1. Noteikumi nosaka:
1.1. Daugavas hidroelektrostaciju (turpmāk – HES) ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanai piešķirtās ikgadējās budžeta dotācijas izlietojuma kārtību;
1.2. iestādes, kas atbildīgas par Daugavas HES ūdenskrātuvju un Rīgas HES ūdenskrātuves krastu nostiprināšanas un inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu organizēšanu;
1.3. Daugavas HES ūdenskrātuvju krastos esošās pašvaldības;
1.4. Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves.
2. Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbus un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumus finansē, lai ierobežotu Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu eroziju HES darbības ietekmes zonā šo noteikumu pielikumā minēto pašvaldību administratīvajā teritorijā neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas HES darbības izraisītās krastu erozijas skartie zemes īpašumi, un ekspluatētu šo noteikumu pielikumā minētās Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves.
3. Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbus un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumus sedz no attiecīgās ikgadējās valsts budžeta dotācijas par videi nodarīto kaitējumu, kas piešķirta Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžetā 1 452 260 euro apmērā, tai skaitā 700 000 euro apmērā Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas budžeta programmā 28.00.00 "Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība" un 752 260 euro apmērā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 26.03.00 "Ikgadējie maksājumi par Daugavas kaskādes HES zemes resursiem nodarīto kaitējumu kompensēšanu".
4. Šo noteikumu 2. punktā minēto izdevumu segšanai:
4.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu pārskaita valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" 700 000 euro;
4.2. Zemkopības ministrija katru gadu pārskaita valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" 752 260 euro.
5. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs":
5.1. veic Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu pasūtītāja pienākumus;
5.2. nosaka piemērotāko veidu, kādā tiek veikti Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbi, un veicamo darbu apjomu un aprēķina nepieciešamās izmaksas;
5.3. katru gadu saskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rezultatīvo un finanšu rādītāju plānu par nākamajā gadā paredzēto Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu izdevumiem;
5.4. katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pārskatu par darbiem, kas iepriekšējā gadā veikti saskaņā ar šo noteikumu 5.3. apakšpunktu, un līdzekļu izlietojumu.
6. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi":
6.1. nodrošina Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbus un veic pasūtītāja pienākumus;
6.2. katru gadu saskaņo ar Zemkopības ministriju rezultatīvo un finanšu rādītāju plānu kārtējam saimnieciskajam gadam par Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumiem;
6.3. katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz Zemkopības ministrijā pārskatu par šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minētā plāna izpildi iepriekšējā gadā.
7. Lai apkopotu informāciju par nepieciešamajiem Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas un inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbiem un izvērtētu to prioritātes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc saskaņošanas ar zemkopības ministru un ekonomikas ministru izveido Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas koordinēšanas un līdzekļu izlietojuma noteikšanas konsultatīvo komisiju (turpmāk – komisija), apstiprina tās sastāvu un nolikumu, kā arī kritērijus krastu nostiprināšanas darbu prioritātes noteikšanai.
8. Komisijas sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim no šādām institūcijām:
8.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas;
8.2. Ekonomikas ministrijas;
8.3. Zemkopības ministrijas;
8.4. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs";
8.5. Latvijas Pašvaldību savienības;
8.6. Daugavas upju baseinu apgabala konsultatīvās padomes;
8.7. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi";
8.8. Latvijas Lielo aizsprostu biedrības.
9. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 16. novembra noteikumus Nr. 1060 "Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 196. nr.; 2012, 60., 66., 100. nr.; 2013, 154.; 2014, 205. nr.; 2015, 130. nr.).
1. Administratīvās teritorijas, kas atrodas Daugavas HES ūdenskrātuvju krastos:
1.1. Ķekavas novads (sākot no robežpunkta Daugavas kreisajā krastā ar šādām koordinātām*: x koordināta – 520337.123, y koordināta – 298877.606 un sākot no robežpunkta Daugavas labajā krastā ar šādām koordinātām: x koordināta – 524087.376, y koordināta – 299999.470);
1.2. Salaspils novads;
1.3. Ikšķiles novads;
1.4. Ķeguma novads;
1.5. Lielvārdes novads;
1.6. Ogres novads;
1.7. Skrīveru novads;
1.8. Aizkraukles novads;
1.9. Jaunjelgavas novads;
1.10. Kokneses novads;
1.11. Pļaviņu novads;
1.12. Krustpils novads (līdz robežpunktam Daugavas labajā krastā ar šādām koordinātām: x koordināta – 611412.454, y koordināta – 266098.852);
1.13. Salas novads (līdz robežpunktam Daugavas kreisajā krastā ar šādām koordinātām: x koordināta – 611417.017, y koordināta – 265906.757).
2. Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būves:
2.1. astoņas sūkņu stacijas (Ogre-1, Ogre-2, Ogre-4, Ciemupe, Ikšķile-1, Ikšķile-2, Tome, Spolītes);
2.2. ūdenskrātuves dambis 8,4 km garumā (Ogre-1 – 0,9 km, Ogre-2 – 2,7 km, Ciemupe – 0,5 km, Ikšķile-1 – 1,1 km, Ikšķile-2 – 2,5 km, Tome – 0,7 km);
2.3. dziļās drenāžas 10,8 km garumā (Ogre-1 – 2,9 km, Ogre-2 – 0,8 km, Ogre-4 – 0,5 km, Ikšķile-1 – 3,1 km, Ikšķile-2 – 3,5 km) ar 260 akām.
Piezīme. * Minētās robežpunktu koordinātas ir norādītas Latvijas koordinātu sistēmā LKS-92 TM.