Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 55

Rīgā 2019. gada 29. janvārī (prot. Nr. 4 11. §)

Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem sedz sprieduma izpildes izdevumus izpildu lietā par cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju

Izdoti saskaņā ar Civilprocesa likuma
567. panta 4.¹ daļu
un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likuma
43. panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā zvērinātam tiesu izpildītājam no valsts budžeta līdzekļiem izmaksā amata atlīdzību takses apmērā un sedz izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus:

1.1. ja, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzenot krimināllietā apmierinātu kaitējuma kompensāciju par labu cietušajam – fiziskajai personai, piedziņa no parādnieka nav iespējama vai no parādnieka piedzītā summa nav pietiekama, lai segtu sprieduma izpildes izdevumus pilnā apmērā;

1.2. ja pēc cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas ar konfiscētās mantas realizācijā iegūtajiem līdzekļiem nepietiek, lai segtu amata atlīdzību un izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus pilnā apmērā Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajā kārtībā.

2. Izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus un amata atlīdzību takses apmērā izpildu lietas ietvaros nesegtajā daļā zvērinātam tiesu izpildītājam sedz Tieslietu ministrija no šim mērķim budžetā paredzētajiem līdzekļiem, pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja Tieslietu ministrijā iesniegto rēķinu (pielikums).

3. Attiecīgo rēķinu zvērināts tiesu izpildītājs Tieslietu ministrijā iesniedz papīra formā vai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.

4. Rēķinu iesniedz:

4.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā gadījumā – pēc tam, kad izpildu lietvedība ir izbeigta vai izpildu dokuments izsniegts atpakaļ cietušajam sakarā ar to, ka parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu, un izpildu lietā nav bijis iespējams sprieduma izpildes izdevumus pilnībā vai kādā daļā ieturēt no parādnieka;

4.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā gadījumā – pēc tam, kad izpildu lietā konfiscētie finanšu līdzekļi un līdzekļi, kas iegūti no konfiscētās mantas realizācijas, Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā noteiktajā kārtībā izmaksāti cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijai un no iegūto līdzekļu atlikuma segti nolēmuma izpildes izdevumi, kas radušies izpildu lietā par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu vai nekustamā īpašuma nodokļa parādu piedziņu.

5. Izmaksājamo amata atlīdzību par izpildu lietā veiktajām amata darbībām un nepieciešamos izdevumus par izpildu lietā radušos izpildu darbību veikšanu rēķinā norāda atsevišķi.

6. Tieslietu ministrija pārbauda rēķinā iekļautās informācijas pamatotību un atbilstību zvērināta tiesu izpildītāja darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā arī šiem noteikumiem. Lai pārbaudītu rēķinā norādīto izdevumu pamatotību, Tieslietu ministrijai, ja nepieciešams, ir tiesības izmantot Izpildu lietu reģistra datus, kā arī pieprasīt zvērinātam tiesu izpildītājam papildu informāciju, kas pamato rēķinā norādītos izpildu darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus un izpildu lietā veiktās amata darbības.

7. Ja rēķins atbilst zvērināta tiesu izpildītāja darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām un šiem noteikumiem, Tieslietu ministrija rēķinā norādīto summu mēneša laikā no rēķina saņemšanas dienas iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja norādītajā saimnieciskās darbības kontā.

8. Ja rēķins neatbilst zvērināta tiesu izpildītāja darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām vai šiem noteikumiem, kā arī ja zvērināts tiesu izpildītājs divu nedēļu laikā pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma nosūtīšanas nesniedz šo noteikumu 6. punktā minēto informāciju, Tieslietu ministrija rakstiski informē zvērinātu tiesu izpildītāju par samaksas atteikumu, norādot atteikuma iemeslu, un nosūta atpakaļ iesniegto rēķinu un tam pielikumā pievienotos dokumentus, ja tādi ir iesniegti.

9. Šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajos gadījumos noteikumi piemērojami izpildu lietās, kurās izpildu lietvedība uzsākta pēc 2019. gada 1. janvāra.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns