Darbības ar dokumentu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 353

Rīgā 2016. gada 7. jūnijā (prot. Nr. 28 23. §)

Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai

Izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma
4. panta 6. punktu

I. Vispārīgais jautājums

II. Kompensācijas piešķiršanas nosacījumi

2. Kompensāciju par zaudējumiem (turpmāk – kompensācija) izmaksā no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem pēc tam, kad konstatēts, ka postījumus nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieki, nodarītie postījumi ir būtiski un zemes īpašnieks vai lietotājs postījumu vietā ir veicis šajos noteikumos minētos aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.

3. Zaudējumus nosaka, ja:

3.1. postījumi nodarīti augkopības, akvakultūras, lopkopības vai biškopības nozarē;

3.2. nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedz vienas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru (euro);

3.3. postījumu platība augkopībā konkrētajā zemes vienībā nav mazāka par 0,05 hektāriem;

3.4. postījumi akvakultūrai nodarīti zivju dīķos, un katra zivju dīķa platība nav mazāka par 0,1 hektāru;

3.5. postījumus akvakultūrai nodara būtiskākās zivjēdāju putnu sugas – gārņi (zivju gārnis (Ardea cinerea) vai lielais baltais gārnis (Egretta alba)), ķīri (lielais ķīris (Larus ridibundus) vai mazais ķīris (Larus minutus)), jūras krauklis (Phalacrocorax carbo), zivju ērglis (Pandion haliaetus), jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) –, kā arī ūdrs (Lutra lutra).

4. Zemes īpašnieks vai lietotājs piesaka kompensāciju par postījumiem:

4.1. augkopības nozarē – pavasara un rudens migrācijas sezonas laikā, bet ne biežāk kā vienu reizi katras sezonas laikā;

4.2. akvakultūras nozarē – ne biežāk kā reizi gadā;

4.3. lopkopības vai biškopības nozarē – par ikreizējiem nodarītajiem postījumiem.

5. Kompensāciju nepiešķir tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.

6. Zemes īpašniekam vai lietotājam piešķir kompensāciju, ja:

6.1. zemes īpašnieks vai lietotājs ir samaksājis naudas sodus par pārkāpumiem vides jomā (ja tādi uzlikti), kā arī ir atlīdzinājis videi nodarītos zaudējumus (ja tādi tika nodarīti);

6.2. zivju dīķi, kuros nodarīti postījumi, ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā kā akvakultūras dzīvnieku novietne atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

6.3. to zivju dīķu platība, kuros nodarīti postījumi, ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā zeme zem zivju dīķiem, ja kompensāciju pieprasa par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

6.4. zemes īpašnieks vai lietotājs vienlaikus ir to lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieks, kuriem nodarīti postījumi, ja kompensāciju pieprasa par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;

6.5. lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, to novietne un ganāmpulks ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, ja kompensāciju pieprasa par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;

6.6. lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;

6.7. zemes īpašniekam vai lietotājam ar tiesas lēmumu nav pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas lēmumu netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ar tiesas lēmumu netiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam nav uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums vai tā saimnieciskā darbība nav izbeigta, vai tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam piemērotu maksātnespējas procedūru.

7. Zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus augkopībai:

7.1. akustiskie atbaidītāji (skaņu un troksni radoši elementi);

7.2. vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);

7.3. repelenti;

7.4. citi pasākumi (piemēram, šķēršļi, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

8. Zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus akvakultūrai:

8.1. akustiskie atbaidītāji (skaņu un troksni radoši elementi);

8.2. vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);

8.3. citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi, tīkli, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

9. Zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem aizsardzības pasākumiem, lai novērstu postījumus lopkopībai vai biškopībai:

9.1. nožogotas platības lauksaimniecības dzīvniekiem diennakts tumšajā laikā;

9.2. suņi;

9.3. bišu stropu atrašanās cilvēku mītņu tuvumā;

9.4. vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi);

9.5. citi pasākumi (piemēram, repelenti, šķēršļi, elektriskie gani), ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

10. Ja atbilstoši šo noteikumu 7., 8. un 9. punktam sākotnēji izvēlētais aizsardzības pasākums nav efektīvs, zemes īpašnieks vai lietotājs veic citus aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.

III. Pieteikums kompensācijas saņemšanai

11. Zemes īpašnieks vai lietotājs, vai viņa pilnvarota persona (turpmāk – iesniedzējs) pēc postījumu konstatēšanas nekavējoties iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē (turpmāk – pārvalde) pieteikumu kompensācijas saņemšanai (turpmāk – pieteikums) par augkopībai (1. pielikums), akvakultūrai (2. pielikums), lopkopībai vai biškopībai (3. pielikums) nodarītajiem zaudējumiem. Pieteikumu var iesniegt klātienē, pa pastu, elektroniski, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu, vai izmantojot Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv) pieejamo tiešsaistes formu.

12. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus (to apliecinātas kopijas):

12.1. zemes lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu, ja zemes lietošanas tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (ja pieteikumu iesniedz zemes lietotājs);

12.2. pilnvaru (ja pieteikumu iesniedz zemes īpašnieka vai lietotāja pilnvarotā persona);

12.3. Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu zemes robežu plānu (turpmāk – zemes robežu plāns). Ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem, zemes robežu plānā norāda zivju dīķus, kuros nodarīti postījumi;

12.4. iesniegumu de minimis atbalsta saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību lauksaimniecības nozarē, ja pieteikumu iesniedz par augkopībai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem;

12.5. iesniegumu de minimis atbalsta saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību zvejniecības un akvakultūras nozarē, ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem.

13. 15 darbdienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas iesniedzējs iesniedz pārvaldē šādus dokumentus (to apliecinātas kopijas):

13.1. Lauksaimniecības datu centra izsniegtu apliecinājumu, ka zivju dīķi, kuros nodarīti postījumi, ir reģistrēti kā akvakultūras dzīvnieku novietne atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, ja pieteikumu iesniedz par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem;

13.2. ja zemes īpašnieks vai lietotājs ir bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājs, – normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās kontroles institūcijas izsniegtu apliecinājumu, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kur nodarīti postījumi, ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību, ja pieteikumu iesniedz par augkopībai nodarītajiem zaudējumiem;

13.3. Lauksaimniecības datu centra izsniegtu apliecinājumu, ka lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, to novietne un ganāmpulks ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, ja pieteikumu iesniedz par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem.

IV. Komisijas izveidošana

14. Lai novērtētu augkopībai, akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai nodarītos zaudējumus, pārvalde izveido komisiju.

15. Komisijā, ko izveido augkopībai nodarīto zaudējumu novērtēšanai, iekļauj pārstāvi no pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta un attiecīgās pašvaldības. Komisijas darbu vada pārvaldes pārstāvis.

16. Komisijā, ko izveido akvakultūrai nodarīto zaudējumu novērtēšanai, iekļauj pārstāvi no pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta un Valsts vides dienesta. Komisijas darbu vada pārvaldes pārstāvis.

17. Komisijā, ko izveido lopkopībai vai biškopībai nodarīto zaudējumu novērtēšanai, iekļauj pārstāvi no pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta, Valsts meža dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta. Komisijas darbu vada pārvaldes pārstāvis.

18. Komisija un iesniedzējs ir tiesīgi zaudējumu novērtēšanai pieaicināt šādus neatkarīgus ekspertus ar padomdevēja tiesībām:

18.1. sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" ekspertus;

18.2. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertus;

18.3. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" ekspertus;

18.4. ekspertus, kas sertificēti sugu un biotopu aizsardzības jomā;

18.5. biškopības nozares ekspertus.

19. Ja komisija pieaicina šo noteikumu 18. punktā minētos ekspertus, komisija par to rakstiski informē iesniedzēju.

20. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 18. punktā minēto ekspertu darbu, sedz iesniedzējs.

V. Augkopībai nodarīto zaudējumu novērtēšana un apmēra aprēķināšana

21. Komisija 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma un šo noteikumu 12. punktā minēto dokumentu saņemšanas, piedaloties iesniedzējam, kurš dabā norāda postījumu platības:

21.1. veic pārbaudi dabā;

21.2. nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu (sugu grupu);

21.3. nosaka postījumu platību konkrētajā zemes vienībā;

21.4. nosaka kultūraugu;

21.5. konstatē, vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;

21.6. konstatē, vai ir veikti pieteikumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai.

22. Augkopībai nodarītos zaudējumus novērtē bezsniega un bezsala apstākļos.

23. Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka platībā, kuru iesniedzējs pārbaudes brīdī ir norādījis dabā un kura atbilst šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

24. Komisija sastāda pārbaudes aktu par augkopībai nodarītajiem zaudējumiem (4. pielikums), un to paraksta visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 18. punktam pieaicinātie eksperti. Pārbaudes aktam pievieno kartoshēmu digitālā veidā vektordatu formā (.gml, .dwg, .dxf, .dgn vai .shp datņu formā) LKS-92-TM koordinātu sistēmā mērogā 1 : 5000 vai 1 : 10 000 ar norādītām zemes vienības robežām, postījumu platību un postījumu platības robežu koordinātām. Kartoshēmu sagatavo pārvaldes pārstāvis un paraksta visi komisijas locekļi. Pārbaudes aktam var pievienot fotouzņēmumus.

25. Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt pārbaudes aktu par augkopībai nodarītajiem zaudējumiem, to atzīmē pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.

26. Augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" aprēķinātajām bruto seguma izmaksām, izmantojot šādu formulu:

Z = C × A, kur

Z – zaudējumu apmērs (euro);

C – attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksas par iepriekšējo gadu;

A – postījumu platība (ha).

VI. Akvakultūrai nodarīto zaudējumu novērtēšana un apmēra aprēķināšana

27. Komisija 10 darbdienu laikā pēc pieteikuma un šo noteikumu 12. punktā minēto dokumentu saņemšanas, piedaloties iesniedzējam:

27.1. veic pārbaudi dabā;

27.2. konstatē postījumus nodarījušo zivjēdāju putnu sugu klātbūtni un nosaka to skaitu;

27.3. nosaka to zivju dīķu platību, kuros nodarīti postījumi;

27.4. konstatē, vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;

27.5. konstatē, vai ir veikti pieteikumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai.

28. Komisija sastāda pārbaudes aktu par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem (5. pielikums), un to paraksta visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 18. punktam pieaicinātie eksperti. Pārbaudes aktam pievieno kartoshēmu digitālā veidā vektordatu formā (.gml, .dwg, .dxf, .dgn vai .shp datņu formā) LKS-92-TM koordinātu sistēmā mērogā 1 : 5000 vai 1 : 10 000 ar norādītām zemes vienības robežām, postījumu platību un postījumu platības robežu koordinātām. Kartoshēmu sagatavo pārvaldes pārstāvis un paraksta visi komisijas locekļi. Pārbaudes aktam var pievienot fotouzņēmumus.

29. Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt pārbaudes aktu par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem, to atzīmē pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.

30. Zaudējumus akvakultūrai nosaka, ņemot vērā šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minēto piecu būtiskāko zivjēdāju putnu sugu (gārņi, ķīri, jūras krauklis, zivju ērglis, jūras ērglis) un ūdra klātbūtni, izmantojot šādu formulu:

30.1. attiecībā uz putnu sugu nodarītajiem zaudējumiem:

Z = 0,1 × B × D_min × P, kur

Z – zaudējumu apmērs (euro);

B – zivjēdāju putnu sugu skaits (no 1 līdz 5). Ja pārbaudes aktā norādītais zivjēdāju putnu sugu skaits atšķiras no pieteikumā norādītā, aprēķinā izmanto vidējo pārbaudes aktā un pieteikumā norādīto zivjēdāju putnu sugu skaitu;

D_min – 430 euro;

P – to zivju dīķu kopplatība (ha), kuros nodarīti postījumi;

30.2. attiecībā uz ūdra nodarītajiem zaudējumiem:

Z = 0,05 × D_min × P, kur

Z – zaudējumu apmērs (euro);

D_min – 430 euro;

P – to zivju dīķu kopplatība (ha), kuros nodarīti postījumi.

(Grozīts ar MK 19.11.2019. noteikumiem Nr. 545)

VII. Lopkopībai vai biškopībai nodarīto zaudējumu novērtēšana un apmēra aprēķināšana

31. Komisija nekavējoties pēc pieteikuma un šo noteikumu 12. punktā minēto dokumentu saņemšanas, piedaloties iesniedzējam:

31.1. veic pārbaudi dabā;

31.2. nosaka postījumus nodarījušo dzīvnieku sugu;

31.3. nosaka tā lauksaimniecības dzīvnieka sugu (šķirni), kuram nodarīti postījumi;

31.4. konstatē to lauksaimniecības dzīvnieku (tai skaitā bišu saimju) skaitu, kuriem nodarīti postījumi;

31.5. pārbauda, vai lauksaimniecības dzīvnieki, kuriem nodarīti postījumi, ir apzīmēti, un bišu saimes, kurām nodarīti postījumi, ir reģistrētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību;

31.6. konstatē, vai nodarīto postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki (tai skaitā bišu saimes) ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami;

31.7. konstatē, vai nav ļaunprātīgi veicināta nodarīto zaudējumu rašanās vai to apmēra palielināšanās;

31.8. konstatē, vai ir veikti pieteikumā norādītie aizsardzības pasākumi postījumu novēršanai.

32. Lopkopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami.

33. Biškopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja bišu saimes ir gājušas bojā vai ir likvidējamas.

34. Komisija sastāda pārbaudes aktu par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem (6. pielikums), un to paraksta visi komisijas locekļi, iesniedzējs, kā arī atbilstoši šo noteikumu 18. punktam pieaicinātie eksperti. Pārbaudes aktam var pievienot fotouzņēmumus.

35. Ja komisijas loceklis, eksperts vai iesniedzējs atsakās parakstīt pārbaudes aktu par lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem, to atzīmē pārbaudes aktā, norādot atteikšanās iemeslu.

36. Zaudējumu apmēru lopkopībai vai biškopībai nosaka atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" aprēķinātajām attiecīgā lauksaimniecības dzīvnieka vai bišu saimes ieviešanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksām par iepriekšējo gadu, ņemot vērā Lauksaimniecības datu centra reģistrā norādīto lauksaimniecības dzīvnieku vecumu un izmantošanas grupu.

VIII. Zaudējumu apmēra noteikšana, lēmuma pieņemšana par kompensācijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kompensāciju un kompensācijas izmaksas kārtība

37. Piecu darbdienu laikā pēc pārbaudes akta parakstīšanas par augkopībai, akvakultūrai, lopkopībai vai biškopībai nodarītajiem zaudējumiem pārvaldes amatpersona atbilstoši šiem noteikumiem nosaka zaudējumu apmēru.

38. Pārvaldes amatpersona pirms lēmuma pieņemšanas par kompensācijas piešķiršanu pārbauda, vai iesniedzējs ir izpildījis šajos noteikumos minētos nosacījumus kompensācijas piešķiršanai un ir iesniedzis šo noteikumu 12. un 13. punktā minētos dokumentus.

41. Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kompensāciju var apstrīdēt pārvaldes ģenerāldirektoram mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Pārvaldes ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt administratīvā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

42. Pārvalde pēc lēmuma pieņemšanas par kompensācijas piešķiršanu nodrošina tās izmaksu atbilstoši valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Kompensāciju izmaksā pēc tam, kad iesniedzējs ir sedzis šo noteikumu 20. punktā minētos izdevumus.

43. Pārvalde piešķirtās kompensācijas uzskaita saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību lauksaimniecības nozarē vai par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību zvejniecības un akvakultūras nozarē.

44. Informāciju par piešķirtajām kompensācijām pārvalde uzglabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1408/2013 6. panta 4. punktam vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 6. panta 4. punktam.

IX. Noslēguma jautājumi

45. Lēmumu par kompensācijas piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1408/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014 pieņem līdz šo regulu darbības beigām vai līdz 2021. gada 30. jūnijam.

46. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai iesniegto pieteikumu izskatīšanai ir piemērojamas Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumu Nr. 778 "Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskajiem postījumiem" normas, ciktāl tās nav pretrunā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu.

Ministru prezidenta vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards