Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka zvērināta notāra palīga eksāmena (turpmāk – eksāmens) rīkošanas kārtību un nepieciešamo zināšanu apjomu.

2. Eksāmenu pieņem eksāmena komisija (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvu uz trim gadiem nosaka Latvijas Zvērinātu notāru padome (turpmāk – padome), un komisijā ir pieci locekļi – vismaz trīs zvērināti notāri un padomes biroja pārstāvji, kuri ieguvuši vismaz maģistra grādu tiesību zinātnē.

3. Komisijas locekļi no klātesošo komisijas locekļu vidus ar balsu vairākumu ievēlē komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

4. Eksāmenu vada un par tā norisi atbildīgs ir komisijas priekšsēdētājs vai komisijas priekšsēdētāja vietnieks komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā.

5. Komisijas sekretāra pienākumus pilda padomes norīkota persona. Komisijas sekretārs nav komisijas loceklis.

6. Eksāmenā ar novērotāja tiesībām piedalās tieslietu ministra pilnvarota persona, kas uzrauga eksāmena norises atbilstību šo noteikumu prasībām.

7. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas darbā un lēmuma pieņemšanā piedalās vismaz trīs komisijas locekļi, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju.

8. Komisijas sēdes ir slēgtas. Tiesības iepazīties ar informāciju, kas saistīta ar zvērināta notāra palīga amata pretendenta (turpmāk – pretendents) eksāmena norisi, ir padomei, zvērinātam notāram, kurš sniedzis priekšlikumu pretendenta apstiprināšanai zvērināta notāra palīga amatā, konkrētajam pretendentam un tieslietu ministra pilnvarotajai personai. Citos gadījumos tiesības iepazīties ar informāciju, kas saistīta ar pretendenta novērtēšanas procesu, piešķir komisijas priekšsēdētājs ar rakstisku atļauju, ievērojot Informācijas atklātības likumā noteikto kārtību.

9. Eksāmenā pretendenta zināšanas pārbauda šādās jomās:

9.1. vispārīgā tiesību teorija;

9.2. administratīvās un administratīvā procesa tiesības;

9.3. notariāta tiesības (Notariāta likums un no tā izrietošie normatīvie akti);

9.4. civiltiesības un civilprocesa tiesības;

9.5. komerctiesības;

9.6. notāru ētika;

9.7. lietvedība un arhīvniecība.

10. Padome ne retāk kā divas reizes gadā rīko eksāmenu, publicējot attiecīgu paziņojumu notariāta iekšējās informācijas tīklā ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms eksāmena. Paziņojumā norāda eksāmena norises laiku un vietu, pieteikšanās termiņu, iesniedzamo informāciju un dokumentu iesniegšanas kārtību. Vienlaikus ar paziņojumu par pieteikšanos eksāmenam padome sniedz informāciju par tēmām katrā jomā, kurā tiek pārbaudītas pretendenta zināšanas eksāmenā.

11. Eksāmenam ir divas daļas:

11.1. pirmajā daļā pārbauda pretendenta praktiskā darba iemaņas, uzdodot sagatavot zvērināta notāra darbā nepieciešama dokumenta projektu;

11.2. otrajā daļā pārbauda pretendenta teorētiskās zināšanas, uzdodot sagatavot atbildes uz 10 testa jautājumiem, vienu teorijas jautājumu un vienu juridiskas problēmas risinājumu (kāzusu).

12. Pirms eksāmena sākuma komisijas sekretārs pārbauda komisijas rīcībā esošo pretendenta personas datu atbilstību pretendenta personu apliecinošajam dokumentam.

13. Komisijas priekšsēdētājs pirms eksāmena sākuma paziņo komisijas sastāvu, kā arī iepazīstina ar tieslietu ministra pilnvaroto personu.

14. Eksāmena norises telpā drīkst atrasties pretendenti, komisijas locekļi, tieslietu ministra pilnvarotā persona un komisijas sekretārs.

15. Komisijas sekretārs protokolē eksāmena norises gaitu. Protokolā norāda eksāmena norises vietu, laiku, komisijas sastāvu, komisijas apspriežu laiku un pieņemtos lēmumus, pretendentu vārdus un uzvārdus, pretendentu izvēlēto biļešu numurus, uzdotos jautājumus un vērtējumu. Protokola pielikumā pievieno komisijas locekļu aizpildītās eksāmena vērtējuma lapas un pretendentu eksāmena atbilžu tīrrakstus.

16. Kārtojot eksāmena pirmo daļu, pretendentam ir tiesības izmantot visus līdzpaņemtos normatīvo aktu tekstus, kuriem nav pievienoti komentāri un pierakstījumi, vai gadījumā, ja komisija eksāmena telpā var nodrošināt datoru ar interneta pieslēgumu, tīmekļvietnē (likumi.lv) atrodamos normatīvos aktus. Kārtojot eksāmena otro daļu, pretendentam nav tiesību izmantot normatīvo aktu tekstus, juridisko literatūru vai citus palīglīdzekļus.

17. Ja pretendents eksāmena laikā izmanto neatļautus palīglīdzekļus vai saziņas līdzekļus, traucē citus pretendentus vai nestrādā patstāvīgi, komisijas priekšsēdētājs izraida attiecīgo pretendentu no eksāmena telpas. Šādā gadījumā uzskata, ka pretendents ir ieguvis nesekmīgu novērtējumu, un par to izdara atzīmi protokolā.

18. Eksāmena pirmajā daļā komisija aicina pretendentus izvēlēties biļeti. Izvēlētās biļetes numuru pretendents uzrāda komisijas priekšsēdētājam, un komisijas sekretārs to ieraksta protokolā. Atbilstoši biļetē norādītajam uzdevumam pretendents rakstiski sagatavo attiecīgā dokumenta projektu. Eksāmena pirmās daļas ilgums ir trīs stundas.

19. Eksāmena pirmās daļas norises laikā pretendents ar komisijas priekšsēdētāja atļauju drīkst iziet no telpas. Komisijas priekšsēdētājs atļauj iziet no telpas vienlaikus tikai vienam pretendentam. Šādā gadījumā pretendents eksāmena darbu nodod komisijas priekšsēdētājam, un komisijas priekšsēdētājs uz pretendenta eksāmena darba atzīmē prombūtnes faktu un laiku. Pretendentam eksāmena darba izpildes laiks netiek pagarināts.

20. Pretendents, kurš izpildījis eksāmena pirmās daļas darbu, iesniedz to kopā ar uzdevuma lapu komisijas priekšsēdētājam un atstāj eksāmena telpu. Pēc eksāmena pirmās daļas komisijas priekšsēdētājs pasludina pārtraukumu.

21. Ja komisija nenosaka citu secību, eksāmena otrajā daļā pretendentus aicina eksāmena telpā uzvārdu alfabēta secībā. Komisija aicina pretendentus izvēlēties biļeti. Izvēlētās biļetes numuru pretendents uzrāda komisijas priekšsēdētājam, un komisijas sekretārs to ieraksta protokolā.

22. Eksāmena otrajā daļā pretendents sagatavo un sniedz rakstiskas atbildes uz testa jautājumiem, teorijas jautājumu un izstrādā juridiskas problēmas (kāzusa) risinājumu. Eksāmena otrās daļas ilgums ir 45 minūtes.

23. Pēc tam kad saņemtas rakstiskas atbildes uz testa jautājumiem, komisija noklausās pretendenta atbildi uz teorijas jautājumu un juridiskas problēmas risinājumu (kāzusu). Mutiskai atbildei paredz 30 minūtes. Pēc atbildes noklausīšanās komisijas locekļiem ir tiesības uzdot jautājumus, lai precizētu atbildes kvalitāti. Pretendents, kurš pabeidzis eksāmena otro daļu, atstāj eksāmena telpu.

24. Komisijas loceklis nepiedalās pretendenta vērtēšanā, ja attiecīgais pretendents ir komisijas locekļa laulātais, komisijas locekļa vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā visās pakāpēs, sānu līnijā līdz ceturtajai pakāpei vai svainībā līdz trešajai pakāpei, kā arī ir komisijas locekļa vai viņa laulātā adoptētājs vai adoptētais, ir komisijas locekļa vai viņa laulātā aizgādnībā vai aizgādībā. Komisijas loceklis nepiedalās vērtēšanā arī tad, ja komisijas loceklis ir personīgi vai mantiski tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Šādos gadījumos komisijas loceklis par šiem apstākļiem paziņo komisijai un to ieraksta komisijas protokolā. Šādā gadījumā attiecībā uz attiecīgā pretendenta novērtēšanu pieļaujama atkāpe no šo noteikumu 7. punkta.

25. Uz šo noteikumu 24. punktā minētajiem apstākļiem pirms eksāmena kārtošanas uzsākšanas var norādīt pretendents. Šādā gadījumā komisijas loceklis izvērtē, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ viņa piedalīšanās vērtēšanā nav pieļaujama, un, konstatējot šādu apstākļu esību, atturas no konkrētā pretendenta vērtēšanas.

26. Pretendenta eksāmena pirmās daļas darbu un otrās daļas mutvārdu atbildes vērtē 10 ballu sistēmā (1. pielikums). Pretendenta eksāmena otrās daļas testā par katru pareizu atbildi piešķir vienu balli.

27. Katrs komisijas loceklis atsevišķi novērtē katra pretendenta pirmās daļas darbu un otrās daļas testa atbildes, atbildes uz teorijas jautājumu un mutvārdos sniegto juridiskas problēmas (kāzusa) risinājumu un sagatavo četrus vērtējumus. Šos vērtējumus un pretendenta eksāmena kopējo vērtējumu ieraksta komisijas locekļa eksāmena vērtējuma lapā (2. pielikums). Kopējo vērtējumu iegūst, summējot visus četrus vērtējumus un izdalot ar četri (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars pieci vai lielāks, noapaļo uz augšu). Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz sešas balles, to nenoapaļo, un šādā gadījumā vērtējums ir attiecīgi viena, divas, trīs, četras vai piecas balles.

28. Galīgo eksāmena vērtējumu nosaka, summējot katra komisijas locekļa norādīto pretendenta eksāmena kopējo vērtējumu un izdalot ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījās pretendenta eksāmena vērtēšanā (decimāldaļskaitli, kuram aiz komata ir cipars pieci vai lielāks, noapaļo uz leju). Galīgo eksāmena vērtējumu ieraksta eksāmena galīgā vērtējuma lapā (3. pielikums). Ja iegūtais aritmētiskais rezultāts nesasniedz sešas balles, to nenoapaļo.

29. Protokolu paraksta visi komisijas locekļi un tieslietu ministra pilnvarotā persona.

30. Eksāmens ir nokārtots, ja pretendents eksāmenā ir saņēmis komisijas novērtējumu, ne zemāku par sešām ballēm. Galīgo vērtējumu norāda protokolā. Protokolam pievieno katra komisijas locekļa aizpildīto zvērināta notāra palīga eksāmena komisijas locekļa vērtējuma lapu un komisijas locekļu parakstītu zvērināta notāra palīga eksāmena galīgā vērtējuma lapu.

31. Komisijas locekļu un komisijas sekretāra parakstītu protokolu kopā ar visiem ar eksāmena norisi saistītajiem dokumentiem komisijas priekšsēdētājs triju darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nodod padomei.

32. Padome triju darbdienu laikā pēc eksāmena protokola saņemšanas elektroniski paziņo pretendentam eksāmena galarezultātu.

33. Pretendents, iesniedzot pamatotu iesniegumu Tieslietu ministrijas valsts sekretāram, mēneša laikā pēc eksāmena rezultātu paziņošanas var apstrīdēt eksāmena rezultātu sakarā ar eksāmena laikā pieļautajiem eksāmena kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt eksāmena atsevišķu vērtējumu vai vērtējumu kopumā.

34. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

35. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī.