Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta rīkojums Nr. 730
Rīgā 2016. gada 29. novembrī (prot. Nr. 65 9. §)
Par Rīgas Juridiskās augstskolas Satversmes apstiprināšanu
1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu apstiprināt Rīgas Juridiskās augstskolas Satversmes sapulces 2016. gada 29. jūnija sēdē pieņemto Rīgas Juridiskās augstskolas Satversmi.
2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2003. gada 24. janvāra rīkojumu Nr. 41 "Par Rīgas Juridiskās augstskolas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 14. nr.).
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
(Apstiprināta ar
Ministru kabineta
2016. gada 29. novembra
rīkojumu Nr. 730)
RĪGAS JURIDISKĀS AUGSTSKOLAS SATVERSME
Preambula
Rīgas Juridiskā augstskola dibināta 1997.gada 14.jūlijā, kad Latvijas Republikas valdība, Zviedrijas Karalistes valdība un Sorosa fonds - Latvija noslēdza līgumu par tās dibināšanu, kas tika apstiprināts Saeimā ar 1997.gada 20.novembra likumu "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu".
2005.gada 7.novembrī tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgums par Rīgas Juridisko augstskolu, kas tika ratificēts Saeimā ar 2005.gada 15.decembra likumu "Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridisko augstskolu" (stājies spēkā 2006.gada 3.janvārī). Ar šo līgumu tika noteikts, ka Rīgas Juridiskās augstskolas daļu vairākums nonāk Latvijas Universitātes īpašumā. Rīgas Juridiskā augstskola turpina nodrošināt starpvalstu līgumā noteikto uzdevumu un pienākumu izpildi.
I. Vispārīgie noteikumi
1. Rīgas Juridiskā augstskola (turpmāk - Augstskola), ir juridisku personu dibināta izglītības un zinātnes institūcija, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Komerclikumu, Augstskolu likumu un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstskolas statūtiem un šo Satversmi.
Augstskolas Valdes (turpmāk - Valde) darbību un atbildību nosaka Komerclikums, Augstskolas statūti, šī Satversme un dibinātāja lēmumi. Ja ar valdes darbībām un atbildību saistīto jautājumu gadījumā vispārējais likums ir pretrunā ar Komerclikuma regulējumu, noteicošais ir Komerclikuma regulējums.
2. Augstskolas dibinātāji ir Latvijas Universitāte (Izglītības iestāžu reģistra reģistrācijas Nr. 3341000218, Rīga, Raiņa bulvāris 19, LV - 1586, Latvijas Republika, 2 621 920 kapitāla daļas (76 %)) un nodibinājums "Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS" (vienotais reģistrācijas Nr. 40003080436, Rīga, Alberta iela 13, LV - 1010, Latvijas Republika, 827 974 kapitāla daļas (24%)) (turpmāk - abi kopā Dibinātājs).
3. Augstskolas pilns nosaukums ir:
3.1. latviešu valodā - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Juridiskā augstskola";
3.2. angļu valodā - Limited Liability Company "Riga Graduate School of Law";
3.3. krievu valodā - OOO "Рижская высшая юридическая школа".
4. Augstskolas saīsināts nosaukums ir:
4.1. latviešu valodā - Rīgas Juridiskā augstskola;
4.2. angļu valodā - Riga Graduate School of Law;
4.3. krievu valodā - Рижская высшая юридическая школа.
5. Augstskolas juridiskā adrese ir: Strēlnieku iela 4 k.2, Rīga, LV - 1010, Latvijas Republika. Augstskolas reģistrācijas numurs ir: 40003386183.
6. Augstskolai ir zīmogs ar Augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolai ir tiesības zīmogā izmantot Augstskolas simboliku. Augstskolai var būt arī savs karogs un cita atribūtika.
7. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Augstskolai ir tiesības dibināt katedras, profesoru grupas, institūtus, nodaļas, fakultātes un citas struktūrvienības. To izveide, reorganizācija un likvidācija tiek veikta saskaņā ar Senāta lēmumiem, spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstskolas Statūtiem un šo Satversmi.
8. Augstskolai ir augstākās izglītības un zinātnes iestādes tiesības, ko raksturo Augstskolas autonomija un akadēmiskā brīvība. Augstskola patstāvīgi nosaka studiju programmu saturu un formu, studentu uzņemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī zinātniskās darbības pamatvirzienus.
9. Augstskola piešķir augstākās izglītības grādus un profesionālās kvalifikācijas, izsniedz valsts atzītus diplomus Latvijas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.
10. Augstskolai ir tiesības būt par biedru un dalībnieku, kā arī dibināt biedrības, nodibinājumus un citas komercsabiedrības, organizēt kursus, lekcijas, seminārus, rīkot kongresus, konferences un sniegt cita veida izglītības pakalpojumus, darboties starptautiskajos un nacionālajos fondos, slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu augstākās izglītības un zinātniskajām institūcijām. Minētās darbības tiek veiktas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstskolas Statūtiem un šo Satversmi.
11. Augstskola savā darbā vadās no vienlīdzīgu tiesību un diskriminācijas aizlieguma principa neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, seksuālās orientācijas, valodas, reliģiskās pārliecības, sociālās vai nacionālās izcelsmes, invaliditātes, vecuma, mantiskā stāvokļa, dzimšanas un citiem apstākļiem.
II. Darbības mērķis un uzdevumi
12. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir sniegt studējošajiem iespēju iegūt akadēmiskos grādus vai profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju tiesību zinātņu un ar to saistītajās jomās, lai nostiprinātu tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatus un veicinātu tautsaimniecības attīstību, kā arī nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju izglītības jomā. Augstskola piedāvā starptautiski orientētas studiju programmas.
13. Augstskolas uzdevums ir izglītot speciālistus, nodrošināt viņu kvalifikācijas celšanu un tālākizglītošanu. Tās uzdevums ir arī veikt zinātnisko darbību tiesību zinātņu un ar to saistītajās jomās, organizēt akadēmiskus pasākumus, publicēt zinātniska darba rezultātus, sagatavot studiju materiālus, kā arī sniegt eksperta atzinumus publiskām un privātām institūcijām.
14. Īstenojot savas darbības mērķus un uzdevumus, Augstskola vadās pēc šādiem pamatprincipiem:
14.1. akadēmiskā un zinātniskā brīvība, tai skaitā studiju kursu un zinātniskās darbības satura un metožu brīva izvēle, kā arī brīva zinātniskā viedokļa un rezultātu publiskošana, ja šī brīvība nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem;
14.2. studiju un zinātniskās darbības vienotība;
14.3. studiju un zinātniskās darbības saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.
15. Augstskola, atbilstoši savas darbības mērķiem un uzdevumiem, ievērojot Satversmes 14.punktā minētos pamatprincipus:
15.1. izstrādā un pilnveido studiju programmas, studiju virzienus, plānus, kursu programmas, iekārto auditorijas, datorklases, bibliotēku un citas struktūras, kā arī veic citas darbības, lai studējošiem tiktu radīta iespēja iegūt nepieciešamās zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, kā arī organizē atbilstošu tālākizglītības posmu īstenošanu atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;
15.2. nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtie grādi un nosaukumi, iegūtie diplomi un profesionālā kvalifikācija, kā arī dokumenti par studiju programmu daļu apgūšanu atbilstu studentu iegūtajām zināšanām un prasmēm un tos savstarpēji atzītu Latvijā un ārvalstīs;
15.3. veido personālu;
15.4. nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;
15.5. nosaka darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm;
15.6. ievēlē goda biedrus.
III. Augstskolas pārvalde un struktūra
16. Dibinātājs ir Augstskolas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos, kā arī jautājumos, kas saistīti vai izriet no Augstskolas stratēģiskajiem, finanšu un saimnieciskajiem jautājumiem.
17. Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas savā darbībā ievēro Dibinātāja kompetenci noteiktu jautājumu izlemšanā. Tikai Dibinātāja kompetencē ir:
17.1. lemt Augstskolas stratēģiskās attīstības jautājumus;
17.2. noteikt Augstskolai īstenojamos uzdevumus;
17.3. saskaņot Augstskolas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, komercsabiedrību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;
17.4. lemt par Augstskolas reorganizāciju un likvidāciju;
17.5. saskaņot Augstskolas studiju vietu skaitu, studiju maksu un tās izmaiņas;
17.6. ierosināt Augstskolas personāla darba pienākumu izpildes kvalitātes pārbaudi;
17.7. ierosināt ārkārtas Satversmes sapulces sanāksmes sasaukšanu;
17.8. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
18. Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:
18.1. Valde;
18.2. Satversmes sapulce;
18.3. Senāts;
18.4. Rektors;
18.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.
19. Valde ir Dibinātāja izveidota izpildinstitūcija, kuras sastāvu un izveidošanas kārtību nosaka Augstskolas statūti un Komerclikums. Valdes darbību un kompetenci nosaka Augstskolas statūti, Komerclikums un šī Satversme.
20. Valdes kompetencē ir:
20.1. apstiprināt Augstskolas vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības stratēģiju;
20.2. apstiprināt Augstskolas budžetu;
20.3. organizēt Augstskolas saimniecisko darbību, kas nav saistīta ar izglītības pakalpojuma sniegšanu;
20.4. ierosināt jaunu Augstskolas studiju programmu izstrādi, ieviešanu vai esošo studiju programmu būtisku grozīšanu;
20.5. ierosināt rektora kandidatūru ievēlēšanai amatā un rektora atcelšanu;
20.6. slēgt darba līgumu ar rektoru uz tā pilnvaru laiku;
20.7. izteikt priekšlikumu Dibinātājam ierosināt sasaukt ārkārtas Satversmes sapulci;
20.8. sadarbībā ar Senātu lemt par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;
20.9. saskaņot Akadēmiskā personāla mēnešalgas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm, un citu darbinieku mēnešalgas likmes;
20.10. izstrādāt Augstskolas Satversmi un tās grozījumu projektu;
20.11. publicēt Satversmes sapulces un Senāta lēmumus Augstskolas oficiālajā mājas lapā;
20.12. veikt citus saskaņā ar šo Satversmi uzliktos pienākumus.
21. Satversmes sapulce ir augstākā Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulces pārstāvju vēlēšanas organizē Augstskolas Valde.
22. Satversmes sapulces darbības kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums. Satversmes sapulces sastāvā ir 6 (seši) Augstskolas akadēmiskā personāla pārstāvji, 2 (divi) Augstskolas vispārējā personāla pārstāvji un divi Augstskolas studējošo pārstāvji.
23. Satversmes sapulces pārstāvju pilnvaru laiks ir trīs gadi.
24. Satversmes sapulce:
24.1. pieņem un groza Augstskolas Satversmi;
24.2. ievēlē un atceļ rektoru Satversmē noteiktajā kārtībā;
24.3. noklausās rektora pārskatu;
24.4. ievēlē Senātu;
24.5. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu;
24.6. apstiprina Satversmes sapulces, Senāta, un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus;
24.7. ievēlē Satversmes sapulces priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru;
24.8. lemj par šķīrējtiesnešu atbrīvošanu no darba pēc darba devēja iniciatīvas.
25. Satversmes sapulces priekšsēdētājs organizē un vada Satversmes sapulces darbu. Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieks izpilda priekšsēdētāja pienākumus tā prombūtnes laikā.
26. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse Satversmes sapulces pārstāvju. Satversmes sapulces lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
27. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības u.c.). Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.
28. Senāta sastāvs un senatoru ievēlēšanas kārtība tiek noteikta Senāta nolikumā, ko apstiprina Satversmes sapulce. Senāta sastāvā ir astoņi Augstskolas akadēmiskā personālā pārstāvji un divi Augstskolas studējošo pārstāvji. Senāta locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi.
29. Senāts ir tiesīgs pieņemt lēmumus, ja Senāta sēdē piedalās vairāk nekā puse senatoru. Senāta lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
30. Senāts:
30.1. ievēlē amatā akadēmisko personālu (izņemot profesorus un asociētos profesorus);
30.2. apstiprina studiju programmas;
30.3. apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem amatiem un to ievēlēšanas kārtību;
30.4. lemj par Padomnieku konventa izveidošanu un apstiprina Padomnieku konventa darbības nolikumu;
30.5. lemj arī citus jautājumus, kas, saskaņā ar šo Satversmi, Satversmes sapulces apstiprināto nolikumu, kā arī Augstskolu likumā noteikto ietilpst Senāta kompetencē.
31. Senāts, pieņemot lēmumus, ievēro Augstskolas Valdes apstiprināto Augstskolas budžetu.
32. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu.
33. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz trijiem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
34. Rektoru var atcelt Satversmes sapulce. Rektora atcelšanu Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos Satversmes sapulcei var ierosināt Senāts vai Augstskolas Valde.
35. Rektors:
35.1. nodrošina un atbild par Augstskolas sniegtās izglītības un zinātniskās darbības kvalitāti;
35.2. nodrošina Augstskolas darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
35.3. veicina Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
35.4. nodrošina Augstskolai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī Augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par Augstskolas finansiālo darbību;
35.5. atbild par Augstskolas stratēģijas īstenošanu un sagatavo Augstskolas budžetu;
35.6. veic citus normatīvajos aktos noteiktos rektora amata pienākumus.
36. Rektora tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti, Augstskolas Satversme un darba līgums.
37. Rektoram, pieņemot lēmumus, izdodot rīkojumus, slēdzot līgumus, kā arī veicot Augstskolas vārdā jebkuras citas darbības, jāievēro Augstskolas Valdes apstiprinātais Augstskolas budžets un jāievēro Augstskolas Valdes norādījumi un noteiktā kārtība rīcībai ar finanšu līdzekļiem un mantu.
38. Padomnieku konvents konsultē Senātu un Rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē.
39. Padomnieku konventu pēc Senāta priekšlikuma izveido un tā nolikumu apstiprina Senāts, saskaņojot Padomnieku konventa nolikumu ar Augstskolas dibinātāju. Padomnieka konventa locekļus ievēlē Senāts.
40. Augstskolas Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas uz Satversmes sapulcē apstiprināta nolikuma pamata trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, kurus ievēlē uz trim gadiem. Divus pārstāvjus no Augstskolas akadēmiskā personāla vidus aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce. Studējošo pārstāvi akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē Studējošo pašpārvalde.
41. Augstskolas Akadēmiskā šķīrējtiesa pieņem un izskata iesniegumus lietās:
41.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumi par augstskolu likumā noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
41.2. iesniegumi strīdos starp Augstskolas amatpersonām, struktūrvienību vadītājiem un personālu, kas atrodas pakļautības attiecībās, kā arī strīdos starp Augstskolas struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas ir pakļautības attiecībās;
41.3. Augstskolas personāla iesniegumus par Augstskolas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību apstrīdēšanu.
IV. Augstskolas personāla tiesības un pienākumi
42. Augstskolas personāls sastāv no:
42.1. akadēmiskā personāla - Augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētiem darbiniekiem;
42.2. vispārējā personāla;
42.3. studējošajiem.
43. Augstskolas personālam ir tiesības šajā Satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties Augstskolas pārvaldē, tikt ievēlētam Augstskolas pārvaldes institūcijās. Ja ar personu, kas ir ievēlēta kādā no Augstskolas pārstāvības, vadības vai lēmējinstitūcijām Augstskolai beidzas darba attiecības vai tā tiek eksmatrikulēta, šīs personas pilnvaras attiecīgajā institūcijā beidzas.
44. Augstskolas personāls tiek veidots, ievērojot normatīvo aktu noteikumus, un savā akadēmiskajā darbībā ir pakļauts rektoram. Augstskolas personālam ir pienākums sekmēt studiju un pētniecības darbības brīvību, kā arī atbildēt par savu pienākumu pildīšanu.
45. Augstskolas studējošajiem ir tiesības:
45.1. Augstskolas noteiktā kārtībā izmantot studijām un zinātniskajam darbam Augstskolas telpas, iekārtas, bibliotēku, aparatūru un citu Augstskolas īpašumu;
45.2. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
45.3. vēlēt un tikt ievēlētiem Studējošo pašpārvaldē;
45.4. līdzdarboties Augstskolas visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;
45.5. dibināt biedrības, klubus un citas organizācijas;
45.6. citas Satversmē un normatīvajos aktos noteiktas tiesības.
46. Augstskolas studējošajiem ir šādi pienākumi:
46.1. sekmīgi apgūt izvēlēto studiju programmu;
46.2. pildīt studiju līgumā paredzētās saistības, tai skaitā - veikt studiju līgumā paredzētos studiju maksas maksājumus;
46.3. ievērot Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.
47. Augstskolā studējošajiem ir sava pašpārvalde. Augstskolas Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Augstskolas Senāts.
48. Studējošo pašpārvalde veic Augstskolu likumā noteiktos pienākumus tostarp:
48.1. reprezentē Augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;
48.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses Augstskolā un citās valsts un privātās iestādēs un organizācijās;
48.3. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Augstskolas koleģiālajās institūcijās.
49. Studējošo pašpārvaldei ir Augstskolu likumā noteiktās tiesības.
V. Studijas un zinātniskā darbība
50. Augstskola īsteno normatīvajos aktos noteiktā kārtībā licencētas un akreditētas studiju programmas. Studijas augstskolā notiek angļu valodā vai citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā.
51. Studējošie, kas izpilda akreditētas Augstskolas studiju programmas prasības, ir tiesīgi saņemt valsts atzītus augstākās izglītības diplomus.
52. Uzņemšanas procesu Augstskolas studiju programmās nosaka normatīvie akti un Augstskolas apstiprināti uzņemšanas noteikumi.
53. Augstskola veicina akadēmiskā personāla zinātnisko darbību.
54. Akadēmiskajam personālam ir pienākums publicēt pētījumu rezultātus, kā arī tas var pārstāvēt Augstskolu zinātniskos un cita veida pasākumos, kur nepieciešama Augstskolas pārstāvība.
55. Augstskola var izdot periodiskas vai specializētas zinātniskas publikācijas.
VI. Augstskolas īpašums un darbības finansējums
56. Augstskolas īpašums veidojas no Augstskolai piederošās kustamās un nekustamās mantas, kā arī finanšu līdzekļiem. Augstskolas īpašumu pārvalda Augstskolas Valde Statūtos noteiktajā kārtībā, ievērojot normatīvo aktu prasības. Augstskolas Rektors un Senāts rīkojas ar Augstskolas īpašumu Augstskolas Valdes noteiktajās robežās un kārtībā.
57. Augstskolas ieņēmumi veidojas no:
57.1. valsts dotācijas studiju un zinātniskās darbības nodrošināšanai, kā arī cita normatīvajos aktos paredzētā kārtībā iegūta valsts budžeta finansējuma;
57.2. studiju maksas;
57.3. maksas par tālākizglītību un citiem izglītības pakalpojumiem;
57.4. ieņēmumiem no Augstskolas īpašuma iznomāšanas, izīrēšanas un citas izmantošanas;
57.5. zinātnisko projektu un citu līgumdarbu izpildes;
57.6. banku un citu kredītiestāžu kredītlīdzekļiem;
57.7. fizisko un juridisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem;
57.8. citiem ieņēmumu avotiem.
58. Augstskolas īpašums tiek izmantots, lai nodrošinātu Augstskolas studiju un zinātnisko, kā arī saimniecisko darbību.
VII. Nobeiguma noteikumi
59. Augstskolas Satversmi pieņem un groza Satversmes sapulce.
60. Lēmumu par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Dibinātājs.
 |
 |
 |
 |