Darbības ar dokumentu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, mākslas un antikvāro priekšmetu (turpmāk – kultūras priekšmeti) pagaidu izvešanai vai izvešanai no Latvijas un ievešanai Latvijā;

1.2. kultūras priekšmetu kategorijas, kuru izvešanai no Latvijas nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.

2. Kultūras priekšmetu izvešana šo noteikumu izpratnē attiecībā uz mākslas un antikvārajiem priekšmetiem ir kultūras priekšmetu pilnīga izvešana vai pagaidu izvešana, bet attiecībā uz kultūras pieminekļiem un valstij piederošajām senlietām – pagaidu izvešana.

3. Kultūras priekšmetu kolekcija šo noteikumu izpratnē ir pēc vienotiem principiem atlasītu mākslas un antikvāro priekšmetu kopums, ja ir noformēts kolekcijas apraksts (attiecīgās jomas speciālista sagatavots zinātnisks kolekcijas kultūrvēsturiskais izvērtējums) un priekšmetu uzskaite ar identificējamām atšķirības un kopības pazīmēm, datējumu un saglabātības pakāpes novērtējumu.

4. Lai aizsargātu nacionālās kultūras vērtības un nepieļautu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (turpmāk – inspekcija) pieejamās datubāzēs identificējamo meklēšanā esošo un zudušo kultūras priekšmetu izvešanu (arī nosūtīšanu pa pastu), inspekcija pieņem lēmumu par kultūras priekšmetu izvešanu, izsniedzot noteikta parauga atļauju (turpmāk – atļauja).

5. Atļauja ir nepieciešama kultūras pieminekļu un to kultūras priekšmetu izvešanai, kuri atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām kultūras priekšmetu kategorijām.

6. Šo noteikumu 5. punktā minētā prasība nav attiecināma gadījumā, ja:

6.1. akreditēts muzejs atbilstoši muzeju darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai no Latvijas uz laiku izved tā krājumā esošās kolekcijas vai atsevišķus priekšmetus;

6.2. atbilstoši arhīvu darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai no Latvijas uz laiku izved Nacionālajā dokumentārajā mantojumā iekļautu dokumentu.

7. Lai saņemtu atļauju, fiziska vai juridiska persona vai tās pilnvarotā persona (turpmāk – iesniedzējs) aizpilda inspekcijā pieteikumu kultūras priekšmeta izvešanas atļaujas saņemšanai (turpmāk – pieteikums) (2. pielikums) un uzrāda izvešanai paredzēto kultūras priekšmetu. Ja iesniedzējs ir pilnvarotā persona, viņš inspekcijā uzrāda pilnvaru. Minētajā pieteikumā norādītos datus inspekcija iekļauj atļaujas pirmajā eksemplārā – iesniegumā (3. pielikums).

8. Ja paredzēts izvest kultūras priekšmetu kolekciju, iesniedzējs kopā ar pieteikumu iesniedz inspekcijā atbilstoši šo noteikumu 3. punktam izstrādātu kolekcijas aprakstu, kam pievienotas visu kolekcijā ietverto kultūras priekšmetu krāsu fotogrāfijas (ne senākas par vienu gadu, katrs kultūras priekšmets ir labi redzams un identificējams). Fotogrāfiju skaits nosakāms atbilstoši atļauju eksemplāru skaitam (šo noteikumu 20. un 21. punkts). Fotogrāfijas minimālais izmērs ir 8 x 12 cm, maksimālais izmērs – 10 x 15 cm.

9. Ja paredzēts izvest liela izmēra kultūras priekšmetu, inspekcijai ir tiesības veikt kultūras priekšmeta apskati tā atrašanās vietā.

10. Katra kultūras priekšmeta izvešanai izsniedz atsevišķu atļauju (šī prasība neattiecas uz kultūras priekšmetiem, kurus paredzēts izvest vienlaikus un kuru izcelsmi inspekcija atzinusi par atbilstošu kultūras priekšmetu kolekcijas īpašībām (šo noteikumu 3. punkts)). Inspekcija 15 dienu laikā pēc uzrādītā kultūras priekšmeta izpētes (izņemot šo noteikumu 13. un 14. punktā minētos gadījumus) pieņem lēmumu par kultūras priekšmeta izvešanas atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju kultūras priekšmeta izvešanai.

11. Inspekcija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju kultūras priekšmeta izvešanai, ja tiek konstatēts, ka:

11.1. inspekcijā nav iesniegta visa nepieciešamā informācija kultūras priekšmeta izvešanai (šo noteikumu 2. pielikumā norādītie dokumenti);

11.2. kultūras priekšmets inspekcijai pieejamās datubāzēs ir identificējams kā meklēšanā esošs vai zudis.

12. Inspekcija atsaka atļaujas izsniegšanu kultūras priekšmeta pilnīgai izvešanai un izsniedz atļauju kultūras priekšmeta pagaidu izvešanai, ja tiek konstatēts, ka papildu ekspertīzes rezultātā tas atzīts par jaunatklāto kultūras pieminekli un ir iekļaujams valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Jaunatklātā kultūras pieminekļa atpakaļievešanas termiņš Latvijā nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

13. Ja nepieciešams veikt uzrādītā kultūras priekšmeta ekspertīzi vai precizēt tā īpašumtiesību piederību, inspekcijai ir tiesības aizturēt kultūras priekšmetu inspekcijā ilgāk par 15 dienām, bet ne ilgāk kā līdz lēmuma pieņemšanas dienai. Īpašumtiesību piederības precizēšanai iesniedzējs uzrāda īpašumtiesības apliecinošus dokumentus. Ja inspekcija, izmantojot tai pieejamās datubāzes, konstatē, ka uzrādītais priekšmets ir meklēšanā esošs vai zudis, inspekcija par to ziņo Valsts policijai.

14. Inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai citas kompetentas iestādes (ņemot vērā iesniegtā kultūras priekšmeta kategoriju) vai nozares speciālisti sniegtu atzinumu izvedamā kultūras priekšmeta papildu vērtēšanai. Atzinumam ir ieteikuma raksturs, izņemot gadījumu, ja atzinumā ir norāde, ka attiecīgā priekšmeta izvešanu un atļaujas izsniegšanu nosaka cits normatīvais akts. Visus izdevumus, kas radušies attiecīgajai iestādei un ir saistīti ar atzinuma sagatavošanu, sedz iesniedzējs.

15. Ja ir nepieciešama papildu ekspertīze, inspekcija var sasaukt ekspertu padomi. Ekspertu padomes sastāvu un nolikumu apstiprina inspekcijas vadītājs.

16. Ja kultūras priekšmetu nepieciešams izvest, lai to izstādītu ārvalstī vai cita iemesla dēļ (piemēram, restaurācijai, ekspertīzei, mācību programmai), inspekcija pieņem lēmumu par kultūras priekšmeta pagaidu izvešanu. Kultūras priekšmeta pagaidu izvešana šo noteikumu izpratnē ir tā izvešana uz laiku un ievešana Latvijā pilnā apjomā un labā saglabātības stāvoklī inspekcijas noteiktā laikā. Atpakaļievešanas termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus.

17. Ja mūzikas instrumenti atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajai A8. un B9. kategorijai, to pagaidu izvešanu orķestra un izpildītāju darba vajadzībām apliecina attiecīgā uzņēmuma administrācijas vai izpildītāja sagatavotā instrumentu izcelsmes dokumentācija, ko uzrāda muitas iestādē bez inspekcijas izsniegtiem izvešanas dokumentiem (atļaujas vai izziņas).

18. Atļaujas derīguma termiņš ir viens gads no tās izsniegšanas dienas. Ja atļaujas derīguma termiņš ir beidzies, bet tā nav izmantota, inspekcija var izsniegt atkārtotu atļauju.

19. Atļauju izsniedz pēc tam, kad iesniedzējs ir samaksājis valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu kultūras priekšmetu izvešanai vai pagaidu izvešanai no Latvijas.

20. Kultūras priekšmeta izvešanai no Latvijas Eiropas Savienības robežās inspekcija sagatavo atļauju (3. pielikums) divos eksemplāros:

20.1. atļaujas pirmo eksemplāru – iesniegumu inspekcijai par kultūras priekšmeta izvešanu – glabā inspekcija;

20.2. atļaujas otro eksemplāru glabā iesniedzējs un uzrāda pēc atbildīgo amatpersonu lūguma.

21. Kultūras priekšmeta izvešanai no Latvijas ārpus Eiropas Savienības robežām inspekcija sagatavo atļauju (3. pielikums) trijos eksemplāros:

21.1. atļaujas pirmo eksemplāru – iesniegumu inspekcijai par kultūras priekšmeta izvešanu – glabā inspekcija;

21.2. atļaujas otro eksemplāru – glabā iesniedzējs un uzrāda muitas iestādei. Muitas iestāde izdara tajā attiecīgas atzīmes;

21.3. atļaujas trešo eksemplāru nodod iesniedzējam iesniegšanai muitas iestādē. Muitas iestāde izdara tajā attiecīgas atzīmes un 15 dienu laikā nosūta inspekcijai.

22. Kultūras priekšmetu izvešana no Latvijas ārpus Eiropas Savienības robežām ietver muitas formalitāšu noformēšanu muitas iestādē. Ievērojot minēto, kultūras priekšmetus var izvest tikai tajās ārējās robežas šķērsošanas vietās, kurās ir izveidoti muitas kontroles punkti. Muitas iestāde, izskatot visus atļaujas eksemplārus, kontrolē, lai muitas deklarācijā sniegtās ziņas atbilstu atļaujā norādītajām ziņām.

23. Inspekcijas lēmumu aizliegt uzrādīto kultūras priekšmetu izvešanu iesniedzējs ir tiesīgs apstrīdēt Kultūras ministrijā.

24. Lai atvieglotu tāda kultūras priekšmeta izvešanu, kurš nav kultūras piemineklis un neatbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām kategorijām, inspekcija pēc iesniedzēja vēlēšanās var izsniegt attiecīgu izziņu uzrādīšanai muitas iestādē. Izziņas derīguma termiņš ir viens gads no tās izsniegšanas dienas.

25. Ievedot kultūras priekšmetu, kuram paredzēta pagaidu ievešana Latvijā, no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tā īpašniekam (valdītājam) ir pienākums to deklarēt Latvijas muitas iestādē. Ja kultūras priekšmets, kuram paredzēta pagaidu ievešana Latvijā, nav uzrādīts muitas iestādē, uzskatāms, ka persona šo kultūras priekšmetu ir iegādājusies Latvijā un uz tā izvešanu attiecas šajos noteikumos noteiktā kultūras priekšmetu izvešanas kārtība.

26. Ja persona, no Eiropas Savienības dalībvalsts ievedot Latvijā kultūras priekšmetu, kura izvešanai no Latvijas atbilstoši šiem noteikumiem nepieciešama atļauja, var uzrādīt dokumentus, kas apliecina tā īpašuma piederību vai iegādi ārpus Latvijas (piemēram, kultūras priekšmeta iegādes līgums, pirkuma pavadzīme, atļauja kultūras priekšmeta izvešanai no citas Eiropas Savienības dalībvalsts), šie noteikumi uz minēto kultūras priekšmetu izvešanu nav attiecināmi.

27. Par kultūras priekšmetu, kuram paredzēta pagaidu izvešana, tā īpašnieks (valdītājs) rakstveidā paziņo inspekcijai 15 dienu laikā pēc tā ievešanas Latvijā.

28. Kultūras pieminekli, kuram paredzēta pagaidu izvešana, tā īpašnieks (valdītājs) reģistrē inspekcijā 15 dienu laikā pēc tā ievešanas Latvijā, rakstiski apliecinot, ka ievestais kultūras piemineklis ir tas pats kultūras piemineklis, kam piemērota pagaidu izvešana. Ja rodas šaubas, inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) uzrādītu atpakaļievesto kultūras pieminekli.

29. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 7. janvāra noteikumus Nr. 8 "Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešana no Latvijas un ievešana Latvijā" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 5. nr.; 2009, 204. nr.; 2013, 203. nr.).

30. Noteikumi stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.