Darbības ar dokumentu
Skatīt Ministru kabineta 2020. gada 28. jūlija noteikumus Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi".
Rīgā 2016. gada 3. maijā (prot. Nr. 21 17. §)
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 4.5.1.1. pasākumu "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" (turpmāk – pasākums) un tā ietvaros apstiprinātos projektus;
1.2. pasākuma mērķi;
1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un sadarbības partnerim;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;
1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2. Pasākuma mērķis ir veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru skaita pieaugumu videi draudzīgā sabiedriskā transportā.
5. Specifiskā atbalsta mērķa un pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
5.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzams rezultāta rādītājs – 88,42 miljoni videi draudzīgajā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri gadā Rīgā, Daugavpilī un Liepājā;
5.2. pasākuma ietvaros:
5.2.1. iznākuma rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja līniju kopējais garums – 8 km;
5.2.2. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 16 545 781 euro apmērā.
7. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
8. Pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 112 941 177 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 96 000 000 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta dotācija pašvaldībām, pašvaldību un privātais finansējums) – vismaz 16 941 177 euro.
9. Maksimālais plānotais Kohēzijas fonda finansējums lielā projekta īstenošanai Rīgā ir 70 000 000 euro, pārējo projektu īstenošanai Daugavpilī un Liepājā maksimālais pieejamais Kohēzijas fonda finansējums vienam projektam ir 13 000 000 euro.
10. Attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs var būt līdz 85 procentiem no kopējām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzē iegūto rezultātu.
11. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums, lai slēgtu civiltiesiskos līgumus par projekta īstenošanu, līdz 2018. gada 31. decembrim ir 105 953 879 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 90 060 797 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta dotācija pašvaldībām, pašvaldību un privātais finansējums) – ne mazāk kā 15 893 082 euro. Līdz 2018. gada 31. decembrim lielā projekta īstenošanai Kohēzijas fonda finansējums ir pieejams 65 669 331 euro apmērā, bet abu pārējo projektu īstenošanai – katram 12 195 733 euro apmērā, vienlaikus paredzot, ka šo noteikumu 5.2.1. apakšpunktā minētais iznākuma rādītājs sasniegs 7,51 km. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 8. un 9. punktā minētajam apmēram.
12. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var piesaistīt citus publiskos līdzekļus (piemēram, pašvaldības kapitālsabiedrības aizņēmumu Valsts kasē), priekšfinansējot snieguma rezervi. Civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu nosaka projekta īstenošanai nepieciešamā publiskā finansējuma apmēru. Pēc snieguma ietvara izpildes atbilstoši šo noteikumu 11. punktam sadarbības iestāde var palielināt projektam Kohēzijas fonda finansējuma apmēru, nepalielinot sākotnēji noteikto publisko finansējumu. Apliecinājumu par citu publisko līdzekļu pieejamību projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē līdz civiltiesiskā līguma noslēgšanai par projekta īstenošanu un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piešķiršanu.
13. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Rīgas, Daugavpils un Liepājas pilsētu pašvaldību kapitālsabiedrības, kuras sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, izmantojot sliežu sabiedrisko transportu, un ar kurām ir noslēgti sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līgumi, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulas Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70, 4. pantā minētajiem nosacījumiem.
14. Projekta iesniedzējs nevar būt tāds saimnieciskās darbības veicējs:
14.1. kuram ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, kura komercdarbība ir izbeigta vai kurš atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;
14.2. kuram uz iesnieguma iesniegšanas dienu, ja komersants ir kapitālsabiedrība, uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla, rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;
14.3. kuram uz iesnieguma iesniegšanas dienu, ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām, uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;
14.4. attiecībā uz saimnieciskās darbības veicēju, kas nav mazais un vidējais komersants, pēdējos divus gadus parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5 un procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.
15. Projekta iesniedzējs var piesaistīt sadarbības partneri. Sadarbības partneris var būt tikai tā pašvaldība, kas ir projekta iesniedzēja kapitāldaļu turētāja.
16. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā vai īpašumā esošu nekustamo īpašumu, ar projektu saistītas dokumentācijas izstrādi, ar finansējumu vai nodrošina izbūvētās infrastruktūras ekspluatāciju un uzturēšanu pēc projekta īstenošanas.
17. Pašvaldība kā sadarbības partneris, iesaistoties projekta līdzfinansēšanā atbilstoši šo noteikumu 18. punktā minētajā sadarbības līgumā ietvertajiem nosacījumiem, var paredzēt valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.
18. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris līdz civiltiesiskā līguma noslēgšanai par projekta īstenošanu iesniedz sadarbības iestādē ar sadarbības partneri noslēgtu sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Sadarbības līgumā iekļauj:
18.1. sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanas kārtību;
18.2. informāciju par sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās (esošās) infrastruktūras īpašumtiesībām, kā arī lietošanas, uzturēšanas un attīstības (tai skaitā modernizēšanas un pārbūves) kārtību;
18.3. informāciju par pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās jaunizveidotās infrastruktūras īpašumtiesībām, kā arī būvniecības, lietošanas un uzturēšanas kārtību;
18.4. kārtību, kāda tiek īstenota sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja un pašvaldības sadarbība projekta īstenošanas, projekta rezultātu uzturēšanas un projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanā, tostarp nosakot atbildības sadalījumu un finansējuma nodrošinājumu.
19. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs), sagatavo un iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesniegumu atlases nolikuma prasībām, pievienojot projektam izmaksu un ieguvumu analīzi.
20. Pasākuma atbalstāmās darbības ir tramvaju maršrutu tīklu attīstība, tai skaitā tramvaju līniju infrastruktūras pārbūve, ietverot atjaunošanu un pagarināšanu, kā arī jaunu tramvaju līniju infrastruktūras būvniecība un ritošā sastāva iegāde.
21. Pasākuma ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas, ja tās ir nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai:
21.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļi, ņemot vērā, ka:
21.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;
21.1.2. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, nodrošinot personāla iesaisti projektā saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);
21.2. projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde;
21.3. izmaksas vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanai (tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas), ciktāl to paredz normatīvo aktu prasības;
21.4. būvniecības ieceres dokumentācijas izmaksas, būvprojekta vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes izmaksas projektā paredzētajām darbībām, kā arī ar to saistīto ekspertīžu un izpētes izmaksas;
21.5. ar tramvaju līniju infrastruktūru saistīto būvdarbu izmaksas un attiecīgās normatīvajos aktos noteiktās obligātās apdrošināšanas izmaksas:
21.5.1. tramvaja sliežu ceļa būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas;
21.5.2. tramvaja kontakttīklu būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas;
21.5.3. tramvaju līniju elektroapgādes sistēmu – kabeļu trašu un apakšstaciju – būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas, tai skaitā jaudas palielināšana, lai nodrošinātu tramvaju līniju elektroapgādes sistēmu darbību;
21.5.4. tramvaju sliežu ceļiem piegulošo teritoriju (tai skaitā ceļu vai ielu braucamās daļas) būvniecības, pārbūves un atjaunošanas izmaksas, ja nepieciešams mainīt plāna vai vertikālos parametrus;
21.6. materiālu iegādes izmaksas, kas saistītas ar tramvaju līniju infrastruktūras būvniecību;
21.7. pasažieru pārvadājumiem nepieciešamā ritošā sastāva (tramvaju vagonu) iegādes izmaksas;
21.8. sliežu ceļu tīkla klātnē un šo noteikumu 21.5.4. apakšpunktā minētajās piegulošajās teritorijās esošo inženiertīklu infrastruktūras pārbūves izmaksas, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka, projekta ietvaros veicot ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves, un ieguldījumi inženiertīklu pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem, – ne vairāk kā 15 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas;
21.9. labiekārtošanas izmaksas, tai skaitā teritorijas apzaļumošana, pieturvietu, apgaismojuma līniju, gājēju celiņu, veloceliņu pārbūve, būvniecība vai atjaunošana, – ne vairāk kā 10 procenti no būvdarbu izmaksām;
21.10. ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas, piemēram, ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, – ne vairāk kā 10 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas;
21.11. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;
21.12. darba samaksa finansējuma saņēmēja darbiniekiem šo noteikumu 21.5. apakšpunktā minēto tramvaju līniju infrastruktūras būvniecības darbu veikšanai, ja tie atbilst Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 10. panta nosacījumiem un šo darbu veikšanai netiek piesaistīti apakšuzņēmēji, neizslēdzot iepirkumu veikšanu visu pārējo būvdarbu izpildei;
21.13. nekustamā īpašuma un zemes iegādes izmaksas, kā arī ar to iegādi saistītās izmaksas (uzmērīšana, inventarizācija un piespiedu atsavināšanas izmaksas) – ne vairāk kā 10 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
21.14. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši kārtībai, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
22. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 21. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
23. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.
24. Šo noteikumu 21.4. un 21.11. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta būvdarbu līgumu summas.
25. Šo noteikumu 21.2. un 21.11. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
26. Īstenojot pasākumu, ir atbalstāmas šādas darbības:
26.1. vides nosacījumu integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums);
26.2. zaļās infrastruktūras risinājumu piemērošana;
26.3. vides un informācijas pieejamības nodrošināšana atbilstoši būvprojekta risinājumam;
26.4. personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas vai būvniecības līgumos/ izmaksās.
27. Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas ir attiecināmās izmaksas finansēšanai no Kohēzijas fonda, ja tās atbilst šo noteikumu 21. punktā ietvertajām izmaksu pozīcijām un šo noteikumu 21.1., 21.8., 21.9., 21.10., 21.13. apakšpunktā un 23., 24. un 25. punktā noteiktajiem ierobežojumiem un ir radušās ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī, izņemot šo noteikumu 21.5., 21.6., 21.7., 21.8., 21.9., 21.10., 21.11. un 21.12. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas no dienas, kad noslēgts civiltiesiskais līgums par projekta īstenošanu.
28. Pasākuma neattiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem. Neattiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas:
28.1. radušās agrāk par 2014. gada 1. janvāri;
28.2. pārsniedz šo noteikumu 21.1., 21.8., 21.9., 21.10. un 21.13. apakšpunktā un 23., 24. un 25. punktā minētos izmaksu ierobežojumus;
28.3. nav noteiktas šo noteikumu 21. punktā un nav tieši saistītas ar šo noteikumu 20. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām, bet ir nepieciešamas sekmīgai projekta īstenošanai un mērķa sasniegšanai atbilstoši būvprojektā paredzētajam.
29. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
29.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;
29.2. ne retāk kā reizi trijos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālu informāciju par projektu īstenošanu;
29.3. ja projekta izmaksas ir pieaugušas, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;
29.4. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
29.5. nodrošina, ka infrastruktūra, kurā paredzēts veikt ieguldījumu, ir finansējuma saņēmēja īpašumā vai finansējuma saņēmējs ir saskaņojis būvniecības ieceri ar zemesgabala īpašnieku atbilstoši Būvniecības likumam;
29.6. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 5.1. un 5.2.1. apakšpunktā minētajiem rādītājiem un piemēro ar atbildīgo iestādi saskaņotu metodoloģiju rādītāju uzskaitei projektos;
29.7. sniedz informāciju par projekta ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju un enerģijas patēriņa samazinājumu projekta īstenošanas laikā un piecus gadus pēc projekta īstenošanas, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzē iegūto rezultātu;
29.8. uzkrāj datus par sabiedriskā transporta vienību un pieturvietu skaitu, kur Kohēzijas fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība (ja attiecināms);
29.9. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;
29.10. nodrošina projekta īstenošanā radīto vērtību uzturēšanu, laikus plānojot uzturēšanas un periodiskus nodilušo konstrukciju un tramvaju vagonu atjaunošanas darbus un finansējumu šiem darbiem turpmākos 20 gadus pēc projekta īstenošanas.
30. Pēc tam kad noslēgts civiltiesiskais līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma un, ja paredzēts, valsts budžeta dotācijas pašvaldībai kopsummas.
31. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
31.1. finansējuma saņēmējs nepilda civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa iznākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
31.2. citos gadījumos, ko paredz civiltiesiskais līgums par projekta īstenošanu.
32. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. augustam.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis
 |
 |
 |
 |