Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 569

Rīgā 2018. gada 11. septembrī (prot. Nr. 42 14. §)

Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 13. un 32. punktu, 48. panta pirmo daļu
un Profesionālās izglītības likuma 18. pantu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka pedagogam nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību.

II. Pedagoga izglītība un profesionālā kvalifikācija

2. Par vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

2.1. augstākā pedagoģiskā izglītība un atbilstošā mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācija;

2.2. augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumskolas vai sākumizglītības skolotāja vai pamatizglītības skolotāja kvalifikācija vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma sākumskolas saturā un didaktikā, pamatizglītības 1. klasē – arī pirmsskolas skolotāja kvalifikācija, vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā;

2.3. augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un skolotāja kvalifikācija vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā;

2.4. augstākā izglītība un maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar mācību priekšmeta saturu un didaktiku;

2.5. (zaudējis spēku ar 01.09.2022.; sk. 26. punktu).

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

3. Par pedagogu, kurš īsteno speciālās izglītības programmas speciālās izglītības iestādēs vai speciālās klasēs vai grupās, ir tiesīga strādāt persona, kurai ir šo noteikumu 2., 5. vai 6. punktā minētā izglītība un apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma speciālajā izglītībā vai iegūta speciālās izglītības skolotāja kvalifikācija.

4. Persona, kurai ir šajos noteikumos minētā pedagoģiskā izglītība, ir tiesīga īstenot citu mācību priekšmetu, ja viņa ir apguvusi vai gada laikā uzsākusi apgūt šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu vai šo noteikumu 21.1., 21.2. vai 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu vismaz 72 stundu apjomā, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apguvusi vai apgūst ar mācību priekšmetu saistītu studiju programmas daļu vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

5. Par vispārējās izglītības pirmsskolas pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

5.1. augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija;

5.2. augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija;

5.3. augstākā izglītība pedagoģijā un apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā noteiktā profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā;

5.4. maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku;

5.5. pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija pirmsskolas sporta skolotājam.

(Grozīts ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 706)

5.¹ Pirmsskolas pedagogs, kurš iegūst pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras piektajam līmenim, un divus gadus pēc tās ieguves strādā skolotāja mentora vadībā.

(MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 706 redakcijā; sk. 28. punktu)

6. Par profesionālās un interešu izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

6.1. augstākā izglītība un augstākā pedagoģiskā izglītība vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā noteiktā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju vai mācību priekšmeta metodiku saistīta studiju programmas daļa vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā;

6.2. ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija un augstākā pedagoģiskā izglītība vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju vai mācību priekšmetu saistīta studiju programmas daļa vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā. Ja personai, pirmreizēji uzsākot darba tiesiskās attiecības profesionālās un interešu izglītības pedagoga amatā, nav iepriekš minētā pedagoģiskā izglītība, tad persona mācību gada laikā apgūst šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu vai gada laikā uzsāk apgūt ar pedagoģiju vai mācību priekšmetu saistītu vismaz īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu. Izglītības iestāde pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas vismaz vienu gadu nodrošina skolotāja mentora atbalstu;

6.3. Latvijas Amatniecības kameras piešķirta amatnieka kvalifikācija, kas atbilst meistara līmenim, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta studiju programmas daļa vismaz sešu kredītpunktu vai vismaz 160 stundu apjomā un augstākā pedagoģiskā izglītība, vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju vai mācību priekšmeta metodiku saistīta studiju programmas daļa vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā;

6.4. augstākā pedagoģiskā izglītība un speciālā pedagoga vai speciālās izglītības skolotāja kvalifikācija un mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācija, kas atbilst mācību priekšmeta vai moduļa jomai profesionālās pamatizglītības programmu īstenošanai speciālās izglītības iestādē.

(Grozīts ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 706; MK 22.10.2024. noteikumiem Nr. 654; sk. 31. punktu)

7. Par vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām: 

7.1. ieguvusi augstāko izglītību un studiju programmas ietvaros apguvusi mācību priekšmetam, modulim, interešu izglītības nodarbībai atbilstošu studiju programmas daļu vismaz deviņu kredītpunktu vai vismaz 240 stundu apjomā un apguvusi šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu vai apgūst vai ir apguvusi izglītības programmu pedagoģijā, ja tās apjoms nav mazāks par 650 stundām un tā tiek īstenota divu gadu laikā līdztekus pedagoga darbam. Minētā izglītības programma pedagoģijā ir pielīdzināma šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētajai profesionālās kompetences pilnveides programmai;

7.2. iegūst augstāko pedagoģisko izglītību vai augstāko izglītību un ir pabeigusi vismaz divus studiju gadus (jeb četrus semestrus) izglītības tematiskajā jomā, kura ietver mācību jomai atbilstošu izglītības programmas grupu;

7.3. iegūst augstāko izglītību atbilstoši izglītības tematiskajai jomai, kura ietver mācību jomai atbilstošu izglītības programmas grupu. Izglītības iestāde ir tiesīga pedagoga amatā nodarbināt personu nepilnu darba slodzi, nodrošinot skolotāja mentora atbalstu.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

7.¹ Par svešvalodas pedagogu vai profesionālās svešvalodas pedagogu profesionālās izglītības programmās ir tiesīga strādāt persona, kura atbilst vienai no šādām prasībām:

7.¹1. ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un apguvusi attiecīgo valodu vismaz vienu līmeni augstāk, nekā to paredz normatīvais regulējums par svešvalodu apguvi izglītojamiem atbilstošā izglītības pakāpē un mācību priekšmetā vai kursā, ko apliecina ar attiecīgu dokumentu, un ir apguvusi svešvalodas mācīšanas metodiku vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apguvusi ar pedagoģiju vai ar svešvalodas mācīšanas metodiku saistītu studiju programmas daļu vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā vai ir apguvusi šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu;

7.¹2. ieguvusi augstāko izglītību un apguvusi šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu pedagoģijā un attiecīgo valodu vismaz vienu līmeni augstāk, nekā to paredz normatīvais regulējums par svešvalodu apguvi izglītojamiem atbilstošā izglītības pakāpē un mācību priekšmetā vai kursā, ko apliecina ar attiecīgu dokumentu, kā arī apguvusi svešvalodas mācīšanas metodiku vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apguvusi ar pedagoģiju vai ar svešvalodas mācīšanas metodiku saistītu studiju programmas daļu vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā vai apguvusi šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

7.² Persona, kura ārzemēs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesā ir saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu par adaptācijas perioda piemērošanu, var strādāt par pedagogu izglītības iestādē skolotāja mentora vadībā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

8. Mācību priekšmetu vai moduli ir tiesīga īstenot arī persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst vienai no šādām prasībām:

8.1. šo noteikumu 2., 6. vai 7. punktā minēto izglītību mācību priekšmetā vai moduļa daļā, ja moduli saturiski veido vairākas jomas;

8.2. šo noteikumu 2., 6. vai 7. punktā minēto izglītību tematiskajā jomā, kura ietver mācību jomai atbilstošu izglītības programmas grupu un studiju programmas ietvaros apguvusi ar attiecīgo mācību priekšmetu vai moduli saistītu studiju programmas daļu vismaz sešu kredītpunktu vai vismaz 160 stundu apjomā;

8.3. šo noteikumu 2., 6. vai 7. punktā minēto izglītību mācību priekšmeta atbilstošajā jomā un apguvusi vai apgūst šo noteikumu 21.1., 21.2. vai 21.3. apakšpunktā noteiktās profesionālās kompetences pilnveides programmas, kas saistītas ar attiecīgo mācību priekšmetu vai moduli, un to kopapjoms ir vismaz 72 stundas.

(MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 706 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.10.2024. noteikumiem Nr. 654)

9. Par speciālo pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un speciālā pedagoga vai speciālās izglītības skolotāja kvalifikāciju vai apgūst vai ir apguvusi šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu speciālajā pedagoģijā, vai studiju programmas ietvaros ir apguvusi ar speciālo pedagoģiju saistītu studiju programmas daļu vismaz sešu kredītpunktu vai vismaz 160 stundu apjomā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

10. Par sociālo pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un sociālā pedagoga kvalifikāciju vai augstāko izglītību un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz sešu kredītpunktu vai vismaz 160 stundu apjomā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

11. Par pedagogu karjeras konsultantu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

11.1. augstākā izglītība un šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma pedagoģijā un profesionālās kompetences pilnveides programma "Pedagogs – karjeras konsultants";

11.2. augstākā pedagoģiskā izglītība un karjeras konsultanta kvalifikācija vai šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma "Pedagogs – karjeras konsultants".

12. Par skolotāju logopēdu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un skolotāja logopēda kvalifikāciju vai augstāko izglītību un logopēda vai audiologopēda kvalifikāciju.

13. Par izglītības iestādes vadītāju, vadītāja vietnieku un izglītības metodiķi ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība atbilst vienai no šādām prasībām:

13.1. augstākā izglītība (izņemot īsā cikla profesionālo augstāko izglītību) pedagoģijā vai izglītības zinātnēs;

13.2. augstākā izglītība (izņemot īsā cikla profesionālo augstāko izglītību) un pedagoģiskā izglītība vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā;

13.3. augstākā izglītība (izņemot īsā cikla profesionālo augstāko izglītību) un persona iegūst pedagoģisko izglītību vai apgūst šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences programmu pedagoģijā.

(MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 706 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.10.2024. noteikumiem Nr. 654)

14. Šo noteikumu 6. punktā minētās prasības attiecībā uz pedagoģisko izglītību nav attiecināmas uz pedagogu, kura darba slodze izglītības iestādē ir mazāka par 360 darba stundām gadā.

14.¹ Par vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu ir tiesīgs strādāt augstskolu un koledžu akadēmiskais personāls, kas ir ieguvis mācību priekšmetam vai modulim atbilstošu vismaz divu gadu pedagoģisko vai praktisko darba pieredzi.

(MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 706 redakcijā)

III. Pedagoga profesionālās kompetences pilnveide

15. Vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogs ir atbildīgs par savas profesionālās kompetences pilnveidi. Profesionālo kompetenci pilnveido, triju gadu laikā apgūstot programmu vismaz 36 stundu apjomā, un to plāno sadarbībā ar tās izglītības iestādes vadītāju, kurā persona veic pedagoģisko darbību. Profesionālās ievirzes sporta pedagogs profesionālo kompetenci pilnveido atbilstoši sporta speciālistu sertifikācijas kārtībai un sporta speciālistam noteiktajām prasībām. Pedagogs, kurš veic pedagoģisko darbību sertificētā privātpraksē, profesionālās kompetences pilnveidi plāno individuāli. Augstskolu vai koledžu akadēmiskais personāls, kas vienlaikus strādā gan augstskolā, gan profesionālās vai vispārējās izglītības iestādēs, profesionālo kompetenci pilnveido atbilstoši šo noteikumu 16. punktam.

16. Augstskolu un koledžu akadēmiskais personāls līdz ievēlēšanas termiņa beigām apgūst profesionālās pilnveides programmas par inovācijām augstākās izglītības sistēmā, augstskolu didaktikā vai izglītības darba vadībā 160 akadēmisko stundu apjomā (tai skaitā vismaz 60 kontaktstundas). Profesionālā pilnveide var ietvert atbilstošu starptautisko mobilitāti, kā arī dalību konferencēs un semināros, ko apliecina akadēmiskā personāla iesniegtie dokumenti.

17. Pedagogs, kurš iegūst augstāko pedagoģisko izglītību, ir tiesīgs strādāt bez profesionālās kompetences pilnveides līdz augstāko pedagoģisko izglītību apliecinoša dokumenta ieguvei. Pedagogs profesionālās kompetences pilnveidi uzsāk trešajā gadā pēc augstāko pedagoģisko izglītību apliecinoša dokumenta ieguves.

18. Profesionālās kompetences pilnveides programmā ietver kādu no šādām tēmām:

18.1. pedagoga vispārējās kompetences (jauninājumi un attīstības tendences izglītībā, audzināšanas jautājumi, pilsoniskās attieksmes pilnveidošana, kvalitatīvas, radošas pedagoģiskās darbības veicināšana, īstenojot pedagoģisko procesu atbilstoši katra izglītojamā individuālajām vajadzībām, nākotnes mācību saturs nākotnes kompetenču veicināšanai, ilgtspējīga attīstība un iekļaujoša izglītība, bērnu tiesību aizsardzība, veselība un drošums, vardarbības pret bērnu un vardarbības bērna ģimenē atpazīšana un novēršana, seksuālā un reproduktīvā veselība);

18.2. izglītības saturs un didaktika (kompetencēs balstītas mācību stratēģijas un metožu izvēle, tai skaitā lasīt un rakstīt prasmes, domāšanas procesa, radošuma un inovāciju veicināšanai, didaktiskie modeļi, tradicionāls, multidisciplinārs un starpdisciplinārs mācību process, lietpratības jēdziens un caurviju prasmes, jauninājumi mācību priekšmetā un mācību jomas saturā un metodikā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes kvalitatīvi modernā izglītības vidē);

18.3. izglītības vadība (mērķtiecīga, uz rezultātu orientēta izglītības procesa organizācija, uz profesionālo sadarbību vērsta pedagoģiskā procesa īstenošana, līderība, finanšu prasmes, dokumentu pārvaldība, skolvadība, tai skaitā pārmaiņu vadība, izglītības kvalitātes monitorings izglītības iestādē, personālvadība).

(Grozīts ar MK 24.11.2020. noteikumiem Nr. 706; MK 22.10.2024. noteikumiem Nr. 654)

19. Izglītības iestādes vadītājs pedagoga profesionālās kompetences pilnveidē ārpus tiešajiem pedagoģiskajiem darba uzdevumiem (dalība konferencēs, semināros, meistarklasēs, stažēšanās nozares uzņēmumos, dalība darba devēju organizāciju rīkotajās mācībās pedagoga konkurētspējas veicināšanai, personības attīstība un citas aktivitātes, tai skaitā ārvalstīs) triju gadu laikā apgūtās tēmas ieskaita ne vairāk kā 12 stundu apjomā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

19.¹ Izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz attiecīgu dokumentu, pedagoga profesionālās kompetences pilnveidē pilnā apjomā var ieskaitīt pedagoga dalību ārvalstu institūciju programmās, izglītības pasākumos, Erasmus+ mācību mobilitātes un stratēģiskās partnerības programmās.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

20. Pedagogs profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā pilnveido vismaz sešu stundu apjomā, ņemot vērā šo noteikumu 18. punktā minētās tēmas un šo noteikumu 21. punktā norādītās programmas.

21. Pedagogs pilnveido profesionālo kompetenci kādā no šādām programmām:

21.1. programmu izstrādā un īsteno pašvaldības vai privātā izglītības iestāde vai pedagogu profesionālā nevalstiskā organizācija, kuras darbību reglamentējošā dokumentā paredzēta pedagogu profesionālās kompetences pilnveide, pēc saskaņošanas ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā tā tiek īstenota;

21.2. programmu izstrādā un īsteno ministriju padotības iestādes vai pašvaldību iestādes, kas nav reģistrētas izglītības iestāžu reģistrā, bet kuru nolikumā paredzēta izglītojošas darbības veikšana, vai augstākās izglītības iestādes, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas;

21.3. programmā, kuras apjoms ir vismaz 72 stundas un pēc kuras apguves pedagogs iegūst sertifikātu pedagoģijā, speciālajā izglītībā, pirmsskolas saturā un didaktikā, pedagogu karjeras konsultanta sertifikātu vai tiesības īstenot profesionālās izglītības mācību priekšmetu, kursu, moduli un kuru, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādā un īsteno augstākās izglītības iestādes, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas;

21.4. programmā, kuras apjoms ir vismaz 160 stundu un pēc kuras apguves pedagogs iegūst cita mācību priekšmeta skolotāja sertifikātu un kuras, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādā un īsteno augstākās izglītības iestādes, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas;

21.5. programmu izstrādā un īsteno ārvalstu institūcijas Latvijā, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(Grozīts ar MK 22.10.2024. noteikumiem Nr. 654)

22. Izstrādājot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu, izstrādātājs norāda programmas mērķi, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, programmas īstenošanas veidu, mērķauditoriju, īstenošanas plānu, norādot apjomu stundās, plānotos tematus, to apguves formas un metodes.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

23. Par šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.5. apakšpunktā ​​​​​​​ minētās pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi tās īstenotājs izsniedz apliecību (1. pielikums).

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

24. Par šo noteikumu 21.3. un 21.4. apakšpunktā ​​​​​​​ minētās pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi tās īstenotājs izsniedz sertifikātu (2. pielikums), kas ir derīgs tikai kopā ar dokumentu par attiecīgās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanu.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

IV. Noslēguma jautājumi

25. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 28. oktobra noteikumus Nr. 662 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 219. nr.).

26. Šo noteikumu 2.5. apakšpunkts ir spēkā līdz 2022. gada 31. augustam.

27. Attiecībā uz personām, kuras ieceltas amatā līdz 2020. gada 30. novembrim, grozījumi šo noteikumu 13. punktā par izglītības iestādes vadītāja, vadītāja vietnieka un izglītības metodiķa izglītības atbilstību noteiktām prasībām piemērojami no 2024. gada 1. septembra.

(MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 706 redakcijā)

28. Šo noteikumu 5.¹ punktā minētās prasības attiecināmas uz personām, kuras uzsākušas darbu izglītības iestādē no 2020. gada 1. decembra.

(MK 24.11.2020. noteikumu Nr. 706 redakcijā)

29. Profesionālās kompetences pilnveides programmu "Starptautiskā pieeja: seksuālā izglītošana" pedagogs var apgūt, sākot ar 2025. gada 1. septembri. 

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

30. Līdz  2025. gada 31. augustam Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina iespēju apgūt pedagoga vispārējās kompetences tēmas "Seksuālā un reproduktīvā veselība" pedagoga profesionālās kompetences pilnveides programmu "Starptautiskā pieeja: seksuālā izglītošana", nosakot aprobācijas periodu līdz 2025. gada 31. augustam. Izglītības iestādes vadītājs pedagoga profesionālās kompetences pilnveidē minētās tēmas apguvi ieskaita arī tad, ja tā apgūta aprobācijas periodā.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

31. Šo noteikumu 6.2. apakšpunktā noteiktā prasība par ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, lai strādātu par profesionālās un interešu izglītības pedagogu, attiecināma uz personām, kuras profesionālo kvalifikāciju ieguvušas, sākot ar  2022. gada 1. augustu. Personas, kuras profesionālo kvalifikāciju ieguvušas līdz 2022. gada 31. jūlijam, ir tiesīgas strādāt par profesionālās un interešu izglītības pedagogu atbilstoši šo noteikumu 6.2. apakšpunktam, ja tās ieguvušas trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(MK 22.10.2024. noteikumu Nr. 654 redakcijā)

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis