Darbības ar dokumentu

1. Ieteikumi nosaka valsts pārvaldes iestāžu rīcību gadījumos, kad starptautisko pakalpojumu sniegšanas ietvaros atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvai 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (turpmāk – Direktīva 96/71/EK), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvai 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ("IMI regula") (turpmāk – Direktīva 2014/67/ES), tiek īstenota darbinieku nosūtīšana, lai nodrošinātu vienveidīgu valsts pārvaldes iestāžu rīcību vienādos gadījumos, kā arī veicinātu Latvijas valsts pārvaldes iestāžu un citu valstu institūciju sadarbību darbinieku nosūtīšanas tiesiskā regulējuma ieviešanā.

2. Darbinieku nosūtīšana šo ieteikumu izpratnē atbilst Darba likumā ietvertajam jēdzienam.

3. Direktīvas 2014/67/ES un šo ieteikumu izpratnē kompetentā iestāde Latvijā ir Valsts darba inspekcija.

4. Direktīvas 2014/67/ES un šo ieteikumu izpratnē pieprasījuma iesniedzējiestāde Latvijā ir Valsts darba inspekcija.

5. Direktīvas 2014/67/ES un šo ieteikumu izpratnē pieprasījuma saņēmējiestāde Latvijā ir Valsts darba inspekcija.

6. Darbinieku nosūtīšanas gadījumā uzraudzību un kontroli attiecībā uz darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību regulējošo tiesību aktu ievērošanu veic Valsts darba inspekcija. Lai efektīvi veiktu pārbaudes, laikus sniegtu atbildes pieprasījuma iesniedzējiestādei citā valstī, kā arī citos gadījumos Valsts darba inspekcija sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Nodarbinātības valsts aģentūru, Uzņēmumu reģistru, Valsts robežsardzi un citām valsts pārvaldes iestādēm atbilstoši to kompetencei. Iestādes informāciju sniedz bez kavēšanās.

7. Apmainoties ar informāciju, personu datu apstrāde notiek atbilstoši tiesību aktiem par fizisko personu datu aizsardzību.

8. Darbinieku nosūtīšanas gadījumā Valsts darba inspekcija izvērtē, vai darbinieku nosūtīšana ir notikusi atbilstoši Direktīvas 96/71/EK prasībām, vai darbinieku nosūtīšana nav izmantota ļaunprātīgi un vai nav konstatējams darbinieku nosūtīšanas noteikumu pārkāpums no darba devēja puses.

9. Lai nodrošinātu darbinieku nosūtīšanas atbilstību Direktīvas 96/71/EK prasībām, neradot papildu administratīvo slogu darba devējam, Valsts darba inspekcija var vērtēt ne tikai šo ieteikumu 10., 11. un 12. punktā minētos apstākļus, bet arī citus faktiskos nosūtīšanas apstākļus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem.

10. Lai novērtētu, vai nosūtītais darbinieks noteiktu laiku veic darbu citā valstī, kas nav valsts, kurā viņš parasti veic darbu, Valsts darba inspekcija pārbauda:

10.1. vai darbam ir darba tiesiskās attiecības raksturojošās pazīmes (atbilstoši Darba likumam un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.² daļai);

10.2. vai darbs tiek veikts citā dalībvalstī tikai noteiktu laiku;

10.3. darba uzsākšanas datumu;

10.4. vai nosūtīšana notikusi uz citu dalībvalsti, kas nav valsts, kurā viņš parasti veic darbu;

10.5. vai nosūtītais darbinieks atgriezīsies valstī, no kuras viņš ir nosūtīts, kad būs pabeigts darbs vai sniegti pakalpojumi, kuru veikšanai viņš norīkots;

10.6. veicamo darbu;

10.7. pierādījumus, ka darba devējs, kas nosūtījis darbinieku, ir sedzis ceļa, naktsmītnes un uzturēšanās izdevumus vai nodrošinājis to segšanu;

10.8. informāciju par iepriekšējiem periodiem, kad šis vai cits darbinieks bijis nosūtīts veikt darbu konkrētajā uzņēmumā.

11. Lai noteiktu, vai uzņēmums patiešām veic būtiskas darbības, kas nav tikai iekšējās vadības vai organizatoriskas darbības izmaiņas, Valsts darba inspekcija veic visu to faktisko apstākļu kopējo novērtējumu, kuri ilgākā laikposmā raksturo uzņēmuma darbību dalībvalstī, kur tas ir reģistrēts un veic uzņēmējdarbību, un, ja nepieciešams, arī Latvijā.

12. Vērtējot uzņēmuma darbību, Valsts darba inspekcija īpaši izvērtē šādus apstākļus:

12.1. uzņēmuma juridisko adresi;

12.2. vietu, kur uzņēmums veic saimniecisko pamatdarbību un nodarbina administratīvo personālu;

12.3. vietu, kurā tiek maksāti nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas;

12.4. vietu, kurā saskaņā ar valsts tiesību aktiem tam ir profesionālās darbības atļauja vai kurā tas ir reģistrēts tirdzniecības palātā vai profesionālajās struktūrās;

12.5. vietu, kurā ar nosūtītajiem darbiniekiem ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības un no kuras tie ir nosūtīti;

12.6. tiesību aktus, kas piemērojami darba līgumiem, kas noslēgti ar nosūtītajiem darbiniekiem, kā arī līgumiem, kas tiek noslēgti ar personu, kuras labā tiks veikts darbs;

12.7. izpildīto līgumu skaitu dalībvalstī, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, un šajā dalībvalstī sasniegto apgrozījumu.

13. Šo ieteikumu 10., 11. un 12. punktā minētie fakti ir vērtējami kopsakarā. Neatbilstība vienam vai vairākiem šajos punktos minētajiem faktiskajiem apstākļiem automātiski neliecina par to, ka darbinieku nosūtīšana nav notikusi. Faktus novērtē, ņemot vērā katru konkrēto gadījumu un situācijas īpatnības.

14. Vērtējot uzņēmumu darbību, Valsts darba inspekcija ņem vērā jaundibinātu uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu īpašo situāciju.

15. Lai novērtētu, vai konkrētajā gadījumā ir notikusi nosūtīšana, Valsts darba inspekcija papildus pēc būtības izvērtē pastāvošās konkrētās tiesiskās attiecības, pārbaudot, vai tās atbilst darba tiesiskajām attiecībām, vērtējot faktus, kas saistīti ar darbu veikšanu, pakļautību darba devējam un darba samaksu, un neraugoties uz to, kā konkrētās tiesiskās attiecības raksturo pušu noslēgtā vienošanās.

16. Lai nodrošinātu to, ka informācija par Darba likumā minētajiem nodarbinātības noteikumiem, kas darba devējam jāpiemēro un jāievēro darbinieku nosūtīšanas gadījumā, un informācija par tiesību aizsardzību ir skaidri, detalizēti, lietotājam saprotamā veidā un formātā bez maksas elektroniski pieejama, Labklājības ministrijas tīmekļvietnē tiek izveidota atsevišķa tīmekļa lappuse (turpmāk – tīmekļa lappuse).

17. Ja attiecībā uz kādu no Darba likumā minētajiem nodarbinātības noteikumiem, kas piemērojami darbinieku nosūtīšanas gadījumā, ir spēkā darba koplīgums, kas ir atzīts par vispārsaistošu, tīmekļa lappusē ievieto informāciju par šādu koplīgumu. Vienlaikus tīmekļa lappusē ievieto arī informāciju par personu loku, uz kurām šis darba koplīgums attiecas, kā arī norāda nodarbinātības noteikumus, kas šīm personām ir nosakāmi. Ja ir iespējams, ievieto saites uz esošām tīmekļvietnēm un pārējiem kontaktpunktiem (arī sociālajiem partneriem). Labklājības ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem atbilstoši iespējām nodrošina, ka darba koplīgumos ietvertie noteikumi un nosacījumi ir pieejami darba devējiem, kas nosūta darbiniekus uz Latviju, kā arī nosūtītajiem darbiniekiem un to pārstāvjiem.

18. Informāciju tīmekļa lappusē publicē latviešu un angļu valodā, kā arī, ja nepieciešams, citās biežāk pieprasītajās valodās.

19. Tīmekļa lappusē norāda:

19.1. Valsts darba inspekcijas kontaktinformāciju, kur darbinieki un darba devēji var saņemt informāciju par Latvijas tiesību aktiem un praksi darbinieku nosūtīšanas jomā, kas piemērojama saistībā ar to tiesībām un pienākumiem;

19.2. Nodarbinātības valsts aģentūras kontaktinformāciju, kur darbinieki un darba devēji var saņemt vispārīgu informāciju par Latvijas tiesību aktiem saistībā ar darbinieku nosūtīšanu;

19.3. detalizētu informāciju darba devējiem un darbiniekiem par Latvijas tiesību aktos ietverto regulējumu attiecībā uz nosūtītajiem darbiniekiem nodrošināmiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem;

19.4. informāciju darbiniekiem, kas nosūtīti veikt darbu Latvijā, par iespējām aizsargāt savas aizskartās tiesības;

19.5. informāciju par citu valstu kompetentajām iestādēm, darbiniekus un darba devējus pārstāvošajām organizācijām un citu informāciju.

20. Valsts darba inspekcija Iekšējā tirgus informācijas sistēmā (turpmāk – IMI sistēma) izveidotā vienotā instrumenta ietvaros sadarbojas ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas uzrauga un kontrolē tiesību aktu ievērošanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.

21. Šo ieteikumu 20. punktā minētā sadarbība ietver atbilžu sniegšanu uz pamatotiem citu valstu kompetento iestāžu pieprasījumiem sniegt informāciju vai dokumentus un lūgumiem veikt pārbaudes saistībā ar darbinieku nosūtīšanu (tai skaitā noteikumu neievērošanu, ļaunprātīgu izmantošanu). Informācijas pieprasījumos var tikt ietverta informācija attiecībā uz iespējamu naudas soda atgūšanu vai paziņošanu par lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu.

22. Ja Valsts darba inspekcijai rodas grūtības izpildīt informācijas pieprasījumu vai veikt pārbaudi, lai rastu efektīvu risinājumu, Valsts darba inspekcija par to nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzējiestādi.

23. Valsts darba inspekcija citu valstu kompetentajām iestādēm vai Eiropas Komisijai atbildes elektroniski sniedz šādos termiņos:

23.1. ja informācijas pieprasījumā tiek norādīta steidzamība, kā arī ja nepieciešams saņemt informāciju par valsts reģistros pieejamiem datiem, – nekavējoties, bet ne ilgāk kā divu darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas;

23.2. citos gadījumos – ne ilgāk kā 25 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien nav panākta vienošanās par īsāku termiņu.

24. Informācija, kas tiek iegūta vai nodota šajā nodaļā minētās sadarbības ietvaros, ir izmantojama tikai tiem mērķiem, kādiem tā ir pieprasīta.

25. Situācijā, kad citas valsts darbinieks ir nosūtīts veikt darbu Latvijā, Valsts darba inspekcija var lūgt attiecīgās valsts kompetentās iestādes sniegt informāciju par to, vai attiecīgā darba devēja uzņēmējdarbība ir likumīga un vai ir konstatēti pārkāpumi.

26. Laikā, kamēr darbinieks ir nosūtīts veikt darbu Latvijā, Valsts darba inspekcija, ja nepieciešams, sadarbībā ar tās valsts iestādēm, kurā uzņēmums ir reģistrēts un veic uzņēmējdarbību, veic uzraudzību un kontroli darbinieku nosūtīšanas jomā.

27. Valsts darba inspekcija tās valsts kompetentajām iestādēm, uz kuru tiek nosūtīti Latvijas darba devēja darbinieki, palīdz uzraudzīt, kā tiek nodrošināti darba apstākļi un ievēroti nodarbinātības noteikumi darbinieku nosūtīšanas gadījumā.

28. Pirms apsekojuma veikšanas saistībā ar darbinieku nosūtīšanu Valsts darba inspekcija sagatavo pēc iespējas pilnīgāku informāciju par uzraudzībai un kontrolei pakļauto personu, kā arī izvērtē iepriekšējo pārbaužu rezultātus, ja tādas ir notikušas (veic riska novērtējumu). Veicot riska novērtējumu, Valsts darba inspekcija īpašu uzmanību pievērš lielu infrastruktūras projektu īstenotājiem, daudzu apakšuzņēmēju piesaistei līguma izpildē, ģeogrāfiskajam tuvumam, konkrēto nozaru vajadzībām un īpašajām problēmām, iepriekšējiem pārkāpumiem un atsevišķu nodarbināto grupu neaizsargātībai, kā arī, ja nepieciešams, konsultējas ar attiecīgajām darbiniekus un darba devējus pārstāvošajām organizācijām.

29. Valsts darba inspekcija, veicot apsekojumu, nodrošina, ka pārbaudes ir nediskriminējošas un samērīgas.

30. Ja, veicot apsekojumu, ir nepieciešama papildu informācija no citas dalībvalsts, Valsts darba inspekcija sadarbojas atbilstoši šo ieteikumu IV nodaļai.

31. Ja Valsts darba inspekcija, veicot uzraudzības un kontroles pasākumus, konstatē iespējamus pārkāpumus darbinieku nosūtīšanas jomā, tā, izmantojot IMI sistēmā izveidoto vienoto instrumentu, par to nekavējoties paziņo tās valsts kompetentajai iestādei, uz kuru nosūtīti Latvijas darba devēja darbinieki.

32. Sadarbība pārrobežu administratīvo sodu izpildē notiek:

32.1. paziņojot dalībvalstij par lēmumu, ar ko tiek uzlikts naudas sods;

32.2. atgūstot naudas sodu, ko saskaņā ar pieprasītājas dalībvalsts tiesību aktiem ir piemērojusi tās kompetentā iestāde, tiesa vai cita iestāde, ja nolēmums ir stājies spēkā un vairs nav pārsūdzams.

33. Izpildot pieprasījumu atgūt naudas sodu un paziņojumu par lēmumu, ar ko uzlikts naudas sods, Latvijā piemēro attiecīgi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Civilprocesa likuma noteikumus par naudas summu piedziņu.

34. No citas dalībvalsts pieprasījuma nosūtītājiestādes saņemtais pieprasījums atgūt naudas sodu vai paziņojums par lēmumu, ar ko uzlikts naudas sods, ir atzīstams un izpildāms, ja vien nepastāv šo ieteikumu 39. punktā minētais noraidīšanas iemesls.

35. Ja Valsts darba inspekcija IMI sistēmā izveidotajā vienotajā instrumentā no citas valsts pieprasījuma iesniedzējiestādes ir saņēmusi pieprasījumu par lēmuma paziņošanu darba devējam Latvijā saistībā ar administratīvo pārkāpumu darbinieku nosūtīšanas jomā, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas paziņo par to attiecīgajam darba devējam. Šādā gadījumā darba devējam nosūta arī IMI sistēmā izveidotajā vienotajā instrumentā ievietoto citas valsts pieprasījuma iesniedzējiestādes sniegto informāciju par pārkāpumu, kā arī lēmumu, ar kuru tiek uzlikts naudas sods.

36. Valsts darba inspekcija, izmantojot IMI sistēmā izveidoto vienoto instrumentu, nekavējoties informē attiecīgās valsts pieprasījuma iesniedzējiestādi par datumu, kurā šo ieteikumu 35. punktā minētā informācija paziņota darba devējam, kā arī par citiem veiktajiem pasākumiem šajā lietā.

37. Ja Valsts darba inspekcija IMI sistēmā izveidotajā vienotajā instrumentā no citas valsts pieprasījuma iesniedzējiestādes ir saņēmusi lēmumu par naudas soda uzlikšanu darba devējam, tā nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas paziņo šo lēmumu attiecīgajam darba devējam, norādot termiņu lēmuma labprātīgai izpildei.

38. Ja lēmumu par naudas soda uzlikšanu darba devējs likumā noteiktajā termiņā neizpilda labprātīgi, Valsts darba inspekcija lēmumu nodod piespiedu izpildei. Vienlaikus Valsts darba inspekcija, izmantojot IMI sistēmā izveidoto vienoto instrumentu, informē attiecīgās valsts pieprasījuma iesniedzējiestādi par veiktajiem pasākumiem šajā lietā.

39. Valsts darba inspekcijai nav pienākuma izpildīt no citas valsts pieprasījuma iesniedzējiestādes saņemto pieprasījumu naudas soda atgūšanai vai paziņot lēmumu, ar ko tiek uzlikts administratīvais sods, ja tajā nav iekļauta IMI sistēmā izveidotajā vienotajā instrumentā ietvertā obligātā informācija, kā arī ja pastāv kāds no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētajiem iemesliem.

40. Ja Valsts darba inspekcija pieņem lēmumu noraidīt saņemto pieprasījumu naudas soda atgūšanai vai paziņot lēmumu, ar ko tiek uzlikts administratīvais sods, Valsts darba inspekcija citas valsts pieprasījuma iesniedzējiestādei adresēto informāciju nekavējoties ievieto IMI sistēmā izveidotajā vienotajā instrumentā.

41. Ja Valsts darba inspekcijas rīcībā ir dokuments (tai skaitā tiesas nolēmums), kas saistīts ar citas dalībvalsts iestādes uzliktā naudas soda atgūšanu, Valsts darba inspekcija, izmantojot IMI sistēmā izveidoto vienoto instrumentu, paziņo par to attiecīgajai citas valsts pieprasījuma saņēmējiestādei.

42. Valsts darba inspekcija pieprasījumu atgūt naudas sodu vai paziņot lēmumu, ar ko tiek uzlikts sods, var ievietot IMI sistēmā izveidotajā vienotajā instrumentā tikai tad, ja nav iespējams atgūt naudas sodu vai paziņot lēmumu, ar ko tiek uzlikts naudas sods, un ja saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem tas ir stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams.

43. Lai izpildītu paziņošanas pienākumu, Valsts darba inspekcija IMI sistēmā izveidotajā vienotajā instrumentā nekavējoties ievieto informāciju, kas adresēta citas valsts saņēmējiestādei, ja ir pieņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu par pārkāpumu darbinieka nosūtīšanas jomā tādam darba devējam, kas atrodas citā dalībvalstī.

44. Valsts darba inspekcija IMI sistēmā izveidotajā vienotajā instrumentā nekavējoties ievieto informāciju, kas adresēta citas valsts saņēmējiestādei, ja saistībā ar pārkāpumu darbinieku nosūtīšanas jomā ir pieņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu darba devējam, kas atrodas citā valstī, un tas nav izpildīts labprātīgi.

45. Šo ieteikumu 43. un 44. punktā minētajā gadījumā IMI sistēmā izveidotajā vienotajā instrumentā ievieto vismaz šādu informāciju:

45.1. adresāta vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese un pārējā būtiskā informācija adresāta identificēšanai;

45.2. faktu un pārkāpumu apstākļu kopsavilkums, nodarījuma veids un attiecīgie piemērojamie noteikumi;

45.3. īstenošanai nepieciešamais instruments pieprasījuma iesniedzēja dalībvalstī un pārējā būtiskā informācija vai dokumenti (tostarp juridiska rakstura dokumenti) attiecībā uz pamatā esošo prasījumu vai naudas sodu;

45.4. ziņas par kompetento iestādi (nosaukums, adrese un cita kontaktinformācija), kura ir atbildīga par administratīvā soda novērtēšanu, bet, ja tā ir cita struktūra, – ziņas par kompetento struktūru, kurā var iegūt papildu informāciju par naudas sodu vai iespējām apstrīdēt maksāšanas pienākumu vai lēmumu, ar ko tas tiek noteikts;

45.5. attiecībā uz paziņošanu par lēmumu – paziņošanas mērķis un laikposms, kurā tas jāīsteno;

45.6. attiecībā uz atgūšanas pieprasījumu – datums, kurā spriedums vai lēmums ir kļuvis izpildāms vai galīgs, naudas soda veida un summas apraksts, visi datumi saistībā ar izpildes procesu (tostarp norāde, vai un kādā veidā par spriedumu vai lēmumu ir paziņots atbildētājam(-iem), un norāde, vai spriedums un (vai) lēmums ir pieņemts aizmuguriski), pieprasījuma iesniedzējiestādes apstiprinājums, ka sods un (vai) naudas sods nav pārsūdzams, kā arī ar to saistītais prasījums, par kuru pieprasījums ir sagatavots, un tā dažādās sastāvdaļas.

46. Ja atgūšanas vai paziņošanas procedūras gaitā administratīvo sodu apstrīd vai pārsūdz, noteiktā soda pārrobežu izpildes procedūru pārtrauc līdz brīdim, kamēr ir pieņemts gala nolēmums šajā lietā. Valsts darba inspekcija, izmantojot IMI sistēmā izveidoto vienoto instrumentu, nekavējoties nosūta citas valsts pieprasījuma saņēmējiestādei paziņojumu par šādu apstrīdēšanu vai pārsūdzību.

47. Atgūto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā.

48. Citu valstu iestāžu uzliktais naudas sods tiek atgūts euro, ja nepieciešams, konvertējot attiecīgo summu pēc tā valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā naudas soda uzlikšanas dienā.

Ieteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvas 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ("IMI regula").