1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā valsts kapitālsabiedrībās un publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs) (turpmāk kopā – kapitālsabiedrības), prognozējama un nosakāma peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs;
1.2. valsts kapitāla daļu turētāja rīcību, izlietojot dalībnieka (akcionāra) tiesības lemt par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu;
1.3. kārtību, kādā tiek veikti un ieskaitīti valsts budžetā maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, kā arī to apmēru.
2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka kapitālsabiedrības dividendēs izmaksājamā peļņas daļa tiek prognozēta un noteikta atbilstoši labas korporatīvās pārvaldības principiem, tādējādi veicinot valsts ieguldītā vai kapitālsabiedrības apsaimniekotā valsts kapitāla lielāku atdevi un kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu sasniegšanu.
3. Minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 80 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši šo noteikumu II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā (turpmāk – stratēģija) nav noteikts citādi. Dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ietver maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu un uzņēmumu ienākuma nodokli.
(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 1 redakcijā)
4. Kapitālsabiedrība, izstrādājot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (turpmāk – likums) noteikto stratēģiju, ietver tajā priekšlikumu par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs (naudas izteiksmē un procentos no prognozētās pārskata gada peļņas visam stratēģijas darbības termiņam, bet ne ilgāk kā uz septiņiem gadiem), ņemot vērā šo noteikumu 3. punktā vai citos tiesību aktos minētos nosacījumus.
(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 1)
5. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var atļaut noteikt kapitālsabiedrības stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no prognozētās pārskata gada peļņas), nekā tas norādīts šo noteikumu 3. punktā vai citos tiesību aktos.
(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 1)
6. Valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Ministru kabinetā šo noteikumu 5. punktā minēto priekšlikumu, attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) (turpmāk – anotācija). Anotācijā ietver:
6.1. izvērtējumu par to, vai izpaužas visas komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes un dividenžu samazinājums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts;
6.2. ja dividenžu samazinājums ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, – izvērtējumu par:
6.2.1. komercdarbības atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu, norādot piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu, kas šādu saderīgumu pamato;
6.2.2. nepieciešamību ievērot informācijas nosūtīšanas vai paziņojuma iesniegšanas pienākumu Eiropas Komisijai par plānoto dividenžu samazinājumu;
6.3. vismaz vienu no šādiem pamatojumiem:
6.3.1. ekonomisko pamatojumu, ja:
6.3.1.1. ņemot vērā kapitālsabiedrības darbības jomu, tās finansiālo stāvokli un alternatīvas iespējas finanšu piesaistei, nepieciešams stratēģijā paredzēt ilgtermiņa ieguldījumus kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu, finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanai;
6.3.1.2. ir nepieciešams novērst draudus kapitālsabiedrības, valsts ieguldītā vai kapitālsabiedrības apsaimniekotā valsts kapitāla ilgtspējīgai attīstībai un kapitālsabiedrības konkurētspējas saglabāšanai;
6.3.2. īpašos gadījumos, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos vai Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto, kapitālsabiedrībai ir pienākums turpmākajos pārskata gados īstenot pasākumus, lai veicinātu kapitālsabiedrības darbības virzieniem atbilstošu pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kuru nodrošināšanai nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus, vai samazināt pakalpojuma tarifu tā lietotājiem.
7. Šo noteikumu 5. punktā minēto priekšlikumu un Ministru kabineta rīkojuma projektu valsts kapitāla daļu turētājs saskaņo ar koordinācijas institūciju.
8. Šo noteikumu 5. punktā minētajā gadījumā valsts kapitāla daļu turētājs vai padome (ja tāda ir izveidota) kapitālsabiedrības stratēģiju apstiprina pēc tam, kad Ministru kabinets pieņēmis attiecīgu rīkojumu.
9. Valsts kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka dalībnieku (akcionāru) sapulce ne vēlāk kā divus mēnešus pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas pieņem lēmumu par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu procentos no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijā noteiktajam.
(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 1)
10. Likuma 28. panta trešajā daļā minētajā gadījumā, ņemot vērā šo noteikumu 11. punktā minētos apstākļus, valsts kapitāla daļu turētājs priekšlikumu par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas), kas atšķiras no kapitālsabiedrības stratēģijā noteiktā, piecu darbdienu laikā pēc kapitālsabiedrības gada pārskata apstiprināšanas iesniedz Finanšu ministrijai un koordinācijas institūcijai.
(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 1)
11. Valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Finanšu ministrijai un koordinācijas institūcijai šo noteikumu 10. punktā minēto priekšlikumu un attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu un anotāciju, ja:
11.1. ir nepieciešams palielināt dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, valsts kapitāla daļu turētājam konstatējot, ka:
11.1.1. kapitālsabiedrība nav veikusi vai nav veikusi plānotajā apmērā un turpmākajā pārskata gadā neveiks kapitāla ieguldījumus un jautājums par to īstenošanu pirms tam ticis izskatīts Ministru kabinetā;
11.1.2. ar tiesību aktu kapitālsabiedrībai ir atcelts pienākums veikt atsevišķus uzdevumus vai sasniegt iepriekš noteiktos mērķus, vai noteikts veicamo uzdevumu izpildes apjoma samazinājums;
11.2. ir nepieciešams samazināt dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, valsts kapitāla daļu turētājam konstatējot, ka:
11.2.1. no kapitālsabiedrības darbības neatkarīgu apstākļu dēļ, neparedzētu notikumu vai ārkārtas situāciju dēļ ir iestājušās faktiskās sekas, kuru novēršanai un kapitālsabiedrības stratēģijā noteikto mērķu īstenošanai kapitālsabiedrības rīcībā nepieciešams atstāt finanšu līdzekļus dividendēs izmaksājamās peļņas daļas apmērā (pilnībā vai daļēji);
11.2.2. kapitālsabiedrība no tās neatkarīgu apstākļu dēļ nav veikusi kapitāla ieguldījumus un jautājums par to īstenošanu pirms tam ticis izskatīts Ministru kabinetā, bet konkrētos kapitāla ieguldījumus kapitālsabiedrība plāno veikt kārtējā pārskata gadā;
11.2.3. dividenžu izmaksa prognozētajā apmērā var radīt draudus kapitālsabiedrības finanšu stabilitātei;
11.2.4. īpašos gadījumos, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos, Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto, kapitālsabiedrībai ir pienākums turpmākajos pārskata gados īstenot pasākumus, lai veicinātu kapitālsabiedrības darbības virzieniem atbilstošu pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kuru nodrošināšanai nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus, vai samazināt pakalpojuma tarifu tā lietotājiem;
11.2.5. daļa peļņas gūta, pārvērtējot kapitālsabiedrības ilgtermiņa ieguldījumus vai dzēšot uzkrātās saistības vai uzkrājumus.
(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 1)
12. Šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajos gadījumos valsts kapitāla daļu turētājs anotācijā ietver šo noteikumu 6.1. apakšpunktā un, ja nepieciešams, 6.2. apakšpunktā minēto izvērtējumu un vismaz vienu no šādiem pamatojumiem:
12.1. ekonomisko pamatojumu, ja, ņemot vērā kapitālsabiedrības darbības jomu, tās finansiālo stāvokli un alternatīvas iespējas finanšu piesaistei, nepieciešams paredzēt ilgtermiņa ieguldījumus kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu, stratēģijā noteikto finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanai;
12.2. īpašos gadījumos, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos, Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto, kapitālsabiedrībai ir pienākums turpmākajos pārskata gados īstenot pasākumus, kuru nodrošināšanai nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus, lai veicinātu kapitālsabiedrības darbības virzieniem atbilstošu pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, un (vai) samazināt pakalpojuma tarifu tā lietotājiem.
13. Par šo noteikumu 10. punktā minēto priekšlikumu valsts kapitāla daļu turētājs mēneša laikā pēc priekšlikuma iesniegšanas vienojas ar Finanšu ministriju un koordinācijas institūciju.
14. Ja valsts kapitāla daļu turētājs šo noteikumu 13. punktā minētajā termiņā nevienojas ar Finanšu ministriju un koordinācijas institūciju par tā iesniegto priekšlikumu, koordinācijas institūcija atbilstoši likumā noteiktajam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu. Ministru kabineta pieņemtais lēmums ir saistošs valsts kapitāla daļu turētājam.
15. Valsts kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka šo noteikumu 13. punktā un 14. punktā minētajos gadījumos dalībnieku (akcionāru) sapulce pieņem lēmumu par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu procentos no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas mēneša laikā no dienas, kad panākta vienošanās ar Finanšu ministriju un koordinācijas institūciju vai Ministru kabinets pieņēmis valsts kapitāla daļu turētājam saistošu lēmumu.
(Grozīts ar MK 07.01.2020. noteikumiem Nr. 1)
16. Kapitālsabiedrības valde 10 darbdienu laikā pēc dalībnieku (akcionāru) lēmuma pieņemšanas par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu informē Valsts ieņēmumu dienestu par:
16.1. kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces datumu, kad tika apstiprināts kapitālsabiedrības gada pārskats;
16.2. kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces datumu, kad tika pieņemts lēmums par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu;
16.3. kapitālsabiedrības pamatkapitālu (kopējo ieguldījumu apjomu), valsts kapitāla daļām (ieguldījumu), pārskata gada peļņu, valstij piekritīgajām dividendēm un datumu, līdz kuram dividendes tiks ieskaitītas valsts budžetā.
17. Kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka kapitālsabiedrība dividendes iemaksā Valsts kasē norādītajā kontā 10 darbdienu laikā pēc kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmuma par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, ja kapitālsabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos nav noteikts cits dividenžu izmaksu termiņš.
18. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma var pieņemt lēmumu par dividenžu iemaksas termiņa pagarināšanu, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 20. decembrim. Valsts kapitāla daļu turētājs priekšlikumu par dividenžu iemaksas termiņa pagarinājumu iesniedz Ministru kabinetā, pievienojot Finanšu ministrijas atzinumu par valsts kapitāla daļu turētāja dividenžu iemaksas termiņa pagarināšanas pamatotību.
19. Ja dividendes kapitālsabiedrības vainas dēļ nav samaksātas valsts budžetā noteiktajā termiņā un apmērā, Valsts ieņēmumu dienests valsts vārdā aprēķina nokavējuma naudu un piedzen to tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumus Nr. 1471 "Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 189. nr.; 2011, 117. nr.; 2012, 202. nr.; 2013, 181., 233. nr.; 2014, 60., 241. nr.).