Darbības ar dokumentu

1. Būvnormatīvs nosaka prasības ģeodēziskajiem darbiem būvniecībā (turpmāk – ģeodēziskie darbi) un to veikšanas kārtību, lai nodrošinātu būvju atbilstību būvniecības ieceres dokumentācijas vai saskaņotā būvprojekta ģeometriskajiem lielumiem: plāna izmēriem, augstumu un telpiskajām koordinātām, ciktāl to nenosaka citi normatīvie akti būvniecības un ģeotelpiskās informācijas jomā.

2. Būvnormatīvā lietotie termini:

2.1. izmērs – lielums, kas izteikts garuma mērvienībās;

2.2. nominālais jeb teorētiskais izmērs – absolūtā vērtība ierobežotā intervālā starp izmēra augšējo un apakšējo robežu; nominālo jeb teorētisko izmēru lieto, uzdodot projektējamās būves un būvelementu izmērus;

2.3. faktiskais izmērs – mērot iegūtais izmērs;

2.4. robežizmērs – pieļaujamais maksimālais vai minimālais izmērs;

2.5. vidējais izmērs – maksimālā un minimālā izmēra vidējais aritmētis­kais. Simetriskām pielaidēm vidējais izmērs sakrīt ar nominālo jeb teorētisko izmēru;

2.6. faktiskā novirze – faktiskā izmēra un nominālā jeb teorētiskā izmēra starpība;

2.7. augšējā novirze – maksimālā izmēra un nominālā jeb teorētiskā izmēra starpība;

2.8. apakšējā novirze – minimālā izmēra un nominālā jeb teorētiskā izmēra starpība;

2.9. standartnovirze – skalārs lielums, kas raksturo mērījumu izkliedi kādā pieļaujamā apgabalā;

2.10. pielaide – maksimālā mērījuma un minimālā mērījuma starpība vai augšējās novirzes un apakšējās novirzes starpība. Pielaidi izsaka kā absolūtu lielumu;

2.11. būvobjekta ģeodēziskais tīkls – būvobjekta ģeodēziskā tīkla punkti, kuriem noteiktas būvobjekta koordinātas vai augstums, ko piemēro mērāmajam objektam un, ja nepieciešams, saista ar valstī noteikto ģeodēzisko atskaites sistēmu;

2.12. objekta punkti – situācijas punkti, ēkas konstrukciju punkti, būvasu un sarkano līniju nostiprinājuma punkti, robežpunkti un citi mērīšanai apzīmēti un neapzīmēti raksturīgi punkti.

3. Būvēm, kuru būvniecības prasības nosaka šo būvju specializētie normatīvie akti, papildus šim būvnormatīvam ievēro attiecīgās īpašās prasības.

4. Par šajā būvnormatīvā noteikto prasību ievērošanu attiecīgajā būvobjektā atbilstoši kompetencei ir atbildīgs būvdarbu vadītājs un būvuzraugs. Par ģeodēzisko darbu precizitāti un pareizību ir atbildīga ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona (turpmāk – ģeodēzisko darbu veicējs).

5. Ģeodēziskie darbi ietver:

5.1. ģeodēzisko izpēti un speciālos darbus;

5.2. topogrāfisko plānu sagatavošanu būvprojektēšanas vajadzībām;

5.3. būvju nospraušanu;

5.4. būvdarbu kvalitātes kontroli;

5.5. būvju izpildmērījumus un apjoma aprēķinus;

5.6. būvju uzraudzību un deformāciju novērojumus.

6. Ģeodēzisko izpēti, speciālos darbus un topogrāfisko plānu sagatavošanu būvprojektēšanas vajadzībām veic atbilstoši būvnormatīvā par inženierizpētes noteikumiem būvniecībā un normatīvajā aktā par augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju un tās centrālo datubāzi noteiktajām prasībām.

7. Būvprojektēšanas vajadzībām, tai skaitā būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei, sagatavo nepieciešamos dokumentus saskaņā ar attiecīgās būves speciālajiem būvnoteikumiem, kā arī veic citus būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamos sagatavošanas darbus.

8. Būvju nospraušana ietver ģeodēziskos darbus būvniecības ieceres dokumentācijas vai būvprojekta ģeometrisko lielumu pārnešanai apvidū un kontrolmērījumus (atkārtotu mērījumu veikšana, pārbaudot atbilstību noteiktajiem lielumiem). Ģeodēzisko darbu izpildes risinājumus nosaka darbu veikšanas projektā, ja tāds ir izstrādāts.

9. Lai kontrolētu būvdarbu kvalitāti, ar ģeodēziskajiem mērījumiem nosaka būves un būvelementu faktisko izmēru atbilstību būvniecības ieceres dokumentācijai vai saskaņotajam būvprojektam un būvnormatīvos un attiecīgajos standartos vai būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

10. Ģeodēzisko darbu kvalitātes kontroles sistēmu izstrādā katrs ģeodēzisko darbu veicējs atbilstoši veicamo ģeodēzisko darbu specifikai un apjomam.

11. Ģeodēzisko darbu veicējs, veicot būvobjektā ģeodēziskos mērījumus, tai skaitā izpildmērījumus, tos dokumentē plānos vai shēmās. Ja nepieciešams, materiālu apjomu mērījumus var papildināt (tilpuma) aprēķins.

12. Būvju izpildmērījumus sagatavo saskaņā ar normatīvajā aktā par augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju un tās centrālo datubāzi noteiktajām prasībām, ievērojot konkrētās būves speciālajos būvnoteikumos noteiktos gadījumus.

13. Būvēm, kuru augstums virs zemes līmeņa ir 60 metri un vairāk, izpildmērījumā jaunai būvniecībai vai pārbūvei, mainot būves augstumu, papildus norāda augstumu būves augstākajam punktam.

14. Būvēm, kuru augstums virs zemes līmeņa ir 100 metri un vairāk, izpildmērījumos ievēro papildu kvalitātes prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību.

15. Būvju uzraudzība ietver telpisko deformāciju izpēti, kas var ietekmēt būvi būvniecības un ekspluatācijas laikā. Būves un būvelementu deformācijas procesa novērtēšanu veic saskaņā ar būvnormatīvos par inženierizpēti un ģeotehnisko projektēšanu noteiktajām prasībām.

16. Ģeodēzisko darbu saturu un apjomu, kā arī tehniskās prasības nosaka ģeodēzisko darbu tehniskajā uzdevumā (turpmāk – tehniskais uzdevums) attiecīgo ģeodēzisko darbu pasūtītājs (turpmāk – pasūtītājs), ja tas nav noteikts darbu veikšanas projektā. Ģeodēzisko mērījumu precizitātes izvērtējums dots šī būvnormatīva 1. pielikumā.

17. Tehniskajā uzdevumā iekļauj:

17.1. būvobjekta aprakstu ar norādēm par ģeodēzisko darbu apjomu, ģeodēzisko mērījumu veidiem, būves un būvelementu pielaižu lielumiem un mērīšanas precizitātes klasi un iespējamiem traucējošiem apstākļiem, kas var ietekmēt mērījumu rezultātus un ģeodēzisko darbu izmaksas, kā arī norāda pasūtītāja rīcībā esošo ģeodēzisko nodrošinājumu;

17.2. ģeodēzisko darbu izpildes kalendāra grafiku, kas koordinē visu būvniecības dalībnieku darbu, kā arī atsevišķu būvdarbu posmu starppieņemšanas termiņus;

17.3. prasības būvobjekta ģeodēziskā tīkla izveidei, ģeodēzisko punktu nostiprināšanas veidu, nepieciešamo ģeodēzisko punktu un objekta punktu skaitu, kā arī prasības mērīšanas precizitātei un pielaidēm;

17.4. nosacījumus, kas ietekmē ģeodēzisko darbu paplašināšanu vai sašaurināšanu atkarībā no būvdarbu veikšanas un uzmērāmā objekta īpatnībām (piemēram, citu būvspeciālistu vai atsevišķu būvdarbu veicēju iesaistīšana);

17.5. izpildīto ģeodēzisko darbu dokumentēšanas kārtību;

17.6. pasūtītājam nododamās dokumentācijas saturu un darbu nodošanas kārtību (arī operatīvo mērījumu rezultātu nodošanas kārtību).

18. Darbu veikšanas projektā un tehniskajā uzdevumā noteiktais ģeodēzisko darbu saturs, apjoms un precizitātes prasības ir pamats ģeodēzisko darbu organizēšanai būvobjektā.

19. Pirms ģeodēzisko darbu uzsākšanas:

19.1. ģeodēzisko darbu vadītājs rakstiski vienojas ar atbildīgo būvdarbu vadītāju par kontaktpersonu, ar kuras starpniecību tiek koordinēta ģeodēzisko darbu veikšana un kurai tiek iesniegti operatīvie mērījumu rezultāti;

19.2. atbildīgais būvdarbu vadītājs:

19.2.1. rakstiski informē ģeodēzisko darbu vadītāju par būvobjektā norīkoto darba aizsardzības koordinatoru attiecīgajam būvprojekta izpildes posmam;

19.2.2. iepazīstina ģeodēzisko darbu vadītāju ar darba aizsardzības plānu un izsniedz tā kopiju.

20. Visas izmaiņas būvdarbu organizācijā, mērījumu veikšanā un izvērtēšanā, kā arī informācijas un dokumentācijas apmaiņas jautājumi saskaņojami rakstiski.

21. Ģeodēziskajos darbos lietojamos mērīšanas līdzekļus izvēlas ģeodēzisko darbu veicējs atbilstoši tehniskajā uzdevumā noteiktajām precizitātes prasībām.

22. Ģeodēziskajos darbos izmanto pārbaudītus mērīšanas līdzekļus. Mērīšanas līdzekļu pārbaudi atbilstoši ražotāja norādītajām precizitātes prasībām veic ne retāk kā reizi gadā. Informācijai par ģeodēziskajos darbos lietotajiem mērīšanas līdzekļiem, kā arī to pārbaudes dokumentiem jābūt pieejamiem pasūtītājam un būvniecības kontroles institūcijām.

23. Ģeodēzisko darbu veicējs izvēlas tādas ģeodēzisko mērījumu metodes, kas nodrošina nepieciešamo mērījumu precizitāti, novērš ārējās ietekmes un sistemātiskās kļūdas.

24. Ģeodēzisko mērījumu precizitātes prasības ir atkarīgas no pielaides (šī būvnormatīva 1. pielikuma 2. punkts) vai no pasūtītāja prasībām, kas noteiktas tehniskajā uzdevumā.

25. Ģeodēzisko mērījumu precizitāti raksturo precizitātes klase (šī būvnormatīva 1. pielikuma 3. un 4. tabula). Nepieciešamo precizitātes klasi nodrošina, veicot atbilstošos punktu plāna stāvokļa un augstumu mērījumus. Standartnovirze sL plāna stāvokļa mērījumos ir novirze koordinātu ass virzienā, kuru nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1. pielikuma 3. nodaļu.

26. Vidējās precizitātes (P 3 un H 3 klase) standartnovirze plāna stāvokļa un augstumu mērījumos atbilst tehniskajām prasībām, ko var sasniegt ar parastajiem mērīšanas paņēmieniem, ja mērījumu precizitāti neietekmē īpaši faktori (piemēram, grunts nenoturība, vibrācija, stiprs siltuma izstarojums).

27. Mērījumu precizitāti raksturo relatīvi – kā pieļaujamās novirzes attiecību pret mērāmo lielumu.

28. Plāna tīkla punktu un augstumu punktu ģeodēzisko mērījumu precizitātes prasības koordinātu un augstumu noteikšanai saskaņo ar blakus esošajiem plāna tīkla un augstumu punktiem, kā arī ar atbalsta punktiem.

29. Ģeodēzisko punktu un objekta punktu veidu, skaitu un izkārtojumu nosaka tehniskajā uzdevumā, ievērojot vietējos reljefa un apbūves apstākļus. Ģeodēzisko zīmju veidi un marķējuma pieļaujamā neprecizitāte noteikta šī būvnormatīva 1. pielikuma 2. tabulā. Augstas un ļoti augstas precizitātes pakāpes plāna stāvokļa un augstumu mērījumiem lieto īpašas ģeodēziskās zīmes, piemēram, betona pīlāru ar virsmas piespiedcentrēšanas zīmi.

30. Ģeodēziskos punktus izveido tā, lai tie kalpotu līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā un pēc iespējas saglabātu stabilitāti ģeodēzisko mērījumu veikšanai. Ģeodēzisko punktu koordinātas un augstumu kontrolē ar atkārtotiem mērījumiem, kas veikti no drošiem atbalsta punktiem.

31. Ja būves ekspluatācijā nepieciešami būves stāvokļa novērojumi, attiecīgos ģeodēziskos punktus izveido tā, lai tie kalpotu arī pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā.

32. Trešās grupas būves un inženierbūves nodrošina ar būvobjekta ģeodēzisko tīklu, lai veiktu būvdarbu kontroli un būvju uzraudzību pēc būvdarbu pabeigšanas.

33. Ievērojot attiecīgu pašvaldības lēmumu, noteiktus būvobjekta ģeodēziskā tīkla punktus var iekļaut vietējā ģeodēziskajā tīklā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai par vietējā ģeodēziskā tīkla ierīkošanu un uzturēšanu.

34. Ar pastāvīgām ģeodēziskajām zīmēm nostiprinātos valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktus būvniecības procesā saglabā un ap tiem nosaka aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 20. pantam.

35. Objekta punktus var nostiprināt ar dažādiem paņēmieniem – kā marķētus būvdetaļu punktus, raksturīgus būvkonstrukciju elementus (piemēram, stūri, ieliekamās detaļas, neizjaucamo savienojumu detaļas) vai citādi.

36. Mērījumu rezultātu izvērtēšanas mērķis ir iegūt viennozīmīgus mērījumu rezultātus. Mērījumu rezultātus izvērtē, veicot atkārtotu kontroli, īpaši, ja mērījumos izdara labojumus vai reducēšanas darbības. Izvērtēšanas rezultātiem norāda izvērtēšanas programmas nosaukumu.

37. Ģeodēzisko mērījumu rezultātus pa posmiem un galīgos rezultātus ģeodēzisko darbu veicējs ar aktu nodod pasūtītājam tehniskajā uzdevumā noteiktajā veidā un termiņā. Mērījumu rezultātus apkopo tabulā un nodod ar atbilstošu grafisko un apraksta daļu, ja tehniskajā uzdevumā nav noteikts citādi.

38. Ģeodēzisko darbu pārskata dokumentācijā (turpmāk – pārskata dokumentācija) ietver informāciju par visiem ģeodēziskajiem mērījumiem un aprēķiniem tādā apjomā, lai veiktos ģeodēziskos darbus varētu pilnībā izvērtēt un izmantot turpmāko būvniecības darbu veikšanai. Pārskata dokumentāciju 10 gadus glabā ģeodēzisko darbu veicējs. Ja pārskata dokumentāciju vai tās daļu glabā elektroniskā veidā, tad papīra dokumentācijā norāda, kur un kādi elektroniskie (digitālie) materiāli atrodas.

39. Pārskata dokumentācijā ietver:

39.1. ģeodēzisko darbu mērījumu rezultātus;

39.2. ģeodēzisko darbu izpildes dokumentus, tai skaitā shēmas, būvasu nospraušanas aktus un galveno būvasu nospraušanas aktu (2. pielikums);

39.3. izvērtēšanas materiālus, tai skaitā aprēķinu programmnodroši­nājumu;

39.4. skaidrojošu aprakstu par ģeodēzisko izvērtējumu;

39.5. ārējo apstākļu datus, tai skaitā temperatūru, mitrumu, apgaismojumu;

39.6. ģeodēziskajos darbos iesaistīto personu sarakstu;

39.7. ģeodēziskajos darbos lietoto mērīšanas līdzekļu sarakstu;

39.8. mērīšanas līdzekļu pārbaudes dokumentus.

I. Mērāmo lielumu pamatjēdzieni

1. Mērāmo lielumu pamatjēdzienu grafiskais skaidrojums sniegts 1. attēlā.

II. Pielaides, izmēru intervāls, ticamības līmenis un ģeodēzisko mērījumu precizitāte

2. Pielaidi (T) nosaka, izmantojot šādu sakarību:

T = C^* – C_*, kur

C^* un C_* – attiecīgi maksimālais un minimālais izmērs.

3. Pielaidē ietver visu iespējamo faktoru ietekmi, kas var izraisīt izmēra novirzes. Pielaidēm nosaka ticamības līmeni.

4. Gadījuma lieluma X ticamības intervāls ietver šī lieluma patieso vērtību X^~ ar šādu varbūtību:

P {X – kσ_x ≤ X^~ ≤ X + k ^σx } = P {C_* ≤ X^~ ≤ C^*} = 1 – α

5. Standartizētā vērtība (k) ir atkarīga no ticamības līmeņa izvēles. 1. tabulā norādītas normālsadalījuma standartizētās vērtības biežāk lietotajiem ticamības līmeņiem: varbūtībai 68,3 % (2. attēlā – 1σ_x apgabals), varbūtībai 95,0 % (2. attēlā – 2σ_x apgabals) un varbūtībai 99,7 % (2. attēlā – 3σ_x apgabals).

1. tabula

6. Mērījumu precizitātes izvērtēšanā svarīga ir šāda sakarība:

T = 2 k σ_x

7. Atbildīgos tehniskos risinājumos pietiekami drošs ir intervāls 3σ_x. Ģeodēziskos mērījumus būvniecībā izvērtē, ja ticamības līmenis ir 99,7 % (k = 3, T = 6σ_x) (ja būvprojektā vai tehniskajā uzdevumā nav noteikts citādi).

III. Mērījumu novirzes

8. Faktorus, kas ietekmē būves un būvelementu izmērus, var sadalīt divās vai trijās nosacīti neatkarīgās, respektīvi, nekorelējošās līdzvērtīgu noviržu grupās. Grupās sadalītās novirzes ir šādas:

8.1. būvju un būvelementu nospraušanā pieļaujamās novirzes;

8.2. būvelementu vai veidņu izgatavošanā pieļaujamās novirzes (šīs noviržu grupas var nebūt);

8.3. būvdarbos pieļaujamās novirzes un deformāciju izraisītās novirzes.

9. Vienas grupas pieļaujamo standartnovirzi nosaka šāda izteiksme:

σ = T/2 k √ n, kur

n – pieņemtais grupu skaits.

Parametru k un n izvēles pamatošanai izmanto apvienotu variāciju koeficientu:

V = σ/T = 1/2 k √ n,

kurš atbilst šādam nosacījumam:

10 % ≤ V ≤ 20 %.

10. Variāciju koeficienta izvēles pamatošanai izmanto arī vienu no šādiem principiem:

10.1. vienādas ietekmes princips – mērījumu novirzēm tiek paredzēta tikpat liela pielaides daļa kā pārējiem būvdarbu faktoriem kopā:

n = 2; V = 1/2,83 k

Ja k = 2, tad V = 0,18 = 18 %, kas ģeodēziskajiem mērījumiem būvnie­cībā nosaka zemākās pieļaujamās precizitātes prasības;

10.2. mazākas ietekmes princips – mērījumu novirzēm tiek paredzēta aptuveni 1,5 reizes mazāka pielaides daļa nekā pārējiem būvdarbu faktoriem kopā:

n = 3; V = 1/3,46 k

Ja k = 3, tad V = 0,1 = 10 %, ko lieto šādā mērījumu standartnovirzes izteiksmē:

σ = 0,1 T,

kura nosaka pietiekamu mērījumu drošību un ticamību un kuru izmanto ģeodēzisko mērījumu izvērtēšanai, ja būvprojektā vai tehniskajā uzdevumā nav noteikts citādi;

10.3. nenozīmīgas ietekmes princips – mērījumu novirzēm tiek paredzēta divas reizes mazāka pielaides daļa nekā pārējiem būvdarbu faktoriem kopā:

V = 1/4 k

Ja k = 3, tad V = 0,08 = 8 %, kas ģeodēziskajiem mērījumiem būvniecībā nosaka visstingrākās – iespējami augstākās – precizitātes prasības. Šo principu izmanto ekspertpārbaudēs, kontrolējot būvdarbu kvalitāti un ģeodēzisko mērījumu precizitāti. Pārbaudītāja mērījumu novirzes uzskata par neievērojami mazām.

IV. Ģeodēzisko punktu marķēšana

11. Lai ģeodēziskajiem mērījumiem nodrošinātu nepieciešamo precizitāti, ģeodēzisko punktu nostiprināšanai un apzīmēšanai lietojamo zīmju veidi, marķējuma veidi un marķējuma pieļaujamā neprecizitāte noteikta 2. tabulā.

2. tabula

12. Plāna stāvokļa mērījumu precizitāti klasificē šādi:

3. tabula

13. Augstuma mērījumu precizitāti klasificē šādi:

4. tabula

(Pielikums MK 19.11.2019. noteikumu Nr. 525 redakcijā)

Galveno būvasu nospraušanas aktā norāda šādas ziņas:

1. Objekta nosaukums un adrese.

2. Būvniecības lietas numurs.

3. Būvniecības ierosinātājs:

3.1. fiziskās personas vārds, uzvārds vai juridiskās personas nosaukums;

3.2. fiziskās personas personas kods vai juridiskās personas reģistrācijas numurs;

3.3. fiziskās personas dzīvesvieta vai juridiskās personas juridiskā adrese;

3.4. kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese.

4. Ģeodēzisko darbu veicējs:

4.1. vārds, uzvārds, sertifikāta numurs;

4.2. juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese.

5. Būvniecības ieceres dokumentācija, uz kuras pamata nospraustas galvenās būvasis (nosaukums, rasējuma numurs, datums).

6. Galveno būvasu nospraušanas datums.

7. Pievienojamie dokumenti:

7.1. nosprausto punktu un būvobjekta ģeodēziskā tīkla punktu koordinātas;

7.2. būvasu nospraušanas plāns.

8. Nosprausto galveno būvasu pieņēmēju rekvizīti (vārds, uzvārds, amats, sertifikāta numurs)¹.