Darbības ar dokumentu

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta
2001.gada 30.janvāra sēdes
protokollēmuma 34.§ 3.punktu

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr.5 izraksts

Rīgā 2001.gada 30.janvārī

34.§

Koncepcija par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām

Apspriešanā piedalījās: G.Bērziņš, A.Gorbunovs, I.Kiršbaums, M.Segliņš, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Pieņemt zināšanai finansu ministra G.Bērziņa sniegto informāciju.

2. Akceptēt iesniegtajā koncepcijas projektā ietverto problēmas risinājuma 2.variantu, kas paredz apdrošinātāja atbildības limitu paaugstināšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām līdz 2005.gadam.

3. Finansu ministrijai attiecīgi precizēt koncepcijas tekstu un iesniegt to Valsts kancelejā.

4. Finansu ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā:

4.1. normatīvā akta projektu par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 1997.gada 27.maija noteikumos Nr.199 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitiem" līdz 2001.gada 1.decembrim;

4.2. likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā līdz 2001.gada 31.decembrim;

4.3. normatīvo aktu projektus par nepieciešamajiem grozījumiem Ministru kabineta 1997.gada 27.maija noteikumos Nr.199 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitiem", Ministru kabineta 1998.gada 28.septembra noteikumos Nr.359 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tipveida polisēm", Ministru kabineta 1999.gada 6.februāra noteikumos Nr.31 "Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā" pēc 4.2.apakšpunktā minētā likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

5. Finansu ministrijai līdz 2001.gada 15.februārim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ar ministrijām saskaņotu likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (3908-k) par atskaitījumu ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai palielināšanu no 0,6 līdz 2 procentiem.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Valsts kancelejas direktora vietā -
Valsts kancelejas direktora vietniece
tiesību aktu lietās A.Kveska

 

I. Koncepcijas mērķis

Šajā koncepcijā tiek apskatīta apdrošinātāja atbildības limitu paaugstināšana un pārstrukturēšana, kā arī citu izmaiņu ieviešana sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu 84/5/EEC un 90/232/EEC noteikumiem. Koncepcijā izvērtēta pāreja uz Eiropā noteiktajiem apdrošinātāja atbildības limitiem 5 gados - līdz 2005.gadam. Tiek analizēta apdrošināšanas prēmiju atkarība no apdrošinātāja atbildības limitiem, tiek apskatīta iespēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmiju noteikšanu pakļaut brīvai apdrošināšanas sabiedrību konkurencei un tiek aplūkots uzdevums samazināt apdrošināšanas līgumu veidus atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām.

II. Situācija Latvijā

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums pilnā apjomā Latvijā sāka darboties 1997.gada 1.septembrī. Neskatoties uz publikācijām masu informācijas līdzekļos, bija jāpaiet vairākiem mēnešiem, kamēr līdz iedzīvotājiem nonāca informācija par to, ka viņiem ir tiesības saņemt kompensāciju par ceļu satiksmes negadījumos nodarītajiem zaudējumiem. Tādēļ par civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (turpmāk - OCTA) sistēmas stabilas darbības sākumu Latvijā, - termiņu, no kura sākot OCTA procesus var sākt analizēt ar statistiskām metodēm, var uzskatīt 1998.gada 1.janvāri.

OCTA likuma izstrādāšanas laikā 1996. un 1997.gadā, šāda statistiska informācija vēl nevarēja būt uzkrāta, jo nebija sākusies OCTA apdrošināšana. Lai noteiktu pamatprēmiju lielumus transportlīdzekļu veidiem, nācās izmantot pieņēmumus iedzīvotāju labklājības līmeņa, cenu un ārstēšanas izmaksu novērtēšanai, kā arī citu valstu pieredzi šī apdrošināšanas veida ieviešanā. Izskatot likumprojektu Saeimā, notika tā rūpīga apspriešana ar plašām debatēm, līdz ar to pamatprēmijas, kuras nosaka likums, tika pakļautas vairākkārtējām izmaiņām. Savukārt, apdrošinātāja atbildības limiti, kurus nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets, tika apstiprināti tādā minimālā apjomā, lai būtu iespēja dažu gadu laikā uzkrāt nepieciešamās tehniskās rezerves OCTA sistēmas stabilai darbībai. 1997.gadā noteiktie apdrošinātāja atbildības limiti redzami 1.tabulā.

Apdrošinātāju pozitīvā ieņēmumu-izdevumu bilance un uzkrāto tehnisko rezervju apjomi ļāva, nepalielinot apdrošināšanas prēmijas, 1999.gada februārī gandrīz divkāršot visus apdrošinātāju atbildības limitus (skat. 1.tabulu) un vienlaikus par 3% samazināt apdrošinātāju atskaitījumus Garantijas (rezerves) fondā no civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas iekšzemes līgumiem neapdrošināto transportlīdzekļu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Satiksmes biroja padome 2000.gada 31.augusta sēdē nolēma iesniegt LR Finansu ministrijai priekšlikumu no 2001.gada 1.janvāra vēlreiz palielināt apdrošinātāja atbildības limitus, nemainot apdrošināšanas prēmijas un par 2% samazinot apdrošinātāju atskaitījumus Garantijas (rezerves) fondā.

Abos gadījumos izņēmums bija atbildības limits ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo apbedīšanai, kas bija noteikts ekonomiskajiem apstākļiem atbilstošs.

OCTA sistēmas darbības nepilnu triju gadu analīze rāda, ka bez prēmiju paaugstināšanas, saglabājot pastāvošos zaudējumu kompensācijas principus, apdrošinātāja atbildības limitus var paaugstināt tikai līdz noteiktam līmenim, kas nesasniedz Eiropas Savienības direktīvās noteiktos apdrošinātāja atbildības minimālos limitus. Ir nepieciešami apjomīgi aprēķini, lai noteiktu, kādām jābūt prēmijām, kas ļautu sasniegt šos limitus.

Kopš apdrošināšanas sākuma saņemto prēmiju un izmaksāto atlīdzību dinamiku attēlo 1.zīmējums. Redzams, ka izmaksāto zaudējumu atlīdzību pieauguma dinamika ir ievērojami straujāka nekā iekasēto prēmiju pieauguma dinamika.

1.tabula

Apdrošinātāja atbildības limiti pa atlīdzību veidiem

Atlīdzības veids	Limits līdz 26.02. 1999. (LVL)	Spēkā esošais limits (LVL)	Limits, sākot ar 01.01.2001. (LVL)
Atlīdzības personu veselības zaudējumu atlīdzināšanai
1.Sakarā ar cietušā ārstēšanu un pārejošu darbnespēju	2000	4000	10 000
2.Sakarā ar paliekošu darbspēju zudumu gadā	400	800	1 000
3.Sakarā ar apbedīšanu	400	400	400
4.Apgādājamajiem gadā par katru bojā gājušo	400	800	1 000
Kopā	3200	6000	12 400
Atlīdzības īpašuma (mantas) zaudējumu atlīdzināšanai
1.Transportlīdzekļa bojājums vai bojā eja	2500	4000
2. Ceļa, ceļa būvju, ēku un būvju bojājums vai bojā eja	500	1000	9 000
3. Cietušā mantas bojājums vai iznīcināšana	200	400
4. Videi nodarītie zaudējumi	200	400	1 000
Kopā	3400	5800	10 000

II. Situācija Latvijā

1.zīmējums

Analizējot ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu skaitu un pieteikto zaudējumu atlīdzību skaitu, ir redzams, ka zaudējumu atlīdzību pieprasa tikai neliels cietušo personu skaits. Analizējot cietušo personu atlīdzību pieprasījumu skaitu, statistika rāda, ka no apdrošināšanas sākuma līdz 2000.gada 1.jūlijam prasību skaits ir pieaudzis gandrīz 5 reizes.

No tā varam izdarīt secinājumu, ka, veicot prēmiju aprēķinu vai prognozēšanu, nedrīkst balstīties uz pieteikto prasību skaitu par personas veselībai nodarīto zaudējumu, jo šis skaits vēl nav stabilizējies, bet aprēķinos ir jāizmanto ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits, kuri ir tiesīgi saņemt apdrošināšanas atlīdzību.

Tajā pašā laikā zaudējumu atlīdzības pieprasījumu skaits par mantai nodarīto zaudējumu ir salīdzinoši nemainīgs un datu apjoms ir tāds, kas ļauj veikt statistisko analīzi un izdarīt pamatotus un korektus secinājumus.

III. Eiropas Savienības prasības dalībvalstīm sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā

Eiropas Savienības 2.direktīvas (84/5/EEC) 1.§ 2.punkta prasības ir šādas:

Nekaitējot kādām augstākām garantijām, kuras dalībvalstīs var būt spēkā, katrai Dalībvalstij ir jāpieprasa, ka summai, uz kuru attiecas obligātā apdrošināšana, ir jābūt vismaz

- 350 000 ECU personas miesas bojājumu gadījumā, ja ir tikai viens cietušais; kad ir vairāk par vienu cietušo vienā prasībā, tad šo summu reizina ar cietušo skaitu,

- 100 000 ECU par prasību īpašuma bojājuma gadījumā, vienalga kāds ir cietušo skaits.

Dalībvalstis drīkst augstākminēto minimālo summu vietā paredzēt minimālo summu 500 000 ECU personas miesas bojājumiem, ja vairāk kā viens cietušais ir iesaistīts vienā prasībā, vai personas miesas bojājumu un īpašuma bojājuma gadījumā minimālo kopīgo summu 600 000 ECU par prasību, vienalga kāds ir cietušo skaits vai bojājumu raksturs (skat. 2.tabulu).

Kā redzams no 1.un 2.tabulas, Latvijai ir jāizdara kā limitu pārstrukturēšana, tā arī paaugstināšana. No astoņiem apdrošinātāja atbildības limitiem ir jāpāriet uz diviem - zaudējumu atlīdzināšanu par cietušo personu miesas bojājumiem, palielinot limitu 38 reizes, un zaudējumu atlīdzināšanu par cietušo personu īpašuma bojājumiem, palielinot limitu vairāk kā 11 reizes. Šāds apdrošināšanas limitu kāpinājums prasa veikt aprēķinus prēmiju saskaņošanai ar apdrošinātāja atbildības limitiem un nepieciešamības gadījumā noteikt pārejas periodu.

ES direktīvas 90/232/EEC 2.pants nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka visas sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises, nomaksājot vienu apdrošināšanas prēmiju, ir derīgas visas Eiropas Savienības teritorijā, kā arī nodrošina zaudējumu atlīdzību visās dalībvalstīs saskaņā ar to likumdošanas aktiem.

IV. Igaunijas Republikas pieredze apdrošinātāja atbildības limitu paaugstināšanā

Igaunijā OCTA apdrošināšana sākās 1993.gada 1.janvārī - gandrīz 4 gadus agrāk nekā Latvijā. Sākumā tika noteikti 2 apdrošinātāja atbildības limiti zaudējumu atlīdzināšanai par personas veselībai nodarītajiem zaudējumiem kopsummā 3000 EEK (102 LVL) un 5 limiti par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem kopsummā 48 000 EEK (1637 LVL). Šie limiti līdz 1995.gada 1.aprīlim tika pakāpeniski paaugstināti, līdz sasniedza 10 290 EEK (351 LVL) par personas veselībai nodarītajiem zaudējumiem un 139 440 EEK (4755 LVL) par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem.

Tālāka limitu paaugstināšana līdz 1997.gada 22.martam tika pārtraukta. 1997.gada 22.martā notika pāreja pēc Eiropas parauga uz apdrošinātāja atbildības diviem limitiem - atsevišķi personas veselībai nodarītajam zaudējumam un atsevišķi īpašumam nodarītajam zaudējumam un strauja šo limitu paaugstināšana (skat. 3.tabulu un 2.zīmējumu). Vienlaicīgi par 25-30% tika paaugstinātas prēmijas. Pēc tam prēmijas vairs nav palielinātas.

2000.gada 1. janvārī apdrošinātāja atbildības limits zaudējumu atlīdzināšanai par personas veselībai nodarītajiem zaudējumiem sasniedza 4 500 000 EEK (153 450 LVL), bet par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem - 1 200 000 EEK (40 920 LVL). Lai sasniegtu Eiropas Savienības noteiktos limitus, Igaunijā personas veselībai nodarīto zaudējumu atlīdzības limits ir jāpalielina 1,28 reizes, bet īpašumam nodarīto zaudējumu atlīdzības limits - 1,37 reizes. Eiropas Savienības noteiktos limitus Igaunija paredz sasniegt 2002.gada sākumā. Eiropas Savienības 2.direktīvā (84/5/EEC) noteiktie apdrošinātāja atbildības limiti

2.tabula

Direktīvas prasības			Dalībvalstis drīkst arī paredzēt
Miesas bojājumu gadījumā		Īpašuma bojājumu gadījumā	Miesas bojājumu gadījumā	Miesas un īpašuma bojājuma gadījumā
Viens cietušais	Vairāki cietušie	Jebkurš cietušo	Vairāki cietušie	Neatkarīgi no
vienā prasībā	vienā prasībā	skaits vienā	vienā prasībā	cietušo skaita un
		prasībā		īpašuma bojājumu
				rakstura
350.000 ECU	350.000 ECU x	100.000 ECU	500.000 ECU	600.000 ECU
(230.300 LVL)	cietušo skaits	(65.800 LVL)	(329.000 LVL)	(394.000 LVL)

3.tabula

Apdrošinātāju atbildības limitu palielināšana Igaunijā

Nr.	Nosaukums	01.01.93	01.07.93	01.08.93	01.09.93	01.10.93	01.11.93	01.12.93	01.04.94	01.07.94	01.10.94	01.01.95	01.04.95	22.03.97	01.01.98	01.01.99	01.01.00
														01.01.98
1	Viena mēneša algas vai neto
	ienākumu apjoms, ko skaita
	personai nodarīto zaudējumu
	kalkulācijā, LVL	50	50	50	50	50	50	50	71	73	76	134	138
2	Apbedīšanas izdevumi, LVL	50	50	50	50	50	50	50	100	105	108	200	206
3	Personas manta, LVL	33	38	39	40	41	42	44	50	52	54	100	103
4	Transportlīdzekļa bojājums vai
	bojāeja, LVL	1002	1150	1180	1188	1224	1256	1306	1503	1568	1623	2839	2922
5	Ceļa, ceļa būvju un ēku
	bojājums, LVL	167	192	197	198	204	209	218	251	261	271	501	516
6	Cita īpašuma bojājums, LVL	67	77	79	79	82	84	87	100	105	108	200	206
7	Kravai nodarītie zaudējumi, LVL	334	383	393	396	408	419	435	501	522	541	835	859
8	Mākslas darbu, dārgmetāla
	izstrādājumu bojājums, LVL								33	35	4	50	51
9	Personai nodarītais zaudējums, LVL													30 060	66 800	100 200	150 300
10	Mantai nodarītais zaudējums, LVL													6 012	16 700	25 050	40 080

2.zīmējums

Apdrošinātāja atbildības limitu pieaugums Latvijā un Igaunijā

V. Apdrošinātāja atbildības limiti Eiropas Savienības kandidātvalstīs

Gandrīz visas Eiropas Savienības kandidātvalstis jau sen ir Zaļās kartes sistēmas dalībvalstis, tādēļ apdrošinātāja atbildības limiti gandrīz visās šajās valstīs jau ir sasnieguši vai pat ir pārsnieguši Eiropas Savienības direktīvā 84/5/EEC 1.panta 2.punktā noteikto līmeni (skat. 5.tabulu un 3.zīmējumu). Daļa kandidātvalstu pēdējo apdrošinātāja atbildības limitu paaugstināšanu veikušas šā gada sākumā. Vienlaikus jāatzīmē, ka pat tādas valstis, kā Kipra un Bulgārija, kas OCTA apdrošināšanu savās valstīs ieviesušas jau vairāk kā pirms četrdesmit gadiem, šobrīd vēl nav sasniegušas Eiropas Savienības direktīvas noteiktās minimālās prasības attiecībā uz apdrošinātāja atbildības limitu apmēru.

Jāatzīmē, ka Latvija, kas tika uzņemta Zaļās kartes sistēmā 1998.gada 1.jūlijā, no 1998.gada 1.decembra sedz Latvijas autobraucēju izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos ārvalstīs nodarītos zaudējumus šo valstu likumos noteiko apdrošinātāja atbildības limitu robežās. Daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs šie limiti ievērojami pārsniedz ES direktīvās noteiktās minimālās normas vai pat ir neierobežoti, tādēļ pastāv varbūtība, ka atsevišķos gadījumos šādos apmēros zaudējumi būs jāsedz Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām. Līdz ar to apdrošinātāja risks, apdrošinot OCTA ar Zaļo karti, ir ievērojami augstāks, nekā apdrošinot ar iekšzemes līgumiem. Augstākas ir arī Ministru kabineta noteiktās Latvijas Zaļās kartes prēmijas. Iekšzemes standartlīgumu prēmiju salīdzinājums ar Zaļo karšu līgumu prēmijām un Zaļo karšu līgumu, kas spēkā arī Latvijā, prēmijām redzams 4.tabulā.

4.tabula

Standartlīgumu un Zaļo karšu līgumu prēmiju salīdzinājums 1 gada līgumiem

	Transportlīdzekļu veidi
	Vieglās a/m,	Kravas a/m,	Autobusi	Motocikli	Traktori	Piekabes
Līgumu veidi	autobusi < 9 v.	traktori	> 9 sēd-			Vieglo a/m	Kravas a/m,
	līdz 3500 kg	> 3500 kg	vietām				traktoru
Standartlīgumi*	74,4	132	102,60	18	22,40	6	60
Zaļās kartes	265	346	705	112	346	45	55
Zaļās kartes +
Latvijā	287,32	385,60	735,78	117,40	352,72	46,80	73

* Salīdzināšanai izvēlēti standartlīgumi transportlīdzekļu veidiem ar augstāko gada prēmiju

5.tabula

Apdrošinātāja atbildības limiti Eiropas Savienības kandidātvalstīs

Kandidāt-	1.OCTAA	Pašreizējie	Iestāšanās	Atbildības	Atbildības
valsts	ieviešanas	limiti spēkā	gads Zaļās	limits	limits
nosaukums	gads	no (gads)	kartes sistēmā		LVL
Čehija	1953	2000	1949	P* . 18 mlj. CZK	268 000
				M** . 5 mlj CZK	74 500
Ungārija	1971	1971	1960	Bez limita
Slovākija	1935	1992	1949	Bez limita
Polija	1958	1995	1958	600 000 ECU	394 800
Bulgārija	1958	2000	1971	P. BGL 30000	7 980
				M. BGL 20000	5 320
Igaunija	1993	2000	1992	P .4,500,000 EEK	148 950
				M . 1,200,000 EEK	39 720
Kipra	1957	1996	1996	P .Bez limita
				M. CYP 50,000	45 300
Malta	1939		1985	P . Bez limita
				M . MTL 50,000	67 000
				par negadījumu
Rumānija	1971	2000	1965	P . 60,000,000 ROL	1 518
				Par neg. 300 000 000	7 590
				M. 600,000 ROL	15,18
				Par neg. 200 000 000	5 060
Slovēnija	1994	1996	1992	Par A/K***
				P. SIT 68 000 000	173 822
				M . SIT 45 900 000	117 330
				Par citiem transportl.
				P. SIT 34 400 000	87 933
				M . SIT 22 900 000	58 537
				Par bīst. kr.pārv.
				P. SIT 137 700 000	351 991
				M. SIT 91 800 000	234 660

* P - personai nodarītie zaudējumi

** M - mantai nodarītie zaudējumi

*** A/K - par autobusiem un kravas a/m

3.zīmējums

Apdrošinātāja atbildības limiti Eiropas Savienības kandidātvalstīs

VI. Eiropas Savienības direktīvās noteikto apdrošinātāja atbildības limitu līmeņa sasniegšana līdz 2005.gadam

Satiksmes biroja padome 2000.gada 8.novembra sēdē izskatīja un akceptēja apdrošinātāja atbildības limitu paaugstināšanu līdz Eiropas Savienības direktīvās noteiktajam līmenim, vienlaikus izskatot iespējamo prēmiju palielinājumu.

Par sākuma līmeni tālākai limitu paaugstināšanai līdz Eiropas Savienības noteiktajam līmenim ir izmantoti 2001.gadam plānotie limiti, kas ir ievērojami augstāki par 1999.gadā noteiktajiem limitiem un kuri ir jau daļēji pārstrukturēti (skat. 6.tabulu).

6.tabula

Plānotie limiti Latvijā no 2001.gada 1.janvāra

Gads	Cietušā	Paliekošs	Apbedīšanas	Maksājumi	Personas	Videi
	ārstēšana	darbspēju	izdevumi	apgādāja-	mantai nodarī-	nodarītajam
		zudums (gadā)		majiem (gadā)	tajam zaud.	zaudējumam
2001	10 000	1 000	400	1 000	9 000	1 000

Izmantojot 1999.gada atlīdzību un prēmiju sadalījuma statistiskos rādītājus, tika veikts apdrošināšanas prēmiju kontrolaprēķins 2001.gadam, prognozējot mantai un personai nodarīto zaudējumu atlīdzības un ievērtējot apdrošinātāja atbildības limitu palielinājumu 2001.gadā (skat. 1.pielikumu un 2.pielikumu).

Lai iegūtu aprēķina sākuma datus 2001.gadam, kuri tika ņemti par pamatu tālāko gadu prognozei:

• atbilstoši Satiksmes biroja datu bāzē uzkrātajiem 1999.gada datiem visiem transportlīdzekļu veidiem tika:

- noteikts visu 1999.gadā uz dažādiem termiņiem noslēgto līgumu ekvivalents gada līgumos,

- izrēķināta vidējā prēmija viena gada līgumiem,

- noteikta apdrošināto transportlīdzekļu skaita struktūra (pa transportlīdzekļu veidiem),

- noteikts atlīdzību skaits un vidējās atlīdzības apmērs mantiskajiem zaudējumiem;

• atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas iepriekšējo gadu statistikas rādītājiem un Ceļu satiksmes drošības nacionālajā programmas prognozēm izmantots:

- kopējais transportlīdzekļu skaits,

- ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits,

- apdrošināšanas gadījumu skaits,

- ārstēšanās ilgumi ārstniecības iestādēs (daļēji),

- ārstēšanās izmaksas (daļēji),

- koeficienti, kas nosaka invalīdu skaita procentuālo sadalījumu pa grupām,

- prognozes, cik ilgā laikā daļai ievainoto iestājas nāve;

•  atbilstoši Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas sniegtajiem datiem izmantotas:

- pašgājējas traktortehnikas un traktoru piekabju skaita prognozes 2001.un 2005.gadam;

•  atbilstoši Labklājības ministrijas sniegtajiem datiem izmantotas:

- ārstēšanās izmaksas ievainotajiem stacionāros un ambulatori,

- izmaksas neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem,

- mirušo transportēšanas izmaksas no ceļu satiksmes negadījuma notikuma vietas,

- valsts pensiju apmēri un saņemšanas ilgumi.

Prognozējot prēmiju pieaugumu atbilstoši apdrošinātāja atbildības limitu pieaugumam, tika izdarīti šādi pieņēmumi un ievēroti šādi nosacījumi:

• negadījumu un līdz ar to arī apdrošināšanas atlīdzību skaits pa gadiem izmainās proporcionāli transportlīdzekļu skaita pieaugumam,

• personu un mantiskie zaudējumi līdz 2005.gadam palielinās saskaņā ar patēriņa cenu indeksa un vidējās darba samaksas pieaugumu (Finansu ministrijas prognozētie Galvenie makroekonomiskie rādītāji līdz 2005.gadam),

• mantisko zaudējumu pieaugums atbilstoši apdrošinātāja atbildības limitu palielināšanai noritēs atbilstoši Igaunijas Satiksmes apdrošināšanas fonda apkopotai statistikai (skat. 3. pielikumu),

• mantisko zaudējumu pieaugums plānots 25%, ievērojot plānotos grozījumus normatīvajos aktos, tajā skaitā "Transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodikā", kas paredz pilnveidot bojātās, bojā gājušās mantas novērtēšanas un zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību,

• mantisko zaudējumu pieaugums palielināsies atbilstoši jauno transportlīdzekļu īpatsvara ikgadējam pieaugumam kopējā reģistrēto transportlīdzekļu skaitā,

• apdrošinātāja riska pārapdrošināšanai paredzēti 4 000 000 LVL,

• aprēķinos ievēroti apdrošinātāja administrēšanas izdevumi - 25%,

• aprēķinos ievēroti šādi obligātie atskaitījumi no saņemto prēmiju kopsummas:

- Garantijas (rezerves) fondā no iekšzemes līgumiem - 7%,

- Apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fondā - 1%,

- Satiksmes biroja darbības nodrošināšanai - 3%,

- ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilaksei - 2%,

- Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas darbības nodrošināšanai - 0,2%.

7.tabula

Atbildības limitu paaugstināšana līdz ES direktīvās noteiktajam līmenim (4.pielikums)

		Paliekošs	Apbe-	Maksājumi	Transport-	Ceļa, ceļa	Cietušā	Videi
Gads	Cietušā	darbspēju	dīšanas	apgādā-	līdzekļa	būvju, ēku un	mantas	nodarītie
	ārstēšana	zudums	izdevumi	jamajiem	bojājums	būvju bojājums	bojājums	zaudējumi
		(gadā)		(gadā)	vai bojāeja	vai bojāeja	vai bojāeja
2000	4 000	800	400	800	4 000	1 000	400	400

		Paliekošs	Apbe-	Maksājumi		Videi
Gads	Cietušā	darbspēju	dīšanas	apgādā-	Limits personas mantai	nodarītie
	ārstēšana	zudums	izdevumi	jamajiem	nodarītajam zaudējumam	zaudējumi
		(gadā)		(gadā)
2001	10 000	1 000	400	1 000	9 000	1 000
2002	30 000	1 000	400	1 000	12 000	2 000

Gads	Limits personai	Limits personas mantai
	nodarītajam zaudējumam	nodarītajam zaudējumam
2003	100 000	25 000
2004	160 000	45 000
2005	250 000	70 000

Ministru kabinets apdrošināšanas prēmiju lielumu nosaka ne ilgāk kā gadu pirms limitu paaugstināšanas perioda beigām, pēc tam apdrošināšanas sabiedrības pašas nosaka apdrošināšanas prēmijas brīvas konkurences apstākļos.

Aprakstītā varianta pozitīvās iezīmes:

- ES direktīvas prasības pilnībā tiek izpildītas līdz 2005.gadam,

- jau 2003.gadā atbildības limiti ir pārstrukturēti atbilstoši ES direktīvas prasībām,

- pastāv iespēja pietiekami operatīvi analizēt iepriekšējo gadu darbību, lai prognozētu prēmiju atbilstību limitiem,

- apdrošinātāji var ātrāk sākt darbu brīvas konkurences apstākļos, kam būtu jāsamazina prēmiju apmērs.

Aprakstītā varianta negatīvās iezīmes:

- limitu paaugstināšanas temps ir straujš, apdrošināšanas sabiedrībām šis process var nebūt pietiekami prognozējams;

- visā izmaiņu procesa laikā notiek ļoti straujš atbildības limitu kāpums, kas jūtami var ietekmēt apdrošināšanas sabiedrību ar nelielu tirgus daļu darbību, jo kopējais zaudējumu apjoms var pārsniegt kopējo prēmiju apjomu -būtiski pieaug pārapdrošināšanas programmas nozīme.

VII. Nepieciešamie pasākumi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus tālākai sakārtošanai un nepieciešamās izmaiņas likumdošanas aktos

- Nepieciešamās izmaiņas likumdošanas aktos, kas ļauj ātri koriģēt apdrošināšanas prēmiju apmērus atbilstoši stāvoklim apdrošināšanas tirgū.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 14.un 15.pants nosaka apdrošināšanas prēmiju apmēru un to noteikšanas kārtību. Koncepcijas realizācija papildus apdrošinātāja atbildības limita pakāpeniskai palielināšanai līdz Eiropas Savienības direktīvās noteiktajiem minimālajiem apmēriem, paredz arī apdrošināšanas prēmiju palielināšanu. Grozījumu veikšana likumā ir laikietilpīgs process, bet, ņemot vērā koncepcijas realizācijas termiņus, kā arī turpmāko nepieciešamību regulāri un operatīvi veikt grozījumus likumdošanas aktos koncepcijā paredzētā mērķa izpildei, pamatprēmiju un to pamatapmēru noteikšana nododama Ministru kabineta kompetencē, kas koncepcijas realizāciju ievērojami vienkāršotu un paātrinātu, līdz ar to nodrošinot OCTA apdrošināšanas sistēmas atbilstību Eiropas Savienības direktīvās noteiktajām prasībām. Papildus jāpiebilst, ka vairumā Eiropas valstīs OCTA apdrošināšanas prēmiju apmērs netiek regulēts, bet to nosaka tirgus ekonomika Šādu kārtību, realizējot koncepciju, paredzēts ieviest arī Latvijas Republikā.

- Nepieciešamās izmaiņas likumdošanas aktos, kas veicinātu neapdrošināto transportlīdzekļu īpašnieku skaita samazināšanos un atvieglotu kontroles mehānismu apdrošināšanas līguma spēkā esamības kontrolei.

Lai samazinātu neapdrošināto transportlīdzekļu īpašnieku skaitu un vienkāršotu mehānismu apdrošināšanas spēkā esamības kontrolei, ir jāapsver minimālā termiņa pagarināšana sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas iekšzemes līgumiem, veicot attiecīgus grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 11.pantā, jo, kā novērots iepriekšējos gados, vairumā gadījumu neapdrošināšanās iemesls ir cilvēku aizmāršība un apdrošināšanas līguma termiņa beigu neievērošana. ES dalībvalstis un tādas kandidātvalstis kā Čehija, Slovākija un Ungārija saskaņā ar Komisijas 1991.gada 30.maija lēmumu 91/323/EEC ir noslēgušas Daudzpusēju garantijas līgumu (Multilateral Guarantee Agreement), saskaņā ar kuru OCTA apdrošināšanas spēkā esamības pamatnosacījums ir transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīme, kas apliecina transportlīdzekļa reģistrāciju kādā no dalībvalstīm. Vācijā, Dānijā un citās Skandināvijas valstīs, piemēram, OCTA apdrošināšanas līguma noslēgšanas minimālais termiņš ir 1 gads un kā papildus nosacījums OCTA apdrošināšanas līguma spēkā esamībai kalpo transportlīdzekļa reģistrācijas numurs.

- Nepieciešamās izmaiņas likumdošanas aktos, lai nodrošinātu Latvijā izdoto apdrošināšanas līgumu veidu atbilstību ES prasībām.

Ņemot vērā to, ka, īstenojot koncepciju, tiks nodrošināts OCTA apdrošināšanas līguma segums visā Eiropas Savienības teritorijā, nomaksājot vienu apdrošināšanas prēmiju, ir jāsamazina apdrošināšanas līgumu veidu skaits, veicot attiecīgus grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 4., 6. un 7. pantā un izslēdzot tādus OCTA apdrošināšanas līguma veidus kā kompleksais līgums. Iepriekš minēto OCTA apdrošināšanas līgumu veidi ir pretrunā ar Eiropā pastāvošo praksi apdrošināt katru sauszemes transportlīdzekli. Papildus jāatzīmē, ka Eiropas valstis nav pazīstamas ar tādu starptautisku OCTA apdrošināšanas līgumu kā kompleksais līgums un tā lietošanas kārtību, līdz ar to kompleksā līguma saglabāšana varētu novest pie situācijas, kas veicinātu personu piedalīšanos ceļu satiksmē, izmantojot faktiski neapdrošinātus trans-portīdzekļus. Atsakoties no kompleksā līguma veida, lauksaimniecības tehnikas īpašniekiem, noslēdzot apdrošināšanas līgumus, ir jāparedz prēmiju atlaides.

Vienota apdrošināšanas līguma ieviešana, kas darbosies visā Eiropas Savienības teritorijā, izsauks apdrošināšanas prēmijas palielinājumu. Diemžēl, pat tuvinātu prognozi, pamatojoties uz nepilnu divu gadu statistiku, izdarīt ir neiespējami. To ilustrē šādi skaitļi. 1999.gadā no kopējā apdrošināšanas gadījumu skaita 14 150 gadījumi uz Zaļās kartes polisēm attiecas 65 gadījumi jeb 0,6%. 2000.gada 1.pusgadā no kopējā apdrošināšanas gadījumu skaita 6 570 uz Zaļās kartes polisēm attiecas 65 gadījumi jeb 0,99%. No otras puses zaudējumi, kas rodas no Latvijas Zaļās kartes īpašnieku ārzemēs izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem, veido šobrīd nelielu daļu no iekšzemē izraisītajiem zaudējumiem, tādēļ pašreizējās prognozēs var tikt neņemti vērā. 1999.gadā no atlīdzībās izmaksātajiem 6 070 159 LVL uz Zaļās kartes polisēm attiecas 87 598 LVL jeb 1,45%. 2000.gada 1.pusgadā no atlīdzībās izmaksātajiem 2 498 952 LVL uz Zaļās kartes polisēm attiecas 126 336 LVL jeb 5%. Ilustrācijai var arī salīdzināt lielāko iekšzemes ceļu satiksmes negadījuma apdrošināšanas izmaksu - 7 458,53 LVL un lielāko izmaksu, ko ir izraisījis Latvijas Zaļās kartes īpašnieks ārzemēs - 9 169,38 LVL.

- Nepieciešamās izmaiņas likumdošanas aktos, lai samazinātu nepareizi noslēgtu un viltotu apdrošināšanas līgumu skaitu, vienlaikus uzlabojot datu aprites un finansu kontroles mehānismu.

Rūpīgi jāapsver nepieciešamība veikt izmaiņas likumdošanas aktos, kas paredzētu, ka OCTA apdrošināšanas līgumus pieļaujams slēgt vienīgi on-line režīmā, izmantojot datoru palīdzību. Šāda OCTA apdrošināšanas līgumu slēgšanas kārtība praktiski izslēgtu krāpniecības gadījumus, kad OCTA apdrošināšanas līgumi tiek viltoti vai arī tiek izsniegti ar atpakaļejošu datumu. Patreizējā situācijā, kad apdrošināšanas aģenti OCTA apdrošināšanas līgumu polises aizpilda ar roku, apdrošināšanas sabiedrībām ir grūti cīnīties ar krāpniekiem un dokumentu viltotājiem. Nezināšanas dēļ noslēgtie viltotie apdrošināšanas līgumi nesniedz transportlīdzekļa īpašniekam vai transportlīdzekļa tiesīgajam lietotājam likumā paredzēto aizsardzību. OCTA apdrošināšanas līgumu slēgšana on-line režīmā ievērojami uzlabos arī elektronisko datu apmaiņu starp apdrošinātājiem, LR Satiksmes biroju, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju, tādējādi izpildot 1999.gada 21.septembrī LR Ministru kabineta akceptētā pasākumu plāna Integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) attīstībai (protokols nr.50 29.§) 1.sadaļas "Organizatoriskie pasākumi" 13.un 14.punktā noteiktās prasības.

VIII. Normatīvie akti, kuros koncepcijas realizācijas gadījumā nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus

1) Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums.

Nepieciešams izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā", kas noteiktu, ka apdrošināšanas prēmiju un to pamatapmēru noteikšana nododama Ministru kabineta kompetencē, mainītu apdrošināšanas līguma minimālo termiņu, samazinātu apdrošināšanas līgumu veidu skaitu, noteiktu, ka apdrošināšanas līgumus pieļaujams slēgt on-line režīmā.

2) Ministru kabineta 1997.gada 27.maija noteikumi Nr.199 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitiem".

Nepieciešams koncepcijā noteiktajos periodos izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektus "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 27.maija noteikumos nr.199 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitiem"", kas saskaņā ar koncepciju noteiktu apdrošinātāja atbildības limitu un apdrošināšanas prēmiju apmērus.

3) Ministru kabineta 1998.gada 28.septembra noteikumi Nr.359 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligatās apdrošināšanas tipveida polisēm".

Nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 28.septembra noteikumos Nr.359 "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tipveida polisēm"", kas paredzētu iespēju samazināt apdrošināšanas līgumu veidu skaitu, kā arī paredzētu iespēju apdrošināšanas līgumus noslēgt on-line režīmā.

4) Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumi Nr.31 "Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā".

Nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 2.februāra noteikumos Nr.31 "Noteikumi par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā, kas nodrošinātu apdrošināšanas līgumu slēgšanu on-line režīmā, tādējādi arī uzlabojot elektronisko datu apmaiņu starp apdrošinātājiem, LR Satiksmes biroju, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju un Ceļu policiju.

 

1.pielikums

Tarifu aprēķināšanas un prognozēšanas metodika

Darba mērķis ir analizēt pašreizējās un prognozēt uz 2001.g., 2003.g., 2005.g. naudas plūsmas, kuras ir saistītas ar transportlīdzekļu vadītāju CA apdrošināšanu un pieņemot, ka saglabājas pašreizējās apdrošināto transportlīdzekļu skaita attiecības starp dažādām transportlīdzekļu klasēm. Tiek pieņemts arī, ka apdrošināšanas gadījumu skaita pieaugums būs proporcionāls transportlīdzekļu skaita pieaugumam.

Visi transportlīdzekļi dalās 9 klasēs: vieglās automašīnas, smagās automašīnas, autobusi, motocikli, traktori, vieglo automašīnu piekabes, smago automašīnu piekabes, traktoru piekabes, tramvaji un trolejbusi. Savukārt vieglās automašīnas un smagās automašīnas dalās vēl 24 apakšklasēs, autobusi 16 apakšklasēs, motocikli - 4, traktori - 4, tramvaji un trolejbusi - 3 apakšklasēs. Apzīmēsim ar ( i,j ) - i tās klases j -to apakšklasi. Apzīmēsim ar d₁, d₂, …, d₈ - kopējo apdrošināšanas dienu skaitu katrā klasē, d_ij - apdrošināšanas dienu skaitu klasei ( i,j). Šie skaitļi ir iegūti no SB datu bāzes. Aprēķinām lielumus

nij =	dij
	365

(vidējais uz gadu apdrošināto transportlīdzekļu skaits klasē ( i,j )). Attiecīgi

ni =	di
	365

visā i -jā klasē uz gadu apdrošināto transportlīdzekļu skaits. Lielumu n_i un n_ij prognozēšana nākošajiem gadiem notiek, izmantojot CSDD prognozi transportlīdzekļu skaita pieaugumam. Prognozējot apdrošināto transportlīdzekļu skaitu katrā apakšklasē, pašreizējais apdrošināto transportlīdzekļu skaits apakšgrupā tiek reizināts ar transportlīdzekļu skaita pieauguma koeficientu. Lielumu

pij =	qij
	qi

sauksim par apakšklases ( i,j ) svara koeficientu klasē i.

Apzīmēsim ar T_ij vidējo prēmijas lielumu vienam apakšklasē ( i,j ) uz gadu apdrošinātam transportlīdzeklim. Šo lielumu iegūst, dalot šajā apakšklasē gadā ieņemto prēmiju summu S_ij ar

nij : Tij =	Sij
	nij

Līdzīgi T_i ir prēmija, kuru maksā viens i -tās klases transportlīdzeklis, kurš ir apdrošināts uz gadu. Sareizinot transportlīdzekļu skaitu klasē ar vidējo gada prēmiju, iegūstam summu, kura tiks ieņemta prēmijās.

Tālāk tiek veikta iepriekšējā gada izmaksu statistiskā analīze. Tiek atsevišķi analizētas personai nodarīto zaudējumu izmaksas un mantai nodarīto zaudējumu izmaksas.

Vispirms tiek analizēts gadījuma lielums V_ij - izmaksu skaits mēnesī klasē ( i,j ). No SB izmaksu datu bāzes tiek novērtēta lieluma V sagaidāmā vērtība EV_ij un dispersija DV_ij un novērtēts sadalījuma likums. Tālāk tiek analizēts gadījuma lielumu X - vienas izmaksas lielums. Tiek novērtēts šī lieluma sadalījuma likums, kā arī Ex un Dx . Tālāko aprēķinu gaitā tiek izmantota aktuārpraksē plaši izmantotā kolektīvā riska metode. Ievedam lielumu S_v = x₁ + x₂ + …+ x_u - kopējās izmaksas viena mēneša laikā. S_v ir gadījuma skaita gadījuma lielumu summa un tā analīzei tiek izmantota momentu ģenerējošā funkcija M(t) = Me^tSv . Izmantojot šīs funkcijas atvasinājumus, var iegūt sekojošas sakarības:

ES_v = Ev * Ex

DS_v = Ev * Dx + (EX)² Dv.

Pēc centrālās robežteorēmas, kā arī pārbaudot ar saskaņas testu palīdzību, tika noskaidrots, ka Sv ir normāli sadalīts ar parametriem ESv un DSv .

Lielums ESv ir vidējā izmaksa, un šim lielumam tiek vēl pieskaitīts klāt riska izcenojums l = √ DS_v , kur t = 1,645 tiek atrasts no tāda noteikuma, lai kopējā summa ES_v + l būtu tik liela, lai P (S_v < ES_v + l ) = 0,95, t.i., ar 95% drošumu kopējās izmaksas nepārsniegtu šo kapitālu. Tā tiek aprēķinātas prognozētās mantas un personas zaudējumu izmaksas.

Lielumu ES_v un DS_v vērtības nākamajam gadam tiek prognozētas ņemot vērā prognozēto inflācijas koeficientu un vidējo darba algas pieaugumu, kā arī atlīdzības sagaidāmo pieaugumu, kuru izsauc atbildības limitu pieaugums. Tā kā Latvijā transportlīdzekļu vadītāju CTA apdrošināšana darbojās vēl īsu laiku, tad atbildības limita pieauguma izsaukto izmaksu pieaugumu koriģē, izmantojot koeficientus, kurus izmanto Igaunijā. Korekcijas aprēķins tiek veikts atsevišķi kā mantai tā personai radīto zaudējumu izmaksām. Pie personu zaudējuma izmaksām tiek pieskaitīts fiksētais lielums - Labklājības ministrijas speciālistu novērtētais personai nodarīto zaudējumu prognozētais lielums. Šī summa tiek sadalīta pa visām klasēm ( i,j ) proporcionāli svara koeficientiem p_ij. Šādā veidā ir iegūti prognozētie lielumi ES_v un DS_v gan mantas gan personai nodarītajiem zaudējumiem. Reizinot lielumu ES_v ar kopējo apdrošināšanas gadījumu skaitu, kurš pēc CSDD prognozes nemainīsies, katrai klasei tiek iegūtas personai un mantai nodarīto zaudējumu paredzamās izmaksas. Kopējā bilance tiek iegūta, ja pie mantas un personas izmaksām tiek pieskaitīti obligātie atskaitījumi un pārapdrošināšanas izmaksas.

2.pielikums

3.pielikums