Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 222

Rīgā 2017. gada 25. aprīlī (prot. Nr. 21 25. §)

Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16. pasākuma "Sadarbība" 16.1. apakšpasākumam "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" un 16.2. apakšpasākumam "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5. panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu (turpmāk – atbalsts) 16. pasākuma "Sadarbība" (turpmāk – pasākums) 16.1. apakšpasākumam "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" un 16.2. apakšpasākumam "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei" atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā.

2. Finansējums pasākumam tiek piešķirts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013). Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šiem noteikumiem var pieņemt līdz 2023. gada 31. decembrim.

(Grozīts ar MK 22.06.2021. noteikumiem Nr. 399)

3. Pasākuma mērķis ir veicināt sadarbību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības produktu (izņemot zivsaimniecības produktus) pārstrādē, lai risinātu šo nozaru praktiskās vajadzības, dodot iespēju izstrādāt jaunus produktus, procesus, tehnoloģijas un metodes un ieviešot tās praksē.

3.¹ Lauku atbalsta dienests un atbalsta pretendents apstrādā personas datus (personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma adresi un kadastra numuru), lai, administrējot pasākumu, varētu identificēt personu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā fiziskās personas datus uzglabā līdz 2030. gada 31. decembrim un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīva likumā noteiktajām prasībām.

(MK 18.09.2018. noteikumu Nr. 593 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.06.2021. noteikumiem Nr. 399)

4. Atbalsts pasākumā prioritāri tiek sniegts:

4.1. ekonomiski dzīvotspējīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas sistēmu attīstībai, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus;

4.2. lauksaimniecības un mežsaimniecības resursu saglabāšanai un efektivitātes uzlabošanai (piemēram, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), palielināt energoefektivitāti, ieviest precīzās un bezatlikuma tehnoloģijas, samazinot mēslošanas līdzekļu un pesticīdu lietošanu, kā arī veicinot oglekļa uzglabāšanu un CO₂ piesaisti);

4.3. pilna ražošanas cikla nodrošināšanai no primāro lauksaimniecības produktu ražotāja līdz gatavās produkcijas pārstrādātājam un sadarbības veicināšanai, lai rastu kompleksu un ilgtspējīgu risinājumu;

4.4. lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšanai, izmantojot vietējās izejvielas;

4.5. ekonomisko rādītāju uzlabošanai lauku saimniecībās un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumos, kā arī privāto mežu apsaimniekošanā, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus;

4.6. pārtikas un kokmateriālu īsās piegādes ķēdes stiprināšanai, veicinot sadarbību starp vietējiem ražotājiem, lai samazinātu attālumu starp ražotāju un galapatērētāju, kā arī starpnieku skaitu un veicinātu tiešo iegādi no pārtikas ražotāja.

5. Noteikumos lietoti šādi termini:

5.1. sadarbība – sadarbība starp vismaz divām neatkarīgām pusēm, lai apmainītos ar zināšanām vai tehnoloģiju vai sasniegtu kopīgu mērķi, pamatojoties uz darba dalīšanu un kopīgi nosakot sadarbības projekta tvērumu, dodot ieguldījumu tā īstenošanā un dalot projekta risku un rezultātus. Par sadarbības veidiem neuzskata pētniecības pakalpojumu sniegšanu;

5.2. sadarbības partneri – neatkarīgas līgumslēdzēju puses, kas savā starpā noslēgušas sadarbības līgumu par projekta īstenošanu un nodrošina efektīvu sadarbību;

5.3. sadarbības līgums – līgums, kas noslēgts starp sadarbības partneriem;

5.4. pētnieks – zinātniskā institūcija, kas reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā un piedalās sadarbības projekta īstenošanā;

5.5. produktīvās investīcijas – ar projekta mērķi tieši saistīti ieguldījumi materiālajos aktīvos (piemēram, tehnikā, iekārtās un to aprīkojumā), kas pēc projekta īstenošanas var tikt izmantoti saimnieciskajā darbībā un kas tieši nodrošina peļņas gūšanu vai produktu ražošanas procesus;

5.6. jaunrade – process vai darbība, ar kuru vismaz nacionālā mērogā tiek izstrādāts jauns produkts, tehnoloģija, process vai metode un kurā tiek iesaistīts galvenokārt valsts intelektuālais potenciāls, nodrošinot nepārtrauktu mijiedarbību visa procesa laikā un tajā iesaistot zinātni, tirgus izpēti un gatavās produkcijas ražošanu;

5.7. jauns produkts – prece, metode vai pakalpojums, kas ir pilnīgi jauns vai kam ir uzlabotas funkcionālās īpašības vai mainīts paredzamais lietošanas veids, tai skaitā mainīti vai uzlaboti tehniskie parametri, sastāvdaļas, materiāli, pievienotā programmatūra vai lietotājam draudzīgas īpašības. Jaunām iekārtām vai paplašinājumiem jābūt ar būtiskiem specifikācijas uzlabojumiem. Par jaunu produktu neuzskata:

5.7.1. kādas procesa daļas izmantošanas pārtraukšanu;

5.7.2. kapitāla aizvietošanu vai ekstensīvu palielināšanu – izmantotajiem moduļiem identisku moduļu iegādi, nebūtiskus paplašinājumus, iekārtu un programmatūras atjauninājumus;

5.7.3. komponentu cenu maiņas dēļ radušās izmaiņas. Produkta cenas vai ražošanas procesa produktivitātes izmaiņas nav produktu jaunrade;

5.7.4. produktu pielāgojumus konkrētām vajadzībām (piemēram, produkta pielāgošanu klienta vajadzībām bez tādām jaunā produkta funkcionālo vai tehnisko īpašību izmaiņām, kas nodrošina lielāku jaunā produkta konkurētspēju salīdzinājumā ar esošiem produktiem);

5.7.5. ikdienas, sezonas un cikliskas izmaiņas un uzlabojumus;

5.7.6. dizaina, tai skaitā garšas un smaržas, izmaiņas, kas nemaina funkcijas, lietojumu vai tehniskās īpašības;

5.7.7. citu ražotāju preču vai procesu tālākpārdošanu;

5.7.8. uzlabojumus tirgvedības veicināšanai, tai skaitā estētiskas izmaiņas;

5.7.9. organizatorisko procesu uzlabošanu komersanta darbībā;

5.8. jauna tehnoloģija – jauna un salīdzinājumā ar nozarē sasniegto tehnisko līmeni sevi vēl nepierādījusi tehnoloģija, kas ir saistīta ar tehnoloģiskas vai rūpnieciskas neizdošanās risku un nav esošas tehnoloģijas optimizācija vai uzlabošana;

5.9. lauksaimnieks – juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā;

5.10. mežsaimnieks – meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

5.11. lauksaimniecības produkts – līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētie lauksaimniecības produkti (izņemot zivsaimniecības produktus);

5.12. mežsaimniecība – meža zemes apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana, veicot mērķtiecīgas mežsaimnieciskās darbības jebkurā meža audzēšanas cikla posmā un aptverot koksnes un nekoksnes vērtības, lai nodrošinātu meža produkcijas sagādi tālākai pārstrādei vai tiešai izmantošanai, ietverot meža produkcijas pārstrādi. Atbalsts saistībā ar šiem noteikumiem netiek sniegts kokapstrādei;

5.13. lauksaimniecības produktu pārstrāde – jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, tai skaitā karsēšana, kūpināšana, konservēšana, nogatavināšana, žāvēšana, marinēšana, ekstrakcija, ekstrūzija, malšana, saldēšana vai vienlaikus vairāki šie procesi, kas maina sākotnējo produktu. Par lauksaimniecības produktu pārstrādi uzskatāma arī dzīvnieku kaušana un sadalīšana;

5.14. lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmums – saimnieciskās darbības veicējs, kā arī individuālais komersants vai juridiska persona, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus;

5.15. kooperatīvs – atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība vai atbilstīga mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas saņēmusi atbilstības statusu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu;

5.16. process – secīgu darbību kopums konkrēta apakšpasākuma mērķa sasniegšanai;

5.17. metode – veids vai paņēmiens konkrēta apakšpasākuma mērķa sasniegšanai;

5.18. Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai darba grupa (turpmāk – EIP darba grupa) – darba grupa, kuru izveidojuši sadarbības partneri, lai īstenotu projektus, kas sekmē Eiropas Inovāciju partnerības mērķu sasniegšanu;

5.19. vadošais partneris – darba grupas partneris, kas ir tiesīgs pārstāvēt sadarbības partnerus, iesniegt projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienestā, saņemt atbalstu, kā arī vadīt un koordinēt projekta īstenošanu un nodrošināt priekšapmaksas tālāku novirzīšanu sadarbības partneriem atbilstoši to īstenotajām darbībām;

5.20. Eiropas Inovāciju partnerības tīkls (turpmāk – EIP tīkls) – Eiropas Komisijas izveidots tīkls, kas darbojas Eiropas Savienības līmenī un, lai palīdzētu sasniegt Eiropas Inovāciju partnerības izvirzītos mērķus, apvieno tādu darbību īstenošanā iesaistītās darba grupas, konsultāciju dienestus un pētniekus, kuru mērķis ir veicināt inovācijas lauksaimniecībā, atvieglojot pieredzes un zināšanu apmaiņu;

5.21. Eiropas Inovāciju partnerības tīkla kontaktpunkts (turpmāk – EIP tīkla kontaktpunkts) – sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", kas saistībā ar Valsts lauku tīkla funkcijām nodrošina tehnisko palīdzību uz jaunradi vērstu projektu ideju izstrādei, potenciālo EIP darba grupu izveidei un potenciālo partneru piesaistei;

5.22. projekta koordinators – persona, kas koordinē projekta īstenošanu;

5.23. individuālais pētījuma projekts – pētījuma projekts, ko īsteno viens pētījuma īstenotājs;

5.24. fundamentāls pētījums – eksperimentālais vai teorētiskais darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par lietām un parādībām, neparedzot nekādu tiešu komerciālu pielietojumu vai izmantošanu;

5.25. rūpnieciskais pētījums – plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs, kura mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un prasmes jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai jau esošo produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai uzlabošanai. Tas ietver kompleksu sistēmu komplektējošo daļu radīšanu un var ietvert prototipu veidošanu laboratorijas vidē vai vidē, kurā tiek simulētas saskarnes ar pastāvošām sistēmām, kā arī izmēģinājuma līniju radīšanu, ja tas nepieciešams rūpnieciskajiem pētījumiem, jo īpaši nepatentētu tehnoloģiju validēšanai;

5.26. eksperimentālā izstrāde – esošo zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, darījumdarbības un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus. Tajā var ietilpt arī, piemēram, darbības, kuru mērķis ir jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuāla noteikšana, plānošana un dokumentēšana. Eksperimentālā izstrāde var ietvert prototipu izgatavošanu, demonstrējumus, izmēģinājumprojektus, jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu testēšanu un validēšanu vidē, kas atspoguļo reālus darbības apstākļus, ja galvenais mērķis ir tehniski uzlabot produktus, procesus vai pakalpojumus, kuri vēl nav pietiekami stabilizējušies. Tā var ietvert tāda komerciāli izmantojama prototipa izgatavošanu vai izmēģinājumprojekta izstrādi, kurš ir gala komercprodukts un kura ražošana ir pārāk dārga, lai to izmantotu vienīgi demonstrējumu un validēšanas nolūkā. Eksperimentālā izstrāde neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas operācijas darbības procesā, pat ja minētās izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem;

5.27. priekšizpēte – projekta potenciāla novērtējums un analīze, kuras mērķis ir atvieglot lēmuma pieņemšanas procesu, objektīvi un racionāli apzinot projekta priekšrocības, trūkumus, iespējas un draudus, kā arī noteikt tā īstenošanai vajadzīgos resursus un tā izdošanās izredzes kopumā;

5.28. eksperimentāla tehnoloģija – iekārta vai integrēta ražošanas līnija, kas sastāv no vairākiem komponentiem vai iekārtām.

(Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 514)

6. Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, kā arī atbalstu pieprasa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

7. Pasākumam ir divi apakšpasākumi:

7.1. atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai (turpmāk – 16.1. apakšpasākums);

7.2. atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei (turpmāk – 16.2. apakšpasākums).

8. Projekta īstenošanas laikā EIP darba grupa vai atbalsta saņēmēju grupa, izmantojot vismaz EIP tīklu, var regulāri publiskot informāciju par projekta īstenošanas gaitu, iekļaujot šo noteikumu 9. punktā minēto projekta rezultātu aprakstu un projektā plānoto darbību kopsavilkumu.

9. Sadarbības projektu pēc tā īstenošanas, ietverot arī projekta laikā veikto pētījumu, pilnā apjomā publicē Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē. EIP darba grupa vai atbalsta saņēmēju grupa projekta rezultātus apraksta un izplata bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, izmantojot EIP tīklu. Projekta rezultātu izplatīšanai papildus var izmantot arī brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru. Projekta rezultātu aprakstā iekļauj vismaz šādu informāciju:

9.1. projekta nosaukumu;

9.2. informācijas sagatavotāju;

9.3. projekta koordinatoru un tā kontaktinformāciju;

9.4. sadarbības partnerus un to kontaktinformāciju;

9.5. darbības un projekta kopsavilkumu, ietverot mērķus, problēmas un iespējas, ieguvumus un iespējas galalietotājam, galvenās darbības, sasniegtos praktiskos rezultātus un rekomendācijas;

9.6. projekta īstenošanas periodu;

9.7. kopējās projekta izmaksas;

9.8. projekta pamatjēdzienus.

10. Ja projekta īstenošanas mērķis ir saistīts ar lauksaimniecības vai meža produktu pārstrādi, labuma guvēji no tā īstenošanas ir arī primārie ražotāji lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

11. Maksimālais projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 30. jūnijam.

(Grozīts ar MK 22.06.2021. noteikumiem Nr. 399)

12. Atbalsts pasākumā netiek piešķirts jau uzsāktu projektu īstenošanai, individuālajiem pētniecības projektiem, intelektuālā īpašuma tiesību projektiem, fundamentāliem pētījumiem un priekšizpētei, kā arī jauna produkta, procesa, tehnoloģijas vai metodes komercializēšanai (ieviešanai praksē). Pasākumā netiek atbalstīti ieguldījumi natūrā.

13. Ja projekta iesniedzējs vai ar to saistītās personas ir īstenojušas, īsteno vai plāno īstenot citus projektus saistībā ar šajā projektā paredzēto eksperimentālo tehnoloģiju vai rūpniecisko pētījumu, projekta iesniegumā sniedz informāciju par visiem projektiem un skaidro, kā tiks novērsts dubultā finansējuma risks.

14. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar savā valdījumā vai īpašumā esošu mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādu ieguldījumu dēļ finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nevar rasties tādas tiesiskās attiecības, no kurām izrietētu, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm vai ka darījumam jāpiemēro normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

15. Projektam paredzēto piegāžu vai pakalpojumu iepirkumā ievēro normatīvo aktu prasības par iepirkuma procedūras piemērošanu.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 751; MK 18.09.2018. noteikumiem Nr. 593)

15.¹ Pirms projektā plānoto darbību uzsākšanas vai līguma noslēgšanas ar piegāžu vai pakalpojuma sniedzēju vadošais partneris iesniedz saskaņošanai Lauku atbalsta dienestā iepirkumu dokumentāciju, tostarp cenu aptauju. Projektā plānotās darbības uzsāk un līgumu ar piegāžu vai pakalpojuma sniedzēju noslēdz pēc saskaņojuma saņemšanas no Lauku atbalsta dienesta. Šo nosacījumu atbalsta pretendentam nepiemēro, ja iepirkuma kopējā summa nepārsniedz 5000 euro.

(MK 18.09.2018. noteikumu Nr. 593 redakcijā)

16. Vadošais partneris un sadarbības partneri visus ar projekta īstenošanu saistītos darījumus atspoguļo atsevišķā grāmatvedības uzskaites sistēmā vai ievieš atbilstošu grāmatvedības kodu. Vadošais partneris un sadarbības partneri informāciju par darījumiem iespēju robežās reģistrē elektroniski un dara to pieejamu pēc kompetento dienestu pieprasījuma.

17. Vadošais partneris un sadarbības partneri neatkarīgi no sava juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai saimnieciskās darbības veida (peļņu gūstoša vai bezpeļņas institūcija) publiskā finansējuma saņemšanai kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 2. panta 24. punktā vai 1. pielikumā noteiktajai definīcijai.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 751)

18. Katrs sadarbības partneris sniedz ieguldījumu sadarbības projekta īstenošanā un dalās projekta riskā un rezultātos. Katram sadarbības partnerim projektu īstenošanā ir savas attiecināmās izmaksas.

19. Ja sadarbības projekta ieviešanas termiņš ir garāks par sešiem mēnešiem, to sadala posmos. Katram posmam nosaka veicamos darbus un sasniedzamos rezultātus.

20. EIP darba grupa vai atbalsta saņēmēju grupa uzskatāma par jaunu atbalsta saņēmēju, ja EIP darba grupas vai atbalsta saņēmēju grupas sadarbības partneru skaits mainās vairāk nekā par 70 procentiem, šajā skaitā neietverot pētniekus.

(MK 27.02.2018. noteikumu Nr. 128 redakcijā)

21. Pasākumā sniegtais atbalsts par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar pārklāties ar atbalstu no citiem līdzīgiem atbalsta pasākumiem.

22. Saistītās personas pasākumā vērtē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

2. Atbalsta saņemšanas nosacījumi 16.1. apakšpasākumā

23. 16.1. apakšpasākuma mērķis ir vismaz nacionāli nozīmīgu uz jaunradi vērstu projektu īstenošana lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē vai tās sektorā, atbalstot tādu projektu īstenošanu, kas paredz jaunradītus risinājumus nozarē vai tās sektorā, ar iespējami plašāku potenciālo labuma guvēju loku, lai sekmētu nozares attīstību kopumā.

24. 16.1. apakšpasākumā atlase notiek divos posmos:

24.1. projekta idejas atlase un EIP darba grupas apstiprināšana;

24.2. detalizēti sagatavotu projektu iesniegumu atlase.

25. 16.1. apakšpasākumā atbalsts tiek sniegts saistībā ar šo noteikumu 4. punktā minētajām tēmām, kā arī citām tēmām Eiropas Inovāciju partnerības mērķu sasniegšanai saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 55. pantu.

2.1. Projekta idejas atlase (1. posms)

26. Atbalsta pretendents ir potenciālā EIP darba grupa, kas apvieno lauksaimniekus, mežsaimniekus, lauksaimniecības produktu pārstrādātājus, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju vai kooperatīvu pārstāvjus, konsultantus, pētniekus, tai skaitā studentus, vai citas jaunradē ieinteresētās puses.

27. Atbalsta pretendents atbilst šādiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem:

27.1. tas veido jaunu sadarbību starp vismaz trim dažādām šo noteikumu 26. punktā minētajām personām, no kurām vismaz viens ir lauksaimnieks vai mežsaimnieks un kuras savstarpēji nav saistītas, ievērojot šo noteikumu 22. punktu (turpmāk – sadarbības partneri);

27.2. tas iesniedz nacionāli nozīmīgu, uz jaunradi vērstu Eiropas Inovāciju partnerības projekta ideju (turpmāk – projekta ideja) atlases komisijā (turpmāk – komisija) projekta idejas iesniegumu (1. pielikums);

27.3. EIP darba grupas projekta ideja ir saistīta ar lauksaimniecību, mežsaimniecību vai lauksaimniecības produktu pārstrādi.

28. Lauku atbalsta dienests vismaz vienu mēnesi, pirms uzsākta projekta idejas iesniegumu pieņemšana, izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" projekta idejas iesniegumu iesniegšanu un nosaka iesniegšanas termiņu.

29. Projekta idejas iesniegumu sagatavo atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam. Projekta idejas iesniegumam pievieno katra sadarbības partnera, kā arī pētījuma īstenošanā vai projekta īstenošanā iesaistītā personāla prasmju un kvalifikācijas aprakstu.

30. Projekta idejas iesniegumu vērtē komisija ne mazāk kā triju locekļu sastāvā.

31. Komisiju izveido Zemkopības ministrija. Komisijas darbību nosaka Zemkopības ministrijas apstiprināts nolikums.

32. Komisijas locekļi iegūst valsts amatpersonas statusu. Zemkopības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informē Valsts ieņēmumu dienestu par attiecīgajiem komisijas locekļiem.

33. Komisija vērtē iesniegto projekta ideju un potenciālās EIP darba grupas izveidošanā ieinteresēto personu atbilstību izvirzītajai projekta idejai, ievērojot 16.1. apakšpasākuma nosacījumus un projekta idejas iesniegumu atlases kritērijus (2. pielikums).

34. Lai novērtētu projekta ieguldījumu uz jaunradi vērsta procesa vai darbības radīšanā, komisija nodrošina vismaz trīs individuālu un neatkarīgu ekspertu piesaisti.

35. Izvērtējot projekta idejas iesniegumu, komisija divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 28. punktā minētajā publikācijā noteiktā projektu idejas iesniegšanas termiņa beigām pieņem lēmumu par projekta idejas atbilstību vai noraidīšanu un EIP darba grupas apstiprināšanu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem kritērijiem. Ja projektu ideju atlasē iegūto punktu skaits ir vienāds, priekšroku dod projekta idejai ar lielāku punktu skaitu kritērijā "Projekta kvalitāte", bet, ja arī šajā kritērijā punktu skaits ir vienāds, priekšroku dod projekta idejai ar mazāku Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumu. Ja projekta idejas izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks, lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina, bet ne ilgāk kā līdz četriem mēnešiem no projekta idejas iesniegšanas dienas Lauku atbalsta dienestā. Lēmuma pieņemšanā ir saistošs šo noteikumu 34. punktā minēto ekspertu viedoklis.

36. Pēc projekta idejas iesnieguma izvērtēšanas un pirms izvērsta projekta sagatavošanas 2. posma atlasei komisijai ir tiesības sniegt ieteikumus potenciālās EIP darba grupas sastāva un projekta idejas uzlabošanai, kā arī kopējā finansējuma vai tā sadalījuma precizēšanai. Ja tādi ieteikumi ir sniegti, atbalsta pretendents divu nedēļu laikā izdara nepieciešamās izmaiņas potenciālās EIP darba grupas sastāvā vai projekta idejas iesniegumā un iesniedz to komisijai atkārtotai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.

37. Komisijas lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

38. Lauku atbalsta dienests nodrošina komisijas sekretariāta funkcijas. Sekretariāta uzdevumi noteikti komisijas nolikumā.

39. Komisija 10 darbdienu laikā pēc sēdes sagatavo un nosūta atbalsta pretendentam lēmumu par projekta idejas apstiprināšanu vai noraidīšanu un EIP darba grupas sastāva apstiprināšanu. Komisija var sniegt ieteikumus par nepieciešamajām izmaiņām projekta idejas iesniegumā vai par potenciālās EIP darba grupas sastāvu.

40. Pēc tam kad saņemts komisijas lēmums par projekta idejas un EIP darba grupas sastāva apstiprināšanu, atbalsta saņēmējs visu projekta īstenošanas laiku nodrošina atbilstību šo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem projekta idejas atlases kritērijiem, par kuriem saņēmis kritēriju punktus.

2.2. Projekta iesniegumu atlase (2. posms)

41. Lauku atbalsta dienests ne agrāk kā divus mēnešus pēc komisijas lēmuma pieņemšanas izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" projekta iesniegumu iesniegšanas kārtu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

42. Atbalsta pretendents ir EIP darba grupa, ko apstiprinājusi komisija.

43. Atbalsta pretendents atbilst šādiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem:

43.1. komisija ir pieņēmusi lēmumu par EIP darba grupas apstiprināšanu un projekta idejas atbilstību projekta idejas iesniegumu atlases kritērijiem (2. pielikums);

43.2. ir noslēgts sadarbības līgums starp sadarbības partneriem;

43.3. EIP darba grupas projekts ir saistīts ar lauksaimniecību, mežsaimniecību vai lauksaimniecības produktu pārstrādi;

43.4. ir izstrādāts un Lauku atbalsta dienestā iesniegts projekta iesniegums (3. pielikums);

43.5. ir izstrādātas iekšējās procedūras par lēmumu pieņemšanas kārtību EIP darba grupā, nodrošinot lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un novēršot interešu konfliktu.

44. Šo noteikumu 43.2. apakšpunktā minētajā sadarbības līgumā:

44.1. paredz EIP darba grupas sadarbības partneru funkciju sadali projekta īstenošanā, sadarbības partneru pienākumus un atbildību, kā arī nosaka EIP darba grupas vadošo partneri;

44.2. apliecina vadošā partnera tiesības pārstāvēt EIP darba grupu, iesniegt projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienestā, saņemt priekšapmaksu, kā arī koordinēt projekta īstenošanu un nodrošināt priekšapmaksas tālāku novirzīšanu sadarbības partneriem atkarībā no to īstenotajām darbībām. Vadošais partneris ir atbildīgs par projektā plānoto rezultātu sasniegšanu;

44.3. norāda plānoto kopējo finansējumu, katra sadarbības partnera projekta daļas finansējumu un katra sadarbības partnera ieguldījumu sadalījumā pa ieguldījumu veidiem (finansiālais, materiālais vai cilvēkresursu ieguldījums), kā arī paredz norēķinu kārtību starp sadarbības partneriem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas;

44.4. pievieno iekšējās procedūras aprakstu atbilstoši šo noteikumu 43.5. apakšpunktam;

44.5. ietver projekta rezultātu izmantošanas, ieviešanas, kā arī publicitātes nosacījumus, tai skaitā zināšanu un tehnoloģiju pārneses nosacījumus, eksperimentālo objektu izmantošanas un ieviešanas nosacījumus;

44.6. paredz līguma laušanas nosacījumus;

44.7. ietver nosacījumus un kārtību, kādā sadarbības partneris var izstāties no EIP darba grupas.

45. Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus:

45.1. projekta iesniegumu (3. pielikums), ko iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā vai elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu, vai papīra formā divos eksemplāros, pievienojot tā kopiju, kas elektroniskā veidā ierakstīta ārējā datu nesējā. Lauku atbalsta dienests vienu projekta iesnieguma papīra eksemplāru kopā ar apliecinājumu par projekta reģistrēšanu atdod pretendentam;

45.2. projekta īstenošanas laika grafiku;

45.3. šo noteikumu 43.2. apakšpunktā minētā sadarbības līguma kopiju;

45.4. katra sadarbības partnera parakstītu atbalsta pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

45.5. pamatojošus dokumentus par sadarbības partneru nodrošināto līdzfinansējuma daļu;

45.6. ja sadarbības partneris ir zinātniskā institūcija – apliecinājumu par pētnieka norīkošanu dalībai sadarbības projekta īstenošanā;

45.7. ja sadarbības partneris ir nevalstiska organizācija – organizācijas apliecinājumu par pārstāvja norīkošanu dalībai sadarbības projekta īstenošanā.

46. Atbalsta pretendents, sagatavojot projekta iesniegumu, nodrošina tā atbilstību komisijas apstiprinātajai projekta idejai, kurā pēc apstiprināšanas nav pieļaujamas būtiskas izmaiņas, kas maina projekta idejas mērķi un sasniedzamo rezultātu.

47. Lauku atbalsta dienests sarindo projektu iesniegumus atbilstoši vērtējumam pēc projektu atlases kritērijiem (4. pielikums). Ja projektu iesniegumu atlasē iegūto punktu skaits ir vienāds, priekšroka ir projekta iesniegumam ar lielāku punktu skaitu kritērijā "Projekta kvalitāte", bet, ja arī šajā kritērijā punktu skaits ir vienāds, priekšroku dod projekta iesniegumam ar mazāku Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumu.

48. Lauku atbalsta dienests, novērtējot projekta ieguldījumu uz jaunradi vērsta procesa vai darbības radīšanā, var piesaistīt šo noteikumu 34. punktā minētos ekspertus.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 751)

49. Ja kāds no sadarbības partneriem pārtrauc savu darbību EIP darba grupā, to aizvieto ar citu līdzvērtīgu partneri, kas pārņem aizstājamā sadarbības partnera saistības un pienākumus. Produktīvas investīcijas īpašnieks nedrīkst pārtraukt savu darbību EIP darba grupā.

50. Ja projekta īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs izdara izmaiņas EIP darba grupas sastāvā vai projektā, nemainot tā īstenošanas mērķi, jebkuras izmaiņas iepriekš saskaņo ar Lauku atbalsta dienestu.

51. Pēc projekta īstenošanas EIP darba grupa publiski sniedz pārskatu par projekta īstenošanas rezultātiem.

(Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 514)

3. 16.2. apakšpasākuma atbalsta saņemšanas nosacījumi

52. 16.2. apakšpasākuma mērķis ir veicināt sadarbību starp vismaz diviem sadarbības partneriem lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei.

53. Atbalsta pretendents ir atbalsta pretendentu grupa, ko veido vismaz divi dažādi neatkarīgi sadarbības partneri – lauksaimniecības produktu ražotājs (lauksaimnieks), meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (mežsaimnieks), lauksaimniecības vai meža produktu pārstrādātājs, ražotāju grupa, kooperatīvs, lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji vai pētnieks.

(Grozīts ar MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 751)

54. Atbalsta pretendents atbilst šādiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem:

54.1. vismaz divi dažādi šo noteikumu 53. punktā minētie sadarbības partneri, kas savstarpēji nav saistīti, veido jaunu sadarbību jauna produkta, procesa, metodes vai tehnoloģijas izstrādei, pārbaudei vai pielāgošanai līdz tā gatavībai ieviešanai praksē;

54.2. projekts ir saistīts ar lauksaimniecību, mežsaimniecību vai lauksaimniecības produktu pārstrādi;

54.3. ir izstrādāts un Lauku atbalsta dienestā iesniegts projekta iesniegums, kas ietver projekta aprakstu, mērķus, sagaidāmo rezultātu, finanšu plānu un īstenošanas laika grafiku.

55. Izveidojot sadarbību, atbalsta pretendentu grupa noslēdz sadarbības līgumu, kurā:

55.1. vismaz attiecībā uz atbalsta pretendentu paredz jauna produkta, procesa, metodes vai tehnoloģijas izstrādi, pārbaudi, pielāgošanu līdz tā gatavībai ieviešanai praksē lauksaimniecības, mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē;

55.2. paredz sadarbības partneru funkciju sadali projekta īstenošanā, pienākumus un atbildību, kā arī nosaka vadošo partneri;

55.3. apliecina vadošā partnera tiesības pārstāvēt sadarbības partnerus, iesniegt projekta iesniegumu Lauku atbalsta dienestā un koordinēt projekta īstenošanu. Vadošais partneris ir atbildīgs par projektā plānoto rezultātu sasniegšanu;

55.4. norāda plānoto kopējo finansējumu, katra sadarbības partnera projekta daļas finansējumu un katra sadarbības partnera ieguldījumu sadalījumā pa ieguldījumu veidiem (finansiālais, materiālais vai cilvēkresursu ieguldījums), kā arī paredz norēķinu kārtību starp sadarbības partneriem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas;

55.5. paredz līguma laušanas nosacījumus;

55.6. paredz nosacījumus un kārtību, kādā sadarbības partneris var izstāties no atbalsta pretendentu grupas.

56. Ja kāds no sadarbības partneriem ir pārtraucis savu darbību atbalsta saņēmēju grupā, to aizvieto ar citu līdzvērtīgu partneri, kas pārņem aizstājamā sadarbības partnera saistības un pienākumus. Produktīvas investīcijas īpašnieks nedrīkst pārtraukt savu darbību atbalsta pretendentu grupā.

57. Ja projekta īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs izdara izmaiņas atbalsta saņēmēju grupas sastāvā vai projektā, nemainot tā īstenošanas mērķi, jebkuras izmaiņas iepriekš saskaņo ar Lauku atbalsta dienestu.

58. Lauku atbalsta dienests vismaz vienu mēnesi, pirms uzsākta projekta iesniegumu pieņemšana, izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" projekta iesniegumu iesniegšanu un nosaka iesniegšanas termiņu.

59. Lai pieteiktos atbalstam, atbalsta pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus dokumentus:

59.1. projekta iesniegumu (3. pielikums), ko iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā vai elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu;

59.2. šo noteikumu 55. punktā minētā sadarbības līguma kopiju;

59.3. katra sadarbības partnera deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

59.4. pamatojošus dokumentus par sadarbības partneru līdzfinansējuma daļu;

59.5. ja sadarbības partneris ir zinātniskā institūcija – apliecinājumu par pētnieka norīkošanu dalībai sadarbības projekta īstenošanai;

59.6. ja sadarbības partneris ir nevalstiska organizācija – organizācijas apliecinājumu par pārstāvja norīkošanu dalībai sadarbības projekta īstenošanā;

59.7. atzinumu no attiecīgās nozares asociācijas, kurai ir vismaz piecu gadu darbības pieredze, par projekta nozīmību nozares attīstībai vai nozīmību komersanta attīstībai;

59.8. katra sadarbības partnera, kā arī pētījuma īstenošanā vai projekta īstenošanā iesaistītā personāla prasmju un kvalifikācijas aprakstu;

59.9. projekta īstenošanas laika grafiku.

(Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 514)

60. Projektu iesniegumus sarindo atbilstoši vērtējumam pēc projektu atlases kritērijiem (5. pielikums). Ja projektu atlasē iegūto punktu skaits ir vienāds, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir atbalsta pretendentu grupai, kas aptver lielāku sadarbības partneru skaitu, bet, ja sadarbības partneru skaits ir vienāds, priekšroku dod projektam ar mazāku Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumu.

61. Projekta vērtēšanā Lauku atbalsta dienests var piesaistīt attiecīgās nozares ekspertus, kuru viedoklis var tikt ņemts vērā, pieņemot lēmumu par projekta apstiprināšanu.

62. Ja atbalsta saņēmējs pēc projekta īstenošanas nav sasniedzis 16.2. apakšpasākumā sākotnēji izvirzīto projekta mērķi, tas Lauku atbalsta dienestā iesniedz pamatojumu ar izvērstu skaidrojumu par mērķa nesasniegšanas iemesliem.

4. Publiskā finansējuma veids un apmērs

63. 16.1. apakšpasākuma plānošanas periodā vienai EIP darba grupai kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 500 000 euro.

64. 16.2. apakšpasākuma plānošanas periodā vienai atbalsta pretendenta grupai kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 100 000 euro.

65. Atbalsta intensitāte ir 90 procentu no attiecināmajām izmaksām 16.1. apakšpasākumā un 70 procentu no attiecināmajām izmaksām 16.2. apakšpasākumā.

(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 514 redakcijā; sk. 83. punktu)

66. Ja atbalsta saņēmējs, īstenojot projektu, iegādājas vai iegulda kapitālu produktīvās investīcijās, tiek piemērota atbalsta intensitāte un valsts atbalsta normas, kas noteiktas normatīvajos aktos par atbalsta piešķiršanu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos".

(Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 514; sk. 83. punktu)

67. Publiskais finansējums netiek piešķirts par darbībām, kuras atbalsta pretendents ir sācis īstenot pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā un kuru izmaksas nav samērīgas un pamatotas.

68. Lauku atbalsta dienests par projektā īstenotajām darbībām pārskaita atbalstu sadarbības partneriem atbilstoši to īstenotajām darbībām un atbalsta intensitātei.

69. EIP darba grupa projekta īstenošanā var izmantot priekšapmaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Lai saņemtu priekšapmaksu, EIP darba grupas vadošais partneris iesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā priekšapmaksas pieprasījumu (6. pielikums) kopā ar dokumentiem par projekta īstenošanas darbībām. Priekšapmaksa nepārsniedz 10 procentu no attiecināmo izmaksu summas.

70. Priekšapmaksas saņemšanai vadošais partneris atver kontu Valsts kasē.

71. Atbalsta saņēmējs starpposma maksājumu par projekta daļas īstenošanu var saņemt ne biežāk kā vienu reizi ceturksnī. Lai saņemtu starpposma maksājumu, vadošais partneris iesniedz Lauku atbalsta dienestā maksājuma pieprasījumu (7. pielikums) kopā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un pārskatu par projekta posmā veiktajām darbībām (8. pielikums).

72. Atbalsta saņēmējs vienu reizi kalendāra gadā, sākot ar nākamo gadu pēc projekta apstiprināšanas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu par projektā veiktajām darbībām. Pārskats nav jāsniedz, ja atbalsta saņēmējs saņem šo noteikumu 71. punktā minēto starpposmu maksājumu.

73. Pēdējo maksājumu atbalsta saņēmējs saņem pēc projekta iesniegumā paredzēto ieguldījumu īstenošanas, projekta rezultātu publiskošanas saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu un maksājuma pieprasījuma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā. Pēdējo maksājumu pieprasījumu iesniedz kopā ar gala pārskatu par projekta īstenošanas rezultātiem.

(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 514 redakcijā)

5. Pasākuma attiecināmās un neattiecināmās izmaksas

74. Pasākumā ir šādas attiecināmās izmaksas:

74.1. konkrētā projekta kārtējās izmaksas:

74.1.1. projekta koordinācijas izmaksas un atlīdzība par darbu Darba likuma 59. panta izpratnē projekta mērķu sasniegšanai, kā arī nodokļi, kas saistīti ar darba samaksu;

74.1.1.¹ fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, – samaksa par veikto darbu projekta mērķu sasniegšanai, ja no tās ir samaksāti ar ienākuma gūšanu saistītie nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un pašnodarbinātās personas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas);

74.1.2. publicitātes izmaksas un informācijas izplatīšanas izmaksas;

74.1.3. sadarbības partneru komandējumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi;

74.1.4. darba telpu izmaksas;

74.2. konkrētā projekta tiešās izmaksas:

74.2.1. tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksa projekta īstenošanas laikā, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu, ciktāl tos izmanto projekta mērķu sasniegšanai. Iznomāšanas pamatā ir līgums, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem noteiktā laikposmā nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu un nenododot visus aktīva īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzību. Pasākumā nav pieļaujams nomas līgums starp viena projekta sadarbības partneriem;

74.2.2. materiālu izmaksas – projekta īstenošanai nepieciešamā inventāra, instrumentu un materiālu (piemēram, komponentu, ķimikāliju, laboratorijas trauku) iegādes izmaksas, kas tieši attiecināmas uz projekta īstenošanu;

74.2.3. trešo personu sniegto ārējo pakalpojumu izmaksas, bet ne vairāk kā 25 procenti no attiecināmo izmaksu kopsummas, ja attiecīgie pakalpojumi tiek izmantoti tikai projekta mērķu sasniegšanai;

74.2.4. tehnikas, iekārtu un to aprīkojuma iegādes izmaksas, bet ne vairāk kā 30 procenti no attiecināmo izmaksu kopsummas, ja tie tiek izmantoti tikai projekta mērķu sasniegšanai;

74.2.5. projekta testēšanas izmaksas;

74.2.6. amortizācijas izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz projekta īstenošanu un aprēķinātas proporcionāli izmantošanas laikam, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu. Amortizācijas izmaksas aprēķina atbilstoši normatīvajiem aktiem par nolietojuma normām un lietošanas nosacījumiem un saskaņā ar labu grāmatvedības praksi. Amortizācijas izmaksas ir attiecināmas uz sadarbības partneru rīcībā esošo tehniku, iekārtām un to aprīkojumu;

74.2.7. nemateriālo aktīvu izmaksas. Nemateriālie aktīvi ir aktīvi, kas nav konkretizēti fiziskā vai finanšu formā, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums. Ja laiks, kas nepieciešams nemateriālo aktīvu izmantošanai projektā, pārsniedz nemateriālo aktīvu darbības laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas aprēķinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par nolietojuma normām un lietošanas nosacījumiem, kā arī labai grāmatvedības praksei;

74.3. netiešās attiecināmās izmaksas, kuras nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai un kuras grāmatvedības sistēmā var noteikt un pamatot kā tādas, kas radušās tiešā saistībā ar projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 751 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.09.2018. noteikumiem Nr. 593)

74.¹ Šo noteikumu 74.3. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas Nr. 1290/2013, ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu Nr. 1906/2006, 29. pantu.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

74.² Izmaksas, kas ietvertas netiešajās izmaksās, nevar attiecināt uz tiešajām izmaksām.

(MK 12.12.2017. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

75. Projektā nodarbinātā personāla atalgojuma likmes nosaka samērīgi, ņemot vērā darba apjomu, specifiku un attiecīgā speciālista darba algas stundas likmi darba tirgū vai Centrālās statistikas pārvaldes datus par vidējām atalgojuma likmēm Latvijā pētniecības un attīstības projektos nodarbinātajiem. Atalgojuma likmes, neskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ir šādas:

75.1. vadošajam partnerim, kas plāno un vada projektu un atbild par tā izpildi kopumā, norīkotajām personām un pētniekam – līdz 18 euro stundā;

75.2. pārējiem sadarbības partneriem, kuri atbild par noteiktu projekta daļu un tās izpildi vai kuri projektā pilda konkrētus uzdevumus, – līdz 11 euro stundā.

(Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 514)

76. Šo noteikumu 74.2.4. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas tikai tad, ja tās ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un ja neviens no sadarbības partneriem nespēj nodrošināt attiecīgo tehniku, iekārtu un to aprīkojumu vai to nav iespējams iznomāt.

(Grozīts ar MK 18.09.2018. noteikumiem Nr. 593)

77. Pasākumā ir šādas neattiecināmās izmaksas:

77.1. būvniecības izmaksas;

77.2. esošo būvju uzturēšanas izmaksas;

77.3. traktortehnikas iegāde;

77.4. procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;

77.5. naudas sodi, līgumsodi un tiesas prāvu izmaksas;

77.6. tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;

77.7. izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav īstenota atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;

77.8. tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;

77.9. nodokļi un nodevas, izņemot pievienotās vērtības nodokli tiem pretendentiem, kas to neatgūst no valsts budžeta;

77.10. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu, iekārtu daļu vai programmatūru aizstāšanu ar jaunām iekārtām, iekārtu daļām vai programmatūrām, kuru parametri salīdzinājumā ar esošajām neatšķiras un kuras nenodrošina izmaiņas produktā vai tehnoloģiskajā procesā ar racionalizāciju, modernizāciju vai diversifikāciju;

77.11. izmaksas, kas saistītas ar ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanu.

(Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 514)

78. Pasākumā finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projektā veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu vadības principiem.

6. Projekta uzraudzība

79. Ja projektu īstenošanai tiek iegādātas produktīvās investīcijas vai šo noteikumu 74.2.4. apakšpunktā minētā tehnika, iekārtas vai aprīkojums, tām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 71. pantu tiek piemērots piecu gadu uzraudzības periods.

(Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 514)

80. Sadarbības partneri vienojas par produktīvo investīciju vai šo noteikumu 74.2.4. apakšpunktā minētās tehnikas, iekārtas vai aprīkojuma īpašnieku un to norāda sadarbības līgumā.

(Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 514)

81. Produktīvās investīcijas vai šo noteikumu 74.2.4. apakšpunktā minētā tehnika, iekārta vai aprīkojums ir atbalsta saņēmēja īpašumā visu projekta uzraudzības laiku.

(Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 514)

82. Ja atbalsta saņēmējs projekta īstenošanas periodā vai piecu gadu laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām pēc pēdējā maksājuma saņemšanas savā saimnieciskajā darbībā izmanto šo noteikumu 74.2.4. apakšpunktā minētās iekārtas ieņēmumu gūšanai, Lauku atbalsta dienests pieprasa atmaksāt pārmaksāto atbalstu par ieguldītajām investīcijām (par iekārtu).

(Grozīts ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 514)

7. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 514 redakcijā)

83. Grozījumus šo  noteikumu  65. un 66. punktā par atbalsta intensitāti piemēro no to spēkā stāšanās dienas attiecībā uz nākamo atbalsta pieteikšanās kārtu un jaunajiem atbalsta pretendentiem.

(MK 16.08.2022. noteikumu Nr. 514 redakcijā)

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs