Darbības ar dokumentu

Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta rīkojums Nr. 303

Rīgā 2018. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 31 25. §)

Par konceptuālo ziņojumu "Par efektīvāko institucionālās pārvaldības modeli vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā"

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par efektīvāko institucionālās pārvaldības modeli vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā" (turpmāk - ziņojums) ietverto trešo risinājuma variantu.

2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju ziņojuma īstenošanā.

3. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2019. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

 

(Ministru kabineta
2018. gada 6. jūlija
rīkojums Nr. 303)

Konceptuālais ziņojums
"Par efektīvāko institucionālās pārvaldības modeli vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā"

Rīga, 2018

Saturs

I Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

II Situācijas raksturojums un problēmas apraksts

1. Esošā situācija civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā

2. Pašreizējais institucionālais pārvaldības modelis civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā

3. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas process

4. Datu uzkrāšana Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā un tās funkcionalitāte

5. Secinājumi par pašreizējo institucionālo pārvaldības modeli un procedūrām civilstāvokļa aktu reģistrācijas un vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas jomā

III Piedāvātie risinājumi

1. risinājums

2. risinājums

3. risinājums

IV Ietekme uz problēmas risināšanu

1. risinājuma ietekme

2. risinājuma ietekme

3. risinājuma ietekme

V Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

I Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums

Konceptuālais ziņojums "Par efektīvāko institucionālās pārvaldības modeli vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā" (turpmāk - ziņojums) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 28.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.41 1.§) 17.punktu, kas nosaka Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2018.gada 1.martam (izpildes termiņš pagarināts līdz 2018.gada 1.jūnijam - Ministru kabineta 2018.gada 27.marta sēdes protokollēmuma Nr.17 15. §) izvērtēt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par efektīvāko institucionālās pārvaldības modeli vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā.

Ziņojuma mērķis ir piedāvāt efektīvu institucionālās pārvaldības modeli vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā, kas rada finanšu līdzekļu ietaupījumu šo funkcijas izpildē, un nodrošina ērtu pakalpojumu pieejamību klientiem.

Ziņojums izstrādāts, ņemot vērā:

• Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepcijas (apstiprināta ar Ministru kabineta 2009.gada 15.oktobra rīkojumu Nr.701 "Par civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju") izpildes rezultātu analīzi;

• Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas procesa un civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesa analīzi;

• Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (2016.gada 27.aprīlis);

• Nacionālās attīstības plānu 2014.-2020.gadam;

• Valsts pārvaldes reformu plānu 2020;

• Konceptuālo dokumentu "Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā".

Ziņojumā ir piedāvāts pašreizējā institucionālā pārvaldības modeļa vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā raksturojums, problēmu izklāsts, šo procesu atbalstošo informācijas sistēmu izvērtējums, līdzīgo uzdevumu, kas tiek veikti citu funkciju izpildē, analīze, piedāvāti un novērtēti iespējamie risinājumu varianti.

Ņemot vērā ziņojuma mērķi, ir izstrādāti 3 risinājumi. Katrs no risinājuma variantiem rada valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu šīs funkcijas izpildē.

1. risinājums paredz izmaiņas esošajā institucionālajā pārvaldības modelī, proti, uzdevumu pārdali starp vārda, uzvārda un tautības ierakstu maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesos iesaistītajām iestādēm, kā arī pārveidot Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmas (turpmāk - CARIS) un Iedzīvotāju reģistra (turpmāk - IR) funkcionalitātes, izveidojot Fizisko personu reģistru, tādējādi nodrošinot vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas un iedzīvotāju reģistrācijas atbalsta sistēmu un kopējus principus datu apstrādei un uzglabāšanai.

2. risinājums paredz realizēt tikai tās 1.risinājumā minētās darbības, kas saistītas ar vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas funkcijas optimizāciju, kā arī paredz vienotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas un iedzīvotāju reģistrācijas atbalsta informācijas sistēmas - Fizisko personu reģistra - izveidi.

3. risinājums paredz nepiedāvāt izmaiņas esošajā institucionālajā pārvaldības modelī vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā, bet veidot vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas un iedzīvotāju reģistrācijas atbalsta informācijas sistēmu - Fizisko personu reģistru.

Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija atbalsta 3.risinājumu, kas ļauj paaugstināt valsts pārvaldes darba efektivitāti, ieviešot modernus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) risinājumus, tādējādi vienkāršojot administratīvās darbības. Tāpat CARIS un IR informācijas sistēmu apvienošana optimizēs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - PMLP) pārziņā esošo informācijas sistēmu arhitektūru, samazinot pastāvīgu informācijas sistēmu skaitu un vienotā platformā integrējot dažādu informācijas resursu apstrādi, tādējādi sekmējot racionālu IKT pārvaldību.

II Situācijas raksturojums un problēmas apraksts

1. Esošā situācija civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā

Ministru kabinets 2009.gada 15.oktobrī pieņēma rīkojumu Nr.701 "Par Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju", ar kuru apstiprināja Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju (turpmāk - Koncepcija), kas paredzēja virkni uzdevumu, kuru izpilde veicinātu civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesa efektivitāti:

1) tika ieviesta valsts informācijas sistēma CARIS, atšķirībā no Koncepcijā minētā, kas noteica, ka Tieslietu ministrija būs CARIS pārzinis, par pārzini un turētāju tika noteikta PMLP.

2) Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma pārejas noteikumos tika ietverta norma, kas paredz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus, kas izdarīti līdz dienai, kad ziņu iekļaušana uzsākta vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā, un glabājas dzimtsarakstu iestādē, pakāpeniski pēc to pilnīguma un pareizības pārbaudīšanas iekļaut vienotajā CARIS. No minētā izriet, ka informāciju, kas apkopota visos iepriekšējos gados izveidotajos reģistru ierakstos un kas iesieti reģistru grāmatās, pakāpeniski ievada CARIS tādā pašā veidā kā izdarot jaunu reģistra ierakstu. Šobrīd, nodrošinot minētās prasības ievērošanu, lai personai sniegtu tās pieprasīto informāciju, dzimtsarakstu nodaļas ievada informācijas sistēmā civilstāvokļa aktu reģistra ierakstus. Tāpat reģistri, kas tiek pievienoti vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietai, primāri tiek iekļauti CARIS.

3) pieņemti jauni tiesību akti civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā:

• Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kas stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī;

• Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumi Nr.761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem".

2. Pašreizējais institucionālais pārvaldības modelis civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā

1) Dzimtsarakstu iestāde:

• atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3. pantam ir pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa un Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī;

• reģistrē civilstāvokļa aktus.

2) pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa:

• atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" civilstāvokļa aktu reģistrācijas veikšana ir pašvaldību autonomā funkcija, kuras izpildi organizē un par to atbild pašvaldība, kā arī tās izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta;

• reģistrē laulību, paziņotos dzimšanas un miršanas faktus un pie Civillikuma 51.pantā norādīto konfesiju garīdzniekiem noslēgtās laulības;

• izsniedz civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus;

• kārto civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu aktualizēšanas un atjaunošanas lietas;

• aktualizē un atjauno civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus;

• kārto vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas lietas;

• saglabā dzimtsarakstu nodaļas arhīva fondu;

• iekļauj ziņas IR un CARIS.

3) Tieslietu ministrija:

• koordinē politikas ieviešanu civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā;

• izstrādā civilstāvokļa aktu reģistrācijas politikas rezultatīvos rādītājus, kā arī apkopo un analizē informāciju par to izpildi;

• izsniedz atkārtotus civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecinošus dokumentus;

• nodrošina reliģisko konfesiju vadību un Ārlietu ministriju ar laulības apliecību veidlapām;

• organizē un vada apmācības dzimtsarakstu nodaļu un pārstāvniecību amatpersonām un darbiniekiem civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā;

• sniedz maksas pakalpojumus, kas saistīti ar ziņu sniegšanu no civilstāvokļa aktu reģistriem;

• iekļauj ziņas IR un CARIS par bērna adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu, par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu vai par civilstāvokļa aktu reģistrācijas ieraksta anulēšanu;

• izstrādā procedūras, kas regulē normatīvo aktu ieviešanu vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā;

• realizē civilstāvokļa aktu uzskaites un glabāšanas funkcijas, kā arī organizē dokumentu nodošanu pastāvīgā glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā;

• veic dzimtsarakstu nodaļas uzraudzību;

• uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vada dzimtsarakstu nodaļas;

• pirms dzimtsarakstu nodaļas vadītāja un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietnieka iecelšanas sniedz saskaņojumu iecelšanai.

4) PMLP:

• ir CARIS pārzinis un turētājs, kas saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 8.pantu nodrošina un atbild par:

- datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, apstrādi, glabāšanu, izmantošanu, pārraidīšanu, publicēšanu, atbilstību iesniegtajiem datiem, aktualizēšanu, labošanu, kā arī datu kvalitāti valsts informācijas sistēmā;

- datu ieguves avotu norādi, ja dati nav iegūti tieši no datu subjekta;

- datu lietošanu un to apmaiņu starp valsts informācijas sistēmām elektroniskā veidā;

- piekļūšanu apritē esošajai informācijai elektroniskā veidā, ja vien ar likumu nav noteikts citādi;

- valsts informācijas sistēmas arhīva formēšanu elektroniskā veidā, tā saglabāšanu;

- datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību;

- valsts informācijas sistēmas lietošanu valsts valodā, paredzot arī citas, starptautiskajās saistībās noteiktas valodas lietošanu;

- normatīvajos aktos noteikto klasifikāciju un klasifikatoru (kodu sistēmu) izmantošanu;

- licencētas vai speciāli attiecīgajai valsts informācijas sistēmai paredzētas un atbilstoši Latvijas standartiem izstrādātas programmatūras izmantošanu;

- valsts informācijas sistēmas dokumentācijas izstrādāšanu, uzturēšanu un pieejamību atbilstoši Latvijas standartiem.

5) Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecībā ārvalstīs:

• pieņem pārsūtīšanai Tieslietu ministrijai iesniegumu par civilstāvokļa aktu reģistra ieraksta aktualizēšanu vai atjaunošanu;

• reģistrē ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulību gadījumā, ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība, vai citos steidzamos gadījumos, ja laulības noslēgšana dzimtsarakstu nodaļā vai attiecīgajā ārvalstī nav iespējama;

• reģistrē paziņotos dzimšanas un miršanas faktus;

• izsniedz civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus;

• iekļauj ziņas CARIS;

• pārsūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam personas iesniegumu par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu.

3. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas process

Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu regulē Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums. 2015., 2016.un 2017.gadā saskaņā ar datiem no IR, vārda, uzvārda un tautības ierakstu maiņas statistika ir šāda:

Gads

2015

2016

2017

Mainīts vārds vai uzvārds ar Dzimtsarakstu departamenta lēmumu

1430

1532

1255

Mainīta tautība ar Dzimtsarakstu departamenta lēmumu

34

32

31

Galvenie uzvārda maiņas iemesli ir vēlme iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā un iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu. Savukārt vārda maiņas iemesls visbiežāk ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā.

Shematiski vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas process ir šāds:

Shēmā lietoto abreviatūru skaidrojums:

PMLP

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

CARIS

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma

Dzdep

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments

DzN

Dzimtsarakstu nodaļa

IS

Informācijas sistēma

IR

Iedzīvotāju reģistrs

LVA

Latviešu valodas aģentūra

NA

Normatīvie akti

Shēmā redzams, ka pašreizējā procesā par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu iesnieguma saņemšana no personas un lēmuma pamatojošo dokumentu savākšana ir pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu kompetence (pamatprocesā), bet lēmuma pieņemšana ir Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta kompetence. Kopumā šāda procesa īstenošana var aizņemt līdz pat 47 dienām, un tikai pēc tam persona var doties uz PMLP, lai noformētu jaunu personu apliecinošu dokumentu.

4. Datu uzkrāšana Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā un tās funkcionalitāte

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepciju CARIS ir izveidota kā Vienotās migrācijas informācijas sistēmas apakšsistēma, papildinot Valsts informācijas sistēmas IR funkcionalitāti.

Tas dod iespēju reģistrēt civilstāvokļa aktus jebkurā pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs (turpmāk - pārstāvniecība), kā arī nodrošina nepārtrauktu aktuālu civilstāvokļa aktu reģistru pieejamību jebkurā pašvaldību dzimtsarakstu nodaļā, pārstāvniecībā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā un PMLP.

Pēc CARIS ieviešanas PMLP pārziņā ir divas informācijas sistēmas - CARIS un IR, kas apstrādā līdzīgas datu grupas, t.i.:

Dati, kas tiek uzkrāti IR

Datu apmaiņa starp IR un CARIS

Dati, kas tiek uzkrāti CARIS

Dzimšanas reģistrēšana

Jaundzimušā pirmuzskaite

Aktuāla Dzimšanas reģistra ziņu ievade
 

←

Neģenerējot personas kodu

Dzimšanas reģistrācijas brīdī no IR uz CARIS tiek padoti dati par personām ar personas kodu:

1. dati par māti, arī adrese un personu apliecinošu dokumentu (turpmāk - PAD)

2. dati par tēvu, arī adrese un PAD

5. ziņas par vecāku laulību,

6. dati par paziņotāju,

→

Ģenerējot personas kodu

IR nenonāk:

1. reizē dzimušie,

2. mātei pēc skaita bērns,

3. mātes vecums gados,

4. ziņas par dokumentu, uz kura pamata reģistrēta dzimšana (Ārstniecības iestādes izdota izziņa u.c.),

5. pamats ziņu ierakstīšanai par tēvu (laulība, paternitātes atzīšana),

6. dati par paziņotāju, tā saistība ar bērnu.
   

Vēsturiska Dzimšanas reģistra ziņu ievade

No IR uz CARIS tiek padoti dati par personām ar personas kodu.

→

  
 

Ziņas automātiski nenonāk IR, ja nepieciešams, jāievada manuāli.
   

Atkārtotas dzimšanas apliecības izdošana
 

←

IR automātiski nonāk ziņas par esošajā dienā izdotu atkārtotu dzimšanas apliecību
 

IR nenonāk ziņas par iesniegumu, uz kura pamata izsniegta apliecība.
   

Dzimšanas reģistra papildināšana/labošana
 

IR nenonāk ziņas par papildinājumu/ labojumu, ja nepieciešams, jāievada manuāli.

Miršanas reģistrācija

Miršanas reģistrācija

  

Miršanas reģistra ziņu ievade
 

Personai bez personas koda

Miršanas reģistrācijas brīdī personai ar personas kodu no IR uz CARIS tiek padoti:

1. dati par mirušo,

2. dati par mirušā vecākiem,

3. dati par paziņotāju, ja tam ir personas kods,

4. ziņas par mirušā ģimenes stāvokli un ziņas par laulāto, ja mirušā ģimenes stāvoklis ir "precējies".

←

Personai ar personas kodu

→

  

IR nenonāk:

1. mātes vecums pilni gadi (mirušam bērnam līdz 1 gada vecumam),

2. nāves cēlonis,

3. ziņas par dokumentu, uz kura pamata reģistrēta miršana (piem. Ārstniecības iestādes izdota izziņa),

4. dati par paziņotāju, tā saistība ar mirušo.
   

Vēsturiska Miršanas reģistra ziņu ievade

No IR uz CARIS tiek padoti dati par personām ar personas kodu.

→

  
 

Ziņas automātiski nenonāk IR, ja nepieciešams, jāievada manuāli.
   

Atkārtotas miršanas apliecības izdošana
 

←

IR automātiski nonāk ziņas par esošajā dienā izdotu atkārtotu miršanas apliecību par personu ar personas kodu.
 

IR nenonāk ziņas par iesniegumu, uz kura pamata izsniegta apliecība.
   

Miršanas reģistra papildināšana/labošana
 

←

IR automātiski nonāk ziņas par esošajā dienā veiktu papildinājumu/labojumu.
 

IR nenonāk ziņas par dokumentu, uz kura pamata veikts papildinājums.

Laulības reģistrācija

Laulības reģistrācija

←

Laulības reģistra ziņu ievade

Laulības reģistrācijas brīdī no IR uz CARIS tiek padoti dati par personām ar personas kodu:

1. dati par vīru, arī adrese un PAD,

2. dati par sievu, arī adrese un PAD,

3. dati par lieciniekiem.

→

  

IR nenonāk:

1. laulība pēc skaita vīram,

2. laulība pēc skaita sievai,

3. ziņas par dokumentiem (personas iesniegums, protokols par laulības noslēgšanu, izziņa par dokumentu pārbaudi u.c.),

4. dati par lieciniekiem.

Īpašs IR un CARIS sadarbības algoritms izveidots gadījumam, kad tiek pārreģistrēta baznīcā noslēgta laulība.
   

Vēsturiska laulības reģistra ziņu ievade

No IR uz CARIS tiek padoti dati par personām ar personas kodu.

→

  
 

Ziņas automātiski nenonāk IR, ja nepieciešams, jāievada manuāli.
   

Atkārtotas laulības apliecības izdošana
 

←

IR automātiski nonāk ziņas par esošajā dienā izdotu atkārtotu laulības apliecību.
 

IR nenonāk ziņas par iesniegumu, uz kura pamata izsniegta apliecība.

Ja ārzemēs noslēgta laulība tiek šķirta Latvijā, ziņas ievada tikai IR

  

Laulības reģistra papildināšana/labošana
   

Izmanto arī, lai ievadītu ziņas par laulības šķiršanu.
 

←

IR automātiski nonāk ziņas par aktuālu papildinājumu/labojumu

Īpašie gadījumi

IR uzkrāj datus:

par ārzemēs reģistrētu dzimšanu

par ārzemēs reģistrētu miršanu

par ārzemēs reģistrētu laulību

par ārzemēs mainīto vārdu, uzvārdu, tautību, dzimumu

CARIS īpašos gadījumos pārreģistrē ārzemēs reģistrētu dzimšanu, lai bērna interesēs varētu veikt dzimšanas reģistra papildinājumus/labojumus. Ziņas automātiski nenonāk IR.

Kā redzams tabulā, ir vairākas datu grupas, kas tiek uzkrātas IR un CARIS, kā arī ir dati, kas ir civilstāvokļa reģistra informācija, taču netiek uzkrāta CARIS, bet tikai IR, kas rada neizpratni klientam, ka noteiktos gadījumos informāciju, piemēram, par laulībām var saņemt no CARIS, t.i., dzimtsarakstu nodaļā, bet ir gadījumi (ja laulība slēgta vai šķirta ārvalstīs), kad to var saņemt no IR, t.i. PMLP.

Tāpat arī CARIS dzimšanas reģistrā papildinājumi tiek veikti un izmaiņas reģistrētas nepilngadīgām personām (līdz 18 gadu vecumam), piemēram, ja nepilngadīgai personai tiek veikta vārda, uzvārda maiņa, tad personas dzimšanas reģistrs tiek papildināts ar ziņām par šo notikumu, bet, ja uzvārda maiņa tiek veikta pilngadīgai personai, tad ziņas par uzvārda maiņu CARIS netiek reģistrētas, tās ievada tikai IR apakšsistēmā (Ministru kabineta noteikumu Nr.761 "Noteikumi par civilstāvokļa akta reģistriem" 9.punkts).

Ir izņēmuma gadījumi, kad CARIS dzimšanas reģistrā izmaiņas/labojumi tiek veikti arī pilngadīgām personām - piemēram, paternitātes atzīšana vai veicot personvārda pielīdzināšanu (personvārda formas variantu novēršana), kā arī izmaiņas saistītas ar dzimuma maiņu un iepriekš adoptētai personai mainot dzimšanas vietu un dzimšanas datumu atbilstoši sākotnējam ierakstam dzimšanas reģistrā (neatceļot adopciju).

Personas (bērna) vecāku vārds(i), uzvārds bērna dzimšanas reģistrā (CARIS) tiek ierakstīts, kā tas bija bērna sākotnējā dzimšanas reģistra ierakstā, un netiek mainīts pēc vecāku vārda, uzvārda maiņas, bet IR tiek mainīts. Izņēmums ir gadījums, kad bērna vecākiem, savstarpēji noslēdzot laulību, vecāki un bērns iegūst kopīgu uzvārdu - šajā gadījumā tiek mainīti dati arī CARIS.

Attiecīgi CARIS dzimšanas reģistrā personas pašas un tā vecāku personas dati var atšķirties no IR ierakstītajiem personu datiem.

CARIS vēsturiskajos laulību un miršanas reģistra ierakstos (reģistri pirms CARIS izveides) arī personas dati var nesakrist ar IR reģistrētās personas datiem, jo CARIS šīs ziņas iekļauj atbilstoši vēsturiskajā reģistrā ierakstītajiem datiem (piemēram, atšķirības personvārda rakstībā - Genadijs/Genādijs).

Galvenokārt problēmsituācijas rodas:

• Veicot izmaiņas dzimšanas reģistra ierakstā, papildinājumi un labojumi automātiski netiek ierakstīti IR. Pēc izmaiņu veikšanas CARIS dzimšanas reģistra izmaiņas vēl ir jāievada IR;

• Aktuālajam miršanas reģistra ierakstam visi nepieciešamie personas dati tiek pārņemti no IR bez iespējām tos koriģēt, tādēļ, ja IR dati ir nepilnīgi (piemēram, ārzemniekam nav norādīta personvārda atveide latviešu valodā) vai neprecīzi (piemērām, nekorekta personas dzimšanas vieta, personvārds IR neatbilst Latvijas izdotā personu apliecinošajā dokumentā ierakstītajām ziņām (Latvijas pilsoņu pases izdotas līdz 30.06.2002.)), tad dati vispirms jākoriģē IR un tikai tad var reģistrēt personas miršanu.

Sarežģītas darbības veicamas CARIS gadījumos, kad reģistrēta neatpazītas personas miršana, kura pēc laika tiek atpazīta, un ir arī ļoti reti gadījumi, kad tiek konstatēts, ka iepriekšējā atpazīšana bijusi kļūdaina un mirusī persona ir kļūdaini identificēta, tiek atpazīta cita persona. Tā kā Vienotās migrācijas informācijas sistēmas pamatā ir globālās identitātes un tām piesaistītie notikumi, tad šādā situācijā CARIS miršanas reģistra ieraksta izmaiņas nav iespējams ievadīt turpinājumu veidā, bet katru ierakstu atsevišķi, jo pie katra ieraksta ir piesaistīta cita personas identitāte (nezināmais mirušais/atpazītais mirušais).

5. Secinājumi par pašreizējo institucionālo pārvaldības modeli un procedūrām civilstāvokļa aktu reģistrācijas un vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas jomā

1) Pašreizējais institucionālais modelis rada risku par viena veida uzdevumu pārklāšanos starp iestādēm. Piemēram, saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 11.pantu Tieslietu ministrija uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vada dzimtsarakstu nodaļu, bet PMLP saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 8.pantu atbild par datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, apstrādi, glabāšanu, izmantošanu, pārraidīšanu, publicēšanu, atbilstību iesniegtajiem datiem, aktualizēšanu, labošanu, kā arī datu kvalitāti CARIS. Līdz ar to tas veicina to, ka viena jautājuma risināšanā (datu apstrādē) tiek iesaistītas abas institūcijas, kas nav lietderīgi un ir pretrunā mazas un efektīvas valsts pārvaldes modelim, kā arī var veicināt atšķirīgu interpretāciju un atšķirīgu iestāžu rīcību procesu nodrošināšanā. Piemēram, ir konstatēta atšķirīga pieeja personvārdu atveidē latviešu valodā, aktualizējot ziņas par sievietes uzvārdu pēc Latvijā noslēgtām laulībām, uzvārdam netiek pievienota sieviešu dzimtes galotne, bet tiek norādīts uzvārds ar vīriešu dzimtes galotni.

2) Lai gan normatīvajos aktos nav noteikts, ka PMLP ir tiesības uzraudzīt dzimtsarakstu nodaļu darbu, jo Tieslietu ministrija uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vada dzimtsarakstu nodaļas, tomēr jau šobrīd, konstatējot gadījumus, kad nepieciešams reaģēt uz kļūdām, PMLP informē Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu un dzimtsarakstu nodaļas gan nosūtot informāciju elektroniskā pastā, gan telefoniski, nevis izmantojot oficiālo saraksti. Tāpat PMLP informējusi Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentu par iespēju dokumentus ziņu aktualizēšanai IR nosūtīt, izmantojot elektronisko pastu. Minētais veicina racionālu un efektīvu resursu izmantošanu, kas nerada birokrātisko un administratīvo slogu, tādējādi ļaujot savlaicīgi rast risinājumu. Šāda kārtība tiek piemērota arī, ja Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments vai dzimtsarakstu nodaļas konstatē neatbilstošus vai kļūdainus datus IR - nekavējoties tiek informēta PMLP par konstatēto neatbilstību un dati IR tiek aktualizēti. Tādējādi dažādo subjektu iesaiste ļauj savlaicīgāk novērst kļūdas IR.

3) PMLP ir 12 valsts informācijas sistēmu (Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma, Darba atļauju reģistrs, Elektronisko dokumentu arhīvs, Iedzīvotāju reģistrs, Ielūgumu reģistrs, Izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistrs, Nacionālā vīzu informācijas sistēma, Patvēruma meklētāju reģistrs, Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma, Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēma, Uzturēšanās atļauju reģistrs un Vēlētāju reģistrs) turētājs un pārzinis. Visām iepriekš minētajām sistēmām PMLP ir arī biznesa procesu metodiskais vadītājs, izņemot vēlētāju reģistrēšanas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomās. Piemēram, iedzīvotāju uzskaites jomā, PMLP ir IR pārzinis un turētājs, kā arī metodiskais vadītājs, bet datus IR iekļauj un aktualizē gan pašvaldības, gan pārstāvniecības, gan Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments (par adoptētu bērnu), un šajā gadījumā PMLP ir tieša iespēja ietekmēt datu ievadītājus un izmantotājus, kas ļauj ātri reaģēt uz kļūdām, panākt kvalitatīvu datu esamību jau ievades procesā, nevis tos labojot. PMLP ir konstatējusi gadījumus, kad, reģistrējot bērna dzimšanu, dzimtsarakstu nodaļas ir prettiesiski noteikušas bērna tiesisko statusu, neievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus. Šādos gadījumos PMLP vēršas Tieslietu ministrijā, kas atbildīga par metodisko vadību, tādējādi radot birokrātisko un administratīvo slogu, kas savukārt paildzina lietas risināšanu un savlaicīgu kļūdu labošanu, it īpaši gadījumos, kad personai izsniegts civilstāvokļa akta reģistrācijas apliecinošs dokuments ar kļūdainiem datiem.

4) PMLP, kļūstot par CARIS pārzini un turētāju, papildus ir nākušās klāt funkcijas, kas saistītas ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu glabāšanu elektroniski CARIS, kas nozīmē, ka PMLP kā CARIS pārzinis un turētājs veic šo elektronisko reģistru arhīva formēšanu elektroniskā veidā. Savukārt Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumu vairs neglabā civilstāvokļa aktu reģistru otros eksemplārus papīra formā, kā tas bija līdz 2013.gadam.

5) Atsevišķos gadījumos notiek uzdevumu dublēšana, piemēram, adopcijas gadījums, kur gan PMLP, gan Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments veic vienādus uzdevumus. Piemēram, ja adoptētā dzimšanas reģistrs ir Latvijā, tad adopcijas (arī adopcijas atcelšanas) slepenības nodrošināšanu veic Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments sadarbībā ar PMLP. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments CARIS ievada adoptētā jauno dzimšanas reģistru un IR personas jauno pirmuzskaites ierakstu. Tikai gadījumos, ja adoptētā dzimšanas reģistrs nav Latvijā, adopcijas (arī adopcijas atcelšanas) slepenošanu veic PMLP. Gadījumos, ja adoptētā dzimšanas reģistrs ir valstī, kas neveic izmaiņas dzimšanas reģistros (piemēram, Lielbritānija), tad pirms adopcijas slepenošanas pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa veic ārzemēs dzimušā bērna dzimšanas pārreģistrēšanu Latvijā, un pēc tam Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments veic adopcijas slepenības nodrošināšanu.

6) Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas procesā shēmā redzami vairāki posmi, kas, iespējams, paildzina procesa laiku, piemēram:

• Saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu, pašvaldību dzimtsarakstu nodaļa no Sodu reģistra pieprasa izrakstu par personas sodāmību un Sodu reģistrs sniedz atbildi 10 darba dienu laikā. Tātad normatīvais akts paredz šo uzdevumu veikt maksimāli 10 darba dienās, taču praksē gan Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam, gan dzimtsarakstu nodaļām ir tiešsaistes piekļuve Sodu reģistram, kas nodrošina nekavējošu ziņu saņemšanu par personas sodāmību. Izņēmums ir tās dažas dzimtsarakstu nodaļas, kas vēl nav noslēgušas līgumu par tiešsaistes piekļuvi Sodu reģistram.

• Visos vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas gadījumos (neatkarīgi no to sarežģītības) procesa īstenošanā tiek iesaistītas divas iestādes - pašvaldība, kas pieņem personas iesniegumu un to pamatojošos dokumentus, un Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments, kas pieņem lēmumu atļaut vai neatļaut mainīt vārdu, uzvārdu vai tautības ierakstu.

7) Lai gan Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums paredz, ka, lai saņemtu jaunu personu apliecinošu dokumentu, persona 30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par atļauju mainīt vārdu vai uzvārdu, iesniedz šo lēmumu PMLP, tomēr faktiski personu apliecinošs dokuments ir kļuvis nederīgs jau ar vārda, uzvārda vai tautības ieraksta (ja iepriekšējais tautības ieraksts bija norādīts pasē) maiņas brīdi, jo mainījušās personu apliecinošā dokumentā norādītās ziņas.

8) PMLP atsevišķos gadījumos veic līdzīgus uzdevumus saistībā ar bērna reģistrāciju un vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu:

• veicot iedzīvotāju uzskaiti, aktualizē datus par personas tautības ieraksta maiņu, kā arī aktualizē ziņas par personas vārda, uzvārda maiņu, kas veikta ārvalstīs, tādējādi veicot izmaiņas datos, kurus reģistrē civilstāvokļa aktu reģistros, proti, noslēgtas vai šķirtas laulības, veiktas vārda vai uzvārda (vārda un uzvārda) maiņas. Tāpat PMLP aktualizē ziņas par dzimšanas un miršanas faktiem un dzimuma maiņu, ja tā veikta ārvalstu institūcijās;

• nosakot personas tiesisko statusu, veic arī personvārdu atveidi un pielīdzināšanu atbilstoši Valsts valodas likumam un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem, kā arī nodrošina pārstāvību tiesā strīdos par personvārdu atveidi;

• aktualizē ziņas par personas tautības ierakstu (maina no "neizvēlēta" vai "nezināma" uz augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās);

• sniedz pašvaldībām metodisko vadību par dzīvesvietas deklarēšanu, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī bērna tiesiskā statusa noteikšanu veicot bērna dzimšanas reģistrāciju;

• glabā fizisko personu reģistrācijas lietas gan papīra versijā, gan elektroniski.

III Piedāvātie risinājumi

Lai sekmētu efektīva institucionālās pārvaldības modeļa vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā ieviešanu, ziņojums ietver trīs risinājumu variantus. Pirmais un otrais risinājums ietver funkciju pārdali starp iestādēm, kas iesaistītas vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļu aktu reģistrācijas procesā. Trešajā risinājumā piedāvāts uzlabot procedūru vārda, uzvārda un tautības ieraksta un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā īstenošanas efektivitāti, veidojot vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas un iedzīvotāju reģistrācijas atbalsta informācijas sistēmu - Fizisko personu reģistru.

1. risinājums

1. Veikt reorganizāciju, pārdalot funkcijas starp Tieslietu ministriju un PMLP civilstāvokļa aktu reģistrācijas un vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas jomā, nošķirot politikas veidošanu no izpildfunkcijas civilstāvokļa aktu reģistrēšanas jomā, tādējādi nosakot, ka:

1.1. Tieslietu ministrijas kompetence ir:

• plānot, un izstrādāt civilstāvokļa aktu reģistrācijas politiku;

• izstrādāt tiesību aktu, instrukciju, nostāju, attīstības plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektu civilstāvokļa aktu reģistrācijas politikas jomā;

• sniegt viedokli par nacionālo pozīciju un instrukciju projektiem civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā;

1.2. PMLP kompetence ir:

• koordinēt politikas ieviešanu civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā;

• izstrādāt civilstāvokļa aktu reģistrācijas politikas rezultatīvos rādītājus, kā arī apkopot un analizēt informāciju par to izpildi;

• uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī metodiski vadīt dzimtsarakstu nodaļas;

• aktualizēt civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus un izsniegt atkārtotus civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecinošus dokumentus;

• nodrošināt reliģisko konfesiju vadību ar laulības apliecību veidlapām;

• organizēt un vadīt apmācības dzimtsarakstu nodaļu un pārstāvniecību amatpersonām un darbiniekiem civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā;

• sniegt maksas pakalpojumus, kas saistīti ar ziņu sniegšanu no civilstāvokļa aktu reģistriem;

• iekļaut ziņas IR un CARIS par bērna adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu, par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu vai par civilstāvokļa aktu reģistrācijas ieraksta anulēšanu;

• izstrādāt procedūras, kas regulē normatīvo aktu ieviešanu vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas un civilstāvokļa aktu reģistrācijas jomā;

• realizēt civilstāvokļa aktu uzskaites un glabāšanas funkcijas, kā arī organizēt dokumentu nodošanu pastāvīgā glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā.

2. Paredzēt iespēju iedzīvotājiem iesniegt iesniegumu par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu ne tikai dzimtsarakstu nodaļās, bet arī PMLP teritoriālajās nodaļās un noteikt, ka lēmumu par atļauju mainīt vārdu, uzvārdu vai tautības ierakstu pieņem tikai PMLP, un ieviest šādus vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas procesus:

2.1. Vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņa process PMLP vienkāršajos gadījumos (īstenošanas ilgums - 1 diena), piemēram:

• persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu;

• persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;

• persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību, vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu;

• persona vēlas mainīt savu tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās un informācija par radniecību un radinieka tautību pieejama informācijas sistēmās.

Shēmā lietoto abreviatūru skaidrojums:

PMLP

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

DzN

Dzimtsarakstu nodaļa

FPR

Fizisko personu reģistrs

2.2. Vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas process sarežģītos gadījumos, proti, persona nav iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus un PMLP lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju nevar iegūt no informācijas sistēmām, piemēram:

• persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;

• vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;

• persona vēlas mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās un radinieka dati nav iekļauti IR.

Shēmā lietoto abreviatūru skaidrojums:

PMLP

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

CARIS

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēma

Dzdep

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments

DzN

Dzimtsarakstu nodaļa

IS

Informācijas sistēma

IR

Iedzīvotāju reģistrs

LVA

Latviešu valodas aģentūra

3. pārveidot CARIS un IR darbības procesu funkcionalitāti, izveidojot vienotu Fizisko personu reģistru. Tādējādi Fizisko personu reģistrs ietvers gan civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesus un iedzīvotāju reģistrācijas procesus. Vienota Fizisko personu reģistra ieviešana nodrošinās procesu viengabalainību un datu integritāti, kā arī kopējus principus datu apstrādei un uzglabāšanai. Vienota Fizisko personu reģistra izveidei nav nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums, jo tā izstrāde ir iespējama ERAF projekta "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" ietvaros.

Detalizētāka informācija par Fizisko personu reģistra izveidi tiek sniegta 3.risinājuma aprakstā.

1.risinājuma ietekme uz problēmas risināšanu:

Priekšrocības

• Nododot PMLP Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta uzdevumus civilstāvokļa aktu reģistrācijas politikas ieviešanas jomā, tiks nodrošināta vienveidīga tiesību normu piemērošanas prakse datu iekļaušanā un aktualizēšanā par Latvijas valstspiederīgajiem, neatkarīgi no to dzimšanas, laulību norises vai miršanas vietas, un atbilstīga datu kvalitāte;

• ieviešot efektīvus IKT risinājumus, nodrošināti vienkāršāki, ērtāki un efektīvāki iedzīvotāju uzskaites un civilstāvokļa aktu reģistrācijas, vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas biznesa procesi;

• kopēji principi datu apstrādei, kas nodrošina Vispārīgās Fizisko personu datu aizsardzības regulas principu ievērošanu un novērš šobrīd esošo IR un CARIS datu dublēšanos;

• samazinātas informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas un vienkāršota to uzturēšana;

• iespēja apvienot iedzīvotāju uzskaiti un civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentāciju vienuviet un vienas iestādes ietvaros (PMLP), kas arī ir datu avoti PMLP pārziņā esošajām informācijas sistēmām;

• personai ir iespējas vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu un personu apliecinoša dokumenta noformēšanu veikt vienā iestādē, kas ļauj saīsināt vienkāršos gadījumos vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu un personu apliecinoša dokumenta noformēšanu līdz 1 dienai, bet neliedzot personai iespēju saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu 30 dienu laikā pēc pozitīva lēmuma par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu, kā tas ir paredzēts šobrīd;

• paplašināts to vietu skaits, kur persona var iesniegt iesniegumu vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņai;

• funkcijas ir nodotas iestādei (PMLP), kurai ir pieredze līdzīgu uzdevumu veikšanā, tai skaitā sadarbībā ar pašvaldībām, veicot metodisko vadību dzīvesvietas deklarēšanas jomā;

• vienlaikus ar vārda, uzvārda maiņas iesniegumu, personai PMLP būtu pieejami vairāki citi pakalpojumi (personu apliecinoša dokumenta noformēšana un personas koda maiņa), samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem.

Trūkumi

• funkciju pārdale palielina risku plānošanas, tai skaitā, budžeta plānošanas procesā, tas ir, par budžeta izstrādi atbildīgā tiktu noteikta Tieslietu ministrija, savukārt budžeta izlietojuma un tā lietderības novērtējums nonāktu cita resora pārziņā;

• tiktu izjaukts atbildības balanss, tas ir, politikas plānošanas prakse paredz, ka politikas mērķi raksturo arī budžeta izpildes rādītāji - finansiālo iespēju princips, bet nodalot starp ministrijām politikas plānošanu un atsevišķu uzdevumu īstenošanu, Tieslietu ministrijai nebūtu iespējams norobežoties no finanšu izlietojuma atbildības, kaut arī tā neuzrauga tā izlietojumu;

• rastos neskaidrības un problēmas brīdī, kad nozarēm būs jāpārskata savi finanšu izdevumi samazinājuma virzienā - šādā gadījumā resursu pārdales princips resora ietvaros nesniegs vajadzīgo atbalstu;

• ņemot vērā, ka pārdalāmās funkcijas pēc rakstura ir dinamiskas, kas periodiski pārskatāmas, maināmas un uzlabojamas, politikas ieviesējs (PMLP) pieprasītu politikas izmaiņas Tieslietu ministrijai, kas sākotnēji šo politiku ir izstrādājusi;

• funkciju pārdale būtiski samazinās sabiedrībai iespēju orientēties iestādes kompetencē un nošķirt iestādes atbildības robežas, ņemot vērā, ka atbildība par konkrētu politikas jomu pamatā nozīmē to, ka ministrija atbild par visu nozari un kontrolē arī tās būtiskos procesus;

• nepieciešams informācijas sistēmu lietotājiem nodrošināt papildu apmācības, lai ieviestu modernizētos biznesa procesus;

• nepieciešams salīdzinoši liels administratīvā darba ieguldījums, lai nodrošinātu 1. risinājuma ieviešanu;

• piedāvātais risinājums par Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļas un arhīvā esošās dokumentācijas nodošana PMLP īstermiņā nedod valsts budžeta ietaupījumus un administratīvā sloga samazinājumu;

• PMLP un dzimtsarakstu nodaļu funkciju dublēšanās vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesnieguma no personas pieņemšanā.

Nepieciešamie grozījumi

• Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā;

• Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā;

• Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumam, Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumam un Fizisko personu reģistra likumam pakārtotajos normatīvajos aktos;

• Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta noteikumos Nr.474 "Tieslietu ministrijas nolikums" un Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.811 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums".

Veicamās darbības

• Veikt reorganizāciju, pārdalot funkcijas civilstāvokļa aktu reģistrācijas un vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas jomā starp Tieslietu ministriju un PMLP;

• pārveidot vai no jauna izveidot PMLP, Tieslietu ministrijas un dzimtsarakstu nodaļu darba procesus civilstāvokļa aktu reģistrācijas, vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas, iedzīvotāju uzskaites jomā, kā arī izstrādāt iestāžu iekšējos normatīvos aktus;

• reorganizēt CARIS un IR saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu;

• īstenot projektu "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija", izveidojot vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas un iedzīvotāju reģistrācijas atbalsta sistēmu Fizisko personu reģistrā;

• veikt nepieciešamo darbinieku apmācību.

Finansējuma avoti

• Valsts budžeta līdzekļi.

• Ārvalstu finanšu instrumenti.

Lai nodrošinātu 1.risinājuma ieviešanu:

• PMLP papildus ir nepieciešams:

- 7 amata vietas, no kurām 3 darbinieki veiktu civilstāvokļa aktu reģistrācijas, kā arī vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas metodisko vadību un kontroli, un 4 darbinieki veiktu civilstāvokļa aktu reģistrācijas arhīva funkciju nodrošināšanu;

- civilstāvokļu aktu reģistrācijas arhīva darbībai nepieciešamais materiāltehniskais aprīkojums un pakalpojumi arhīva izvietošanai;

- civilstāvokļu aktu reģistrācijai nepieciešamās veidlapas;

- PMLP nav nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums Fizisko personu reģistra izveidei, jo tā izstrāde ir iespējama ERAF projekta "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" ietvaros, kuram jau ir apstiprinātas īstenošanas izmaksas. Plašāku informāciju par Fizisko personu reģistra ieviešanu skatīt 3.risinājuma aprakstā.

• Tieslietu ministrijai nepieciešams:

- saglabāt 8 amata vietas civilstāvokļu aktu reģistrācijas un vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas politikas izstrādei;

- saglabāt nepieciešamo finansējumu 8 darba vietu uzturēšanai.

2. risinājums

Īstenot daļēji 1.risinājumu, t.i.,:

1. paredzēt iespēju iedzīvotājiem iesniegt iesniegumu par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu ne tikai dzimtsarakstu nodaļās, bet arī PMLP teritoriālajās nodaļās un noteikt, ka lēmumu par atļauju mainīt vārdu, uzvārdu vai tautības ierakstu pieņem tikai PMLP, un ieviest 1.risinājuma 2.punktā norādītos vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas procesus.

2. pārveidot CARIS un IR darbības procesu funkcionalitāti, izveidojot vienotu Fizisko personu reģistru. Tādējādi Fizisko personu reģistrs ietvers gan civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesus un iedzīvotāju reģistrācijas procesus. Vienota Fizisko personu reģistra ieviešana nodrošinās procesu viengabalainību un datu integritāti, kā arī kopējus principus datu apstrādei un uzglabāšanai. Vienota Fizisko personu reģistra izveidei nav nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, jo tā izstrāde ir iespējama ERAF projekta "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" ietvaros.

Detalizētāka informācija par Fizisko personu reģistra izveidi tiek sniegta 3.risinājuma aprakstā.

2.risinājuma ietekme uz problēmas risināšanu:

Priekšrocības

• ieviešot efektīvus IKT risinājumus, nodrošināti vienkāršāki, ērtāki un efektīvāki iedzīvotāju uzskaites un civilstāvokļa aktu reģistrācijas, vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas procesi;

• kopēji principi datu apstrādei, kas nodrošina Vispārīgās Fizisko personu datu aizsardzības regulas principu ievērošanu un novērš šobrīd esošo IR un CARIS datu dublēšanos;

• samazinātas informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas un vienkāršota to uzturēšana;

• personai ir iespējas vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu un personu apliecinoša dokumenta noformēšanu veikt vienā iestādē, kas ļauj saīsināt vienkāršos gadījumos vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu un personu apliecinoša dokumenta noformēšanu līdz 1 dienai;

• paplašināts to vietu skaits, kur persona var iesniegt iesniegumu vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņai;

• vienlaikus ar vārda, uzvārda maiņas iesniegumu, personai PMLP būtu pieejami vairāki citi pakalpojumi (personu apliecinoša dokumenta noformēšana un personas koda maiņa), samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem;

• īstenots Saeimas apstiprinātā konceptuālā dokumenta "Latvijas izaugsmes modelis. Cilvēks pirmajā vietā" viens no galvenajiem principiem - nodrošināt pakalpojumu pēc iespējas pieejamāku un vienkāršāku Latvijas iedzīvotājiem.

Trūkumi

• informācijas sistēmu lietotājiem nepieciešams nodrošināt papildus apmācības, lai ieviestu modernizētos biznesa procesus;

• tāpat sarežģītākos vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas gadījumos papildu dokumenti jāpieprasa citai iestādei;

• PMLP un dzimtsarakstu nodaļu funkciju dublēšanās vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesnieguma no personas pieņemšanā.

Nepieciešamie grozījumi

• Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā;

• Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā;

• Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumam, Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumam un Fizisko personu reģistra likumam pakārtotajos normatīvajos aktos;

• Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 16.augusta noteikumos Nr.474 "Tieslietu ministrijas nolikums" un Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.811 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums".

Veicamās darbības

• reorganizēt CARIS un IR saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu;

• īstenot projektu "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija", izveidojot vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas un iedzīvotāju reģistrācijas atbalsta sistēmu Fizisko personu reģistrā;

• nepieciešams pārveidot un no jauna izveidot PMLP, Tieslietu ministrijas un dzimtsarakstu nodaļu darba procesus civilstāvokļa aktu reģistrācijas, vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas, iedzīvotāju uzskaites jomā, kā arī izstrādāt iestāžu iekšējos normatīvos aktus;

• nepieciešamas darbinieku apmācības.

Finansējuma avoti

• Valsts budžeta līdzekļi.

• Ārvalstu finanšu instrumenti.

Lai nodrošinātu 2.risinājumu ieviešanu:

• PMLP nav nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums ne personāla atlīdzībai (jo papildus funkcijas tiktu veiktas esošo personālresursu ietvaros), ne Fizisko personu reģistra izveidei, jo tā izstrāde ir iespējama Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) projekta "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" ietvaros, kuram jau ir apstiprinātas īstenošanas izmaksas. Plašāku informāciju par Fizisko personu reģistra ieviešanu skatīt 3.risinājuma aprakstā.

• Tieslietu ministrijai ir saglabājamas esošās 14 amata vietas un tām paredzētā atlīdzība 240 997 euro apmērā un esošais finansējums 14 amata vietu nodrošināšanai un precēm un pakalpojumiem 157 449 euro apmērā.

3. risinājums

Pārveidot CARIS un IR darbības procesu funkcionalitāti, izveidojot vienotu Fizisko personu reģistru. Tādējādi Fizisko personu reģistrs ietvers gan civilstāvokļa aktu reģistrācijas procesus un iedzīvotāju reģistrācijas procesus. Šis risinājums nodrošinās, ka netiek nošķirta politikas plānošana no politikas ieviešanas, tiks saglabātas abas funkcijas viena resora ietvaros, tādējādi neradot risku plānošanas, tai skaitā, budžeta plānošanas procesā, vienlaikus tiks ieviests moderns IKT risinājums, nodrošināti vienkāršāki, ērtāki un efektīvāki iedzīvotāju uzskaites un civilstāvokļa aktu reģistrācijas, vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas biznesa procesi.

Fizisko personu reģistra izveidei nav nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, jo tā izstrāde ir iespējama ERAF projekta "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" ietvaros. Šī risinājuma ieviešana nemaina amata vietu skaitu PMLP un Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā, amata vietu skaits paliek nemainīgs un papildu amata vietas nav nepieciešamas.

Vienotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas un iedzīvotāju reģistrācijas atbalsta sistēmas izveidošana uzlabos civilstāvokļa aktu informācijas aprites procesus attiecībā uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas būtību un pamatprincipu ieviešanu. Tiks ievēroti Vispārīgā datu aizsardzības regulā noteiktie nosacījumi attiecībā uz personas datu apstrādes principu ievērošanu. Informācijas sistēmas izstrādes brīdī tiks nodrošināta integrēta datu aizsardzība. Informācijas sistēmas tehniskajā risinājumā tiks paredzēts, ka informācijas sistēmas lietotājam tiks nodrošināta iespēja vienas informācijas sistēmas ietvaros veikt nepieciešamās darbības attiecīgā civilstāvokļa akta reģistrēšanai, tādējādi minimizējot pieejamos datus tādā apjomā, kāds tas ir nepieciešams attiecīgajā procesā, kas pretēji pašreizējai situācijai, kad lietotājam, veicot civilstāvokļa akta reģistrāciju, ir nepieciešama piekļuve divām sistēmām, tādējādi radot papildu laika resursu patēriņu un dubultu personas datu apstrādi. Tāpat CARIS un IR informācijas sistēmu apvienošana optimizēs PMLP pārziņā esošo informācijas sistēmu arhitektūru, samazinot valsts informācijas sistēmu skaitu un vienotā platformā integrējot dažādu informācijas resursu apstrādi, tādējādi sekmējot racionālu IKT pārvaldību.

Jāuzsver, ka 2018.gada 8.martā PMLP ir noslēgusi Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk - CFLA) par ERAF projekta "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" īstenošanu.

3.risinājuma ietekme uz problēmas risināšanu:

Priekšrocības

• netiek nošķirta politikas plānošana no politikas ieviešanas, saglabājot abas funkcijas viena resora ietvaros, tādējādi neradot risku plānošanas, tai skaitā, budžeta plānošanas procesā;

• ņemot vērā, ka politikas ieviešanas funkcijas pēc rakstura ir dinamiskas, kas periodiski pārskatāmas, maināmas un uzlabojamas, ir viegli veikt politikas izmaiņas, jo politiku izstrādā tas pats resors, kas to ievieš;

• sabiedrībai ir vieglāk orientēties iestāžu kompetencē;

• neveicot sarežģītus administratīvus reorganizācijas procesus, lai pārveidotu un uzlabotu procedūras civilstāvokļa aktu un vārda, uzvārda un tautības maiņas procesos, bet, uzlabojot jau iedibināto labo sadarbības praksi starp PMLP un TM Dzimtsarakstu departamentu, vienlaikus ieviešot modernus IKT risinājumus, tiek nodrošināti vienkāršāki, ērtāki un efektīvāki iedzīvotāju uzskaites un civilstāvokļa aktu reģistrācijas, vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas biznesa procesi;

• risinājums ļaus arī turpmāk pilnveidot sadarbību starp PMLP un TM Dzimtsarakstu departamentu, lai uzlabotu klientu apkalpošanu;

• ievēroti kopēji principi datu apstrādei, kas nodrošina Vispārīgās Fizisko personu datu aizsardzības regulas principu ievērošanu un novērš šobrīd esošo IR un CARIS datu dublēšanos;

• samazinātas informācijas sistēmu uzturēšanas izmaksas un vienkāršota to uzturēšana;

• salīdzinoši ar nelielu administratīvā darba ieguldījumi, panākts valsts budžeta ietaupījums un mazināts administratīvais slogs CARIS un IR lietotājiem.

Trūkumi

• informācijas sistēmu lietotājiem nepieciešams nodrošināt papildus apmācības, lai ieviestu modernizētos biznesa procesus;

• risinājums nepiedāvā klientiem ērtākus pakalpojumus civilstāvokļu aktu reģistrācijas un vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas jomā.

Nepieciešamie grozījumi

• Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā;

• Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumam un Fizisko personu reģistra likumam pakārtotajos normatīvajos aktos.

Veicamās darbības

• īstenot projektu "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija", izveidojot vienotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas un iedzīvotāju reģistrācijas atbalsta sistēmu Fizisko personu reģistrā;

• līdz ar CARIS un IR funkcionalitāšu apvienošanu Fizisko personu reģistrā, nepieciešams pārveidot PMLP, Tieslietu ministrijas un dzimtsarakstu nodaļu darba procesus civilstāvokļa aktu reģistrācijas, iedzīvotāju uzskaites jomā;

• nepieciešamas darbinieku apmācības.

Finansējuma avoti

• Valsts budžeta līdzekļi.

• Ārvalstu finanšu instrumenti

Lai ieviestu 3.risinājumu, PMLP nav nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums. 3.risinājuma ietekme uz valsts budžetu ir jāskata kontekstā ar ERAF projektu "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija", kas ietver sevī ne tikai Fizisko personu reģistra izveidošanu, bet arī Personu statusu reģistra un citu jaunu IKT risinājumu izveidošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 22.maija rīkojumu Nr.243 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 7.0. versija)" Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas (turpmāk - FPRIS) uzturēšanas izmaksas šobrīd ir noteiktas 449 953 euro gadā, kuru daļa (161 144 euro) tiks segta no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" pieejamiem resursiem IR un CARIS uzturēšanai, un daļa (288 809 euro) tiktu pieprasīta papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Taču, ja tiks pieņemts 3.risinājums, tad CARIS un IR apvienošanas rezultātā FPRIS uzturēšanai nepieciešamā summa varētu samazināties par 35 000 euro gadā, tātad FPRIS uzturēšanai papildus būs jāpieprasa nevis 288 809 euro, bet 253 809 euro. Valsts budžeta izmaksu ietaupījums šajā risinājuma variantā parādās tikai plānotajās pieprasāmajās FPRIS uzturēšanās izmaksās, sākot no 2021.gada:

Ar MK 22.05.2017. rīkojumu Nr.243 apstiprinātās FPRIS uzturēšanas izmaksas

FPRIS uzturēšanas izmaksas, ja tiek ieviests 3.risinājums

Plānotais valsts budžeta ietaupījums

1

2

3 = 1 - 2

449 953 euro

414 953 euro

35 000 euro

IV Ietekme uz problēmas risināšanu

1. risinājuma ietekme

1. Ietekme uz administratīvo slogu:

Ziņojuma 1. un 2.risinājuma varianta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Mērķgrupas aptuvenais skaitliskais lielums 1 281 persona (atbilstoši statistikas datiem tik personu 2017.gadā mainīja vārdu, uzvārdu vai tautību), no tiem 31 persona manīja tautības ierakstu.

Attiecībā uz vienu un to pašu datu ievadi gan CARIS, gan IR -mērķgrupas aptuvenais skaitliskais lielums 3 000 gadījumu gadā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments.

Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Gadījumā, ja persona ieradīsies PMLP ar iesniegumu par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu un lēmums varēs tikt pieņemts uzreiz (piemēram, esošo uzvārdu maina uz laulātā), tad uzreiz varēs tikt iesniegts iesniegums personu apliecinoša dokumenta noformēšanai, līdz ar to personai samazināsies administratīvais slogs.

Pārējos gadījumos, kad persona neierodas PMLP, bet pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā vai arī lēmums par vārda, uzvārda maiņu nevar tikt pieņemts uzreiz, jo nepieciešama papildu dokumentu iegūšana, pārbaude, administratīvais slogs nesamazinās.

Aktualizējot datus tikai Fizisko personu reģistrā, nevis atsevišķos gadījumos (piemēram, veicot dzimšanas akta ieraksta labojumus) CARIS un IR, pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām samazināsies slogs, tas ir, patērētais laiks datu apstrādei.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Līdz šim:

Mērķgrupas lielums vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņai - 1 281 persona gadā;

Ievērojot to, ka tautības maiņas gadījumā personu apliecinošs dokuments jāmaina, ja tautības ieraksts ir bijis ierakstīts personu apliecinošā dokumentā un tas ir izvēles ieraksts, tad personu apliecinoša dokumenta noformēšanai, izsniegšanai - mērķgrupas skaitliskais lielums varētu būt 1 260 persona gadā (vārda, uzvārda maiņa 1 255 + 5 tautības maiņas).

Personai:

C1 (nokļūšanai pašvaldībā dokumentu iesniegšanai) = atalgojums 4,47 euro/h x 1h x 1 281 gadījumu gadā = 5 726 euro

C2 (iesnieguma iesniegšana) = atalgojums 4,47 euro/h x 0,25h (15 min) x 1 281 gadījumu gadā = 1 432euro

C3 (nokļūšanai PMLP personu apliecinoša dokumenta noformēšanai) = atalgojums 4,47 euro/h x 1h x 1 260 gadījumu gadā = 5 632 euro

C4 (personu apliecinoša dokumenta noformēšana) = atalgojums 4,47 euro/h x 0,25 h (15 min) x 1 260 gadījumu gadā = 1 408 euro

C5 (nokļūšanai PMLP personu apliecinoša dokumenta saņemšanai) = atalgojums 4,47 euro/h x 1h x 1 260 gadījumu gadā = 5 632 euro

C6 (personu apliecinoša dokumenta saņemšana) = atalgojums 4,47 euro/h x 0,25 h (15 min) x 1 260 gadījumu gadā = 1 408 euro

C (personai kopā) = C1 + C2 + C3 + C4 + C5 + C6 = 21 238 euro

Iestādei:

C1 (pašvaldība) = atalgojums 5,09 euro/h x 3h (iesnieguma pieņemšana, apstrāde (papildu dokumentu pieprasīšana, informācijas pārbaude) un nosūtīšana Tieslietu ministrijas dzimtsarakstu departamentam) x 1 281 gadījumu gadā = 19 561 euro

C2 (Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments) = atalgojums 5,09 euro/h x 4 h (lēmuma pieņemšanai, ņemot vērā, ka ir gan sarežģītāki, gan vieglāki gadījumi, kad papildu pārbaude nav nepieciešama) x 1 281 gadījumu gadā = 26 081 euro

C3 (PMLP) = atalgojums 5,09 euro/h x 0,5 h (personu apliecinoša dokumenta noformēšana un izsniegšana) x 1 260 gadījumu gadā = 3 207 euro

C4 (pašvaldībā datu ievade CARIS un IR) = atalgojums 5,09 euro/h x 0,08h (5 min) x 3 000 gadījumu gadā = 1 222 euro

C (iestādēm kopā) = C1 + C2 + C3 + C4= 50 071 euro

C (kopā) = 21 238 euro + 50 071 euro = 71 309 euro

Pēc risinājuma īstenošanas:

Mērķgrupas:

Pārvaldē - pieņemot, ka no visiem gadījumiem 90% ir vieglie gadījumi (laulātā uzvārda iegūšana vai pievienošana esošajam, pirmslaulības uzvārda iegūšana) un vidēji 75% no veiklajiem gadījumiem varētu ierasties PMLP iesniegt iesniegumu vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņai un uzreiz noformēt personu apliecinošu dokumentu, tad mērķgrupas skaitliskais lielums varētu būt - 865 personas gadā.

Tad pašvaldībā iesniegumus iesniegtu - 416 personas gadā.

Personai:

C1 (nokļūšanai pašvaldībā dokumentu iesniegšanai) = atalgojums 4,47 euro/h x 1h x 416 gadījumu gadā = 1 860 euro

C2 (iesnieguma iesniegšana) = atalgojums 4,47 euro/h x 0,25h (15 min) x 416 gadījumu gadā = 465 euro

C3 (nokļūšanai PMLP personu apliecinoša dokumenta noformēšanai) = atalgojums 4,47 euro/h x 1h x 416 gadījumu gadā = 1 860 euro

C4 (personu apliecinoša dokumenta noformēšana) = atalgojums 4,47 euro/h x 0,25 h (15 min) x 416 gadījumu gadā = 465 euro

C5 (nokļūšanai PMLP personu apliecinoša dokumenta saņemšanai) = atalgojums 4,47 euro/h x 1h x 416 gadījumu gadā = 1 860 euro

C6 (personu apliecinoša dokumenta saņemšana) = atalgojums 4,47 euro/h x 0,25 h (15 min) x 416 gadījumu gadā = 465 euro

C7 (nokļūšanai PMLP dokumentu iesniegšanai vārda, uzvārda maiņai un personu apliecinoša dokumenta noformēšanai) = atalgojums 4,47 euro/h x 1h x 865 gadījumu gadā = 3 867 euro

C8 (iesnieguma iesniegšana un personu apliecinoša dokumenta noformēšana) = atalgojums 4,47 euro/h x 0,5h (30 min) x 865 gadījumu gadā = 1 933 euro

C9 (personu apliecinoša dokumenta saņemšana) = atalgojums 4,47 euro/h x 0,25 h (15 min) x 865 gadījumu gadā = 967 euro

C (personai kopā) = C1 + C2 + C3 + C4 + C5 + C6 + C7 + C8 + C9 = 13 742 euro

Iestādei:

C1 (pašvaldība) = atalgojums 5,09 euro/h x 3h (iesnieguma pieņemšana, apstrāde (papildu dokumentu pieprasīšana, informācijas pārbaude) un nosūtīšana PMLP) x 416 gadījumu gadā = 6 352 euro

C2 (PMLP - lēmuma pieņemšanai, kad nepieciešama papildu dokumentu pieprasīšana, izskatīšana) = atalgojums 5,09 euro/h x 3 h x 416 gadījumu gadā = 6 352 euro

C3 (PMLP - personu apliecinoša dokumenta noformēšana un izsniegšana) = atalgojums 5,09 euro/h x 0,5 h x 416 gadījumu gadā = 1 059 euro

C4 (iesnieguma pieņemšana, ziņu pārbaude informācijas sistēmās un vārda, uzvārda, tautības ieraksta maiņa (izsniedzot apliecinājumu), personu apliecinoša dokumenta noformēšana) = atalgojums 5,09 euro/h x 0,5 h (30 min) x 865 gadījumu gadā = 2 201 euro

C5 (personu apliecinoša dokumenta izsniegšana) = atalgojums 5,09 euro/h x 0,25 h (15 min) x 865 gadījumu gadā = 1 101 euro

C6 (pašvaldībā datu ievade CARIS un IR) = 0

C (iestādēm kopā) = C1 + C2 + C3 + C4 + C5 + C6 = 17 065 euro

C (kopā) = 13 742 euro + 17 065 euro = 30 807 euro

Realizējot 1. vai 2.risinājuma variantu administratīvo izmaksu samazinājums būtu par 40 502 euro, no tām 7 496 euro personām un 33 006 euro iestādēm.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

Nav.

2. Ietekme uz budžetu:

Projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2018.gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2019.gads

2020.gads

2021.gads

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019. gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020. gadam

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020. gadam

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Budžeta ieņēmumi

561 738

0

561 738

0

561 738

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

561 738

0

561 738

0

561 738

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi

561 738

0

561 738

204 895

561 738

204 895

458 704

2.1. valsts pamatbudžets

561 738

0

561 738

204 895

561 738

204 895

458 704

2.1.1. Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogramma 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde"

161 144

0

161 144

295 298

161 144

295 298

549 107

2.1.2. Tieslietu ministrijas budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"

400 594

0

400 594

-90 4031

400 594

-90 4031

-90 4031

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme

0

0

0

-204 895

0

-204 895

-458 704

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

-204 895

0

-204 895

-458 704

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme

X

0

X

-204 895

X

-204 895

-458 704

5.1. valsts pamatbudžets

0

-204 895

-204 895

-458 704

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Iekšlietu ministrijai (PMLP, budžeta apakšprogramma 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde") nepieciešams finansējums šādā apmērā:

2019.gadā 295 298 euro (papildus);

2020.gadā 295 298 euro (papildus);

2021.gadā un turpmāk ik gadu kopā: 549 107 euro (papildus) un 161 144 euro piešķirtā finansējuma ietvaros (kopā 710 251 euro):

tajā skaitā 295 298 euro (papildus) un 253 809 euro (papildus) (449 953 euro (Ministru kabineta 2017.gada 22.maija rīkojuma Nr.243 4.punkts) - 161 144 euro (budžeta programmas 11.01.00 ietvaros) un - 35 000 euro (plānotais finansējuma ietaupījums)).

1. Atlīdzībai kopā 142 897 euro (IKK-1000) t.sk.:

1.1. atalgojumam kopā 109 396 euro (IKK-1100), t.sk.:

- amatalga septiņām amata vietām (mēnešalgas kopsumma gadā - 91164 euro):

○ vadītājs, profesiju kods 121305, 35. saime, IVA līmenis, 11.mēnešalgu grupa 3.kvalifikācijas pakāpe, 1382 euro - 1382 euro x 12 mēn = 16584 euro; (izdevumu klasifikācijas kods 1114 - valsts civildienesta ierēdņu mēnešalga);

○ 1 vadošais vecākais referents, profesiju kods 242203, 35.saime, III līmenis, 10.mēnešalgu grupa, 3.kvalifikācijas pakāpe, 1200 euro - 1200 euro x 12 mēn = 14 400 euro; (izdevumu klasifikācijas kods 1114 - valsts civildienesta ierēdņu mēnešalga);

○ 1 vecākais referents, profesiju kods 242203, 35.saime, II līmenis, 9.mēnešalgu grupa, 3.kvalifikācijas pakāpe, 1015 euro - 1015 euro x12 mēn = 12180 euro; (izdevumu klasifikācijas kods 1114 - valsts civildienesta ierēdņu mēnešalga);

○ vadītāja vietnieks, profesiju kods 121304, 18.1. saime, IVA līmenis, 11.mēnešalgu grupa 3.kvalifikācijas pakāpe, 1300 euro - 1300 euro x 12 mēn = 15600 euro; (izdevumu klasifikācijas kods 1119 - pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga));

○ 3 referenti, 242204, 18.1. saime, IIA līmenis, 8.mēnešalgu grupa 3.kvalifikācijas pakāpe, 900 euro - 900 euro x 3 x 12 mēn = 32 400 euro; (izdevumu klasifikācijas kods 1119 - pārējo darbinieku mēnešalga (darba alga).

- vispārējās piemaksas 10% apmērā no plānotās mēnešalgas kopsummas gadā euro - 91164 euro x 10% = 9116 euro (izdevumu klasifikācijas kods 1147 - piemaksa par papildu darbu);

- naudas balvas, prēmijas 10% apmērā no plānotās mēnešalgas kopsummas gadā euro - 91164 euro x 10% = 9116 euro (izdevumu klasifikācijas kods 1148 - prēmijas un naudas balvas).

1.2. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas 33 501 euro, t.sk.:

- sociālās garantijas 5% apmērā no plānotās mēnešalgas kopsummas gadā euro - 91164 euro x 5% = 4558 euro (izdevumu klasifikācijas kods 1221 - darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas);

- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - 91164 euro + 9116 euro + 9116 euro + 4558 euro= 113954 euro x 24,09% = 27 452 euro (izdevumu klasifikācijas kods 1210 - darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksas);

- veselības apdrošināšanas polises kopā - 213 euro x 7 = 1491 euro (izdevumu klasifikācijas kods 1227 - darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai)

2. Precēm un pakalpojumiem, t.sk. arhīva telpu uzturēšanai, kopā 152 401 euro, t.sk.:

EKK

Vidējās izmaksas, euro

darbinieku skaits

mēn.

Kopā, euro

2210

Izdevumi par sakaru pakalpojumiem (t.sk.internets)

56

7

12

5 723

2222

Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju

1.88

7

12

158

2310

Izdevumi par biroja un kancelejas preču iegādi

10

7

12

895

2350

Izdevumi par saimniecības preču iegādi

5

7

12

420

Vidējās izmaksas mēn., euro

mēn.

2223

Izdevumi par elektroenerģiju

416.81

12

5 001

Izmaksas 1 veidlapai, euro

Vidēji gadā veidlapas (skaits)

2310

Civilstāvokļu aktu reģistrācijai nepieciešamo veidlapu iegādes izmaksas

0.36

3350

1 216

Vidējās izmaksas, euro/m2

m2

2240

Izdevumi par telpu uzturēšana (uzkopšana)

1.00

585.73

12

7 029

2260

Izdevumi par telpu noma

18.15

585.73

12

127 572

2221

Izdevumi par apkuri

1.07

585.73

7

4 387

3. Fizisko personu reģistra uzturēšanai, sākot ar 2021.gadu, nepieciešams:

1) 161 144 euro no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" pieejamiem resursiem IR un CARIS uzturēšanai;

2) 253 809 euro jāpieprasa papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Kopā 414 953 euro, tai skaitā:

1) sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi (146 cilvēkdienas) 79 497 euro (146 c/d x 450 euro + PVN );

2) sistēmas pielāgošanas pakalpojumi (310 cilvēkdienas) 168 795 euro (310 c/d x 450 euro + PVN);

3) sistēmas drošības pārbaudēm 60 000 euro (sistēmas auditi pēc sistēmas nodošanas ekspluatācijā), atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām", PMLP ārējais audits būs jāveic reizi 2 gados;

4) Oracle DBVS licences 36 300 euro;

5) datu centru programmatūras uzturēšanas izdevumi 70 361 euro.

Tieslietu ministrijai nepieciešamais valsts budžeta finansējums (piešķirtā finansējuma ietvaros), sākot ar 2019.gadu, ir 310 191 euro (400 594 euro - 90 403 euro), t.sk.:

1. Atlīdzībai kopā 157 978 euro:

Amata nosaukums

Amatu skaits

EKK

Mēnešalgas noteikšanas kritēriji

Mēnešalga, euro

Mēn. skaits

Gadā kopā, euro

Saime

Līmenis

Grupa

Kategorija

Direktors

1

1114

36

V

14

3

1 992

12

23 904

Nodaļas vadītājs

1

1114

36

IV

13

3

1 643

12

19 716

Jurists

3

1114

36

III

12

3

1 248

12

44 928

Juriskonsults

1

1114

35

III

10

3

914

12

10 968

Juriskonsults

1

1114

35

III

10

2

870

12

10 440

Juriskonsults

1

1114

35

III

10

1

660

12

7 920

kopā:

8

Atalgojums kopā:

117 876

novērtēšanas prēmijas 60% no mēnešalgas vienreiz gadā:

4 396

VSAOI,24.09%:

30 338

atvaļinājuma pabalsts

3 664

veselības apdrošināšna

1 704

Atlīdzība kopā:

157 978

2. Precēm un pakalpojumiem kopā 152 213 euro, t.sk.:

EKK

Vidējās izmaksas, euro

darbinieku skaits

mēn.

Kopā, euro

2210

Izdevumi par sakaru pakalpojumiem (t.sk.internets)

68.13

8

12

6 540

2222

Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju

1.88

8

12

180

2310

Izdevumi par biroja un kancelejas preču iegādi

10.65

8

12

1 022

2350

Izdevumi par saimniecības preču iegādi

5

8

12

480

Vidējās izmaksas mēn., euro

mēn.

2223

Izdevumi par elektroenerģiju

416.81

12

5 002

Vidējās izmaksas, euro/m2

m2

2240

Izdevumi par telpu uzturēšana (uzkopšana)

1.00

585.73

12

7 029

2260

Izdevumi par telpu noma

18.15

585.73

12

127 572

2221

Izdevumi par apkuri

1.07

585.73

7

4 387

3. Līdzekļu ietaupījums, kas tiks novirzīts citu Tieslietu ministrijas funkciju izpildei, 90 403 euro, t.sk.:

1) Atlīdzība par 6 amata vietām 83 019 euro:

Amata nosaukums

Amatu skaits

EKK

Mēnešalgas noteikšanas kritēriji

Mēnešalga, euro

Mēn. skaits

Gadā kopā, euro

Saime

Līmenis

Grupa

Kategorija

Nodaļas vadītājs

1

1114

18.1

IV A

11

3

1 262

12

15 144

Juriskonsults

1

1114

21

III A

9

3

911

12

10 932

Referents

3

1119

18.1

II A

8

3

831

12

29 916

Referents

1

1119

18.1

II A

8

1

502

12

6 024

kopā:

6

Atalgojums kopā:

62 016

novērtēšanas prēmijas 60% no mēnešalgas vienreiz gadā:

2 104

VSAOI,24.09%:

15 869

atvaļinājuma pabalsts

1 753

veselības apdrošināšna

1 278

Atlīdzība kopā:

83 019

2) Preces un pakalpojumi 7 384 euro:

EKK

Vidējās izmaksas, euro

darbinieku skaits

mēn.

Kopā, euro

2210

Izdevumi par sakaru pakalpojumiem (t.sk.internets)

68.13

6

12

4 905

2222

Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju

1.88

6

12

135

2310

Izdevumi par biroja un kancelejas preču iegādi

10.65

6

12

767

2350

Izdevumi par saimniecības preču iegādi

5

6

12

360

Izmaksas 1 veidlapai, euro

Vidēji gadā veidlapas (skaits)

2310

Civilstāvokļu aktu reģistrācijai nepieciešamo veidlapu iegādes izmaksas

0.36

3350

1216

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Amata vietu skaita izmaiņas

1.risinājuma varianta realizēšanai būtu nepieciešams:

1) PMLP papildu 7 štata vietas.

2) Tieslietu ministrijai no šobrīd esošajām 14 amata vietām saglabāt 8 amata vietas civilstāvokļa aktu reģistrācijas un vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas politikas plānošanai.

8. Cita informācija

Realizējot 1.risinājuma variantu Iekšlietu ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, sākot ar 2019.gadu 295 298 euro apmērā, bet no 2021.gada 549 107 euro apmērā.

Tieslietu ministrija līdzekļu ietaupījumu 90 403 euro apmērā novirzīs citu Tieslietu ministrijas funkciju izpildei.

Tāpat papildu valsts budžeta līdzekļu ietaupījums šajā risinājuma variantā ir plānotajās pieprasāmajās FPRIS uzturēšanās izmaksās, sākot no 2021.gada:

 

Ar MK 22.05.2017. rīkojumu Nr.243 apstiprinātās FPRIS uzturēšanas izmaksas

FPRIS uzturēšanas izmaksas, ja tiek ieviests 3.risinājums

Plānotais valsts budžeta ietaupījums

1

2

3 = 1 - 2

IS uzturēšana saskaņā ar PMLP budžetu kārtējam gadam

161 144 euro

161 144 euro

0 euro

Papildus pieprasāmais finansējums IS uzturēšanai

288 809 euro

253 809 euro

35 000 euro

KOPĀ:

449 953 euro

414 953 euro

35 000 euro

2. risinājuma ietekme

1. ietekme uz administratīvo slogu - administratīvo izmaksu samazinājums 2.risinājuma variantam būtu par 40 502 euro, no tām 7 496 euro personām un 33 006 euro iestādēm, detalizēts aprēķins norādīts pie 1.risinājuma ietekmes.

2. ietekme uz budžetu:

Projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2018.gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2019.gads

2020.gads

2021.gads

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019.gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.gadam

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.gadam

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Budžeta ieņēmumi

561 738

0

561 738

0

561 738

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

561 738

0

561 738

0

561 738

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi

561 738

0

561 738

0

561 738

0

251 662

2.1. valsts pamatbudžets

561 738

0

561 738

0

561 738

0

251 662

2.1.1. Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogramma 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde"

161 144

0

161 144

0

161 144

0

253 809

2.1.2. Tieslietu ministrijas budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"

400 594

0

400 594

-21472

400 594

-21472

-21472

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme

0

0

0

2 147

0

2 147

-251 662

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

2 147

0

2 147

-251 662

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme

X

0

X

2 147

X

2 147

-251 662

5.1. valsts pamatbudžets

0

2 147

2 147

-251 662

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Iekšlietu ministrijai (PMLP, budžeta apakšprogramma 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde") nepieciešams finansējums šādā apmērā:

2021.gadā un turpmāk ik gadu kopā: 253 809 euro (papildus) un 161 144 euro piešķirtā finansējuma ietvaros (kopā 414 953 euro):

tajā skaitā 253 809 euro (papildus) (449 953 euro (Ministru kabineta 2017.gada 22.maija rīkojuma Nr.243 4.punkts) - 161 144 euro (budžeta programmas 11.01.00 ietvaros) un - 35 000 euro (plānotais finansējuma ietaupījums)).

Iekšlietu ministrijas Fizisko personu reģistra uzturēšanai, sākot ar 2021.gadu, nepieciešams:

1) 161 144 euro apmērā tiks segta no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" pieejamiem resursiem IR un CARIS uzturēšanai;

2) 253 809 euro jāpieprasa papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Kopā 414 953 euro, tai skaitā:

1) sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi (146 cilvēkdienas) 79 497 euro (146 c/d x 450 euro + PVN );

2) sistēmas pielāgošanas pakalpojumi (310 cilvēkdienas) 168 795 euro (310 c/d x 450 euro + PVN);

3) sistēmas drošības pārbaudēm 60 000 euro (sistēmas auditi pēc sistēmas nodošanas ekspluatācijā), atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām", PMLP ārējais audits būs jāveic reizi 2 gados.

4) Oracle DBVS licences 36 300 euro;

5) datu centru programmatūras uzturēšanas izdevumi 70 361 euro.

Tieslietu ministrijai nepieciešamais valsts budžeta finansējums (piešķirtā finansējuma ietvaros), sākot ar 2019.gadu, ir 398 447 euro (400 594 euro - 2 147 euro), t. sk:

1. Atlīdzībai - 240 997 euro:

Amata nosaukums

Amatu skaits

EKK

Mēnešalgas noteikšanas kritēriji

Mēnešalga, euro

Mēn.skaits

Gadā kopā, euro

Saime

Līmenis

Grupa

Kategorija

Direktors

1

1114

36

V

14

3

1 992

12

23 904

Nodaļas vadītājs

1

1114

36

IV

13

3

1 643

12

19 716

Jurists

3

1114

36

III

12

3

1 248

12

44 928

Juriskonsults

1

1114

35

III

10

3

914

12

10 968

Juriskonsults

1

1114

35

III

10

2

870

12

10 440

Juriskonsults

1

1114

35

III

10

1

660

12

7 920

Nodaļas vadītājs

1

1114

18.1

IV A

11

3

1 262

12

15 144

Juriskonsults

1

1114

21

III A

9

3

911

12

10 932

Referents

3

1119

18.1

II A

8

3

831

12

29 916

Referents

1

1119

18.1

II A

8

1

502

12

6 024

kopā:

14

Atalgojums kopā:

179 892

novērtēšanas prēmijas 60% no mēnešalgas vienreiz gadā:

6 500

VSAOI,24.09%:

46 207

atvaļinājuma pabalsts

5 417

veselības apdrošināšana

2 982

Atlīdzība kopā:

240 997

2. Precēm un pakalpojumiem 157 449 euro:

EKK

Vidējās izmaksas, euro

darbinieku skaits

mēn.

Kopā, euro

2210

Izdevumi par sakaru pakalpojumiem (t.sk.internets)

56

14

12

9 408

2222

Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju

1.88

14

12

316

2310

Izdevumi par biroja un kancelejas preču iegādi

10

14

12

1 680

2350

Izdevumi par saimniecības preču iegādi

5

14

12

840

Vidējās izmaksas mēn., euro

mēn.

2223

Izdevumi par elektroenerģiju

416.81

12

5 002

Izmaksas 1 veidlapai, euro

Vidēji gadā veidlapas (skaits)

2310

Civilstāvokļu aktu reģistrācijai nepieciešamo veidlapu iegādes izmaksas

0.36

3350

1216

Vidējās izmaksas, euro/m2

m2

2240

Izdevumi par telpu uzturēšana (uzkopšana)

1.00

585.73

12

7 029

2260

Izdevumi par telpu noma

18.15

585.73

12

127 572

2221

Izdevumi par apkuri

1.07

585.73

7

4 387

3. Tieslietu ministrijas valsts budžeta līdzekļu ietaupījums vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas jomā, kas tiks novirzīts citu Tieslietu ministrijas funkciju izpildei 2147 euro:

Vidēji gadā, skaits

Vidējās izmaksas
1 lēmumam, euro

Kopā,
euro

2210

Pasta pakalpojumi (ierakstīta vēstule gan iekšzemes, gan ārvalstīs)

2 038

Ierakstītās vēstules iekšzemē

1390

1.4

1 946

Ierakstītās vēstules ārvalstīs

48

1.92

92

2310

Izdevumi par biroja un kancelejas preču iegādi

109

Papīrs lēmumu sagatavošanai

1438

0.006

9

Aploksnes lēmuma nosūtīšanai

1438

0.07

101

Kopā:

2 147

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Amata vietu skaita izmaiņas

Amata skaita izmaiņu nav.

8. Cita informācija

Ietaupītos līdzekļus 2 147 euro apmērā Tieslietu ministrija novirzīs citu Tieslietu ministrijas funkciju izpildei.

Tāpat papildu valsts budžeta līdzekļu ietaupījums šajā risinājuma variantā ir plānotajās pieprasāmajās FPRIS uzturēšanās izmaksās, sākot no 2021.gada 35 000 euro apmērā:

 

Ar MK 22.05.2017. rīkojumu Nr.243 apstiprinātās FPRIS uzturēšanas izmaksas

FPRIS uzturēšanas izmaksas, ja tiek ieviests 3.risinājums

Plānotais valsts budžeta ietaupījums

1

2

3 = 1 - 2

IS uzturēšana saskaņā ar PMLP budžetu kārtējam gadam

161 144 euro

161 144 euro

0 euro

Papildus pieprasāmais finansējums IS uzturēšanai

288 809 euro

253 809 euro

35 000 euro

KOPĀ:

449 953 euro

414 953 euro

35 000 euro

3. risinājuma ietekme

1. ietekme uz administratīvo slogu:

Ziņojuma 3.risinājuma varianta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Mērķgrupas aptuvenais skaitliskais lielums 3 000 gadījumu gadā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments.

Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Aktualizējot datus tikai Fizisko personu reģistrā, nevis atsevišķos gadījumos (piemēram, veicot dzimšanas akta ieraksta labojumus) CARIS un IR, pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām samazināsies slogs, tas ir, patērētais laiks datu apstrādei.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Līdz šim:

Iestādei: C (pašvaldība) = atalgojums 5,09 euro/h x 0,08h (5 min) x 3 000 gadījumu gadā = 1 222 euro

Pēc risinājuma īstenošanas:

Iestādei: C = 0

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

Nav.

2. Ietekme uz valsts budžetu:

Projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2018.gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2019.gads

2020.gads

2021.gads

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019. gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020. gadam

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020. gadam

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Budžeta ieņēmumi

561 738

0

561 738

0

561 738

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

561 738

0

561 738

0

561 738

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi

561 738

0

561 738

0

561 738

0

253 809

2.1. valsts pamatbudžets

561 738

0

561 738

0

561 738

0

253 809

2.1.1. Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogramma 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde"

161 144

0

161 144

0

161 144

0

253 809

2.1.2. Tieslietu ministrijas budžeta programma 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"

400 594

0

400 594

0

400 594

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme

0

0

0

0

0

0

-253 809

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

0

-253 809

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme

X

0

X

0

X

0

-253 809

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

-253 809

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Iekšlietu ministrijai (PMLP, budžeta apakšprogramma 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde") nepieciešams finansējums šādā apmērā:

2021.gadā un turpmāk ik gadu kopā: 253 809 euro (papildus) un 161 144 euro piešķirtā finansējuma ietvaros (kopā 414 953 euro):

tajā skaitā 253 809 euro (papildus) (449 953 euro (Ministru kabineta 2017.gada 22.maija rīkojuma Nr.243 4.punkts) - 161 144 euro (budžeta programmas 11.01.00 ietvaros) un - 35 000 euro (plānotais finansējuma ietaupījums)).

Iekšlietu ministrijai Fizisko personu reģistra uzturēšanai, sākot ar 2021.gadu, nepieciešams:

1) 161 144 euro apmērā tiks segta no Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde" pieejamiem resursiem IR un CARIS uzturēšanai;

2) 253 809 euro jāpieprasa papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Kopā 414 953 euro, tai skaitā:

1) sistēmas problēmu, kļūdu novēršanas un profilaktiskās uzturēšanas pakalpojumi (146 cilvēkdienas) 79 497 euro (146 c/d x 450 euro + PVN );

2) sistēmas pielāgošanas pakalpojumi (310 cilvēkdienas) 168 795 euro (310 c/d x 450 euro + PVN);

3) sistēmas drošības pārbaudes 60 000 euro (sistēmas auditi pēc sistēmas nodošanas ekspluatācijā), atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām", PMLP ārējais audits būs jāveic reizi 2 gados;

4) Oracle DBVS licences 36 300 euro;

5) datu centru programmatūras uzturēšanas izdevumi 70 361 euro.

3.risinājuma īstenošanai nav ietekmes uz Tieslietu ministrijai plānoto finansējumu. Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam (2018.gadam) plānots finansējums 400 594 euro apmērā, tajā skaitā:

240 997 euro atlīdzībai 14 amata vietām;

159 597 euro precēm un pakalpojumiem.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Amata vietu skaita izmaiņas

Amata skaita izmaiņu nav.

8. Cita informācija

Nav.

Valsts budžeta izmaksu ietaupījums šajā risinājuma variantā parādās tikai plānotajās pieprasāmajās FPRIS uzturēšanās izmaksās, sākot no 2021.gada 35 000 euro apmērā:

 

Ar MK 22.05.2017. rīkojumu Nr.243 apstiprinātās FPRIS uzturēšanas izmaksas

FPRIS uzturēšanas izmaksas, ja tiek ieviests 3.risinājums

Plānotais valsts budžeta ietaupījums

1

2

3 = 1 - 2

IS uzturēšana saskaņā ar PMLP budžetu kārtējam gadam

161 144 euro

161 144 euro

0 euro

Papildus pieprasāmais finansējums IS uzturēšanai

288 809 euro

253 809 euro

35 000 euro

KOPĀ:

449 953 euro

414 953 euro

35 000 euro

V Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Risinājums

Risinājums (risinājuma varianti)

Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums

Nepieciešamais papildu finansējums

Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta)

2018

2019

2020

2019

2020

2021

turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta)

turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta)

Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā

                      

tajā skaitā

                      

1.risinājums

    

561 738

561 738

561 738

295 298

295 298

549 107

  

549 107

  
 

Iekšlietu ministrija

11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde"

161 144

161 144

161 144

295 298

295 298

549 107

x

549 107

x
 

Tieslietu ministrija

97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"

400 594

400 594

400 594

0

0

0

x

0

x
 

Pašvaldību budžets

x

0

0

0

0

0

0

x

x

x

2.risinājums

    

561 738

561 738

561 738

0

0

253 809

  

253 809

  
 

Iekšlietu ministrija

11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde"

161 144

161 144

161 144

0

0

253 809

x

253 809

x
 

Tieslietu ministrija

97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"

400 594

400 594

400 594

0

0

0

x

0

x
 

Pašvaldību budžets

x

0

0

0

0

0

0

x

x

x

3.risinājums

    

561 738

561 738

561 738

0

0

253 809

  

253 809

  
 

Iekšlietu ministrija

11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde"

161 144

161 144

161 144

0

0

253 809

x

253 809

x
 

Tieslietu ministrija

97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana"

400 594

400 594

400 594

0

0

0

x

0

x
 

Pašvaldību budžets

x

0

0

0

0

0

0

x

x

x

Secinājumi:

Vērtējot visus risinājuma variantus, redzams, ka:

1. 1.risinājums nerada finanšu ietaupījumu, kā arī tā īstenošana ir sarežģīta. Šī risinājuma ieviešana nozares politikas īstenošanas ietvaros izjauc atbildības balansu starp politikas plānošanu un ieviešanu, nenodrošina stratēģijas attīstību, budžeta plānošanu vienā virzienā un izpratnē, kā arī šis risinājums samazina sabiedrībai iespēju orientēties iestāžu kompetencēs un nošķirt iestāžu atbildības robežas. 1.risinājuma ieviešanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi amata vietu uzturēšanai.

2. 2.risinājums rada klientiem draudzīgākas procedūras, ir vienkāršāk ieviešams kā 1.risinājums un pēc projekta "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" ieviešanas tiek plānots informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumu samazinājums, tomēr jāuzsver, ka arī pašreiz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments strādā pie normatīvā regulējuma pilnveides, lai vienkāršotu vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas procedūras un samazinātu administratīvo slogu sabiedrībai jau esošajā procedūrā.

3. 3.risinājuma īstenošana ir iespējama projekta "Fizisko personu datu pakalpojumu modernizācija" ietvaros, kuram jau ir piešķirts finansējums, nepalielinot šī projekta īstenošanas izmaksas, un pēc projekta ieviešanas tiek plānots informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumu samazinājums. Šis risinājums paralēli Tieslietu ministrijas pašreiz izstrādātajiem normatīvā regulējuma pilnveidojumiem vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas jomā arī nodrošina ne tikai ārējiem klientiem draudzīgākas procedūras, bet arī samazina administratīvo slogu iestāžu savstarpējā sadarbībā, kā arī tā ieviešana ir salīdzinoši vienkārša un neprasa papildus administratīvos un finanšu resursus.

4. Visos risinājumos ietvertā Fizisko personu reģistra izstrāde ilgtermiņā rada 35 000 euro ietaupījumu gadā pieprasāmajās informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksās, sākot no 2021.gada.

Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija atbalsta 3.risinājumu, kas ļauj paaugstināt valsts pārvaldes darba efektivitāti, ieviešot modernus IKT risinājumus, tādējādi vienkāršojot administratīvās darbības. Tāpat CARIS un IR informācijas sistēmu apvienošana optimizēs PMLP pārziņā esošo informācijas sistēmu arhitektūru, samazinot pastāvīgu informācijas sistēmu skaitu un vienotā platformā integrējot dažādu informācijas resursu apstrādi, tādējādi sekmējot racionālu IKT pārvaldību.

1 Līdzekļu ietaupījums, kas tiks novirzīts citu Tieslietu ministrijas funkciju izpildei.

2 Tieslietu ministrijas valsts budžeta līdzekļu ietaupījums vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas jomā, kas tiks novirzīts citu Tieslietu ministrijas funkciju izpildei.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

06.07.2018
Pašvaldību saistošie noteikumi
Administratīvās atbildības ceļvedis
Pilnā versija Par Likumi.lv
X logo facebook logo youtube logo instagram logo
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"