Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta rīkojums Nr. 714
Rīgā 2015. gada 11. novembrī (prot. Nr. 38 48. §)
Par konceptuālo ziņojumu "Par Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas programmas "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" īstenošanu"
1. Pieņemt zināšanai konceptuālo ziņojumu "Par Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas programmas "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" īstenošanu" (turpmāk - konceptuālais ziņojums).
2. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā piedāvāto A1 risinājuma variantu.
3. Jautājums par Daugavas stadiona centrālā sporta laukuma (futbols un vieglatlētika) rekonstrukcijai papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu līdz 1 087 101 euro izskatāms, sagatavojot valsts budžeta projektu 2018. gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.
4. Atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu un par 2014.-2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros paredzētās programmas "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" (turpmāk - programma) īstenotāju (finansējuma saņēmēju) virzīt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", bet par sadarbības partneri - valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi".
5. Lai nodrošinātu programmas stratēģisko vadību un mērķu sasniegšanu, kā arī uzraudzītu tās īstenošanu, Izglītības un zinātnes ministrijai izveidot programmas ietvaros īstenojamo Eiropas Savienības struktūrfondu projektu uzraudzības grupu, iekļaujot tajā pārstāvjus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Rīgas pilsētas pašvaldības, kā arī paredzot iespēju piedalīties uzraudzības grupas darbā ar padomdevēja tiesībām biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome" un biedrības "Latvijas Vieglatlētikas savienība", kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvjiem.
6. Noteikt, ka konceptuālajā ziņojumā plānotās darbības tiek uzsāktas tikai pēc tam, kad kopējā šā rīkojuma 4. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa ieguldījumu stratēģija ir saskaņota ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu, savukārt izmaksas no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem tiek attiecinātas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu. Izmaksas, kas radušās pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, pilnā apmērā priekšfinansējamas no projekta īstenotāja līdzekļiem. Darbības, kas saistītas ar projekta īstenošanu (darbu sākums), uzsākamas pēc projekta iesniegšanas sadarbības iestādē un pēc pozitīva Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta lēmuma saņemšanas par valsts atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
(Ministru kabineta
2015. gada 11. novembra
rīkojums Nr. 714)
Konceptuālais ziņojums
"Par Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas
programmas "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna
apkaimē" īstenošanu"
2015. gads
I Ievads
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - IZM), kura saskaņā ar Sporta likuma 5.panta pirmo daļu pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr.528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums" 25.5.apakšpunktu ir valsts kapitāla daļu turētāja valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" (turpmāk - VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions""), pēc savas iniciatīvas ir izstrādājusi šo konceptuālo ziņojumu, kurā sniegta informācija par Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas programmas "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" īstenošanu.
Šajā konceptuālajā ziņojumā ir ietverta nepieciešamā pamatinformācija stratēģisku lēmumu pieņemšanai vairākos būtiskos jautājumos saistībā ar Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā attīstību, kas ir priekšnoteikums tālāku dokumentu izstrādei Eiropas Savienības (turpmāk - ES) struktūrfondu līdzekļu apguves uzsākšanai. Papildus šim konceptuālajam ziņojumam ir izstrādāta Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģija, kas sniedz detalizētāku informāciju saistībā ar Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības alternatīvām.
II Situācijas raksturojums
Vispārīga informācija par Daugavas stadionu:
• īpašumtiesību raksturojums: Kopā 2 zemes vienības ar 15 būvēm:
○ nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 037 0172) - zemes vienības 82245 m2 platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 037 0172) un 13 būvēm - Augšielā 1, Rīgā (ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.25827 uz valsts vārda IZM personā)
○ nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 037 2003) - zemes vienības 20950 m2 platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 037 2003) un divām būvēm - Augšielā 3, Rīgā (ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000435262 uz valsts vārda IZM personā).
• būvēts: 1927.gadā;
• atjaunots (renovēts): 1958., 1993-1995.gadā, daļēji 2008.gadā;
• ietilpība: Rietumu tribīnēs ir 5562 stacionāras vietas, A-ložā 60 vietas, B-ložā 51 vieta [kopā - 5673 vietas];
• īpašs statuss: 1992.gada 3.novembrī piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss (atkārtoti piešķirts ar Ministru kabineta 2010.gada 30.decembra rīkojumu Nr.777), atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā;
• kopējā platība: 10,6 ha. Sportam tiek izmantoti 4,3 ha, 40% izmantojami kā piebrauktuves, tehniskie ceļi, zaļā zona - kopumā 6 ha. Neizmantoti 4,6 ha;
• apsaimniekotājs: VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" (100% kapitāla daļu turētāja ir IZM);
• īpašuma saistība ar apsaimniekotāju: Daugavas stadionu veidojošais nekustamais īpašums nav ieguldīts VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pamatkapitālā, tāpēc Daugavas stadiona apsaimniekošanu VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" veic uz līguma pamata;
Eiropas Komisijā apstiprinātās 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES struktūrfondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk - 5.6.1.SAM) ietvaros plānots atbalstīt maza mēroga sabiedrisku, kultūras un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu. Ieguldījumi pilsētvides revitalizācijā 5.6.1.SAM ietvaros, rekonstruējot maza mēroga sabiedriskus objektus, ir plānoti saskaņā ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteiktajām prioritātēm, Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā (līdz 2025.gadam)1 ietvertajiem uzdevumiem, Rīgas teritorijas plānojumā iekļautajām attīstības teritorijām, kā arī Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" un Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem uzdevumiem. Par 5.6.1.SAM īstenošanu kopumā ir atbildīga Kultūras ministrija (turpmāk - KM).
5.6.1.SAM ietvaros plānots īstenot programmu "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" (vairāku projektu kopums) (turpmāk - Programma). Programmas mērķis ir veicināt Rīgas pilsētas degradētās Grīziņkalna apkaimes revitalizāciju, attīstot mūsdienīgu sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu Kultūras un sporta kvartālu. Kultūras sporta kvartāls tiks veidots Daugavas stadiona teritorijā (10,6 ha platībā). Programmas īstenošana ietver pasākumu kopumu, kur kultūras un sporta funkcionalitātes izveide ir kā līdzeklis teritorijas revitalizācijai. Šo pasākumu īstenošanas mērķis ir ne vien sakārtot pašreizējo Daugavas stadiona teritorijas infrastruktūru, bet arī integrēt teritoriju pilsētvidē, iedzīvinot gan pašu teritoriju, gan tās apkaimi. Sakārtojot un integrējot pilsētvidē Daugavas stadiona teritoriju, teritorijā tiks piesaistīti vairāk apmeklētāju, tādējādi veicinot arī Grīziņkalna apkaimes apmeklētāju plūsmas pieaugumu, apkaimes revitalizāciju un sociālekonomiskās vides uzlabošanos.
Izveidojot Kultūras sporta kvartālu Grīziņkalnā tiks nodrošināta pozitīva ietekme uz 5.6.1.SAM mērķa sasniegšanu, palielinot teritorijas apmeklējuma intensitāti, privāto investoru interesi, uzņēmējdarbību un vietējo iedzīvotāju iesaisti kultūras un sporta aktivitātēs. Minētie aspekti tiks veicināti, pateicoties Kultūras un sporta kvartāla izveides rezultātā identificētiem ieguvumiem:
• sporta un kultūras aktivitāšu un pasākumu pieejamība, kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespēju pieejamība,
• teritorijas atvērtība un transporta plūsmas uzlabojumi teritorijā un ārpus tās,
• īstermiņa stāvvietu pieejamība svārstmigrantiem u.c. lietotājiem,
• pievilcīga teritorija privātajām investīcijām.
Pēc šī brīža indikatīvām aplēsēm Programmas īstenošanas rezultātā tiek paredzēta ietekme uz apkaimes revitalizāciju, plānojot sasniegt šādus kvantitatīvā izteiksmē izteiktus sociāli ekonomiskās vides uzlabojošus un apkaimes revitalizāciju veicinošus rādītājus2:
• noziedzības līmeņa samazināšanās - noziedzīgo nodarījumu skaita samazinājums par vairāk nekā 40 vienībām gadā,
• iedzīvotāju vidējo ieņēmumu pieaugums par vairāk nekā 0,13 milj. EUR gadā,
• nodarbinātības līmeņa pieaugums - vismaz 400 jaunas darba vietas ilgtermiņā,
• uzņēmējdarbības aktivitātes pieaugums - piesaistītas privātās investīcijas 19.36 milj. - 48.4 milj. EUR apmērā,
• iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoma pieaugums par vairāk nekā 0,25 milj. EUR gadā,
• uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoma pieaugums par vairāk nekā 0,20 milj. EUR gadā,
• degradēto objektu un teritoriju samazinājums par 5 - 12%,
• dzīves telpas kvalitātes uzlabošanās, samazinot CO2 izmešu apjomu par vismaz 23 000 kg gadā.
Šie kvantitatīvi izmērāmie revitalizācijas efekta un sociālekonomiskās atdeves rādītāji ir mērāmi apkaimes mērogā, jo, pateicoties Kultūras un sporta kvartāla izveidei, revitalizēta tiek ne vien Daugavas stadiona teritorija, bet, galvenokārt, apkaime kopumā. Šie revitalizācijas efekta un sociālekonomiskās atdeves rādītāji būs mērāmi Programmas īstenošanas rezultātā, un to sasniegšana nav iespējama, realizējot atsevišķus Programmas ietvaros plānotos objektus, bet gan visu objektu kopumu.
Tabula Nr.1 5.6.1. SAM vispārīgais apraksts
| Specifiskais atbalsta mērķis | 5.6.1. "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu". |
| Finansējuma saņēmējs | Programmu plānots realizēt sadarbībā starp Rīgas pilsētas pašvaldību (t.sk. tās uzņēmumiem)3, valsts pārvaldes iestādēm (t.sk. valsts kapitālsabiedrībām), kā arī investoriem un attīstītājiem. |
| Sadarbības partneri: | Rīgas pilsētas pašvaldība (t.sk. tās uzņēmumi), valsts pārvaldes iestādes (t.sk. valsts kapitālsabiedrības), kā arī investori un attīstītāji. |
| Atlases veids (APIA/ IPIA): | Ierobežota projektu iesniegumu atlase |
| Ieviešanas veids (Grants, FI, ITI): | Grants |
| Valsts atbalsts: | Jāizvērtē pasākuma ietvaros sniegtā valsts atbalsta atbilstība Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulai (ES) Nr. 651/2014, nepieciešamības gadījumā izstrādājot un Eiropas Komisijā iesniedzot notifikāciju par atbalsta pasākumiem sporta/multifunkcionālo objektu un infrastruktūras pilnveidei. |
| Mērķa grupa: | Iedzīvotāji, saimnieciskās darbības veicēji, investori, tūristi. |
| Mērķa teritorija: | Rīgas pilsētas apkaimes ar nozīmīgu degradēto teritoriju vai objektu īpatsvaru. |
| Atbalstāmās darbības | Atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktajiem sabiedriski nozīmīgajiem objektiem un prioritāri atbalstāmo degradēto teritoriju revitalizēšanai, veikt maza mēroga sabiedrisku, kultūras, un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu. |
| Ietekme uz
horizontālo principu: Ilgtspējīga attīstība; Vienlīdzīgas iespējas |
Netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu "Ilgtspējīga attīstība" un horizontālo principu "Vienlīdzīgas iespējas". |
| Informācija par projektu iesniegumu atlases kārtām | 5.6.1. SAM plānots īstenot vairāku atlases kārtu ietvaros. |
| Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs |
Programmas ieguldījums Darbības programmas (turpmāk - DP)
un DP papildinājumos noteikto saistošo rezultatīvo rādītāju
izpildē:
• Piesaistītās privātās investīcijas atbalstāmajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas (i.5.6.1.a); • Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa (i.5.6.1.bk (CO38); • Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās publiskās vai komercēkas pilsētās (i.5.6.1.bk (CO39)); • Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto un infrastruktūras objektu skaits (i.5.6.1.c). |
5.6.1.SAM ietvaros Programmai pieejamais indikatīvais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) līdzfinansējums ir 40`191`397 EUR un nacionālais līdzfinansējums 7`092`598 EUR, kas veido kopējo atbalsta apjomu 47`283`995 EUR.
Tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra atbilstoši ERAF regulas 3.panta (1) daļas (e) apakšsadaļā minētajam var tik atbalstīta, veicot ERAF ieguldījumus saskaņā ar ERAF regulas 5.panta (6) daļas (c) apakšsadaļu. Atbalsts netiek plānots liela mēroga kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstībai, ieguldījumi, kas satur vairākus nelielus objektus infrastruktūrā var tikt atbalstīti kā daļa no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas, ieskaitot papildu atbalsta pasākumus, lai maksimāli palielinātu to izaugsmi un radītu darbavietu potenciālu. Vienlaikus atzīmējams, ka no Eiropas Komisijas puses par ieguldījumiem maza mēroga infrastruktūrā tiek uzskatīti ieguldījumi, kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 5 miljonus EUR. Tāpat būtisks ir nosacījums, ka 20% no finansējuma ir jāapgūst līdz 2018.gadam (ieskaitot). Programmas ietvaros tiks veiktas investīcijas atsevišķos funkcionāli neatkarīgos objektos, kur katrs objekts pakļaujas 5 miljonu EUR ierobežojumam, un objektu izbūve vienas teritorijas ietvaros plānota kā daļa no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas. Objektu mijiedarbība jeb sinerģijas efekts radīs pozitīvu ietekmi uz apkaimes revitalizāciju kopumā, veicinot 5.6.1. SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.
Lai nodrošinātu sākotnējās dokumentācijas izstrādi, 2014.gada novembrī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" no IZM 2014.gada valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta būves" tika piešķirti 100`000 EUR. Iepirkuma procedūras rezultātā, piesaistot SIA "Ernst & Young Baltic", ir izstrādāta Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģija, kura, pamatojoties uz teritorijas esošās situācijas un nozaru vajadzību analīzi, sniedz izklāstu par Grīziņkalna apkaimes revitalizācijas iespējām, piedāvājot vairākas Kultūras un sporta kvartāla attīstības alternatīvas (attīstības variantus), kā arī sniedzot citu informāciju no dažādiem (t.sk. finanšu, sociālekonomiskiem, funkcionāliem u.c.) aspektiem pamatotai Kultūras un sporta kvartāla attīstības alternatīvas izvēlei. Īstenojot Programmu, plānots revitalizēt degradēto Grīziņkalna apkaimi, attīstot mūsdienīgu, sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu Kultūras un sporta kvartālu esošajā Daugavas stadiona teritorijā. Paredzams, ka pēc Programmas ieviešanas un izvēlētās attīstības alternatīvas īstenošanas, sākot no 2023.gada, Programmas ietvaros izveidotais Kultūras un sporta kvartāls spēs segt uzturēšanas izdevumus no ieņēmumiem, kā rezultātā papildu valsts budžeta dotācija teritorijas uzturēšanai nebūs nepieciešama. Programmas ietvaros plānots īstenot vismaz divus atsevišķus projektus:
• Daugavas stadiona iekšējā teritorijā plānoto investīciju projekts (kopējais finansējuma apjoms 50,56 milj. EUR, t.sk. PVN4);
• Rīgas domes īstenotais projekts (kopējais finansējuma apjoms 10 milj. EUR, t.sk. PVN5), kas ietver investīcijas ārpus teritorijas inženierkomunikācijās un inženierbūvēs.
Ņemot vērā to, ka Programma tiek īstenota kā daļa no 5.6.1.SAM, ir vērtēta Programmas ietvaros plānoto investīciju ietekme uz noteiktajiem 5.6.1.SAM rezultatīvajiem rādītājiem gan teritorijas iekšienē, gan Grīziņkalna apkaimes mērogā (skat. Tabula Nr.2).
Tabula Nr.2 Rezultatīvie rādītāji
| Rezultatīvais rādītājs | ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji6 |
Rezultatīvo rādītāju plānotās vērtības "A1" alternatīvā |
|
| Sākotnējā vērtība | Plānotā vērtība (2023. gadā) | ||
| Piesaistītās privātās investīcijas atbalstāmajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas (i.5.6.1.a) | 150 000 000 EUR (2012. gads) |
210 000 000 EUR | 19.36 milj. - 48.4 milj. EUR7 |
| Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa (i.5.6.1.ak (CO38) | n/a | 10 000 m2 | 106 000 m2, t.i., Daugavas stadiona teritorija. |
| Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās publiskās vai komercēkas pilsētās (i.5.6.1.bk (CO39)) | n/a | 20 000 m2 | 46 358 m2 |
| Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto un infrastruktūras objektu skaits (i.5.6.1.c) | n/a | 18 objekti | 7 objekti |
Par Programmas ietvaros plānoto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu būs atbildīgs finansējuma saņēmējs, un to sasniegšanas uzraudzību nodrošinās KM kā atbildīgā ministrija par 5.6.1.SAM ieviešanu.
III Piedāvātie Daugavas stadiona teritorijas attīstības risinājuma varianti
Izvērtējot potenciālos Kultūras un sporta kvartāla izveides Grīziņkalna apkaimē risinājumus, ir izstrādātas trīs iespējamās alternatīvas (attīstības varianti). Turpmākajās apakšsadaļās sniegta tikai vispārīga informācija, jo detalizēta informācija un savstarpējā risinājuma variantu salīdzināšana (analizējot priekšrocības un trūkumus) pieejama Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģijā.
1. Teritorijas attīstības "A" alternatīva
"A" alternatīvā (skat. Attēls Nr.1) konceptuāli tiek saglabāts līdzšinējais teritorijas plānojums, kura ietvaros tiek veikta esošo objektu atjaunošana, jaunu objektu un infrastruktūras būvniecība, teritorijas labiekārtošana, kā arī tiek sakārtotas iekšējās un ārējās teritorijas inženierkomunikācijas un inženierbūves.
Attēls Nr.1 "A" alternatīvas Ģenerālplāna shēma
"A" alternatīvā paredzētās infrastruktūras un objektu detalizētu aprakstu un atbilstību DP noteiktajam 5 milj. EUR izmaksu ierobežojumiem maza mēroga infrastruktūrā skatīt šī konceptuālā ziņojuma 1.pielikumā.
2. Teritorijas attīstības "A1" alternatīva
"A1" alternatīvā (skat.Attēls Nr.2) identiski "A" alternatīvai konceptuāli tiek saglabāts līdzšinējais teritorijas plānojums, kur tiek veikta esošo objektu atjaunošana, jaunu objektu un infrastruktūras būvniecība, teritorijas labiekārtošana, kā arī sakārtotas inženierkomunikācijas un inženierbūves teritorijā un ārpus tās. Atšķirībā no "A" alternatīvas, šis risinājuma variants paredz Rietumu tribīnes pārbūvi, izveidojot papildu pagarinājumus Ziemeļu un Dienvidu pusēs, kas paredz 2 150 skatītāju sēdvietas katrā pusē, kā rezultātā tribīnēs kopā tiks paredzētas sēdvietas 10 000 skatītājiem.
Vienlaikus saistībā ar šo risinājuma variantu būtiski ir atzīmēt, ka, ņemot vērā Eiropas Komisijas noteikto ierobežojumu attiecībā ieguldījumiem uz maza mēroga infrastruktūras objektā (nepārsniedzot 5 miljonus EUR), šajā risinājuma variantā tiek plānotas minimālas investīcijas Rietumu tribīnes atjaunošanai un netiek nodrošināta pilnīga Rietumu tribīnes atjaunošana.
Attēls Nr.2 "A1" alternatīvas Ģenerālplāna shēma
"A1" alternatīvā paredzētās infrastruktūras un objektu detalizētu aprakstu un atbilstību DP noteiktajam 5 milj. EUR izmaksu ierobežojumiem maza mēroga infrastruktūrā skatīt šī konceptuālā ziņojuma 2.pielikumā.
3. Teritorijas attīstības "B" alternatīva
"B" alternatīvā (skat. Attēlu Nr.3) tiek paredzēta visas Daugavas stadiona teritorijas telpiskā pārplānošana, izveidojot teritorijai un nepieciešamajai funkcionalitātei atbilstošu plānojumu, kur līdzīgi kā "A" alternatīvā tiek veikta esošo objektu atjaunošana, jaunu objektu un infrastruktūras būvniecība, teritorijas labiekārtošana, kā arī sakārtotas teritorijas iekšējās un ārējās inženierkomunikācijas un inženierbūves. Šajā risinājuma variantā tiek izveidots amfiteātra tipa stadions ar 12 000 skatītāju sēdvietām.
Attēls Nr.3 "B" alternatīvas Ģenerālplāna shēma
"B" alternatīvā paredzētās infrastruktūras un objektu detalizētu aprakstu un atbilstību DP noteiktajam 5 milj. EUR izmaksu ierobežojumiem maza mēroga infrastruktūrā skatīt šī konceptuālā ziņojuma 3.pielikumā.
IV Piedāvāto risinājuma variantu sākotnējās ietekmes izvērtējums
1. Finansējuma avoti
Izmaksu pozīciju finansējuma avoti Programmas alternatīvām ir apkopoti tabulās Nr.3., 4. un 5., pieņemot, ka PVN ir attiecināma izmaksu pozīcija. Atkarībā no finansējuma saņēmēja un objektu izmantošanas mērķa var mainīties PVN attiecināmība no ERAF līdzekļiem un attiecīgo pozīciju izmaksu sadalījums pa finansējuma avotiem.
Tabula Nr.3 "A" alternatīvas finansējuma avoti
| Izmaksu pozīcija | A alternatīva (12 000 skatītāju tribīnes) | |||||
| Investīcijas ar PVN kopā, milj. EUR | Finansējuma avots milj. EUR | |||||
| ERAF | Nacionālais līdzfinansējums | Papildus valsts budžeta finansējums | Pašu finansējums8 | Privātās investīcijas | ||
| t.sk. programmas vadības organizācijas pakalpojumi | 1,5 | 1,2 | 0,2 | - | 0,0 | - |
| t.sk. objekti | 16,4 | 12,4 | 2,2 | - | 0,3 | 1,5 |
| t.sk. stadions | 11,4 | - | - | 11,2 | 0,2 | - |
| t.sk. autostāvvietas | 18,4 | 15,3 | 2,7 | - | 0,4 | - |
| t.sk. teritorijas labiekārtošana/ iekšējās inženierkomunikācijas | 4,2 | 3,5 | 0,6 | - | 0,1 | - |
| KOPĀ TERITORIJĀ | 51,9 | 32,4 | 5,7 | 11,2 | 1,1 | 1,5 |
| Ārpus teritorijas inženierbūve un inženierkomunikācijas | 9,1 | 7,8 | 1,4 | - | - | - |
| Kopā bez privātajām investīcijām | 59,5 | 40,2 | 7,1 | 11,2 | 1,1 | - |
| Kopā | 61,0 | 40,2 | 7,1 | 11,2 | 1,1 | 1,5 |
Tabula Nr.4 "A1" alternatīvas finansējuma avoti9
| Izmaksu pozīcija | A1alternatīva (10 000* iesk. esošās skatītāju tribīnes) | |||||
| Investīcijas ar PVN kopā, milj. EUR | Finansējuma avots milj. EUR | |||||
| ERAF | Nacionālais līdzfinansējums | Papildus valsts budžeta finansējums | Pašu finansējums10 | Privātās investīcijas | ||
| t.sk. programmas vadības organizācijas pakalpojumi | 1,5 | 1,2 | 0,2 | - | 0,1 | - |
| t.sk. objekti | 16,4 | 12,1 | 2,1 | - | 0,7 | 1,5 |
| t.sk. stadions | 6,1 | 4,1 | 0,7 | 1,1 | 0,3 | - |
| t.sk. autostāvvietas | 12,5 | 10,2 | 1,8 | - | 0,6 | - |
| t.sk. teritorijas labiekārtošana/iekšējās inženierkomunikācijas | 5,1 | 4,1 | 0,7 | - | 0,2 | - |
| KOPĀ TERITORIJĀ | 41,6 | 31,7 | 5,6 | 1,1 | 1,8 | 1,5 |
| Ārpus teritorijas inženierbūve un inženierkomunikācijas | 10,0 | 8,5 | 1,5 | - | - | - |
| Kopā bez privātajām investīcijām | 50,1 | 40,2 | 7,1 | 1,1 | 1,8 | - |
| Kopā | 51,6 | 40,2 | 7,1 | 1,1 | 1,8 | 1,5 |
Tabula Nr.5 "B" alternatīvas finansējuma avoti
| Izmaksu pozīcija | B alternatīva (12 000 skatītāju tribīnes) | |||||
| Investīcijas ar PVN kopā, milj. EUR | Finansējuma avots milj. EUR | |||||
| ERAF | Nacionālais līdzfinansējums | Papildus valsts budžeta finansējums | Pašu finansējums11 | Privātās investīcijas | ||
| t.sk. programmas vadības organizācijas pakalpojumi | 1,5 | 1,2 | 0,2 | - | 0,1 | - |
| t.sk. objekti | 16,8 | 9,4 | 1,7 | - | 0,8 | 5,0 |
| t.sk. stadions | 9,2 | - | - | 8,6 | 0,6 | - |
| t.sk. autostāvvietas | 24,7 | 19,6 | 3,5 | - | 1,6 | - |
| t.sk. teritorijas labiekārtošana/iekšējās inženierkomunikācijas | 7,3 | 5,8 | 1,0 | - | 0,5 | - |
| KOPĀ TERITORIJĀ | 59,4 | 35,9 | 6,3 | 8,6 | 3,6 | 5,0 |
| Ārpus teritorijas inženierbūve un inženierkomunikācijas | 5,0 | 4,3 | 0,8 | - | - | - |
| Kopā bez privātajām investīcijām | 59,4 | 40,2 | 7,1 | 8,6 | 3,6 | - |
| Kopā | 64,4 | 40,2 | 7,1 | 8,6 | 3,6 | 5,0 |
2. Finansējuma apguve pa gadiem
Izvērtējot finansējuma plūsmu pa gadiem, ERAF līdzfinansējuma apguve līdz 2018.gadam tiek nodrošināta "A" alternatīvā 33%, "A1" alternatīvā 34 % un "B" alternatīvā 20 % apmērā. ERAF finansējuma apguves plūsma sagatavota saskaņā ar Programmas īstenošanas laika plānu, pieņemot 5% finansējuma izlietojumu katras aktivitātes īstenošanai 1.gadā, atlikumu sadalot lineāri uz pārējo aktivitāšu īstenošanas periodu (skatīt Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģijas 2., 3. un 4.pielikumu). Papildu valsts budžeta finansējuma nepieciešamība un attiecīgi tā apguve pa gadiem ir atkarīga no izvēlētā risinājuma varianta, kā arī valsts budžeta iespējām. Detalizētu informāciju skatīt Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģijā.
3. Izmaksu attiecināmība
3.1. ERAF atbalsts
• Stadiona centrālā sporta laukuma (futbols un vieglatlētika) rekonstrukcija nav attiecināma no ERAF atbalsta 5.6.1.SAM ietvaros, kā rezultātā šo darbu veikšanai jebkurā no risinājuma variantiem ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums.
• Konceptuālajā ziņojumā plānotās darbības tiek uzsāktas tikai pēc tam, kad kopējā 5.6.1.SAM ieguldījumu stratēģija ir saskaņota ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu. Atbilstoši ES struktūrfondu apguves līdzšinējai praksei izmaksu pozīcijas kā, piemēram, būvprojekta izstrāde, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana u.tml., kas ir radušās ne agrāk par 2014.gada 1.janvāri, var tikt attiecinātas pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas.
• Izmaksas no valsts budžeta un ES struktūrfondu līdzekļiem tiks attiecinātas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par 5.6.1. SAM īstenošanu.
• Lai novērstu izmaksu neattiecināmības risku, tiks veiktas visas nepieciešamās darbības plānoto aktivitāšu saskaņošanai ar visām iesaistītajām pusēm, t.sk. ar Eiropas Komisiju, organizējot tikšanos Eiropas Komisijā un prezentējot Programmas ietvaros iecerētās aktivitātes. Daugavas stadiona iekšējās teritorijas plānoto investīciju projekta īstenošanas uzsākšanai nepieciešamās izmaksas, kas ir radušās pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, tiks pilnā apmērā priekšfinansētas no VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" kā projekta īstenotāja līdzekļiem.
• Programmas ietvaros plānotie objekti tiks realizēti, ievērojot 5.6.1.SAM noteikto 5 milj. EUR ierobežojumu attiecībā uz ieguldījumiem maza mēroga infrastruktūrā un ņemot vērā, ka 5.6.1. SAM ietvaros nav pieļaujama projektu dalīšana, lai apietu DP noteikto 5 milj.EUR ierobežojumu.
• Netiešo izmaksu piemērošana tiks nodrošināta saskaņā ar Metodiku par netiešo izmaksu vienotās likmes piemērošanu projekta izmaksu atzīšanā, ņemot vērā komercdarbības atbalsta gadījumā noteiktos ierobežojumus.
3.2. Valsts atbalsts
• Saskaņā ar Tabulā Nr. 6 attēloto valsts atbalsta maksimālā pieļaujamā apmēra aprēķinu ir iegūts finanšu iztrūkums, kas atbilst šobrīd plānotajam publiskajam finansējumam (valsts atbalstam) 39 182 426 EUR bez PVN apmērā.
Tabula Nr. 6. Valsts atbalsta maksimālā pieļaujamā apmēra aprēķins
| Nr.p.k. | Galvenie elementi un parametri | Diskontētās vērtības, EUR bez PVN | Nediskontētās vērtības, EUR bez PVN | Paskaidrojums |
| Kopā sporta un daudzfunkcionālā atpūtas infrastruktūra un vietējā infrastruktūra | ||||
| 1 | Investīciju izmaksas12 | (32 764 696) | ||
| 2 | Neto saimnieciskās darbības peļņa | 1 272 236 | ||
| 3 | Valsts atbalsta maksimālā pieļaujamā intensitāte (Projekta finansējuma deficīta likme), %13 | 96,12% | 96,12% | (1+2)/1 |
| t.sk., sporta un daudzfunkcionāla atpūtas infrastruktūra | ||||
| 4 | Investīciju izmaksas14 | (29 308 135) | (35 592 693) | |
| t.sk., vietējā infrastruktūra | ||||
| 5 | Investīciju izmaksas | (3 456 561) | (4 132 231) | |
| 6 | Attiecināmās izmaksas, kopā15 | 39 724 924 | -(4+5) | |
| 7 | Valsts atbalsta maksimālā pieļaujamā intensitāte (Projekta finansējuma deficīta likme), % | 96,12% | 96,12% | =3 |
| 8 | Valsts atbalsta maksimālā pieļaujamā summa sporta un daudzfunkcionālajai atpūtas infrastruktūrai un vietējai infrastruktūrai | 38 182 426 | 6*7 | |
| Pašu finansējuma piesaistes nodrošinājums | ||||
| 9 | Attiecināmās izmaksas16 | (1 000 000) | (1 000 000) | |
| 10 | Neto saimnieciskās darbības peļņa (t.sk. atlikusī vērtība) | - | - | |
| 11 | Valsts atbalsta maksimālā pieļaujamā summa pašu finansējuma piesaistes nodrošinājumam | 1 000 000 | -(9-10) | |
| 12 | Valsts atbalsta maksimālā pieļaujamā summa kopā ar nepieciešamo privātā finansējuma piesaistes nodrošinājumu | 39 182 426 | 8+11 | |
Saskaņā ar Tabulā Nr.6 attēloto valsts atbalsta maksimālā pieļaujamā apmēra aprēķinu atbalsta summa nepārsniegs starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma (atbalsta summa ≤ attiecināmās izmaksas - pamatdarbības peļņa no ieguldījumiem):
32 492 460,32 17 ≤ 33 764 696, 47 18 ‒1 272 236,1519
Diskontētā pieļaujamā valsts atbalsta summa 32 492 460,32 EUR atbilst 39 182 426,27 EUR valsts atbalsta maksimālajai pieļaujamajai summai nediskontētās vērtībās.
Papildu nepieciešamais finansējums Programmas īstenošanai, lai nodrošinātu, ka atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, tiks segts no finansējuma avota, kas nav pielīdzināms valsts atbalstam, t.i., no projekta īstenotāja aizņemtā kapitāla (A1 alternatīvā - 1 542 497,93EUR bez PVN).20
• Plānotās darbības, kas saistītas ar projekta realizāciju (darbu sākums), tiks uzsāktas pēc projekta iesniegšanas sadarbības iestādē un pēc pozitīva Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta lēmuma saņemšanas par valsts atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
• Saskaņā ar 2015.gada 17.septembra Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta sanāksmes laikā diskutēto un saskaņā ar 2015.gada 6.oktobra no Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta saņemto aktuālo informāciju A1 alternatīvas gadījumā tiks iesniegta notifikācija par realizējamo projektu.
• Programmas vadības organizācijas pakalpojumu izmaksu aplēses ir 3,5 milj. EUR, kas ir paredzētas visam Programmas īstenošanas periodam. Paredzams, ka pēc Programmas ieviešanas un investīciju projektu realizācijas, sākot no 2023.gada, Programmas ietvaros izveidotais Kultūras un sporta kvartāls spēs segt darbības izmaksas no ieņēmumiem, kā rezultātā valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai netiek plānots.
4. Programmas īstenošanas aktivitāšu laika plāns
Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 122.punkts paredz uzdevumu savlaicīgi nodrošināt XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanu un veiksmīgu norisi, t.sk. sagatavojot Deju svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu. Tādēļ Programmas īstenošanas savlaicīgas uzsākšanas nodrošināšanai būvdarbus ir nepieciešams sākt ar stadiona pārbūvi, kas paredz šādas secīgas aktivitātes:21
• Būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde;
• Inženiertopogrāfiskā plāna izstrāde;
• Tehnisko noteikumu sagatavošana;
• Būvniecības ieceres un būvprojekta minimālā sastāvā iesniegšana būvvaldē;
• Būvatļaujas saņemšana un būvatļaujas nosacījumu izpilde.
Tabulā Nr.7. atspoguļots Programmas aktivitāšu un apakšaktivitāšu īstenošanas laika plāns, kurā iekļauts paredzamais sagatavošanās darbu laiks (t.sk. iepirkumu procedūru norise). Detalizētu "A1" laika plānu skatīt šī konceptuālā ziņojuma 7.pielikumā.
Tabula Nr.7 Programmas aktivitāšu un apakšaktivitāšu īstenošanas laika plāns
| Nr. | Aktivitāte/Apakšaktivitāte | Īstenošanas laiks22 | ||
| "A" alternatīva | "A1" alternatīva | "B" alternatīva | ||
| 1. | Ārpus teritorijas inženierkomunikāciju un inženierbūvju izbūve | 01.2016. - 12.2019. | 01.2016. - 12.2019. | 01.2016. - 12.2019. |
| 2. | Teritorijas inženierkomunikāciju (iekšējie un ārējie tīkli) izbūve | 01.2016.- 07.2018. | 01.2016.- 07.2018. | 01.2016. - 07.2018. |
| 3. | Vagonu ielas sakārtošana (Vagonu ielas atvēršana) | 01.2016. - 07.2018. | 01.2016. - 07.2018. | 01.2016. - 07.2018. |
| 4. | Demontāžas darbi | 01.2016. - 12.2020. | 01.2016. - 12.2020 | 01.2016. - 07.2021. |
| 5. | Ieejas propileji un bobsleja starta estakādes rekonstrukcija | 12.2015. - 07.2018. | 01.2016. - 07.2018. | 01.2016. - 03.2022. |
| 6. | Pulcēšanās laukuma, vieglatlētikas treniņu laukuma un teritorijas labiekārtošana | 01.2016.- 01.2022. | 01.2016.- 01.2022. | 01.2016.- 01.2022. |
| 7. | Teritorijas inženierbūvju būvniecība23 | 01.2016. - 05.2020. | 01.2016. - 05.2020. | 01.2016. - 05.2020. |
| 8. | Park & Ride stāvparka būvniecība | 01.2016. - 06.2020. | 01.2016. - 06.2020. | 01.2016. - 06.2020. |
| 9. | Vieglatlētikas manēžas būvniecība | 07.2016. - 07.2020. | 07.2016. - 07.2020. | 07.2016. - 07.2020. |
| 10. | Multifunkcionāla halles būvniecība | 07.2016. - 07.2020. | 07.2016. - 07.2020. | 07.2016. - 03.2022. |
| 11. | Stadiona tribīņu pārbūve | 07.2016. - 07.2020. | 12.2015. - 07.2018 | 07.2016. - 05.2022.24 |
| 12. | Stadiona centrālā laukuma rekonstrukcija | 05.2018. - 08.2021. | ||
| 13. | Ledus halles būvniecība | 05.2018. - 12.2021. | 04.2018. - 12.2021. | 05.2017. - 07.2020. |
| 14. | Privāto investīciju objektu būvniecība(Komercplatības) | 05.2017. - 07.2020. | 05.2017. - 07.2020. | 05.2017. - 05.2022. |
5. Programmas pārvaldības modelis
5.1. Programmas pārvaldības modeļa struktūra
Programmas sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir strukturētas Programmas pārvaldības nodrošināšana, kas paredz skaidru Programmas īstenošanā iesaistīto pušu funkciju un savstarpējās sadarbības principu definējumu. Indikatīvs programmas pārvaldības modelis ir izstrādāts, paredzot, ka Programma tiek īstenota kā vienots pasākumu kopums ar centralizētu Programmas īstenošanas pārvaldības struktūru. Detalizētu informāciju par Programmas pārvaldības modeli, kā arī piedāvāto struktūrshēmu skatīt šī konceptuālā ziņojuma 8.pielikumā.
Programmas pārvaldības modeļa ietvaros definētās struktūras un to lomas:
• ES fondu projekta uzraudzība - uzraudzības līmeņa struktūra, kuras sastāvā ir Uzraudzības komiteja, Finanšu ministrija (FM) kā Vadošā iestāde, Sadarbības iestāde (CFLA) un Atbildīgā ministrija par 5.6.1. SAM ieviešanu (KM). Šīs struktūras pamatfunkcija ir ar ES finansējuma apguvi saistīto aktivitāšu uzraudzība, lai nodrošinātu Programmas īstenošanas atbilstību saistošajiem ar Programmas īstenošanu saistītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Papildus tam, KM, kā atbildīgās ministrijas par 5.6.1. SAM ieviešanu, kompetencē ir nodrošināt Programmas īstenošanas rezultatīvo rādītāju sasniegšanas uzraudzību. Savukārt, Vadošā iestāde nodrošinās neatkarīgu projektu ieviešanas uzraudzību.
• Programmas uzraudzības grupa - vadības līmeņa struktūra, kuras sastāvā ir KM, IZM, Rīgas dome, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Programmas uzraudzības grupas kompetencē ir nodrošināt Programmas stratēģisko vadību, t.sk., bet ne tikai Programmas mērķu sasniegšanas, Programmas īstenošanas termiņu un funkciju nepārtrauktības uzraudzību.
• Padomdevēju funkcija - padomdevēju struktūra, kuras sastāvā ietilpst "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības "Latvijas Vieglatlētikas savienība" un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji. Šāda struktūra izveidota ar mērķi nodrošināt informētību par galveno iesaistīto nozaru - kultūras un sporta nozaru vajadzībām, kā arī veicinātu diskusiju par nozaru vajadzību īstenošanas iespējām Kultūras un sporta kvartālā. Šajā struktūrā ietilpstošās organizācijas sniegs atbalstu uzraudzības grupai uzraudzības procesa nodrošināšanai.
• Atbildīgā ministrija par Programmas īstenošanu - Izglītības un zinātnes ministrija kā atbildīgā iestāde par 5.6.1. SAM daļu, kuras ietvaros tiek īstenota Programma "Kultūras un sporta kvartāla izveide".
• Projektu īstenotāji - Programmas īstenošana iedalāma divos galvenajos blokos, t.i., ārpus teritorijas plānoto investīciju projekts un Kultūras un sporta kvartāla izveides projekts.
Ārpus teritorijas plānoto investīciju projekts. Kā ārpus teritorijas plānoto investīciju projekta īstenotājs jeb finansējuma saņēmējs tiek virzīta Rīgas dome. Projekta īstenotājs izvirza par Projekta īstenošanu atbildīgo Projekta vadītāju (izpildes līmeņa struktūru), kurš pastāvīgā sadarbībā ar Programmas vadības biroju nodrošina Projekta īstenošanu atbilstoši Programmas nosacījumiem. Projekta vadītājs izpildes līmeņa struktūras ietvaros sadarbojas ar Projekta īstenošanā iesaistītajām personām, t.sk. būvprojekta minimālā sastāvā un tehnisko projektu izstrādātājiem, Būvuzraudzības, Būvniecības u.c. pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīti Projekta īstenošanā. Kultūras un sporta kvartāla izveides projekts. Izvērtējot līdzšinējo līdzīga mēroga un sarežģītības projektu īstenošanas praksi, secināms, ka projektus, kuros paredzētas investīcijas valsts nekustamajā īpašumā, pēc būtības veicot neraksturīgas funkcijas, galvenokārt īsteno attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes, tomēr nepietiekamās būvniecības procesu pārzināšanas un pieredzes trūkuma dēļ nereti tiek pieļautas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas, kā rezultātā: (1) projekti netiek īstenoti saskaņā ar noteikto laika grafiku; (2) tiek pieļautas kļūdas publisko iepirkumu procesu organizēšanā; (3) tiek pieļautas kļūdas būvniecības procesa plānošanā; (4) neattiecināmās izmaksas tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem, kā rezultātā tiek samazināti finanšu līdzekļi tiešo funkciju izpildei; (5) neefektīva projektu administratīvās vadības organizācija. Lai mazinātu iepriekšminēto risku iestāšanos, nodrošinātu Programmas īstenošanu noteiktajos termiņos (t.sk., nodrošinot Daugavas stadiona sagatavošanu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem), nodrošinātu VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" kā Daugavas stadiona teritorijas pārvaldnieka (apsaimniekotāja) iesaisti Programmas īstenošanā, vienlaikus nodrošinot Daugavas stadiona funkcijas nepārtrauktību, kā arī, lai saglabātu IZM kā par sporta nozari atbildīgās ministrijas un Daugavas stadiona teritorijas īpašnieka pārraudzību pār Programmas saturisko ieviešanu, IZM ieskatā par Programmas ietvaros paredzēto valsts pārziņā esošo ES struktūrfondu projektu īstenotāju (finansējuma saņēmēju) būtu jāvirza25 VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", kam jānosaka atbildība par projektu īstenošanu noteiktajos termiņos, projektu īstenošanas atbilstību normatīvajiem aktiem, finanšu plūsmas vadību un nepārtrauktības plānošanu, risku vadību, kā arī sasniegto rezultātu ilgtspēju. Vienlaikus atzīmējams, ka ar Ministru kabineta 2015.gada 16.februāra rīkojuma Nr.78 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 1.punktu apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 122.5.pasākums paredz - Piesaistot Valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi", veikt nepieciešamās darbības Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide" īstenošanai. Tāpat atzīmējams, ka Programma paredz investīcijas ne tikai sporta, bet arī kultūras un satiksmes infrastruktūras attīstībai, kā rezultātā šī ir uzskatāma par starpnozaru Programmu. Tādejādi, lai stiprinātu Programmas īstenošanas vadības komandas kapacitāti, vēl vairāk mazinātu iepriekšminēto risku iestāšanos, kā arī, ņemot vērā Valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VAS "Valsts nekustamie īpašumi") pieredzi lielo projektu īstenošanā, vienlaikus par VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" sadarbības partneri būtu jāvirza VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kas nodrošinās ekspertu līdzdalību ar būvniecības procesu organizāciju saistītu jautājumu risināšanā Programmas īstenošanas gaitā. Atbilstoši izvirzītajam indikatīvajam pārvaldības modelim plānots šāds iespējamais atbildību sadalījums Daugavas stadiona iekšējā teritorijā plānoto investīciju projektam:
- VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" kā Programmas īstenotājs un finansējuma saņēmējs nodrošinās visu projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanu ar mērķi sasniegt izvirzītos Programmas īstenošanas rezultatīvos rādītājus.
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi" kā sadarbības partneris sniegs atbalstu VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" ar būvniecības procesu organizāciju saistītu jautājumu risināšanā, nodrošinot atbilstošas kompetences ekspertu līdzdalību (piemēram, eksperts ar būvniecību saistītu iepirkumu procedūru organizēšanā, būvinženieris, būvniecības procesa vadības eksperts u.c.).
Detalizēts VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" sadarbības modelis un ekspertu iesaistes kārtība tiks atrunāta sadarbības līgumā starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"". Pirms sadarbības līguma noslēgšanas tiks identificēti un pārrunāti iespējamie ar sadarbību saistītie riski un to mazināšanas pasākumi.
• Programmas vadītājs - uzņemas atbildību par Programmas īstenošanas operacionālo vadību un koordinēšanu, t.sk. nodrošinot sadarbību ar Rīgas domes projekta vadītāju. Programmas vadības birojs - izpildes līmeņa struktūra. Programmas vadības biroja kompetencē ir nodrošināt Programmas īstenošanas operacionālo vadību un Programmas īstenošanu atbilstoši tās mērķiem un aktivitātēm, ņemot vērā Daugavas stadiona teritorijā īstenoto funkciju nepārtrauktības nosacījumus. Programmas vadības birojs darbojas ietvarā, kas nodrošina godīgu konkurenci un samazina korupcijas riskus Programmas īstenošanas procesā. Programmas vadības biroja sastāvā ir vienības, kas var tikt nodrošinātas no IZM resora iestāžu un kapitālsabiedrību puses vai izvēlētas Publisko iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.
5.2. Programmas pārvaldības struktūru iesaiste 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanā
Programma tiek īstenota kā daļa no 5.6.1.SAM, un, kā norādīts šī dokumenta II sadaļas 2.tabulā, Programmas īstenošanas rezultātā tiks radīta pozitīva ietekme uz kopējo 5.6.1. SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.
Kā minēts II sadaļas 2.tabulā, Programmai jāsniedz ieguldījums šādu 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanā:
1. Piesaistītās privātās investīcijas atbalstāmajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas (i.5.6.1.a). Šī rezultatīvā rādītāja sasniegšanu nodrošinās apkaimes revitalizācija kopumā, ko veicinās kultūras un sporta kvartāla attīstība un kvartāla ietvaros plānoto objektu izbūve. Katra no revitalizējamām teritorijām sniegs ieguldījumu kopējā 5.6.1.SAM rezultatīvā rādītāja sasniegšanai. Plānots ka ilgtermiņā (~10 gadu periodā), pateicoties Grīziņkalna apkaimes revitalizācijai, izveidojot Kultūras un sporta kvartālu, apkaimē var tikt piesaistītas privātās investīcijas līdz 48,4 milj.EUR. Pašlaik ir apzināti potenciālie investori, kas ir apliecinājuši interesi investēt tieši Grīziņkalna apkaimē 16,5 milj. EUR, taču, ņemot vērā Grīziņkalna atrašanos Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, privāto investīciju piesaistes kontekstā nepieciešams ņemt vērā arī centra apkaimē apzināto privāto investoru interesi attiecībā uz potenciālajiem ieguldījumiem, kas mērāma 20,5 milj. EUR apmērā, veidojot kopējo uz šo brīdi apzināto privāto investīciju apjomu 37 milj. EUR apmērā. Lai nodrošinātu plānotā rezultatīvā rādītāja sasniegšanu, Kultūras ministrija kā atbildīgā ministrija par 5.6.1.SAM īstenošanu nodrošinās rezultatīvo rādītāju sasniegšanas uzraudzību, analizējot Rīgas domes sniegtos datus, savukārt Rīgas dome, īstenojot dažādus atbalsta pasākumus (piemēram, pašvaldības ieguldījumi infrastruktūrā, nodokļu atvieglojumi u.c.) veicinās privāto investoru piesaisti apkaimēs. Tādējādi paredzams, ka, turpinot īstenot atbalsta pasākumus un veicot plānotos ieguldījumus apkaimēs, uz šo brīdi apzinātais investīciju apjoms palielināsies, un līdz ar Grīziņkalna apkaimes revitalizāciju 3 gadus pēc projekta pabeigšanas tiks piesaistītas privātās investīcijas plānotajā apmērā.
2. Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa (i.5.6.1.ak (CO38). Šī rezultatīvā rādītāja plānotā vērtība (106 000 m2) tiks sasniegta, izveidojot Kultūras un sporta kvartālu Grīziņkalna apkaimē pašreizējā Daugavas stadiona teritorijā 10,6 ha platībā. Par šī rezultatīvā rādītāja sasniegšanu atbild Kultūras un sporta kvartāla izveides projekta īstenotājs, nodrošinot tā pārziņā esošā projekta(u) īstenošanu atbilstoši plānam.
3. Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās publiskās vai komercēkas pilsētās (i.5.6.1.bk (CO39)). Šī rezultatīvā rādītāja plānotā vērtība (46 358 m2) tiks sasniegta, izveidojot Programmas ietvaros paredzētos objektus:
1) Vieglatlētikas manēža (7 900 m2);
2) Multifunkcionāla halle (6 870 m2);
3) Ledus halle (7500 m2);
4) Bobsleja starta estakāde (931 m2);
5) Stadiona tribīnes (8 297 m2);
6) Park&Ride stāvparks (7 990 m2);
7) Teritorijas apsaimniekošanas un uzturēšanas infrastruktūra (6 870 m2).
Par šī rezultatīvā rādītāja sasniegšanu atbild Kultūras un sporta kvartāla izveides projekta īstenotājs, nodrošinot tā pārziņā esošā projekta(u) īstenošanu atbilstoši plānam.
4. Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto un infrastruktūras objektu skaits (i.5.6.1.c). Šī rezultatīvā rādītāja plānotā vērtība (7 objekti) tiks sasniegta, izveidojot Programmas ietvaros paredzētos objektus:
1) Vieglatlētikas manēža,
2) Multifunkcionāla halle,
3) Ledus halle,
4) Bobsleja starta estakāde,
5) Stadiona tribīnes,
6) Park&Ride stāvparks,
7) Vieglatlētikas treniņu laukums,
Par šī rezultatīvā rādītāja sasniegšanu atbild Kultūras un sporta kvartāla izveides projekta īstenotājs, nodrošinot tā pārziņā esošā projekta(u) īstenošanu atbilstoši plānam.
Kopējo 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju izpildes uzraudzību nodrošinās atbildīgā ministrija par 5.6.1. SAM ieviešanu, t.i., Kultūras ministrija.
6. Veicamie uzdevumi Programmas īstenošanas uzsākšanai
Ņemot vērā XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisi 2018.gada vasarā, kā arī, lai nodrošinātu savlaicīgu un sekmīgu Projektu īstenošanas uzsākšanu, nepieciešams veikt vairākus secīgus sagatavošanās darbus, kas saistīti ar Programmas vadības organizatoriskā ietvara izveidi, ES struktūrfondu finansējuma apguves uzsākšanu un sagatavošanos būvniecības procesa uzsākšanai (skat. Tabula Nr.8).
Tabula Nr.8 Veicamie uzdevumi Programmas īstenošanas uzsākšanai
| Nr.p.k. | Veicamais uzdevums | Atbildīgā institūcija | Uzdevuma īstenošanas termiņš |
| 1. Ar Programmas organizatoriskā ietvara izveidi saistītie uzdevumi | |||
| 1.1 | Izstrādāt un iesniegt Eiropas Komisijā notifikāciju par atbalsta pasākumiem sporta/multifunkcionālo objektu un infrastruktūras pilnveidei [ja attiecināms atbilstoši izvēlētam risinājuma variantam | Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" | 01.2016. |
| 1.2. | Programmas vadības komandas izveide | VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" sadarbībā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" | 12.2015. |
| 2. Ar ES struktūrfondu finansējuma apguves uzsākšanu saistītie uzdevumi26 | |||
| 2.1. | Programmas īstenošanas alternatīvu prezentācija Eiropas Komisijā | IZM sadarbībā ar Finanšu ministriju un KM | 09.2015. |
| 2.2. | Izstrādāt priekšlikumus 5.6.1.SAM ieviešanai, sagatavojot informatīvo ziņojumu saskaņā ar Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2013.gada 31.decembrim" noteiktajām prasībām | KM sadarbībā ar IZM | 10.2015. |
| 2.3. | Iesniegt sagatavoto priekšlikumu izvērtēšanai Finanšu ministrijā ar mērķi izvērtēt priekšlikuma atbilstību 2014. - 2020.gada ES fondu plānošanas dokumentiem (to projektiem), t.sk. priekšlikuma atbilstību valsts atbalsta normām (t.sk. par notifikācijas sagatavošanas nepieciešamību) un publisko iepirkumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī, ņemot vērā aktuālo Eiropas Komisijas viedokli par plānošanas dokumentu projektiem | KM sadarbībā ar IZM | 10.2015. |
| 2.4. | Sagatavot projektu iesniegumu administratīvo, atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritēriju aprakstu un iesniegt izvērtēšanai Uzraudzības komitejā | KM sadarbībā ar IZM | 10.2015. |
| 2.5. | Virzīt 5.6.1.SAM ieviešanas priekšlikumu saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē | KM | 11.2015. |
| 2.6. | Virzīt 5.6.1.SAM ieviešanas priekšlikumu izskatīšanai MK informatīvā ziņojuma veidā | KM | 11.2015. |
| 2.7. | Izstrādāt MK noteikumus par 5.6.1.SAM īstenošanu | KM | 10.2015. |
| 2.8. | Izsludināt MK noteikumus Valsts sekretāru sanāksmē | KM | 11.2015. |
| 2.9. | Sagatavot ES struktūrfondu projekta iesniegumu | VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", Rīgas dome | 12.2015. |
| 2.10. | Noslēgt līgumu/vienošanos par projekta īstenošanu | KM, IZM | 03.2016. |
| 3. Ar sagatavošanos būvniecības procesa uzsākšanai saistītie uzdevumi | |||
| 3.1. | Sagatavot iepirkuma dokumentāciju stadiona pārbūves būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes iepirkumam un organizēt iepirkuma procedūru | IZM, VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" | 09.2015 |
| 3.2. | Sagatavot iepirkuma dokumentāciju teritorijas inženiertehniskās izpētes iepirkumam | IZM, VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" | 01.2016. |
| 3.3. | Organizēt iepirkuma procedūru teritorijas inženiertehniskās izpētes iepirkumam | IZM, VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" | 01.2016. |
| 3.4. | Sagatavot iepirkuma dokumentāciju detālplānojuma izstrādes iepirkumam. | VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" | 11.2015. |
| 3.5. | Organizēt iepirkuma procedūru detālplānojuma izstrādes iepirkumam. | VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" | 11.2015. |
V Priekšlikumi turpmākai rīcībai
Izvērtējot Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģijā un konceptuālā ziņojuma III sadaļā norādītos potenciālos Kultūras un sporta kvartāla izveides Grīziņkalna apkaimē risinājumus (alternatīvas), kā arī, ņemot vērā faktu, ka vienīgā alternatīva, kas spēj nodrošināt XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisi 2018.gadā atjaunotā Daugavas stadionā (centrālajā arēnā), iekļaujoties noteiktajā laika grafikā, ir "A1" alternatīva27, kā arī to, ka šajā risinājuma variantā ir nepieciešams vismazākais papildu valsts budžeta finansējums, turklāt šis risinājuma variants pilnībā atbilst ar Programmas īstenošanu saistītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem, IZM par lietderīgāko atzīst tieši šo risinājuma variantu ("A1" alternatīvu). Vienlaikus jāatzīmē, ka šajā gadījumā pastāv risks, ka iepirkumu procedūras kavēšanās dēļ (piemēram, atklātu konkursu rezultātu pārsūdzības dēļ) līdz 2018.gadam var nepagūt īstenot projekta daļu attiecībā uz Daugavas stadiona centrālās arēnas sagatavošanu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku vajadzībām. Riska iestāšanās gadījumā būs jāveic nepieciešamie pasākumi Daugavas stadiona centrālās arēnas pagaidu pielāgošanai XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku vajadzībām (piemēram, izvietojot pārvietojamās tribīnes papildus skatītāju sēdvietu nodrošināšanai u.tml.).
Attiecībā uz papildus nepieciešamo valsts budžeta finansējumu Daugavas stadiona centrālā sporta laukuma (futbols un vieglatlētika) rekonstrukcijai 1 087 101,48 EUR (t.sk. PVN) apmērā28 norādāms, ka šie līdzekļi nepieciešami tikai 2018.gadā, kā rezultātā lēmums par šo līdzekļu avotu nav jāpieņem pašreizējā Programmas stadijā. Minētais jautājums izskatāms, sagatavojot valsts budžeta projektu 2018.gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām. Savukārt, lai nodrošinātu VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" kā projekta īstenotāja nepieciešamo līdzfinansējumu, ir nepieciešams palielināt VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pamatkapitāla apjomu, ieguldot Daugavas stadionu veidojošo nekustamo īpašumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kas kalpos kā nodrošinājums nepieciešamajām kredītsaistībām. Turklāt, ņemot vērā faktu, ka Daugavas stadionu veidojošo nekustamo īpašumu ieguldīšana VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pamatkapitāla nepieciešama arī sekmīgai ES struktūrfondu projektu īstenošanas nodrošināšanai (t.sk., lai nodrošinātu būvniecības procesa reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu29), darbības pamatkapitāla palielināšanai uzsākamas iespējami drīzā laikā.
Par Programmas ietvaros paredzēto valsts pārziņā esošo ES struktūrfondu projektu īstenotāju (finansējuma saņēmēju) virzāma VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions", vienlaikus par VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" sadarbības partneri virzot VAS "Valsts nekustamie īpašumi".
Lai nodrošinātu Programmas stratēģisko vadību, t.sk., bet ne tikai Programmas mērķu sasniegšanas, Programmas īstenošanas termiņu un funkciju nepārtrauktības uzraudzību, izveidojama Programmas uzraudzības grupa, kuras sastāvā iekļaujami pārstāvji30 no IZM, KM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Rīgas domes. Ar padomdevēja tiesībām Programmas uzraudzības grupā pieaicināmi biedrības "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrības "Latvijas Vieglatlētikas savienība" un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Vienlaikus jānosaka, ka konceptuālajā ziņojumā plānotās darbības tiek uzsāktas tikai pēc tam, kad kopējā 5.6.1.SAM ieguldījumu stratēģija ir saskaņota ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu, savukārt izmaksas no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem tiek attiecinātas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par 5.6.1.SAM īstenošanu. Tāpat jānosaka, ka izmaksas, kas radušās pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, pilnā apmērā priekšfinansējamas no projekta īstenotāja līdzekļiem, savukārt plānotās darbības, kas kvalificējas kā valsts atbalsts, uzsākamas pēc notifikācijas iesniegšanas un Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta pozitīva lēmuma pieņemšanas par valsts atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
PIELIKUMI
1.pielikums "A" alternatīvā paredzēto objektu saraksts
un investīciju apjoms
| Nr.p.k. | Objekts | Apraksts | Investīcijas, EUR ar PVN | Investīciju avots, EUR | 5 milj. EUR ierobežojums | ||||
| ERAF | Nacionālais līdzfinansējums | Papildus valsts budžeta finansējums | Pašu finansējums | Privātas investīcijas | |||||
| 1. | Stadions ar tribīnēm (12 000 sēdvietas) | Stadiona centrālā sporta laukuma (futbols un vieglatlētika) atjaunošana. | 1 131 018 | 1 103 868 | 27 151 | n/a31 | |||
|
Trīs tribīņu bloku būvniecība, kas sastāv no Rietumu
tribīnes būvniecības (paredzot esošās tribīnes demontāžu)
un divu papildu tribīņu bloku (Ziemeļu un Dienvidu pusē)
būvniecības (objekti Nr.2, 3 ,4).
Objektos 2, 3, 4 paredzēts izbūvēt palīgtelpas, piemēram, sanitārā mezgla izbūve, ģērbtuvju u.c. tehnisko telpu izbūve. Rietumu tribīnēs (objekts Nr.2) tiek plānotas dažādas telpas, kas var tikt izmantotas kā, piemēram, tehniskās telpas, telpas sporta federāciju vajadzībām, dažādu mākslas, sporta u.c. interešu pulciņu norises telpas, kā arī telpas Latvijas Sporta muzejam. |
10 293 863 | - | - | 10 046 755 | 247 108 | - | n/a32 | ||
| 2. | Multifunkcionāla halle
(Objekts Nr.5, 6 870 m2) |
Komandu sporta spēļu arēnas būvniecība.
Halles telpas ir paredzēts izmantot arī kultūras pasākumu vajadzībām kā, piemēram, liela mēroga slēgta tipa koncertu, izstāžu u.c. pasākumu organizēšanai. |
5 000 000 | 4 147 977 | 731 996 | - | 120 027 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 3. | Vieglatlētikas manēža (Objekts
Nr.6, 7 900 m2) |
Vieglatlētikas manēžas būvniecība.
Vieglatlētikas manēžas telpas ir paredzēts izmantot arī dažādu kultūras pasākumu vajadzībām, kā, piemēram, izstādēm. |
4 902 884 | 4 067 410 | 717 778 | - | 117 696 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 4. | Vieglatlētikas treniņu laukums (Objekts Nr.15, 10 400 m2) | Renovācijas darbi vieglatlētikas treniņu laukuma atjaunošanai. | 690 000 | 572 421 | 101 015 | - | 16 564 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 5. | Bobsleja starta estakāde (Objekts Nr.11, 931 m2) | Bobsleja starta estakādes kapitālremonts. | 818 565 | 679 078 | 119 837 | - | 19 650 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 6. | Ledus halle (Objekts Nr.7, 7 500 m2) | Multifunkcionālas ledus halles būvniecība. | 3 500 000 | 2 903 584 | 512 397 | - | 84 019 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 7. | "Park & Ride" stāvparki (Objekts Nr.6, 10 990 m2; objekts Nr.5, 6 870 m2; objekts Nr.7, 8 440 m2) u.c. auto - stāvvietas (objekti Nr.16., 17., 3 320 m2) |
"Park & Ride" stāvparku izbūve, kas
atradīsies vieglatlētikas manēžas, multifunkcionālās halles
un ledus halles zemes līmenī, nodrošinot aptuveni 1 052
autostāvvietas.
Esošo virszemes stāvvietu atjaunošana un saglabāšana. |
18 411 105 | 15 273 768 | 2 695 371 | - | 441 966 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 8. | Teritorijas inženierkomunikācijas un inženierbūves | Iekšējās teritorijas labiekārtošana, kas paredz esošo objektu un infrastruktūras demontāžu, kā arī zemes teritorijas sagatavošanu būvdarbu veikšanai. | 730 538 | 606 051 | 106 950 | - | 17 537 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| Teritorijas platībā izbūvētas jaunas, teritorijas vajadzībām atbilstošas inženierkomunikācijas (iekšējie un ārējie tīkli). | 2 659 966 | 2 206 696 | 389 417 | - | 63 854 | - | |||
| Piebraucamo ceļu un laukumu izbūve, mazo arhitektūras formu uzstādīšana un teritorijā nepieciešamo apstādījumu ierīkošana, tomēr šīs alternatīvas ietvaros netiek plānots būtisks inženierbūvju (ceļu un laukumu) pārplānojums. | 381 549 | 316 532 | 55 859 | - | 9 159 | - | |||
| Citas inženierbūves. | 500 000 | 414 798 | 73 200 | - | 12 003 | - | |||
| 9. | Komercplatību ēka, t.sk. zemes platība (Objekti Nr.8, 9), iekštelpas (Objekts Nr.2) | Noteiktas platības nodrošināšana ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām ēku būvniecībai, kas paredzētas komercplatību (piemēram, biroji, viesnīca, kafejnīcas un tml.) funkciju nodrošināšanai. | 1 500 00033 | - | - | - | - | 1 500 000 | n/a |
| 10. | Ārpus teritorijas inženierkomunikācijas un inženierbūves34 |
Ārpus teritorijas transporta plūsmas risinājumu uzlabojumi,
t.sk. Vagonu ielas atvēršana un savienošana ar Kultūras un
sporta kvartāla teritoriju.
Teritorijai piegulošo piebraucamo ceļu izbūve, mazo arhitektūras formu uzstādīšana, nepieciešamo apstādījumu un apgaismojuma ierīkošana u.c. piegulošās teritorijas labiekārtošanas darbi. |
9 127 870 | 7 758 690 | 1 369 181 | - | - | - | Ierobežojums ir attiecināms |
2.pielikums "A1" alternatīvā paredzēto objektu saraksts un investīciju apjoms
| Nr.p.k. | Objekts | Apraksts | Investīcijas bez atgūstamā PVN kopā, EUR | Investīciju avots, EUR | 5 milj. EUR ierobežojums | ||||
| ERAF | Nacionālais līdzfinansējums | Papildus valsts budžeta finansējums | Pašu finansējums | Privātas investīcijas | |||||
| 1. | Stadions ar tribīnēm (10 000 sēdvietas) | Stadiona centrālā sporta laukuma (futbols un vieglatlētika) atjaunošana. | 934 726 | 0 | 0 | 898 431 | 36 295 | n/a | |
|
Rietumu tribīnes (objekts Nr.2, 2a) pārbūve, izveidojot
papildu pagarinājumus Ziemeļu un Dienvidu pusēs (objekti
Nr.3, 4). Tribīņu pagarinājumu konstrukcija tiks
nodrošināta ar jumtu un palīgtelpām.
Ņemot vērā ERAF noteikto maza mēroga infrastruktūras objektu 5 milj. EUR būvniecības izmaksu ierobežojumu un nepieciešamās investīcijas tribīņu pagarinājuma izbūvē, Programmā netiek paredzētas investīcijas Rietumu tribīnes pilnīgai atjaunošanai, bet gan tik lielā mērā, cik nepieciešams, lai tribīne varētu pildīt paredzētās funkcijas. |
4 132 231 | 3 376 012 | 595 767 | 0 | 160 452 | - | Ierobežojums ir attiecināms | ||
| 2. | Multifunkcionāla halle (Objekts Nr.5, 6 870 m2) |
Komandu sporta spēļu arēnas būvniecība.
Halles telpas ir paredzēts izmantot arī kultūras pasākumu vajadzībām kā, piemēram, liela mēroga slēgta tipa koncertu, izstāžu u.c. pasākumu organizēšanai. |
4 132 231 | 3 376 012 | 595 767 | 0 | 160 452 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 3. | Vieglatlētikas manēža (Objekts Nr.6, 7 900 m2) |
Vieglatlētikas manēžas būvniecība.
Vieglatlētikas manēžas telpas ir paredzēts izmantot arī dažādu kultūras pasākumu vajadzībām, kā, piemēram, izstādēm. |
4 051 970 | 3 310 439 | 584 195 | 0 | 157 336 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 4. | Vieglatlētikas treniņu laukums (Objekts Nr.15, 10 400 m2) | Renovācijas darbi vieglatlētikas treniņu laukuma atjaunošanai. | 570 248 | 465 890 | 82 216 | 0 | 22 142 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 5. | Bobsleja starta estakāde (Objekts Nr.11, 931 m2) | Bobsleja starta estakādes kapitālremonts. | 676 500 | 552 697 | 97 535 | 0 | 26 268 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 6. | Ledus halle (Objekts Nr.7, 7 500 m2) | Multifunkcionālas ledus halles būvniecība. | 2 892 562 | 2 363 209 | 417 037 | 0 | 112 317 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 7. | "Park & Ride" stāvparks (Objekts Nr.6, 7 990 m2) | "Park & Ride" stāvparka izbūve, kas atradīsies vieglatlētikas manēžas zemes līmenī. | 4 132 231 | 3 376 012 | 595 767 | 0 | 160 452 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 8. | Teritorijas inženierkomunikācijas un inženierbūves | Teritorijas apsaimniekošanas un uzturēšanas infrastruktūra (Objekts Nr.5, 6 870 m2) | 4 008 264 | 3 274 732 | 577 894 | - | 155 639 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| Teritorijas izmantošanas vajadzībām nepieciešamās publiskās infrastruktūras jaudas paaugstināšana | 3 801 653 | 3 105 931 | 548 106 | 0,00 | 147 616 | - | |||
| Inženierkomunikāciju koridora izbūve teritorijā | 4 132 231 | 3 376 012 | 595 767 | 0,00 | 160 452 | - | |||
| Teritorijas labiekārtošanas un virszemes inženierbūvju izbūve | 3 367 513 | 2 751 241 | 485 513 | 0,00 | 130 759 | - | |||
| 9. | Komercplatību ēka, t.sk. zemes platība (Objekti Nr.8, 9), iekštelpas (Objekts Nr.2) | Noteiktas platības nodrošināšana ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām ēku būvniecībai, kas paredzētas komercplatību (piemēram, biroji, viesnīca, kafejnīcas un tml.) funkciju nodrošināšanai. | 1 239 669 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 239 669 | n/a |
| 10. | Ārpus teritorijas inženierkomunikācijas un inženierbūves |
Ārpus teritorijas transporta plūsmas risinājumu uzlabojumi,
t.sk. Vagonu ielas atvēršana un savienošana ar Kultūras un
sporta kvartāla teritoriju.
Teritorijai piegulošo piebraucamo ceļu izbūve, mazo arhitektūras formu uzstādīšana, nepieciešamo apstādījumu un apgaismojuma ierīkošana u.c. piegulošās teritorijas labiekārtošanas darbi. |
10 000 000 | 8 500 000 | 1 500 000 | - | - | - | Ierobežojums ir attiecināms |
3.pielikums "B" alternatīvā paredzēto objektu saraksts un investīciju apjoms
| Nr.p.k. | Objekts | Apraksts | Investīcijas, EUR ar PVN | Investīciju avots, EUR | 5 milj. EUR ierobežojums | ||||
| ERAF | Nacionālais līdzfinansējums | Papildus valsts budžeta finansējums | Pašu finansējums | Privātas investīcijas | |||||
| 1. | Amfiteātra tipa stadions (12 000 skatītāju sēdvietas) | Stadiona centrālā sporta laukuma (futbols un vieglatlētika) atjaunošana. | 1 131 018 | 1 086 597 | 44 421 | n/a35 | |||
|
Tribīnēs paredzēts izbūvēt palīgtelpas, piemēram, sanitārā
mezgla izbūve, ģērbtuvju u.c. tehnisko telpu izbūve.
Tribīnes paredzēts izbūvēt vismaz sešas plūsmas organizācijas vietas jeb ejas. |
8 067 532 | - | - | 7 750 675 | 316 857 | - | n/a36 | ||
| 2. | Multifunkcionāla halle (Objekts Nr.4, 10 600 m2) |
Komandu sporta spēļu arēnas būvniecība
Halles telpas ir paredzēts izmantot arī kultūras pasākumu vajadzībām kā, piemēram, liela mēroga slēgta tipa koncertu, izstāžu u.c. pasākumu organizēšanai. |
5 000 000 | 4 083 079 | 720 543 | - | 196 378 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 3. | Vieglatlētikas manēža (Objekts Nr.5, 7 980 m2) |
Vieglatlētikas manēžas būvniecība.
Vieglatlētikas manēžas telpas ir paredzēts izmantot arī dažādu kultūras pasākumu vajadzībām, kā, piemēram, izstādēm. |
4 952 533 | 4 044 317 | 713 703 | - | 194 514 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 4. | Vieglatlētikas treniņu laukums (Objekts Nr.2, 10, 15 100 m2) | Renovācijas darbi vieglatlētikas treniņu laukuma atjaunošanai. | 1 000 000 | 816 616 | 144 109 | - | 39 276 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 5. | Bobsleja starta estakāde (Objekts Nr.11, 931 m2) | Bobsleja starta estakādes kapitālremonts. | 818 565 | 668 453 | 117 962 | - | 32 150 | - | Ierobežojums ir attiecināms |
| 6. | Ledus halle (Objekts Nr.3, 6 220 m2) | Multifunkcionālas ledus halles būvniecība. | 3 500 000 | - | - | - | - | 3 500 000 | Ierobežojums ir attiecināms |
| 7. | "Park & Ride" stāvparki (Objekts Nr.5, 7 350 m2; objekts Nr.1, 26 130 m2) u.c. autostāvvietas (objekti Nr.11., 12., 3 320 m2) |
"Park & Ride" stāvparku izbūve, kas
atradīsies sporta manēžas un stadiona zemes līmenī,
nodrošinot aptuveni 1 339 autostāvvietas.
Esošo virszemes stāvvietu atjaunošana un saglabāšana. |
24 713 996 |
20 181 838 |
3 561 501 |
- |
970 658 |
- |
Ierobežojums ir attiecināms |
| 8. | Teritorijas inženierkomunikācijas un inženierbūves | Iekšējās teritorijas labiekārtošana, t.sk. esošo objektu un infrastruktūras demontāža, kā arī zemes teritorijas sagatavošana būvdarbu veikšanai. |
730 538 |
596 568 |
105 277 |
- |
28 692 |
- |
Ierobežojums ir attiecināms |
| Izbūvētas jaunas, teritorijas vajadzībām atbilstošas inženierkomunikācijas (iekšējie un ārējie tīkli). |
4 330 834 |
3 536 627 |
624 111 |
- |
170 096 |
- |
|||
|
Piebraucamo ceļu un laukumu izbūve, mazo arhitektūras formu
uzstādīšana un teritorijā nepieciešamo apstādījumu
ierīkošana.
Jaunas ielas izveide teritorijas iekšienē (starp objektu Nr.1 un objektiem Nr.3, 4, 5). |
466 153 |
380 667 |
67 177 |
- |
18 308 |
- |
|||
| Citas inženierbūves. |
500 000 |
408 308 |
72 054 |
- |
19 638 |
- |
|||
| 9. | Komercplatības un citas ēkas (Objekti Nr.1, 3, 5) |
Komercplatību izbūvei paredzētas platības teritorijā pa
perimetru ap stadiona un vieglatlētikas manēžas zemes
līmenī izbūvētajām autostāvvietām. Papildus komercplatības
paredzēts izbūvēt ledus halles telpās.
Zemes līmenī paredzētas platības Latvijas Sporta muzejam, federācijām, sporta organizācijām, izstāžu zālēm, galerijām, sporta un kultūras interešu pulciņu, interešu izglītības pulciņu u.tml. funkciju nodrošināšanai. |
1 500 00037 |
- |
- |
- |
- |
1 500 000 |
n/a |
| 10. | Ārpus teritorijas inženierkomunikācijas un inženierbūves38 |
Ārpus teritorijas transporta plūsmas risinājumu uzlabojumi,
t.sk. Vagonu ielas atvēršana un savienošana ar Kultūras un
sporta kvartāla teritoriju.
Teritorijai piegulošo piebraucamo ceļu izbūve, mazo arhitektūras formu uzstādīšana, nepieciešamo apstādījumu un apgaismojuma ierīkošana u.c. piegulošās teritorijas labiekārtošanas darbi. |
5 000 000 | 4 250 000 | 750 000 | - | - | - | Ierobežojums ir attiecināms |
4.pielikums "A1" alternatīvas finansējuma avoti Daugavas stadiona iekšējā teritorijā, ja PVN ir attiecināms
| Nr. | Izmaksu pozīcija | A1alternatīva (10 00039 skatītāju tribīnes) | Paskaidrojums | ||||||||
| Investīcijas ar PVN kopā, EUR | Investīcijas bez atgūstamā PVN kopā, EUR | Finansējuma avots EUR | Privātās investīcijas | Atgūstamais PVN | Ieguldījums pamatkapitālā40 | ||||||
| ERAF | Nacionālais līdzfinansējums41 | Papildu valsts budžeta finansējums42 | Pašu finansējums43 | ||||||||
| 1 | Programmas vadības organizācijas un ekspertu atalgojums un pakalpojumi | 3 500 000,00 | 3 500 000,00 | 2 859 482,31 | 504 614,53 | 0,00 | 135 903,16 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | |
| 2 |
Objekti, t.sk. 44
1. Multifunkcionāla halle 2. Vieglatlētikas manēža 3. Vieglatlētikas treniņu laukums 4. Bobsleja starta estakāde 5. Ledus halle 6. Komercplatību ēka |
16 411 448,90 | 16 151 118,32 | 12 182 578,40 | 2 149 866,78 | 0,00 | 579 003,73 | 1 239 669,42 | 260 330,58 | 0,00 | |
| 3 |
Stadiona tribīnes |
5 000 000,00 | 5 000 000,00 | 4 084 974,73 | 720 877,89 | 0,00 | 194 147,37 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | |
| 4 |
Stadiona centrālais sporta laukums |
1 131 018,32 | 1 131 018,32 | 0,00 | 0,00 | 1 087 101,48 | 43 916,85 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | |
| 5 |
Autostāvvietas |
5 000 000,00 | 5 000 000,00 | 4 084 974,73 | 720 877,89 | 0,00 | 194 147,37 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | |
| 6 |
Teritorijas apsaimniekošanas un uzturēšanas infrastruktūra |
4 850 000,00 | 4 850 000,00 | 3 962 425,49 | 699 251,56 | 0,00 | 188 322,95 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | |
| 7 |
Inženierkomunikāciju koridora izbūve teritorijā |
5 000 000,00 | 5 000 000,00 | 4 084 974,73 | 720 877,89 | 0,00 | 194 147,37 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | |
| 8 |
Teritorijas labiekārtošanas un virszemes inženierbūvju izbūve |
528 749,41 | 528 749,41 | 431 985,60 | 76 232,75 | 0,00 | 20 531,06 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | |
| 9 |
Teritorijas izmantošanas vajadzībām nepieciešamās publiskās infrastruktūras jaudas paaugstināšana |
0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | |
| 10 |
Kopā Daugavas stadiona iekšējā teritorijā (izņemot ieguldījumus pamatkapitālā) |
41 421 216,64 | 41 160 886,06 | 31 691 396,00 | 5 592 599,29 | 1 087 101,48 | 1 550 119,87 | 1 239 669,42 | 260 330,58 | 0,00 | 1+2+3+4 +5+6+7 +8+9 |
| 11 |
Nepieciešamais pašu finansējuma piesaistes nodrošinājums45 |
1 000 000,00 | 1 000 000,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 1 000 000,00 | |
| 12 |
Kopējais publiskā finansējuma apjoms46 |
39 371 096,77 | 39 371 096,77 | 31 691 396,00 | 5 592 599,29 | 1 087 101,48 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 1 000 000,00 | |
| 13 |
Kopējais investīciju apjoms (t.sk. privātās investīcijas un pašu finansējums)47 |
42 421 216,64 | 42 160 886,06 | 31 691 396,00 | 5 592 599,29 | 1 087 101,48 | 1 550 119,87 | 1 239 669,42 | 260 330,58 | 1 000 000,00 | |
5.pielikums "A1" alternatīvas finansējuma avoti Daugavas stadiona iekšējā teritorijā, ja PVN ir neattiecināms48
| Nr. | Izmaksu pozīcija | A1alternatīva (10 00049 skatītāju tribīnes) | Paskaidrojums | ||||||||
| Investīcijas ar PVN kopā, EUR | Investīcijas bez atgūstamā PVN kopā, EUR | Finansējuma avots EUR | Privātās investīcijas | Atgūstamais PVN | Ieguldījums pamatkapitālā50 | ||||||
| ERAF | Nacionālais līdzfinansējums51 | Papildu valsts budžeta finansējums52 | Pašu finansējums53 | ||||||||
| 1 |
Programmas vadības organizācijas un ekspertu atalgojums un pakalpojumi |
3 500 000,00 | 2 892 561,98 | 2 363 208,52 | 417 036,80 | 0,00 | 112 316,66 | 0,00 | 607 438,02 | 0,00 | |
| 2 |
Objekti, t.sk. 54
1. Multifunkcionāla halle 2. Vieglatlētikas manēža 3. Vieglatlētikas treniņu laukums 4. Bobsleja starta estakāde 5. Ledus halle 6. Komercplatību ēka |
16 411 448,90 | 13 563 180,91 | 10 068 246,61 | 1 776 749,40 | 0,00 | 478 515,48 | 1 239 669,42 | 2 848 267,99 | 0,00 | |
| 3 | Stadiona tribīnes | 5 000 000,00 | 4 132 231,40 | 3 376 012,18 | 595 766,85 | 0,00 | 160 452,37 | 0,00 | 867 768,60 | 0,00 | |
| 4 | Stadiona centrālais sporta laukums | 1 131 018,32 | 934 725,89 | 0,00 | 0,00 | 898 430,97 | 36 294,92 | 0,00 | 196 292,44 | 0,00 | |
| 5 | Autostāvvietas | 5 000 000,00 | 4 132 231,40 | 3 376 012,18 | 595 766,85 | 0,00 | 160 452,37 | 0,00 | 867 768,60 | 0,00 | |
| 6 | Teritorijas apsaimniekošanas un uzturēšanas infrastruktūra | 4 850 000,00 | 4 008 264,46 | 3 274 731,81 | 577 893,85 | 0,00 | 155 638,80 | 0,00 | 841 735,54 | 0,00 | |
| 7 | Inženierkomunikāciju koridora izbūve teritorijā | 5 000 000,00 | 4 132 231,40 | 3 376 012,18 | 595 766,85 | 0,00 | 160 452,37 | 0,00 | 867 768,60 | 0,00 | |
| 8 | Teritorijas labiekārtošanas un virszemes inženierbūvju izbūve | 4 074 691,06 | 3 367 513,27 | 2 751 241,33 | 485 513,18 | 0,00 | 130 758,77 | 0,00 | 707 177,79 | 0,00 | |
| 9 | Teritorijas izmantošanas vajadzībām nepieciešamās publiskās infrastruktūras jaudas paaugstināšana | 4 600 000,00 | 3 801 652,89 | 3 105 931,20 | 548 105,51 | 0,00 | 147 616,18 | 0,00 | 798 347,11 | 0,00 | |
| 10 | Kopā Daugavas stadiona iekšējā teritorijā (izņemot ieguldījumus pamatkapitālā) | 49 567 158,28 | 40 964 593,62 | 31 691 396,00 | 5 592 599,29 | 898 430,97 | 1 542 497,93 | 1 239 669,42 | 8 602 564,66 | 0,00 | 1+2+3+ 4+5+6+7 +8+9 |
| 11 | Nepieciešamais pašu finansējuma piesaistes nodrošinājums | 1 000 000,00 | 1 000 000,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 1 000 000,00 | |
| 12 | Kopējais publiskā finansējuma apjoms55 | 39 182 426,27 | 39 182 426,27 | 31 691 396,00 | 5 592 599,29 | 898 430,97 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 1 000 000,00 | |
| 13 | Kopējais investīciju apjoms (t.sk. privātās investīcijas un pašu finansējums) | 50 567 158,28 | 41 964 593,62 | 31 691 396,00 | 5 592 599,29 | 898 430,97 | 1 542 497,93 | 1 239 669,42 | 8 602 564,66 | 1 000 000,00 | |
6.pielikums "A1" alternatīvas finansējuma avoti ārpus teritorijas inženierbūvēs un inženierkomunikācijās
| Izmaksu pozīcija | A1 alternatīva (10 00056 skatītāju tribīnes) | ||||||
| Investīcijas ar PVN kopā, EUR | Finansējuma avots EUR | ||||||
| ERAF | Nacionālais līdzfinansējums57 | Papildu valsts budžeta finansējums | Pašu finansējums58 | Privātās investīcijas | Ieguldījums pamatkapitālā59 | ||
| Ārpus teritorijas inženierbūves un inženierkomunikācijas | 10 000 000,00 | 8 500 000,00 | 1 500 000,00 | - | - | - | - |
| Kopējais publiskā finansējuma apjoms | 10 000 000,00 | 8 500 000,00 | 1 500 000,00 | - | - | - | - |
| Kopējais investīciju apjoms (t.sk. privātās investīcijas un pašu finansējums) | 10 000 000,0060 | 8 500 000,00 | 1 500 000,00 | - | - | - | - |
7.pielikums "A1" alternatīvas īstenošanas laika plāns61
8.pielikums Programmas pārvaldības modelis*
* Šis ir pārvaldības modeļa priekšlikums, kas tiks precizēts struktūrfondu projektu pieteikuma sagatavošanas laikā. Pašlaik projekta pārvaldības modelī ir iekļauts programmas vadības birojs ar indikatīvu iespējamo projektu vadītāju skaitu, kas var tikt mērogots (palielināts vai samazināts) pēc nepieciešamības, pieņemot lēmumu par Kultūras un sporta kvartāla izveides procesā īstenojamo projektu skaitu.
1 Programmas īstenošana ir saskaņā ar ilgtermiņa attīstības mērķi, jo Kultūras un sporta kvartālā tiks izveidots multifunkcionāls pilsētas stadions.
2 A1 alternatīva
3 Augšiela 1, Rīgā (Daugavas stadions) ir iekļauta Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam Investīciju plāna 2014.-2016.gadam degradēto objektu sarakstā.
4 A1 alternatīva, pieņemot, ka PVN ir atgūstams, un tā nav attiecināma izmaksu pozīcija.
5 A1 alternatīva
6 Plānotā vērtība 2023.gadā
7 5.6.1. SAM kopējais sasniedzamais rādītājs attiecībā uz piesaistītajām privātajām investīcijām 3 gadus pēc projekta pabeigšanas ir 60 milj. EUR, kas sasniedzams, revitalizējot visas 5.6.1. SAM ietvaros attīstāmās teritorijas. Katra no revitalizējamām teritorijām sniegs ieguldījumu kopējā rezultatīvā rādītāja sasniegšanai. Plānots, ka ilgtermiņā (~10 gadu periodā), pateicoties Grīziņkalna apkaimes revitalizācijai, izveidojot Kultūras un sporta kvartālu, apkaimē var tikt piesaistītas privātās investīcijas līdz 48,4 milj. EUR. Pašlaik ir apzināti potenciālie investori, kas ir apliecinājuši interesi investēt tieši Grīziņkalna apkaimē 16,5 milj. EUR, taču, ņemot vērā Grīziņkalna atrašanos Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, privāto investīciju piesaistes kontekstā nepieciešams ņemt vērā arī centra apkaimē apzināto privāto investoru interesi attiecībā uz potenciālajiem ieguldījumiem, kas mērāma 20,5 milj. EUR apmērā, veidojot kopējo uz šo brīdi apzināto privāto investīciju apjomu 37 milj. EUR apmērā. Kultūras ministrija kā atbildīgā ministrija par 5.6.1. SAM īstenošanu nodrošinās rezultatīvo rādītāju izpildes uzraudzību, savukārt Rīgas dome, īstenojot dažādus atbalsta pasākumus (piemēram, pašvaldības ieguldījumi infrastruktūrā, nodokļu atvieglojumi u.c.) veicinās privāto investoru piesaisti apkaimēs. Tādējādi paredzams, ka pašreiz bez konkrētiem atbalsta pasākumiem apzinātais investīciju apjoms palielināsies, un līdz ar Grīziņkalna apkaimes revitalizāciju 3 gadus pēc projekta pabeigšanas tiks piesaistītas privātās investīcijas plānotajā apmērā.
8 Finansējuma apjoms, kas tiek segts no finansējuma avota, kas nav pielīdzināms valsts atbalstam, t.i., no projekta īstenotāja aizņemtā kapitāla.
9 4., 5. un 6.pielikumā atspoguļota aktuālā informācija par "A1" alternatīvas finansējuma avotiem, kas aktualizēta pēc MK 2015.gada 11.augusta sēdes, kuras laikā tika izskatīts konceptuālais ziņojums "Par Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas revitalizācijas programmas "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" īstenošanu", pamatojoties uz konceptuālā ziņojuma saskaņošanas procesā ar Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju saņemtajiem komentāriem, kā arī ņemot vērā 2015.gada 16.septembra tikšanās ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu un 2015.gada 17.septembra tikšanās ar Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta laikā iegūto informāciju. A1 alternatīvas finansējuma avoti ir apskatīti arī gadījumam, ja PVN nav attiecināma izmaksu pozīcija (gadījumā, ja PVN ir atgūstams).
10 Finansējuma apjoms, kas tiek segts no finansējuma avota, kas nav pielīdzināms valsts atbalstam, t.i., no projekta īstenotāja aizņemtā kapitāla.
11 Finansējuma apjoms, kas tiek segts no finansējuma avota, kas nav pielīdzināms valsts atbalstam, t.i., no projekta īstenotāja aizņemtā kapitāla.
12 Aprēķinos tiek izmantotas investīciju izmaksas bez PVN, pieņemot situāciju, ka PVN ir atgūstams. Investīciju izmaksām netiek pieskaitītas privātās investīcijas (komercplatību ēka).
13 Valsts atbalsta maksājami ir veicami vairākās daļās, kā rezultātā valsts atbalsta maksimālā pieļaujamā intensitāte tiek aprēķināta, pamatojoties uz diskontētajām vērtībām (t.i. investīciju izmaksām, neto saimnieciskās darbības peļņu un atlikušo vērtību).
14 Investīciju izmaksām tiek pieskaitītas programmas vadības organizācijas un ekspertu atalgojuma un pakalpojumu izmaksas. Investīciju izmaksām netiek pieskaitītas privātās investīcijas (komercplatību ēka).
15 Kopā Daugavas stadiona iekšējā teritorijā, izņemot privātās investīcijas bez PVN 1 239 669,42.
16 Diskonta likme netiek piemērota, jo investīciju izmaksas radīsies tuvāko 12 mēnešu laikā.
17 Valsts atbalsta maksimālā pieļaujamā summa (diskontētā)
18 Attiecināmās izmaksas (diskontētās) sporta un daudzfunkcionālajai atpūtas infrastruktūrai un vietējai infrastruktūrai un izmaksas finansējuma piesaistes nodrošinājumam.
19 Kopā sporta un daudzfunkcionālajai atpūtas infrastruktūrai un vietējai infrastruktūrai diskontētā neto saimnieciskās darbības peļņa un atlikusī vērtība.
20 Izvērtējot aizņēmuma nepieciešamību, nepieciešams stiprināt VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" bilanci, palielinot pamatkapitāla apjomu un ieguldot Daugavas stadionu veidojošo nekustamo īpašumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kas kalpos kā nodrošinājums potenciālajām kredītsaistībām.
21 Detalizētu veicamo darbu sarakstu skatīt 7.pielikumā.
22 Īstenošanas laiks, iekļaujot iepirkumu procedūru norisi un periodiskus pārrāvumus objektu būvniecībā
23 T.sk. Teritorijas apsaimniekošanas un uzturēšanas infrastruktūra, Teritorijas labiekārtošanas un virszemes inženierbūvju izbūve, Teritorijas izmantošanas vajadzībām nepieciešamās publiskās infrastruktūras jaudas paaugstināšana
24 Pašlaik norit tiesvedības process par ledus halles nomas līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Paredzams, ka tiesvedības process var ilgt 5 gadus, kā rezultātā Attiecībā uz "B" alternatīvu ir identificēts augstas iestāšanās varbūtības risks, ka nebūs iespējams izbūvēt stadionu līdz 2020.gadam.
25 Ņemot vērā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 1.panta 2.punktā noteikto, ka finansējuma saņēmējs ir persona, kuras projekta iesniegums ir apstiprināts minētajā likumā noteiktajā kārtībā, šobrīd VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" juridiski nevar tikt nosaukta kā finansējuma saņēmējs.
26 Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" papildinājuma 1.pielikums "Indikatīvs Specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieviešanas laika grafiks un finansējums", Finanšu ministrija, 2015.gads. Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2013.gada 31.decembrim", Finanšu ministrija, 2014.gada 11.marts.
27 Tiek pieņemts, ka Programmas īstenošana norisinās bez sarežģījumiem saskaņā ar laika grafiku.
28 Precīzs papildus nepieciešamo līdzekļu apmērs būs zināms pēc publiskā iepirkumu procedūras.
29 Piemēram, saskaņā ar Būvniecības likuma 19.panta trešo daļu tieši būves īpašnieks ir atbildīgs par normatīvajiem aktiem atbilstoša būvprojekta izstrādātāja, būveksperta, būvdarbu veicēja un būvuzrauga izvēli.
30 Ņemot vērā faktu, ka Finanšu ministrijai kā ES fondu vadošajai iestādei jānodrošina neatkarīga projektu ieviešanas uzraudzība, Finanšu ministrijas pārstāvis Programmas uzraudzības grupā netiek iekļauts.
31Stadiona izbūve netiek līdzfinansēta no ERAF 5.6.1.SAM ietvaros, kā rezultātā ierobežojums nav attiecināms.
32Stadiona izbūve netiek līdzfinansēta no ERAF 5.6.1. SAM ietvaros, kā rezultātā ierobežojums nav attiecināms.
33 Privātās investīcijas. Privātā kapitāla piesaistei tiks organizētas nepieciešamās procedūras.
34 Rīgas domes īstenotais projekts.
35 Stadiona izbūve netiek līdzfinansēta no ERAF 5.6.1.SAM ietvaros, kā rezultātā ierobežojums nav attiecināms.
36 Stadiona izbūve netiek līdzfinansēta no ERAF 5.6.1.SAM ietvaros, kā rezultātā ierobežojums nav attiecināms.
37 Privātās investīcijas. Privātā kapitāla piesaistei tiks organizētas nepieciešamās procedūras.
38 Rīgas domes īstenotais projekts.
39 Ieskaitot esošās skatītāju tribīnes.
40 Pieņemot, ka, lai saņemtu aizdevumu no kredītiestādes, kā nodrošinājumu ir jāveic ieguldījums pamatkapitālā. Pamatkapitāla pieaugums tiek plānots, ieguldot Daugavas stadiona pamatkapitālā nekustamo īpašumu (zeme, ēkas). Lai noteiktu precīzu pamatkapitāla pieauguma apjomu, nepieciešams noteikt nekustamā īpašuma vērtību. Ieguldījuma pamatkapitālā apjoms ņemams vērā, nosakot kopējo publiskā finansējuma summu valsts atbalsta kontekstā. Ieguldījuma pamatkapitālā apjoms pēc novērtēšanas var tikt precizēts, ievērojot, ka ieguldījuma pamatkapitālā apjoms ņemams vērā, nosakot kopējo publiskā finansējuma summu valsts atbalsta kontekstā, kā arī to, ka nekustamā īpašuma novērtēšana vēl nav veikta un precīzs ieguldījuma pamatkapitālā apjoms šobrīd nav zināms.
41 5.6.1 SAM ietvaros plānoto ERAF ieguldījumu līdzfinansējums 15% apmērā.
42 Papildu nepieciešamais finansējums aktivitātēm, kas netiek atbalstītas 5.6.1. SAM ietvaros un netiks finansētas no ERAF
43 Finansējuma apjoms, kas tiek segts no finansējuma avota, kas nav pielīdzināms valsts atbalstam, t.i., no projekta īstenotāja aizņemtā kapitāla. Pašu finansējuma apjoms ņemams vērā, nosakot kopējās izmaksas vienam projektam.
44 Detalizētu izmaksu sadalījumu pa objektiem skatīt 2.pielikumā.
45 Aprēķins veikti, summējot vērtības horizontāli.
46 Aprēķins veikti, summējot vērtības horizontāli. Kopējā publiskā finansējuma apjomā neietilpst PVN, kurš ir atgūstams.
47 Aprēķins veikti, summējot vērtības horizontāli.
48 Ņemot vērā to, ka par Programmas īstenotāju tiek virzīta VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", A1 alternatīvas finansējuma sadalījums tiek izvērtēts arī gadījumā, ja PVN ir atgūstams. Šāda pieeja dod iespēju veikt lielākus ieguldījumus inženierkomunikāciju koridora izbūvē teritorijā, teritorijas labiekārtošanas un virszemes inženierbūvju izbūvē un teritorijas izmantošanas vajadzībām nepieciešamās publiskās infrastruktūras jaudas paaugstināšanā, tādējādi stimulējot Programmas revitalizācijas efektu.
49 Ieskaitot esošās skatītāju tribīnes.
50 Pieņemot, ka, lai saņemtu aizdevumu no kredītiestādes, kā nodrošinājumu ir jāveic ieguldījums pamatkapitālā. Pamatkapitāla pieaugums tiek plānots, ieguldot Daugavas stadiona pamatkapitālā nekustamo īpašumu (zeme, ēkas). Lai noteiktu precīzu pamatkapitāla pieauguma apjomu, nepieciešams noteikt nekustamā īpašuma vērtību. Ieguldījuma pamatkapitālā apjoms ņemams vērā, nosakot kopējo publiskā finansējuma summu valsts atbalsta kontekstā. Ieguldījuma pamatkapitālā apjoms pēc novērtēšanas var tikt precizēts, ievērojot, ka ieguldījuma pamatkapitālā apjoms ņemams vērā, nosakot kopējo publiskā finansējuma summu valsts atbalsta kontekstā, kā arī to, ka nekustamā īpašuma novērtēšana vēl nav veikta un precīzs ieguldījuma pamatkapitālā apjoms šobrīd nav zināms.
51 5.6.1 SAM ietvaros plānoto ERAF ieguldījumu līdzfinansējums 15% apmērā.
52 Papildu nepieciešamais finansējums aktivitātēm, kas netiek atbalstītas 5.6.1. SAM ietvaros un netiks finansētas no ERAF
53 Finansējuma apjoms, kas tiek segts no finansējuma avota, kas nav pielīdzināms valsts atbalstam, t.i., no projekta īstenotāja aizņemtā kapitāla. Pašu finansējuma apjoms ņemams vērā, nosakot kopējās izmaksas vienam projektam.
54 Detalizētu izmaksu sadalījumu pa objektiem skatīt 2.pielikumā.
55 Kopējā publiskā finansējuma apjomā neietilpst PVN, kas ir atgūstams.
56 Ieskaitot esošās skatītāju tribīnes.
57 5.6.1 SAM ietvaros plānoto ERAF ieguldījumu līdzfinansējums 15% apmērā.
58 Finansējuma apjoms, kas tiek segts no finansējuma avota, kas nav pielīdzināms valsts atbalstam, t.i., no projekta īstenotāja aizņemtā kapitāla. Pašu finansējuma apjoms ņemams vērā, nosakot kopējās izmaksas vienam projektam.
59 Pieņemot, ka, lai saņemtu aizdevumu no kredītiestādes, kā nodrošinājumu ir jāveic ieguldījums pamatkapitālā, lai saņemtu aizdevumu no kredītiestādes. Pamatkapitāla pieaugums tiek plānots, ieguldot Daugavas stadiona pamatkapitālā nekustamo īpašumu (zeme, ēkas). Lai noteiktu precīzu pamatkapitāla pieauguma apjomu, nepieciešams noteikt nekustamā īpašuma vērtību. Ieguldījuma pamatkapitālā apjoms ņemams vērā, nosakot kopējo publiskā finansējuma summu valsts atbalsta kontekstā. Ieguldījuma pamatkapitālā apjoms pēc novērtēšanas var tikt precizēts, ievērojot, ka ieguldījuma pamatkapitālā apjoms ņemams vērā, nosakot kopējo publiskā finansējuma summu valsts atbalsta kontekstā, kā arī to, ka nekustamā īpašuma novērtēšana vēl nav veikta un precīzs ieguldījuma pamatkapitālā apjoms šobrīd nav zināms.
60 Plānojot Ārpus teritorijas inženierbūvju un inženierkomunikāciju izbūvi un finansējuma apguvi, nepieciešams nodrošināt 5 milj.EUR ieguldījumu apmēra ierobežojuma ievērošanu attiecībā uz ieguldījumiem maza mēroga infrastruktūrā un ņemot vērā, ka 5.6.1. SAM ietvaros nav pieļaujama projektu dalīšana, lai apietu DP noteikto 5 milj.EUR ierobežojumu.
61 Gadījumā, ja tribīņu pārbūves process uzsākams bez detalizētas teritorijas inženierkomunikāciju izpētes, laika plāna aktivitāte Nr. 10.1. tiks īstenota vēlāk.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
 |
 |
 |
 |