Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 654

Rīgā 2024. gada 22. oktobrī (prot. Nr. 45 27. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumos Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību"

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 13. un 32. punktu, 48. panta pirmo daļu
un Profesionālās izglītības likuma 18. pantu

Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumos Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 182. nr.; 2020, 231. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Par vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

2.1. augstākā pedagoģiskā izglītība un atbilstošā mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācija;

2.2. augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumskolas vai sākumizglītības skolotāja vai pamatizglītības skolotāja kvalifikācija vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma sākumskolas saturā un didaktikā, pamatizglītības 1. klasē - arī pirmsskolas skolotāja kvalifikācija, vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā;

2.3. augstākā izglītība mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē un skolotāja kvalifikācija vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā;

2.4. augstākā izglītība un maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar mācību priekšmeta saturu un didaktiku;

2.5. (zaudējis spēku ar 01.09.2022.; sk. 26. punktu)."

2. Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Persona, kurai ir šajos noteikumos minētā pedagoģiskā izglītība, ir tiesīga īstenot citu mācību priekšmetu, ja viņa ir apguvusi vai gada laikā uzsākusi apgūt šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu vai šo noteikumu 21.1., 21.2. vai 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu vismaz 72 stundu apjomā, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apguvusi vai apgūst ar mācību priekšmetu saistītu studiju programmas daļu vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā."

3. Izteikt 6.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.1. augstākā izglītība un augstākā pedagoģiskā izglītība vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā noteiktā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju vai mācību priekšmeta metodiku saistīta studiju programmas daļa vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā;".

4. Izteikt 6.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.2. ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija un augstākā pedagoģiskā izglītība vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju vai mācību priekšmetu saistīta studiju programmas daļa vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā. Ja personai, pirmreizēji uzsākot darba tiesiskās attiecības profesionālās un interešu izglītības pedagoga amatā, nav iepriekš minētā pedagoģiskā izglītība, tad persona mācību gada laikā apgūst šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu vai gada laikā uzsāk apgūt ar pedagoģiju vai mācību priekšmetu saistītu vismaz īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu. Izglītības iestāde pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas vismaz vienu gadu nodrošina skolotāja mentora atbalstu;".

5. Izteikt 6.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.3. Latvijas Amatniecības kameras piešķirta amatnieka kvalifikācija, kas atbilst meistara līmenim, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta studiju programmas daļa vismaz sešu kredītpunktu vai vismaz 160 stundu apjomā un augstākā pedagoģiskā izglītība, vai apgūta šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma, vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju vai mācību priekšmeta metodiku saistīta studiju programmas daļa vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā;".

6. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Par vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

7.1. ieguvusi augstāko izglītību un studiju programmas ietvaros apguvusi mācību priekšmetam, modulim, interešu izglītības nodarbībai atbilstošu studiju programmas daļu vismaz deviņu kredītpunktu vai vismaz 240 stundu apjomā un apguvusi šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu vai apgūst vai ir apguvusi izglītības programmu pedagoģijā, ja tās apjoms nav mazāks par 650 stundām un tā tiek īstenota divu gadu laikā līdztekus pedagoga darbam. Minētā izglītības programma pedagoģijā ir pielīdzināma šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētajai profesionālās kompetences pilnveides programmai;

7.2. iegūst augstāko pedagoģisko izglītību vai augstāko izglītību un ir pabeigusi vismaz divus studiju gadus (jeb četrus semestrus) izglītības tematiskajā jomā, kura ietver mācību jomai atbilstošu izglītības programmas grupu;

7.3. iegūst augstāko izglītību atbilstoši izglītības tematiskajai jomai, kura ietver mācību jomai atbilstošu izglītības programmas grupu. Izglītības iestāde ir tiesīga pedagoga amatā nodarbināt personu nepilnu darba slodzi, nodrošinot skolotāja mentora atbalstu."

7. Papildināt ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Par svešvalodas pedagogu vai profesionālās svešvalodas pedagogu profesionālās izglītības programmās ir tiesīga strādāt persona, kura atbilst vienai no šādām prasībām:

7.¹1. ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un apguvusi attiecīgo valodu vismaz vienu līmeni augstāk, nekā to paredz normatīvais regulējums par svešvalodu apguvi izglītojamiem atbilstošā izglītības pakāpē un mācību priekšmetā vai kursā, ko apliecina ar attiecīgu dokumentu, un ir apguvusi svešvalodas mācīšanas metodiku vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apguvusi ar pedagoģiju vai ar svešvalodas mācīšanas metodiku saistītu studiju programmas daļu vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā vai ir apguvusi šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu;

7.¹2. ieguvusi augstāko izglītību un apguvusi šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu pedagoģijā un attiecīgo valodu vismaz vienu līmeni augstāk, nekā to paredz normatīvais regulējums par svešvalodu apguvi izglītojamiem atbilstošā izglītības pakāpē un mācību priekšmetā vai kursā, ko apliecina ar attiecīgu dokumentu, kā arī apguvusi svešvalodas mācīšanas metodiku vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apguvusi ar pedagoģiju vai ar svešvalodas mācīšanas metodiku saistītu studiju programmas daļu vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā vai apguvusi šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu."

8. Papildināt ar 7.² punktu šādā redakcijā:

"7.² Persona, kura ārzemēs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesā ir saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu par adaptācijas perioda piemērošanu, var strādāt par pedagogu izglītības iestādē skolotāja mentora vadībā."

9. Izteikt 8.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.2. šo noteikumu 2., 6. vai 7. punktā minēto izglītību tematiskajā jomā, kura ietver mācību jomai atbilstošu izglītības programmas grupu un studiju programmas ietvaros apguvusi ar attiecīgo mācību priekšmetu vai moduli saistītu studiju programmas daļu vismaz sešu kredītpunktu vai vismaz 160 stundu apjomā;".

10. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Par speciālo pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un speciālā pedagoga vai speciālās izglītības skolotāja kvalifikāciju vai apgūst vai ir apguvusi šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu speciālajā pedagoģijā, vai studiju programmas ietvaros ir apguvusi ar speciālo pedagoģiju saistītu studiju programmas daļu vismaz sešu kredītpunktu vai vismaz 160 stundu apjomā."

11. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Par sociālo pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un sociālā pedagoga kvalifikāciju vai augstāko izglītību un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz sešu kredītpunktu vai vismaz 160 stundu apjomā."

12. Izteikt 13.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.1. augstākā izglītība (izņemot īsā cikla profesionālo augstāko izglītību) pedagoģijā vai izglītības zinātnēs;".

13. Izteikt 13.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.2. augstākā izglītība (izņemot īsā cikla profesionālo augstāko izglītību) un pedagoģiskā izglītība vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz triju kredītpunktu vai vismaz 72 stundu apjomā;".

14. Izteikt 13.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.3. augstākā izglītība (izņemot īsā cikla profesionālo augstāko izglītību) un persona iegūst pedagoģisko izglītību vai apgūst šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences programmu pedagoģijā."

15. Izteikt 18.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"18.1. pedagoga vispārējās kompetences (jauninājumi un attīstības tendences izglītībā, audzināšanas jautājumi, pilsoniskās attieksmes pilnveidošana, kvalitatīvas, radošas pedagoģiskās darbības veicināšana, īstenojot pedagoģisko procesu atbilstoši katra izglītojamā individuālajām vajadzībām, nākotnes mācību saturs nākotnes kompetenču veicināšanai, ilgtspējīga attīstība un iekļaujoša izglītība, bērnu tiesību aizsardzība, veselība un drošums, vardarbības pret bērnu un vardarbības bērna ģimenē atpazīšana un novēršana, seksuālā un reproduktīvā veselība);".

16. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Izglītības iestādes vadītājs pedagoga profesionālās kompetences pilnveidē ārpus tiešajiem pedagoģiskajiem darba uzdevumiem (dalība konferencēs, semināros, meistarklasēs, stažēšanās nozares uzņēmumos, dalība darba devēju organizāciju rīkotajās mācībās pedagoga konkurētspējas veicināšanai, personības attīstība un citas aktivitātes, tai skaitā ārvalstīs) triju gadu laikā apgūtās tēmas ieskaita ne vairāk kā 12 stundu apjomā."

17. Izteikt 19.¹ punktu šādā redakcijā:

"19.¹ Izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz attiecīgu dokumentu, pedagoga profesionālās kompetences pilnveidē pilnā apjomā var ieskaitīt pedagoga dalību ārvalstu institūciju programmās, izglītības pasākumos, Erasmus+ mācību mobilitātes un stratēģiskās partnerības programmās."

18. Izteikt 21.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"21.3. programmā, kuras apjoms ir vismaz 72 stundas un pēc kuras apguves pedagogs iegūst sertifikātu pedagoģijā, speciālajā izglītībā, pirmsskolas saturā un didaktikā, pedagogu karjeras konsultanta sertifikātu vai tiesības īstenot profesionālās izglītības mācību priekšmetu, kursu, moduli un kuru, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, izstrādā un īsteno augstākās izglītības iestādes, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas;".

19. Izteikt 22. punktu šādā redakcijā:

"22. Izstrādājot pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu, izstrādātājs norāda programmas mērķi, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, programmas īstenošanas veidu, mērķauditoriju, īstenošanas plānu, norādot apjomu stundās, plānotos tematus, to apguves formas un metodes."

20. Izteikt 23. punktu šādā redakcijā:

"23. Par šo noteikumu 21.1., 21.2. un 21.5. apakšpunktā ​​​​​​​ minētās pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi tās īstenotājs izsniedz apliecību (1. pielikums)."

21. Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:

"24. Par šo noteikumu 21.3. un 21.4. apakšpunktā ​​​​​​​ minētās pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi tās īstenotājs izsniedz sertifikātu (2. pielikums), kas ir derīgs tikai kopā ar dokumentu par attiecīgās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanu."

22. Papildināt ar 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Profesionālās kompetences pilnveides programmu "Starptautiskā pieeja: seksuālā izglītošana" pedagogs var apgūt, sākot ar 2025. gada 1. septembri. "

23. Papildināt ar 30. punktu šādā redakcijā:

"30. Līdz 2025. gada 31. augustam Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina iespēju apgūt pedagoga vispārējās kompetences tēmas "Seksuālā un reproduktīvā veselība" pedagoga profesionālās kompetences pilnveides programmu "Starptautiskā pieeja: seksuālā izglītošana", nosakot aprobācijas periodu līdz 2025. gada 31. augustam. Izglītības iestādes vadītājs pedagoga profesionālās kompetences pilnveidē minētās tēmas apguvi ieskaita arī tad, ja tā apgūta aprobācijas periodā."

24. Papildināt ar 31. punktu šādā redakcijā:

"31. Šo noteikumu 6.2. apakšpunktā noteiktā prasība par ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, lai strādātu par profesionālās un interešu izglītības pedagogu, attiecināma uz personām, kuras profesionālo kvalifikāciju ieguvušas, sākot ar 2022. gada 1. augustu. Personas, kuras profesionālo kvalifikāciju ieguvušas līdz 2022. gada 31. jūlijam, ir tiesīgas strādāt par profesionālās un interešu izglītības pedagogu atbilstoši šo noteikumu 6.2. apakšpunktam, ja tās ieguvušas trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju."

Ministru prezidente E. Siliņa

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša