Darbības ar dokumentu
Rīgā 2017. gada 3. janvārī (prot. Nr. 1 36. §)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. veterinārās prasības attiecībā uz to dzīvnieku apriti, kuriem tās nav noteiktas dzīvnieku apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos (1. pielikums);
1.2. šo noteikumu 2. pielikumā minēto dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtību.
2. Šo noteikumu 2. pielikumā minētos dzīvniekus tur Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – dienests) reģistrētā dzīvnieku turēšanas vietā (dzīvnieku novietnē, savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas vietā, zooloģiskajā dārzā).
3. Latvijas teritorijā ir atļauta dzīvnieku aprite, ja tiem nav novērojamas infekcijas slimību klīniskās pazīmes un tie ir no tādas dzīvnieku turēšanas vietas vai teritorijas, kurai dienesta valsts vecākais inspektors vai valsts inspektors nav noteicis dzīvnieku pārvietošanas vai tirgošanas aizliegumu.
4. Pirms reģistrācijas dienests pārbauda un piešķir atzīšanas numuru dzīvnieku turēšanas vietai, kurā komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem izvešanai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti (turpmāk – dalībvalsts) pastāvīgi tur vai audzē vienas vai vairāku sugu dzīvniekus, kas paredzēti vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:
4.1. publiskai demonstrēšanai un sabiedrības izglītošanai;
4.2. sugu saglabāšanai;
4.3. zinātniskiem pētījumiem vai dzīvnieku pavairošanai zinātniskās pētniecības darbam.
5. Lai reģistrētu dzīvnieku turēšanas vietu, dzīvnieku turēšanas vietas īpašnieks iesniedz dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniegumu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrācijai (3. pielikums).
6. Ja pirms reģistrācijas nav nepieciešams veikt pārbaudi dzīvnieku turēšanas vietā un piešķirt tai atzīšanas numuru, dienests piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas reģistrē dzīvnieku turēšanas vietu dienesta uzraudzības objektu reģistrā un piešķir tai reģistrācijas numuru.
7. Dzīvnieku turēšanas vietu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtību ir reģistrēta dienesta uzraudzības objektu reģistrā, atkārtoti nereģistrē.
8. Iesniegumu par tādas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju, kurā pirms reģistrācijas nepieciešams veikt dienesta pārbaudi un piešķirt atzīšanas numuru, dienests izskata 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un informē iesnieguma iesniedzēju par dzīvnieku turēšanas vietas pārbaudes datumu, kā arī noteiktajā datumā veic pārbaudi dzīvnieku turēšanas vietā.
9. Dienests pieņem lēmumu par atzīšanas numura piešķiršanu dzīvnieku turēšanas vietai, ja:
9.1. dzīvnieku turēšanas vieta atbilst šo noteikumu V nodaļā minētajām prasībām;
9.2. tas ir pārliecinājies, ka attiecīgajā vietā turētajiem dzīvniekiem pēdējo triju gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas dienas veikto klīnisko, laboratorisko vai patologanatomisko izmeklējumu rezultāti neliecina par dzīvnieku saslimšanu ar šo noteikumu 4. pielikumā minētu dzīvnieku infekcijas slimību.
10. Šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto prasību dienests var nepiemērot dzīvnieku turēšanas vietai, kas izveidota ne agrāk kā pirms trijiem gadiem, ja dzīvnieki tajā ievesti no atzītas dzīvnieku turēšanas vietas (dzīvnieku turēšanas vietas, kurai dienests ir piešķīris atzīšanas numuru un reģistrējis dienesta uzraudzības objektu reģistrā).
11. Ja dzīvnieku turēšanas vieta, kurā pirms reģistrācijas nepieciešams veikt dienesta pārbaudi un piešķirt atzīšanas numuru, neatbilst šo noteikumu V nodaļā minētajām prasībām, dienests pieņem lēmumu noteikt 10 darbdienu ilgu termiņu neatbilstību novēršanai. Ja dienesta lēmumā norādītās neatbilstības noteiktajā termiņā netiek novērstas, dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt atzīšanas numuru un reģistrēt dzīvnieku turēšanas vietu.
12. Pēc šo noteikumu 9. punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienests piešķir dzīvnieku turēšanas vietai atzīšanas numuru un reģistrē to dienesta uzraudzības objektu reģistrā.
13. Dienests izsniedz atzītai dzīvnieku turēšanas vietai reģistrācijas (atzīšanas) apliecību, ja iesnieguma iesniedzējs to pieprasa. Apliecībā norāda:
13.1. juridiskās personas nosaukumu, juridisko un faktisko adresi (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, deklarētās dzīvesvietas adresi un faktisko adresi);
13.2. reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā;
13.3. dzīvnieku turēšanas vietas darbības veidu un atzīšanas numuru.
14. Izdevumus, kas saistīti ar dzīvnieku turēšanas vietas pārbaudi pirms reģistrācijas un reģistrācijas (atzīšanas) apliecības noformēšanu, sedz dzīvnieku turēšanas vietas īpašnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem.
15. Dienests nodrošina dzīvnieku turēšanas vietu saraksta pieejamību savā tīmekļvietnē, ievērojot normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību noteiktās prasības.
16. Dzīvnieku turēšanas vietas īpašnieks 10 darbdienu laikā pēc notikuma rakstiski informē dienestu, ja:
16.1. ir mainījusies šo noteikumu 5. punktā minētajā iesniegumā norādītā informācija;
16.2. dzīvnieku turēšanas vieta ir pārtraukusi darbību.
17. Dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 16. punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē to un, ja nepieciešams, veic pārbaudi dzīvnieku turēšanas vietā, kā arī izdara atbilstošus grozījumus uzraudzības objektu reģistrā.
18. Ja dienests konstatē, ka dzīvnieku turēšanas vietā nav ievērotas šo noteikumu prasības vai citu normatīvo aktu prasības par dzīvnieku veselību un labturību, kā arī ja ir aizdomas par tajā turēto dzīvnieku saslimšanu ar kādu no šo noteikumu 4. pielikumā minētajām dzīvnieku infekcijas slimībām, tas aptur vai ierobežo dzīvnieku turēšanas vietas darbību atbilstoši Veterinārmedicīnas likumā noteiktajām prasībām.
20. Šo noteikumu 2. pielikumā minētos dzīvniekus uz citu dalībvalsti atļauts izvest, ja tie ir no dienestā reģistrētas dzīvnieku turēšanas vietas.
21. Starp dalībvalstīm atļauts pārvadāt dzīvniekus, ja:
21.1. tiem nav konstatētas infekcijas slimību klīniskās pazīmes;
21.2. tie ir no dzīvnieku turēšanas vietas vai teritorijas, kurai nav noteikts aizliegums vai ierobežojums dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ;
21.3. plēsēju (Carnivora) kārtas dzīvnieki nav no dzīvnieku turēšanas vietas un nav bijuši kontaktā ar dzīvniekiem no dzīvnieku turēšanas vietas, kurā iepriekšējo sešu mēnešu laikā ir diagnosticēta trakumsērga vai bijušas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar trakumsērgu, ja nav veikta dzīvnieku sistemātiska vakcinācija pret trakumsērgu;
21.4. pērtiķu kārtas (Primates) dzīvnieki ir no atzītas dzīvnieku turēšanas vietas un tos nosūta uz atzītu dzīvnieku turēšanas vietu, izņemot šo noteikumu 37. punktā minēto gadījumu;
21.5. pārnadžu (Artiodactyla) un nepārnadžu (Perissodactyla) kārtas dzīvnieki:
21.5.1. ir identificēti un reģistrēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par kontroles un uzraudzības kārtību tirdzniecībā ar dzīvniekiem, dzīvnieku spermu, olšūnām un embrijiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm;
21.5.2. nav paredzēti nokaušanai saskaņā ar infekcijas slimības apkarošanas programmu;
21.5.3. nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu;
21.5.4. atbilst normatīvajos aktos par mutes un nagu sērgas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību noteiktajām prasībām;
21.5.5. pirms iekraušanas izvešanai uz citu dalībvalsti ir turēti vienā novietnē vismaz 30 dienas vai kopš dzimšanas;
21.6. putnu kārtas (Aves) dzīvnieki:
21.6.1. ir no dzīvnieku turēšanas vietas, kurā 30 dienu laikā pirms izvešanas nav diagnosticēta putnu gripa;
21.6.2. ir no dzīvnieku turēšanas vietas vai apgabala, kurā dienests nav noteicis ar Ņūkāslas slimības apkarošanas pasākumiem saistītus ierobežojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību;
21.7. medus bites (Apis Mellifera):
21.7.1. ir no apgabala, kurā 30 dienu laikā pirms izvešanas nav diagnosticēta Amerikas peru puve;
21.7.2. ir no apgabala, kurā un ap kuru 100 kilometru rādiusā nav noteikti ierobežojumi, kas saistīti ar mazās stropu vabolītes (Aethina tumida) un Tropilaelaps ērču (Tropilaelaps spp.) apkarošanas pasākumiem, kā arī medus bites un to pārvadāšanas iepakojums ir vizuāli pārbaudīts un nav konstatēta mazās stropu vabolītes, tās oliņu un kūniņu, ne arī Tropilaelaps ērču klātbūtne;
21.8. zaķveidīgo (Lagomorpha) kārtas dzīvnieki:
21.8.1. nav no dzīvnieku turēšanas vietas un nav bijuši kontaktā ar dzīvniekiem no dzīvnieku turēšanas vietas, kurā iepriekšējā mēneša laikā ir diagnosticēta trakumsērga vai bijušas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar trakumsērgu;
21.8.2. nav no dzīvnieku turēšanas vietas, kurā izvešanas dienā dzīvniekiem konstatētas miksomatozei raksturīgas klīniskās pazīmes.
22. Papildus šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētajām prasībām suņi, kaķi un baltie seski:
22.1. atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulas (ES) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr. 576/2013) 6. vai 7. pantā noteiktajām prasībām;
22.2. 48 stundu laikā pirms izvešanas ir klīniski izmeklēti un atzīti par piemērotiem pārvadāšanai paredzētajā veidā saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 noteiktajām prasībām. Klīnisko izmeklēšanu un, ja nepieciešams, attārpošanu no Echinococcus lenteņiem veic praktizējošs veterinārārsts.
23. Papildus šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minētajām prasībām:
23.1. atgremotāji dzīvnieki:
23.1.1. ir no ganāmpulka, kuru dienests atzinis par brīvu no tuberkulozes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veic to infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, vai ir no dzīvnieku turēšanas vietas, kurā pilnvarots veterinārārsts 42 dienu laikā pirms izvešanas klīniskajos izmeklējumos nav konstatējis tuberkulozi un 30 dienas pirms iekraušanas izvešanai no dzīvnieku turēšanas vietas dzīvniekus ir tuberkulinizējis. Dzīvniekus atļauts izvest, ja tuberkulinizācijas rezultāti ir negatīvi;
23.1.2. ir no dzīvnieku turēšanas vietas, kurai dienests piešķīris no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus govīm, vai no dzīvnieku turēšanas vietas, kurā pilnvarots veterinārārsts 42 dienu laikā pirms izvešanas klīniskajos izmeklējumos nav konstatējis brucelozi un dzīvniekiem 30 dienas pirms iekraušanas izvešanai no dzīvnieku turēšanas vietas ir ņēmis paraugus, lai ar laboratoriskām diagnostikas metodēm noteiktu brucelozes antivielu klātbūtni. Dzīvniekus atļauts izvest, ja pārbaudes rezultāti ir negatīvi;
23.1.3. atbilst veterinārajām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei, vai veterinārajām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei;
23.2. cūku dzimtas dzīvnieki:
23.2.1. nav no apgabala, kurā dienests konstatējis Āfrikas cūku mēri un noteicis aizliegumu dzīvnieku pārvietošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību;
23.2.2. nav no dzīvnieku turēšanas vietas, kurā dienests konstatējis klasisko cūku mēri un noteicis ierobežojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību;
23.2.3. ir no dzīvnieku turēšanas vietas, kurai dienests piešķīris no brucelozes oficiāli brīvas novietnes statusu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā veic brucelozes profilakses un apkarošanas pasākumus cūkām, vai pilnvarots veterinārārsts dzīvniekiem 30 dienas pirms iekraušanas izvešanai no dzīvnieku turēšanas vietas ir ņēmis paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem brucelozes antivielu klātbūtnes noteikšanai. Dzīvniekus atļauts izvest, ja pārbaudes rezultāti ir negatīvi;
23.2.4. atbilst nosacījumiem, kas noteikti normatīvajos aktos par veterinārajām prasībām govju un cūku apritei.
24. Papildus šo noteikumu 21.6. apakšpunktā minētajām prasībām papagaiļu dzimtas putni:
24.1. ir identificēti veidā, kas nodrošina saikni starp dzīvnieku un tā identifikācijas dokumentu vai veselības stāvokli apliecinošu dokumentu;
24.2. ir no dzīvnieku turēšanas vietas, kurā pēdējo divu mēnešu laikā dienests nav konstatējis hlamidiozi (Chlamydia psittaci), un putni nav bijuši kontaktā ar dzīvniekiem no slimības skartas dzīvnieku turēšanas vietas.
25. Lai dzīvnieku izvestu uz citu dalībvalsti, nepieciešami šādi pavaddokumenti:
25.1. pārnadžiem, nepārnadžiem, medus bitēm, zaķveidīgo kārtas dzīvniekiem, ja tos izved uz dalībvalsti, kurā noteikta prasība minētos dzīvniekus ievest ar veterināro (veselības) sertifikātu, suņiem, kaķiem un baltajiem seskiem, kā arī dzīvniekiem no atzītas dzīvnieku turēšanas vietas – veterinārais (veselības) sertifikāts (5., 6. vai 7. pielikums), kas izsniegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei;
25.2. papagaiļu dzimtas putniem – dienesta inspektora apstiprināts komercdokuments (8. pielikums), kas apliecina dzīvnieka atbilstību šo noteikumu prasībām;
25.3. citiem dzīvniekiem – dzīvnieka turēšanas vietas īpašnieka sagatavots dokuments, kas apliecina dzīvnieka atbilstību šo noteikumu prasībām.
26. Atzīta dzīvnieku turēšanas vieta ir nošķirta no apkārtnes, lai neapdraudētu tai tuvumā esošajās novietnēs turēto dzīvnieku veselību.
27. Atzītā dzīvnieku turēšanas vietā ir aprīkojums dzīvnieku sagūstīšanai, kā arī vieta dzīvnieku izvietošanai, izolēšanai un turēšanai karantīnā.
28. Atzītā dzīvnieku turēšanas vietā uztur dzīvnieku reģistru. Reģistrā norāda:
28.1. dzīvnieku skaitu katrā sugā, vecumu, dzimumu, sugu un sūtījuma vai individuālo identifikāciju (ja normatīvajos aktos par dzīvnieku identifikāciju noteikts, ka dzīvniekam jābūt individuāli identificētam). Bitēm norāda saimju skaitu, sugu un sūtījuma identifikāciju;
28.2. ievesto dzīvnieku ievešanas datumu, izcelsmes vietu, skaitu, vecumu, dzimumu, sugu un sūtījuma vai individuālo identifikāciju (ja normatīvajos aktos par dzīvnieku identifikāciju noteikts, ka dzīvniekam jābūt individuāli identificētam). Bitēm norāda ievešanas datumu, izcelsmes vietu, ievesto saimju skaitu, sugu un sūtījuma identifikāciju;
28.3. izvesto dzīvnieku izvešanas datumu, skaitu, vecumu, dzimumu, sugu, sūtījuma vai individuālo identifikāciju (ja normatīvajos aktos noteikts, ka dzīvniekam jābūt individuāli identificētam) un galamērķa vietu. Bitēm norāda izvešanas datumu, izvesto saimju skaitu, sugu, sūtījuma identifikāciju un galamērķa vietu;
28.4. informāciju par dzīvnieku saslimšanu un ārstēšanu;
28.5. karantīnā ievietoto un izolēto dzīvnieku novērošanas rezultātus.
29. Atzītā dzīvnieku turēšanas vietā saglabā dzīvnieku asins paraugu analīžu vai citu veidu diagnosticējošu izmeklējumu rezultātus un nobeigušos dzīvnieku (arī nedzīvi dzimušu dzīvnieku) patologanatomisko sekciju rezultātus.
30. Šo noteikumu 28. un 29. punktā minēto informāciju atzītā dzīvnieku turēšanas vietā glabā vismaz 10 gadus.
31. Atzītai dzīvnieku turēšanas vietai par nobeigušos dzīvnieku patologanatomisko izmeklēšanu ir noslēgts līgums ar laboratoriju, kurai ir piemērotas telpas dzīvnieku patologanatomiskai izmeklēšanai, ja atzītā dzīvnieku turēšanas vietā šādu telpu nav. Nobeigušos dzīvnieku patologanatomisko izmeklēšanu atzītas dzīvnieku turēšanas vietas telpās drīkst veikt kompetenta persona (persona, kurai ir nepieciešamā izglītība un zināšanas par dzīvnieku patologanatomisko izmeklēšanu) šo noteikumu 33. punktā minētā veterinārārsta uzraudzībā.
32. Atzītai dzīvnieku turēšanas vietai ir noslēgts līgums par to dzīvnieku iznīcināšanu, kuri nobeigušies vai eitanazēti slimības dēļ.
33. Atzītai dzīvnieku turēšanas vietai ir noslēgts līgums ar praktizējošu veterinārārstu, kuru dienests pilnvarojis īstenot valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmu.
34. Šo noteikumu 33. punktā minētais veterinārārsts:
34.1. nodrošina, lai atzītā dzīvnieku turēšanas vietā tiktu piemēroti dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un kontroles pasākumi atbilstoši dienesta izstrādātai valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmai. Šādos pasākumos ietilpst:
34.1.1. ikgadējs valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību kontroles plāns dzīvnieku turēšanas vietai;
34.1.2. klīniskās, laboratoriskās un patologanatomiskās pārbaudes, ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar valsts uzraudzībā esošu dzīvnieku infekcijas slimību;
34.1.3. dzīvnieku vakcinācija atbilstoši normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzību, kontroli un apkarošanu noteiktajām prasībām;
34.2. uzrauga dzīvnieku ievešanu un izvietošanu atzītā dzīvnieku turēšanas vietā;
34.3. uzrauga dzīvnieku atbilstību šo noteikumu prasībām;
34.4. uzrauga normatīvajos aktos par dzīvnieku labturību un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti noteikto prasību ievērošanu.
35. Atzītā dzīvnieku turēšanas vietā izmēģinājumu dzīvniekus tur vai audzē, ievērojot normatīvajos aktos par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību noteiktās prasības.
36. Atzītā dzīvnieku turēšanas vietā atļauts ievest dzīvniekus no citas atzītas dzīvnieku turēšanas vietas, izņemot šo noteikumu 37. punktā minēto gadījumu.
37. Dzīvniekus no dzīvnieku turēšanas vietas, kas neatbilst šajā nodaļā minētajām prasībām, atzītā dzīvnieku turēšanas vietā ieved dienesta uzraudzībā, ievērojot šādus drošības pasākumus:
37.1. dzīvniekus vismaz 30 dienas tur karantīnā veterinārārsta uzraudzībā. No karantīnas atbrīvo dzīvniekus, kuriem karantīnas laikā netiek konstatētas šo noteikumu 4. pielikumā minētās dzīvnieku infekcijas slimības;
37.2. pērtiķu kārtas dzīvniekus (zemākos un augstākos pērtiķus) tur karantīnā, ievērojot prasības, kas noteiktas Starptautiskā epizootiju biroja Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2.10.1. nodaļā un 3.5.1. pielikumā (elektroniski pieejams Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē).
38. Dzīvniekus no atzītas dzīvnieku turēšanas vietas atļauts izvest uz citu atzītu dzīvnieku turēšanas vietu, izņemot šo noteikumu 39. punktā minēto gadījumu.
39. Dzīvniekus no atzītas dzīvnieku turēšanas vietas uz dzīvnieku turēšanas vietu, kas neatbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām, atļauts izvest dienesta uzraudzībā, lai novērstu dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos.
40. Dienests kontrolē atzītas dzīvnieku turēšanas vietas atbilstību šo noteikumu prasībām un īsteno šādus pasākumus:
40.1. vismaz reizi gadā novērtē atzītai dzīvnieku turēšanas vietai piederošās telpas;
40.2. pārbauda šo noteikumu 33. punktā minētā veterinārārsta darbību;
40.3. pārliecinās, vai dzīvnieku klīniskajos, laboratoriskajos vai patologanatomiskajos izmeklējumos nav konstatētas šo noteikumu 4. pielikumā minēto dzīvnieku infekcijas slimību pazīmes.
41. Latvijā atļauts ievest dzīvniekus no trešās valsts vai trešās valsts daļas, kas iekļauta Eiropas Komisijas sastādītā to valstu vai valstu daļu sarakstā, no kurām atļauts attiecīgo dzīvnieku imports Eiropas Savienībā, izņemot šo noteikumu 52. punktā minēto gadījumu.
42. Pirms dzīvnieku ievešanas Latvijā ir ievērotas šādas prasības:
42.1. dzīvnieki ir apzīmēti vai aprakstīti, nodrošinot saikni starp dzīvnieku un tā identifikācijas dokumentu vai veselības stāvokli apliecinošu dokumentu;
42.2. ir izsniegts veterinārais (veselības) sertifikāts, kas apliecina ievedamo dzīvnieku atbilstību šo noteikumu prasībām;
42.3. ir veikta dzīvnieku veterinārā kontrole saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārās kontroles kārtību, ievedot Latvijā dzīvniekus no trešajām valstīm;
42.4. dzīvnieki pārvadāti atbilstoši labturības prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā.
43. Šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētā veterinārā (veselības) sertifikāta kopiju dzīvnieku saņēmējs glabā vismaz trīs gadus.
44. Ja dzīvnieku Latvijā no citas dalībvalsts ieved caur trešo valsti, dienests var pieprasīt uzrādīt aizpildītu veterināro (veselības) sertifikātu, kas apliecina dzīvnieka atbilstību šo noteikumu prasībām, un par to informē Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis.
45. Ievedot Latvijā plēsēju (Carnivora) kārtas mājas (istabas) dzīvniekus – suņus, kaķus un baltos seskus, ievēro šādas prasības:
45.1. dzīvnieki atbilst Regulas Nr. 576/2013 10. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā un 12. panta 1. punkta "a" apakšpunktā noteiktajām prasībām;
45.2. 48 stundu laikā pirms ievešanas dzīvnieki ir klīniski izmeklēti un atzīti par piemērotiem pārvadāšanai paredzētajā veidā. Klīnisko izmeklēšanu veic trešās valsts kompetentās veterinārās iestādes pilnvarots veterinārārsts;
45.3. dzīvniekus, izņemot šo noteikumu 45.4. apakšpunktā minētos dzīvniekus, atļauts ievest no trešajām valstīm un to teritorijām, kā arī vest tranzītā caur trešajām valstīm un to teritorijām, kas norādītas:
45.3.1. regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā;
45.3.2. Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem (turpmāk – regula Nr. 577/2013) II pielikumā;
45.3.3. Komisijas 2018. gada 12. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) 2018/659 par prasībām dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju ievešanai Savienībā I pielikumā, izņemot trešās valstis, kurām minētā pielikuma tabulas 16. slejā ir norādīts laika ierobežojums;
45.4. dzīvniekus, kas tiek vesti uz atzītu dzīvnieku turēšanas vietu, atļauts ievest no trešajām valstīm un to teritorijām, kā arī vest tranzītā caur trešajām valstīm un to teritorijām, kas norādītas regulas Nr. 577/2013 II pielikumā;
45.5. dzīvniekiem ir izsniegts veterinārais (veselības) sertifikāts (8.1 pielikums).
(Grozīts ar MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 289)
46. Mājas (istabas) putnus atļauts ievest Latvijā no trešajām valstīm tikai tad, ja:
46.1. sūtījumā ir ne vairāk par pieciem putniem;
46.2. ir izsniegts veterinārais (veselības) sertifikāts (9. pielikums) un īpašnieka vai īpašnieka pārstāvja deklarācija (10. pielikums);
46.3. putnus pārvieto no Āfrikas, Amerikas, Āzijas, Tālo Austrumu, Okeānijas, Eiropas un Tuvo Austrumu valstīm, kas ir Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas reģionālo komisiju kompetencē;
46.4. ir ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
46.4.1. putni 30 dienas pirms izvešanas bijuši izolēti izvešanas vietā trešajā valstī, kura minēta regulas Nr. 206/2010 I pielikuma 1. daļā vai II pielikuma 1. daļā;
46.4.2. putni pēdējo sešu mēnešu laikā un ne vēlāk kā 60 dienas pirms to nosūtīšanas no trešās valsts ir vakcinēti un vismaz vienu reizi revakcinēti pret putnu gripu ar vakcīnu H5, kas apstiprināta attiecīgajai sugai, atbilstoši ražotāja norādījumiem;
46.4.3. putni vismaz 10 dienas pirms izvešanas ir bijuši izolēti un tiem veikti testi, nosakot putnu gripas H5N1 antigēnu vai genomu paraugā, kas ņemts ne agrāk kā trešajā izolēšanas dienā.
(Grozīts ar MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 289)
47. Šo noteikumu 46. punktā minētās prasības nepiemēro, ja mājas (istabas) putnus, kas ir kopā ar saviem īpašniekiem vai to pārstāvjiem, Eiropas Savienības teritorijā ieved no Andoras, Farēru salām, Grenlandes, Īslandes, Lihtenšteinas, Monako, Norvēģijas, Sanmarīno, Šveices un Vatikāna.
48. Ja nav izpildītas šo noteikumu 45. punktā minēto dzīvnieku ievešanas prasības, Valsts ieņēmumu dienests, apspriežoties ar dienestu, pieņem lēmumu un rīkojas atbilstoši Regulas Nr. 576/2013 35. pantā noteiktajai kārtībai.
49. Dienests informē Valsts ieņēmumu dienestu par šo noteikumu 45. punktā minēto dzīvnieku izmitināšanas vietām pirms šo noteikumu 48. punktā minētā lēmuma pieņemšanas.
50. Ja nav izpildītas šo noteikumu 46. punktā minētās prasības, dienests rīkojas atbilstoši Regulas Nr. 576/2013 35. pantā noteiktajai kārtībai.
51. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 48. un 50. punktā minēto prasību piemērošanu, sedz dzīvnieka īpašnieks vai par dzīvnieku atbildīgā persona.
52. Dzīvnieku, kura ievešanai nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos par dzīvnieku apriti, Latvijā atļauts ievest, ja:
52.1. ir saņemta dienesta atļauja šāda dzīvnieka ievešanai atbilstoši šo noteikumu VII nodaļā noteiktajai kārtībai;
52.2. tam ir izsniegts attiecīgās trešās valsts kompetentās veterinārās iestādes pilnvarota veterinārārsta aizpildīts un parakstīts veterinārais (veselības) sertifikāts, kura formu un saturu apstiprinājis dienests.
53. Lai saņemtu šo noteikumu 52. punktā minēto atļauju, dzīvnieka īpašnieks vai tā pilnvarota persona vismaz 30 dienas pirms plānotās dzīvnieka ievešanas iesniedz dienestā iesniegumu (11. pielikums) vai nosūta to pa pastu vai elektroniski, ja iesniegums sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
54. Iesniegumam pievieno:
54.1. plānoto dzīvnieka pārvadāšanas maršrutu;
54.2. attiecīgās valsts kompetentās iestādes izsniegtu atļauju dzīvnieka ievešanai un piemērojamās prasības, ja dzīvnieku pēc ievešanas Latvijas teritorijā paredzēts vest uz citu dalībvalsti.
55. Dienests triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda, vai iesniegumā norādīta visa nepieciešamā informācija un ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, kā arī pārliecinās, vai Dabas aizsardzības pārvalde izsniegusi atļauju dzīvnieka ievešanai Latvijas teritorijā, ja dzīvniekam tāda nepieciešama atbilstoši konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem.
56. Ja nepieciešami papildu dokumenti vai informācija, dienests to pieprasa iesnieguma iesniedzējam. Iesnieguma iesniedzējs piecu darbdienu laikā vai citā termiņā pēc vienošanās ar dienestu iesniedz nepieciešamos dokumentus vai informāciju.
57. Ja iesnieguma iesniedzējs šo noteikumu 56. punktā noteiktajā termiņā neiesniedz dienestā nepieciešamos dokumentus vai informāciju, dienests pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju dzīvnieka ievešanai no trešās valsts un triju darbdienu laikā to rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam, norādot pamatojumu.
58. Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 53. punktā minētā iesnieguma un 54. punktā minēto dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
58.1. izsniegt atļauju dzīvnieka ievešanai Latvijā no trešās valsts un sagatavo veterināro (veselības) sertifikātu, par kuru informāciju publicē savā tīmekļvietnē;
58.2. atteikt izsniegt atļauju dzīvnieka ievešanai Latvijā no trešās valsts.
59. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 12. janvāra noteikumus Nr. 34 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 12. nr.; 2011, 105. nr.; 2012, 117. nr.; 2013, 233. nr., 2014, 257. nr.).
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvas 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A (I) pielikumā;
2) Eiropas Padomes 2004. gada 26. aprīļa Direktīvas 2004/68/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu, groza Direktīvas 90/426/EEK un 92/65/EEK un atceļ Direktīvu 72/462/EEK;
3) Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīvas 2008/73/EK, ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā un groza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/426/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 91/496/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, Lēmumu 2000/258/EK un Direktīvas 2001/89/EK, 2002/60/EK un 2005/94/EK;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvas 2013/31/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, kas reglamentē suņu, kaķu un mājas sesku tirdzniecību Savienībā un to importu Savienībā.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
| Nr. p. k. | Normatīvais akts | Dzīvnieki | Piezīmes |
| 1. | Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1647 "Veterinārās prasības govju un cūku apritei" | Liellopi un cūkas | |
| 2. | Ministru kabineta 2004. gada 18. marta noteikumi Nr. 145 "Noteikumi par veterinārajām prasībām zirgu apritei un importam no trešajām valstīm" | Zirgu dzimtas dzīvnieki | |
| 3. | Ministru kabineta 2008. gada 13. oktobra noteikumi Nr. 844 "Mājputnu un inkubējamo olu aprites kārtība" | Mājputni | |
| 4. | Ministru kabineta 2008. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 400 "Veterinārās prasības akvakultūras dzīvniekiem, no tiem iegūtiem produktiem un to apritei, kā arī atsevišķu akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību profilaksei un apkarošanai" | Akvakultūras dzīvnieki | |
| 5. | Ministru kabineta 2004. gada 30. marta noteikumi Nr. 206 "Noteikumi par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei" | Aitas un kazas | |
| 6. | Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu | Mājas (istabas) dzīvnieki | Izņemot mājas (istabas) putnus |
| 7. | Komisijas 2005. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1739/2005, ar kuru nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz cirka dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm | Cirka dzīvnieki |
| Nr. p. k. | Taksons | ||
| kārta | dzimta | TRACES KN kods* | |
| 1. | Pārnadži (Artiodactyla) | Visas dzimtas, kas atbilst KN kodam | 0106 19 |
| 2. | Nepārnadži (Perissodactyla) | Visas dzimtas, kas atbilst KN kodam | 0106 19 |
| 3. | Snuķaiņi (Proboscidae) | Visas dzimtas, kas atbilst KN kodam | 0106 19 |
| 4. | Zaķveidīgie (Lagomorpha) | Visas dzimtas, kas atbilst KN kodam | 0106 19 |
| 5. | Primāti (Primates) | Visas dzimtas, kas atbilst KN kodam | 0106 11 |
| 6. | Plēsēji (Carnivora) | Visas dzimtas, kas atbilst KN kodam | 0106 19 |
| 7. | Putni (Aves) | Visas dzimtas, kas atbilst KN kodam | 0106 31 0106 32 0106 33 0106 39 |
| 8. | Plēvspārņi (Hymenoptera) | Bišu dzimta (Apidae) | 0106 41 |
| 9. | Somaiņi (Marsupialia) | Visas dzimtas, kas atbilst KN kodam | 0106 19 |
(aizpildīt drukātiem burtiem)
| 1. Informācija par iesniedzēju |
| (fiziskās personas vārds un uzvārds, juridiskās personas nosaukums) |
| vai | - | ||||||||||||||||||||||
| (reģistrācijas numurs komercreģistrā vai Uzņēmumu reģistrā) | (personas kods) | ||||||||||||||||||||||
| (deklarētās dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese) |
(tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese)
|
| 2. Informācija par dzīvnieku turēšanas vietu |
| (nosaukums (ja ir) un faktiskā adrese) |
| (tālruņa un faksa numurs, e-pasta adrese faktiskajā atrašanās vietā) |
| 3. Informācija par dzīvnieku sugām un skaitu dzīvnieku turēšanas vietā |
dzīvnieku turēšana publiskai demonstrēšanai un sabiedrības izglītošanai
dzīvnieku turēšana sugas saglabāšanai
dzīvnieku turēšana zinātniskiem pētījumiem vai dzīvnieku pavairošanai zinātniskās pētniecības darbam
5. Dzīvnieku turēšanas vieta ir izveidota mazāk nekā pirms trīs gadiem, un dzīvnieki tajā ievesti no atzītas dzīvnieku turēšanas vietas (atzīmēt atbilstošo)1:
jā
nē
| 6. Iesniegumam pievienotie dokumenti |
| Vārds, uzvārds | Paraksts2 | |||
| Datums |
Aizpilda Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona
| Iesnieguma reģistrācijas datums Pārtikas un veterinārajā dienestā |
| Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona – vārds, uzvārds, amats |
| Paraksts2 | ||
1 Aizpilda, ja dzīvnieku turēšanas vietā komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem izvešanai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti pastāvīgi tur vai audzē vienas vai vairāku sugu dzīvniekus, kas paredzēti vienam vai vairākiem šādiem mērķiem:
• publiskai demonstrēšanai un sabiedrības izglītošanai;
• sugu saglabāšanai;
• zinātniskiem pētījumiem vai dzīvnieku pavairošanai zinātniskās pētniecības darbam.
2 Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
| Nr.p. k. | Infekcijas slimība | Dzīvnieku kārta, dzimta, ģints vai suga, kurai slimība raksturīga |
| 1. | Āfrikas zirgu mēris | Zirgu dzimta (Equidae) |
| 2. | Āfrikas cūku mēris | Cūku dzimta (Suidae), pekaru dzimta (Tayassuidae) |
| 3. | Putnu gripa | Putnu klase (Aves) |
| 4. | Amerikas peru puve | Medusbišu ģints (Apis) |
| 5. | Sibīrijas mēris | Vēršu dzimta (Bovidae), kamieļu dzimta (Camelidae), briežu dzimta (Cervidae), ziloņu dzimta (Elephantidae), zirgu dzimta un nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) |
| 6. | Aitu katarālais drudzis (Bluetongue) | Antilopju dzimta (Antilocapridae), vēršu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta (Giraffidae) un degunradžu dzimta (Rhinocerotodae) |
| 7. | Bruceloze (Brucella abortus, Brucella melitensis) | Antilopju dzimta, vēršu dzimta, kamieļu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta, nīlzirgu dzimta un pundurbriežu dzimta (Tragulidae) |
| 8. | Bruceloze (Brucella ovis) | Kamieļu dzimta, pundurbriežu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta, vēršu dzimta, antilopju dzimta |
| 9. | Bruceloze (Brucella suis) | Briežu dzimta, zaķu dzimta (Leporidae), muskusvērsis (Ovibos moschatus), cūku dzimta, pekaru dzimta |
| 10. | Klasiskais cūku mēris | Cūku dzimta un pekaru dzimta |
| 11. | Kontagiozā govju pleiropneimonija | Vēršu apakšdzimta (Bovines) (ieskaitot zebras, bifeļus, bizonus un jakus) |
| 12. | Ebola | Pērtiķu kārta (izņemot cilvēku ģints primātus) (Non-human primates) |
| 13. | Mutes un nagu sērga | Pārnadžu kārta (Artiodactyla) un Āzijas zilonis |
| 14. | Infekciozā hematopoētiskā nekroze | Lašu dzimta (Salmonidae) |
| 15. | Nodulārais dermatīts | Vēršu dzimta un žirafu dzimta |
| 16. | Pērtiķu bakas | Grauzēju kārta (Rodentia) un pērtiķu kārta (izņemot cilvēku ģints primātus) |
| 17. | Tuberkuloze (Mycobacterium bovis) | Zīdītāju klase (Mammalia) (galvenokārt antilopju dzimta, vēršu dzimta, kamieļu dzimta, briežu dzimta, žirafu dzimta, pundurbriežu dzimta) |
| 18. | Ņūkāslas slimība | Putnu klase |
| 19. | Mazo atgremotāju mēris | Vēršu dzimta un cūku dzimta |
| 20. | Cūku enzootiskais encefalomielīts (Tešenas slimība) | Cūku dzimta |
| 21. | Psitakoze | Papagaiļveidīgie (Psittaciformes) |
| 22. | Trakumsērga | Plēsēju kārta (Carnivora) un sikspārņu kārta (Chiroptera) |
| 23. | Rifta ielejas drudzis | Vēršu dzimta, kamieļu dzimta, degunradžu dzimta |
| 24. | Govju mēris | Pārnadžu kārta |
| 25. | Mazā stropu vabolīte (Aethina tumida) | Medusbišu ģints un kameņu ģints (Bombus) |
| 26. | Aitu un kazu bakas | Vēršu dzimta |
| 27. | Cūku vezikulārā slimība | Cūku dzimta un pekaru dzimta |
| 28. | Tropipelapsoze (Tropilaelaps spp.) | Medusbišu ģints |
| 29. | Vezikulārais stomatīts | Pārnadžu kārta un zirgu dzimta |
| 30. | Transmisīvā sūkļveida encefalopātija | Vēršu dzimta, briežu dzimta, kaķu dzimta (Felidae) un sermuļu dzimta (Mustelidae) |
(Pielikums svītrots ar MK 05.10.2021. noteikumiem Nr. 670)
1. I.2. Sertifikāta references numurs – datorizētas sistēmas TRACES (Trade Control and Expert System) piešķirtais numurs veterinārajam (veselības) sertifikātam.
2. I.2.a Vietējais references numurs – Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirtais numurs veterinārajam (veselības) sertifikātam.
3. I.3. Centrālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārais dienests.
4. I.4. Lokālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.
5. II daļa:
• Padomes Direktīva 92/65 – Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A (I) pielikumā, no kuras izrietošās tiesību normas iekļautas Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli";
• Padomes Direktīva 64/432/EEK – Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā, no kuras izrietošās tiesību normas iekļautas Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1647 "Veterinārās prasības govju un cūku apritei";
• Padomes Direktīva 91/68/EEK – Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā, no kuras izrietošās tiesību normas iekļautas Ministru kabineta 2004. gada 30. marta noteikumos Nr. 206 "Noteikumi par veterinārajām prasībām aitu un kazu apritei";
• Padomes Direktīva 2009/158/EK – Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/158/EK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, ar ko reglamentē mājputnu un inkubējamo olu tirdzniecību kopienā un to ievešanu no trešām valstīm, no kuras izrietošās tiesību normas iekļautas Ministru kabineta 2008. gada 13. oktobra noteikumos Nr. 844 "Mājputnu un inkubējamo olu aprites kārtība";
• Komisijas Lēmums 2007/598/EK – Komisijas 2007. gada 28. augusta Lēmums 2007/598/EK par profilakses pasākumiem pret ļoti patogēnās putnu gripas izplatību citu nebrīvē turētu putnu vidū, kas tiek turēti dalībvalstu zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros, no kura izrietošās tiesību normas iekļautas Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 405 "Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība".
6. Vietējā veterinārā vienība (VVV) – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.
Ministru kabineta
2017. gada 3. janvāra
noteikumiem Nr. 17
(Pielikums MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 289 redakcijā)
| EIROPAS SAVIENĪBA | Iekšējās tirdzniecības sertifikāts |
1. I.2. Sertifikāta references numurs – datorizētas sistēmas TRACES (Trade Control and Expert System) veterinārajam (veselības) sertifikātam piešķirtais numurs.
2. I.2.a. Vietējais references numurs – Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārajam (veselības) sertifikātam piešķirtais numurs.
3. I.3. Centrālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārais dienests.
4. I.4. Lokālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.
5. I.19. Preces kods (KN kods) – datorizētas sistēmas TRACES kombinētās nomenklatūras kods.
6. II daļa. Padomes Direktīva 92/65 – Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A (I) pielikumā, no kuras izrietošās tiesību normas iekļautas Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli".
7. Apstiprināts veterinārārsts vai apstiprināts ierēdnis – oficiālais veterinārārsts, kas aizpilda un izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 14. decembra noteikumiem Nr. 1121 "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei".
Ministru kabineta
2017. gada 3. janvāra
noteikumiem Nr. 17
(Pielikums grozīts ar MK 12.05.2020. noteikumiem Nr. 289)
1. I.2. Sertifikāta uzskaites numurs – datorizētas sistēmas TRACES (Trade Control and Expert System) piešķirtais numurs veterinārajam (veselības) sertifikātam.
2. I.2.a Vietējais uzskaites numurs – Pārtikas un veterinārā dienesta piešķirtais numurs veterinārajam (veselības) sertifikātam.
3. I.3. Centrālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārais dienests.
4. I.4. Vietējā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.
5. I.19. Preces kods (KN kods) – datorizētas sistēmas TRACES kombinētās nomenklatūras kods.
6. II daļa:
• Padomes Direktīva 92/65 – Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A (I) pielikumā, no kuras izrietošās tiesību normas iekļautas Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli";
• Komisijas Lēmums 2007/598/EK – Komisijas 2007. gada 28. augusta Lēmums 2007/598/EK par profilakses pasākumiem pret ļoti patogēnās putnu gripas izplatību citu nebrīvē turētu putnu vidū, kas tiek turēti dalībvalstu zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros, no kura izrietošās tiesību normas iekļautas Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 405 "Putnu gripas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība".
7. Pilnvarotais veterinārārsts vai pilnvarotais inspektors – oficiālais veterinārārsts, kas aizpilda un izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 14. decembra noteikumiem Nr. 1121 "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei".
8. Vietējā veterinārā vienība (VVV) – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.
Aizpilda papagaiļu dzimtas putna(-u) īpašnieks vai īpašnieka pārstāvis
| Es, papagaiļu dzimtas putna(-u) īpašnieks/īpašnieka pārstāvis, īpašnieka vārdā1 apliecinu, ka minētie dzīvnieki atbilst Direktīvas 92/65/EEK2 7. pantā noteiktajām prasībām. | |||||||||
| Datums | |||||||||
| Īpašnieka/īpašnieka pārstāvja1 vārds, uzvārds, paraksts | |||||||||
Aizpilda Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors
| Vārds, uzvārds | |||||||||
| Amats | |||||||||
| Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība | |||||||||
| Datums | |||||||||
| Zīmogs | |||||||||
| Paraksts | |||||||||
1 Nevajadzīgo svītrot.
2 Padomes Direktīva 92/65 – Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A (I) pielikumā, no kuras izrietošās tiesību normas iekļautas Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli".
Ministru kabineta
2017. gada 3. janvāra
noteikumiem Nr. 17
(Pielikums MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 289 redakcijā)
1. I.2./II.a. Sertifikāta atsauces numurs – eksportētājas trešās valsts kompetentās veterinārās iestādes veterinārajam (veselības) sertifikātam piešķirtais numurs.
2. I.3. Centrālā kompetentā iestāde – eksportētājas trešās valsts kompetentā veterinārā iestāde.
3. I.4. Vietējā kompetentā iestāde – eksportētājas trešās valsts kompetentās veterinārās iestādes teritoriālā struktūrvienība.
4. I.19. Preces kods (HS kods) – saskaņā ar Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu izveidotās nomenklatūras kods veterinārajā (veselības) sertifikātā aprakstītajam dzīvniekam.
5. II daļa. Sertifikācija:
• Padomes Direktīva 92/65 – Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A (I) pielikumā, no kuras izrietošās tiesību normas iekļautas Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli";
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 577/2013 – Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem;
• Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 576/2013 – Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu;
• Komisijas Regula (ES) Nr. 206/2010 – Komisijas 2010. gada 12. marta Regula (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības;
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/659 – Komisijas 2018. gada 12. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/659 par prasībām dzīvu zirgu dzimtas dzīvnieku un to spermas, olšūnu un embriju ievešanai Savienībā;
• Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/878 – Komisijas 2018. gada 18. jūnija Īstenošanas regula (ES) 2018/878, ar ko pieņem to dalībvalstu vai dalībvalstu teritorijas daļu sarakstu, kuras atbilst Deleģētās regulas (ES) 2018/772 par to, kā piemēro profilaktiskus veselības aizsardzības pasākumus, kas kontrolē suņu infekciju ar Echinococcus multilocularis, 2. panta 2. un 3. punktā noteiktajiem kategorizēšanas noteikumiem;
• Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/772 – Komisijas 2017. gada 21. novembra Deleģētā regula (ES) 2018/772, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 576/2013 papildina attiecībā uz profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem Echinococcus multilocularis infekcijas kontrolei suņiem un atceļ Deleģēto regulu (ES) Nr. 1152/2011;
• Padomes Lēmums 2000/258 – Padomes 2000. gada 20. marta Lēmums Nr. 2000/258, ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai.
6. Oficiālais veterinārārsts – trešās valsts kompetentās veterinārās iestādes pilnvarots veterinārārsts, kas aizpilda un izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 14. decembra noteikumiem Nr. 1121 "Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei".
1. I.2. Sertifikāta uzskaites numurs – datorizētas sistēmas TRACES (Trade Control and Expert System) piešķirtais numurs veterinārajam (veselības) sertifikātam.
2. I.3. Centrālā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārais dienests.
3. I.4. Vietējā kompetentā iestāde – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.
4. I.19. Preces kods (HS kods) – datorizētas sistēmas TRACES kombinētās nomenklatūras kods.
5. Pilnvarotais veterinārārsts vai pilnvarotais inspektors – oficiālais veterinārārsts.
6. Vietējā veterinārā vienība (VVV) – Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība.
Es, mājas (istabas) putnu īpašnieks vai īpašnieka pārstāvis, īpašnieka vārdā1 apliecinu, ka:
1) putnus pavada šo deklarāciju parakstījusī persona un tie nav paredzēti pārdošanai vai nodošanai citam īpašniekam;
2) par putniem to nekomerciālās pārvietošanas laikā būs atbildīga šo deklarāciju parakstījusī persona;
3) laikā no veterinārās apskates pirms pārvietošanas un faktiskās aizvešanas putni būs izolēti no jebkādas varbūtējas saskares ar citiem putniem, kā arī2:
putni vismaz 30 dienas tieši pirms nosūtīšanas datuma ir turēti telpās bez nonākšanas saskarē ar citiem putniem;
putni ir bijuši izolēti 10 dienas pirms pārvietošanas.
| (vārds, uzvārds, paraksts) | ||
| (datums) | ||
1 Nevajadzīgo svītrot.
2 Atzīmēt atbilstošo.
Ministru kabineta
2017. gada 3. janvāra
noteikumiem Nr. 17
(Pielikums MK 12.05.2020. noteikumu Nr. 289 redakcijā)
Aizpildīt drukātiem burtiem
| 1. Dzīvnieka(-u) nosūtītājs | |
| (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds un uzvārds, tālruņa numurs, adrese) | |
| 2. Dzīvnieka(-u) saņēmējs | |
| (juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds un uzvārds, tālruņa numurs, adrese) | |
| 3. Dzīvnieka(-u) sugas latīniskais nosaukums | |
| 4. Dzīvnieka(-u) identifikācijas veids un identifikācijas numurs | |
| 5. Dzīvnieku skaits | |
| 6. Trešā valsts, no kuras dzīvnieku(-us) paredzēts ievest | |
| 7. Tranzītvalstis, caur kurām dzīvnieku(-us) paredzēts vest līdz ievešanai Eiropas Savienībā1 | |
| 8. Dzīvnieka(-u) ievešanas nolūks | |
| 9. Plānotais dzīvnieka(-u) uzturēšanās ilgums Latvijas teritorijā2 | |
| 10. Eiropas Savienības dalībvalstis, uz kurām dzīvnieku(-us) plānots vest pēc ievešanas Latvijas teritorijā2 | |
| 11. Transportlīdzekļa veids, valsts reģistrācijas numurs un pārvadātāja nosaukums | |
| 12. Dzīvnieku pārvadātāja atļaujas numurs3 | |
| 13. Transportlīdzekļa atļaujas numurs3 | |
| 14. Turēšanas apstākļi, kādi tiks nodrošināti dzīvniekam(-iem) pārvadāšanas un turēšanas laikā | |
| 15. Robežkontroles punkts, caur kuru plānota dzīvnieka(-u) ievešana Eiropas Savienībā | |
| 16. Iesnieguma iesniedzējs | |
| (vārds, uzvārds, tālruņa numurs, adrese) | |
| 17. Cita informācija4 |
| Datums | ||
| Paraksts5 |
Aizpilda Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona
| Iesnieguma reģistrācijas datums Pārtikas un veterinārajā dienestā | |
| Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersona – vārds, uzvārds, amats | |
| Paraksts5 |
1 Aizpilda, ja pirms ievešanas Eiropas Savienībā dzīvnieku(-us) paredzēts vest tranzītā caur trešo valsti.
2 Aizpilda, ja pēc ievešanas Latvijas teritorijā dzīvnieku(-us) paredzēts vest uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti.
3 Aizpilda, ja dzīvnieku pārvadātājam vai transportlīdzeklim nepieciešama atļauja atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārvadāšanu.
4 Norāda informāciju, kas nav iekļauta citās iesnieguma sadaļās, piemēram, par Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtu atļauju, ja tāda nepieciešama atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek nodrošināta starptautiskā tirdzniecība ar apdraudētajiem savvaļas dzīvnieku un augu sugu īpatņiem.
5 Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
 |
 |
 |
 |