Tiesību akts: zaudējis spēku
Attēlotā redakcija: 01.01.2022. - 30.04.2023. / Vēsturiskā
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 395

Rīgā 2015. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 34 35. §)
Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam
Izdoti saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
30.2 panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu (turpmāk – komersants) kvalifikācijas kritērijus un kārtību, kādā komersants var iegūt tiesības uz samazinātu līdzdalību tā izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam vai atteikties no minētajām tiesībām.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. komersanta pievienotā bruto vērtība – summa pēc ražošanas faktoru izmaksām, no kuras ir atskaitīti netiešie nodokļi un kurai pieskaitītas saņemtās subsīdijas;

2.2. elektroenerģijas izmaksu īpatsvars pievienotajā bruto vērtībā (elektroenerģijas izmaksu intensitāte) – elektroenerģijas izmaksu konkrēta daļa pievienotajā bruto vērtībā, kas tiek aprēķināta, ņemot vērā elektroenerģijas lietotājiem attiecīgajā gadā noteikto obligātā iepirkuma komponenti;

2.3. obligātā iepirkuma komponentes samazinājums – obligātā iepirkuma komponentes daļa (euro), kas ir  85 % no obligātā iepirkuma komponentes, kas aprēķināta obligātajam iepirkumam no ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un kuru energoietilpīgam komersantam, kas darbojas apstrādes rūpniecībā, ir tiesības saņemt no publiskā tirgotāja;

2.4. pieslēguma vieta – pieslēguma punkts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmā, no kura atbilstoši pamatotām tehniskām prasībām un par ekonomiski pamatotām izmaksām iespējams piegādāt elektroenerģiju sistēmas lietotājam nepieciešamajā kvalitātē.

(Grozīts ar MK 01.03.2016. noteikumiem Nr. 134)

3. Piešķirtais obligātā iepirkuma komponentes samazinājums attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām.

4. Atbalsts netiek sniegts komersantam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Eiropas Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu.

5. Komersanti, kas veic saimniecisko darbību kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm, var iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu vienam kalendāra gadam, ja tie vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

5.1. vidējā elektroenerģijas izmaksu intensitāte divos kalendāra gados, kas izvēlēti no iepriekšējiem trim kalendāra gadiem, komersantiem, kas darbojas 1. grupas nozarēs (1. pielikums), ir 10 % vai augstāka, bet komersantiem, kas darbojas 2. grupas nozarēs (1. pielikums), – 20 % vai augstāka;

5.2. kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā kalendāra gadā bija lielāks par 0,5 gigavatstundām (GWh);

5.3. komersants apliecina, ka ir ieviesis energopārvaldības sistēmu, kas atbilst standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)" vai Energoefektivitātes likuma 12. panta otrās un piektās daļas prasībām;

5.4. komersanta apgrozījums no saimnieciskās darbības, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm, ir vismaz 30 % no komersanta kopējā apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā;

5.5. (svītrots ar MK 14.12.2021. noteikumiem Nr. 808).

(Grozīts ar MK 01.03.2016. noteikumiem Nr. 134; MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 289; MK 22.12.2020. noteikumiem Nr. 831; 5.1 apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu 3. punktu)

II. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma aprēķins

6. Šo noteikumu 5. punktā minētajam komersantam obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu aprēķina par elektroenerģijas apjomu, kas iepriekšējā kalendāra gadā patērēts saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs katrā pieslēguma vietā Latvijas Republikas teritorijā, kur patēriņš iepriekšējā kalendāra gadā ir bijis vismaz 0,5 gigavatstundas (GWh).

(MK 30.05.2017. noteikumu Nr. 289 redakcijā)

7. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājums komersantam, kas atbilst šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem, tiek piemērots par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju, ņemot vērā iepriekšējā kalendāra gada elektroenerģijas patēriņa datus, kurus apstiprinājis pārvades vai sadales sistēmas operators.

III. Atbilstības noteikšana

8. Būvniecības valsts kontroles birojs, izvērtējot komersanta atbilstību šo noteikumu 5. punktā minētajiem kritērijiem un nosakot skaitliskās vērtības, izmanto:

8.1. elektroenerģijas rēķinus par iepriekšējiem trijiem kalendāra gadiem;

8.2. informāciju par pēdējos trijos kalendāra gados patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs vai komersantam, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vismaz gadu pirms šo noteikumu 12. punktā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas, – par patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs pirmajā kalendāra gadā, tai skaitā par elektroenerģiju, kas saņemta no tirgotājiem, par paša komersanta saražoto un patērēto elektroenerģiju, kā arī par elektroenerģijas tīklā vai citiem galalietotājiem nodoto elektroenerģijas apjomu;

8.3. gada pārskatus, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, kurā ietverts komersanta saimnieciskās darbības apraksts;

8.4. komersanta sagatavotu papildu informāciju par patērēto elektroenerģijas apjomu, tai skaitā saņemto elektroenerģiju no tirgotājiem, paša komersanta saražoto un patērēto elektroenerģiju, kā arī tīklā vai citiem galalietotājiem nodoto elektroenerģijas apjomu. Elektroenerģijas izmaksu aprēķinu, pieņemot, ka komersants nav saņēmis obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu;

8.5. visas pievienotās bruto vērtības komponentes (sastāvdaļas) un pievienotās bruto vērtības aprēķinu;

8.6. Centrālās statistikas pārvaldes izziņu par komersantam piešķirto Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodu Centrālās statistikas pārvaldes reģistros;

8.7. sertifikātu, kas apstiprina komersanta atbilstību standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)", vai energoaudita pārskatu saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 12. panta otrās un piektās daļas prasībām;

8.8. vidējo elektroenerģijas cenu par iepriekšējā kalendāra gada pirmo un otro pusgadu saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" publicētajiem datiem;

8.9. komersanta sagatavotu informāciju par apgrozījumu iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem.

(Grozīts ar MK 01.03.2016. noteikumiem Nr. 134; MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 289; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 632; MK 22.12.2020. noteikumiem Nr. 831; 8.7. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

9. Par komersanta darbības sākumu tiek uzskatīts brīdis, kad ir sākts elektroenerģijas patēriņš, pērkot elektroenerģiju tirgū ražošanas procesa vajadzībām.

10. Uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu nevar pretendēt, ja lēmuma pieņemšanas brīdī:

10.1. komersantam ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

10.2. komersantam uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tā parakstītā kapitāla. Tā tas ir gadījumā, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;

10.3. komersantam, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām, uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no sabiedrības grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

10.4. komersants neatbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 1. pielikumā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai un pēdējos divus gadus tā parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī komersanta procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma peļņas pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem, ir bijusi mazāka par 1,0;

10.5. komersantam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu), tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 150 euro;

10.6. komersants iepriekš sniedzis nepatiesu informāciju, pretendējot uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma saņemšanu;

10.7. komersants vai tā interesēs darbojusies fiziska persona ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un saskaņā ar Krimināllikumu ir piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

10.8. komersants iepriekš nav ievērojis atbalsta nosacījumus, kas komersantam jāievēro, saņemot obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu;

10.9. komersants saņēmis vai paredz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 22.12.2020. noteikumiem Nr. 831; punkta ievaddaļa un 10.1. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

10.1 Uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu 2021. un 2022. gadā var pretendēt:

10.1 1. komersants, uz kuru šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētie nosacījumi attiecināmi laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet nebija attiecināmi līdz 2019. gada 31. decembrim;

10.1 2. komersants, uz kuru šo noteikumu 10.2., 10.3. un 10.4. apakšpunktā minētie nosacījumi attiecināmi laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet nebija attiecināmi līdz 2019. gada 31. decembrim;

10.1 3. komersants, uz kuru attiecas šo noteikumu 10.5. apakšpunktā minētais nosacījums un kura Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu), tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, parādu kopsumma nepārsniedz attiecīgā komersanta parādu kopsummu laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(MK 22.12.2020. noteikumu Nr. 831 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

IV. Iesnieguma sagatavošana un iesniegšana

11. Komersants, kas vēlas iegūt tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu, iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 12., 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētajiem nosacījumiem (turpmāk – iesniegums).

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 632)

12. Iesniegumu sagatavo uz iesnieguma veidlapas (2. pielikums) un pievieno šo noteikumu 16. punktā minētos dokumentus.

13. Ja iesniegumu sagatavo papīra formā, iesniedz divus eksemplārus. Katrs iesnieguma un tā pielikumu eksemplārs ir caurauklots, saglabājot vienotu lappušu numerāciju, pēdējās lapas otrā pusē diegu gali ir pielīmēti, uz uzlīmes ir norāde par dokumentā sanumurēto un cauraukloto lapu skaitu, apliecinājums par dokumentu kopiju pareizību un komersanta pilnvarotās personas paraksts.

14. Ja iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, tas atbilst šādām prasībām:

14.1. iesniegums ir izstrādāts DOC, DOCX, XLS, XLSX vai PDF  datņu formātā;

14.2. iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamo dokumentu oriģināli ir parakstīti katrs atsevišķi ar elektronisko parakstu un apliecināti ar laika zīmogu pirms iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecināti katrs atsevišķi ar komersanta drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu pirms iesnieguma iesniegšanas beigu termiņa.

15. Ja komersants iesniegumu iesniedz personīgi, par iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms Būvniecības valsts kontroles biroja apstiprinājumā (zīmogā) norādītais saņemšanas datums un laiks. Ja iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, par iesnieguma iesniegšanas datumu un laiku tiek uzskatīta iesnieguma saņemšana Būvniecības valsts kontroles biroja oficiālajā e-pasta adresē.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 632)

16. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

16.1. (svītrots ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 289);

16.2. (svītrots ar MK 01.03.2016. noteikumiem Nr. 134);

16.3. elektroenerģijas rēķinu(-us) par iepriekšējo kalendāra gadu un dokumentu (-us), kas apliecina to pilnīgu samaksu;

16.4. komersanta apliecinātu informāciju par patērēto elektroenerģijas apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs iepriekšējā kalendāra gadā katrā pieslēguma vietā;

16.5. gada pārskatus par pēdējiem trim kalendāra gadiem, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu. Ja līdz iesnieguma iesniegšanas dienai komersants Uzņēmumu reģistrā reģistrēts mazāk nekā gadu, pievieno gada pārskatu par pirmo pilno kalendāra gadu, tai skaitā zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu;

16.6. pievienotās bruto vērtības aprēķinu, elektroenerģijas izmaksu īpatsvara aprēķinu pievienotajā bruto vērtībā un obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma aprēķinu saskaņā ar šo noteikumu 6. punktā un šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem un zvērināta revidenta rakstisku ziņojumu par aprēķinu pareizības pārbaudē konstatētajiem faktiem. Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība veic šādu pārbaudi un sniedz pārbaudes ziņojumu, ievērojot zvērinātu revidentu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu un standartu prasības;

16.7. sertifikātu atbilstoši standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)" vai energoaudita pārskatu saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 12. panta otrās un piektās daļas prasībām;

16.8. informāciju par komersanta apgrozījumu iepriekšējā kalendāra gadā atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem un aprēķinu par tāda apgrozījuma no saimnieciskās darbības īpatsvaru komersanta kopējā apgrozījumā iepriekšējā kalendāra gadā, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm.

(Grozīts ar MK 01.03.2016. noteikumiem Nr. 134; MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 289; MK 22.12.2020. noteikumiem Nr. 831; 16.7. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

17. Komersants, kas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts vismaz gadu pirms iesnieguma iesniegšanas dienas, iesniedz gada pārskatu par pirmo gadu. Trešajā darbības gadā komersants iesniedz pirmā un otrā darbības gada pārskatus. Katram minētajam gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, kurā ietverts komersanta saimnieciskās darbības apraksts.

18. Komersants, kas pretendē uz tiesību saņemšanu obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam, pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma izsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumiem Nr. 922 "Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi" sagatavoto un Centrālajā statistikas pārvaldē iesniegto veidlapu apliecinātas kopijas.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 632)

V. Kritēriji obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma saņemšanai

19. Būvniecības valsts kontroles birojs izskata iesniegumu mēneša laikā pēc tā saņemšanas. Būvniecības valsts kontroles birojs ir tiesīgs pārbaudīt komersanta identitāti un iesniegumam pievienoto dokumentu autentiskumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 632)

20. Ja iesniegums nesatur pilnīgu informāciju vai neatbilst šo noteikumu 2. pielikumā norādītajam veidlapas paraugam, vai nav noformēts atbilstoši šo noteikumu 13. un 14. punktā minētajām prasībām, vai iesniegumam nav pievienoti visi šo noteikumu 16. punktā minētie dokumenti, vai pārbaudē kāds no iesniegumam pievienotajiem dokumentiem atzīstams par spēkā neesošu vai nepilnīgu, Būvniecības valsts kontroles birojs lūdz komersantu 10 darbdienu laikā iesniegt trūkstošo informāciju vai dokumentus. Ja minētajā termiņā nepieciešamā informācija vai dokumenti netiek saņemti, Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu noraidīt iesniegumu. Noraidījums neliedz komersantam atkārtoti pretendēt uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 632)

21. Ja komersants atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu piešķirt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju tādu izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam, kas sedz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.

(Grozīts ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 289; MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 632)

22. Papildus Administratīvā procesa likumā iekļautajām prasībām šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norāda:

22.1. obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma apjomu (euro bez pievienotās vērtības nodokļa);

22.2. informāciju, ka komersants atbilst maza vai vidēja komersanta kategorijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajai definīcijai vai liela komersanta kategorijai, ja tas neatbilst iepriekš minētajai definīcijai;

22.3. komersanta atrašanās vietas reģionu (teritoriālais sadalījums statistikas pārskatiem) NUTS II sistēmas līmenī un galveno ekonomikas nozari (NACE grupu līmenī), kurā darbojas komersants;

22.4. lēmuma spēkā esības termiņu – trīs kalendāra mēneši.

23. Būvniecības valsts kontroles birojs pieņem lēmumu nepiešķirt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā kalendāra gadā patērēto elektroenerģiju šādos gadījumos:

23.1. komersants neatbilst šo noteikumu 5. punktā minētajām prasībām;

23.2. komersants atbilst šo noteikumu 10. punktā minētajiem kritērijiem;

23.3. iesniegumā vai tam pievienotajos dokumentos sniegtie dati ir neprecīzi vai nav pienācīgi pamatoti ar ekonomiskiem aprēķiniem, un komersants pēc Būvniecības valsts kontroles biroja pieprasījuma saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu nav iesniedzis precizētu informāciju.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 632)

24. Ja komersants vēlas atteikties no tiesībām, kas piešķirtas saskaņā ar šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu, tas iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam attiecīgu iesniegumu. Būvniecības valsts kontroles birojs par minēto iesniegumu nekavējoties informē publisko tirgotāju un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu atcelt komersantam tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 632)

VI. Kārtība, kādā īsteno tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam

25. Tiesības uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu īsteno, ņemot vērā šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu.

26. Komersants iesniedz publiskajam tirgotājam šo noteikumu 21. punktā minēto lēmumu un izraksta rēķinu par obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par iepriekšējā gadā komersantam piemēroto obligātā iepirkuma komponenti. Rēķina summa atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norādītajai summai.

27. Ja komersanta rēķinā iekļautais obligātā iepirkuma komponentes samazinājuma apjoms (euro bez pievienotās vērtības nodokļa) atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajā lēmumā norādītajai summai, publiskais tirgotājs apmaksā komersanta izrakstīto rēķinu kalendāra mēneša laikā no rēķina saņemšanas dienas.

28. Publiskais tirgotājs saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu veikto maksājumu iekļauj obligātā iepirkuma komponentē. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot obligātā iepirkuma komponentes, ņem vērā izmaksas, kas veiktas saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu.

29. Būvniecības valsts kontroles birojs reģistrē un uzskaita lēmumus, kas izdoti atbilstoši šo noteikumu 21. punktam, nodrošina izdoto lēmumu glabāšanu arhīvā vismaz 10 gadu un publicē tos savā tīmekļvietnē triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 632)

VII. Noslēguma jautājumi

30. Komersants var pieteikties obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam  izdevumu kompensēšanai publiskajam tirgotājam (par atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem) par izmaksām, kas komersantam rodas laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim.

(Grozīts ar MK 22.12.2020. noteikumiem Nr. 831; grozījums punktā par skaitļa "2020." aizstāšanu ar skaitli "2021." stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu 3. punktu)

31. (Svītrots ar MK 30.05.2017. noteikumiem Nr. 289)

32. Šie noteikumi stājas spēkā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum.

33. Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisijas pieņēmusi lēmumu par pasākuma atbilstību Eiropas Savienības iekšējam tirgum, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

34. Piešķirot obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu par izmaksām, kas komersantam rodas laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim, komersanta pievienoto bruto vērtību un elektroenerģijas izmaksu īpatsvaru pievienotajā bruto vērtībā aprēķina par 2015. gadu. Obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu aprēķina par faktisko elektroenerģijas patēriņa apjomu saimnieciskajai darbībai šo noteikumu 1. pielikumā minētajās nozarēs laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim.

(MK 30.05.2017. noteikumu Nr. 289 redakcijā)

35. Komersants, kas pretendē uz tiesību saņemšanu obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam par izmaksām, kas komersantam ir radušās šo noteikumu 34. punktā minētajā laikposmā, iesniegumu obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam Ekonomikas ministrijā var iesniegt līdz 2017. gada 31. oktobrim.

(MK 30.05.2017. noteikumu Nr. 289 redakcijā)

Ministru prezidenta vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 395
Nozares, kurās darbojošies komersanti var kandidēt tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu

(Pielikums MK 22.12.2020. noteikumu Nr. 831 redakcijā; pielikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu 3. punktu)

NACE kods

Apraksts

1. grupa

2. grupa

510

Akmeņogļu ieguve

×

 

610

Jēlnaftas ieguve 

×

620

Dabasgāzes ieguve 

×

710

Dzelzsrūdu ieguve 

×

729

Citu krāsaino metālu rūdu ieguve

×

 

811

Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu ieguve, kaļķakmens, ģipša, krīta un slānekļa ieguve

×

 

812

Grants un smilts karjeru izstrāde; māla un kaolīna ieguve 

×

891

Ķimikāliju un minerālmēslu ražošanā izmantojamo minerālu ieguve

×

 

893

Sāls ieguve

×

 

899

Citur neklasificēta pārējā ieguves rūpniecība

×

 

1011

Gaļas pārstrāde un konservēšana 

×

1012

Mājputnu gaļas pārstrāde un konservēšana 

×

1013

Gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana 

×

1020

Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana 

×

1031

Kartupeļu pārstrāde 

×

1032

Augļu un dārzeņu sulas ražošana

×

 

1039

Cita veida augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana

×

 

1041

Eļļu un tauku ražošana

×

 

1042

Margarīna un līdzīgu pārtikas tauku ražošana 

×

1051

Piena pārstrāde un siera ražošana 

×

1061

Graudu malšanas produktu ražošana 

×

1062

Cietes un cietes produktu ražošana

×

 

1072

Sausiņu un cepumu ražošana; ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošana 

×

1073

Makaronu, nūdeļu, kuskusa un līdzīgu miltu izstrādājumu ražošana 

×

1081

Cukura ražošana 

×

1082

Kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošana 

×

1083

Tējas un kafijas pārstrāde 

×

1084

Garšvielu un piedevu ražošana 

×

1085

Gatavu ēdienu ražošana 

×

1086

Homogenizēto un diētisko pārtikas produktu ražošana 

×

1089

Pārējo citur neklasificētu pārtikas produktu ražošana 

×

1091

Lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana 

×

1092

Mājdzīvnieku barības ražošana 

×

1101

Spirtu destilēšana, rektificēšana un maisīšana 

×

1102

Vīnu ražošana no vīnogām 

×

1103

Sidra un citu augļu vīnu ražošana 

×

1104

Citu nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētām izejvielām

×

 

1105

Alus ražošana 

×

1106

Iesala ražošana

×

 

1107

Bezalkohola dzērienu ražošana; minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošana 

×

1200

Tabakas izstrādājumu ražošana 

×

1310

Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana

×

 

1320

Tekstilmateriālu aušana

×

 

1391

Adīto un tamborēto audumu ražošana 

×

1392

Gatavo tekstilizstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu 

×

1393

Paklāju un grīdsegu ražošana 

×

1394

Tauvu, virvju, auklu un tīklu ražošana

×

 

1395

Neaustu drānu un to izstrādājumu ražošana, izņemot apģērbu

×

 

1396

Tehniski un rūpnieciski izmantojamu tekstilmateriālu ražošana 

×

1399

Citur neklasificētu tekstilizstrādājumu ražošana 

×

1411

Ādas apģērbu ražošana

×

 

1412

Darba apģērbu ražošana 

×

1413

Pārējo virsdrēbju ražošana 

×

1414

Apakšveļas ražošana 

×

1419

Cita veida apģērbu un apģērbu piederumu ražošana 

×

1420

Kažokādu izstrādājumu ražošana 

×

1431

Trikotāžas zeķu ražošana 

×

1439

Pārējo trikotāžas izstrādājumu ražošana 

×

1511

Ādu miecēšana un apstrāde; kažokādu apstrāde un krāsošana 

×

1512

Ceļojuma piederumu, somu un līdzīgu izstrādājumu, zirglietu piederumu ražošana 

×

1520

Apavu ražošana 

×

1610

Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana

×

 

1621

Finiera lokšņu un koka paneļu ražošana

×

 

1622

Parketa paneļu ražošana 

×

1623

Namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana 

×

1624

Koka taras ražošana 

×

1629

Pārējo koka izstrādājumu ražošana; korķa, salmu un pīto izstrādājumu ražošana 

×

1711

Celulozes (papīrmasas) ražošana

×

 

1712

Papīra un kartona ražošana

×

 

1721

Gofrētā papīra un kartona ražošana; papīra un kartona taras ražošana 

×

1722

Sadzīves, higiēnisko priekšmetu un tualetes piederumu ražošana

×

 

1723

Rakstāmpapīra ražošana 

×

1724

Tapešu ražošana 

×

1729

Cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana 

×

1813

Salikšana un iespiedformu izgatavošana 

×

1910

Koksēšanas produktu ražošana 

×

1920

Naftas pārstrādes produktu ražošana

×

 

2011

Rūpniecisko gāzu ražošana

×

 

2012

Krāsvielu un pigmentu ražošana

×

 

2013

Pārējo neorganisko ķīmisko pamatvielu ražošana

×

 

2014

Pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana

×

 

2015

Minerālmēslu un slāpekļa savienojumu ražošana

×

 

2016

Plastmasu ražošana pirmapstrādes formās

×

 

2017

Sintētiskā kaučuka ražošana pirmapstrādes formās

×

 

2020

Pesticīdu un citu agroķīmisko preparātu ražošana 

×

2030

Krāsu, laku un līdzīgu pārklājumu, tipogrāfijas krāsu un mastikas ražošana 

×

2041

Ziepju, mazgāšanas, tīrīšanas un spodrināšanas līdzekļu ražošana 

×

2042

Smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošana 

×

2051

Sprāgstvielu ražošana 

×

2052

Līmju ražošana 

×

2053

Ēterisko eļļu ražošana 

×

2059

Citur neklasificētu ķīmisko vielu ražošana 

×

2060

Sintētisko šķiedru ražošana

×

 

2110

Farmaceitisko pamatvielu ražošana

×

 

2120

Farmaceitisko preparātu ražošana 

×

2211

Gumijas riepu un kameru ražošana; gumijas riepu protektoru atjaunošana 

×

2219

Citu gumijas izstrādājumu ražošana 

×

2221

Plastmasas plātņu, lokšņu, cauruļu un profilu ražošana

×

 

2222

Plastmasas iepakojuma ražošana

×

 

2223

Plastmasas būvelementu ražošana 

×

2229

Citu plastmasas izstrādājumu ražošana 

×

2311

Lokšņu stikla ražošana

×

 

2312

Lokšņu stikla formēšana un apstrāde

×

 

2313

Dobo stikla izstrādājumu ražošana

×

 

2314

Stikla šķiedras ražošana

×

 

2319

Citu stikla izstrādājumu ražošana, ieskaitot tehniskā stikla izstrādājumus

×

 

2320

Ugunsizturīgo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

×

 

2331

Keramikas flīžu un plākšņu ražošana

×

 

2332

Māla ķieģeļu, flīžu un citu apdedzināto būvmateriālu ražošana

×

 

2341

Sadzīves un dekoratīvo keramikas izstrādājumu ražošana 

×

2342

Sanitārtehnisko keramikas izstrādājumu ražošana

×

 

2343

Keramikas izolatoru un izolācijas armatūras ražošana

×

 

2344

Citu tehnisko keramikas izstrādājumu ražošana 

×

2349

Cita veida keramikas izstrādājumu ražošana

×

 

2351

Cementa ražošana

×

 

2352

Kaļķa un ģipša ražošana

×

 

2362

Būvniecībai paredzēto ģipša izstrādājumu ražošana 

×

2365

Šķiedru cementa izstrādājumu ražošana 

×

2369

Citu betona, ģipša un cementa izstrādājumu ražošana 

×

2370

Būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu zāģēšana, apdare un apstrāde 

×

2391

Abrazīvo izstrādājumu ražošana 

×

2399

Citur neklasificētu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

×

 

2410

Čuguna, tērauda un dzelzs sakausējumu ražošana

×

 

2420

Tērauda cauruļu, dobu profilu un to savienojumu ražošana

×

 

2431

Aukstā vilkšana

×

 

2432

Šauru slokšņu aukstā velmēšana

×

 

2433

Aukstā formēšana vai locīšana 

×

2434

Stiepļu vilkšana

×

 

2441

Cēlmetālu ražošana

×

 

2442

Alumīnija ražošana

×

 

2443

Svina, cinka un alvas ražošana

×

 

2444

Vara ražošana

×

 

2445

Citu krāsaino metālu ražošana

×

 

2446

Kodoldegvielas ražošana

×

 

2451/2452/2453/2454

Čuguna, tērauda, vieglo metālu un citu krāsaino metālu liešana

×

 

2511

Metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana 

×

2512

Metāla durvju un logu ražošana 

×

2521

Centrālapkures radiatoru un katlu ražošana 

×

2529

Metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošana 

×

2530

Tvaika ģeneratoru ražošana, izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus 

×

2540

Ieroču un munīcijas ražošana 

×

2571

Galda piederumu ražošana 

×

2572

Slēdzeņu un eņģu ražošana 

×

2573

Darbarīku ražošana 

×

2591

Cilindrisku metāla trauku un konteineru ražošana 

×

2592

Vieglā metāla iepakojuma ražošana 

×

2593

Stiepļu izstrādājumu, ķēžu un atsperu ražošana 

×

2594

Spaiļu un skrūvju stiprinājumu izstrādājumu ražošana 

×

2599

Citur neklasificētu gatavo metālizstrādājumu ražošana 

×

2611

Elektronisko komponentu ražošana

×

 

2612

Elektronisko plašu ražošana 

×

2620

Datoru un perifēro iekārtu ražošana 

×

2630

Sakaru iekārtu ražošana 

×

2640

Sadzīves elektronisko iekārtu ražošana 

×

2651

Mērīšanas, pārbaudes, izmēģināšanas un navigācijas instrumentu un aparātu ražošana 

×

2652

Pulksteņu ražošana 

×

2660

Apstarošanas, elektromedicīnisko un elektroterapijas iekārtu ražošana 

×

2670

Optisko instrumentu un fotoaparatūras ražošana 

×

2680

Magnētisko un optisko datu nesēju ražošana

×

 

2680

Magnētisko un optisko datu nesēju ražošana 

×

2711

Elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana 

×

2712

Elektrosadales un kontroles iekārtu ražošana 

×

2720

Galvanisko elementu ražošana

×

 

2731

Optisko šķiedru kabeļu ražošana 

×

2732

Citu elektronisko un elektrisko vadu un kabeļu ražošana 

×

2733

Elektroinstalāciju savienotājelementu ražošana 

×

2740

Apgaismes ierīču ražošana 

×

2751

Elektriskās sadzīves aparatūras ražošana 

×

2752

Neelektrisko sadzīves iekārtu ražošana 

×

2790

Citu elektroiekārtu ražošana 

×

2811

Dzinēju un turbīnu ražošana, izņemot lidaparātu, automobiļu un divriteņu transportlīdzekļu dzinējus 

×

2812

Hidraulisko iekārtu ražošana 

×

2813

Sūkņu un kompresoru ražošana 

×

2814

Krānu un ventiļu ražošana 

×

2815

Gultņu, zobratu, pārnesumu un piedziņas elementu ražošana 

×

2821

Kurtuvju, krāšņu un degļu ražošana 

×

2822

Pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošana 

×

2823

Biroja tehnikas un iekārtu ražošana (izņemot datorus un perifērās iekārtas) 

×

2824

Mehāniskās piedziņas rokas darbarīku ražošana 

×

2825

Rūpniecisko dzesēšanas un ventilācijas iekārtu ražošana 

×

2829

Citur neklasificētu universālu iekārtu ražošana 

×

2830

Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu ražošana 

×

2841

Metālapstrādes darbgaldu ražošana 

×

2849

Cita veida darbgaldu ražošana 

×

2891

Mašīnu ražošana metalurģijai 

×

2892

Mašīnu ražošana ieguves rūpniecībai, karjeru izstrādei un būvniecībai 

×

2893

Mašīnu ražošana pārtikas, dzērienu un tabakas apstrādei 

×

2894

Mašīnu ražošana tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanai 

×

2895

Mašīnu ražošana papīra un kartona izgatavošanai 

×

2896

Mašīnu ražošana plastmasas un gumijas apstrādei 

×

2899

Citu speciālas nozīmes mašīnu ražošana 

×

2910

Automobiļu ražošana 

×

2920

Automobiļu virsbūvju ražošana; piekabju un puspiekabju ražošana 

×

2931

Elektrisko iekārtu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem 

×

2932

Detaļu un piederumu ražošana mehāniskajiem transportlīdzekļiem 

×

3011

Kuģu un peldošo iekārtu būve 

×

3012

Atpūtas un sporta laivu būve 

×

3020

Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana 

×

3030

Lidaparātu, kosmisko aparātu un to iekārtu ražošana 

×

3040

Militāro kaujas transportlīdzekļu ražošana 

×

3091

Motociklu ražošana 

×

3092

Velosipēdu un invalīdu ratiņu ražošana 

×

3099

Pārējo transportlīdzekļu ražošana 

×

3101

Biroju un veikalu mēbeļu ražošana 

×

3102

Virtuves mēbeļu ražošana 

×

3103

Matraču ražošana 

×

3109

Citu mēbeļu ražošana 

×

3211

Monētu kalšana 

×

3212

Juvelierizstrādājumu un līdzīgu izstrādājumu ražošana 

×

3213

Juvelierizstrādājumu imitāciju un līdzīgu izstrādājumu ražošana 

×

3220

Mūzikas instrumentu ražošana 

×

3230

Sporta preču ražošana 

×

3240

Spēļu un rotaļlietu ražošana 

×

3250

Medicīnas un zobārstniecības instrumentu un piederumu ražošana 

×

3291

Slotu un suku ražošana 

×

3299

Citur neklasificēta ražošana

×

 

3832

Šķirotu materiālu pārstrāde

×

 
2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 395

(Pielikums grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 632; MK 22.12.2020. noteikumiem Nr. 831; grozījumi pielikumā stājas spēkā 01.01.2021., sk. grozījumu 2. punktu)

Iesniegums tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" iesniedzu pieteikumu un tā pielikumus tiesību iegūšanai uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu.

1. daļa – pamatdati

 

1.1. Iesniedzējs
Nosaukums 
Reģistrācijas numurs 
Juridiskā forma 
Juridiskā adreseIela, mājas numurs
Pilsēta, novads
Valsts
Pasta indekss
Faktiskā adreseIela, mājas numurs
Pilsēta, novads
Valsts
Pasta indekss
Tālrunis, fakss 
E-pasta adrese, tīmekļvietne 
1.2. Atbildīgā persona
Vārds, uzvārds 
Amats 
Tālrunis/mobilais tālrunis, fakss 
E-pasta adrese 
1.3. Kontaktpersona*
Vārds, uzvārds 
Amats 
Tālrunis/mobilais tālrunis, fakss 
E-pasta adrese 

Piezīme. * Aizpilda, ja atšķiras no atbildīgās personas.

1.4. Komercsabiedrības kategorijaMazā (sīkā) vai vidējā komercsabiedrība* 
Lielā komercsabiedrība 

Piezīme. * Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. pantu un 108. pantu,  1. pielikumā noteikto definīciju.

1.5. Pamatdarbības nozare (NACE 2. red.)KodsNosaukums
  

 

2. daļa – apraksts

Situācijas apraksts, kāda komersantam rastos, ja atbalsta nebūtu, tas ir, situācija, ko sauc par hipotētisko scenāriju vai alternatīvo scenāriju

Nozare (NACE 2. red.)KodsNosaukums
  

 

3. daļa – Iesnieguma apliecinājums

 

Es, 
 (iesniedzēja nosaukums)
atbildīgā amatpersona

,

 (vārds, uzvārds)
 

,

 (amats)
ar parakstu apliecinu, ka 
 (dd./mm./gggg.)

 

3.1. iesniedzējs – komersants – ir Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs, kuram nav ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, vai tā saimnieciskā darbība nav izbeigta, vai tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

3.2. ja iesniedzējs ir kapitālsabiedrība, komersanta uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudēta vairāk nekā puse no kapitālsabiedrības parakstītā kapitāla. Nav radušies apstākļi, kad, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), ir radies negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;

3.3. ja iesniedzējs ir sabiedrība, kurā vismaz diviem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām, tās uzkrāto zaudējumu dēļ nav zaudēta vairāk nekā puse no sabiedrības grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

3.4. ja iesniedzējs ir uzņēmums, kas nav mazais vai vidējais uzņēmums atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. pantu un 108. pantu, 1. pielikumā noteiktajai mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai, tas pēdējos divus gadus atbilst šādiem kritērijiem:

3.4.1. parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība nav pārsniegusi 7,5;

3.4.2. komersanta procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc peļņas pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas, nav bijusi mazāka par 1,0;

3.5. komersants ir samaksājis visus nodokļus pilnā apmērā un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos;

3.6. komersants vai fiziska persona, kas darbojas tā interesēs, nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas skāris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības finanšu intereses, un saskaņā ar Krimināllikumu nav piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi;

3.7. komersants nav saņēmis un neparedz saņemt finansējumu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu aktivitāšu ietvaros no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem;

3.8. visi Būvniecības valsts kontroles birojā iesniegtie eksemplāri satur identisku informāciju.

Apliecinu, ka iesniegumam pievienotās dokumentu kopijas atbilst manā rīcībā esošo dokumentu oriģināliem un iesnieguma kopijas un elektroniskā versija atbilst iesniegtā iesnieguma oriģinālam.

Atbildīgās amatpersonas amats 
  
Vārds, uzvārds 
  
Datums 
 (dd./mm./gggg.)
Vieta 
  
Paraksts 
  

 

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola
3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 14. jūlija
noteikumiem Nr. 395
Komersanta atbilstības kritēriji

(Pielikums MK 30.05.2017. noteikumu Nr. 289 redakcijā)

1. Energoietilpīgajiem komersantiem, kas darbojas apstrādes rūpniecībā, elektroenerģijas izmaksu īpatsvaru komersanta pievienotajā bruto vērtībā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

Iel – komersanta elektroenerģijas izmaksas (EUR) attiecīgajos kalendāra gados;

BPV – komersanta pievienotā bruto vērtība, kas attiecīgajos kalendāra gados aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu (EUR);

n – kalendāra gads, kurā komersants iesniedz iesniegumu.

2. Komersanta pievienoto bruto vērtību aprēķina attiecīgajā kalendāra gadā, izmantojot šādu formulu:

BPV = PVR – Nn + S, kur

PVR – pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām (EUR);

Nn – netiešie nodokļi (EUR);

S – jebkādas subsīdijas (EUR);

2.1. pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina, izmantojot vienu no šādām formulām:

2.1.1. PVR = A + KP + Icsd + KI – Ipp – Nc – Nr, kur

A – apgrozījums (EUR);

KP – kapitalizētā produkcija (EUR);

Icsd – citi saimnieciskās darbības ienākumi (EUR);

KI – krājumu izmaiņas1 (EUR);

Ipp – preču un pakalpojumu2 iepirkumi (EUR);

Nc – citi nodokļi par produktiem, kas saistīti ar apgrozījumu, bet nav atskaitāmi (EUR);

Nr – ar ražošanu saistītās nodevas un nodokļi (EUR).

Piezīmes.

1 Ja krājumi samazinās – negatīvs lielums.

2 Preces un pakalpojumi neietver personāla izmaksas.

2.1.2. PVR = DR + PI, kur

DR – bruto darbības pārpalikums (EUR);

PI – personāla izmaksas (EUR);

2.2. ieņēmumus un izdevumus, ko komersants grāmatvedībā klasificē kā finanšu ieņēmumus un izdevumus, pievienotajā vērtībā neieskaita;

2.3. komersanta pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām aprēķina bruto līmenī.

3. Komersanta elektroenerģijas izmaksas aprēķina par attiecīgo kalendāra gadu, izmantojot šādu formulu:

Iel = E1 × W1 + E2 × W2, kur

E1 un E2 – vidējā elektroenerģijas cena par iepriekšējā kalendāra gada pirmo un otro pusgadu (bez pievienotās vērtības nodokļa un citiem atmaksājamiem nodokļiem) rūpnieciskajiem patērētājiem atbilstošā patēriņa grupā (Band-IC: gada patēriņš no 500 līdz 2 000 MWh; Band-ID: gada patēriņš no 2 000 līdz 20 000 MWh; Band-IE: gada patēriņš no 20 000 līdz 70 000 MWh; Band-IF: gada patēriņš no 70 000 līdz 150 000 MWh), par kuru publicēti pēdējie Eiropas Savienības Statistikas biroja "Eurostat" dati;

W1 un W2 – faktiskais elektroenerģijas patēriņš attiecīgā kalendāra gada pirmajā un otrajā pusgadā.

4. Ja komersants darbojas vairākās nozarēs, tad, vērtējot komersanta atbilstību kritērijiem, ņem vērā komersanta elektroenerģijas patēriņu tikai šo noteikumu 1. pielikumā norādītajās nozarēs.

5. Ja komersants dibināts iepriekšējā gadā, aprēķinos izmanto datus par pirmo gadu, trešajā gadā – aritmētiski vidējos datus par pirmo un otro gadu. Sākot no ceturtā gada, izmanto aritmētiski vidējos datus par iepriekšējiem trijiem kalendāra gadiem.

01.01.2022
UZMANĪBU! Vietnei pielāgotais Google meklētājs (ātrais meklētājs) meklēšanas rezultātos šobrīd neietver daļu tiesību aktu. Problēma tiek risināta, tomēr lūdzam ņemt vērā, ka tiešā veidā Google meklētāja darbību ietekmēt nevaram. Aicinām izmantot vietnes izvērsto meklētāju.