Darbības ar dokumentu
Rīgā 2018. gada 14. novembrī (prot. Nr. 52 4. §)
1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 41.0. versijā projekta "Ārējās tirdzniecības statistikas datu apstrādes sistēma" (turpmāk – projekts) aprakstu un paredzēt projekta izmaksas 559 600 euro apmērā.
(MK 06.09.2022. rīkojuma Nr. 587 redakcijā)
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Centrālo statistikas pārvaldi iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" ietvaros.
3. Finansēt projektu, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.
4. Noteikt, ka Centrālā statistikas pārvalde ir atbildīga par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.
5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas 75 000 euro gadā, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(MK 06.09.2022. rīkojuma Nr. 587 redakcijā)
6. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 41.0. versijā iekļautā projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu).
(MK 06.09.2022. rīkojuma Nr. 587 redakcijā)
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
Ministru kabineta
2022. gada 6. septembra
rīkojumu Nr. 587
(Pielikums MK 06.09.2022. rīkojuma Nr. 587 redakcijā)
Projekta apraksts (kopsavilkums)
Projekta "Ārējās tirdzniecības statistikas datu apstrādes sistēma" (turpmāk – projekts) mērķis ir izveidot preču ārējās tirdzniecības statistikas (turpmāk – ĀTS) datu apstrādes vienoto importa eksporta statistiskās informācijas sistēmu (turpmāk – VIESIS), kas:
1) būs balstīta uz savstarpēji saistītu moduļu sistēmu, optimizējot esošos darbības procesus;
2) izveidos jaunus, efektīvus un modernus sistēmas funkcionalitātes risinājumus, lai apstrādātu un analizētu no citām dalībvalstīm saņemtos mikrodatus par preču eksportu;
3) paaugstinās kopējo Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – pārvalde) darbības efektivitāti, uzlabojot datu vākšanas, apstrādes, analīzes un izplatīšanas iespējas;
4) ļaus izmantot papildu datu avotus (no citām dalībvalstīm saņemto informāciju par preču eksportu uz Latviju), samazinot Intrastat (preču ĀTS starp dalībvalstīm) respondentu noslodzi un vienlaikus saglabājot ĀTS datu kvalitāti.
Darbības projekta mērķu sasniegšanai
Lai risinātu esošās problēmas un sasniegtu noteiktos projekta mērķus, tiks veidota sistēma – VIESIS –, kas sastāvēs no savstarpēji saistītiem moduļiem. VIESIS nodrošinās efektīvāku, ātrāku preču ārējās tirdzniecības statistikas nodrošināšanai nepieciešamo datu apstrādi, datu vākšanas, analīzes un izplatīšanas iespējas, ieskaitot mikrodatu sagatavošanu un nosūtīšanu par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iekšējās preču tirdzniecības eksportu.
Optimizējot statistikas datu sagatavošanas procesus, minētajā sistēmā, kur tas iespējams un ir lietderīgi, tiks ietverta procesu un procedūru automatizācija, lai ietaupītu laiku uz regulāri veicamām darbībām.
Projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti vai izveidoti no jauna šādi procesi: ĀTS datu vākšana, ĀTS datu apstrāde, analīze un sagatavošana izplatīšanai un publicēšanai, ĀTS mikrodatu apmaiņas nodrošināšana ar citām dalībvalstīm, izveidojot vienotu uz savstarpēji saistītiem moduļiem balstītu ĀTS datu apstrādes sistēmu.
Projekta rezultāta rādītāji
Nr. p. k. | Rezultāta rādītājs | Mērvienība | Sākotnējā vērtība | Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām | Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām |
| 1. | VIESIS nodrošina preču ĀTS datu apstrādi, analīzi, publiskošanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām | % | 0 | 100 | 100 |
| 2. | No citām dalībvalstīm saņemto mikrodatu par preču eksportu (vērtības izteiksmē) izmantošanas īpatsvars importa datu kompilēšanai* | % | 0 | 10 | 20 |
| 3. | Uz Eurostat nosūtāmo publicējamo datu kopu sagatavošana un validēšana atbilstoši ISO 17369:2013 standartam "Statistisko datu un metadatu apmaiņa" (SDMX) | % | 0 | 100 | 100 |
| 4. | Oficiālo paziņojumu, kuri attieksies uz Paziņošanas likumu, nosūtīšana respondentiem, kas pieslēgušies Publiskās pārvaldes dokumentu pārvaldības sistēmu integrācijas vides (DIV) sistēmai | % | 0 | 100 | 100 |
| 5. | Intrastat respondentu patērētais laiks pārskatu aizpildīšanai (importa plūsmai) | stundas gadā | 261 000 | 203 000 | 159 500 |
| 6. | Pārvaldes resursu patērētais laiks Intrastat pārskatu vākšanai un apstrādei (importa plūsmai)** | stundas gadā | 12 600 | 9 800 | 7 700 |
* Divus gadus pēc projekta beigām ir paredzēts no Latvijas respondentiem savāktos datus daļēji aizstāt ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju (plānots aizstāt 10 % importa apjoma preču vērtības izteiksmē). Trīs gadus pēc projekta beigām šo īpatsvaru ir plānots palielināt līdz 20 %.
** Ietaupītie pārvaldes resursi tiks izmantoti jaunu funkciju veikšanai, lai noteiktos termiņos nodrošinātu citas dalībvalstis ar pārbaudītiem un kvalitatīviem mikrodatiem, kā arī lai pārliecinātos par datu kvalitāti, kas saņemti no citām dalībvalstīm un tiek izmantoti importa statistikas sagatavošanai.
Ir sagaidāms, ka 1., 3. un 4. punktā minētie projekta rezultāta rādītāji tiks sasniegti pēc projekta īstenošanas beigām.
Projekta iznākuma rādītāji
Nr. p. k. | Iznākuma rādītājs | Mērvienība | Sasniedzamā vērtība projekta beigās |
| 1. | Izveidota preču ĀTS apstrādes sistēma, kas balstīta uz savstarpēji saistītu moduļu sistēmu | skaits | 1 |
| 2. | Sagatavota mikrodatu apmaiņas apakšsistēma, kas nodrošina drošu konfidenciālas informācijas apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm par preču eksportu | skaits | 1 |
| 3. | Pilnveidoti vai izveidoti šādi darbības procesi: 1) ĀTS datu vākšana (no respondentiem, no administratīviem datu avotiem saskaņā ar projekta īstenošanas laikā panākto vienošanos); 2) ĀTS mikrodatu apmaiņas nodrošināšana ar citām dalībvalstīm; 3) ĀTS datu apstrāde, analīze un sagatavošana izplatīšanai un publicēšanai | skaits | 3 |
Plānotais projekta kopējais finansējuma apjoms ir 559 600 euro, tai skaitā 475 660 euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums (85 %) un 83 940 euro ir valsts budžeta līdzfinansējums (15 %).
Plānotais projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.
Indikatīvi aprēķinot, VIESIS izmaksas (izstrāde un uzturēšana) 10 gadu laikā veidos 559 600 + 79 200 x 10 = 1 351 600 euro. Administratīvā sloga samazinājums Intrastat respondentiem 10 gadu laikā samazina uzņēmumu izmaksas par 5 202 600 euro. Tādējādi jāpieņem, ka projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu laikā ir aptuveni 3,8 milj. euro.
Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk – SAM) rezultāta rādītājos
Ieguldījums SAM rezultāta rādītāju sasniegšanā
Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 653) 7.1. apakšpunktā ir noteikti sasniedzamie iznākuma rādītāji līdz 2023. gada 31. decembrim – 190 pilnveidoti darbības procesi un 17 centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas.
Pārvalde, īstenojot projektu, plāno izveidot vienu un pilnveidot divus savus darbības procesus, tādējādi sniedzot 1,6 % ieguldījumu MK noteikumu Nr. 653 7.1.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja sasniegšanā un saņemot aptuveni 0,3 % no 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" kopējā attiecināmā finansējuma.
Sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums
Projekta galvenais mērķis ir izveidot jaunu, mūsdienīgu preču ĀTS sistēmu, kas pilnveidos statistisko datu iegūšanas procesu, lai paaugstinātu saņemtās informācijas kvalitāti un samazinātu respondentu noslodzi.
Sociālekonomiskie ieguvumi nosacīti iedalāmi trijās grupās:
1) pārvaldes resursu optimizācija ĀTS datu sagatavošanai;
2) statistikas sniedzēju (respondentu) izdevumu samazināšana Intrastat pārskatu aizpildīšanai;
3) statistikas lietotāju ieguvumi ĀTS datu kopu izmantošanai dažādos elektroniskos formātos, tai skaitā Statistisko datu un metadatu apmaiņas (ISO 17369:2013) standartā (SDMX).
Pēdējos gados strauji pieaug starptautisko organizāciju un citu datu lietotāju prasības, kas saistītas ar dažāda apjoma publicējamu datu kopu apmaiņu un izplatīšanu, tai skaitā mašīnlasāmos formātos. Projekta ietvaros ir paredzēts sagatavot ārējās tirdzniecības publicējamas statistikas datu kopas Kopienas aptvērumam pēc speciālās sistēmas nosūtīšanai Eurostat un citām starptautiskām organizācijām SDMX formātā atbilstoši ISO 17369:2013 standartam. Minētā standarta izmantošana ļauj datu lietotājiem ērti izmantot liela apjoma statistikas datu un to metadatu apmaiņu un validēšanu. Lielākie lietotāji ir tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautisko norēķinu banka, Eiropas Centrālā banka, Eurostat, Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un Pasaules Banka. Projekta ietvaros lietotāju ieguvums netiek vērtēts, jo publicētie dati var vairākkārt tikt izmantoti un precīzu lietderīguma novērtējumu nav iespējams aprēķināt.
Vērtējot lietderīgumu no statistikas lietotāju puses, var uzsvērt šādus sociālekonomiskā lietderīguma aspektus, kas statistikas lietotājam nodrošina papildu analītisko potenciālu, paaugstina statistikas vērtību, vienlaikus samazinot statistikas iegūšanas izmaksas. Ir plānots, ka preču ĀTS dati standartizētā veidā tiks publicēti Statistikas portālā (ERAF projekts "Oficiālās statistikas portāls"). ĀTS dati ir vieni no svarīgākajiem statistikas datiem valsts līmenī – tie tiek lietoti dažādu līmeņu ekonomiskās attīstības politiku izstrādē, visās starpvalstu ekonomiskās sadarbības sarunās, līgumos u. tml. Šo datu augsta kvalitāte ir objektīvs priekšnoteikums ticamas valsts maksājumu bilances sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta apjoma aprēķiniem un nacionālo kontu sistēmas balansēšanai. Tiešs statistikas lietotāju izmaksu ietaupījums netiek rēķināts atsevišķi ĀTS datiem, jo lietderīgums jau ir aprēķināts, balstoties uz visu statistikas datu tvērumu projektā "Oficiālās statistikas portāls".
Nozīmīgs sociālekonomiskais ieguvums ir paredzēts Intrastat statistikas sniedzējiem. Katru mēnesi aptuveni 4,5 tūkstoši uzņēmumu sniedz datus par preču ievedumu no ES dalībvalstīm. Lai samazinātu uzņēmumu noslodzi, ir paredzēts, ka divus gadus pēc projekta beigām tiks uzsākta no citām dalībvalstīm saņemto mikrodatu izmantošana. Divus gadus pēc projekta beigām ir paredzēts no Latvijas respondentiem savāktos datus daļēji aizstāt ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju (plānots aizstāt 10 % importa apjoma (preču vērtības izteiksmē)). Trīs gadus pēc projekta beigām šo īpatsvaru ir plānots palielināt līdz 20 %.
Vispirms ir paredzēts samazināt statistisko slodzi tiem respondentiem, kuru vērtības īpatsvars importa apjomā ir mazāks (vairumā gadījumu tie ir mazie un vidējie uzņēmumi). Šo uzņēmumu dati tiks aizvietoti ar informāciju, kas tiks saņemta no citām dalībvalstīm.
Sociālekonomiskā ieguvuma aprēķins
Sociālekonomiskais ieguvums | Ekvivalents naudas izteiksmē (euro) | Aprēķins |
Respondentu izdevumi Intrastat datu sagatavošanai Citu dalībvalstu mikrodatu izmantošana ļaus samazināt Intrastat pārskata sagatavošanas izmaksas respondentiem Divus gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt 10 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju Trīs gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt 20 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju | 5 202 600 | Respondentu skaits, kas aizpilda Intrastat pārskatu par preču ievedumu Latvijā no ES dalībvalstīm, ir apmēram 4,5 tūkst. Aizpildīto rindu (R) skaits Intrastat pārskatos ir ~1,8 milj. Respondenta vidējais patērētais laiks vienas rindas aizpildīšanai (T) ir 8,7 min. Vidējā grāmatveža alga (2014. gada oktobris) ir 1 101 euro mēnesī jeb (I) 5,98 euro stundā. Respondentu patērētais laiks Intrastat pārskatu aizpildīšanai (pārskatu par preču ievedumu Latvijā no ES dalībvalstīm): R x T/60 = 1 800 000 x 8,7/60 = 261 000 stundas gadā Respondentu izmaksas Intrastat pārskata aizpildīšanai par preču ievedumu ir: R x T/60 x I = (1 800 000 x 8,7)/60 x 5,98 = 1 560 780 euro Savākto Intrastat pārskatu importa vērtības samazinājums par 10 % samazina (R) līdz ~1,4 milj. R x T/60 = 1 400 000 x 8,7/60 = 203 000 stundas gadā R x T/60 x I = (1 400 000 x 8,7)/60 x 5,98 = 1 213 940 euro Savākto Intrastat pārskatu importa vērtības samazinājums par 20 % samazina (R) līdz ~1,1 milj. R x T/60 = 1 100 000 x 8,7/60 = 159 500 stundas gadā R x T/60 x I = (1 100 000 x 8,7)/60 x 5,98 = 953 810 euro Respondentu izdevumi Intrastat datu sagatavošanai triju gadu laikā samazināsies par: (1 560 780 – 1 213 940) + (1 560 780 – 953 810) = 346 840 + 606 970 = 953 810 euro Respondentu izdevumi Intrastat datu sagatavošanai 10 gadu laikā pēc projekta beigām samazināsies par: 953 810 + 606 970 x 7 = 5 202 600 euro |
Indikatīvi aprēķinot, VIESIS izmaksas (izstrāde un uzturēšana) 10 gadu laikā veidos 559 600 + 79 200 x 10 = 1 351 600 euro. Administratīvā sloga samazinājums Intrastat respondentiem 10 gadu laikā samazinās uzņēmumu izmaksas par 5 202 600 euro. Tādējādi jāpieņem, ka projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu laikā ir aptuveni 3,8 milj. euro.
Lai arī projekta īstenošanas rezultātā paredzēts ietaupīt, samazinot pārvaldes darbinieku darba slodzi un optimizējot ĀTS datu apstrādes procesu, jāņem vērā, ka reāls pārvaldes darbinieku skaita samazinājums projekta īstenošanas rezultātā nav sagaidāms, jo obligātas mikrodatu apmaiņas ieviešana starp dalībvalstu statistikas iestādēm par ES iekšējo preču eksportu palielinās statistikas iestāžu darba apjomu. Tomēr, ņemot vērā paredzēto ĀTS datu vākšanas apjoma samazinājumu importa plūsmai, sākot ar otro gadu pēc projekta pabeigšanas, var paredzēt resursu ietaupījumu šo datu vākšanai un apstrādei. Pārvaldes izdevumu samazinājums šā procesa nodrošināšanai pirmos divus gadus nav paredzēts, bet trešajā gadā samazinājums plānots 2800 cilvēkstundas, kas ir 18 004 euro gadā. Sākot ar trešo gadu, resursu samazinājums importa datu vākšanas un apstrādes funkciju veikšanai ir aprēķināts 4900 cilvēkstundas (statistiķis – datu vācējs, apstrādātājs), kas gadā sastāda 31 507 euro.
Sociālekonomiskā ieguvuma aprēķins (valsts pārvaldē strādājošo skaita un iestādes uzturēšanas izdevumu samazinājums)
Sociālekonomiskais ieguvums | Ekvivalents naudas izteiksmē (euro) | Aprēķins |
Importa datu apstrādes procesa nodrošināšanai nepieciešamo resursu ietaupījums Citu dalībvalstu mikrodatu izmantošana ļaus pārvaldei samazināt Intrastat pārskata datu vākšanas un apstrādes izmaksas Divus gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt 10 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju Trīs gadus pēc projekta beigām ir paredzēts aizstāt 20 % importa apjoma (vērtības izteiksmē) ar datiem, kas tiks saņemti no citām dalībvalstīm par eksportu uz Latviju | 270 060 euro | Importa datu apstrādes apjoma samazinājums ļauj aprēķināt ietaupītos resursus, balstoties uz analizējamo preču rindu skaitu. Aprēķins veikts, pamatojoties uz pēdējo gadu (2016. gads), par kuru ir pieejami gala dati (t. i., revīzijas vairs nav paredzētas). Pirmo gadu pēc projekta beigām resursu ietaupījums nav sagaidāms. Stundas likme datu vākšanas un apstrādes darbiniekam 2016. gadā noteikta (I) 6,43 euro/h. Aizpildīto rindu (R) skaits Intrastat pārskatos ir ~1,8 milj . Vienas datu rindas apstrādei vidēji tiek patērēts (T) 0,42 min. Pārvaldes resursu patērētais laiks Intrastat pārskatu vākšanai un apstrādei (pārskati par preču ievedumu no ES valstīm): R x T/60 = 1 800 000 x 0,42/60 = 12 600 stundas gadā Pārvaldes izmaksas Intrastat pārskata datu vākšanai un apstrādei par preču ievedumu ir: R x T/60 x I = (1 800 000 x 0,42)/60 x 6,43 = 81 018 euro Savākto Intrastat pārskatu importa vērtības samazinājums par 10 % samazina (R) līdz ~1,4 milj. R x T/60 = 1 400 000 x 0,42/60 = 9 800 stundas gadā R x T/60 x I = (1 400 000 x 0,42)/60 x 6,43 = 63 014 euro Importa vērtības samazinājums par 20 % samazina (R) līdz ~1,1 milj. R x T/60 = 1 100 000 x 0,42/60 = 7 700 stundas gadā R x T/60 x I = (1 100 000 x 0,42)/60 x 6,43 = 49 511 euro Resursu ietaupījums Intrastat datu sagatavošanai četru gadu laikā ir: (81 018 – 63 014) + (81 018 – 49 511) = 18 004 + 31 507 = 49 511 euro Resursu ietaupījums Intrastat datu sagatavošanai 10 gadu laikā pēc projekta beigām ir: 49 511 + 31 507 x 7 = 270 060 euro |
Ietaupītie pārvaldes resursi tiks izmantoti jaunu funkciju veikšanai, lai noteiktos termiņos nodrošinātu citas dalībvalstis ar pārbaudītiem un kvalitatīviem mikrodatiem, kā arī lai pārliecinātos par datu kvalitāti, kas saņemti no citām dalībvalstīm un tiek izmantoti statistikas sagatavošanai. Ņemot vērā iegūtos rezultātus datu apmaiņas iespējamības testēšanā projektā, kas norisinājās no 2014.–2016. gadam, konstatēts, ka pārvaldes resursu ietaupījums, atsakoties daļēji no importa datu vākšanas, būs ievērojami mazāks nekā darba slodzes pieaugums mikrodatu apstrādei, kas saņemti no citām ES dalībvalstīm. Ņemot vērā minēto, resursu ietaupījums 270 060 euro apmērā netiek pievienots kopējam projekta lietderīguma novērtējumam naudas izteiksmē.
 |
 |
 |
 |