Darbības ar dokumentu
Rīgā 2018. gada 25. septembrī (prot. Nr. 44 2. §)
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.5. pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" (turpmāk – pasākums) otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā projektu iesniegumu atlases kārta);
1.2. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķi;
1.3. pasākuma otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. saistītās personas – personas, kuras atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikuma 3. panta 3. punktam;
2.2. viens vienots uzņēmums – uzņēmums, kas atbilst Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 2. panta 2. punktam;
2.3. sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti – komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 2. pantā noteiktajam;
2.4. lielie komersanti – komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajam;
2.5. augstas pievienotās vērtības nozares – nozares, kas saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Savienības Statistikas biroja klasifikāciju tiek uzskatītas par augsti tehnoloģiskām (saskaņā ar NACE 2. red. C sadaļu "Apstrādes rūpniecība" – 21. nodaļa "Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana", 26. nodaļa "Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana" un 30. nodaļas "Citu transportlīdzekļu ražošana" 30.3. grupa "Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana");
2.6. informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare – šo noteikumu ietvaros ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozari tiek saprasta pakalpojumu sniegšana vai preču izstrāde, kas saistīta ar:
2.6.1. sadarbspējas nodrošināšanu – mašīnu, ierīču un sensoru spēju savienoties un sazināties savstarpēji un ar cilvēku, izmantojot internetu;
2.6.2. informācijas pārredzamību – informācijas sistēmu spēju izveidot virtuālo kopiju, papildinot digitālos ražotnes modeļus ar sensoru datiem, tai skaitā apkopojot neapstrādātus sensoru datus un sniedzot secinājumus;
2.6.3. tehnisko palīdzību – informācijas sistēmu spēju palīdzēt lietotājam, saprotami apkopojot un vizualizējot informāciju, lai pieņemtu pamatotus lēmumus un steidzami risinātu problēmas īsā laikā, vai kibernoziedzības sistēmu spēju fiziski atbalstīt lietotājus, veicot virkni uzdevumu, kas ir nepiemēroti lietotājam;
2.6.4. decentralizētiem lēmumiem – kiberfizisko sistēmu spēju pieņemt lēmumus un veikt uzdevumus pēc iespējas autonomi. Izņēmumu, traucējumu vai pretrunīgu mērķu gadījumā uzdevumi ir deleģēti augstākajam līmenim;
2.7. klasteru pakalpojumi – pakalpojumi, kas nodrošina komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspēju, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovācijas un jaunu produktu radīšanu.
3. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķis ir veicināt tautsaimniecības nozarēs viedās specializācijas jomās vai apstrādes rūpniecībā darbojošos komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot ražošanas ēku izveidi reģionos.
4. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs (saskaņā ar NACE 2. red. C sadaļu "Apstrādes rūpniecība") vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē.
5. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (turpmāk – ERAF finansējums) ir 19 506 790 euro. Finansējuma saņēmēji pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros nodrošina privāto finansējumu vismaz 21 750 000 euro apmērā.
(MK 13.06.2023. noteikumu Nr. 303 redakcijā)
6. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sasniedzami šādi iznākuma un rezultāta rādītāji un to vērtības:
6.1. līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamie iznākuma rādītāji:
6.1.1. atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus, – 7 komersanti;
6.1.2. privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti, – 21 750 000 euro;
6.1.3. nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos – 480 (pilnslodzes ekvivalents);
6.2. līdz 2023. gada 31. decembrim darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros sasniedzamie rezultāta rādītāji:
6.2.1. mazo un vidējo komersantu (MVK) skaits uz 1000 iedzīvotājiem – 40;
6.2.2. mazo un vidējo komersantu (MVK) produktivitāte uz vienu nodarbināto (2010. gada salīdzināmajās cenās) – 16 757 euro.
7. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.
8. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija.
9. Projekta iesniedzējs pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir Latvijas Republikā reģistrēts komersants, tai skaitā pašvaldības kapitālsabiedrība, nodibinājums vai ostas pārvalde. Komersants un nodibinājums atbilst šādiem nosacījumiem:
9.1. tas darbojas Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā, tā darbība ir saistīta ar nekustamā īpašuma attīstīšanu ražošanas ēku vajadzībām un tālākai iznomāšanai vai tas ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants un tā pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare;
9.2. tas darbojas Rīgas plānošanas reģionā, tā darbība ir saistīta ar nekustamā īpašuma attīstīšanu ražošanas vajadzībām apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozares sīkiem (mikro), maziem vai vidējiem komersantiem un tālākai iznomāšanai vai tas ir apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozares sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants;
9.3. tas projekta aktivitātes īsteno nozarēs, kas nav noteiktas kā neatbalstāmas saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu.
10. Ja ēka, kuru projekta ietvaros plānots būvēt, pārbūvēt vai atjaunot, atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā, pēc būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanas ēku var izmantot projekta iesniedzējs, kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam, saimnieciskās darbības veikšanai apstrādes rūpniecības nozarē vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē vai iznomāt ēku sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarē vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē.
11. Ja ēka, kuru projekta ietvaros plānots būvēt, pārbūvēt vai atjaunot, atrodas Rīgas plānošanas reģionā, pēc būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanas ēku var izmantot projekta iesniedzējs, kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam, saimnieciskās darbības veikšanai apstrādes rūpniecībā augstas pievienotās vērtības nozarēs vai iznomāt ēku sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecībā augstas pievienotās vērtības nozarēs.
12. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir atbalstāma projektu īstenošana visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu.
13. Projekta iesniedzējam ir īpašuma vai valdījuma tiesības vai ilgtermiņa nomas vai apbūves tiesības uz nekustamo īpašumu, tai skaitā zemi, kurā veic investīcijas. Īpašuma tiesības apliecina ieraksts zemesgrāmatā par projekta iesniedzēja īpašuma tiesībām vai zemesgrāmatā reģistrēts projekta iesniedzēja noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums ar nogaidu tiesību, bet ilgtermiņa nomas vai apbūves tiesības – zemesgrāmatā reģistrētas projekta iesniedzēja ilgtermiņa nomas vai apbūves tiesības vismaz 10 gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Attiecībā uz ostu pārvaldi kā projekta iesniedzēju valdījuma tiesības ir piešķirtas saskaņā ar Likumu par ostām vai attiecīgā projekta iesniedzēja darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem brīvostas darbības jomā vai normatīvajiem aktiem speciālo ekonomisko zonu darbības jomā.
14. Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz biznesa plānu saskaņā ar atlases nolikumā minētajām prasībām.
15. Uz finansējumu nevar pretendēt, ja:
15.1. projekta iesniedzējs atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā minētajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem;
15.2. uz projekta iesniedzēju attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā;
15.3. projekta iesniedzējs atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu;
15.4. nav iesniegts projekta iesniedzēja parakstīts apliecinājums, ka tas nav veicis un neveiks Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 16. punktā norādītās darbības, kuras definētas Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 61.a punktā.
16. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros atbalstu nesniedz:
16.1. darbībām un nozarēm, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā un 3. punktā;
16.2. darbībām un nozarēm, kas noteiktas:
16.2.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" apakšpunktā un definētas 2. panta 13., 43. un 44. punktā, kā arī kuģubūvei, kas definēta kā pašpiedziņas komerciālo kuģu būve. Pašpiedziņas komerciālie kuģi ir kuģi, kuriem, izmantojot savu paša dzinējspēku un vadību, ir visas īpašības, lai tie būtu piemēroti patstāvīgai kuģošanai atklātā jūrā vai pa iekšzemes ūdensceļiem, un kuri pieder pie vienas no šādām kategorijām:
16.2.1.1. jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto pasažieru un (vai) preču pārvadāšanai;
16.2.1.2. jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto īpašu pakalpojumu sniegšanai (piemēram, bagarkuģi un ledlauži);
16.2.1.3. velkoņi, kuru jauda nav mazāka par 365 kW;
16.2.1.4. šo noteikumu 16.2.1.1., 16.2.1.2. un 16.2.1.3. apakšpunktā minēto kuģu nepabeigti korpusi, kas ir peldoši un pārvietojami;
16.2.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "b" apakšpunktā un definētas 2. panta 45. un 130. punktā;
16.3. darbībām un nozarēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 3. panta 3. punktā;
16.4. darbībām un nozarēm, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā;
16.5. alkoholisko dzērienu ražošanai, izņemot patstāvīgajām mazajām alus darītavām, kas savu statusu ieguvušas atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 956 "Kārtība, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum";
16.6. ieroču un munīcijas ražošanai.
17. Projektu iesniegumu vērtēšanā un atbalsta piešķiršanā ievēro šādus principus:
17.1. savstarpēji salīdzina un vērtē projektu iesniegumus viena plānošanas reģiona ietvaros;
17.2. ja diviem projektu iesniegumiem viena plānošanas reģiona ietvaros ir piešķirts vienāds punktu skaits, salīdzina projektu iesniegumu vērtēšanā iegūtos punktus kvalitātes kritērijā "Telpu izmantošana pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas";
17.3. ja pēc šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētās projektu iesniegumu salīdzināšanas vairākiem projektu iesniegumiem ir vienāds vērtējums, priekšroku dod projekta iesniegumam, kurā ir lielāka plānoto pārbūvējamo, atjaunojamo vai izveidojamo telpu platība. Ja telpu platība ir vienāda, priekšroku dod projekta iesniedzējam, kas plāno projekta ietvaros izveidotās telpas iznomāt;
17.4. ja netiek izmantots viss plānošanas reģioniem pieejamais finansējums, atlikušo finansējumu un papildus pieejamo pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros neizlietoto finansējumu izmanto, lai atbalstītu nākamo projekta iesniegumu ar augstāko punktu skaitu Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā.
(Grozīts ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 474)
18. Finansējumu piešķir vienas vai vairāku ēku būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai, kas saistīta ar ražošanas ēku izveidi, ja:
18.1. Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā ēka nav mazāka par 2 000 m2 un ēku paredzēts izmantot apstrādes rūpniecības nozarē vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktu un procesu izstrādei;
18.2. Rīgas plānošanas reģionā vismaz 1000 m2 no ēkas atbilst laboratorijas telpu grupai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kas regulē telpu grupu klasifikāciju;
18.3. projekta īstenošanas vieta atbilst šo noteikumu 10., 11. un 12. punktā minētajām prasībām;
18.4. pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā jaunuzcelto, pārbūvēto vai atjaunoto ēkas platību 100 % apmērā:
18.4.1. Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā iznomās tikai apstrādes rūpniecības nozares sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem vai visu ēku iznomās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, vai pats finansējuma saņēmējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, kas ēkā veiks saimniecisko darbību tikai apstrādes rūpniecības nozarē vai visā ēkā – informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē;
18.4.2. Rīgas plānošanas reģionā iznomās tikai apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozares sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem vai pats finansējuma saņēmējs ir sīkais (mikro), mazais vai vidējais komersants, kas ēkā veiks saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozarēs;
18.5. pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā jaunuzceltās, pārbūvētās vai atjaunotās ēkas platību 100 % apmērā vismaz uz pieciem gadiem iznomās vai izmantos:
18.5.1. Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā apstrādes rūpniecības nozarē vai saimnieciskās darbības veikšanai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē. Jaunus līgumus par telpu nomu piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas var slēgt tikai ar sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē;
18.5.2. Rīgas plānošanas reģionā apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozarēs. Jaunus līgumus par telpu nomu piecu gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas var slēgt tikai ar sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības augstas pievienotās vērtības nozarēs;
18.6. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā ražošanas ēkai, kas tiek iznomāta, ir iznomāti vismaz 30 %, bet 36 mēnešu laikā pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā – vismaz 80 % no izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās ražošanas ēkas platības, un atbilstošie iznomātāji ir uzstādījuši ražošanas iekārtas un uzsākuši saimniecisko darbību. Laikposmā, kas sākas no projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienas un ietver 36 mēnešus pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā, ir iznomāti ne mazāk kā 30 % no izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās ražošanas ēkas platības un šajās telpās tiek veikta ražošana vai saimnieciskā darbība informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarēs;
18.7. finansējuma saņēmējs, kas ražošanas ēkā pats veic saimniecisko darbību ražošanas vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, projekta noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā ir uzstādījis vai izvietojis iekārtas un uzsācis ražošanas procesu vai saimniecisko darbību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē;
18.8. jaunuzceltā, pārbūvētā vai atjaunotā ražošanas ēka netiek iznomāta lielo komersantu vajadzībām;
18.9. projektā veiktais ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 5. punktā minētos nosacījumus;
18.10. piešķirtā finansējuma ietvaros vidēji vienas jaunizveidotas darba vietas radīšanai infrastruktūrā iegulda ne vairāk kā 41 000 euro ERAF finansējuma. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka no projekta uzsākšanas dienas līdz noslēguma maksājuma veikšanai tiek izveidoti vismaz 30 % no projekta apjomam atbilstošā jaunizveidoto darba vietu skaita un 36 mēnešu laikā pēc noslēguma maksājuma veikšanas – 100 % no atbilstošā jaunu darba vietu skaita ar pilnu darba slodzi. Izveidotās darba vietas tiek saglabātas vismaz trīs gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas vai to izveidošanas (atkarībā no tā, kurš laika periods ir ilgāks), un šajā laikā tiek nodrošināts, ka darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi ir vienādi ar atbilstošās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem iepriekšējā kalendāra gada pirmajos trijos ceturkšņos (pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kuri publicēti Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē) vai lielāki par tiem. Jaunizveidotajās darba vietās nodarbinātās personas divu gadu laikā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas nav tikušas nodarbinātas projekta iesniedzēja, nomnieka vai tā saistīto personu grupā. Vienu un to pašu darba vietu projekta uzraudzības periodā neieskaita divreiz;
18.11. Rīgas plānošanas reģionā finansējuma saņēmējs, kas iznomā telpas, nodrošina klasteru pakalpojumus nomniekiem. Klasteru pakalpojumus finansējuma saņēmējs var nodrošināt, piesaistot trešās personas, kas nomniekiem sniedz noteikta veida pakalpojumus.
19. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros rūpnieciskās ražošanas ēka atbilst būvju klasifikācijā noteiktajai rūpnieciskās ražošanas ēku klasei. Atbalsts netiek piešķirts biroju ēkām, kas atbilst būvju klasifikācijas kodam 1220. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros par ražošanas telpām uzskatāmas telpas, kas atrodas rūpnieciskās ražošanas ēkā un ir nepieciešamas ražošanas vajadzībām un ražošanas procesam, ieskaitot telpas, kuras norādītas normatīvajā aktā, kas nosaka darba aizsardzības prasības darba vietās. Ja projekta ietvaros attīstītajās ražošanas ēkās paredzēts izvietot telpas administratīvajām vajadzībām, šāda veida telpu attiecināmās izmaksas nepārsniedz 10 % no kopējām attiecināmām izmaksām.
20. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināmas ir šādas tiešo izmaksu pozīcijas:
20.1. apstrādes rūpniecības vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares komersantu vajadzībām paredzētās ražošanas ēkas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, ņemot vērā šo noteikumu 19. punkta nosacījumus;
20.2. ūdensapgādes, siltumapgādes, sadzīves kanalizācijas, notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošana un pārbūve, pazemes komunikāciju infrastruktūras ierīkošana un pārbūve, gāzes, elektroenerģijas, sakaru komunikāciju infrastruktūras pievadu ierīkošana un pārbūve un pievedceļu, iekšējo ceļu un laukumu būvniecība vai pārbūve projektā paredzētās ražošanas ēkas vajadzībām;
20.3. projekta attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā;
20.4. projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (būvniecības ieceres dokumenti, tai skaitā būvprojekts un citi dokumenti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību), būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros veiktajiem ilgtermiņa ieguldījumiem vai projekta rezultātā izveidotajiem pamatlīdzekļiem, kur izmaksas ir radušās pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, kopā nepārsniedzot 10 % no projekta attiecināmajām izmaksām, kā arī nepārsniedzot 10 % no būvdarbu līguma summas.
21. Ja šo noteikumu 20.4. apakšpunktā minētās izmaksas ir radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, bet ne agrāk kā 2016. gada 1. janvārī, tās ir attiecināmas un tām atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013.
22. Finansējumu piešķir ieguldījumiem pamatlīdzekļos (ēku un būvju būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai), kas saistīti ar ieguldījumiem jaunas uzņēmējdarbības vietas izveidē, esošas saimnieciskās darbības paplašināšanu vai ar saimnieciskās darbības procesa būtisku maiņu. Projekta ietvaros iegūtie vai izveidotie pamatlīdzekļi atbilst materiālo aktīvu un sākotnējo ieguldījumu definīcijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 49. punktam, bet iegādājamie aktīvi ir jauni, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 6. punktu.
23. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 18. punktā minētās darbības ir atbalstāmas un šo noteikumu 20. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja projekta ietvaros plānots būvēt, pārbūvēt vai atjaunot vienu vai vairākas ražošanas ēkas. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos ("zaļais iepirkums"). Nav atbalstāma inženierpieslēgumu izveide, pārbūve vai atjaunošana, ja netiek būvēta, pārbūvēta vai atjaunota ražošanas ēka vai ēkas.
24. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros neattiecināmas ir šādas izmaksu pozīcijas:
24.1. izmaksas, kas šo noteikumu 20. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz izmaksu ierobežojumus;
24.2. iekārtu iegādes un uzstādīšanas izmaksas, izņemot tādu iekārtu izmaksas, kas saistītas ar būvniecības procesu;
24.3. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minēto gadījumu;
24.4. projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un attiecībā uz kurām nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi;
24.5. izmaksas, kas radušās un samaksātas, pirms iesniegums par projekta īstenošanu saņemts sadarbības iestādē, izņemot šo noteikumu 21. punktā minēto gadījumu. Ja darbs pie projekta ir uzsākts pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē, finansējuma saņēmējam ir pienākums veikt visa saņemtā atbalsta atmaksu.
25. Projekta iesniedzējs var iesniegt nodrošinājumu projekta īstenošanai, tādējādi saņemot paaugstinātu projekta iesnieguma vērtējumu. Projekta iesniedzējs kā nodrošinājumu var iesniegt Eiropas Ekonomikas zonā reģistrētas kredītiestādes izsniegtu pirmā pieprasījuma līguma izpildes garantijas vēstuli četru procentu vērtībā no pieprasītā publiskā finansējuma. Garantijas vēstules garantijas termiņš ir vismaz divi mēneši pēc projekta iesniegumā norādītā projekta īstenošanas beigu datuma. Garantijas vēstulē norādīto summu kredītiestāde izmaksā pēc pirmā sadarbības iestādes pieprasījuma, ja projekts netiek pabeigts līdz projekta īstenošanas beigu datumam, iestājas kāds no šo noteikumu 33. punktā minētajiem gadījumiem vai projekta iesniedzējs nenoslēdz līgumu ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu. Garantijas vēstuli var iesniegt gan projekta iesniedzējs, gan komersants, kuram plāno iznomāt projekta rezultātā izveidotās ražošanas telpas (nomnieks).
25.1 Sadarbības iestādei ir pienākums nodot atpakaļ projekta iesniedzējam šo noteikumu 25. punktā minēto garantijas vēstuli vai rakstiski informēt projekta iesniedzēju un Eiropas Ekonomikas zonā reģistrēto kredītiestādi, kas izsniegusi garantijas vēstuli, par to, ka šāda garantija vairs nav nepieciešama, tādējādi atbrīvojot garantijas vēstulē norādīto summu pirms šo noteikumu 25. punktā noteiktā termiņa, ja līgums par projekta īstenošanu tiek izbeigts pēc finansējuma saņēmēja iniciatīvas ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām neatkarīgi no līguma par projekta īstenošanu izbeigšanas iemesliem.
(MK 28.07.2020. noteikumu Nr. 474 redakcijā)
26. Sadarbības iestāde lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības termiņu, tas ir, ne vēlāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(Grozīts ar MK 17.12.2020. noteikumiem Nr. 825)
27. Šo noteikumu 18. punktā minētās atbalstāmās darbības projekta iesniedzējs var uzsākt un šo noteikumu 20. punktā minētās izmaksas, izņemot šo noteikumu 21. punktā minēto gadījumu, attiecināt ar dienu, kad sadarbības iestādē ir saņemts iesniegums par projekta īstenošanu, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētos nosacījumus par stimulējošo ietekmi. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 18. punktā minētās atbalstāmās darbības atzīst par uzsāktām ar dienu, kad sākti būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas darbi, noslēgta pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai projekta iesniedzējs ir uzņēmies citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku (atkarībā no tā, kas notiek pirmais), kā arī citas darbības, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā noteiktajai darbu sākuma definīcijai. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek sniegts atbalsts vairāku valsts atbalsta programmu ietvaros, projekta iesniedzējs darbus projektā var uzsākt tikai pēc tam, kad visās valsts atbalsta sniedzēju iestādēs, kurās šim pašam projektam projekta iesniedzējs ir pieteicies vai plāno pieteikties, ir saņemts projekta iesniegums par projekta īstenošanu, kurā sniegta visa informācija par plānoto un piešķirto atbalstu tam pašam projektam (tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām), norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.
(Grozīts ar MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 474)
29. Finansējuma saņēmēja pienākums ir uzkrāt un iesniegt sadarbības iestādē šādu informāciju saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu:
29.1. informāciju par komersantiem (nosaukums, reģistrācijas numurs, komersanta pārstāvētā nozare atbilstoši NACE 2. red.), kas veic saimniecisko darbību izveidotajās ēkās, un šo komersantu darbības datus – piesaistīto investīciju apjoms, eksporta apjoms, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, atbalstītie komersanti ekoinovāciju jomā. Informāciju papildina ne retāk kā reizi gadā;
29.2. projekta izmaksu apjomu, kam izmantots "zaļais iepirkums", un projektā izbūvētās, pārbūvētās vai atjaunotās ražošanas ēkas enerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas (megavatstundās), ko iesniedz sadarbības iestādē trīs gadu periodā pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
30. Projekts tiek uzskatīts par pabeigtu, ja sadarbības iestāde ir veikusi noslēguma maksājumu un:
30.1. ir iznomāti vismaz 30 % no pārbūvētajām, atjaunotajām vai projektā izveidotajām telpām, kurās nomnieki ir uzstādījuši iekārtas un uzsākuši ražošanas procesu vai sākuši veikt saimniecisko darbību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, ja ražošanas ēka tiek iznomāta;
30.2. telpās ir uzstādītas iekārtas un uzsākts ražošanas process vai finansējuma saņēmējs ir sācis veikt saimniecisko darbību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, ja saimniecisko darbību ražošanas vai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē veic pats finansējuma saņēmējs;
30.3. ir radītas jaunas darba vietas saskaņā ar šo noteikumu 18.10. apakšpunktā minētajām prasībām.
31. Finansējuma saņēmējs nodrošina aktuālās informācijas ievietošanu savā tīmekļvietnē par projekta īstenošanas gaitu ne retāk kā reizi ceturksnī.
32. Iepirkumus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.
33. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
33.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķi vai atbalsta mērķa pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
33.2. finansējuma saņēmējs projektā plānoto aktivitāšu īstenošanu nav uzsācis 18 mēnešu laikā pēc tam, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu;
33.3. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
33.4. pēc ražošanas ēkas būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā finansējuma saņēmējs nav izpildījis kādu no šo noteikumu 18. punktā minētajiem nosacījumiem;
33.5. citos gadījumos, ko nosaka līgums par projekta īstenošanu.
34. Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā plāno valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un veic maksājumus 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kas nepārsniedz 45 % no projektam piešķirtā ERAF finansējuma.
35. Finansējuma saņēmējam ir pieejams avansa maksājums, ja finansējuma saņēmējs ir atvēris kontu Valsts kasē vai darījumu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, vai kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un iesniedzis bankas garantiju par avansa summu.
36. Lai saņemtu avansa maksājumu, finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē avansa pieprasījumu un plānotā avansa apmēra pamatojumu.
37. Sadarbības iestāde, veicot avansa un starpposma maksājumus, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nepārsniedz 75 % no projektam piešķirtā ERAF finansējuma.
38. Sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam izmaksājamo finansējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz projekta attiecināmajām izmaksām un attiecināmās izmaksas pamatojošiem dokumentiem, ievērojot normatīvo aktu prasības maksājumu un darījumu apliecinošo dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā, kā arī vērtējot atbilstību saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principam atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu 30. pantam.
39. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 115. pantam un XII pielikuma 2.2. apakšpunktam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
40. Ja finansējuma saņēmējs nenodrošina vienas vai vairāku šajā punktā minēto prasību izpildi projekta pēcuzraudzības periodā, finansējuma saņēmējam piemēro finanšu korekciju saskaņā ar vadošās iestādes izstrādātajām vadlīnijām par finanšu korekcijām. Finansējuma saņēmējs projekta pēcuzraudzības periodā nodrošina šādu prasību izpildi:
40.1. ja projekta ietvaros veic būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu ražošanas ēkā, vismaz piecus gadus pēc ražošanas ēkas nodošanas ekspluatācijā tā iznomājama vai izmantojama ražošanai apstrādes rūpniecības nozarē vai saimnieciskajai darbībai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, ievērojot šo noteikumu 18. punktā minētos nosacījumus;
40.2. ja ražošanas ēka tiek iznomāta, 36 mēnešu laikā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā ir iznomāti vismaz 80 % no ēkas platības, ir uzstādītas iekārtas un notiek ražošanas process vai saimnieciskā darbība informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē atbilstoši šo noteikumu 18.6. apakšpunktam;
40.3. 36 mēnešu laikā pēc noslēguma maksājuma veikšanas ir izveidoti 100 % no atbilstošā jaunu darba vietu skaita ar pilnu darba slodzi, ievērojot šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētos nosacījumus.
41. Finansējumu šo noteikumu 20. punktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. un 14. pantu. Finansējumu šo noteikumu 21. punktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.
43. Vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā ir 1 500 000 euro, Rīgas plānošanas reģionā – 5 088 784,40 euro.
44. Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales plānošanas reģionā projekta iesniegumiem, kas nav saņēmuši augstāko punktu skaitu kopējā vērtējumā, ir tiesības saņemt ERAF finansējumu reģionālās kvotas atlikuma apmērā, ievērojot šo noteikumu 44. punktā minēto maksimālo ERAF finansējuma apmēru un nodrošinot atbilstošu privāto līdzfinansējumu.
45. Maksimāli pieļaujamā publiskā finansējuma atbalsta intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā izmaksām, kurām atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, ir:
45.1. lielajiem komersantiem – 35 %;
45.2. sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem – 45 %.
46. Finansējuma saņēmējs, izmantojot savus resursus vai ārējo finansējumu, kas nav saistīts ar jebkādu komercdarbības atbalstu, projekta īstenošanā iegulda vismaz 25 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, kas attiecināmas saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu.
47. Valsts atbalstu, pamatojoties uz Komisijas regulu Nr. 651/2014, projekta iesniedzējam piešķir, ja ir ievēroti:
47.1. Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 5. punkta nosacījumi, kas paredz, ka atbalsta pasākums neietver Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus;
47.2. Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 13. punkta nosacījumi, kas paredz, ka ikvienu sākotnējo ieguldījumu, kuru valsts atbalsta komercdarbībai saņēmējs ir sācis triju gadu laikā no dienas, kad sākti darbi pie cita atbalstītā ieguldījuma ar ieguldījumiem saistītā teritorijā, uzskata par daļu no vienota ieguldījumu projekta. Šo noteikumu ietvaros valsts atbalstu komercdarbībai nevar sniegt, ja vienotais ieguldījumu projekts pārsniedz liela ieguldījumu projekta apjomu – 50 000 000 euro;
47.3. Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 7. punkta nosacījumi, ja atbalsts saistīts ar būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā.
48. Šo noteikumu ietvaros atbalsts netiek sniegts komersantiem, kas pārstāv šo noteikumu 16. punktā minētās nozares. Ja finansējuma saņēmējs darbojas šajā punktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek skaidri nodalītas atbalstāmās darbības un finanšu plūsmas, nodrošinot, ka darbības šo noteikumu 16. punktā noteiktajās nozarēs negūst labumu no pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros piešķirtā atbalsta.
49. Ja projektā faktiski saņemtais finansējums pēc noslēguma maksājuma veikšanas ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā plānotais, finansējuma saņēmējs nodrošina, lai faktiski sasniegtie rādītāji nebūtu mazāki kā atbilstoši šo noteikumu 18. punktam noteiktie rādītāji.
50. Vienam de minimis atbalsta saņēmējam viena vienota uzņēmuma līmenī de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Komersantu apvienošanās, iegādes vai sadalīšanas gadījumā ņem vērā Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 8. un 9. punktā minētos nosacījumus.
51. Atbalstu, kas pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, var apvienot ar atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā un projektā (tai skaitā var apvienot ar citā valsts atbalsta programmā vai projektā sniegto de minimis atbalstu), nepārsniedzot šajos noteikumos minēto maksimālo atbalsta intensitāti.
52. Atbalstu, kas sniegts šo noteikumu ietvaros, var apvienot ar atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 21. pantu un kura izmaksas nav nosakāmas, ja netiek pārsniegta šajos noteikumos noteiktā maksimālā atbalsta summa un intensitāte.
53. Ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu drīkst apvienot ar citu de minimis atbalstu līdz regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst apvienot ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs apvienošanas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā.
53.1 Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 651/2014, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
(MK 13.06.2023. noteikumu Nr. 303 redakcijā)
53.2 Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 1407/2013, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
(MK 13.06.2023. noteikumu Nr. 303 redakcijā)
54. Sadarbības iestāde nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no dienas, kad šīs atbalsta programmas ietvaros piešķirts pēdējais atbalsts. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam.
(MK 05.10.2021. noteikumu Nr. 663 redakcijā)
55. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteiktos publicitātes pasākumus.
56. Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, finansējuma saņēmējs apņemas tās segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar publisko atbalstu.
57. Ja ražošanas ēka tiek iznomāta, maksu par telpu iznomāšanu sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem nosaka atbilstoši tirgus cenai.
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
 |
 |
 |
 |