Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.07.2020. - 08.09.2022. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Dobeles novada domes 2022. gada 26. maija saistošos noteikumus Nr. 20 "Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Dobeles novadā".
Tērvetes novada domes saistošie noteikumi Nr. 11

Tērvetes novada Tērvetes pagastā 2017. gada 29. jūnijā
Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Tērvetes novadā
APSTIPRINĀTI
ar Tērvetes novada domes
2017. gada 29. jūnija sēdes lēmumu (prot. Nr. 13, 3. §),
ar precizējumiem
2017. gada 27. jūlija sēdē (prot. Nr. 14, 10. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
15. panta pirmās daļas 1. punktu, 43. panta pirmās daļas
11. punktu un trešo daļu, Ūdenssaimniecības
pakalpojumu likuma
6. panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tai skaitā prasības komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, tai skaitā, prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā, brīvkrānu un ugunsdzēsības ierīču lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, tai skaitā līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.4. administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

2. Noteikumos ietvertie termini lietoti Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un saistīto normatīvo aktu izpratnē.

3. Lietoto terminu skaidrojums:

3.1. Pakalpojumu lietotājs – nekustamā īpašuma īpašnieks (dzīvokļu īpašumu mājā – visi dzīvokļu īpašnieki) vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu Pakalpojuma līgumu;

3.2. Pakalpojuma līgums – sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgums starp Pakalpojumu lietotāju un Pakalpojumu sniedzēju par noteikta veida sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas, lietošanas, uzskaites un norēķinu kārtību, kā arī abu pušu tiesībām, pienākumiem un atbildības robežām;

3.3. Tīklu apkalpošanas robežu akts – Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja parakstīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra Pakalpojuma līguma puse (pusēm vienojoties, tās var būt arī ārpus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas piederības robežas);

3.4. Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei – ūdens patēriņa norma vienam iedzīvotājam (litri diennaktī) atbilstoši noteikumu Pielikumam Nr. 2.

4. Noteikumu mērķis ir noteikt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu (turpmāk – ūdenssaimniecības pakalpojumi) sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu Pakalpojumu lietotājus ar nepārtrauktiem pakalpojumiem, uzlabotu vides situāciju Tērvetes novada pašvaldībā un dabas resursu racionālu izmantošanu.

5. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Tērvetes novada pašvaldības teritorijā.

6. Šie noteikumi neattiecas uz lietus notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas šķirt sistēmā un uz decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem.

II. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli vai būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes un centralizētajai kanalizācijas sistēmai

7. Kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un centralizētajai kanalizācijas sistēmai nosaka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, saistītie Ministru kabineta noteikumi un šie noteikumi.

8. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, iesniedzot Pakalpojumu sniedzējam aizpildītu tehnisko noteikumu saņemšanas pieprasījumu, papildus normatīvajos aktos noteiktajam pievieno nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja piekrišanu personas datu apstrādei un pastāvīgai uzglabāšanai, kas ietverti tehnisko noteikumu pieprasījumā.

9. Ja nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, pieprasot tehniskos noteikumus, ir parādu saistības par Pakalpojumu sniedzēja sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, Pakalpojumu sniedzējs var atteikt izsniegt tehniskos noteikumus līdz minēto parādu saistību nokārtošanai.

10. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir 2 gadi.

11. Nekustamā īpašuma pieslēgšana centralizētās ūdensapgādes sistēmai un centralizētās kanalizācijas sistēmai ir obligāta zemes gabalam jaunbūves būvniecības gadījumā, ja piegulstošajā ielā atrodas centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīkli, un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas.

12. Ja ūdens padeve ēkā paredzēta no divām neatkarīgām ārējās ūdensapgādes sistēmām (piemēram: no vietējās akas vai urbuma un centralizētās ūdensapgādes sistēmas), to savienošanas vietā jābūt vismaz 50 mm lielam strūklas pārtraukumam vai speciālam pretvārstam, kas nodrošina strūklas pārtraukumu. Abus ievadus drīkst savienot tieši, ja tajos ierīko īscauruli, kura jāizņem, ja darbojas otrs ievads.

13. Sanitāri tehniskās ierīces (piemēram: traps grīdā, izlietne, duša vai sēdpods), kas novietotas zemāk par tuvākās skatakas vāka līmeni (piemēram pagrabos), jāpievieno atsevišķai kanalizācijas sistēmai, izolēti no augstāk izvietoto telpu kanalizācijas, izbūvējot atsevišķu izlaidi un ierīkojot uz tās elektrificētu aizbīdni, kuru automātiski vada kanalizācijas caurulē ievietots signāldevējs, vai speciālu vienvirziena vārstu. Aiz aizbīdņa vai vārsta ūdens tecēšanas virzienā pieļaujams pievienot augstāk novietoto stāvu kanalizācijas sistēmas.

14. Pēc ievada un/vai izvada izbūves pabeigšanas nekustamā īpašuma īpašnieks Pakalpojumu sniedzējam iesniedz:

14.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā;

14.2. aktu par komercuzskaites mēraparāta mezgla pieņemšanu.

15. Pēc nekustamā īpašuma izvada izbūves līdz centralizētajam kanalizācijas tīklam, nekustamā īpašuma īpašnieka vai valdītāja pienākums ir likvidēt viņa īpašumā esošās būves un sistēmas, kuras tika izmantotas nekustamajā īpašumā radīto komunālo notekūdeņu uzkrāšanai un var radīt kaitējumu videi.

16. Ja ūdensvada ievadu vai kanalizācijas izvadu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nav iespējams pievienot tīklu izvietojuma dēļ, tad Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut nekustamā īpašuma īpašniekam kā Blakuslietotājam pievadu pievienot pie cita Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes (aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla) un kanalizācijas cauruļvadiem, tai skaitā šķērsojot cita īpašnieka nekustamo īpašumu, ja šāda pievienošana ir rakstveidā saskaņota ar zemes īpašnieku un Pakalpojumu lietotāju, un šāda pievienošana nepasliktina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma saņemšanu citiem Pakalpojumu lietotājiem. Šādā gadījumā ir jābūt saskaņotam tīklu apkalpošanas robežu aktam un noslēgtam līgumam starp Blakuslietotāju un Pakalpojumu lietotāju.

17. Ja nav iespējams komercuzskaites mēraparāta mezglu izbūvēt normatīvajos aktos noteiktajā vietā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut to izbūvēt Pakalpojumu sniedzēja noteiktajā vietā ēkas pagrabā tiešā ūdensvada ievada tuvumā.

18. Pēc komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves, Pakalpojumu sniedzējs uzstāda verificētu komercuzskaites mēraparātu, kas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

19. Pakalpojumu lietotājs atlīdzina Pakalpojumu sniedzējam izdevumus komercuzskaites mēraparāta zādzības vai bojāšanas gadījumā, pēc to faktiskiem apmēriem, kas saistīti ar jauna komercuzskaites mēraparāta iegādi un uzstādīšanu, izņemot gadījumus, kad komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vieta ir ārpus Pakalpojumu lietotāja atbildības robežas.

III. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības
3.1. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu piederība un uzturēšana

20. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā ir:

20.1. maģistrālie un sadalošie ūdensvada tīkli;

20.2. ūdens ieguves urbumi, ūdens attīrīšanas iekārtas, ūdens spiedienu paaugstinošas sūkņu stacijas, ūdenstorņi, rezervuāri;

20.3. maģistrālie un sadalošie kanalizācijas tīkli;

20.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, kanalizācijas spiedvadi, pašteces kanalizācijas tīkli;

20.5. iepriekš minētajos apakšpunktos minēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos esošās skatakas, kontrolakas, cauruļvadu armatūra, hidranti un hidrantu plāksnītes;

20.6. komercuzskaites mēraparāti.

21. Pakalpojumu sniedzēja apkalpes zonā var tikt slēgts apkalpošanas līgums par ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūras daļas uzturēšanu, kuras nav Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā, noslēdzot rakstveida līgumu par pakalpojuma sniegšanu, kas nav atzīstams par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu, un kas tiek sniegts par samaksu, kas noteikta pusēm vienojoties pakalpojuma sniegšanas līgumā.

22. Pēc saskaņošanas ar Pakalpojumu lietotāju Pakalpojumu sniedzējs savu sistēmu uzturēšanai ir tiesīgs jebkurā laikā apsekot Pakalpojumu lietotāja nekustamo īpašumu, lai pārliecinātos par ūdensapgādes un kanalizācijas inženierbūvju ekspluatācijas drošību un atbilstību ekspluatācijas noteikumiem.

23. Gadījumā, ja Pakalpojumu sniedzējs konstatē centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas drošas ekspluatācijas apdraudējuma riskus, tas var nekavējoties atslēgt Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu no centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.

3.2. Prasības notekūdeņu novadīšanai centralizētajā kanalizācijas sistēmā

24. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

24.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas, to ekspluatācijas mūžu;

24.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apkalpojošā personāla veselībai;

24.3. kurus kopā ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojumu sniedzējam izsniegtās piesārņojošās darbības atļaujas prasības un izsniegtos tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

24.4. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C, un vides pH ir robežās no 6,5 līdz 8,5;

24.5. kuri nesatur vielas, kuras piesārņo kanalizācijas cauruļvadus vai nogulsnējas uz kanalizācijas skataku sienām (piemēram – tauki);

24.6. kuru sastāvā piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz Pielikumā Nr.1 noteiktās maksimāli pieļaujamās koncentrācijas.

25. Ja Pakalpojumu lietotāja novadāmo notekūdeņu piesārņojums pārsniedz Pielikumā Nr.1 maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, tad:

25.1. Pakalpojumu lietotāja notekūdeņiem, pirms to novadīšanas centralizētajā kanalizācijas sistēmā, jābūt attīrītiem vietējās attīrīšanas iekārtās tādā pakāpē, ka netiek pārsniegtas piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, kas norādītas Pielikuma Nr.1;

25.2. atsevišķos gadījumos, ievērojot normatīvos aktus, Pakalpojumu sniedzējs var atļaut Pakalpojumu lietotājam novadīt centralizētā kanalizācijas sistēmā notekūdeņus bez iepriekšējas attīrīšanas vai daļēji attīrītus notekūdeņus, ja Pakalpojuma līgumā noteikta maksimāli pieļaujamā notekūdeņu piesārņojuma koncentrācijas un papildu maksa, un ja piesārņojuma koncentrāciju pārsniegumu gadījumā netiek nodarīts kaitējums centralizētajai kanalizācijas sistēmai un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

26. Pakalpojumu lietotāja pienākums ir nekavējoties ziņot Pakalpojumu sniedzējam par paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos tehnoloģisku avāriju gadījumā, kā arī ziņot par atklātiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

27. Gadījumos, ja noteikumu 25.punktā minētais piesārņojums tiek konstatēts iepludinātajos notekūdeņos centralizētajā kanalizācijas sistēmā un to pieņemšanas nosacījumi nav noteikti Pakalpojuma līgumā ar Pakalpojumu sniedzēju, un tas var izraisīt vai izraisa avāriju centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbības traucējumus, tad Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārtraukt notekūdeņu pieņemšanu bez brīdinājuma.

28. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības veikt paraugu noņemšanu un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsekošanu Pakalpojumu lietotāja nekustamajā īpašumā, ja tiek konstatēts Pakalpojumu sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ieplūdē vai kanalizācijas tīklos paaugstināts notekūdeņu piesārņojums. Pakalpojumu lietotājam nav tiesību aizliegt paraugu noņemšanu.

29. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

29.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

29.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras var veicināt uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

29.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

29.4. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

29.5. radioaktīvas vielas;

29.6. cietus priekšmetus, tekstilizstrādājumus, smiltis, grunti, eļļas, taukus un citas vielas, kas var veicināt centralizētās kanalizācijas sistēmas (vai cauruļvadu) aizsērēšanu;

29.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus un tml.

3.3. Prasības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai un aizsardzībai

30. Jebkurai personai ir aizliegts:

30.1. novietot automašīnas un cita veida transporta tehniku vai citus smagus priekšmetus uz atbilstoši apzīmētām hidrantu akām;

30.2. centralizētās kanalizācijas tīklu skatakās izliet asenizācijas un citus notekūdeņus, novadīt nokrišņu un gruntsūdeņus, kā arī izmest cietos atkritumus vai citus priekšmetus;

30.3. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības Pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai valdījumā esošajās centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmās;

30.4. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas tīklu skataku vākus;

30.5. pirms komercuzskaites mēraparāta atstāt atvērtus iekšējās ūdensapgādes tīkla krānus, lai novērstu ūdensapgādes cauruļvada aizsalšanu, izņemot, ja ir saskaņojums par tādu rīcību ar Pakalpojumu sniedzēju;

30.6. bojāt ugunsdzēsības hidrantu un citu iekārtu informatīvās plāksnītes.

31. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst kavēt plāksnīšu ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi izvietošanu uz ēku sienām vai žogiem.

32. Ja Pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes sistēmā trūkst noslēgarmatūras, kanalizācijas sistēmā nav hermētiski aizvērtas revīzijas (ēkas iekšējā kanalizācijas sistēmā ierīkota speciāla lūka, iespējai tīrīt kanalizācijas tīklus), ir bojāti Pakalpojumu lietotāja ēkas iekšējie ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli, vai netiek ievērotas šo noteikumu un būvnormatīvu prasības, Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

33. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus drīkst novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā tikai Pakalpojumu sniedzēja noteiktās, speciāli izveidotās notekūdeņu pieņemšanas vietās, pamatojoties uz noslēgtu līgumu par šiem pakalpojumiem.

3.4. Ugunsdzēsības ierīces, to lietošanas un aizsardzības prasības

34. Ja Pakalpojumu lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ugunsdzēsības iekšējā ūdensvada un/vai Pakalpojumu lietotāja teritorijā esošo hidrantu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī un sastāda plombēšanas aktu. Pakalpojumu lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.

35. Noņemt noteikumu 33.punktā minēto plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojumu lietotājam 24 stundu laikā jāpaziņo Pakalpojumu sniedzējam par notikušo ugunsgrēku vai ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi un jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.

36. Lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem ir atļauts tikai ugunsgrēka gadījumā un Pakalpojumu sniedzēja vajadzībām.

37. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiek samaksāts, atbilstoši komercuzskaites mēraparāta rādījumiem, ja tāds ir uzstādīts, vai pamatojoties uz Pakalpojuma sniedzēja veikto aprēķinu.

3.5. Brīvkrānu izmantošanas kārtība

38. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt ūdens brīvkrānus vietās, kur nekustamā īpašuma īpašniekiem ir nodrošināta iespēja izbūvēt ūdensvada ievadu un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus.

39. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai nekustamajā īpašumā, Pakalpojumu lietotājam ir jānoslēdz Pakalpojuma līgums ar Pakalpojumu sniedzēju.

40. Gadījumos, ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam vai policijai.

41. Pakalpojumu lietotājam, kam ir noslēgts līgums ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu nekustamajam īpašumam, izmantojot ūdens brīvkrānu, patērēto ūdens daudzumu no brīvkrāna nosaka pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem vai ūdens patēriņa normas, kas noteikta noteikumu Pielikumā Nr.2.

IV. Sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramie noteikumi, līguma slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtība
4.1. Pakalpojuma līguma slēgšana un tajā ietveramie noteikumi

42. Pakalpojuma līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju slēdz:

42.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs;

42.2. dzīvojamās mājās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona, attiecīgās dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā, ja tas paredzēts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumā vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā, vai pašvaldības pilnvarots pārvaldnieks, gadījumos, kad dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav pārņemtas no pašvaldības;

42.3. dzīvojamās mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos – dzīvojamās mājas īpašnieks (kopīpašnieki) vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu, vai neuzdotās lietvedības ietvaros;

42.4. nedzīvojamo ēku gadījumos – visi kopīpašnieki vai kāds no nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, kas pilnvarots citu kopīpašnieku vārdā slēgt līgumu;

42.5. persona, kas veic būvdarbus nekustamajā īpašumā un izmanto sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus būvniecības laikā;

42.6. persona, kura centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada gruntsūdeņus un/vai lietus notekūdeņus;

42.7. atsevišķa dzīvokļa īpašnieks, valdītājs vai īrnieks.

43. Pakalpojuma līguma sagatavošanai, Pakalpojuma līguma slēdzējs iesniedz Pakalpojumu sniedzējam iesniegumu, norādot līguma slēgšanai nepieciešamās Pakalpojumu sniedzēja noteiktās ziņas un pievienojot sekojošo:

43.1. dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma piederību, ja ir attiecināms uz attiecīgo Pakalpojuma lietotāju (zemesgrāmatas akts, pirkšanas un pārdošanas līgums, maiņas līgums, dāvinājuma līgums vai cits dokuments, kas apliecina, ka īpašuma tiesības no atsavinātāja pāriet ieguvējam, vai spēkā stājies tiesas spriedums, mantojuma apliecība u.c.);

43.2. informāciju par nekustamā īpašuma lietošanas veidu;

43.3. dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu vai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par Pakalpojuma līguma slēgšanu;

43.4. ja Pakalpojuma līgumu paraksta pilnvarota fiziska persona un šis pilnvarojums neizriet no likuma – dokumentu, kas apliecina šīs fiziskās personas tiesības parakstīt Pakalpojuma līgumu;

43.5. tehnisko informāciju (izpildmērījumu vai shēmu) par vietējo ūdens ieguves vietu un/vai notekūdeņu decentralizēto savākšanas sistēmu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējam tādas ir.

44. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams Pakalpojuma līguma noslēgšanai, apsekot Pakalpojumu lietotāja iekšējos un ārējos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, lai pārliecinātos, ka iesniegtā informācija ir patiesa, atbilstoša faktiskai situācijai un tā ir pietiekama Pakalpojuma līguma noslēgšanai.

45. Pakalpojumu lietotājs pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas informē Pakalpojumu sniedzēju, ja tas tehnoloģiskajos procesos izmanto vai ja ražošanas tehnoloģiskajā procesā rodas normatīvajos aktos definētās prioritārās vai bīstamās vielas vai to grupas, par kurām sniegta detalizēta informācija iesniegumā, lai saņemtu atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, un kuras var tikt novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

46. Ja Pakalpojuma līguma slēdzējs, pārņemot nekustamo īpašumu, nav pieaicinājis Pakalpojuma sniedzēju komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanai vai nevar uzrādīt komercuzskaites mēraparāta rādījumu fiksēšanas dokumentu (piemēram, rādījumu nodošanas-pieņemšanas aktu), Pakalpojuma līguma slēdzējam norēķini par ūdenssaimniecības pakalpojumiem jāsāk ar Pakalpojumu sniedzēja pēdējo konkrētajā īpašumā uzskaitīto komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

47. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzsākt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu Pakalpojuma līguma slēdzējam pirms Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanas, bet ne ilgāk kā 1 (vienu) mēnesi, skaitot no rakstveida iesnieguma saņemšanas no Pakalpojumu saņēmēja par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un Pakalpojuma līguma slēgšanu.

48. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūru, nosūtot Pakalpojuma līguma slēdzējam rakstveida paziņojumu, ja Pakalpojuma līguma slēdzējs:

48.1. 1 (viena) mēneša laikā no Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma nav iesniedzis pieprasītos dokumentus un informāciju atbilstoši prasībām;

48.2. nav veicis vai nav vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi;

48.3. nav nodrošinājis, ka ūdensapgādes ievada un/vai kanalizācijas izvada tehniskais stāvoklis atbilst ekspluatācijas prasībām.

49. Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pārtraukšanas gadījumā, Pakalpojumu sniedzējs nosūtītajā rakstveida paziņojumā norāda datumu un laiku, kādā tiks pārtraukta ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana Pakalpojuma līguma slēdzēja nekustamajam īpašumam un pievieno aprēķinu par Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras laikā sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kas 1 (viena) mēneša laikā jāapmaksā Pakalpojuma līguma slēdzējam uz Pakalpojumu sniedzēja rakstveida paziņojumā norādīto bankas kontu.

50. Pakalpojuma līgums tiek sagatavots 1 (viena) mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas. Minētais termiņš tiek skaitīts no dienas, kad Pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis no Pakalpojuma līguma slēdzēja visus nepieciešamos dokumentus Pakalpojuma līguma noslēgšanas procedūras pabeigšanai.

51. Pakalpojuma līgumā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam iekļaujamas vismaz šādas ziņas un nosacījumi:

51.1. informācija par līdzējiem;

51.2. sniegtā ūdenssaimniecības pakalpojuma veids un izmantošanas mērķis;

51.3. adrese, kurā pakalpojums tiek sniegts;

51.4. Pakalpojuma līguma un pakalpojuma sniegšanas sākuma datums (ja tie nesakrīt);

51.5. maksa par sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu/-iem;

51.6. pakalpojumu uzskaites kārtība.

52. Pakalpojuma līgumam pievienojams Pakalpojumu sniedzēja sagatavots Tīklu apkalpošanas robežu akts, kurā, ja nepieciešams, tiek norādītas arī notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas). Akts ir neatņemama Pakalpojuma līguma sastāvdaļa.

53. Iebildumi par Pakalpojumu sniedzēja izrakstīto rēķinu Pakalpojumu lietotājam jāiesniedz rakstiskā veidā 20 dienu laikā. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā Pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā Pakalpojumu sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

54. Pakalpojuma līguma noteikumu izpildes kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārbaudīt Pakalpojumu lietotāja īpašumā esošās iekšējās un ārējās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas un to darbību. Pakalpojumu sniedzējs par to informē Pakalpojumu lietotāju, kurš nav tiesīgs aizliegt Pakalpojumu sniedzējam veikt inženierkomunikāciju pārbaudi. Ja veiktās pārbaudes rezultātā tiek konstatēti pārkāpumi Pakalpojuma līguma noteikumos, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojuma sniegšanu līdz brīdim, kad Pakalpojumu lietotājs ir novērsis konstatētos pārkāpumus vai vienojies ar Pakalpojumu sniedzēju par pārkāpumu novēršanas kārtību un termiņiem.

55. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt Pakalpojumu lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus par Pakalpojumu lietotājam sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu daudzumu un, ja tiek konstatēta neatbilstība Pakalpojumu lietotāja iesniegtajiem datiem, Pakalpojumu sniedzējs veic pārrēķinu, un Pakalpojumu lietotājs veic samaksu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

56. Ja personai ir parādi par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tā saņem no Pakalpojumu sniedzēja tās īpašumā vai valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos un šī persona vēlas ar Pakalpojumu sniedzēju noslēgt līgumu par pakalpojumu saņemšanu citā īpašumā, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Civillikumā paredzētu saistību izpildes nodrošinājumu (drošības naudas iemaksu u.tml.) vai atteikties slēgt jauno Pakalpojuma līgumu, kamēr šī persona nav nokārtojusi parādus vai nav noslēgusi ar Pakalpojumu sniedzēju vienošanos par minēto parādu nokārtošanas kārtību.

57. Sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt kontrolmēraparātus, rakstiski paziņojot par to Pakalpojumu lietotājam vai, ja kontrolmēraparāts tiek uzstādīts Pakalpojuma lietotāja atbildības robežās, saskaņojot ar Pakalpojumu lietotāju. Pakalpojumu lietotājs nav tiesīgs traucēt Pakalpojumu sniedzējam veikt kontrolmērījumus.

58. Pakalpojumu sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Ja starpība starp patērētā ūdens daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 20 %, turpmākos norēķinus, bet ne ilgāk kā 3 (trīs) mēnešus, veic pēc kontroles mēraparāta. Minētajā laika periodā Pakalpojumu sniedzējs un Pakalpojumu lietotājs vienojas par patērētā ūdens daudzuma uzskaites turpmāko kārtību un izdara grozījumus Pakalpojuma līgumā, ja tas nepieciešams.

4.2. Pakalpojuma līguma grozīšanas kārtība

59. Pakalpojuma līgumu var grozīt, abām pusēm par to rakstiski vienojoties.

60. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, kas būtiski groza Pakalpojuma līguma noteikumus, Pakalpojuma līguma noteikumi tiek piemēroti un izpildīti tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvā akta regulējumu.

61. Gadījumā, ja ir veikti būvdarbi, kas izmaina Pakalpojuma līgumā iekļauto Tīklu apkalpošanas robežu aktu, Pakalpojumu sniedzējs sagatavo aktuālo Tīklu apkalpošanas robežu aktu un tā oriģināleksemplāru nosūta Pakalpojumu lietotājam. Aktuālais Tīklu apkalpošanas robežu akts stājas spēkā 1 (viena) mēneša laikā, skaitot no tā nosūtīšanas dienas Pakalpojumu lietotājam.

4.3. Pakalpojuma līguma izbeigšanas kārtība

62. Pakalpojuma līgums ir spēkā līdz brīdim, kad:

62.1. puses Pakalpojuma līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties;

62.2. Pakalpojuma līgums, 30 dienu iepriekš rakstiski brīdinot, tiek izbeigts pēc Pakalpojumu lietotāja pieprasījuma;

62.3. Pakalpojuma līgumu noteikumu 63. punktā paredzētajā kārtībā izbeidz Pakalpojumu sniedzējs;

62.4. beidzas Pakalpojuma līguma termiņš;

62.5. ir atsavināts nekustamais īpašums un jaunais īpašnieks 3 (trīs) mēnešu laikā no nekustamā īpašuma atsavināšanas brīža nav nodrošinājis jauna Pakalpojuma līguma noslēgšanu.

63. Pakalpojumu sniedzējs var vienpusēji izbeigt Pakalpojuma līgumu:

63.1. ja mainoties nekustamā īpašuma īpašniekam vai valdītājam, jaunais īpašnieks vai valdītājs iesniegumu Pakalpojuma līguma noslēgšanai ir iesniedzis, bet Pakalpojumu lietotājs paziņojumu par Pakalpojuma līguma izbeigšanu nav iesniedzis;

63.2. Pakalpojumu lietotājam izbeidzas valdījuma tiesības (piemēram, no pārvaldīšanas saistībām izrietošus Pakalpojuma līgumus izbeidz dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajā datumā);

63.3. pilnvarotās personas maiņas gadījumā;

63.4. ja Pakalpojumu lietotājs ir mainījis Pakalpojuma līgumā noteikto ūdensapgādes izmantošanas mērķi;

63.5. ja Pakalpojumu lietotājs vairāk kā 6 (sešus) mēnešus Pakalpojumu sniedzējam nav iesniedzis informāciju par lietoto pakalpojumu apjomu, nav informējis par ūdenssaimniecības pakalpojumu nelietošanu un nav atbildējis uz Pakalpojumu sniedzēja rakstisko brīdinājumu par Pakalpojuma līguma laušanu.

64. Izbeidzot Pakalpojuma līgumu, Pakalpojumu sniedzējs nekustamajam īpašumam pārtrauc sniegt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.

65. Ja Pakalpojuma līgums tiek izbeigts, Pakalpojumu lietotājs līgumā norādītajā termiņā veic pilnu norēķinu par tiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ko tas ir saņēmis līdz Pakalpojuma līguma izbeigšanai.

V. Administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpšanu

66. Par noteikumu 15., 29. un 30. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskajām personām līdz 250 naudas soda vienībām.

(Tērvetes novada domes 28.11.2019. saistošo noteikumu Nr. 20 redakcijā)

67. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu 15., 29. un 30. punktā noteikto prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Tērvetes novada pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Tērvetes novada domes administratīvā komisija.

(Tērvetes novada domes 28.11.2019. saistošo noteikumu Nr. 20 redakcijā)

68. (Svītrots ar Tērvetes novada domes 28.11.2019. saistošajiem noteikumiem Nr. 20)

69. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo pārkāpējus no noteikumu pildīšanas.

VI. Noslēguma jautājumi

70. Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas izdevumā "Laikam Līdzi".

71. Nekustamajos īpašumos, kuros nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai pārtikas produktu ražošanu, un kuru kanalizācijas tīklā līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai nav ierīkoti tauku uztvērēji, tie ir ierīkojami 12 (divpadsmit ) mēnešu laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas.

72. Līdz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma un šo noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgto Pakalpojuma līgumu noteikumi ir spēkā tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma regulējumu, tā saistīto normatīvo aktu regulējumu un šiem noteikumiem. Pretrunu konstatēšanas gadījumā, Pakalpojumu lietotājam un Pakalpojumu sniedzējam ir pienākums nodrošināt Pakalpojuma līguma pārslēgšanu jaunā redakcijā. Līdz Pakalpojuma līguma pārslēgšanas jaunā redakcijā, pretrunu gadījumos ir piemērojami Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturtās daļas 3. punktā minētie sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līguma noteikumi un šie noteikumi.

Tērvetes novada domes priekšsēdētāja D. Reinika
Pielikums Nr. 1
Maksimāli pieļaujamās koncentrācijas
Nr.p.k.Piesārņojošā vielaMaksimāli pieļaujamā koncentrācija (mg/l)
1.Kopējās suspendētās vielas360
2.Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)1150
3.Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5)650
4.Kopējais fosfors16
5.Kopējais slāpeklis50
Tērvetes novada domes priekšsēdētāja D. Reinika
Pielikums Nr. 2
Ūdens patēriņa norma komercuzskaitei
Nr.p.k.

Ēku labiekārtotības pakāpe

Viena iedzīvotāja ūdens patēriņš m3 mēnesī
1.Daudzdzīvokļu ēkas ar centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju un karstā ūdens apgādi3
2.Savrupmājas ar centralizētu ūdensapgādi, kanalizāciju (ar vannām un dušām)7
3.Ēkas ar centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju (bez vannām un dušām)1
4.Ēkas ar brīvkrāniem ārpus ēkas un vietējo kanalizāciju1
Tērvetes novada domes priekšsēdētāja D. Reinika
Saistošo noteikumu Nr. 11 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Tērvetes novadā"
paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksta sadaļasNorādāmā informācija
1. Īss projekta satura izklāstsSaistošie noteikumi izstrādāti pamatojoties uz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu.

Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta ceturto daļu pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros paredz:

1) kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

2) centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības;

3) sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, kā arī tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas noteikumus;

4) brīvkrānu izmantošanas kārtību;

5) decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 22. marta noteikumu Nr. 174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu" 39.1. apakšpunktu, pašvaldība saistošajos noteikumos norāda ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramās prasības gadījumā, ja nav uzstādīts komercuzskaites mēraparāts.

Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumus Tērvetes novadā.

Saistošie noteikumi nosaka:

1) kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai (turpmāk – Ūdenssaimniecības sistēma);

2) Ūdenssaimniecības sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības;

3) sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma līgumā ietveramos noteikumus, kā arī tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas noteikumus;

4) brīvkrānu izmantošanas kārtību;

5) decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību;

6) atbildību par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu.

2. Projekta nepieciešamības pamatojumsSaistošie noteikumi nepieciešami, lai noteiktu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību, lai veicinātu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, uzlabotu vides situāciju un dabas resursu racionālu izmantošanu Tērvetes novadā.
3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetuNav ietekmes.
4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijāNav ietekmes.
5. Informācija par administratīvajām procedūrāmSaistošo noteikumu izpildi nodrošina Tērvetes novada pašvaldība.

Tērvetes novada dome un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji ir institūcijas, kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu piemērošanas jautājumos.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonāmSaistošo noteikumu izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem.
Tērvetes novada domes priekšsēdētāja D. Reinika
01.07.2020