Darbības ar dokumentu

LATVIJAS PADOMJU SOCIĀLISTISKĀS REPUBLIKAS LIKUMS

Par rajonu pašvaldību

(Ar grozījumiem un papildinājumiem, kas izdarīti ar 1990. gada 2. marta Latvijas PSR likumu)

I. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Rajona pašvaldība kā republikas tautas pašvaldības sastāvdaļa ir rajona iedzīvotāju pašorganizēšanās forma ekonomisko un sociālo jautājumu patstāvīgai risināšanai un pilsoņu tiesību un brīvību realizēšanai, ievērojot vietējās un valsts intereses.

2. pants. Rajona pašvaldību realizē Latvijas PSR rajonu administratīvās teritorijas robežās.

3. pants. Rajona pašvaldību realizē rajona iedzīvotāji ar pašvaldības valsts iestāžu un sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu starpniecību, kā arī organizējot vietējos referendumus un izmantojot citas tiešās demokrātijas formas.

4. pants. Rajona pašvaldības pārziņā ir:

1) valsts pārvaldes organizēšana rajona teritorijā, rajona ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības plānošana un apkārtējās vides aizsardzība;

2) rajona saimniecības vadīšana, rajona Tautas deputātu padomes mantas un finansu resursu pārzināšana;

3) rajona iedzīvotāju ekonomisko un sociālo tiesību un interešu nodrošināšana, viņu nacionālo un kultūras vajadzību apmierināšana jautājumos, kas nav pilsētu un pagastu pašvaldības kompetencē;

4) sabiedriskās kārtības uzturēšana un pilsoņu tiesību aizsardzība, valsts aizsardzības spēju veicināšana;

5) pilsētu un pagastu pašvaldības darbības kontrole;

6) citu likuma paredzēto pilnvaru izpilde.

Ja pēc augstāku valsts varas vai pārvaldes orgānu lēmuma, tiek paplašinātas rajona pašvaldības pilnvaras un tas ir saistīts ar izdevumu palielināšanos, šiem valsts varas un pārvaldes orgāniem vienlaikus jāgādā par izdevumu atlīdzināšanu.

5_: pants. Rajona pašvaldības valsts iestādēm un sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestādēm ir juridiskās personas tiesības.

Rajona pašvaldības valsts iestādēm ir zīmogs ar šo iestāžu nosaukumu.

Rajona pašvaldības iestādes likumā noteiktajā kārtībā var iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, slēgt darījumus gan savā starpā, gan ar citām iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, to skaitā arī ar pilsētu un pagastu pašvaldības iestādēm, kā arī ar ārvalstu organizācijām un pilsoņiem, saņemt aizdevumus, uzņemties saistības, uzstāties tiesā, arbitrāžā un administratīvās iestādēs kā prasītājs un atbildētājs.

Rajona pašvaldības iestādēm var būt savi periodiskās preses izdevumi.

II. Rajona pašvaldības valsts iestādes un to kompetence

6. pants. Rajona pašvaldības valsts iestādes ir:

- rajona Tautas deputātu padome (rajona padome);

- rajona Tautas deputātu padomes izpildkomiteja (rajona izpildkomiteja);

- rajona Tautas deputātu padomes revīzijas komisija (rajona revīzijas komisija).

7. pants. Rajona padome ir valsts varas pārstāvības iestāde, kas vieno un koordinē visu pašvaldības sistēmu rajonā. Savā darbībā rajona padome ievēro Latvijas PSR Konstitūciju un Latvijas PSR likumus, organizē šī likuma, kā arī Latvijas PSR Augstākās Padomes un Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu un republikānisko un rajonu referendumu lēmumu izpildi.

8. pants. Rajona padome sastāv no tautas deputātiem, kurus rajona iedzīvotāji ievēlē kārtībā, kāda noteikta Latvijas PSR likumā par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām.

9. pants. Rajona padome tieši un ar tās izveidoto orgānu, kā arī ar pilsētu un pagastu pašvaldības iestāžu starpniecību vada saimniecisko, sociālo un kultūras dzīvi rajonā, patstāvīgi izlemj visus savas teritorijas attīstības jautājumus, izņemot tos, kuri ir zemāko vietējās pašvaldības iestāžu, kā arī augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu kompetencē.

Rajona padome var veikt pārvaldes funkcijas, kas ir pagastu un pilsētu pašvaldības kompetencē, ja tās tai nodotas uz līguma pamata.

Realizējot pašvaldību, rajona padome sadarbojas ar pilsētu un pagastu pašvaldības iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un darba kolektīviem.

10. pants. Saimnieciskā, sociālā un kultūras darbība, kas skar visu rajona iedzīvotāju intereses, rajona teritorijā tiek realizēta ar rajona padomes piekrišanu.

Ja rajona padome atsakās piekrist republikāniskas nozīmes projektu realizācijai, jautājumu izlemj Latvijas PSR Augstākā Padome.

Rajona padomes saimnieciskās attiecības ar tās teritorijā esošajiem uzņēmumiem, organizācijām un saimniecībām tiek veidotas uz līgumu pamata.

Uzņēmumi, organizācijas un saimniecības, kas atrodas rajonā, pēc rajona padomes pieprasījuma saskaņo ar to plānu projektus par sociālo attīstību, iedzīvotāju apkalpošanu, tautas patēriņa preču ražošanu, celtniecību, strādājošo skaitu, darbaspēka resursu, vietējo izejvielu un resursu izmantošanu, bīstamu un veselībai kaitīgu vielu ražošanu, pārvadāšanu un izmantošanu, dabas aizsardzību.

11. pants. Rajona padomes darbība notiek sesijās, pastāvīgo un pagaidu komisiju, darba grupu un citu padomes orgānu sēdēs, kā arī tautas deputātiem realizējot savas pilnvaras likumā noteiktajā kārtībā.

12. pants. Rajona padomes darbu organizē tās prezidijs, ko vada padomes priekšsēdētājs.

13. pants. Rajona padomes sesijas tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes gadā.

Sesijas sasaukšanas laiku un vietu nosaka padomes prezidijs.

Rajona padomes un tās orgānu darbības kārtību nosaka reglaments, kuru izstrādā un pieņem padome, pamatojoties uz Latvijas PSR Konstitūciju un šo likumu.

14. pants. Neatliekamu jautājumu risināšanai var sasaukt ārpuskārtas sesijas. Ārpuskārtas sesijas sasauc padomes prezidijs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas no ievēlēto deputātu kopskaita vai pēc izpildkomitejas pieprasījuma ne vēlāk kā desmit dienu laikā.

15. pants. Jaunā sasaukuma rajona padomi uz pirmo sesiju sasauc rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad vēlēšanu apgabalos sarīkota atkārtota balsošana pēc sākotnējo vēlēšanu rezultātiem. Ja norādītajā laikā nav ievēlētas trīs ceturtdaļas no tautas deputātu kopskaita, padome tiek sasaukta tikai pēc šī tautas deputātu skaita ievēlēšanas.

Rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz rajona padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sesiju un paraksta padomes lēmumus.

16. pants. Rajona padomes sesija ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no ievēlētajiem deputātiem.

Ja uz padomes sesiju nav ieradies noteiktais deputātu skaits, tad sesiju sasauc atkārtoti, negrozot darba kārtību, un sesija ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no ievēlētajiem deputātiem.

17. pants. Rajona padomes sesijā apspriežamos jautājumus paziņo vismaz divas nedēļas iepriekš, un ar tiem saistītos materiālus deputātiem izsniedz ne vēlāk kā trīs dienas pirms sesijas.

18. pants. Rajona padomes sesijā apspriež jautājumus:

- pēc rajona padomes prezidija un priekšsēdētāja priekšlikuma;

- pēc rajona izpildkomitejas priekšlikuma;

- pēc deputātu komisiju vai deputātu priekšlikuma;

- pēc pilsētu vai pagastu pašvaldības valsts iestāžu ierosinājumā;

- pēc pilsoņu sapulču vai sabiedriskās pašvaldības orgānu priekšlikuma;

- pēc augstāku valsts varas vai pārvaldes iestāžu priekšlikuma;

- pēc pilsoņu vai juridisku personu lūgumiem jautājumos, kas ir rajona padomes kompetencē.

Rajona padomes sesijā apspriežamie jautājumi iesniedzami padomes priekšsēdētājam ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sesijas.

19. pants. Rajona padomes sesijas ir atklātas, tajās var piedalīties darba kolektīvu, sabiedrisko organizāciju, masu informācijas līdzekļu pārstāvji, kā arī pilsoņi.

PSRS tautas deputāti un Latvijas PSR tautas deputāti piedalās sesijas ar padomdevēja balsstiesībām.

20. pants. Rajona padome var pieaicināt sesijā amatpersonas, kuras nav deputāti, paskaidrojumu sniegšanai padomes kompetencē esošajos jautājumos.

21. pants. Padomes sesijā visus jautājumus izlemj ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

22. pants. Balsošana sesijā parasti notiek atklāti, taču var balsot arī aizklāti vai personāli. Aizklāta balsošana notiek šajā likumā paredzētajos gadījumos. Bez tam aizklātā, kā arī personālā balsošana var notikt par jebkuru jautājumu, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa no ievēlēto padomes deputātu kopskaita. Domstarpību gadījumā priekšroka dodama personālajai balsošanai.

23. pants. Ja, vēlot amatpersonas, neviens no vairākiem kandidātiem nesaņem visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ja atkārtotās balsošanas rezultātā neviens no viņiem nav saņēmis visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tad tiek rīkota balsošana par kandidātu, kurs saņēmis vairāk balsu nekā otrs kandidāts. Ja viņš nesaņem visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jaunu kandidatūru izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.

Ja izvirzīti tikai divi kandidāti un ja neviens no viņiem nav saņēmis visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota atkārtota balsošana par to kandidātu, kurš saņēmis vairāk balsu nekā otrs kandidāts. Ja arī šis kandidāts nesaņem visu ievēlēto deputātu balsu vairākumu, tiek rīkota jaunu kandidatūru izvirzīšana un balsošana šajā pantā noteiktajā kārtībā.

24. pants. Rajona padomes sesijas gaitā raksta protokolu, kuru paraksta padomes priekšsēdētājs un padomes sekretārs. Sesijas lēmumus paraksta padomes priekšsēdētājs.

Uz rajona padomes sesijas laiku, kā arī citos likumā paredzētajos gadījumos deputāta pilnvaru realizēšanai deputātu atbrīvo no dienesta pienākumu pildīšanas, saglabājot vidējo darba algu, ko izmaksā no rajona budžeta līdzekļiem.

25. pants. Rajona padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir rajona pašvaldības pārziņā, turklāt tikai sesijā var izlemt šādus jautājumus:

1) atzīt deputātu pilnvaras, kā arī deputātu pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa;

2) ievēlēt rajona padomes priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru un atbrīvot viņus no amata;

3) izveidot un ievēlēt revīzijas komisiju un citas pastāvīgās un pagaidu komisijas, grozīt to sastāvu un apstiprināt komisiju priekšsēdētājus;

4) apstiprināt un grozīt padomes prezidija sastāvu;

5) ievēlēt rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju un atbrīvot viņu no amata, pēc viņa iesnieguma apstiprināt izpildkomitejas sastāvu un grozīt to;

6) izskatīt deputātu pieprasījumus, pieņemt lēmumus sakarā ar tiem;

7) noklausīties pārskatus, ko sniedz padomes priekšsēdētājs, prezidijs, padomes izveidotās komisijas un izpildkomiteja;

8) apstiprināt padomes reglamentu;

9) pieņemt lēmumus par rajona referenduma sarīkošanu;

10) realizēt Latvijas PSR Konstitūcijā noteiktās likumdošanas iniciatīvas tiesības; iesniegt priekšlikumus Latvijas PSR Augstākajai Padomei;

11) lemt par rajona administratīvi teritoriālo iekārtojumu likumā noteiktajā kartībā;

12) apstiprināt rajona ekonomiskās, sociālās, kultūras un ekoloģiskās attīstības programmas, likmes maksājumiem budžetā no rajona padomes uzņēmumiem un organizācijām, apstiprināt rajona budžetu un pārskatus par tā izpildi;

13) apstiprināt rajona plānojuma shēmas un projektus, kā arī citus rajona nozīmes teritoriālos perspektīvos plānojuma un apbūves projektus likumā paredzētajā kārtībā;

14) noteikt rajona nodokļu un nodevu apmērus;

15) apstiprināt rajona saimniecības pārvaldes shēmu; izveidot, reorganizēt un likvidēt rajona padomes uzņēmumus, organizācijas un iestādes, apstiprināt amatā to vadītājus;

16) noteikt likumā paredzētajā kārtībā maksu par zemi, dabas resursiem, telpu īri, maksas tarifus par sadzīves, komunālajiem, transporta pakalpojumiem, ja tos nav noteikušas augstākas varas un pārvaldes vai pilsētu un pagastu pašvaldības iestādes savas kompetences ietvaros;

17) izdot saistošus noteikumus šī likuma 26. pantā paredzētajos jautājumos;

18) lemt par rajona padomes īpašumā esošo uzņēmumu un organizāciju nodošanu nomā vai no rajona pakļautības republikāniskajā, pilsētas vai pagasta pakļautībā;

19) lemt kopā ar pilsētas vai pagasta pašvaldības iestādēm par rajona un republikāniskas nozīmes projektu realizāciju rajona teritorijā;

20) lemt par rajona pašvaldības iestāžu uzturēšanas maksimālo izdevumu, kā arī šo iestāžu darbinieku darba samaksas fonda lielumu;

21) lemt par dažādu sabiedrisko fondu dibināšanas un izmantošanas kārtību, par dāvinājumu un ziedojumu pieņemšanu un pārzināšanu; par rajona līdzekļu izlietošanu, piedaloties kopīgos uzņēmumos, sabiedrībās, apdrošināšanas iestādēs un kredītiestādēs;

22) par aizdevumiem un aizņēmumiem, kā arī par citām ilglaicīgām saistībām rajona vārdā;

23) atcelt rajona padomes priekšsēdētāja rīkojumus, prezidija un izpildkomitejas lēmumus, tās priekšsēdētāja rīkojumus, kā arī atcelt pilsētu un pagasta pašvaldības valsts un sabiedriskās pašvaldības iestāžu lēmumus, ja tie neatbilst likumam;

24) atcelt pēc savas iniciatīvas vai pēc pagasta un pilsētas padomes priekšlikuma rajona teritorijā esošo uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadītāju pavēles un rīkojumus, kā arī kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju kopsapulču, konferenču un pilnvaroto pārstāvju sapulču lēmumus, ja tie ir pretrunā ar likumdošanu vai ar padomes lēmumiem, kas pieņemti tās kompetences ietvaros.

Šajā pantā norādītos jautājumus rajona padome izlemj ar ievēlēto deputātu balsu vairākumu.

Ja nepieciešams, rajona padome ir tiesīga nodot 15., 18. un 21. punktā paredzēto kompetenci izpildkomitejai.

Padomes lēmumiem par izdevumiem un saistībām jābūt garantētiem ar materiālajiem un finansiālajiem resursiem.

26. pants. Rajona padome ir tiesīga apstiprināt noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība un kuri nedrīkst būt pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu, šādos jautājumos:

- par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos;

- par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanā;

- par rajona nozīmes unikālu dabas objektu, kā arī vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību;

- par citiem likumā noteiktajiem jautājumiem.

Rajona padome var nodot tiesības apstiprināt šajā pantā paredzētos noteikumus pilsētu un pagastu pašvaldības iestādēm.

Šajā pantā norādītie noteikumi izsludināmi vispārējai zināšanai un to ievērošanu nodrošina rajona izpildkomiteja un tās izveidotās pārvaldes iestādes.

27. pants. Prettiesisku rajona padomes lēmumu vai darbību rezultātā nodarītais kaitējums jāatlīdzina tiesas ceļā.

Rajona padomes lēmumus, kas ir pretrunā ar likumu, var apturēt Latvijas PSR Ministru Padome un atcelt Latvijas PSR Augstākā Padome vai tiesa likumā noteiktajā kārtībā.

28. pants. Rajona padomes priekšsēdētāju ievēlē no deputātu vidus rajona padome, aizklāti balsojot, uz padomes pilnvaru laiku.

Ja padomes priekšsēdētājs neievēro Latvijas PSR Konstitūciju, Latvijas PSR likumus vai pienācīgi nepilda savus pienākumus, padome var viņu atbrīvot no ieņemamā amata, aizklāti balsojot, pēc prezidija vai ne mazāk kā vienas trešdaļas ievēlēto deputātu iniciatīvas.

Rajona padomes priekšsēdētājs ir pakļauts padomei, kas viņu ievēlējusi.

Rajona padomes priekšsēdētājs:

1) pārstāv rajona padomi attiecībās ar valsts un sabiedriskajām organizācijām;

2) vada rajona padomes un tās prezidija darbu, vada padomes sesiju sēdes, pārzina padomes iekšējo darba kārtību, paraksta lēmumus, protokolus un citus padomes aktus;

3) sniedz padomei pārskatus par savu darbību.

Padomes priekšsēdētājs savas kompetences jautājumos izdod rīkojumus.

29. pants. Rajona padome pēc padomes priekšsēdētāja ieteikuma, atklāti vai aizklāti balsojot, no deputātu vidus ievēlē padomes priekšsēdētāja vietnieku un padomes sekretāru.

30. pants. Rajona padomes darbības organizatorisko jautājumu kārtošanai izveido padomes prezidiju, kuru vada padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Pēc padomes lēmuma padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai sekretārs var tikt atbrīvots no darba līdzšinējā darbavietā. Prezidija sastāvā ietilpst arī padomes pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji; pēc padomes lēmuma prezidija sastāvā var iekļaut arī citus deputātus.

Rajona padomes prezidijs:

- sasauc un sagatavo padomes sesijas, informē iedzīvotājus par padomes darbu;

- koordinē padomes pastāvīgo un pagaidu komisiju un darba grupu darbu;

- palīdz deputātiem viņu pilnvaru realizēšanā un nodrošina viņus ar nepieciešamo informāciju;

- realizē Latvijas PSR likumā par Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanām tam piešķirtās pilnvaras vēlēšanu sagatavošanā, kā arī deputātu atsaukšanā;

- pēc padomes lēmuma organizē vietējos referendumus un padomes lēmumu projektu un citu svarīgu jautājumu tautas apspriešanu;

- organizē padomes lēmumu un vēlētāju norādījumu izpildi un izpildes kontroli.

31. pants. Rajona padomes prezidija sēdes sasauc un vada padomes priekšsēdētājs. Padomes prezidijs lēmumus pieņem ar prezidija locekļu balsu vairākumu, un tos paraksta padomes priekšsēdētājs. Sēdē ar padomdevēja balsstiesībām var piedalīties deputāti, kuri nav prezidija locekļi. Prezidija sēdēs piedalās izpildkomitejas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

32. pants. Rajona padomes, tās priekšsēdētāja un prezidija darbību nodrošina padomes aparāts uz rajona budžeta līdzekļu rēķina. Padomes aparāta darbu organizē atbrīvotais padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vai sekretārs.

Padomes un tās prezidija organizatoriskās darbības kārtību, kā arī atbrīvotā padomes darbinieka un tās aparāta darbinieku darba samaksas kārtību nosaka rajona padome saskaņā ar Latvijas PSR likumdošanu.

33. pants. Rajona padome no deputātu vidus ievēlē pastāvīgās komisijas, lai tās izskatītu un sagatavotu jautājumus, kas ir padomes kompetencē, kā arī realizētu padomes lēmumus un kontrolētu to izpildi. Komisijas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru ievēlē attiecīgās komisijas sēdē. Komisijas priekšsēdētāju apstiprina padome.

Pastāvīgo komisiju sastāvā bez deputātiem par komisijas locekļiem var tikt apstiprināti arī speciālisti, kuri nav deputāti.

Pastāvīgās komisijas ir pakļautas padomei, kas tās ievēlē.

Pastāvīgo komisiju sastāvā nevar būt rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, viņa vietnieks, sekretārs un rajona izpildkomitejas locekļi.

Pastāvīgās komisijas sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no visiem komisijas locekļiem. Pastāvīgā komisija pieņem lēmumus un dod atzinumus, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs. Lēmumi rajona izpildkomitejai un citām iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām jāizskata un noteiktā termiņā jādod uz tiem atbilde.

34. pants. Rajona padome, ja nepieciešams, izveido pagaidu komisijas un darba grupas, lai sagatavotu un izskatītu konkrētus jautājumus, lai palīdzētu realizēt padomes un augstāku valsts varas orgānu lēmumus.

Pagaidu komisijas un darba grupas vada rajona padomes deputāti.

35. pants. Personām, kuras tiek iesaistītas pastāvīgajās un pagaidu komisijās un darba grupās, var maksāt atlīdzību no rajona budžeta līdzekļiem.

36. pants. Rajona padomes izpildu un rīcības orgāns ir izpildkomiteja, kuru izveido rajona padome uz savu pilnvaru laiku. Rajona padome pirmajā sesijā pēc vēlēšanām ievēlē izpildkomitejas priekšsēdētāju un pēc viņa priekšlikuma apstiprina izpildkomitejas skaitlisko sastāvu, priekšsēdētāja vietniekus, sekretāru un izpildkomitejas locekļus.

Padomes deputātiem, kas apstiprināti par izpildkomitejas priekšsēdētāja vietniekiem, sekretāru un locekļiem, jānoliek savas deputātu pilnvaras.

Līdz izpildkomitejas jaunā sastāva apstiprināšanai tās funkcijas pilda iepriekšējā sastāva izpildkomiteja.

37. pants. Rajona izpildkomiteja savā darbībā ievēro Latvijas PSR Konstitūciju un Latvijas PSR likumus un organizē Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu un rīkojumu un rajona padomes lēmumu izpildi.

Rajona izpildkomiteja:

1) valsts pārvaldes organizācijas jomā:

- rajona padomes noteiktā budžeta ietvaros, kas paredzēts pārvaldes aparāta uzturēšanai, izveido nodaļas, pārvaldes un citas darba iestādes; apstiprina to štatus, saskaņā ar likumdošanu nosaka darba samaksas līmeni to darbiniekiem;

- realizē Latvijas PSR likumu un valdības lēmumu izpildi, informē rajona iedzīvotājus par tiem;

- rajona padomes uzdevuma šī panta noteiktajos ietvaros realizē valsts kontroli pār pilsētu un pagastu pašvaldības iestāžu darbību;

- organizē rajona, pilsētu un pagastu pašvaldības materiāli tehnisko apgādi;

2) plānošanas, budžeta, finansu un rajona padomes īpašuma pārzināšanas joma:

- izstrādā un iesniedz padomei apstiprināšanai rajona ekonomiskās un sociālās attīstības programmas un rajona budžetu, sastāda un iesniedz padomei rajona kopsavilkuma budžetu, kontrolē programmu un budžeta izpildi, sagatavo pārskatus par to izpildi;

- organizē nodokļu, nodevu un ārpusbudžeta līdzekļu ievākšanu likumā noteiktajā kartībā;

- izveido uzņēmumus un organizācijas rajona padomes īpašuma pārvaldīšanai;

- rajona interesēs slēdz saimnieciskus darījumus ar uzņēmumiem un organizācijām, kā arī ar pilsoņiem; rajona padomes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar tas mantu un finansu resursiem;

- realizē likumā piešķirtās augstāka orgāna tiesības attiecībā uz rajona padomes uzņēmumiem un organizācijām;

- organizē ārējos ekonomiskos sakarus;

- apstiprina rajona saimniecības ceļamo, remontējamo un paplašināmo objektu projektus un titulsarakstus likumā noteiktajā kārtībā;

3) dabas aizsardzības un dabas resursu racionālas izmantošanas joma:

- realizē kontroli pār dabas aizsardzību un dabas resursu racionālu izmantošanu;

- sagatavo atzinumus par to objektu celtniecības vai rekonstrukcijas aizliegšanu, kuriem ir negatīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums;

- aptur saimniecisko darbību vai objektu celtniecību gadījumos, kad tiek pieļauti rupji dabas aizsardzības likumdošanas pārkāpumi, un iesniedz attiecīgus priekšlikumus padomei un kompetentām valsts iestādēm;

- organizē rajona dabas aizsardzības programmu izstrādāšanu, ekoloģisko ekspertīzi, dabas aizsardzības objektu celtniecību un rekonstrukciju; ja nepieciešams, veido centralizētus ārpusbudžeta fondus apkārtējās vides aizsardzībai un racionālai dabas izmantošanai;

- sagatavo priekšlikumus rajona padomei maksas diferencēšanai par dabas resursu lietošanu tiem uzņēmumiem, kooperatīvajām organizācijām, kuri piesārņo gaisa un ūdens baseinu, nenodrošina vispārizplatīto derīgo izrakteņu kompleksu pārstrādāšanu, atkritumu racionālu izmantošanu;

- likumā noteiktās kompetences ietvaros piešķir un atņem zemi, dabas resursu lietošanas tiesības, izšķir strīdus zemes un dabas resursu lietotāju starpā;

4) pilsoņu sociālo un ekonomisko tiesību nodrošināšanas jomā:

- kārto ražotājspēku uzskaiti un regulē to sadalījumu rajona teritorijā, kā arī gādā par to racionālu izmantošanu; organizē pilsoņu iekārtošanu darbā;

- koordinē vispārizglītojošo skolu un profesionāli tehniskās izglītības mācību iestāžu darbu;

- plāno tautas izglītības, kultūras, veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas un citu nepieciešamo darbinieku skaitu un nodrošina šo kadru pareizu izvietošanu, izmantošanu un kvalifikācijas celšanu;

- nosaka ar visa rajona iedzīvotāju apkalpošanu saistīto uzņēmumu un organizāciju darba dienas un darba laiku;

- pārzina tautas izglītības, kā arī bērnu pirmsskolas un ārpusskolas audzināšanas darbu, gādā par rajona izglītības iestāžu materiālās un tehniskās bāzes nostiprināšanu;

- izlemj adopcijas jautājumus, aizsargā nepilngadīgo tiesības;

- izstrādā un realizē rajona kultūras attīstības programmas, vada kultūrizglītības iestāžu darbu, gādā par to materiālās un tehniskās bāzes nostiprināšanu, organizē rajona mēroga kultūras pasākumus;

- veicina sava novada nacionālo un kultūras tradīciju saglabāšanu un attīstīšanu;

- realizē valsts pārvaldi un valsts kontroli vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā;

- pārzina veselības aizsardzību rajonā un rajona veselības aizsardzības iestādes, gādā par to materiālās un tehniskās bāzes nostiprināšanu un medicīniskās palīdzības organizēšanu iedzīvotājiem;

- kontrolē augstākas pakļautības veselības aizsardzības iestāžu darbu;

- realizē valsts sanitāro uzraudzību rajona teritorijā;

- izpilda aizbildnības un aizgādnības iestāžu funkcijas likumā noteiktajā kārtībā;

- pārzina fiziskās kultūras un sporta darbu rajonā;

- rūpējas par masu atpūtas zonu attīstīšanu, apgādi un labiekārtošanu;

- pārzina sociālās nodrošināšanas darbu; gādā, lai laikā un pareizi tiktu piešķirtas un izmaksātas valsts pensijas un pabalsti, kā arī lai pilsoņi saņemtu likumā paredzētos atvieglojumus un priekšrocības;

- izskata jautājumus, kas saistīti ar pilsoņu iekārtošanu sociālās nodrošināšanas iestādēs; kontrolē rajona teritorijā esošo sociālās nodrošināšanas iestāžu darbu;

5) celtniecības, komunālās saimniecības, pakalpojumu, tirdzniecības, transporta un sakaru jomā:

- realizē vispārīgo rajona teritorijas apbūves un ražošanas jaudu izvietojuma plānošanu un kontroli;

- kontrolē rajona dzīvokļu un komunālās saimniecības iestāžu darbību, dzīvokļu fonda, komunālās saimniecības uzņēmumu un būvju stāvokli un to ekspluatācijas pareizību; rūpējas par iedzīvotāju centralizētu apgādi ar kurināmo;

- iesaista rajona uzņēmumus, iestādes un organizācijas labiekārtošanā un ceļu būvē;

- pārzina rajona sabiedriskā transporta uzņēmumus un organizācijas;

- kontrolē augstākas pakļautības transporta uzņēmumu un organizāciju darbību rajona iedzīvotāju apkalpošanā;

- kontrolē sakaru uzņēmumu un organizāciju darbību rajona iedzīvotāju apkalpošanā, palīdz attīstīt telefona un pasta sakarus, radiofikāciju un televīziju, kā arī labot un apsargāt sakaru līnijas;

- gādā par tirdzniecību un sabiedrisko ēdināšanu rajona teritorijā, par rajona iedzīvotāju apgādi ar pārtiku;

- kontrolē cenu un tirdzniecības noteikumu ievērošanu;

- gādā par rajona nodrošināšanu ar nepieciešamajiem enerģētikas resursiem;

6) pilsoņu tiesību un brīvību, ka arī likumības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā:

- nodrošina Latvijas PSR Konstitūcijā garantēto pilsoņu tiesību, brīvību un likumīgo interešu ievērošanu, aizsargā viņus no prettiesiska apdraudējuma;

- izskata pilsoņu priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības, kontrolē, kā tos izskata rajona teritorijā esošajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijas, un noklausās to vadītāju pārskatus šajos jautājumos;

- nodrošina to likumu ievērošanu, kas garantē pilsoņu apziņas, vārda, preses, sapulču, mītiņu, ielas gājienu un demonstrāciju brīvību, citas pilsoņu politiskās un personiskās tiesības;

- gadā par tiesisko informāciju, iedzīvotāju tiesisko izglītošanu un par kvalificētas juridiskās palīdzības sniegšanu pilsoņiem;

- kontrolē Latvijas PSR likumu un augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu aktu ievērošanu, valsts un sabiedriskās kārtības sargāšanu, pilsētu un pagastu pašvaldības iestāžu darbības likumību;

- koordinē visu rajona valsts un sabiedrisko orgānu un attiecīgo amatpersonu darbu tiesību pārkāpumu novēršanā, vada iekšlietu iestāžu un attiecīgo amatpersonu darbu, kuru uzdevums ir cīnīties pret tiesību pārkāpumiem;

- izveido likumā noteiktajā kārtībā izpildkomitejas komisijas;

- savas kompetences ietvaros atceļ pakļauto pārvaldes orgānu pavēlēs un rīkojumus, kā arī aptur rajona pilsētu izpildkomiteju un pagasta izpildkomiteju lēmumu, rajona uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadītāju pavēļu un rīkojumu darbību, kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju kopsapulču, konferenču, pilnvaroto sapulču lēmumu izpildi, ja šīs pavēles, rīkojumi un lēmumi ir pretrunā ar likumu, un iesniedz priekšlikumus rajona padomei un attiecīgiem augstākiem valsts varas un pārvaldes orgāniem;

- vada valsts notariāta un civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāžu darbu;

- stihisku nelaimju un dabas katastrofu gadījumos veic pasākumus, saistītus ar cilvēku dzīvības glābšanu, materiālo vērtību saglabāšanu, sociālistiskās likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšanu;

- vada ugunsdzēsības dienesta darbu rajona teritorijā un koordinē brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienību darbību;

- kontrolē, kā tiek ievēroti likumi par reliģiskajiem kultiem;

7) aizsardzības jomā:

- nodrošina, lai visas amatpersonas un pilsoņi, kā arī uzņēmumi, iestādes un organizācijas pildītu likumu par vispārējo karaklausību;

- vada civilo aizsardzību rajona teritorijā.

Rajona izpildkomiteja par savu darbību ir atbildīga padomei un sniedz tai pārskatus.

Savas kompetences ietvaros rajona izpildkomiteja var iesniegt priekšlikumus Latvijas PSR Ministru Padomei.

Prettiesisku rajona izpildkomitejas lēmumu vai darbību rezultātā nodarītais kaitējums jāatlīdzina tiesas ceļā.

38. pants. Rajona izpildkomitejas sēdes noturamas pēc vajadzības; tās sasauc un vada izpildkomitejas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

Sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no izpildkomitejas locekļiem.

Visus jautājumus izpildkomiteja izšķir ar tās locekļu balsu vairākumu. Balsot var atklāti, bet, ja pieprasa kaut viens izpildkomitejas loceklis, jābalso aizklāti.

39. pants. Visas izpildkomitejas sēdes tiek protokolētas. Protokolus un izpildkomitejas lēmumus paraksta izpildkomitejas priekšsēdētājs un sekretārs.

40. pants. Rajona izpildkomitejai ir tiesības rakstiski iesniegt motivētus iebildumus pret rajona padomes lēmumiem, kuru izpilde uzdota izpildkomitejai. Šie iebildumi iesniedzami mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

Padomei iebildumi jāizskata kārtējā sesijā; lēmums paliek bez izmaiņām, ja par to nobalsojušas ne mazāk kā divas trešdaļas no ievēlētajiem deputātiem.

Sūdzības par izpildkomitejas lēmumu ieinteresētās personas var iesniegt rajona padomei vai arī citam orgānam likumā noteiktajā kārtībā.

41. pants. Rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs vada izpildkomitejas darbu, pārstāv izpildkomitejas intereses tiesā, arbitrāžā, citās iestādēs un organizācijās, izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus, atver un slēdz kontus banku iestādēs, rīkojas ar izpildkomitejas līdzekļiem, pieņem darbā un atlaiž no darba izpildkomitejas aparāta darbiniekus un veic citas darbības, kādas ar likumu piešķirtas iestādes vadītājam.

Rajona izpildkomitejas priekšsēdētājam ir tiesības dot obligātus norādījumus amatpersonām un pilsoņiem par jebkuras nelikumīgas darbības pārtraukšanu un likumā paredzētajos gadījumos uzlikt administratīvus sodus.

42. pants. Rajona budžeta, gada pārskatu, ieņēmumu un izdevumu tāmes, izpildkomitejas, tās orgānu un amatpersonu saimnieciskās darbības kontrolei rajona padome uz savu pilnvaru laiku no deputātiem ievēlē revīzijas komisiju. Komisijas locekļu skaitu nosaka padome, bet ne mazāku par trim, ieskaitot priekšsēdētāju. Revīzijas komisijas priekšsēdētāju ievēlē rajona padome.

Revīzijas komisija savā darbībā ievēro Latvijas PSR Ministru Padomes izstrādāto paraugnolikumu.

43. pants. Revīzijas komisija var izdarīt rajona pašvaldības iestāžu un amatpersonu darbības revīziju katrā laikā pēc sava ieskata, bet ne retāk kā reizi gadā. Tāpat revīzijas jāizdara pēc rajona padomes, padomes priekšsēdētāja, kā arī pēc vismaz vienas piektdaļas deputātu kopskaita pieprasījuma.

44. pants. Revīzijas komisija par revīzijas rezultātiem ziņo rajona padomei un iesniedz attiecīgus priekšlikumus.

III. Rajona pašvaldības ekonomiskais pamats

45. pants. Rajona pašvaldības ekonomiskā bāze ir valsts manta, kas nodota rajona padomes valdījumā, lietošanā un rīcībā, kā arī finansu resursi, kas veidojas no rajona padomes budžeta un ārpusbudžeta līdzekļiem un uz brīvprātības principiem iesaistītajiem uzņēmumu, organizāciju, saimniecību un sabiedriskās teritoriālās pašvaldības iestāžu un pilsoņu līdzekļiem, kā arī no banku kredītiem.

Rajona pašvaldības tiesības rīkoties ar zemi, ūdeņiem, zemes dzīlēm, mežiem un citiem dabas resursiem nosaka šis likums un citi Latvijas PSR likumi.

46. pants. Rajona padomei pieder rajona padomes uzņēmumu un organizāciju ražošanas pamatfondi un cita manta, kas nepieciešama visa rajona sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai.

47. pants. Rajona padomes īpašums rodas:

- likumā noteiktajā kārtībā nododot rajona padomei valsts īpašuma objektus;

- paplašinātas atražošanas rezultātā izveidojot jaunus īpašuma objektus;

- uz mantisku darījumu pamata, kā arī citos likumā noteiktajos veidos.

48. pants. Rajona padome, realizējot īpašuma tiesības:

- izveido uzņēmumus un organizācijas, kuriem noteiktā kārtībā nodod mantu valdījumā un lietojumā;

- nodod mantu uz nomas līguma pamata vai citādā likumā noteiktajā kārtībā pilsētu un pagastu pašvaldības iestādēm, darba kolektīviem, sabiedriskajām organizācijām, kooperatīviem, nomnieku organizācijām, sabiedrībām, ka arī pilsoņiem izmantošanai rajona saimniecības interesēs.

49. pants. Rajona padomei ir priekšrocības tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegūt savā īpašumā ēkas no augstākas pakļautības uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, būves un citus objektus, kas atrodas rajona teritorijā un var tikt izmantoti rajona saimniecības vajadzībām.

50. pants. Rajona padome saskaņā ar likumu par Latvijas PSR budžeta tiesībām patstāvīgi izstrādā un apstiprina rajona budžetu, iesniedz rajona kopsavilkuma budžetu Latvijas PSR Finansu ministrijai iekļaušanai valsts budžeta sastāvā. Rajona padomei tiek garantēta augstāku valsts varas un pārvaldes orgānu neiejaukšanās budžeta procesā.

51. pants. Rajona budžeta ieņēmumus veido uzņēmumu, organizāciju un iedzīvotāju maksājumi, kas ņemami rajona teritorijā saskaņā ar Latvijas PSR nodokļu likumu tai daļā, kura atbilstoši Latvijas PSR Augstākās Padomes apstiprinātajiem stabilajiem normatīviem atskaitāma rajona kopsavilkuma budžetā bez rajona pilsētām, ciematiem un pagastiem nododamajiem atskaitījumiem, kā arī citi ieņēmumi un iemaksas, ko ņem saskaņā ar rajona padomes lēmumiem, augstāku budžetu dotācijas, subsīdijas ar mērķa raksturu, bet, ja nepieciešams, - bankas kredīti un augstāku budžetu aizdevumi uz atgriežamības un atmaksājamības pamata. Budžetā nesaņemtie ieņēmumi no augstāka budžeta netiek kompensēti.

Uzņēmumi, organizācijas un saimniecības pēc saskaņošanas ar rajona padomi maksājumus rajona budžetā var aizstāt ar materiālo vērtību nodošanu, darbu izpildi un pakalpojumu sniegšanu.

52. pants. Rajona budžetam piesaistīti un pilnā apmērā iemaksājami šādi nodokļu un nenodokļu maksājumi:

1) rajona saimniecisko uzņēmumu un organizāciju peļņas nodoklis;

2) starpsaimniecību organizāciju maksājumi budžetā, ja rajona padome piedalījusies šo organizāciju veidošanā;

3) nodoklis par dabas resursu izmantošanu;

4) ienākumi no naudas un mantu loterijām;

5) sarīkojumu nodoklis no rajona nozīmes pasākumu rīkošanas;

6) soda naudas, ko uzliek izpildkomiteja vai tās iestādes, kā arī rajona pašvaldības pilnvarotas amatpersonas;

7) uzņēmumu, organizāciju un iestāžu kreditoru un deponentu parādu summas, kurām iestājies prasības noilgums;

8) ienākumi no rajona padomes mantas realizācijas un iznomāšanas;

9) peļņa un naudas sodi, kurus piedzen no uzņēmumiem un organizācijām par peļņas (ienākumu) gūšanu, nepamatoti paaugstinot produkcijas, darba un pakalpojumu cenas (tarifus);

10) no augstāka budžeta saņemamās dotācijas un aizdevumi;

11) citi ienākumi, kas saskaņā ar Latvijas PSR likumdošanu un rajona padomes kompetences ietvaros pieņemtajiem lēmumiem iemaksājami rajona budžetā.

53. pants. Rajona budžetā iemaksājami šādi atskaitījumi no valsts nodokļiem un ieņēmumiem, neieskaitot pilsētām un pagastiem paredzētos atskaitījumus:

1) no apgrozījuma nodokļa;

2) no ienākumā nodokļa no iedzīvotajiem;

3) no augstākas pakļautības uzņēmumu un organizāciju peļņas nodokļa;

4) no darba samaksas nodokļa;

5) no transporta nodokļa.

Atskaitījumu apmēri nosakāmi pa ieņēmumu veidiem un budžetiem atkarībā no rajona izdevumiem, pamatojoties uz sociālajiem un finansu normatīviem.

54. pants. Rajona padome lemj jautājumus par likumā paredzēto vietējo nodokļu un nodevu ieviešanu, atcelšanu un to apmēriem.

Ja, piemērojot likumā atvēlētās vietējo nodokļu nodevu un iemaksu maksimālās likmes, nav iespējams sabalansēt budžetu un realizēt rajona padomes izstrādātās programmas, tad rajona padomei ir tiesības paaugstināt vietējo nodokļu un iemaksu likmes līdz divdesmit procentiem.

55. pants. No rajona budžeta finansējami rajona pašvaldības izdevumi, kas ir saistīti ar rajona padomes funkciju izpildi. Izdevumu pamatvirzieni noteikti likumā par Latvijas PSR budžeta tiesībām un šajā likumā.

Budžetā obligāti iekļaujamas aizdevumu, parādu un procentu nomaksai vajadzīgās summas.

Bez summām, kuras paredzētas rajona pašvaldības tiešām vajadzībām, budžetā izveido izpildkomitejas rezerves fondu līdz divu procentu apmēram no izdevumu apjoma.

Virs budžetā paredzētajiem izdevumiem uz rajona budžeta līdzekļu atlikuma rēķina pagaidu kases iztrūkumu segšanai veidojami kases apgrozības līdzekļi. To apmēru apstiprina rajona padome. Kases apgrozības līdzekļus gada laikā var izmantot pagaidu kases iztrūkumu segšanai, un tie jāatjauno tajā pašā gadā tādos apmēros, kādi noteikti, apstiprinot budžetu.

56. pants. Savu līdzekļu ietvaros rajona padome uz līguma pamata var finansēt un stimulēt pasākumus, lai uzņēmumi pildītu vietējos pasūtījumus, saistītus ar pārtikas un citu preču izlaides palielināšanu, iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu sfēras attīstību, kā arī sociālās un ražošanas infrastruktūras objektu celtniecību un rekonstrukciju.

57. pants. Rajona budžeta ietvaros rajona padomei ir tiesības:

1) palielināt izdevumus virs valsts noteiktajām normām no budžeta finansējamo iestāžu uzturēšanai un pasākumiem, kā arī noteikt piemaksas pie amata algām šo iestāžu, to skaitā arī pašvaldības iestāžu, darbiniekiem;

2) ieviest uz budžeta, kā arī noteiktā kārtībā uz uzņēmumu un organizāciju brīvprātīgi iemaksāto līdzekļu rēķina papildus atvieglojumus un pabalstus palīdzības sniegšanai ģimenēm, kurām ir bērni, veciem cilvēkiem un invalīdiem to sociālās nodrošināšanas nolūkā, pilsoņiem, kuri cietuši stihiskās nelaimēs, kā arī citiem mazapgādātiem pilsoņiem;

3) sniegt finansiālu palīdzību sabiedriskās pašvaldības orgāniem uz līdzekļu atmaksāšanas noteikumiem, kā arī bez atlīdzības;

4) veidot fondus pašvaldības darbinieku un deputātu darba stimulēšanai;

5) uz laiku brīvos budžeta līdzekļus ieguldīt saimnieciska rakstura pasākumos, kā arī izsniegt aizdevumus.

58. pants. Rajona padome:

1) pēc saviem ieskatiem izlieto budžetā papildus saņemtos ieņēmumus, kā arī budžeta rezervi, kas veidojas no brīvajiem budžeta līdzekļu atlikumiem uz gada sākumu un no ieņēmuma pārsnieguma pār izdevumiem;

2) saņem no augstāka posma budžeta summas, kas izveidojušas, realizējot augstāka posma valsts varas un pārvaldes orgānu pieņemtos lēmumus, kuru dēļ samazinājušies rajona budžeta ieņēmumi vai palielinājušies izdevumi;

3) ir tiesīga saņemt līdzekļus no augstāka posma budžeta dotācijas vai subsīdijas veida, ko nosaka absolūtā summā un kam ir mērķa raksturs. Dotācijas un subsīdijas netiek pārskatītas un tiek izsniegtas neatkarīgi no rajona budžeta izpildes rezultātiem.

59. pants. Budžetā iekļaujamie ienākumi un izdevumi sadalāmi pa iedaļām, nodaļām, paragrāfiem un pantiem.

60. pants. Rajona izpildkomiteja var izlietot budžeta līdzekļus tikai budžetā ieplānotajām vajadzībām, kādas paredzētas budžeta attiecīgajās iedaļās, nodaļās, paragrāfos un pantos.

61. pants. Kārtību, kādā pārkārtojama un izlietojama viena budžeta iedalījuma summas citām vajadzībām, nosaka rajona padome.

62. pants. Rajona izpildkomiteja nodrošina visu budžeta ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un Latvijas PSR Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā sastāda pārskatu par budžeta izpildi.

63. pants. Budžeta kases izpildi veic bankas iestādes. Rajona padomes līdzekļi glabājas valsts vai pašvaldības banku iestādēs.

64. pants. Rajona padome var veidot ārpusbudžeta līdzekļus rajona nozīmes pasākumu finansēšanai no:

1) uzņēmumu, organizāciju, kolhozu, kooperatīvu un iedzīvotāju brīvprātīgām iemaksām;

2) rajona nozīmes aizņēmuma obligāciju realizācijas ieņēmumiem;

3) mērķa rakstura naudas un mantas loterijām;

4) ieņēmumiem, kurus saņem rajona padome, veicot pasākumu kompleksu ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai;

5) citiem rajona padomes noteiktajiem maksājumiem.

65. pants. Ārpusbudžeta līdzekļi glabājami atsevišķos speciālos kontos, kurus atver bankas iestādēs. Šie līdzekļi nav atņemami un ir izlietojami rajona padomes pasākumu realizēšanai saskaņā ar to apstiprinātajiem plāniem.

Savu līdzekļu, kā arī pagasta un pilsētas pašvaldības līdzekļu glabāšanai rajona padome var izveidot savas kredītiestādes un krājaizdevumu sabiedrības.

Rajona padome veido valūtas fondus pēc Latvijas PSR likumdošanā noteiktiem stabiliem ilglaicīgiem normatīviem atskaitījumiem no rajona teritorijā esošo uzņēmumu un organizāciju valūtas ienākumiem, kā arī no padomes uzņēmumu un organizāciju realizētās produkcijas un sniegto pakalpojumu valūtas ienākumiem.

66. pants. Rajona padome apstiprina stabilus normatīvus atskaitījumiem no likumā paredzētajiem valsts nodokļiem un ieņēmumiem pilsētu un pagastu budžetos, kā arī kontrolē nodokļu likumdošanas ievērošanu zemāka posma padomēs.

IV. Sabiedriskā pašvaldība rajonā

67. pants. Rajona iedzīvotāji realizē sabiedrisko pašvaldību, sasaucot iedzīvotāju pilnvaroto konferences svarīgu rajona dzīves jautājumu apspriešanai.

Konferences var sasaukt pēc rajona padomes iniciatīvas, kā arī pēc sabiedrisko organizāciju, pilsētu un pagastu pašvaldības iestāžu vai iedzīvotāju iniciatīvas.

68. pants. Rajonu padomei un tās izveidotajiem pārvaldes orgāniem un iestādēm jāizskata iedzīvotāju pilnvaroto konferenču priekšlikumi un jāveic nepieciešamie pasākumi to realizēšanai.

Par veiktajiem pasākumiem jāziņo iedzīvotājiem.

69. pants. Svarīgu rajona pašvaldības jautājumu izlemšanai var organizēt vietējos referendumus.

Lēmumi, kas pieņemti vietējā referendumā un nav pretrunā ar likumu, ir obligāti rajona padomei, citām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem un pilsoņiem. Šos lēmumus var atcelt tikai kārtībā, kāda noteikta Latvijas PSR likumā par referendumu.

Referendumu norises kārtību nosaka likums.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1990. gada 15. februārī