1. Noteikumi nosaka:
1.1. apstrādes kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības pārtikas uzņēmumā (turpmāk – kautuve) attiecībā uz cūku liemeņiem, izņemot tos, kas iegūti no cūkām, kuras tikušas izmantotas vaislai, kā arī attiecībā uz tādu liellopu liemeņiem, kuru vecums kaušanas brīdī ir astoņi mēneši vai vairāk;
1.2. kārtību, kādā tiek novērtēta liellopu un cūku (turpmāk – dzīvnieki) liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām;
1.3. kārtību, kādā tiek vākta un apkopota informācija par dzīvnieku, arī par astoņiem mēnešiem jaunāku liellopu, liemeņu cenām un tirdzniecības apjomu;
1.4. dzīvnieku liemeņu klasificētāju (turpmāk – klasificētājs) apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas kārtību, kā arī klasificētāja kvalifikāciju apliecinoša sertifikāta (turpmāk – sertifikāts) izsniegšanas un anulēšanas kārtību.
2. Dzīvnieku liemeņus klasificē kautuvē. Kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarota persona Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) teritoriālajā struktūrvienībā (turpmāk – teritoriālā struktūrvienība) vismaz vienu mēnesi pirms dzīvnieku kaušanas iesniedz dzīvnieku kaušanas grafiku nākamajam periodam, kas noteikts kautuves un dienesta līgumā, piemēram, gada ceturksnim vai mēnesim. Par izmaiņām dzīvnieku kaušanas grafikā kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarota persona paziņo teritoriālajai struktūrvienībai rakstiski ne mazāk kā vienu darbdienu pirms dzīvnieku kaušanas.
3. Kautuve klasificē dzīvnieku liemeņus un sniedz informāciju Lauksaimniecības datu centram (turpmāk – datu centrs) atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajām prasībām, ja tās kaušanas jauda iepriekšējā gadā vidēji bijusi vismaz 50 liellopu nedēļā vai vismaz 400 cūku nedēļā.
4. Normatīvajos aktos par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību noteiktais dzīvnieku pircējs (turpmāk – dzīvnieku pircējs) iesniedz datu centrā šo noteikumu 26. punktā minēto informāciju par iepirktajiem un uz šo noteikumu 3. un 5. punktā minētajām kautuvēm kaušanas pakalpojuma saņemšanai nosūtītajiem dzīvniekiem.
5. Ja kautuves jauda ir mazāka par šo noteikumu 3. punktā minēto jaudu un kautuve vēlas klasificēt dzīvnieku liemeņus, kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarota persona par to rakstiski informē dienestu vienu mēnesi pirms klasificēšanas uzsākšanas.
6. Kautuve, kurā kauj tai piederošus dzīvniekus, ja nav noticis tirdzniecības darījums, dzīvnieku liemeņus var neklasificēt un datu centram šo noteikumu 25. punktā minēto informāciju nesniegt.
7. Kautuves īpašnieks ir atbildīgs par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitātes, klasifikācijas, marķēšanas, svēršanas precizitātes, identifikācijas un cenu ziņošanas atbilstību šādu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām:
7.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (turpmāk – regula Nr. 1308/2013);
7.2. Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Deleģētajai regulai (EK) 2017/1182, ar ko attiecībā uz Savienības skalām liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai un attiecībā uz konkrētu kategoriju liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (turpmāk – regula Nr. 2017/1182);
7.3. Komisijas 2017. gada 20. aprīļa Īstenošanas regulai (EK) 2017/1184, ar ko paredz noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanai attiecībā uz Savienības skalām liellopu, cūku un aitu liemeņu klasificēšanai un attiecībā uz konkrētu kategoriju liemeņu un dzīvu dzīvnieku tirgus cenu paziņošanu (turpmāk – regula Nr. 2017/1184).
8. Kautuve maksā dzīvnieku īpašniekam par:
8.1. liellopu liemeņiem – atbilstoši klasifikācijai un liemeņu svaram;
8.2. cūku liemeņiem – atbilstoši klasifikācijai un liemeņu svaram vai atbilstoši dzīvsvaram.
9. Kaujamo dzīvnieku īpašniekam vai viņa pilnvarotajai personai ir tiesības pieaicināt klasificētāju, kam ir sertifikāts attiecīgās sugas dzīvnieku liemeņu klasificēšanā, lai kautuvē piedalītos dzīvnieku īpašniekam piederošo dzīvnieku liemeņu klasifikācijā un novērtētu tās rezultātu atbilstību šo noteikumu 10., 11. un 13. punktā minētajām prasībām. Par klasificētāja piedalīšanos dzīvnieku liemeņu klasifikācijā dzīvnieku īpašnieks vai viņa pilnvarota persona kautuvi informē, piesakot dzīvnieku kaušanai. Kautuve dzīvnieku īpašniekam vai viņa pilnvarotajai personai paziņo plānoto kaušanas dienu un laiku.
10. Dzīvnieku liemeņus klasificē saskaņā ar šādām prasībām:
10.1. liellopu liemeņus – saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas un regulas Nr. 2017/1182 6. panta, 7. panta 3. punkta "a" apakšpunkta un I pielikuma nosacījumiem;
10.2. cūku liemeņus – saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 IV pielikuma B daļas un regulas Nr. 2017/1182 6. panta 1. punkta un 7. panta 3. punkta "b" apakšpunkta nosacījumiem, izmantojot šo noteikumu pielikumā minētās klasificēšanas metodes.
11. Klasificējot liellopu liemeņus atbilstoši regulas Nr. 1308/2013 IV pielikuma A daļas III punkta nosacījumiem, klasifikācijā izmanto uzbūves klases S, E, U, R, O un P un tauku slāņa klases 1, 2, 3, 4 un 5. Uzbūves klases R, O un P un tauku slāņa klases 1, 2, 3, 4 un 5 iedala trijās apakšklasēs, norādot attiecīgās klases burtu vai skaitli bez "+" vai "–" zīmes vai ar vienu no šīm zīmēm:
11.1. nevienu zīmi nepievieno, ja liemeņa uzbūves un tauku klase atbilst vidējam klases aprakstam;
11.2. pievieno "+" zīmi, ja viena no novērtējamām trijām liemeņa daļām ir labāk veidota vai tauku pārklājums ir lielāks nekā pamatklasei, bet ne tik izteikts, lai varētu piešķirt augstāku pamatklasi;
11.3. pievieno "–" zīmi, ja viena no novērtējamām trijām liemeņa daļām ir sliktāk veidota vai tauku pārklājums ir mazāks nekā pamatklasei, bet ne tik plāns, lai varētu piešķirt zemāku pamatklasi.
12. Kautuvei, kurā dzīvnieku liemeņus klasificē saskaņā ar šiem noteikumiem, ir darba attiecības vismaz ar vienu klasificētāju, kam ir sertifikāts attiecīgās sugas dzīvnieku liemeņu klasificēšanā, un kautuve nodrošina klasificētāja aizstāšanu tā prombūtnes, piemēram, atvaļinājuma vai slimības, laikā.
13. Dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāte pirms klasifikācijas atbilst šādām prasībām:
13.1. liellopa liemenis ir:
13.1.1. atasiņots;
13.1.2. bez ādas;
13.1.3. bez galvas. Galvai jābūt atdalītai no liemeņa pie atlanta un pakauša kaula locītavas;
13.1.4. bez kāju pēdām. Kāju pēdām jābūt atdalītām no liemeņa karpometakarpālajās un tarsometatarsālajās locītavās;
13.1.5. ar apstrādātu kakla daļu, bez jugulārās vēnas un bez blakus esošajiem taukiem;
13.1.6. ar neatdalītiem zemādas taukiem, muskuļiem vai citiem audiem, ja vien tie nav atdalīti veterinārās ekspertīzes laikā;
13.1.7. bez krūšu un vēdera dobuma orgāniem;
13.1.8. bez nierēm, nieru taukiem vai iegurņa taukiem;
13.1.9. bez diafragmas biezās un plānās daļas;
13.1.10. bez astes;
13.1.11. bez muguras smadzenēm;
13.1.12. bez dzimumorgāniem un ar tiem saistītajiem muskuļiem, bez tesmeņa un piena dziedzeru taukiem;
13.1.13. bez taukiem liemeņa ciskas iekšpusē;
13.1.14. bez sēklinieku taukiem;
13.1.15. pārdalīts simetriski pa kakla, muguras, jostas krusta kaula skriemeļu centru un pa krūšu kaula, sēžas kaula un kaunuma kaula simfīzes centru;
13.2. cūkas liemenis ir:
13.2.1. atasiņots;
13.2.2. bez krūšu un vēdera dobuma orgāniem;
13.2.3. bez mēles, sariem, nagiem un dzimumorgāniem;
13.2.4. bez nieru taukiem un nierēm;
13.2.5. bez diafragmas;
13.2.6. ar galvu, asti un kājām;
13.2.7. vesels vai pārdalīts pa liemeņa viduslīniju;
13.2.8. ar neatdalītiem taukiem, muskuļiem vai citiem audiem, ja vien tie nav atdalīti veterinārās ekspertīzes laikā.
14. Pirms svēršanas un klasificēšanas cūku liemeņiem drīkst atdalīt galvu, asti, priekškājas vai pakaļkājas. Lai noteiktu liemeņa svaru atbilstoši standarta apstrādei (noformējumam), izmanto šādus koeficientus:
14.1. 8,345 – aizstājot atdalīto galvu;
14.2. 0,072 – aizstājot atdalīto asti;
14.3. 0,764 – aizstājot atdalītās priekškājas;
14.4. 1,558 – aizstājot atdalītās pakaļkājas.
15. Cūkas liemeņa svaru atbilstoši standarta apstrādei (noformējumam) nosaka, liemeņa svaru bez atdalītās liemeņa daļas reizinot ar 100 un rezultātu dalot ar starpību, kas iegūta, no 100 atņemot atdalītās liemeņa daļas koeficientu vai atsevišķo atdalīto daļu koeficientu summu:
liemeņa svars = | 100 x liemeņa svars bez atdalītās liemeņa daļas |
100 – atdalītās liemeņa daļas koeficients vai atsevišķo atdalīto daļu koeficientu summa |
16. Dzīvnieku liemeņu svēršanai izmanto verificētus svarus un klasificēšanai – verificētus mērīšanas līdzekļus. Pirms darba uzsākšanas klasificētājs pārbauda, vai svari un mērīšanas līdzekļi ir darba kārtībā, kā arī saskaņā ar ražotāja instrukciju kalibrē klasificēšanas iekārtas (aparātus).
17. Kautuves īpašnieks ir atbildīgs par svaru un mērīšanas līdzekļu verificēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu.
18. Klasificētājs novērtē dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitātes atbilstību šo noteikumu 13. un 14. punktā minētajām prasībām un sver siltus dzīvnieku liemeņus, marķē un klasificē tos 60 minūšu laikā pēc liellopa nokaušanas vai 45 minūšu laikā pēc cūkas nokaušanas.
19. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – konsultāciju un izglītības centrs), ja nepieciešams, izstrādā cūku liemeņu klasificēšanas metodi un tai atbilstošo liesās gaļas satura aprēķināšanas formulu un saskaņā ar regulas Nr. 2017/1182 11. panta 3. punkta nosacījumiem nosūta to apstiprināšanai Eiropas Komisijai. Pēc liemeņu klasificēšanas metodes apstiprināšanas Eiropas Komisijā to piemēro cūku liemeņu klasificēšanai atbilstoši šo noteikumu 10.2. apakšpunktā minētajām prasībām.
(MK 07.02.2023. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
19.1 Konsultāciju un izglītības centrs šo noteikumu 19. punktā minētās cūku liemeņu klasificēšanas metodes un tai atbilstošās liesās gaļas satura aprēķināšanas formulas izstrādi var veikt ārpakalpojuma veidā, piesaistot projektu vadītāju uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata un atlīdzībā iekļaujot arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Ārpakalpojuma līgumā nenorāda atlīdzības likmi par darba stundu, bet norāda sasniedzamo rezultātu.
(MK 07.02.2023. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
20. Dzīvnieka liemeni marķē klasifikācijas laikā, to apzīmogojot uz ārējās virsmas vai piestiprinot etiķeti uz tā iekšējās vai ārējās virsmas, atbilstoši šādām prasībām:
20.1. liellopu liemeņus marķē atbilstoši regulas Nr. 2017/1182 28. panta 2. punkta "a" apakšpunktā un 3. punkta "a" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;
20.2. cūku liemeņus marķē ar zīmogu vai etiķeti atbilstoši regulas Nr. 2017/1182 8. panta 2. punkta "b" apakšpunktā un 3. punkta "c" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem;
20.3. cūku liemeņu marķējumā norāda liemeņa klasi atbilstoši regulas Nr. 1308/2013 IV pielikuma B daļas II punktā minētajiem nosacījumiem;
20.4. dzīvnieku liemeņu marķējumā norāda:
20.4.1. pirmajā rindā – kaušanas datumu "XxxD", kur X – gada pēdējais skaitlis, xx – gada nedēļa, D – nedēļas diena;
20.4.2. otrajā rindā – kaušanas kārtas numuru ar arābu cipariem konkrētajā dienā;
20.5. dzīvnieku liemeņu marķējumā atzīmēm jābūt skaidri salasāmām un uzspiestām ar neizdzēšamu, netoksisku un karstumizturīgu tinti;
20.6. liemeņu marķējumu var aizstāt ar etiķetēm, ievērojot regulas Nr. 2017/1182 8. panta 3. punkta otrajā daļā un 5. punktā minētos nosacījumus.
21. Dzīvnieku liemeņus atļauts nemarķēt atbilstoši šo noteikumu 20. punktā noteiktajām prasībām, ja ir izpildīta viena no šādām prasībām:
21.1. ir sastādīts protokols un tajā par liemeni ir norādīta šāda informācija:
21.1.1. liemeņa individuālā identifikācija, kas nav pārveidojama;
21.1.2. silta liemeņa svars;
21.1.3. klasificēšanas rezultāts;
21.2. visi liemeņi tiek sadalīti nepārtrauktā procesā pie kautuves esošā gaļas sadalīšanas uzņēmumā, kurš ir atzīts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, 4. panta prasībām.
22. Kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarota persona nodrošina, ka par katru klasificētā dzīvnieka liemeni klasificētājs reģistrē dzīvnieka kaušanas datumu, identifikācijas vai kaušanas kārtas numuru, silta liemeņa svaru un liemeņa klasificēšanas rezultātu.
23. Šo noteikumu 22. punktā minēto reģistru klasificētājs apstiprina ar parakstu, kā arī norāda klasificētāja identifikācijas numuru.
24. Šo noteikumu 22. punktā minēto reģistru kautuvē glabā ne mazāk kā vienu gadu papīra formā vai, ja ir iespēja identificēt klasificētāju, elektroniskā formā kautuves datubāzē.
25. Kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarota persona datu centram sniedz informāciju par:
25.1. katru liellopa liemeni pirms liemeņa vai tā daļas izvešanas no kautuves, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc nokaušanas, norādot:
25.1.1. identifikācijas numuru, kaušanas kārtas numuru un datumu;
25.1.2. dzīvsvaru, ja tāds ir noteikts, un kautsvaru (silta liellopa liemeņa svaru);
25.1.3. dzīvnieka piegādātājam samaksāto naudas summu bez pievienotās vērtības nodokļa. Informāciju atļauts nesniegt, ja tiek sniegts kaušanas pakalpojums;
25.1.4. uzbūves klasi, tauku slāņa klasi un kategoriju;
25.1.5. liellopiem, kas ievesti no citas valsts, – arī kopējā veterinārā ievešanas dokumenta numuru un tajā norādīto liellopu skaitu, dzimumu un dzimšanas datumu;
25.2. katru cūkas liemeni vai attiecīgās klases liemeņu grupu pirms liemeņa vai tā daļas izvešanas no kautuves, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc nokaušanas, norādot:
25.2.1. novietnes numuru;
25.2.2. kaušanas datumu un kaušanas kārtas numuru;
25.2.3. dzīvsvaru, ja tāds ir noteikts, un kautsvaru (silta cūkas liemeņa svaru);
25.2.4. dzīvnieka piegādātājam samaksāto naudas summu bez pievienotās vērtības nodokļa. Informāciju atļauts nesniegt, ja tiek sniegts kaušanas pakalpojums;
25.2.5. muskuļaudu daudzuma klasi – liesās gaļas saturu (informāciju norāda piešķirtajā klasē);
25.2.6. cūkām, kas ievestas no citas valsts, – arī kopējā veterinārā ievešanas dokumenta numuru un tajā norādīto cūku skaitu;
25.3. vidējām dzīvnieku transportēšanas izmaksām uz kautuvi iepriekšējā kalendāra gadā par katru dzīvnieku sugu, ja vien nav ticis sniegts kaušanas pakalpojums. Šajā informācijā norāda papildu piemaksas dzīvnieku piegādātājam, ja tādas bijušas, kas izteiktas euro, par atdzesēta liemeņa simts kilogramiem atsevišķi katrai dzīvnieku sugai. Transportēšanas izmaksās iekļauj izmaksas, kas attiecas uz transportlīdzekli, ar kuru pārvadā dzīvniekus no piegādātāja līdz kautuvei, – degvielas izmaksas, šofera algu, amortizācijas izmaksas un uzturēšanas izmaksas. Transporta uzturēšanas izmaksās iekļauj transportlīdzekļa reģistrācijas izmaksas, tehniskās apkopes un tehniskās apskates izmaksas, ceļa nodokli, apdrošināšanas izdevumus, riepu nomaiņas un papildaprīkojuma izmaksas, kā arī līzinga izmaksas, ja tādas ir. Šo informāciju sniedz katru gadu līdz 30. aprīlim.
26. Dzīvnieku pircējs datu centram sniedz informāciju par:
26.1. katru kaušanas pakalpojuma saņemšanai nosūtīto liellopu, kā arī par katru kaušanas pakalpojuma saņemšanai nosūtīto cūku vai attiecīgās klases cūku liemeņu grupu pirms liemeņa vai tā daļas izvešanas no kautuves, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc nokaušanas dzīvnieka pirkuma dokumentā norādīto piegādātājam samaksāto summu bez pievienotās vērtības nodokļa;
26.2. vidējām dzīvnieku transportēšanas izmaksām uz kautuvi iepriekšējā kalendāra gadā par katru dzīvnieku sugu. Šajā informācijā norāda papildu piemaksas dzīvnieku piegādātājam, ja tādas bijušas, kas izteiktas euro, par atdzesēta liemeņa simts kilogramiem atsevišķi katrai dzīvnieku sugai. Transportēšanas izmaksās iekļauj izmaksas, kas attiecas uz transportlīdzekli, ar kuru pārvadā dzīvniekus no piegādātāja līdz kautuvei, – degvielas izmaksas, šofera algu, amortizācijas izmaksas un uzturēšanas izmaksas. Transporta uzturēšanas izmaksās iekļauj transportlīdzekļa reģistrācijas izmaksas, tehniskās apkopes un tehniskās apskates izmaksas, ceļa nodokli, apdrošināšanas izdevumus, riepu nomaiņas un papildaprīkojuma izmaksas, kā arī līzinga izmaksas, ja tādas ir. Šo informāciju sniedz katru gadu līdz 30. aprīlim.
27. Datu centrs nodrošina Agroresursu un ekonomikas institūtam (turpmāk – institūts) pieeju šo noteikumu 25. un 26. punktā minētajai informācijai. Institūts to apkopo un nosūta Eiropas Komisijai, kā arī institūta tīmekļvietnē publicē informāciju par dzīvnieku liemeņu vidējām cenām.
28. Dienests, izmantojot datu centra elektronisko datubāzi, katru gadu līdz 1. februārim apkopo informāciju par citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētajiem dzīvnieku pircējiem, kas saņem kaušanas pakalpojumus šo noteikumu 3. un 5. punktā minētajās kautuvēs, un par saņemto kaušanas pakalpojumu apjomu informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento institūciju, kas atbild par dzīvnieku liemeņu cenu apkopošanu.
29. Dienests katru gadu līdz 15. aprīlim nosūta Eiropas Komisijai ikgadējo ziņojumu atbilstoši regulas Nr. 2017/1182 25. panta 2. un 3. punktā minētajiem nosacījumiem.
30. Dienests katru gadu līdz 1. februārim elektroniski paziņo institūtam par kautuvēm, kas no jauna uzsāk vai pārtrauc dzīvnieku liemeņu klasifikāciju.
31. Atsevišķa uzņēmuma cenas un izmaksas ir komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju. Tādējādi šī informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 7. pantu.
32. Dzīvnieku liemeņu atbilstību noteiktajām apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām, svēršanas precizitāti, marķēšanas un identifikācijas prasību ievērošanu kautuvē, kā arī cenu paziņošanas kārtību kautuvē vai pie dzīvnieku pircēja (turpmāk – pārbaude) kautuves vai dzīvnieku pircēja pārstāvja klātbūtnē pārbauda dienesta pilnvarots inspektors (turpmāk – inspektors), kam ir pilnvarojums kontrolēt liemeņu klasifikāciju un cenu paziņošanu.
33. Ja šo noteikumu 9. punktā minētais pieaicinātais klasificētājs ir iekļauts šo noteikumu 42. punktā noteiktajā klasificētāju reģistrā, bet nav darba attiecībās ne ar vienu kautuvi, tas divas reizes ceturksnī piesakās dienestā uz kvalifikācijas novērtēšanas pārbaudi.
34. Kautuvē, kurā vidēji gada laikā nokauj no 50 līdz 149 liellopiem nedēļā, liellopu liemeņu pārbaudi veic ne retāk kā vienu reizi ceturksnī, katrā reizē pārbaudot vismaz 15 liellopu liemeņus, kas atlasīti pēc nejaušas izvēles principa, vai visus liemeņus, ja ir pieejami mazāk nekā 15 liemeņi. Ja kautuvē vidēji gada laikā nokauj vismaz 150 liellopu nedēļā, pārbaudes veic saskaņā ar regulas Nr. 2017/1184 3. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteiktajām prasībām.
35. Kautuvēs, kurās vidēji gada laikā nokauj vismaz 400 cūku nedēļā, cūku liemeņu pārbaudi veic saskaņā ar regulas Nr. 2017/1184 3. panta 2. punkta "b" apakšpunktā noteiktajām prasībām.
36. Pārbaudes laikā inspektors:
36.1. pārbauda dzīvnieku liemeņu atbilstību apstrādes kvalitātes un klasifikācijas, kā arī marķēšanas prasībām, dzīvnieku liemeņu svēršanas precizitāti kautuvē un to retrospektīvo klasifikāciju gaļas atvēsināšanas telpā;
36.2. veic visu ar dzīvnieku liemeņu klasifikāciju un svēršanu saistīto dokumentu kontroli kautuvē un visu ar samaksu saistīto dokumentu kontroli kautuvē un pie dzīvnieku pircēja;
36.3. pārbauda šo noteikumu 20. punktā minēto prasību izpildi kautuvē;
36.4. izvērtē kautuves un dzīvnieku pircēja sniegtās informācijas atbilstību šo noteikumu 25. un 26. punktā minētajām prasībām un kautuves un dzīvnieku pircēja dokumentos reģistrētajai informācijai;
36.5. pārbauda mērinstrumentu un svaru verifikācijas periodiskumu kautuvē.
37. Papildus šo noteikumu 34. un 35. punktā minētajām prasībām dienests kautuvē var veikt riska novērtējumu, lai noteiktu pārbaužu prasību minimumu, šo pārbaužu biežumu un pārbaudāmo liemeņu minimālo skaitu, ņemot vērā attiecīgajā kautuvē nokauto dzīvnieku skaitu un iepriekšējās pārbaudēs konstatēto. Dzīvnieku pircēja pārbaudes dienests veic ne retāk kā vienu reizi gadā.
38. Ja pārbaudes laikā inspektors kautuvē atklāj neatbilstību šo noteikumu prasībām vai šo noteikumu 7. punktā minēto normatīvo aktu prasībām par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un cenu paziņošanu, dienests pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
38.1. noteikt klasificētāja papildu apmācību;
38.2. anulēt klasificētāja sertifikātu, izdarot attiecīgu ierakstu klasificētāju reģistrā.
39. Ja pārbaudē inspektors atklāj neatbilstību, kas ietekmē dzīvnieku liemeņu paziņoto cenu, dienests par to rakstiski informē institūtu, kas atbilstoši koriģē Eiropas Komisijai paziņojamās cenas.
40. Ja dienests pārbaudes laikā kautuvē konstatē atšķirības starp faktisko dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un svaru un to norādēm marķējumā un dokumentos, kautuves īpašnieks vai viņa pilnvarota persona pēc inspektora norādījuma izdara izmaiņas marķējumā un dokumentos un šīs izmaiņas apstiprina ar parakstu.
41. Klasificētājus apmāca konsultāciju un izglītības centrs. Mācību programmu saskaņo ar dienestu, un tā ir pieejama konsultāciju un izglītības centra tīmekļvietnē.
(MK 07.02.2023. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
42. Konsultāciju un izglītības centrs informē dienestu par to, ka klasificētājs ir noklausījies mācību kursu un sekmīgi nokārtojis gan teorētisko, gan praktisko eksāmenu. Dienests klasificētājam piešķir klasificētāja identifikācijas numuru un iekļauj viņu klasificētāju reģistrā.
(MK 07.02.2023. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
43. Konsultāciju un izglītības centrs klasificētājam izsniedz rakstveida sertifikātu, kurā norādīts piešķirtais klasificētāja identifikācijas numurs.
(MK 07.02.2023. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
44. Liellopu liemeņu klasificētājs reizi divos gados apmeklē konsultāciju un izglītības centra organizētos kvalifikācijas paaugstināšanas kursus.
(MK 07.02.2023. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
45. Ja gada laikā cūku liemeņu apstrādes un klasificēšanas pārkāpumi konstatēti mazāk nekā 25 procentos no pārbaudīto liemeņu skaita vai pārkāpumu nav bijis vispār, cūku liemeņu klasificētājs konsultāciju un izglītības centra organizētos kvalifikācijas paaugstināšanas kursus apmeklē reizi piecos gados. Ja gada laikā šādi pārkāpumi konstatēti 25–50 procentos no pārbaudīto liemeņu skaita, cūku liemeņu klasificētājs kvalifikācijas paaugstināšanas kursus apmeklē reizi trijos gados. Ja gada laikā cūku liemeņu apstrādes un klasificēšanas pārkāpumi konstatēti vairāk nekā 50 procentos no kopējā pārbaužu skaita, cūku liemeņu klasificētājs atkārtoti apmeklē šo noteikumu 41. punktā minētās mācības dienesta norādītajā termiņā.
(MK 07.02.2023. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
46. Pēc kvalifikācijas paaugstināšanas kursu apmeklēšanas konsultāciju un izglītības centrs klasificētājam izsniedz jaunu rakstveida sertifikātu, saglabājot iepriekš piešķirto klasificētāja identifikācijas numuru.
(MK 07.02.2023. noteikumu Nr. 56 redakcijā)
47. Ja dienests ir anulējis klasificētāja sertifikātu, persona, kurai anulēts sertifikāts, var apmeklēt šo noteikumu 41. punktā minētās mācības un pēc teorētiskā un praktiskā eksāmena nokārtošanas saņemt jaunu sertifikātu, saglabājot iepriekš piešķirto klasificētāja identifikācijas numuru.
49. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumus Nr. 307 "Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 119., 247. nr.; 2016, 149. nr.).
1. Latvijā cūku liemeņus klasificē, izmantojot:
1.1. manuālo metodi (ZP), kurā lieto lineālu vai bīdmēru. Mērījumu veic manuāli, nosakot muguras tauku slāņa biezumu un muskuļa biezumu sadalīta liemeņa viduslīnijā, un liemeņa liesās gaļas saturu nosaka, izmantojot šādu formulu:
y = 60,5214 – 0,2579 × G + 0,0525 × M, kur
y – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs;
G – muguras tauku slāņa biezums milimetros (ieskaitot ādu) sadalīta liemeņa viduslīnijā, ko mēra plānākajā daļā virs gluteus medius muskuļa;
M – muskuļa biezums milimetros sadalīta liemeņa viduslīnijā, kas ir attālums, kuru mēra plānākajā daļā starp M. gluteus medius kraniālo malu un canalis vertebralis (mugurkaula kanāla) malu;
1.2. aparātu "Intrascope (Optical Probe)", kas aprīkots ar sešstūrveida zondi, kuras maksimālais platums ir 12 milimetri, bet pie asmens zondes augšgalā – 19 milimetri un kurā ir skatāmlodziņš ar gaismas avotu un milimetros kalibrēts slīdošs cilindrs ar darbības zonu starp 8 un 50 milimetriem. Liemeņa liesās gaļas saturu nosaka, izmantojot šādu formulu:
y = 66,6708 – 0,3493 × F, kur
y – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs;
F – muguras tauku slāņa biezums milimetros (ieskaitot ādu), kuru mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas sešu centimetru attālumā no liemeņa viduslīnijas;
1.3. aparātu "PG 200 (Pork Grader)", kas aprīkots ar mērīšanas zondi, datu izdrukas printeri, mēraparāta kalibrēšanas bloku, kā arī ar 8–9 milimetrus platu asmeni un LED gaismas avotu ar blakus esošu gaismas uztvērēju (fotodetektoru). Liemeņa liesās gaļas saturu nosaka, izmantojot šādu formulu:
y = 64,4502 – 0,4364 × F + 0,0381 × M, kur
y – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs;
F – muguras tauku slāņa biezums milimetros (ieskaitot ādu), kuru mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas septiņu centimetru attālumā no liemeņa viduslīnijas;
M – muskuļa biezums milimetros, kuru mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas septiņu centimetru attālumā no liemeņa viduslīnijas;
1.4. aparātu "OptiGrade-MCP", kas ir aprīkots ar optisko zondi, kuras diametrs ir seši milimetri, vienu infrasarkano fotodiodi un fototranzistoru. Mērījumu rezultātus aprēķinātajā liesās gaļas saturā izsaka, izmantojot datoru. Liemeņa liesās gaļas saturu nosaka, izmantojot šādu formulu:
y = 66,7787 – 0,4464 × F + 0,0018 × M, kur
y – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs;
F – muguras tauku slāņa biezums milimetros (ieskaitot ādu), kuru mēra starp pēdējo un priekšpēdējo ribu septiņu centimetru attālumā no liemeņa viduslīnijas;
M – muskuļa biezums milimetros, kuru mēra starp pēdējo un priekšpēdējo ribu septiņu centimetru attālumā no liemeņa viduslīnijas.
2. Šā pielikuma 1. punktā minētās liemeņa liesās gaļas satura aprēķināšanas formulas izmanto, ja cūkas liemeņa svars ir no 60 līdz 110 kilogramiem.
3. Manuālo metodi (ZP), kas minēta šā pielikuma 1.1. apakšpunktā, atļauts izmantot kautuvēs, kurās:
3.1. vidēji gadā nokauto dzīvnieku nav vairāk par 200 cūkām nedēļā;
3.2. vidēji gadā nokauto dzīvnieku nav vairāk par 500 cūkām nedēļā, ja klasificēšanā izmanto elektronisku datu ievades metodi, kas savienota ar datorprogrammu.