Darbības ar dokumentu
Rīgā 2016. gada 9. augustā (prot. Nr. 39 29. §)
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.1.4. specifisko atbalsta mērķi "Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās" (turpmāk – specifiskais atbalsts);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.7. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.
2. Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika), tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas (turpmāk – STEM), studiju mācību vidi koledžās.
4. Specifiskā atbalsta mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 18. punktā minētās atbalstāmās darbības un līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzot šādus uzraudzības rādītājus:
4.1. iznākuma rādītāju – pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā koledžas izglītības infrastruktūrā – 3100 personas;
4.2. rezultāta rādītāju – koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas, – 61 procents;
4.3. finanšu rādītāju – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 3 546 300 euro apmērā.
(Grozīts ar MK 28.01.2020. noteikumiem Nr. 55)
5. STEM izglītības programma šo noteikumu izpratnē ir pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programma, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju ietilpst:
5.1. izglītības tematiskajā grupā:
5.1.1. dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;
5.1.2. inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;
5.1.3. lauksaimniecība;
5.2. izglītības tematiskajā jomā:
5.2.1. veselības aprūpe, izņemot kosmetoloģiju;
5.2.2. vides aizsardzība;
5.3. izglītības programmu kopā – restaurācija.
7. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
8. Specifiskā atbalsta plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 109 857 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 11 993 378 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 116 479 euro.
(Grozīts ar MK 28.01.2020. noteikumiem Nr. 55)
9. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, valsts budžeta finansējuma apmērs ir 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
10. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanās par projektu īstenošanu, ir 13 319 969 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 11 321 973 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 997 996 euro. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam apmēram.
12. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros ir:
12.1. Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža;
12.2. Jēkabpils Agrobiznesa koledža;
12.3. Liepājas Jūrniecības koledža;
12.4. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledža;
12.5. Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža;
12.6. profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža";
12.7. Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža;
12.8. Rīgas Celtniecības koledža;
12.9. Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža.
(Grozīts ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 343; MK 04.10.2022. noteikumiem Nr. 610)
13. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, sagatavo un saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām iesniedz to sadarbības iestādē. Projekta iesniedzējs var iesniegt sadarbības iestādē projekta iesniegumu, ja ir saņēmis saskaņojumu no Izglītības un zinātnes ministrijas par šo noteikumu 36. punktā minēto koledžas vidēja termiņa vai ilgtermiņa attīstības stratēģiju.
14. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros iesniedz vienu projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 16. punktā minētajam finansējumam.
15. Specifiskā atbalsta ietvaros katram projekta iesniedzējam plānotais kopējais attiecināmais finansējums nepārsniedz:
15.1. Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledžai – 295 302 euro;
15.2. Jēkabpils Agrobiznesa koledžai – 308 098 euro;
15.3. Liepājas Jūrniecības koledžai – 357 952 euro;
15.4. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledžai – 511 407 euro;
15.5. Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledžai – 4 489 122 euro;
15.6. profesionālās izglītības kompetences centram "Rīgas Tehniskā koledža" – 6 998 628 euro;
15.7. Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžai – 435 118 euro;
15.8. Rīgas Celtniecības koledžai – 351 607 euro;
15.9. Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžai – 362 623 euro.
(Grozīts ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 343; MK 28.01.2020. noteikumiem Nr. 55; MK 04.10.2022. noteikumiem Nr. 610)
16. Specifiskā atbalsta ietvaros katram projekta iesniedzējam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanos par projekta īstenošanu, nepārsniedz:
16.1. Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledžai – 295 307 euro;
16.2. Jēkabpils Agrobiznesa koledžai – 308 842 euro;
16.3. Liepājas Jūrniecības koledžai – 336 119 euro;
16.4. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Malnavas koledžai – 511 411 euro;
16.5. Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledžai – 4 215 968 euro;
16.6. profesionālās izglītības kompetences centram "Rīgas Tehniskā koledža" – 6 573 033 euro;
16.7. Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledžai – 408 578 euro;
16.8. Rīgas Celtniecības koledžai – 330 206 euro;
16.9. Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžai – 340 505 euro.
(Grozīts ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 343; MK 04.10.2022. noteikumiem Nr. 610)
17. Ja pēc 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde ierosina palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 8. punktā minētajam finansējuma apmēram, projekta iesniedzējam palielina pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 15. punktā minētajam apmēram, atbilstoši grozot vienošanos par projekta īstenošanu.
18. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
18.1. koledžu infrastruktūras, tai skaitā koledžas ēku un telpu (izņemot dienesta viesnīcas), laboratoriju un koplietošanas infrastruktūras, attīstība, lai modernizētu STEM izglītības programmas:
18.1.1. būvniecība, tai skaitā būvju projektēšana, būvekspertīze, autoruzraudzība, būvuzraudzība un būvdarbi (būves atjaunošana, pārbūve vai restaurācija);
18.1.2. telpu pielāgošana aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai un darbībai;
18.1.3. infrastruktūras objektu pielāgošana personām ar funkcionāliem traucējumiem;
18.1.4. būvobjekta teritorijas labiekārtošana, kas atbalstāma tādā apjomā, lai nodrošinātu modernizētās infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā;
18.2. iekārtu, aparatūras, datortehnikas, tehnoloģiju, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde, kas nepieciešama STEM izglītības programmu īstenošanai (iekārtu, aparatūras, datortehnikas un tehnoloģiju iegādi saskaņo ar nozares profesionālo organizāciju vai atbilstošu nozares ekspertu padomi);
18.3. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, bezvadu interneta pieslēguma izveide izglītības procesa īstenošanai;
18.4. koledžas bibliotēkas fondu papildināšana;
18.5. projekta vadība un īstenošana;
18.6. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
19. Specifiskā atbalsta projektu īstenošanā var izmantot vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos ("zaļais publiskais iepirkums").
20. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno šādus izmaksu veidus:
20.1. tiešās attiecināmās izmaksas;
20.2. netiešās attiecināmās izmaksas;
20.3. neparedzētās izmaksas.
21. Šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
21.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 18.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
21.2. būvniecības izmaksas šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:
21.2.1. būvdarbu izmaksas;
21.2.2. būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;
21.2.3. izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;
21.3. ar būvniecību saistītas izmaksas šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:
21.3.1. būvprojekta, ieskaitot būvprojektu minimālā stadijā, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;
21.3.2. neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes veikšanas izmaksas;
21.3.3. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
21.3.4. apdrošināšanas izmaksas, kuru nepieciešamību nosaka būvniecību regulējošie normatīvie akti (attiecināmas uz projekta īstenošanas laiku);
21.4. pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, transportlīdzekļu kā uzskates un tehnisko līdzekļu, kas nepieciešami STEM izglītības programmu īstenošanai, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas šo noteikumu 18.2. un 18.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
21.5. šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minēto pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;
21.6. bibliotēku krājumu izmaksas – mācību grāmatu un periodisko izdevumu, tai skaitā digitālo, iegāde projekta īstenošanas laikā šo noteikumu 18.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
21.7. materiālu, inventāra, mēbeļu, instrumentu, laboratorijas preču, ķimikāliju iegādes izmaksas šo noteikumu 18.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
21.8. programmatūru licences iegādes vai nomas izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus, šo noteikumu 18.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
21.9. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana šo noteikumu 18.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
21.10. pārējās projekta īstenošanas izmaksas:
21.10.1. pakalpojumu izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar šo noteikumu 18. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu un projekta mērķa sasniegšanu;
21.10.2. jaunradītu darba vietu vai esošo darba vietu atjaunošanai nepieciešamā aprīkojuma (biroja mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) iegādes izmaksas šo noteikumu 18.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, attiecināmas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam.
(Grozīts ar MK 06.06.2017. noteikumiem Nr. 301)
22. Plānojot šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, ievēro šādus nosacījumus:
22.1. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls uz darba līguma pamata ir nodarbināts projektā normālo darba laiku vai nepilnu darba laiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;
22.2. attiecībā uz projekta vadības personāla izmaksu apmēru ievēro šādus ierobežojumus:
22.2.1. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām 5 000 000 euro un vairāk – līdz 56 580 euro gadā;
22.2.2. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz 5 000 000 euro ierobežojumu aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas;
22.2.3. par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam.
23. Plānojot šo noteikumu 21.3.1. un 21.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tās kopsummā nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līguma summas.
24. Šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētajām projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām.
25. Šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas (izdevumi papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami, lai izpildītu vienošanos par projekta īstenošanu) projektā var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz divus procentus no kopējām projekta attiecināmajām tiešajām izmaksām. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi atbilstoši kārtībai, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
26. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
27. Specifiskā atbalsta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
28. Projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.
29. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ieguldījumus var veikt infrastruktūrā, ja tā ir valsts vai atvasinātas publiskas personas manta, kas ir projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
30. Finansējuma saņēmējs nodrošina šādu prasību ievērošanu būvdarbu iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā:
30.1. paredz kārtību, kā rīkoties gadījumos, kad piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu;
30.2. būvdarbu līgumā iekļauj preventīvus pasākumus izmaksu sadārdzinājuma riska novēršanai;
30.3. neveic apvienoto būvprojekta izstrādes un būvniecības iepirkumu.
31. Projektam izmaksu un ieguvumu ekonomisko analīzi veic atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajiem izmaksu un ieguvumu ekonomiskās analīzes veikšanai izmantojamajiem pieņēmumiem un parametriem.
32. Ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas rezultātā gūst ieņēmumus un projekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – Regula Nr. 1303/2013), 61. panta 7. punkta "b" apakšpunkta un 65. panta 8. punkta nosacījumiem, finansējuma saņēmējs veic finanšu analīzi, lai noteiktu finansējuma deficīta apjomu, kas attiecināms finansēšanai no publiskiem līdzekļiem.
32.1 Lai atbalsts projekta īstenošanai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, STEM studiju vides infrastruktūrā, kuru izmanto koledžas vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību 20 procentu apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un ir tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 610 redakcijā)
32.2 Sadarbības iestāde reizi gadā projekta infrastruktūras amortizācijas periodā pārbauda veikto investīciju atbilstību šo noteikumu 32.1 punktā minētajiem nosacījumiem.
(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 610 redakcijā)
32.3 Ja sadarbības iestāde konstatē, ka ir pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
(MK 04.10.2022. noteikumu Nr. 610 redakcijā)
33. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
33.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Regulā Nr. 1303/2013 un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;
33.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
33.3. nodrošina, ka projektā plānotās darbības netiek finansētas, kā arī tās nav plānots finansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
33.4. ieņēmumus, ja tādi rodas no projekta ietvaros radītās infrastruktūras izmantošanas, iegulda koledžā izglītības procesa darbību nodrošināšanai;
33.5. uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" horizontālo rādītāju – objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība (ja attiecināms);
33.6. uzkrāj datus par horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" horizontālo rādītāju – projekta īstenošanā izmantoto zaļo publisko iepirkumu skaitu (ja attiecināms);
33.7. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
34. Ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam, kas ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas – augstskolas – aģentūra, ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus, bet avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.
(Grozīts ar MK 16.07.2019. noteikumiem Nr. 343)
34.1 Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai preču piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30 procentiem no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai preču piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
(MK 06.06.2017. noteikumu Nr. 301 redakcijā)
35. Pēc tam kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
36. Projekta iesniedzējs iesniedz saskaņošanai Izglītības un zinātnes ministrijā koledžas vidēja termiņa vai ilgtermiņa attīstības stratēģiju (turpmāk – koledžas attīstības stratēģija) 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.
37. Šo noteikumu 36. punktā minētajā koledžas attīstības stratēģijā ietver vismaz šādu informāciju:
37.1. koledžas plānotās attīstības raksturojumu – sasniedzamos mērķus un attīstības virzienus, ievērojot nepieciešamību nodrošināt efektīvu resursu infrastruktūras izmantošanu:
37.1.1. mērķu un attīstības virzienu atbilstību Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajiem mērķiem, izaugsmes prioritātēm un viedās specializācijas jomām;
37.1.2. izglītības programmu piedāvājuma attīstības plānu;
37.1.3. cilvēkresursu attīstības plānu;
37.1.4. plānu sadarbības attīstībai ar citām augstākās izglītības institūcijām un darba devējiem;
37.1.5. pārvaldības pilnveides plānu;
37.2. koledžas investīciju attīstības raksturojumu, kas ietver:
37.2.1. koledžas rīcībā esošās infrastruktūras raksturojumu:
37.2.1.1. valdījumā vai lietojumā esošo ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un zemes vienību uzskaitījumu, norādot to platību, pašreizējo stāvokli, lietojumu un apgrūtinājumus;
37.2.1.2. koledžas rīcībā esošo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu, to pašreizējā stāvokļa raksturojumu;
37.2.1.3. pēdējo piecu gadu laikā veikto investīciju raksturojumu ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un telpu modernizācijā un jaunu mācību iekārtu un aprīkojuma iegādē, kā arī esošo iekārtu un aprīkojuma modernizācijā, tai skaitā norādot veikto investīciju finansēšanas avotus;
37.2.2. investīciju attīstības plānu, tai skaitā norādot plānoto investīciju apjomu un finansēšanas avotus:
37.2.2.1. plānoto būvdarbu raksturojumu un pamatojumu ieguldījumu veikšanai;
37.2.2.2. iegādājamo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu un pamatojumu to iegādei.
38. Izglītības un zinātnes ministrija koledžu attīstības stratēģiju izvērtēšanai izveido koledžu attīstības stratēģiju izvērtēšanas komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvjus. Komisijas darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts reglaments.
39. Ja projekta ietvaros tiek plānota šo noteikumu 18.1.1. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par būves enerģijas patēriņu (megavatstundas) pēc projekta īstenošanas.
40. Sadarbības iestādei, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
40.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā projekta īstenošanā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas ietekmē vai var ietekmēt šo noteikumu 2. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanu un šo noteikumu 4. punktā minēto uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
40.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
 |
 |
 |
 |