Darbības ar dokumentu
Ministru kabineta rīkojums Nr.170
Rīgā 2015.gada 2.aprīlī (prot. Nr.17 11.§)
Par Eiropas Tālmācības augstskolas Satversmes apstiprināšanu
Saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu apstiprināt Eiropas Tālmācības augstskolas Satversmes sapulces 2014. gada 27. jūnija sēdē pieņemto Eiropas Tālmācības augstskolas Satversmi.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile
Apstiprināta
ar Ministru kabineta
2015.gada 2.aprīļa
rīkojumu Nr.170
Eiropas Tālmācības
augstskolas
Satversme
I. Vispārīgie noteikumi
1. Eiropas Tālmācības augstskola (turpmāk tekstā - Augstskola) ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno studiju programmas, nodarbojas ar zinātni un pētniecību, kā arī nodrošina mūžizglītības iespējas.
2. Augstskolas nosaukums latviešu valodā ir Eiropas Tālmācības augstskola, angliski The European Distance University college, krieviski Европейскaя Дистанционнaя высшая школа.
3. Augstskolas juridiskā adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 26, Rīga, LV-1010.
4. Augstskola ir fizisku personu dibināta komercsabiedrība - SIA "Eiropas Tālmācības augstskola", reģistrācijas Nr.40103749863, juridiskā adrese: Krišjāņa Valdemāra ielā 26, Rīgā, LV-1010. Augstskolas dibinātāji ir Sergejs Pasternaks un Viktors Pasternaks (turpmāk - Dibinātājs).
5. Augstskola ir komercsabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Komerclikumu, Augstskolu likumu, Izglītības likumu, Zinātniskās darbības likumu, citiem valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, starptautiskajām tiesību normām un šo Satversmi.
II. Augstskolas darbības pamatvirzieni un uzdevumi
6. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir nodrošināt iespēju iegūt starptautiski atzītu, darba tirgū pielietojamu, uz jaunākām zinātnes atziņām balstītu augstāko izglītību. Augstskola organizē zinātnisko un pētniecisko darbību atbilstoši mūsdienu starptautiskajām prasībām.
7. Augstskolas galvenie darbības virzieni:
7.1. akadēmisko un profesionālo studiju programmu izstrāde un īstenošana;
7.2. starptautiskā sadarbība izglītības, zinātnes un kultūras jomā;
7.3. jaunatnes sociālās un radošās aktivitātes, nacionālo un etnisko grupu integrācijas veicināšana Latvijas Republikā;
7.4. zinātnisko, kultūras un mācību pasākumu organizācija;
7.5. izdevējdarbība, poligrāfija, reklāma;
7.6. citi darbības veidi, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.
8. Augstskolai īstenojamos uzdevumus nosaka Augstskolas Dibinātājs. Augstskolas uzdevumi:
8.1. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt akadēmisko grādu, profesionālo grādu vai profesionālo kvalifikāciju, vai profesionālo grādu un profesionālo kvalifikāciju pēc Augstskolas īstenotas studiju programmas apgūšanas;
8.2. izstrādāt un īstenot studiju programmas, tālākizglītības programmas atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, nodrošināt tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu, savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās;
8.3. izveidot un vadīt iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;
8.4. informēt sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darba izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām, piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus;
8.5. rūpēties par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošināt viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos.
9. Augstskola nodrošina akadēmiskā personāla akadēmisko brīvību: Augstskolā tiek nodrošināta studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvība, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, Augstskolas Satversmi un normatīvajiem aktiem. Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties mācību metodes. Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.
10. Augstskola nodrošina studējošo akadēmisko brīvību. Studējošo akadēmiskā brīvība izpaužas tiesībās:
10.1. izvēlēties augstskolu, fakultāti (nodaļu);
10.2. studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā);
10.3. klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās, institūtos);
10.4. sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;
10.5. nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko jaunradi.
11. Augstskolai ir pienākums nodrošināt un respektēt studējošo un akadēmiskā personāla tiesības.
III. Augstskolas pārvalde
12. Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:
12.1. Valde;
12.2. Satversmes sapulce;
12.3. Senāts;
12.4. rektors;
12.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.
13. Augstskolas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās Dibinātājs. Šīs Satversmes 12.punktā minētās Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas savā darbībā ievēro Dibinātāja kompetenci noteiktu jautājumu izlemšanā.
14. Dibinātāja kompetencē ir:
14.1. lemt Augstskolas stratēģiskās attīstības jautājumus;
14.2. apstiprināt Augstskolas budžetu;
14.3. noteikt Augstskolai īstenojamos uzdevumus;
14.4. saskaņot Augstskolas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, komercsabiedrību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;
14.5. lemt par Augstskolas reorganizāciju un likvidāciju;
14.6. saskaņot Augstskolas studiju vietu skaitu, studiju maksu un tās izmaiņas;
14.7. saskaņot Akadēmiskā personāla mēnešalgas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm, un citu darbinieku mēnešalgas likmes;
14.8. izvirzīt rektora kandidātu ievēlēšanai amatā un ierosināt rektora atcelšanu;
14.9. ierosināt senatora atsaukšanu;
14.10. ierosināt Augstskolas personāla darba pienākumu izpildes kvalitātes pārbaudi;
14.11. ierosināt ārkārtas Satversmes sapulces sanāksmes sasaukšanu;
14.12. veikt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
15. Valde ir Dibinātāja izveidota Augstskolas pārvaldes institūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos. Valde savā darbībā ievēro Dibinātāja noteiktās Augstskolas stratēģisko ilgtermiņa mērķu vadlīnijas un rīkojumus. Valdes sastāvu un izveidošanas kārtību nosaka Dibinātājs. Valdes darbību un kompetenci nosaka Komerclikums un šī Satversme.
16. Valdes kompetencē ir:
16.1. pieņemt Augstskolas budžetu;
16.2. ierosināt jaunu Augstskolas studiju programmu izstrādi, ieviešanu vai esošo studiju programmu būtisku grozīšanu;
16.3. ierosināt rektora kandidatūru ievēlēšanai amatā un rektora atcelšanu;
16.4. slēgt darba līgumu ar rektoru uz tā pilnvaru laiku;
16.5. ierosināt ārkārtas Satversmes sapulces sanāksmi;
16.6. izstrādāt Augstskolas Satversmi un tās grozījumu projektu;
16.7. publicēt Satversmes sapulces un Senāta lēmumus Augstskolas oficiālajā mājas lapā;
16.8. veikt citus saskaņā ar šo Satversmi uzliktos pienākumus.
17. Augstskolas augstākā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir Satversmes sapulce.
18. Satversmes sapulces tiesības un pienākumus nosaka spēkā esošie normatīvie akti augstākās izglītības jomā.
19. Satversmes sapulcē ir 9 pārstāvji. Satversmes sapulci ievēlē aizklāti balsojot no:
19.1. akadēmiskā personāla (6 pārstāvji);
19.2. studējošajiem (2 pārstāvji);
19.3. vispārējā augstskolas personāla (1 pārstāvis).
20. Satversmes sapulces pārstāvju pilnvaru laiks ir viens gads. Satversmes sapulces pārstāvji pilda savus pienākumus bez atlīdzības. Satversmes sapulces pārstāvis zaudē savas pilnvaras, ja tiek pārtrauktas Satversmes sapulces pārstāvja darba tiesiskās vai studējošā attiecības ar Augstskolu, vai Satversmes sapulces pārstāvis tiek atsaukts no Satversmes sapulces pārstāvja amata.
21. Valdei vai ne mazāk kā vienai desmitai daļai Augstskolas personāla ir tiesības ierosināt Satversmes sapulces pārstāvja atsaukšanu. Ja nobalsošanā par Satversmes sapulces pārstāvja atsaukšanu nobalso vairākums no Augstskolas personāla, tad Satversmes sapulces pārstāvis uzskatāms par atsauktu.
22. Satversmes sapulces pārstāvja atsaukšanas gadījumā ievēlē jaunu Satversmes sapulces pārstāvi. Satversmes sapulces pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību Augstskolas Satversmes sapulcē un to atsaukšanas kārtību, kā arī Satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību nosaka Satversmes sapulces nolikums.
23. Satversmes sapulci sasauc Senāts vai rektors ne retāk kā vienu reizi gadā. Satversmes sapulces sasaukšanu var ierosināt arī Dibinātājs un Valde, vai ne mazāk ka viena trešdaļa Satversmes sapulces pārstāvju.
24. Satversmes sapulce savas sēdes notur Dibinātāja juridiskajā adresē, bet ārkārtas apstākļu gadījumā tā var sanākt citā vietā.
25. Satversmes sapulces sēdes ir atklātas un lēmumu pieņemšana notiek atklāti balsojot, ja šajā Satversmē nav noteikts citādi. Satversmes sapulces sēdes notiek un lēmumi tiek pieņemti atbilstoši darba kārtībai.
26. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 50% no Satversmes sapulces pārstāvjiem. Satversmes sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem balsstiesīgajiem Satversmes sapulces pārstāvjiem.
27. Ja Satversmes sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, tad piecu darba dienu laikā no Satversmes sapulces sēdes Satversmes sapulce tiek sasaukta atkārtoti ar to pašu dienas kārtību. Atkārtoti sasauktā Satversmes sapulce ar to pašu darba kārtību ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz 40% pārstāvju no šīs Satversmes 26.punktā noteiktā kvoruma.
28. Satversmes sapulces lēmums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc publicēšanas Augstskolas oficiālajā mājas lapā. Valde publicē Satversmes sapulces lēmumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Dibinātājam ir tiesības apturēt lēmuma publicēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem, ja to pieprasa Valde, rektors, ne mazāk kā divi Satversmes sapulces pārstāvji vai ne mazāk kā divi senatori.
29. Satversmes sapulcei ir pienākums atsaukt rektoru no amata, ja Augstskolas personāla darba pienākumu izpildes kvalitātes pārbaudes rezultātā konstatēts, ka rektors ar savām darbībām vai bezdarbību pārkāpj Augstskolu likumu, šo Satversmi vai citus normatīvos aktus.
30. Dibinātājam ir veto tiesības attiecībā uz Satversmes sapulces lēmumiem, kas skar Augstskolas stratēģiskos, finanšu vai saimnieciskos jautājumus.
31. Studējošo pašpārvaldes pārstāvim Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses.
32. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē Augstskolas darbību. Senāta lēmumi stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos tiek saskaņoti ar augstskolas Dibinātāju.
33. Senatoru ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību, kā arī Senāta darbību un kompetenci nosaka Satversmes sapulces apstiprināts Senāta nolikums. Augstskolas Senāta locekļus sauc par senatoriem. Senatori pilda savus pienākumus bez atlīdzības.
34. Senāta sastāvā ir četri senatori - 3 no akadēmiskā personāla un viens studējošo pārstāvis. Senātu, atklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce. Studējošo pārstāvi Senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.
35. Senāta pilnvaru laiks ir viens gads. Senators zaudē savas pilnvaras pirms termiņa, ja tiek pārtrauktas senatora darba tiesiskās attiecības vai studējošā attiecības ar Augstskolu, vai senators tiek atsaukts no senatora amata. Studējošo pārstāvi var atsaukt studējošo pašpārvalde.
36. Pēc rektora, Satversmes sapulces, Valdes vai Dibinātāja ierosinājuma Satversmes sapulce izskata jautājumu par senatora atsaukšanu, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, kā arī kaitējuma nodarīšana Augstskolas interesēm.
37. Senāta sēdi sasauc Senāta priekšsēdētājs ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos. Senāta sasaukšanu var ierosināt arī Dibinātājs un Valde, rektors vai ne mazāk ka divi senatori.
38. Senāts savas sēdes notur Dibinātāja juridiskajā adresē, bet ārkārtas apstākļu gadījumā tas var sanākt citā vietā.
39. Senāts ir lemttiesīgs, ja Senāta sēdē piedalās ne mazāk kā 50% senatoru. Senāta lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem balsstiesīgajiem senatoriem. Ja Senāts nav lemttiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, vienas nedēļas laikā no Senāta sēdes tiek sasaukta atkārtota Senāta sēde ar to pašu dienas kārtību. Senāts ir lemttiesīgs atkārtoti sasauktajā Senāta sēdē ar to pašu darba kārtību, ja tajā piedalās vismaz divi senatori.
40. Senāta lēmums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc publicēšanas Augstskolas oficiālajā mājas lapā. Valde publicē Senāta lēmumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Dibinātājam ir tiesības apturēt lēmuma publicēšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem, ja to pieprasa Valde, ne mazāk kā divi Satversmes sapulces pārstāvji, ne mazāk kā divi senatori vai rektors.
41. Dibinātājam ir veto tiesības attiecībā uz Senāta sēdes lēmumiem, kas skar Augstskolas stratēģiskos, finanšu vai saimnieciskos jautājumus.
42. Studējošo pašpārvaldes pārstāvim Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses.
43. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu. Papildu Augstskolu likumā, citos spēkā esošajos normatīvajos aktos augstākās izglītības jomā un Augstskolas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajām, rektora kompetencē ir:
43.1. izveidot komisiju Augstskolas personāla darba pienākumu izpildes kvalitātes pārbaudei;
43.2. atstādināt Augstskolas personālu no darba pienākumu izpildes Augstskolas personāla darba pienākumu izpildes kvalitātes pārbaudes laikā.
44. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz diviem gadiem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
45. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā ir trīs pārstāvji, kurus aizklātā balsošanā ievēlē uz vienu gadu un tās sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus Akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē divus pārstāvjus. Studējošo pārstāvi Akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.
46. Augstskolas Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar Satversmes sapulcē apstiprināto Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu. Akadēmiskā šķīrējtiesa lēmumus pieņem atbilstoši Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumā noteiktajai kārtībai.
47. Akadēmiskās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis zaudē savas pilnvaras pirms termiņa, ja tiek pārtrauktas šķīrējtiesneša darba tiesiskās vai studējošā attiecības ar Augstskolu, vai šķīrējtiesnesis tiek atsaukts no Akadēmiskās šķīrējtiesas šķīrējtiesneša amata.
48. Akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlēta akadēmiskā personāla pārstāvjus atsauc Satversmes sapulce, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu uzskatāma rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, kā arī kaitējuma nodarīšana Augstskolas interesēm. Studējošo pārstāvi atsauc studējošo pašpārvalde.
IV. Augstskolas struktūra un tās darbības pamatnoteikumi
49. Augstskolas komercsabiedrība, biedrība, nodibinājums vai cita institūcija tiek dibināta, reorganizēta vai likvidēta, ja Valdē šis lēmums pieņemts vienbalsīgi, piedaloties visiem Valdes pārstāvjiem un Dibinātājam.
50. Augstskolas komercsabiedrība, biedrība, nodibinājums vai cita institūcija darbojas uz Valdē apstiprinātu statūtu pamata.
51. Ja ir ierosināta pārbaude par Augstskolas personāla darba pienākumu izpildes kvalitāti, tad darba pienākumu izpildes kvalitātes pārbaudē pārbaudāmajam Satversmes sapulces pārstāvim, senatoram vai Akadēmiskās šķīrējtiesas pārstāvim attiecīgās lēmējinstitūcijas sanāksmē nav balsstiesību lēmuma pieņemšanā.
52. Šīs Satversmes 12.punktā minētās Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūciju pārstāvji solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši Augstskolai.
V. Augstskolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība
53. Lēmumu par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās Dibinātājs.
VI. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība
54. Augstskolas Satversmes projektu un tās grozījumus izstrādā Valde.
55. Augstskolas Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara Satversmes sapulce.
56. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.
 |
 |
 |
 |