Darbības ar dokumentu
Rīgā 2016. gada 9. augustā (prot. Nr. 39 31. §)
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās" (turpmāk – specifiskais atbalsts) projektu iesniegumu otro un trešo atlases kārtu (turpmāk – atlases kārtas);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi un mērķa grupu;
1.3. atlases kārtām pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.
(Grozīts ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 790)
2. Specifiskā atbalsta mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām, samazinot augstu plūdu risku, un nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu.
3. Atlases kārtu mērķa grupa ir pašvaldības, to iedzīvotāji un komersanti plūdu un krasta erozijas riskam pakļautajās nacionālas nozīmes plūdu risku teritorijās.
4. Īstenojot atlases kārtas, līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
4.1. iznākuma rādītājs: iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem, – 174 188;
4.1.1 specifiskais iznākuma rādītājs: dažādu veidu piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits projektos, kuros samazināts vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos šo vietu applūšanas gadījumā, – vismaz 45;
4.2. rezultāta rādītājs: piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos šo vietu applūšanas gadījumā, ir robežās no 74 līdz 58;
4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 5 131 592 euro apmērā;
4.4. horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" uzraudzības rādītājs un tā sasniedzamā vērtība – atbilstoši šo noteikumu 4.1. un 4.1.1 apakšpunktam.
(Grozīts ar MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 312; MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 554)
5. Atlases kārtas īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā līdz 2023. gada 31. decembrim, izņemot gadījumus, kas minēti šo noteikumu 5.1 punktā.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
5.1 Ja finansējuma saņēmējs projektā plānotās darbības nevar pilnībā pabeigt un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim, finansējuma saņēmējs var pabeigt projektā plānotās darbības un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus, nodrošinot projekta mērķa sasniegšanu un funkcionalitāti, par saviem līdzekļiem:
5.11. līdz 2024. gada 31. oktobrim;
5.12. līdz 2026. gada 31. oktobrim.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
5.2 Šo noteikumu 5.11. apakšpunktā minētajā gadījumā finansējuma saņēmējs:
5.21. priekšlikumus par grozījumiem vienošanās nosacījumos iesniedz sadarbības iestādē līdz 2023. gada 31. decembrim;
5.22. noslēguma maksājuma pieprasījumu sagatavo par laikposmu līdz 2023. gada 31. decembrim un iesniedz sadarbības iestādē līdz 2024. gada 30. janvārim. Noslēguma maksājuma pieprasījumā nodala laikposmā līdz 2023. gada 31. decembrim pabeigtās projekta darbības, sasniegtos iznākuma rādītājus un veiktos izdevumus no projekta darbībām, plānotajiem iznākuma rādītājiem un izdevumiem, kas tiks pabeigti, sasniegti vai veikti laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. oktobrim;
5.23. līdz 2024. gada 31. oktobrim iesniedz sadarbības iestādē dokumentāciju, kas apliecina pabeigtās projekta darbības un sasniegtos iznākuma rādītājus.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
5.3 Šo noteikumu 5.12. apakšpunktā minētajā gadījumā finansējuma saņēmējs:
5.31. priekšlikumus par grozījumiem vienošanās nosacījumos iesniedz sadarbības iestādē līdz 2023. gada 31. decembrim;
5.32. noslēguma maksājuma pieprasījumu sagatavo par laikposmu līdz 2023. gada 31. decembrim un iesniedz sadarbības iestādē līdz 2024. gada 30. janvārim. Noslēguma maksājuma pieprasījumā nodala laikposmā līdz 2023. gada 31. decembrim pabeigtās projekta darbības, sasniegtos iznākuma rādītājus un veiktos izdevumus no projekta darbībām, plānotajiem iznākuma rādītājiem un izdevumiem, kas tiks pabeigti, sasniegti vai veikti laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. oktobrim;
5.33. līdz 2026. gada 31. oktobrim iesniedz sadarbības iestādē dokumentāciju, kas apliecina pabeigtās projekta darbības un sasniegtos rādītājus.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
5.4 Sadarbības iestāde pārbauda šo noteikumu 5.2 2. un 5.3 2. apakšpunktā minētā noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļauto informāciju un veic maksājumus par noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas veikti laikposmā līdz 2023. gada 31. decembrim.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
5.5 Ja finansējuma saņēmējs par saviem līdzekļiem nepabeidz visas plānotās projekta darbības un nesasniedz visus plānotos projekta iznākuma rādītājus līdz 2024. gada 31. oktobrim šo noteikumu 5.11. apakšpunktā minētajā gadījumā vai līdz 2026. gada 31. oktobrim šo noteikumu 5.12. apakšpunktā minētajā gadījumā, finansējuma saņēmējs saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu nosacījumiem atmaksā sadarbības iestādei visu projekta ietvaros izmaksāto finansējumu.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
6. Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
7. Projektu mērķteritorija ir nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās esošās republikas un novadu pilsētas, kā arī blīvi apdzīvotās teritorijas, kas atbilst pilsētu pazīmēm (izņemot valsts īpašumā esošus polderus).
8. Atlases kārtām pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 27 662 703 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 23 513 297 euro, nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) – vismaz 4 149 406 euro.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
9. Projekta iesniedzēja līdzfinansējumā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.
10. Projektu iesniegumu atlases kārtām plānotais attiecināmā finansējuma sadalījums ir šāds:
10.1. projektu iesniegumu otrajai atlases kārtai kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 26 608 273 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 22 617 032 euro, nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) – vismaz 3 991 241 euro;
10.2. projektu iesniegumu trešajai atlases kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 1 054 430 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 896 265 euro, nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) – vismaz 158 165 euro.
(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 554 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 790)
14. Maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 85 procentus no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Pārējo finansējumu – ne mazāk kā 15 procentus no kopējā projekta attiecināmā finansējuma – veido nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām).
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
15. Kohēzijas fonda finansējums nedrīkst pārsniegt šo noteikumu pielikumā minēto maksimālo finansējumu projektam un vienlaikus 2000 euro izmaksas uz vienu šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētā iznākuma rādītāja vienību.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
16. Projekta iesniedzējs atlases kārtas ietvaros ir pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kas saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pašvaldību autonomajām funkcijām nodrošina pretplūdu pasākumus savā administratīvajā teritorijā (tai skaitā attiecīgās pašvaldības valdījumā esošajā jūras piekrastes sauszemes daļā un jūras piekrastes ūdeņos, un iekšzemes publiskajos ūdeņos).
17. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka tam projekta īstenošanas un pēcuzraudzības periodā ir tiesības:
17.1. veikt būvdarbus zemesgabalos (tai skaitā zem ūdensobjekta esošos zemesgabalos), kur paredzēts īstenot projektu;
17.2. piekļūt zemesgabaliem, kur paredzēts īstenot projektu, un veikt tajos infrastruktūras uzturēšanas darbus.
18. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajam projektu iesniegumu atlases kārtas nolikumam un iesniedz to sadarbības iestādē elektroniski, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam.
19. Projektu iesniegumu otrās atlases kārtas projekta iesniedzējs plāno projekta sasniedzamos iznākuma un specifiskā iznākuma rādītājus un Kohēzijas fonda finansējumu atbilstoši šo noteikumu pielikumam. Sasniedzamos iznākuma un specifiskā iznākuma rādītājus plāno ne mazāk kā 97 procentu apmērā no šo noteikumu pielikumā attiecīgajam projektam noteiktās iznākuma un specifiskā iznākuma rādītāja vērtības (skaita).
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
22. Atlases kārtas ietvaros plūdu apdraudēto republikas un novadu pilsētu, kā arī pilsētu pazīmēm atbilstošu blīvi apdzīvoto teritoriju aizsardzībai saskaņā ar upju baseinu apgabalu plūdu riska pārvaldības plāniem 2016.–2021. gadam ir atbalstāma:
22.1. esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu pārbūve un atjaunošana, ja tā ir pamatota ar hidroloģiskiem vai hidrauliskiem aprēķiniem;
22.2. jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība, ja tā ir pamatota ar hidroloģisko vai hidroģeoloģisko modeli;
22.3. virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība, atjaunošana un pārbūve;
22.4. dabiskas teritorijas (zaļā infrastruktūra) pilnīga vai daļēja atjaunošana un "zaļo" risinājumu izmantošana plūdu risku novēršanai.
23. Atlases kārtas ietvaros plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai nav atbalstāma:
23.1. valsts nozīmes meliorācijas sistēmu atjaunošana un pārbūve;
23.2. valsts īpašumā esošu polderu infrastruktūras atjaunošana un pārbūve;
23.3. potomālo upju regulēto posmu atjaunošana un pārbūve;
23.4. tādu pasākumu īstenošana, kuri upju baseinu apgabalu plūdu riska pārvaldības plānos 2016.–2021. gadam nav noteikti ar augstu prioritāti.
25. Šo noteikumu 22. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai tiešās attiecināmās izmaksas ir:
25.1. būvdarbu izmaksas;
25.2. būvprojekta izstrādes (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu) izmaksas, būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja ekspertīzes veikšanu nosaka normatīvie akti, kā arī autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka normatīvie akti;
25.3. hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā modeļa, hidroloģisko vai hidraulisko aprēķinu izmaksas;
25.4. projekta ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas izmaksas (izņemot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu);
25.5. tehnisko specifikāciju sagatavošanas izmaksas;
25.6. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
26. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar projektu, ir attiecināmas, ja tās nav atmaksājamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
27. Šo noteikumu 25.2., 25.3., 25.4. un 25.5. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām.
29. Neattiecināmās izmaksas ir:
29.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 27. punktā minēto izmaksu ierobežojumus;
29.2. teritorijas labiekārtošanas izmaksas, kas nav tieši saistītas ar atlases kārtas mērķa sasniegšanu. Šīs izmaksas plāno ne lielākas par diviem procentiem no plānotajām būvdarbu attiecināmajām izmaksām;
29.3. upju gultnes tīrīšanas izmaksas, ja gultnes tīrīšanas rezultātā iegūtais materiāls netiek izmantots projekta mērķu sasniegšanā;
29.4. upes un piegulošo teritoriju pļaušanas un apauguma tīrīšanas izmaksas.
30. Projekta ietvaros radušās izmaksas nevar uzskatīt par attiecināmām, ja:
30.1. tās ir radušās agrāk par 2014. gada 1. janvāri;
30.2. pirms projekta iesnieguma iesniegšanas projekta ietvaros īstenotās būves ir pieņemtas ekspluatācijā un ir parakstīti nodošanas un pieņemšanas akti;
30.3. tās radušās uz darba līguma pamata.
31. Sadarbības iestāde divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izsludina projektu iesniegumu otro atlases kārtu, nosūtot uzaicinājumu šo noteikumu pielikumā minētajiem projektu iesniegumu otrās atlases kārtas projektu iesniedzējiem.
32. Sadarbības iestāde līdz 2017. gada 31. decembrim izsludina projektu iesniegumu trešo atlases kārtu.
(MK 02.09.2020. noteikumu Nr. 554 redakcijā)
33. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
33.1. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
33.2. projekta izmaksu pieauguma gadījumā sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;
33.3. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
33.4. uzkrāj datus par šo noteikumu 4.1. un 4.1.1 apakšpunktā minētajiem uzraudzības rādītājiem administratīvi teritoriālā griezumā;
33.5. nodrošina, ka tiek sasniegtas šo noteikumu pielikumā minētās projekta iznākuma rādītāju un specifiskā iznākuma rādītāju vērtības;
33.6. trīs gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas sniedz sadarbības iestādei informāciju par enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta īstenošanas atbilstoši energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumiem, ja attiecināms;
33.7. uzkrāj datus par objektu skaitu, kuros Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība (ja attiecināms).
(Grozīts ar MK 29.05.2018. noteikumiem Nr. 309; MK 09.07.2019. noteikumiem Nr. 312; MK 02.09.2020. noteikumiem Nr. 554; MK 19.12.2023. noteikumiem Nr. 790)
34. Finansējuma saņēmējs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
35. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).
36. Pārbūvējamai un atjaunojamai infrastruktūrai, kur plānots veikt ieguldījumus, jābūt projekta iesniedzēja īpašumā vai ilgtermiņa nomā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas.
37. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:
37.1. finansējuma saņēmējs būtiski nepilda vienošanās nosacījumus, tai skaitā projekta īstenošana nenotiek atbilstoši projektā noteiktajam laika grafikam vai ir iestājušies citi apstākļi, kas būtiski ietekmē vai var ietekmēt atlases kārtas mērķi vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
37.2. citos gadījumos atbilstoši vienošanās nosacījumiem.
38. Pēc vienošanās noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda un, ja tas paredzēts projektā, valsts budžeta dotācijas pašvaldībām finansējuma kopsummas. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.
(MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
satiksmes ministrs Uldis Augulis
Ministru kabineta
2016. gada 9. augusta
noteikumiem Nr. 519
(Pielikums MK 19.12.2023. noteikumu Nr. 790 redakcijā)
| Nr. p. k. | Projekta iesniedzējs | Atbalstāmā darbība | Maksimālais Kohēzijas fonda finansējums | Projekta iznākuma rādītājs: iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem | Specifiskais iznākuma rādītājs: dažādu veidu piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits projektā, kuros samazināts vides un sociālekonomisko zaudējumu risks | |
| I. Projektu iesniegumu otrā atlases kārta projektu īstenošanai republikas un novadu pilsētās | ||||||
| 1. | (Svītrots ar MK 29.05.2018. noteikumiem Nr. 309) | |||||
| 2. | Daugavpils pilsētas pašvaldība | Aizsargdambja būvniecība Nometņu ielas rajonā | 2 219 186 euro | 4 128 | 5 | |
| 3. | Jelgavas pilsētas pašvaldība | Jelgavas lidlauka poldera dambja rekonstrukcija plūdu draudu novēršanai | 1 814 750 euro | 38 409 | 5 | |
| 4. | Jelgavas pilsētas pašvaldība | Kompleksu pasākumu īstenošana Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajās teritorijās | 1 785 765 euro | 2 665 | 1 | |
| 5. | Jūrmalas pilsētas pašvaldība | Lielupes radīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu novēršanas pasākumi Dubultos–Majoros–Dzintaros | 3 230 000 euro | 30 250 | 1 | |
| 6. | Liepājas pilsētas pašvaldība | Būnas izbūve Baltijas jūrā | 4 674 993 euro | 75 977 | 1 | |
| 7. | Ogres novada pašvaldība | Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ogres pilsētas teritorijā | 3 570 000 euro | 11 744 | 3 | |
| 8. | Rīgas pilsētas pašvaldība | Bolderājas pretplūdu pasākumu īstenošana | 3 846 000 euro | 1 923 | 1 | |
| 9. | Ventspils pilsētas pašvaldība | Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētas teritorijā | 1 476 338 euro | 22 331 | 14 | |
| II. Projektu iesniegumu trešā atlases kārta projektu īstenošanai blīvi apdzīvotās vietās, kas atbilst pilsētu pazīmēm | ||||||
| 10. | Ādažu novada pašvaldība | Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ādažu novadā (pirmā daļa) | 896 265 euro | 2 770 | 14 | |
 |
 |
 |
 |