Darbības ar dokumentu
Rīgā 2016. gada 9. augustā (prot. Nr. 39 33. §)
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – atlases kārta);
1.2. pasākuma un atlases kārtas mērķi;
1.3. atlases kārtai pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.7. līguma un vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.
(Grozīts ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 351)
2. Pasākuma un atlases kārtas mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu tiešās valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes, vai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veicošas atvasinātas publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās ēkās.
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 351 redakcijā)
3. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
8. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji un to vērtības:
8.1. līdz 2023. gada 31. decembrim 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs – vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ēkās ne vairāk kā 120 kWh/m2 gadā. Rādītājs atspoguļo vidējo siltumenerģijas patēriņu apkurei ēkās visā Latvijas Republikā;
8.2. līdz 2023. gada 31. decembrim atlases kārtas ietvaros sasniedzamie iznākuma rādītāji:
8.2.1. primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums – vismaz 26 829 MWh/gadā;
8.2.2. uzstādītā atjaunojamos energoresursus izmantojoša siltumenerģijas ražošanas papildjauda – vismaz 0,21 MW;
8.2.3. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums – vismaz 4 169 CO2 ekvivalenta tonnas gadā;
8.3. finanšu rādītājs atlases kārtas ietvaros – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 19 412 881 euro apmērā.
(Grozīts ar MK 21.05.2019. noteikumiem Nr. 201; MK 28.07.2020. noteikumiem Nr. 483; MK 22.06.2021. noteikumiem Nr. 417; MK 05.04.2022. noteikumiem Nr. 221)
9. Atlases kārtas īstenošanai plānotais kopējais publiskais finansējums ir 72 234 410 euro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 61 399 248 euro un valsts budžeta finansējums – 10 835 162 euro.
(MK 05.04.2022. noteikumu Nr. 221 redakcijā)
10. Atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ministrijām un valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" projekta īstenošanai ēkā, kurā izvietota tiešās valsts pārvaldes iestāde vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde, ir noteikts pieejamā publiskā finansējuma maksimālais apmērs attiecināmo izmaksu segšanai atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā norādītajam finansējuma sadalījumam.
(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 796 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 414)
11. Šo noteikumu 1. pielikumā minētās iestādes nodrošina, ka netiek pārsniegts tām aprēķinātais publiskais finansējums.
12. Pasākuma ietvaros maksimāli pieļaujamā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte ir 85 % no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
(Nodaļas nosaukums MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 351 redakcijā)
13. Projekta iesniedzējs ir:
13.1. tiešās valsts pārvaldes iestāde;
13.2. tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde;
13.3. valsts augstskola, valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona un zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā;
13.4. valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, – valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", valsts akciju sabiedrība "Tiesu namu aģentūra", valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" – vai valsts kapitālsabiedrība, kura uz līguma pamata pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamo īpašumu, – valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš".
(Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 414)
13.1 Projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri, kas ir valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde, vai atvasinātas publiskas personas aģentūra, ievērojot šādus nosacījumus:
13.1 1. projekta iesniedzējs noslēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri (ja attiecināms) pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, sadarbības līgumā iekļaujot informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī paredzot vismaz šādus nosacījumus sadarbības partnerim:
13.1 1.1. nodrošināt, ka projekta ieviešanā tiek piesaistīti darbinieki, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija un profesionālās iemaņas attiecīgajā jomā, kas ļauj profesionāli veikt projektā paredzētās darbības;
13.1 1.2. deleģēto uzdevumu veikšanai izmantot sadarbības partnera rīcībā esošo kustamo un nekustamo mantu un infrastruktūru;
13.1 1.3. nodrošināt, ka ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumi netiks nodoti tālāk citai personai, tai skaitā noslēdzot pakalpojuma līgumu;
13.1 2. sadarbības partneri var īstenot šādas darbības:
13.1 2.1. projekta iesnieguma sagatavošana, tai skaitā projekta aktivitāšu noteikšana un laika grafika izstrāde;
13.1 2.2. projekta vadības nodrošināšana saskaņā ar šiem noteikumiem un vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu;
13.1 2.3. projekta organizatoriskās shēmas un grāmatvedības organizācijas apraksta izstrāde;
13.1 2.4. plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafika sastādīšana un aktualizēšana;
13.1 2.5. iepirkuma plāna izstrāde un aktualizēšana, iepirkuma dokumentācijas izstrāde, iepirkuma procedūru veikšana;
13.1 2.6. projekta finanšu plānošana un budžeta sastādīšana, budžeta izlietojuma kontrole;
13.1 2.7. projekta grozījumu pamatojuma sagatavošana;
13.1 2.8. projekta kvalitātes un risku vadība;
13.1 2.9. projekta ietvaros noslēgto līgumu izpildes kontrole un izmaksas attaisnojošās dokumentācijas pārbaude;
13.1 2.10. progresa pārskatu un maksājuma pieprasījuma sagatavošana;
13.1 2.11. projekta dokumentācijas glabāšana projekta īstenošanas laikā;
13.1 2.12. projekta iesniegumā plānoto informācijas un publicitātes pasākumu veikšana;
13.1 2.13. finansējuma saņēmēja interešu pārstāvēšana citās institūcijās saskaņā ar deleģējumu;
13.1 2.14. citi pasākumi, kas, ņemot vērā apstākļus, nepieciešami, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu.
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 351 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 414)
14. Projekta iesniedzējs saņem ministrijas apliecinājumu par atļauju īstenot projektu. Apliecinājumā ir norādīta šāda informācija:
14.1. projekta attiecināmās un neattiecināmās izmaksas;
14.2. saskaņojums, ka neattiecināmās izmaksas ir nepieciešamas, lai īstenotu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, sasniegtu noteiktos rādītājus un nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju;
14.3. attiecināmo un neattiecināmo izmaksu segšanas avoti;
14.4. ministrijas saskaņojums šo noteikumu 26. un 27. punktā minēto izmaksu ierobežojumu pārsniegšanai, ievērojot šo noteikumu 11. punktā noteikto, vai to, ka papildus piesaistītais publiskais finansējums tiks nodrošināts no šo noteikumu 1. pielikumā minētās iestādes rīcībā esošiem līdzekļiem (ja attiecināms).
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 351 redakcijā)
15. Šo noteikumu 14. punktā minētais apliecinājums nav nepieciešams, ja projekta iesniedzējs ir šo noteikumu 1. pielikumā minētā ministrija vai valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kas iesniedz projekta iesniegumu par projekta īstenošanu ēkā, kurā izvietota tiešās valsts pārvaldes iestāde vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde.
(Grozīts ar MK 10.07.2018. noteikumiem Nr. 414)
16. Projekta iesniegumu iesniedz par ēku vai kopēju ēku grupu, kas atbilst šādiem nosacījumiem:
16.1. ēku vai kopēju ēku grupu izmanto:
16.1.1. valsts iestāde vai valsts kapitālsabiedrība – valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai;
16.1.2. valsts augstskola, tās pārraudzībā esošs zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona vai valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – valsts deleģēto pārvaldes funkciju vai uzdevumu veikšanai;
16.1.3. Dzelzceļa likuma 6. panta otrajā daļā minētā valsts akciju sabiedrība – ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu saistīto darbību veikšanai;
16.2. ēka ir projekta iesniedzēja īpašumā vai arī uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata nodota projekta iesniedzējam lietošanā vai valdījumā;
16.3. ēkas kopējā platība ir lielāka par 250 m2;
16.4. ēka ir iekļauta valsts iestāžu un to padotības iestāžu īpašumā un lietošanā esošo apsildāmo un (vai) dzesējamo ēku sarakstā, kas publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē, vai ir pieņemts Ministru kabineta rīkojums par ēkas izmantošanu valsts iestādes, valsts augstskolas, tās pārraudzībā esošā zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas vai valsts zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas funkciju īstenošanā.
(Grozīts ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 351; MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 664)
17. Projekta iesniedzējam ir tiesības projektu iesniegumu atlases kārtā iesniegt vairākus projektu iesniegumus, ievērojot šo noteikumu 1. pielikumā minētos Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma ierobežojumus.
18. Par katru ēku vai kopēju ēku grupu, kas atrodas vienā adresē, vai ēku grupu dažādās adresēs, ja tās ir funkcionāli saistītas, projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu.
19. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē.
20. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros finansējums netiek piešķirts projekta īstenošanai, ja ēka ir Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Saeimas vai Latvijas Republikas Satversmes tiesas īpašumā.
21. Projekta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
21.1. ēkas energoefektivitātes paaugstināšana:
21.1.1. būvdarbu veikšana ēku norobežojošajās konstrukcijās;
21.1.2. ēku inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;
21.1.3. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana;
21.1.4. ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu iegāde un uzstādīšana;
21.2. projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošana;
21.3. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekštelpu apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;
21.4. projekta vadības un uzraudzības nodrošināšana;
21.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
22. Atlases kārtas ietvaros projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:
22.1. izmaksas, kas saistītas ar energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, ēkas fasādes apliecinājuma kartes un apliecinājuma kartes inženierbūvēm izstrādāšanu, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;
22.2. projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
22.3. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma, rīkojuma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:
22.3.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;
22.3.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;
22.3.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma vai rīkojuma pamata);
22.4. būvdarbu izmaksas:
22.4.1. būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās;
22.4.2. pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana;
22.4.3. ēkas inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide;
22.4.4. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekšējās apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;
22.4.5. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
22.5. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana;
22.6. ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;
22.7. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, un nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.
(Grozīts ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 351)
23. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
24. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minētajām izmaksām. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma vai rīkojuma pamata, neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu.
25. Šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ir veikts augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums, kas apliecina, ka šādas sistēmas ieviešana ir tehniski un ekonomiski pamatota un samazina enerģijas patērētāju kopējās enerģijas izmaksas. Augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējums ir skaidrojošs apraksts, kas sagatavots saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 5. pantu un iekļauts būvprojektā vai ēkas fasādes apliecinājuma kartē saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi".
26. Šo noteikumu 22.1. un 22.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no būvdarbu līguma summas. Ierobežojumu var nepiemērot, ja projekta iesniedzējs pamato, ka šīs prasības piemērošana nav iespējama, un tas ir saņēmis šo noteikumu 14.4. apakšpunktā minēto ministrijas apliecinājumu.
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 351 redakcijā)
27. Šo noteikumu 22.4.4. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un 30 % no būvdarbu līguma summas.
28. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, tās ir radušās ne agrāk par 2016. gada 1. janvāri un ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, kā arī ir ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi.
(MK 13.12.2016. noteikumu Nr. 796 redakcijā)
29. Maksimāli pieļaujamais publiskā finansējuma apmērs šo noteikumu 22. punktā norādītajām attiecināmajām izmaksām kopā nepārsniedz 300 euro no šo noteikumu 1. pielikumā minētā finansējuma par vienu ēkas kopējās platības kvadrātmetru, izņemot objektīvi pamatotus gadījumus, kad maksimāli pieļaujamais publiskā finansējuma apmērs var pārsniegt šo ierobežojumu.
(MK 17.10.2023. noteikumu Nr. 595 redakcijā)
30. Projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros var plānot šādas neattiecināmās izmaksas:
30.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 29. punktā minēto izmaksu ierobežojumu;
30.2. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 26. un 27. punktā minētos izmaksu ierobežojumus, ja izmaksas netiek segtas no šo noteikumu 1. pielikumā norādītā finansējuma;
30.3. nodokļi un nodevu maksājumi, izņemot šo noteikumu 23. punktā minēto gadījumu;
30.4. izmaksas, kas radušās pirms šo noteikumu 28. punktā minētā termiņa;
30.5. izmaksas, kas radušās šo noteikumu 49. punktā minētajā gadījumā;
30.6. izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 22. punktā.
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 351 redakcijā)
30.1 Ja projektā tiek plānotas vai projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmās izmaksas:
30.1 1. šo noteikumu 30.1., 30.2., 30.3., 30.4. un 30.6. apakšpunktā minētās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja rīcībā esošajiem līdzekļiem;
30.1 2. šo noteikumu 30.5. apakšpunktā minētās izmaksas sedz no līdzekļiem, kas nav saistīti ne ar kādu valsts atbalstu, tajā skaitā no tādiem līdzekļiem, kas iegūti, piemēram, saimnieciskās darbības rezultātā un nav uzskatāmi par publiskajiem resursiem.
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 351 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.06.2021. noteikumiem Nr. 417)
30.2 Šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji neattiecināmās izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja rīcībā esošajiem līdzekļiem.
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 351 redakcijā)
30.3 Ja projekta īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās projekta plānotās attiecināmās izmaksas un tādēļ projekta izmaksas neiekļaujas šo noteikumu 1. pielikumā minētajā ministrijai pieejamā finansējuma maksimālajā apmērā, finansējuma saņēmējs papildu izmaksas sedz no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 414 redakcijā)
31. Šo noteikumu 22. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja:
31.1. plānotais siltumenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas nav mazāks kā 30 % gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas;
31.2. plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas, pamatojoties uz ēkas energosertifikātā veiktajiem aprēķiniem un projekta tehniskajā dokumentācijā paredzētajiem būvdarbiem, nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā. Ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus, siltumenerģijas patēriņu apkurei (kWh/m2 gadā) pēc projekta īstenošanas pārrēķina atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 10. sadaļai;
31.3. projekta īstenošanas rezultātā tiek sasniegtas minimālās energoefektivitātes prasības atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"", izņemot gadījumu, ja šo noteikumu 2. pielikumā sniegts pamatojums atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 4. panta ceturtajai daļai.
32. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi tādi ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, ko pārskatā par energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām paredzējis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā. Minēto pārskatu izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes aprēķina jomā, ietverot šo noteikumu 2. pielikumā minēto informāciju.
36. Šo noteikumu 1. pielikumā minētās ministrijas sev pieejamā publiskā finansējuma ietvaros var mainīt šo noteikumu 14. punktā izsniegtajā apliecinājumā norādīto finansējuma sadalījumu starp projektiem. Sadarbības iestādē iesniedz pamatojošu dokumentāciju par izmaiņu piemērošanu.
36.1 Finansējuma saņēmējs var palielināt projekta attiecināmās izmaksas pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē līdz projekta apstiprināšanai nosacījumu izpildes laikā, ja projekts apstiprināts ar nosacījumu, vai pēc vienošanās vai līguma noslēgšanas ar sadarbības iestādi projektā apstiprināto darbību ietvaros. Finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniedz ministrijas apliecinājumu par projekta attiecināmo izmaksu palielināšanu ministrijai piešķirtās kvotas ietvaros.
(MK 10.07.2018. noteikumu Nr. 414 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.05.2019. noteikumiem Nr. 201)
37. Projekta iesniegumā minētās aktivitātes īstenojamas līdz 2023. gada 31. decembrim, izņemot šo noteikumu 53. punktā minētos gadījumus.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
38. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
38.1. īsteno informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L347/320), un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;
38.2. ne retāk kā reizi ceturksnī ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir izveidota) aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu;
38.3. nodrošina ar projekta īstenošanu saistītā finansējuma uzskaiti;
38.4. nodrošina šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju uzskaiti.
39. Finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas:
39.1. katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz atbildīgajā iestādē pārskatu par enerģijas patēriņu ēkā pārskata gadā saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;
39.2. nodrošina līdzekļus projekta rezultātu uzturēšanai un uztur sasniegtos rezultātus;
39.3. nodrošina, ka ēkā tiek veikti valsts deleģētie pārvaldes uzdevumi vai ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu saistītās darbības.
(Grozīts ar MK 20.06.2017. noteikumiem Nr. 351; MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 664)
40. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība un ja par ēku, par kuru iesniegts projekta iesniegums, ir noslēgts apsaimniekošanas un lietošanas līgums, kurā noteikts ēkas lietotāja pienākums nodrošināt ēkas uzturēšanu atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, projekta iesniegumam pievieno ministrijas apliecinājumu, ka tā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas nodrošinās šo noteikumu 39.2. un 39.3. apakšpunktā minēto.
41. Ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība un ja par ēku, par kuru iesniegts projekta iesniegums, ir noslēgts nomas līgums, projekta iesniegumam pievieno ministrijas apliecinājumu, ka tā vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas ēkā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, nodrošinās šo noteikumu 39.3. apakšpunktā minēto.
42. Iepirkumu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).
43. Projekta īstenošanas laikā šo noteikumu 13.3. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā plāno valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un veic maksājumus 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kas nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansa maksājumu šo noteikumu 13.4. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji var saņemt 100 % apmērā no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansa maksājumu ir iespējams saņemt vairākos maksājumos.
44. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
44.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa vai šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju sasniegšanu;
44.2. finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
44.3. citos gadījumos, ko paredz līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.
46. Pasākuma ietvaros piešķirto finansējumu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar citu atbalstu.
47. Ja ēkā vai ēkas daļā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikti valsts deleģētie pārvaldes uzdevumi vai ar valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu saistītās darbības, atbalsts šā pasākuma ietvaros netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
48. Projekta iesniedzēja īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošajā infrastruktūrā (ēkā, ēkas daļā vai ēku grupā, par kuru iesniegts projektu iesniegums), kas tiek izmantota tādu funkciju vai pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma periodā pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē, lai atbalsts pasākuma ietvaros netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar ēkas, ēkas daļas vai ēku grupas ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
48.1 Ēkā, ēkas daļā vai ēku grupā, kurā veic energoefektivitātes projektu, ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, piemēram, izmantot infrastruktūru tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
48.2 Šo noteikumu 52. punktā minētajā gadījumā komercdarbības atbalsts, kas attiecināms uz bezatlīdzības lietošanā nodoto ēku, ēkas daļu vai ēku grupu, kurā veikts energoefektivitātes projekts, var tikt piešķirts patiesajam labuma guvējam saskaņā ar šo noteikumu 48.3, 48.4, 48.5 un 48.6 punktu.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
48.3 Šo noteikumu 48.2 punktā minēto komercdarbības atbalstu sadarbības iestāde piešķir patiesajam labuma guvējam ar līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumiem. Finansējuma saņēmējs minētajiem grozījumiem pievieno šādus dokumentus:
48.31. atbilstoši normatīvajiem aktiem veselības aprūpes organizēšanas un samaksas jomā šo noteikumu 52. punktā minētā patiesā labuma guvēja un Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs) savstarpēji noslēgto deleģēšanas līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas satur:
48.31.1. informāciju par sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu;
48.31.2. prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz nepieciešamajām investīcijām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu minētos pakalpojumus saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;
48.31.3. informāciju par līguma darbības laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;
48.31.4. informāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
48.31.5. informāciju par pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību;
48.31.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
48.31.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES);
48.32. vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un pārskatīs šo noteikumu 48.31.6. apakšpunktā minētos līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un atgūs līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu, ievērojot līgumā noteikto pārbaužu regularitāti un nodrošinot, ka pārbaudes tiek veiktas ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
48.4 Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, patiesajam labuma guvējam ir pienākums atmaksāt komercdarbības atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
48.5 Pilnvarojuma uzlicējam, finansējuma saņēmējam un patiesajam labuma guvējam ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt sadarbības iestādei, kas nav pilnvarojuma uzlicējs, bet piešķir komercdarbības atbalstu atbilstoši Komisijas lēmumam Nr. 2012/21/ES, ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
48.6 Komercdarbības atbalstu, kas piešķirts šo noteikumu 48.2 punktā minētajā gadījumā, drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
49. Ja tiek konstatēts, ka ēkā, ēkas daļā vai ēku grupā, par kuru iesniegts projekta iesniegums, tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildpakalpojumu, vai tiek veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz šo noteikumu 48. punktā minēto apmēru, vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, projekta iesniedzējam proporcionāli šai ēkas, ēkas daļas vai ēku grupas daļai platības, laika vai finanšu izteiksmē ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no valsts atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
49.1 Šo noteikumu 48. punktā minētā papildinošās saimnieciskās darbības aprēķina veidu nav pieļaujams mainīt projekta īstenošanas laikā. Aprēķins veicams atbilstoši sākotnēji izvēlētajam veidam platības, laika vai finanšu izteiksmē.
(MK 22.06.2021. noteikumu Nr. 417 redakcijā)
50. Veikto investīciju atbilstības uzraudzību šo noteikumu 48. un 48.1 punktā minētajiem nosacījumiem reizi gadā visā projekta dzīves ciklā nodrošina sadarbības iestāde.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
51. Šos noteikumus piemēro projektu iesniegumiem, kas sadarbības iestādē iesniegti no 2016. gada 19. septembra.
(MK 20.06.2017. noteikumu Nr. 351 redakcijā)
52. Šo noteikumu 1. pielikumā minētā finansējuma saņēmēja – Veselības ministrijas – padotības iestāde, kura nodrošina valsts deleģētos pārvaldes uzdevumus, – Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs projekta pēcuzraudzības periodā var nodot bezatlīdzības lietošanā ēku, ēkas daļu vai ēku grupu, kurā veic energoefektivitātes projektu, citai ārstniecības iestādei, kas ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras kapitāla daļas 100 % apmērā pieder valstij, – sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (kas ir patiesais labuma guvējs) valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
53. Ja finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim, finansējuma saņēmējs var pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus par privātiem līdzekļiem līdz 2024. gada 31. oktobrim.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
54. Šo noteikumu 53. punktā minētajā gadījumā finansējuma saņēmējs:
54.1. līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz sadarbības iestādē līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu grozījumus;
54.2. noslēguma maksājuma pieprasījumā līdz 2023. gada 31. decembrim pabeigtās projekta aktivitātes, sasniegtos iznākuma rādītājus un veiktos izdevumus nodala no projekta aktivitātēm un iznākuma rādītājiem, kas tiks sasniegti līdz 2024. gada 31. oktobrim;
54.3. līdz 2024. gada 31. oktobrim iesniedz sadarbības iestādē pamatojošo dokumentāciju par pabeigtajām aktivitātēm un sasniegtajiem iznākuma rādītājiem.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
55. Sadarbības iestāde apstiprina šo noteikumu 54.2. apakšpunktā minētajā noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautos attiecināmos izdevumus, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim, un veic maksājumus par tiem.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
56. Ja finansējuma saņēmējs līdz 2024. gada 31. oktobrim nepabeidz par saviem līdzekļiem visas projektā plānotās aktivitātes un nesasniedz visus projektā plānotos iznākuma rādītājus, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projektā saņemto atbalsta finansējumu saskaņā ar līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem.
(MK 26.09.2023. noteikumu Nr. 541 redakcijā)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK.
Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
Ministru kabineta
2016. gada 9. augusta
noteikumiem Nr. 534
(Pielikums MK 17.10.2023. noteikumu Nr. 595 redakcijā)
Nr. | Iestāde | ERAF finansējums, euro | Valsts budžeta finansējums, euro | ERAF un valsts budžeta finansējums kopā, euro |
1. | Aizsardzības ministrija | 1 366 898 | 241 218 | 1 608 116 |
2. | Finanšu ministrija | 369 180 | 65 150 | 434 330 |
3. | Iekšlietu ministrija | 9 072 447 | 1 601 021 | 10 673 468 |
4. | Izglītības un zinātnes ministrija | 26 971 154 | 4 759 616 | 31 730 770 |
5. | Kultūras ministrija | 4 409 502 | 778 148 | 5 187 650 |
6. | Labklājības ministrija | 6 202 886 | 1 094 627 | 7 297 513 |
7. | Tieslietu ministrija | 1 902 687 | 335 769 | 2 238 456 |
8. | Veselības ministrija | 2 477 033 | 437 124 | 2 914 157 |
9. | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija | 738 310 | 130 290 | 868 600 |
10. | Zemkopības ministrija | 4 402 338 | 776 884 | 5 179 222 |
11. | Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", iesniedzot projekta iesniegumus par ēku, kurā izvietota tiešās valsts pārvaldes iestāde vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde | 3 159 877 | 557 626 | 3 717 503 |
Kopā | 61 072 312 | 10 777 473 | 71 849 785 | |
Ministru kabineta
2016. gada 9. augusta
noteikumiem Nr. 534
(Pielikums grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 796)
| (nosaukums) |
| Ēkas adrese | |||
| Ēkas kadastra numurs | |||
| Ēkas klasifikācija | |||
| Ēkas fasādes fotogrāfija |
Pārskatā par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām pieļaujamas atkāpes, ja informācija pieejama citā formā vai datu salikumā (piemēram, izdrukas no aprēķina programmatūras) vai atbilst precīzākam ēkas energoefektivitātes novērtējuma aprakstam.
1. Vispārīga informācija
1.1. Ēkas īpašnieks
| 1.1.1. | Nosaukums | |
| 1.1.2. | Reģistrācijas numurs | |
| 1.1.3. | Juridiskā adrese | |
| 1.1.4. | Kontaktpersona | |
| 1.1.5. | Kontakttālrunis |
1.2. Ēkas pārvaldītājs
| 1.2.1. | Nosaukums | |
| 1.2.2. | Reģistrācijas numurs | |
| 1.2.3. | Juridiskā adrese | |
| 1.2.4. | Kontaktpersona | |
| 1.2.5. | Kontakttālrunis |
1.3. Ēkas lietotājs
| 1.3.1. | Nosaukums | |
| 1.3.2. | Reģistrācijas numurs | |
| 1.3.3. | Juridiskā adrese | |
| 1.3.4. | Kontaktpersona | |
| 1.3.5. | Kontakttālrunis |
1.4. Energoefektivitātes novērtējuma robežas
| Vienības nosaukums (ēka, tās daļa vai zona u. c.) | Vienību parametri (m, m2, m3 u. c.) | Energonesēju sadalījums un īss apraksts (energoresursi, enerģijas veids – siltumenerģija apkurei, karstajam ūdenim, elektroenerģija, enerģijas uzskaites veids, skaitītāju daudzums u. tml.) | Novērtētais enerģijas apjoms | |
| kWh gadā | % no kopējā | |||
| Energonesējs_______________(siltumenerģija, kurināmie) | ||||
| Kopā |  | 100% | ||
| Elektroenerģija | ||||
| Kopā | | 100% | ||
| Neatkarīgā eksperta piezīmes par enerģijas sadalījumu | ||||
Piezīmes.
1. Tabulu aizpilda, ja uzskaitītās enerģijas bilanci veido vairākas ēkas, enerģijas ražošanas zudumi un siltuma pārvades zudumi ārpus ēkas. Tabulu veido, pamatojoties uz uzskaitītajiem energoresursiem, ko korekti sadala pa ēkām un inženiertehniskajām sistēmām.
2. Tabulā norāda enerģijas bilanci, iekļaujot vērtības, kas atrodas energoresursu uzskaites robežās, un raksturo, kur tiek patērēta enerģija.
3. Tabulu aizpilda:
• ēkām ar atsevišķiem energonesējiem visām enerģijas plūsmām;
• vairākām ēkām ar vienu energonesēju;
• ēkām ar vairākiem energonesējiem;
• citos gadījumos.
1.5. Citi nosacījumi, kas ietekmē ēkas energoefektivitātes novērtējumu
Piezīme.
Aizpilda, ja ēkā ir platības, kas atslēgtas no apkures, platības ar nevienmērīgu enerģijas patēriņu un ar dažādām enerģijas apgādes sistēmām, norādot parametrus (piemēram, m2, temperatūru), kas ietekmē energoefektivitātes novērtējumu.
2. Pamatinformācija par ēku
2.1. Informācija par ēku
Klimatiskie dati
Meteoroloģisko datu vieta ________________________
Apkures perioda ilgums _________dienas
Ārgaisa aprēķina temperatūra apkures periodā _____ °C
Saules starojums apkures periodā
debess pusēm ________, ________, ________, ________,W/m2
horizontālai virsmai ____________,W/m2
| 2.1.1. | Konstruktīvais risinājums | |||
| 2.1.2. | Gads, kad māja nodota ekspluatācijā | |||
| 2.1.3. | Stāvi | 2.1.3.1. pagrabs ________ (ir/nav) 2.1.3.2. tipveida stāvi ________ (skaits) 2.1.3.3. tehniskie stāvi ________ (skaits) 2.1.3.4. mansarda stāvs ________ (ir/nav) 2.1.3.5. jumta stāvs ________ (ir/nav) | ||
| 2.1.4. | Kopējā aprēķina platība (m2) | |||
| 2.1.5. | Ēkas ārējie izmēri (ja ēkai ir neregulāra forma, pievieno skici) | garums (m) | ||
| platums (m) | ||||
| augstums (m) | ||||
| 2.1.6. | Iepriekš veiktie energoefektivitātes pasākumi | |||
| Nr. p. k. | Gads | Pasākums | ||
| 2.1.7. | Cita informācija | |||
2.2. Informācija par aprēķina zonām un telpu grupām
Informācija norādāma par katru ēkas zonu, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās
| Nr. p. k. | Zonas apzī- mējums (un nosau- kums) | Iekļautās telpas/telpu grupas nosau- kums | Aprēķina platība | Zonas aprēķina platība | Vidējais augstums | Zonas vidējais augstums | Aprēķina tilpums | Zonas aprēķina tilpums | Aprēķina parametri apkures periodā | ||||
| temperatūra | perioda ilgums | pieprasītā gaisa apmaiņa | Zonas pieprasītā gaisa apmaiņa | ||||||||||
| aprēķina | āra gaisa | ||||||||||||
| m2 | m2 | m | m | m3 | m3 | °C | °C | dienas | 1/h | 1/h | |||
| 1. | |||||||||||||
| 2. | |||||||||||||
| 3. | |||||||||||||
| Kopā |  | | | | | | |||||||
| Vidēji | | | | | | ||||||||
Piezīmes.
1. Norāda aprēķinātās energoefektivitātes noteikšanai izmantotos periodu parametrus.
2. Ēkām ar izbūvētu dzesēšanas sistēmu parametrus dzesēšanas aprēķinam aizpilda atsevišķā energosertifikāta pielikumā.
3. Ēkas norobežojošās konstrukcijas
3.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Norobežojošā konstrukcija | Materiāls(-i) | Biezums (mm) | Laukums (m2) | Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) | Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) |
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Termiskie tilti | Nosaukumi | Garums vai skaits (m vai gab.) | Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) | Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) | |
| Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR | HT (faktiskais) (W/K) | |||||||
| HTR (normatīvais)* (W/K) | ||||||||
| Neatkarīgā eksperta piezīmes, papildinformācija | ||||||||
Piezīme.
* Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".
4. Ēkas tehniskās sistēmas un enerģijas sadalījums
4.1. Ventilācijas sistēmas ēkas zonās*
4.1.1. Aprēķina parametri
Norādīt pa aprēķina zonām, ja nepieciešams, atsevišķi nodalīt ventilācijas režīmus un apakšzonas, ņemot vērā uzstādīto ventilācijas iekārtu faktiskās darbības robežas.
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā) | Aprēķina tilpums (m3) | Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju) (1/h) | Gaisa plūsmas piegādes temperatūra (°C) | Darbības ilgums periodā (h) | Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā (%) | Ventilācijas siltuma zudumu koeficients (W/K) |
| Cita informācija | ||||||||
Piezīme.
* Ja ēka, zona vai zonas daļa tiek ekspluatēta dažādos temperatūras un ventilācijas režīmos, norāda katru režīmu atsevišķi, uzrādot režīma parametrus.
4.1.2. Gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas – dati par dzesēšanas sistēmu elementiem
| Nr. p. k. | Iekārtas nosaukums, modelis | Ražošanas gads | Vidējā svērtā elektriskā jauda (kW) | Darbības laiks gadā (h) | Patērētais elektroenerģijas daudzums gadā (kWh) |
Pievienots gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes akts Pārbaudes akta sagatavotājs______________________ Pārbaudes akta datums _________________________ | |||||
4.1.3. Cita informācija
4.2. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā apkures periodā*
Norādīt pa zonām, ja nepieciešams, sadalot apakšzonās.
| Nr.p.k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Iekšējie siltuma ieguvumi, kWh/m2 | Saules siltuma ieguvumi (kWh/m2) | Ieguvumu izmantošanas koeficients | Kopējie siltuma ieguvumi | |||||||
| Metaboliskais siltums no iedzīvotājiem | Izkliedētais siltums no ierīcēm | No apgaismojuma ierīcēm | No karstā ūdens sistēmām | No/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām | No/uz procesiem un priekšmetiem | |||||||
| kWh/m2 | kWh gadā | |||||||||||
| Kopējie siltuma ieguvumi | ||||||||||||
| Cita informācija | ||||||||||||
Piezīme.
* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi attiecīgajā periodā.
4.3. Siltumenerģijas piegāde/ražošana un pārvade
4.3.1. Siltumenerģijas ražošanas iekārtas
| Iekārtas nosaukums, modelis | Ražošanas gads | Kurināmā veids | Kurināmā patēriņš vidēji gadā (norādīt arī mērvienību) | Sezonālais lietderības koeficients (noteikts pēc zemākās siltumspējas) | Saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā) | Pārbaudes akts | |
| pievienots (jā/nē) | datums | ||||||
| 4.3.2. | Siltumenerģijas piegādes sistēma | centralizēta siltumapgāde | ||
| atkarīgā pieslēguma shēma | ||||
| neatkarīgā pieslēguma shēma | ||||
| lokāla siltumapgāde | ||||
| individuāla siltumapgāde | ||||
| 4.3.3. | Informācija par objekta (ēkas) energobilancē esošajiem, teritorijā izvietotajiem ārpus kondicionētās zonas izvietotiem siltumpārvades tīkliem (tīklu garums, cauruļu un siltumizolācijas parametri, tehniskais stāvoklis) | |
| 4.3.4. | Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, % | |
| 4.3.5. | Siltumenerģijas zudumi cauruļvados, kWh | |
| 4.3.6. | Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, % | |
| 4.3.7. | Siltuma akumulācijas siltumenerģijas zudumi, kWh | |
| 4.3.8. | Cita informācija |
4.4. Siltumenerģijas sadale un atdeve*
| 4.4.1. | Apkures sistēma | vienas caurules | |
| divu cauruļu | |||
| cita tipa (norādīt) | |||
| 4.4.2. | Siltumenerģijas piegādes regulēšana, kontrole un uzskaite zonās | ||
| 4.4.3. | cauruļvadu garums | ________kondicionētajās zonās, _____________ ārpus kondicionētās zonas | |
| 4.4.4. | Sildelementu un cauruļu tehniskais stāvoklis | ||
| 4.4.5. | Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri) | ||
| 4.4.6. | Cita informācija | ||
Piezīme.
* Ja sistēmas atšķiras dažādās ēkas zonās, var norādīt atsevišķā tabulā katrai zonai.
4.5. Karstā ūdens sadales sistēma
| 4.5.1. | Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (°C) | |||
| 4.5.2. | Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (°C) | |||
| 4.5.3. | Karstā ūdens sagatavošana | sagatavošana siltummezglā | ||
| centralizēta apgāde | ||||
| individuālā | ||||
| 4.5.4. | Karstā ūdens sadales sistēmas tips | bez cirkulācijas | ||
| ar cirkulāciju | ||||
| 4.5.5. | Cauruļvadu garums | ________kondicionētās zonās, _____________ ārpus kondicionētās zonas | ||
| 4.5.6. | Cauruļu tehniskais stāvoklis | |||
| 4.5.7. | Siltuma akumulācija (ir, nav, tehniskie parametri) | |||
| 4.5.8. | Cita informācija | |||
5. Enerģijas patēriņa uzskaite un sadalījums
5.1. Energoresursu patēriņa uzskaite (ja ēka nav tikusi pilnīgi vai daļēji ekspluatēta, šajā sadaļā norāda datus par diviem pilniem gadiem, kad ēkā nodrošināta pilnīga apkure.)
Energonesējiem, kuru uzskaite nenotiek regulāri katru mēnesi, var norādīt tikai gada patēriņu.
5.1.1. Siltumenerģija no siltuma piegādātāja, MWh
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| Vidēji |
5.1.2. Kurināmie
Kurināmā veids _______________________ , kurināmā zemākā siltumspēja _____ kWh/kg
Apkures katla vidējais lietderības koeficients, kas noteikts pēc kurināmā zemākās siltumspējas ______
Pārvades siltuma zudumi _______ (%, ja apkures katls atrodas ārpus ēkas kondicionētās zonas robežas)
Patēriņš uzskaitītajās mērvienībās _______ (kg, m3, l)
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| Vidēji |
Konversijas koeficients no m3 vai l uz kg ________
Kurināmā patēriņš, pārrēķināts MWh
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| Vidēji |
Ja izmantoti vairāki kurināmā veidi, informāciju sniedz par katru kurināmā veidu atsevišķi, kā arī summāro tabulu par kurināmā patēriņu, pārrēķinātu MWh.
5.1.3. Elektroenerģija, MWh
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| Vidēji |
5.1.4. Citi atsevišķi uzskaitītie dati
Aizpilda, ja ir atsevišķa uzskaite, piemēram, karstā ūdens patēriņam, elektroenerģijas patēriņam ventilācijai u. tml.
__________________ (nosaukums un mērvienība)
| Gads | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
| vidēji |
5.2. Enerģijas patēriņa sadalījums
5.2.1. Energoresursu vidējais patēriņš pa mēnešiem un kopā gadā, MWh.
Izmantot vidējos patēriņa datus par vismaz pēdējiem diviem gadiem. Norādīt visus energonesējus, to sadalījumu pa sistēmām un mērķiem, enerģijas ražošanas un pārvades zudumus.
| Energonesējs | Sistēma vai mērķis* | I | II | III | IV | V | VI | VII | VIII | IX | X | XI | XII | Kopā |
Piezīme.
* Apkure, karstā ūdens sistēma, apgaismojums u. c.
Skaidrojums par vērtībām, kuras iegūtas, pamatojoties uz uzskaitītā patēriņa sadalījumu pa sistēmām, vai kuras aprēķinātas vai pieņemtas standartos noteiktā kārtībā.
5.3. Enerģijas patēriņa sadalījums
| Enerģijas patēriņa sadalījums | Izmērītais novērtējums*1 | Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju*2 (kWh gadā) | Apkures izmērītais rādītājs ar klimata korekciju*2 (kWh/m2 gadā) | Aprēķinātais novērtējums*3 | ||||||
| siltum- enerģija, vidējais (kWh) | elektro- enerģija, vidējais (kWh) | kopējais, vidējais (kWh gadā) | īpatnējais (kWh/m2 gadā) | siltum- enerģija, vidējais (kWh) | elektro- enerģija, vidējais (kWh) | kopējais, vidējais (kWh gadā) | Īpatnējais (kWh/m2 gadā) | |||
| 1 | 2 | 1 + 2 = 3 | 4 = 3/ kopējā platība | 5 | 6 | 7 | 8 | 7 + 8 = 9 | 10 = 9/ kopējā platība | |
| 5.3.1. Apkurei | ||||||||||
| 5.3.2. Karstā ūdens sagatavošanai | | | ||||||||
| 5.3.3. Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | | | ||||||||
| 5.3.4. Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | | | ||||||||
| 5.3.5. Apgaismojumam | | | ||||||||
| 5.3.6. Papildu enerģija | | | ||||||||
| 5.3.7. Pārējais patēriņš*4 | | | ||||||||
| 5.3.8. Kopā | | | ||||||||
| 5.3.9. Paskaidrojums par enerģijas patēriņu | ||||||||||
Piezīmes.
1. *1 Ja ir kopēja uzskaite, datus norāda vienā ailē, paskaidrojot šās tabulas 5.3.9. apakšpunktā.
2. *2 Izmērītās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu un aprēķinātās energoefektivitātes novērtēšanas rezultātu salīdzinājums pa pozīcijām, ja ir vienādi iekštelpu temperatūras nosacījumi (atšķiras mazāk nekā par 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā).
3. *3 Aprēķinu veic pa pozīcijām arī tad, ja uzskaite nav dalīta.
4. *4 Norāda pārējo patēriņu, kas nav atsevišķi detalizējams.
6. Energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumi
6.1. Ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, inženiertehniskās sistēmas, citi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu priekšlikumi
| Nr. p. k. | Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums un sasniedzamais rādītājs/-i* | Enerģijas ietaupījums gadā | % no esošā aprēķinātā ēkas energoefektivitātes novērtējuma | Investīcijas, tūkst. EUR | Atmaksāšanās laiks, gadi | |
| kWh | kWh/m2 | |||||
| 1. | ||||||
| 2. | ||||||
| 3. | ||||||
Piezīme.
* Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākuma sasniedzamie rādītāji (norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficientu U un termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficientu vērtības, izmaiņas ventilācijas sistēmā un citas izmaiņas).
7. Ēkas norobežojošās konstrukcijas un tehniskās sistēmas pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas
7.1. Informācija par katru ārējo norobežojošo konstrukciju veidu, kas aptver kopējā aprēķina platībā iekļautās apkurināmās telpas
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Norobežojošā konstrukcija | Materiāls(-i) | Biezums (mm) | Laukums (m2) | Būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (U), W/(m2 K) | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) | Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) |
| Nr. p.k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Termiskie tilti | Nosaukumi | Garums vai skaits (m vai gab.) | Termisko tiltu siltuma caurlaidības koeficients (ψ vai χ), W/(m K) vai W/K | Temperatūru starpība starp būvkonstrukcijas siltajām un aukstajām pusēm (K) | Būvkonstrukciju siltuma zudumu koeficients (W/K) | |
| Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu koeficients HT un normatīvais siltuma zudumu koeficients HTR | HT (faktiskais) (W/K) | |||||||
| HTR (normatīvais)* (W/K) | ||||||||
Piezīme.
* Aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 339 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"".
7.2. Ventilācija ēkas zonās – sasniedzamie rādītāji pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas
7.2.1. Aprēķina parametri
| Nr. p.k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Ventilācijas sistēmas veids (dabiskā, mehāniskā) | Aprēķina tilpums (m3) | Gaisa apmaiņas intensitāte (iekļaujot infiltrāciju) (1/h) | Gaisa plūsmas piegādes temperatūra (°C) | Darbības ilgums periodā (h) | Enerģijas atgūšanas vidējais rādītājs periodā (%) | Ventilācijas siltuma zudumu koeficients (W/K) |
| Cita informācija | ||||||||
7.2.2. Ventilācija un gaisa kondicionēšana – dati par uzstādāmajām iekārtām
| Nr.p.k. | Iekārtas nosaukums, modelis | Vidējā svērtā elektriskā jauda (kW) | Iekārtas ražība (m3/h) | Siltuma atgūšanas efektivitāte (%) | Plānotais patērētās enerģijas daudzums (kWh/gadā) | Plānotais saražotās enerģijas daudzums (kWh/gadā) | Plānotais darba stundu skaits (h/gadā) |
7.3. Aprēķinātie siltuma ieguvumi ēkā*
| Nr. p. k. | Zonas apzīmējums (un nosaukums) | Iekšējie siltuma ieguvumi (kWh/m2) | Saules siltuma ieguvumi, (kWh/m2) | Ieguvumu izmantošanas koeficients | Kopējie siltuma ieguvumi * | ||||||
| Metaboliskais siltums no iedzīvotājiem | Izkliedētais siltums no ierīcēm | No apgaismojuma ierīcēm | No karstā ūdens sistēmām | No/uz gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmām | No/uz procesiem un priekšmetiem | ||||||
| kWh/m2 | kWh gadā | ||||||||||
| Kopējie siltuma ieguvumi | |||||||||||
| Cita informācija | |||||||||||
Piezīme.
* Kopējie aprēķinātie siltuma ieguvumi periodā.
8. Apgaismojuma tehniskā informācija un enerģijas patēriņš
| Nr. p. k. | Telpa vai telpu grupa | Esošā situācija | Prognoze | Starpība | ||||||
| Gaismekļi* | Kopējā jauda (W/m2) | Stundas gadā (h) | Elektroenerģijas patēriņš gadā (kWh) | Gaismekļi* | Kopējā jauda (W/m2) | Stundas gadā (h) | Elektroenerģijas patēriņš gadā (kWh) | Elektroenerģijas patēriņš gadā (kWh) | ||
| Kopā | | | | |||||||
Piezīme.
* Norāda spuldžu tipu, kopējo spuldžu skaitu vai telpu platību. Identificē detalizēti, ja ēkai plānota apgaismojuma nomaiņa.
9. Energoefektivitātes rādītāji un izmaiņu prognoze pēc energoefektivitātes uzlabošanas priekšlikumu īstenošanas
| Nr. p. k. | Enerģijas patēriņa sadalījums* | Esošā situācija (aprēķinātie dati no V daļas) | Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas (saskaņā ar 4. sadaļu) | Starpība – enerģijas samazinājums** (kWh gadā) | Starpība – CO2 emisijas samazinājums**, (kg CO2 gadā) | ||||
| kopējais patēriņš (kWh gadā) | īpatnējais (kWh/m2 gadā) | CO2 emisija (kgCO2 gadā) | kopējais patēriņš (kWh gadā) | īpatnējais (kWh/m2 gadā) | CO2 emisija (kgCO2 gadā) | ||||
| PATĒRIŅA SAMAZINĀJUMS | |||||||||
| 9.1. | Apkurei | ||||||||
| 9.2. | Karstā ūdens sagatavošanai | ||||||||
| 9.3. | Dzesēšanai (un gaisa sausināšanai) | ||||||||
| 9.4. | Mehāniskajai ventilācijai (un gaisa mitrināšanai) | ||||||||
| 9.5. | Apgaismojumam | ||||||||
| 9.6. | Papildu enerģija | ||||||||
| 9.7. | Pārējais patēriņš*** | ||||||||
| Kopā | |||||||||
| AIZVIETOTĀ ENERĢIJA NO FOSILAJIEM ENERGORESURSIEM | |||||||||
| Aizvietotās enerģijas daudzums (kWh gadā) | Īpatnējais (kWh/m2 gadā) | CO2 emisiju samazinājums | |||||||
| 9.8. | CO2 emisijas ietaupījumi, aizstājot ar fosilajiem energoresursiem saražoto enerģiju pret enerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem | | | | | | |||
| Pavisam kopā | |||||||||
Piezīmes.
1. * Datiem precīzi jāsakrīt ar aprēķinātajiem datiem šīm pozīcijām, kas norādīti citās energosertifikāta pārskata sadaļās.
2. ** Kopsummā ietaupāmais enerģijas apjoms un CO2 emisijas samazinājums nedrīkst pārsniegt sākotnēji aprēķinātos rādītājus pirms energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumiem.
3. *** Norāda pārējos patērētājus, kas nav atsevišķi detalizējami.
10. Energoefektivitātes rādītāja korekcija apkurei
(ja ēkas vidējais telpu augstums lielāks par 3,5 m)
| Ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums (m) | Novērtētais enerģijas patēriņš apkurei (kWh/m2 gadā) | Pieļaujamais enerģijas patēriņa līmenis apkurei* (kWh/m2 gadā) | Pieļaujamais normatīvais enerģijas patēriņa līmenis apkurei** (kWh/m2 gadā) |
Piezīmes.
1. * Aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Emin.apr.pas. = Emin.pas. x h/3,5, kur
Emin.apr.pas. – pieļaujamais enerģijas patēriņa līmenis apkurei (atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 9. augusta noteikumu Nr. 534 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi) 31.2. apakšpunktā norādītajam);
Emin.pas. – 90 kWh/m2 (atbilstoši noteikumu 31.2. apakšpunktā norādītajam enerģijas patēriņa līmenim apkurei);
h – faktiskais ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums (m).
2. ** Aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 15.3 punktu.
Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energosertifikāta pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, tādējādi paredzot vienādus pasākumus abos dokumentos.
11. Papildus pievienojamā informācija
1. Ēkas skice.
2. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas.
3. ...
| Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā | ||||||
| (vārds, uzvārds) | (paraksts) | (datums) |
| (reģistrācijas numurs neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrā vai sertificēšanas institūcijas lēmumā) |
| (kontaktinformācija – tālrunis, e-pasts, adrese) |
| (uzņēmums, uzņēmuma reģistrācijas numurs (nenorāda, ja neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā ēkas energosertifikātu sagatavojis kā pašnodarbināta persona) |
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
(Pielikums MK 24.05.2019. noteikumu Nr. 201 redakcijā)
| Finansējuma saņēmēja nosaukums | |
| Projekta nosaukums | |
| Projekta numurs |
1. Informācija par ēku
| Adrese | |||
| Ēkas kadastra numurs | |||
| Ēkas klasifikācija | |||
| Ēkas apkurināmā platība, m2 | |||
| Ekspluatācijā nodošanas gads | Atjaunošana pabeigta (datums) | ||
2. Enerģijas patēriņš pēc atjaunošanas
| Apkures sezonas sākuma un beigu datums | Sākuma datums | |
| Beigu datums | ||
| Siltumenerģijas avots vai kurināmā veids | ||
Gads vai sezona ___________ | |||
Mēnesis | Siltumenerģijas patēriņš, MWh* | Kurināmā patēriņš un tā uzskaites mērvienība | Kopējais elektroenerģijas patēriņš, kWh*** |
I | |||
II | |||
III | |||
IV | |||
V | |||
VI | |||
VII | |||
VIII | |||
IX | |||
X | |||
XI | |||
XII | |||
Gadā | |||
Piezīmes.
1. * 1 MWh = 3,6 GJ = 0,86 Gcal.
2. ** Uzskaitē izmantojamā mērvienība: kg – kilograms, l – litrs, nm3 – normālkubikmetrs (dabasgāzei), m3 – kubikmetrs (ja nepieciešams, paskaidro (piemēram, koksnes kurināmajiem, – vai attiecas uz krautu vai bērtu malku)).
3. *** Atsevišķā ailē norāda elektroenerģijas daļu, kurai piemērojami atšķirīgi primārās enerģijas un CO2 emisijas faktori.
3. Pārskata sagatavotājs
| Vārds, uzvārds | |
| Organizācija (fiziska vai juridiska persona) un tās reģistrācijas numurs | |
| Kontaktinformācija (tālrunis, e-pasts, adrese) | |
| Pārskata sagatavošanas datums |
|
 |
 |
 |
 |