avārijas dienesta dispečeru punktā;
8.3. atrodoties objektā, sistemātiski uzturēt radiosakarus un telefon sakarus ar liftu avārijas dienesta dispečeru;
8.4. veikt citus liftu avārijas dienesta instrukcijā paredzētos pienākumus.
9. Elektromehāniķis ir tiesīgs atteikties veikt darbu vai pārtraukt to, ja lifta valdītājs vai licencēts liftu tehniskās apkopes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav nodrošinājuši normālu un drošu darba vidi atbilstīgi Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu VI nodaļā un šajā instrukcijā noteiktajām prasībām.
10. Lifta ekspluatāciju pēc remonta elektromehāniķis drīkst atsākt tikai pēc lifta tehniskās pārbaudes un izmēģināšanas, par veiktajiem darbiem izdarot ierakstu lifta apskates žurnālā.
Bīstamie un kaitīgie ražošanas faktori
11. Bīstamie un kaitīgie ražošanas faktori, kas var iedarboties uz cilvēku, kad tiek veikta lifta apskate, apkope un remonts, ir šādi:
11.1. elektriskā strāva;
11.2. nenožogotas lifta daļas, kas rotē un atrodas kustībā;
11.3. bojātas lifta drošības ierīces;
11.4. krītoši priekšmeti, instrumenti u.tml.;
11.5. slidena grīda darba vietā;
11.6. nepietiekams elektriskais apgaismojums;
11.7. bojāti instrumenti;
11.8. bojāts šahtas nožogojums.
Aizsardzība pret bīstamo un kaitīgo ražošanas faktoru iedarbību
12. Aizsardzībai pret bīstamo un kaitīgo ražošanas faktoru iedarbību paredzēti kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi.
13. Kolektīvie aizsardzības līdzekļi ir:
13.1. zemējums - aizsardzībai pret elektriskās strāvas iedarbību;
13.2. apgaismojums lifta darbības zonā - normālu darba apstākļu nodrošināšanai;
13.3. drošības ierīces;
13.4. to lifta daļu nožogojums, kuras rotē un atrodas kustībā, kā arī šahtas nožogojums.
14. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir speciālais apģērbs un apavi, kā arī aizsardzības līdzekļi pret elektrisko un mehānisko iedarbību.
15. Elektromehāniķis nedrīkst uzsākt darbu, ja nav nodrošināti normāli un droši darba apstākļi:
15.1. kolektīvie aizsardzības līdzekļi nav lietošanas kārtībā;
15.2. nav izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi;
15.3. nav izsniegti darba izpildei nepieciešamie instrumenti.
16. Par šīs instrukcijas 15.punktā minētajiem darba drošības pārkāpumiem elektromehāniķim jāziņo lifta valdītājam (licencētam liftu tehniskās apkopes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)).
Elektromehāniķa rīcība, uzsākot darbu
Vispārīgās prasības
17. Elektromehāniķa pienākumi ir:
17.1. izskaidrot elektromehāniķa palīgiem (ja tādi ir norīkoti) darba apjomu un veikšanas kārtību;
17.2. sagatavot un pārbaudīt darbam nepieciešamos instrumentus, pārnēsājamo elektroapgaismojuma lampu, brīdinājuma uzrakstus un zīmes un individuālos aizsardzības līdzekļus;
17.3. iepazīties ar ierakstiem lifta tehniskās apkopes žurnālā, izdarīt tajā ierakstu par veikto remontu un ziņot par to liftu operatoram;
17.4. lifta valdītāja noteiktajā kārtībā saņemt mašīntelpas (bloku telpas) atslēgas;
17.5. pārliecināties, ka šahtas nožogojums ir kārtībā un šahtas durvis nevar atvērt stāvos, kur neatrodas kabīne. Ja minētie bojājumi tiek konstatēti, tie nekavējoties jānovērš. Lai novērstu durvju atvēršanos liftam ar automātiski atveramām durvīm, kad kabīne apstājas stāva laukumā, izslēgt automātiski atveramo durvju piedziņas mehānismu;
17.6. lifta pārbaudes vai remonta laikā pie visām ar roku veramajām šahtas durvīm piekarināt brīdinājumu "Lifts nestrādā".
18. Šahtas, kabīnes un citu mezglu apskati, kuri neatrodas mašīntelpā (bloku telpā), atļauts uzsākt, ja:
18.1. ir izslēgts elektropievada galvenais slēdzis (tālāk tekstā - "galvenais slēdzis") vai automātiskais slēdzis un piekarināts brīdinājums "Neieslēgt - strādā cilvēki";
18.2. velkošā trose ar skrūvspīli ir piespiesta piedziņas skriemelim;
18.3. ir aizslēgtas mašīntelpas (bloku telpas) durvis.
19. Uzsākot darbu mašīntelpā (bloku telpā):
19.1. remontējamā lifta kabīni apstādināt starp stāviem;
19.2. ja vienā mašīntelpā (bloku telpā) atrodas divu vai vairāku liftu iekārtas, veicot viena lifta iekārtas remontu, pārējo liftu iekārtas izslēgt vai nožogot;
19.3. apskatot galveno slēdzi:
19.3.1. to izslēgt pirms apskates;
19.3.2. ar sprieguma rādītāju vai pārnēsājamo voltmetru pārbaudīt, vai uz atvienotajām strāvu vadošajām daļām nav sprieguma;
19.4. apskatot vai remontējot magnētisko staciju:
19.4.1. izslēgt aizsardzības automātu un galveno slēdzi;
19.4.2. pārbaudīt, vai visos drošinātājos nav sprieguma;
19.5. pirms magnētiskās stacijas nomaiņas:
19.5.1. izslēgt aizsardzības automātus un galveno slēdzi;
19.5.2. atvienot visus vadus, kas savieno galveno slēdzi ar magnētisko staciju;
19.5.3. uz atvienotā galvenā slēdža roktura piekarināt brīdinājumu "Neieslēgt - strādā cilvēki";
19.6. pirms troses noņemšanas no dzenošā skriemeļa:
19.6.1. nolaist pretsvaru uz paliktņiem;
19.6.2. uzsēdināt kabīni uz uzķērājmehānisma;
19.6.3. nostiprināt kabīni ar trosēm pie mašīntelpas vai bloku telpas sijām;
19.7. pirms bremžu tehniskās apskates un remonta:
19.7.1. nolaist pretsvaru uz bufera;
19.7.2. izslēgt aizsardzības automātu un galveno slēdzi;
19.7.3. pārbaudīt, vai uz sadales plāksnes spailēm nav sprieguma;
19.8. pirms galaslēdžu pārbaudes nodrošināt lifta darbības augšējā un apakšējā stāva durvju uzraudzību, liftiem ar durvju automātisko vērējmehā nismu izslēgt tā piedziņu.
20. Uzsākot darbu uz kabīnes jumta šahtā:
20.1. pārbaudīt, vai pareizi darbojas šahtas durvju kontakti;
20.2. ja lifts ir ar veramām durvīm, pārbaudīt, vai pareizi darbojas vadības aparāta spiedpogas un spiedpoga "Stop";
20.3. pārbaudīt, vai liftu operators izgājis no kabīnes;
20.4. pārbaudīt, vai nav bojāts kabīnes jumts vai lūka;
20.5. ja dabiskais apgaismojums nav pietiekams, ieslēgt pārnēsājamo elektroapgaismojuma lampu, kuras darba spriegums nav lielāks par 42V;
20.6. pārbaudīt, vai pareizi darbojas kabīnes un pretsvara uzķērājmehānisma un trosu atslābuma kontroles kontakti;
20.7. pārslēgt lifta elektroshēmu vadīšanai no kabīnes jumta (ja attiecī gajam liftam paredzēts šāds vadīšanas režīms) un pārliecināties, ka šajā vadīšanas režīmā nedarbojas lifta ārējā izsaukuma spiedpogas un kabīne kustas ar revīzijas darbu veikšanai paredzēto ātrumu. Ja uz kabīnes jumta nav vadības aparāta, elektromehāniķa palīgam vai liftu operatoram jāatrodas kabīnē.
21. Uzsākot īslaicīgu darbu šahtas bedrē:
21.1. apstādināt kabīni starp stāviem darbu veikšanai ērtā vietā;
21.2. pārliecināties, ka mašīntelpas (bloku telpas) durvis ir aizslēgtas un atslēgas ir pie elektromehāniķa;
21.3. turot atvērtā stāvoklī bīdāmās durvis, izslēgt šahtas bedrē esošo vadības ķēdes slēdzi un pārliecināties, ka lifts nedarbojas;
21.4. nofiksēt bīdāmās durvis atvērtā stāvoklī ar līsti, kuras garums nav mazāks par 600 mm;
21.5. ja lifts ir ar veramām durvīm, izslēgt vadības ķēdi, kad šahtas durvis ir atvērtas;
21.6. nodrošināt atvērto šahtas durvju apsardzību.
22. Uzsākot ilgstošu darbu šahtas bedrē un lifta darbības augšējā vai apakšējā stāva zonā:
22.1. apstādināt kabīni vajadzīgajā augstumā starp stāviem;
22.2. nodrošināt atvērto šahtas durvju apsardzību vai nožogošanu;
22.3. izslēgt lifta galveno slēdzi un aizsardzības automātu un piekarināt pie tiem brīdinājumu "Neieslēgt - strādā cilvēki";
22.4. ar skrūvspīlēm piespiest kabīnes darba troses pie velkošā skriemeļa;
22.5. aizslēgt mašīntelpas (bloku telpas) durvis un uzglabāt atslēgu pie sevis.
23. Pirms lifta avārijas likvidēšanas darbu uzsākšanas:
23.1. ziņot liftu avārijas dienesta dispečeram par ierašanos darba vietā un saņemt apkalpojamo liftu atslēgas;
23.2. kopīgi ar liftu avārijas dienesta dispečeru pārbaudīt sakaru sistēmas darbību;
23.3. pēc liftu avārijas dienesta dispečera norīkojuma izbraukt uz vietu, kur sabojājies lifts, lai novērstu bojājumus un evakuētu pasažierus no bojātā lifta kabīnes;
23.4. pēc ierašanās bojātā lifta mašīntelpā iepazīties ar ierakstiem lifta apskates žurnālā.
Elektromehāniķa rīcība darba laikā
Vispārīgās prasības
24. Elektromehāniķa pienākumi ir:
24.1. evakuēt pasažierus no bojātā lifta kabīnes;
24.2. veikt arī šādus darbus:
24.2.1. nomainīt vadības ķēdes drošinātājus;
24.2.2. nomainīt signalizācijas spuldzes un bojātās spiedpogas lifta izsaukuma aparātā;
24.2.3. ieslēgt galvenās piedziņas un durvju piedziņas automātiskos slēdžus;
24.2.4. labot šahtas nožogojuma sietu;
24.2.5. nomainīt elektroapgaismojuma spuldzes kabīnē;
24.2.6. noņemt kabīni no uzķērājmehānisma;
24.2.7. pārvietot kabīni ārpus galaslēdža darbības zonas un ieslēgt galaslēdzi;
24.3. ja konstatēti bojājumi, elektromehāniķa pienākums izslēgt liftu, iepriekš pārliecinoties, vai kabīnē nav cilvēku, piekarināt brīdinājumu "Lifts nestrādā" un par bojājumiem ziņot liftu avārijas dienesta dežūrējošajam dispečeram vai lifta valdītājam;
24.4. nelaimes vai lifta avārijas gadījumos nekavējoties:
24.4.1. izslēgt liftu;
24.4.2. sniegt cietušajiem nepieciešamo pirmo palīdzību un izsaukt ātro medicīnisko palīdzību;
24.4.3. par notikušo ziņot liftu avārijas dienesta dežūrējošam dispečeram un lifta valdītājam;
24.4.4. veikt pasākumus, lai uz attiecīgu laiku saglabātu apstākļus, kas izraisījuši avāriju vai nelaimes gadījumu, ja tas neapdraud cietušo un citu personu dzīvību vai veselību.
25. Elektromehāniķa pienākums ir tehniskās apkopes un remontu veikt kopīgi ar savu palīgu vai liftu operatoru.
26. Ja lifta remonta veikšanai norīkots palīgpersonāls (metinātāji, galdnieki, krāsotāji un citi speciālisti), elektromehāniķim jāuzrauga darbi līdz remonta pabeigšanai. Pēc šo darbu pabeigšanas liftu iedarbināt drīkst tikai elektromehāniķis, iepriekš pārbaudot veikto darbu kvalitāti.
27. Aizliegts vienlaikus veikt darbus:
27.1. mašīntelpā (bloku telpā) un uz kabīnes jumta;
27.2. mašīntelpā (bloku telpā) un šahtas bedrē;
27.3. uz kabīnes jumta un šahtas bedrē.
28. Strādājot mašīntelpā (bloku telpā):
28.1. trošu tīrīšanu, apskati un eļļošanu drīkst izdarīt, ja lifts ir izslēgts. Trošu apskatei kabīne ik pēc brīža jāpārvieto tādā atstatumā, kas garantē pārbaudāmā troses posma virsmas pilnīgu pārredzamību. Kabīnes pārvietošana jāveic pēc tās personas norādījuma, kura izdara trosu tīrīšanu, apskati vai eļļošanu;
28.2. lai veiktu ātruma ierobežotāja, kā arī kabīnes un pretsvaru uzķērājmehānisma pārbaudi, ātruma ierobežotāja piedziņas trose no darba skrituļa uz pārbaudes skrituli un atpakaļ jāpārvieto ar āķiem vai ar speciālu trosīti ar rokturiem; pārbaude jāizdara pēc galvenā slēdža izslēgšanas;
28.3. lifta iekārtu pārvietošanai no mašīntelpas (bloku telpas) uz stāva laukumu un atpakaļ jāpielieto trīsis ar atbilstīgu celtspēju;
28.4. ugunsnedroši materiāli (smērvielas u.tml.) jāglabā slēgtā traukā, slaukāmie materiāli - šim nolūkam īpaši paredzētās metāla kastēs;
28.5. trīša noņemšana jāizdara tikai pēc kabīnes pretsvara nostādīšanas uz balsta un tās drošas nostiprināšanas.
29. Strādājot šahtā:
29.1. izpildot darbus lifta darbības augšējā stāva zonā, apstādināt kabīni tā, lai tās jumts būtu virs stāva laukuma ne vairāk kā 0,5 metru atstatumā;
29.2. netīrīt šahtu ar atklātu uguni;
29.3. neizdarīt elektriskās aparatūras apskati un neremontēt to, ja minētā aparatūra ir zem sprieguma;
29.4. izmantot pārnēsājamās elektroapgaismojuma lampas, kuru darba spriegums nepārsniedz 42V;
29.5. kāpšanai uz augšu un leju šahtā izmantot sastatnes un kāpnes;
29.6. visus darbus šahtā, izņemot darbus šahtas bedrē, veikt no kabīnes jumta;
29.7. veicot darbus šahtā un pārvietojoties uz kabīnes, atrasties pēc iespējas tuvāk kabīnes centram;
29.8. ar vienātruma liftu pārvietoties uz augšu (atrodoties uz kabīnes jumta) atļauts vienīgi, pārvietojoties no pirmā stāva uz otro stāvu (ja tas nav augšējais), lai izietu no šahtas uz stāva laukumu, bet ar divātrumu liftu - tikai ja uz kabīnes jumta uzstādīts vadības aparāts;
29.9. aizliegts apstādināt kabīni ar šahtas durvju slēdzeņu kontaktu palīdzību.
Elektromehāniķa rīcība bīstamās situācijās
30. Ja lifta darbības laikā konstatēti drošības, signalizācijas un apgaismošanas ierīču bojājumi vai citi bojājumi, kas apdraud lifta ekspluatācijas vai apkalpošanas drošību, lifta darbība uz laiku, kamēr bojājumi tiek novērsti, jāaptur.
31. Par katru bīstamu situāciju nekavējoties jāziņo lifta valdītājam un lifta darbība jāaptur.
32. Lifta darbību drīkst atsākt tikai pēc bojājumu novēršanas, par ko jāizdara attiecīgs ieraksts lifta apskates žurnālā.
33. Ja kabīne apstājusies starp stāviem un pasažieriem nav iespējams liftu iedarbināt no kabīnes, pasažieri jāevakuē.
Elektromehāniķa rīcība, darbu beidzot
34. Ieslēgt liftu pēc bojājumu novēršanas.
35. Izdarīt attiecīgus ierakstus lifta tehnisko apkopju žurnālā.
36. Pēc tehniskās apkopes pabeigšanas:
36.1. izdarīt attiecīgus ierakstus lifta tehnisko apkopju žurnālā par veiktajiem darbiem;
36.2. pārbaudīt, lai pēc darba uz kabīnes jumta un citās vietās netiktu atstāti ugunsnedroši materiāli (smērvielas, slaukāmie materiāli u.tml.), instrumenti, darba rīki un rezerves daļas;
36.3. nolikt sadzīves telpā individuālos aizsardzības līdzekļus.
Labklājības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš
2. pielikums
Ievads
1. Šī instrukcija attiecas uz visu veidu liftu operatoriem un liftu operatoriem pavadoņiem (tālāk tekstā - "liftu operators"), nosaka viņu pienākumus, tiesības un darba veikšanas kārtību.
2. Liftu operators ir atbildīgs par lifta darbību atbilstīgi šīs instrukcijas prasībām.
3. Liftu operatoram jāzina:
3.1. lifta vadības ierīču un drošības ierīču izvietojums kabīnē, stāvu laukumos un mašīntelpā (bloku telpā) un nozīme;
3.2. skaņas un gaismas signalizācijas sistēmas un sarunu ierīču darbības uzdevums un to izmantošana;
3.3. droši paņēmieni pasažieru evakuēšanai no kabīnes;
3.4. ugunsdrošības prasības;
3.5. elektroiekārtu ekspluatācijas drošības pamatprasības;
3.6. pirmās palīdzības sniegšanas paņēmieni negadījuma vietā.
4. Liftu operatora pienākumi ir:
4.1. veikt lifta apskati un drošības ierīču darbības pārbaudi;
4.2. izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus bīstamu un kaitīgu ražošanas faktoru iedarbības novēršanai;
4.3. būt uzmanīgam un ievērot, ka no viņa pareizas rīcības ir atkarīga paša un pasažieru drošība.
5. Liftu operators ir tiesīgs atteikties veikt darbu vai pārtraukt to, ja lifta valdītājs nav nodrošinājis normālu un drošu darba vidi atbilstīgi Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumu VII nodaļā un šajā instrukcijā noteiktajām prasībām.
6. Lifta ekspluatāciju pēc remonta liftu operators drīkst atsākt tikai pēc iepazīšanās ar ierakstu lifta apskates žurnālā.
Bīstamie un kaitīgie ražošanas faktori
7. Bīstamie un kaitīgie ražošanas faktori, kas var iedarboties uz cilvēku, kad tiek veikta lifta apskate, ir:
7.1. elektriskā strāva;
7.2. nenožogotas lifta daļas, kas rotē un atrodas kustībā;
7.3. bojātas lifta drošības ierīces, kā arī lifta pārslodze;
7.4. lifta lietotāja piespiešana kabīnē ar kravu, kravas asās malas, gali un grātes;
7.5. slidena grīda kabīnē un stāvu laukumos;
7.6. nepietiekams elektriskais apgaismojums;
7.7. bojāts šahtas nožogojums.
Aizsardzība pret bīstamo un kaitīgo faktoru iedarbību
8. Aizsardzībai pret bīstamo un kaitīgo ražošanas faktoru iedarbību paredzēti kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi.
9. Kolektīvie aizsardzības līdzekļi ir:
9.1. zemējums - aizsardzībai pret elektriskās strāvas iedarbību;
9.2. apgaismojums lifta darbības zonā - normālu darba apstākļu nodrošināšanai;
9.3. drošības ierīces;
9.4. to lifta daļu, kuras rotē un atrodas kustībā, nožogojums, kā arī šahtas nožogojums;
9.5. brīdinājuma uzraksti un zīmes.
10. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir speciālais apģērbs un apavi.
Liftu operatora rīcība, uzsākot darbu
11. Uzsākot darbu, liftu operators:
11.1. iepazīstas ar ierakstiem lifta apskates žurnālā;
11.2. veic apskati un pārbauda, vai lifts ir lietošanas kārtībā.
12. Lifta apskate jāveic saskaņā ar lifta valdītāja apstiprinātu grafiku un un šo instrukciju.
13. Lifta apskatē (šīs instrukcijas 13.4. - 13.6.apakšpunktā minētajos gadījumos - ja šie pienākumi nav uzticēti elektromehāniķim) jāpārbauda:
13.1. vai ir lietošanas kārtībā kabīne, mašīntelpa un pieeja tai, kā arī iekāpšanas (kravas iekraušanas) laukumi visos stāvos, ko apkalpo lifts;
13.2. vai ir pietiekams elektriskais apgaismojums;
13.3. vai ir lietošanas kārtībā kabīnes nožogojums;
13.4. vai kabīnes un šahtas durvju slēgmehānismi darbojas pareizi;
13.5. kabīnes kustīgās grīdas darbība;
13.6. durvju kontaktu darbība;
13.7. kabīnes apstāšanās precizitāte stāvos;
13.8. durvju piedziņas mehānisma darbība;
13.9. fotoreleja darbība;
13.10. spiedpogas "Stop" darbība;
13.11. gaismas signāla "Aizņemts" darbība;
13.12. skaņas un gaismas signalizācijas sistēmas darbība;
13.13. kabīnes vadības aparāts un lifta izsaukuma aparāts;
13.14. vai ir izvietoti lifta lietošanas noteikumi, brīdinājuma uzraksti un zīmes.
14. Lifta darbību nedrīkst uzsākt, ja:
14.1. liftu operatoram nav nodrošināti normāli un droši darba apstākļi;
14.2. lifta apskatē un pārbaudē konstatēti bojājumi vai nepilnības;
14.3. nav lietošanas kārtībā kolektīvie aizsardzības līdzekļi;
14.4. lifta metālkonstrukcijas ir zem sprieguma;
14.5. pasažieriem ir iespējams pieskarties strāvu vadošām daļām;
14.6. nedarbojas sarunu ierīce dispečerizētā liftā;
14.7. no lifta uz dispečera pulti nepienāk kontroles signāli;
14.8. nav izsniegti individuālie aizsardzības līdzekļi.
15. Ja lifta apskates gaitā konstatēti bojājumi, lifts jāizslēdz un pie visām šahtas durvīm jāpiekarina brīdinājums "Lifts nestrādā".
16. Par šīs instrukcijas 14.punktā minētajām lifta darbības nepilnībām jāziņo lifta valdītājam.
17. Lifta ekspluatāciju pēc bojājumu novēršanas liftu operators drīkst atsākt tikai ar elektromehāniķa vai citas par lifta darbību atbildīgas personas atļauju - attiecīgu ierakstu lifta apskates žurnālā.
18. Liftu operatora uzdevumi darba laikā ir:
18.1. izmantot liftu atbilstīgi tā nozīmei;
18.2. neļaut liftu vadīt nepiederošām personām, kā arī neļaut tām atrasties mašīntelpā (bloku telpā) un liftu operatora telpā;
18.3. ja tiek apkalpoti kravas un slimnieku lifti, promejot tos izslēgt, bet, aizejot no lifta mašīntelpas (bloku telpas), - aizslēgt durvis;
18.4. nepārslogot lifta kabīni;
18.5. neiziet uz kabīnes jumta un neatrasties šahtas bedrē;
18.6. uzturēt tīrību kabīnē un liftu operatora telpā;
18.7. apkalpojot liftus, kuriem ir dispečera pults:
18.7.1. sekot dispečera pults signāliem;
18.7.2. pēc izsaukuma sniegt pasažieriem nepieciešamos paskaidrojumus un palīdzību;
18.7.3. sekot, vai sakaru sistēma darbojas pareizi;
18.8. apkalpojot pasažieru liftus (izņemot liftus, kuri uzstādīti dzīvojamās un administratīvās ēkās):
18.8.1. pastāvīgi atrasties stāvā, kur notiek pasažieru iekāpšana, ja nav nepieciešama viņu pavadīšana;
18.8.2. ja nepieciešams, pavadīt pasažierus;
18.8.3. sekot, lai pasažieri ievērotu liftu lietošanas noteikumus;
18.8.4. liftos, kuru kabīnes aprīkotas ar bīdāmām režģu durvīm, sekot, lai tajās esošie cilvēki neatbalstītos pret durvīm vai neturētos pie tām ar rokām;
18.8.5. aizvērt šahtas durvis;
18.9. apkalpojot slimnieku un kravas liftus, kuriem ir iekšējā vadība:
18.9.1. lifta darbības laikā pastāvīgi atrasties kabīnē, vadīt kabīni uz lifta izsaukuma stāvu vai kravas iekraušanas (izkraušanas) laukumu;
18.9.2. laikā, kad krava tiek iekrauta (izkrauta), atrasties kravas iekraušanas (izkraušanas) laukumā;
18.9.3. pārvadājot kravu, bez liftu operatora kabīnē atļauts atrasties tikai cilvēkam, kas pavada kravu;
18.10. apkalpojot kravas liftus, kuriem ir ārējā vadība:
18.10.1. pastāvīgi atrasties kravas iekraušanas (izkraušanas) laukumā, kur uzstādīts lifta vadības aparāts;
18.10.2. pārvadāt tikai kravu;
18.10.3. sekot, lai kravas sadalījums kabīnē būtu vienmērīgs un krava tiktu nostiprināta;
18.10.4. uzsākt kabīnes kustību tikai tad, ja ir saņemti skaņas vai gaismas signāli, kas apliecina lifta darbības sākumu;
18.11. apkalpojot liftus, kuriem ir sviru vadība:
18.11.1. kabīni apstādināt tā, lai starpība starp kabīnes grīdas līmeni un stāva laukuma grīdu nepārsniegtu 50mm, bet liftiem, kuru kabīnēs krava tiek iekrauta ar ratiņiem, - 15mm;
18.11.2. ja kabīne kustas, vadības sviru no viena stāvokļa otrā drīkst pārbīdīt tikai pēc kabīnes pilnīgas apstāšanās;
18.11.3. paziņot elektromehāniķim par lifta vadības sviras bojājumu, ja svira, to atbrīvojot, automātiski neatgriežas nulles (vidējā) stāvoklī.
19. Liftu operatora rīcība bīstamās situācijās:
19.1. nekavējoties pārtraukt lifta darbību, ja konstatēti šādi mehāniski vai citādi konstrukciju un drošības ierīču bojājumi:
19.1.1. kabīnes vadības aparāts nav lietošanas kārtībā:
19.1.2. kabīne uzsāk kustību ar atvērtām šahtas vai kabīnes durvīm;
19.1.3. kabīnes (ar automātisko durvju piedziņas mehānismu) durvis atveras, kabīnei atrodoties kustībā;
19.1.4. nospiežot lifta izsaukuma spiedpogu, noslogota kabīne uzsāk kustību;
19.1.5. kabīne uzsāk kustību bez komandas;
19.1.6. kabīne uzsāk kustību pretēji norādītajam virzienam;
19.1.7. kabīnei apstājoties, starpība starp tās grīdas līmeni un stāva laukuma grīdu pasažieru liftiem pārsniedz 50mm, bet pārējiem liftiem - 15mm;
19.1.8. tukša kabīne pēc lifta izsaukuma neapstājas attiecīgajā stāvā;
19.1.9. nospiežot spiedpogu "Stop", kabīne neapstājas;
19.1.10. kabīne ar sviras vadību automātiski neapstājas lifta darbības gala stāvos;
19.1.11. lifta durvis ar automātisko piedziņas mehānismu pēc pasažiera iekāpšanas kabīnē neaizveras vai, nospiežot lifta izsaukuma spiedpogu, neatveras;
19.1.12. šahtas durvis var atvērt bez palīgierīcēm stāvā, kurā neatrodas kabīne;
19.1.13. kabīne uzsāk kustību ar atvērtām šahtas vai kabīnes durvīm;
19.1.14. kabīnes durvis ar automātisko piedziņas mehānismu atveras, kabīnei atrodoties kustībā;
19.1.15. nedarbojas sarunu ierīce dispečerizētā liftā;
19.1.16. no lifta uz dispečera pulti nepienāk kontroles signāli;
19.1.17. pasažieriem ir iespējams pieskarties strāvu vadošām daļām;
19.1.18. liftam darbojoties, dzirdams palielināts troksnis, asi triecieni, jūtama deguma smaka vai konstatēta uguns liesmas rašanās;
19.1.19. lifta metālkonstrukcijas ir zem sprieguma;
19.2. nekavējoties pārtraukt lifta darbību, ja izcēlies ugunsgrēks.
20. Lai pārtrauktu lifta darbību, nepieciešams:
20.1. izslēgt liftu;
20.2. par bojājumiem ziņot elektromehāniķim vai liftu avārijas dienestam;
20.3. pie galvenā iekāpšanas stāva šahtas durvīm piekarināt brīdinājumu "Lifts nestrādā";
20.4. izdarīt ierakstu lifta apskates žurnālā.
21. Ja izcēlies ugunsgrēks, liftu operatora pienākums ir glābt cilvēkus un materiālās vērtības, izsaukt ugunsdzēsējus un dzēst ugunsgrēku.
22. Ja liftu operators dispečera pultī ilgāku laiku redz signālu "Pasažieris kabīnē" vai "Šahtas durvis atvērtas", viņam jāpārbauda situācija un, ja nepieciešams, jāizsauc elektromehāniķis vai liftu avārijas dienests.
23. Ja kabīne apstājusies starp stāviem un pasažieriem nav iespējams liftu vadīt no kabīnes, liftu operators evakuē pasažierus.
24. Ja lifts ir bojāts un liftu operators atrodas kabīnē, viņš dod trauksmes signālu un gaida elektromehāniķi, necenšoties izkļūt no kabīnes.
25. Darbu beidzot, liftu operatora uzdevums ir:
25.1. izdarīt nepieciešamos ierakstus lifta apskates žurnālā;
25.2. nolikt vietā individuālos aizsardzības līdzekļus;
25.3. nodot nākamās maiņas liftu operatoram mašīntelpas (bloku telpas) un liftu operatora telpas atslēgas;
25.4. ja nākamās maiņas liftu operators nav ieradies, ziņot par to lifta valdītājam un rīkoties saskaņā ar viņa norādījumiem;
25.5. vienas maiņas darba režīmā:
25.5.1. pārliecināties, vai kabīne ir tukša;
25.5.2. izslēgt liftu;
25.5.3. gadījumos, kad šahtas durvīm nav automātiska slēgmehānisma, aizslēgt šahtas durvis;
25.5.4. aizslēgt mašīntelpu un saskaņā ar lifta valdītāja noteikto kārtību nolikt vietā atslēgas.
Labklājības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš
3. pielikums
Vispārīgās prasības, veicot lifta apskati
1. Pārbaudīt, vai ir lietošanas kārtībā kabīne, šahta, mašīntelpa un pieeja tai, kā arī iekāpšanas (kravas iekraušanas) laukumi visos stāvos, ko apkalpo lifts.
2. Veikt nožogojumu apskati, lai pārliecinātos, vai nav bojāts šahtas un kabīnes nožogojums.
3. Pārbaudīt elektrisko apgaismojumu, lai pārliecinātos, ka:
3.1. ir apgaismoti stāvu laukumi šahtas durvju priekšā, šahta un kabīne;
3.2. lietošanas kārtībā ir lifta avārijas gadījumiem paredzētais apgaismojums.
4. Pārbaudīt šahtas un kabīnes durvju slēgmehānismu darbību, lai pārliecinātos, ka:
4.1. slēgmehānismi darbojas visos stāvos, ko apkalpo lifts;
4.2. šahtas durvis ir noslēgtas arī tad, kad kabīne atrodas augstāk vai zemāk par stāva laukuma grīdas līmeni. Pārbaudi veicot, kabīne jānovieto tā, lai tās grīdas līmenis būtu zemāk vai augstāk par stāva grīdas līmeni ne mazāk par 200 mm. Ja šādā situācijā durvis atvērt nav iespējams, slēgmehānisms darbojas pareizi.
5. Kabīnes durvju slēgmehānisma darbību pārbauda, nospiežot kādu no kabīnes vadības aparāta spiedpogām un, kad lifts uzsācis kustību, apturot to ar spiedpogas "Stop" palīdzību. Pēc kabīnes apstāšanās jāmēģina atvērt kabīnes durvis. Ja šādā situācijā durvis atvērt nav iespējams, slēgmehānisms darbojas pareizi.
Kabīnes kustīgās grīdas darbības pārbaude
6. Kabīnes kustīgās grīdas darbību pārbauda, mēģinot izsaukt noslogotu kabīni. Ja kabīni nevar izsaukt, kabīnes kustīgā grīda darbojas pareizi.
Šahtas un kabīnes durvju kontaktu darbības pārbaude
7. Šahtas un kabīnes durvju kontaktus pārbauda, lai pārliecinātos, ka lifts neuzsāk kustību, ja kabīnes durvis ir atvērtas un tiek dota komanda ar spiedpogas vai sviras palīdzību (liftiem, kuriem ir iekšējā vadība, pārbaudi veic no kabīnes). Pārbaudot kontaktus, lifta palaišana jāveic, atverot pārmaiņus katru no durvju vērtnēm.
8. Automātisko durvju kontaktu darbību pārbauda ar speciālu šablonu:
8.1. ievietojot 10 - 15 mm biezu šablonu starp šahtas durvju vērtnēm 1m augstumā no grīdas un nospiežot kabīnes vadības aparāta spiedpogu;
8.2. ja pēc durvju aizvēršanas kabīne kustību neuzsāk, šahtas durvju kontakti darbojas pareizi.
Kabīnes precīzas apstāšanās pārbaude
9. Kabīnes precīzu apstāšanos stāvu laukumos pārbauda, pārvietojot kabīni uz visiem stāviem abos kustības virzienos pēc kārtas.
10. Kabīnes grīdas un stāva laukuma grīdas līmeņa starpība nedrīkst būt lielāka par 50mm, bet slimnīcu liftiem un liftiem, kuros iebrauc ar transportlīdzekļiem un ratiņiem, šo līmeņu starpība nedrīkst būt lielāka par 15mm.
Automātisko durvju piedziņas mehānisma darbības pārbaude
11. Automātisko durvju piedziņas mehānisma darbību pārbauda ar lifta izsaukuma un kabīnes vadības aparāta spiedpogu palīdzību:
11.1. pēc lifta izsaukuma spiedpogas nospiešanas un kabīnes nostāšanās attiecīgajā stāvā durvīm automātiski jāatveras;
11.2. pēc kabīnes vadības spiedpogas nospiešanas durvīm automātiski jāaizveras;
11.3. ja pēc 5 - 15 sekundēm pēc durvju atvēršanās kabīnē neviens neiekāpj, durvīm automātiski jāaizveras;
11.4. ja lifta izsaukuma vai kabīnes vadības aparāta spiedpoga tiek nospiesta atkārtoti, kabīnes un šahtas durvīm jāatveras.
Spiedpogas "Stop" pārbaude
12. Spiedpogas "Stop" darbību pārbauda, to nospiežot kabīnes kustības laikā. Ja spiedpoga "Stop" darbojas pareizi, kabīnei jāapstājas.
Signālspuldzes "Aizņemts" pārbaude
13. Signālspuldzi "Aizņemts" pārbauda šādi: attiecīgajā stāvā atverot šahtas durvis, signālspuldzei "Aizņemts" jāiedegas.
14. Kabīnei atrodoties kustībā, signālspuldzei "Aizņemts" jādeg.
Skaņas un gaismas signalizācijas sistēmas pārbaude
15. Skaņas un gaismas signalizācijas sistēmu pārbauda, nospiežot attiecīgu kabīnes vadības aparāta spiedpogu. Tādā gadījumā jābūt dzirdamam (redzamam) skaņas (gaismas) signālam.
Lifta izsaukuma spiedpogas darbības pārbaude
16. Lifta izsaukuma spiedpogas darbību pārbauda, nospiežot to. Ja kabīne pārvietojas uz to stāvu, kurā nospiesta lifta izsaukuma spiedpoga, tā darbojas pareizi.
Labklājības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš
4. pielikums
1. Pirms uzsākt pasažieru evakuāciju no bojātā lifta kabīnes, liftu operatora pienākums:
1.1. pārliecināties, vai visas šahtas durvis ir aizvērtas;
1.2. noskaidrot kabīnes atrašanās vietu;
1.3. likt pasažieriem cieši aizvērt kabīnes durvis, atkārtoti nospiest attiecīgo vadības aparāta spiedpogu un pārliecināties, vai nav iestrēgusi spiedpoga "Stop";
1.4. ja nepieciešams, pieaicināt palīgā citu personu, kurai no stāva laukuma jānovēro bojātā lifta darbība;
1.5. ja kabīne paliek nekustīga, paziņot pasažieriem, ka viņi tiks evakuēti, un brīdināt, ka šādos gadījumos pasažieriem aizliegts spiest vadības aparāta spiedpogas un mēģināt pašiem atvērt kabīnes durvis.
2. Mašīntelpā izslēgt galveno svirslēdzi un piekarināt brīdinājumu "Neieslēgt - strādā cilvēki".
3. Pirmajā iekāpšanas stāvā pie lifta piekarināt brīdinājumu "Lifts nestrādā".
4. Evakuēt pasažierus no bojātā lifta kabīnes drīkst tikai tad, kad kabīnes grīdas līmenis nav augstāk par 200 mm par tā stāva laukumu, kurā tiek atvērtas šahtas durvis.
5. Ja nepieciešams, izsaukt elektromehāniķi vai liftu avārijas dienesta elektromehāniķi.
6. Liftos, kuriem ir veramas durvis:
6.1. kabīnes pārvietošanai uzstādīt rokturi uz reduktora gliemeža ass, atbrīvot no bremzes vinču un, griežot rokturi, kabīni pārvietot ar pārtraukumiem 300 - 400 mm atstatumā līdz tuvākā stāva laukumam;
6.2. apturēt kabīni stāva laukumā tā, lai mehāniskais atbīdnis varētu atvērt šahtas durvju slēgmehānismu;
6.3. nobremzēt vinču un noņemt no vārpstas rokturi (ja rokturis ir noņemams);
6.4. atvērt šahtas un kabīnes durvis.
7. Liftos, kuriem ir automātiskais durvju piedziņas mehānisms:
7.1. kabīnes pārvietošanai uzstādīt rokturi uz reduktora gliemeža ass, atbrīvot no bremzes vinču un, griežot rokturi, kabīni pārvietot ar pārtraukumiem 300 - 400 mm atstatumā līdz tuvākā stāva laukumam, kur ir ierīce šahtas durvju atvēršanai ar speciālu atslēgu;
7.2. nostādīt kabīni 200 - 300 mm zemāk par stāva laukumu, lai šahtas durvju slēgmehānisma rullītis neatrastos kabīnes durvju mehāniskā atbīdņa darbības zonā;
7.3. nobremzēt vinču un noņemt no vārpstas rokturi (ja rokturis ir noņemams);
7.4. ar speciālu atslēgu atslēgt šahtas durvju slēgmehānismu, atvērt šahtas durvis un nosprostot tās atvērtā stāvoklī;
7.5. atvērt kabīnes durvis un nosprostot tās atvērtā stāvoklī.
8. Pārliecināties, ka pasažieru evakuācijas iespēja ir droša, un uzaicināt pasažierus atstāt kabīni.
Labklājības ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A.Bērziņš