Darbības ar dokumentu

(informatīvā daļa)

Rīga, 2015

Satura rādītājs

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

Koncepcijā izmantoto terminu skaidrojums

1. IEVADS

2. PROFESIONĀLĀS VIDĒJĀS KULTŪRIZGLĪTĪBAS ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

3. GALVENĀS PROBLĒMAS

3.1. Vidusskolu tīkla sadrumstalotība

3.2. Izglītības infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana un uzlabošana

3.3. Profesionālo vidējo izglītības programmu uzlabošana

3.4. Pedagogu tālākizglītība

4. MĒRĶIS UN UZDEVUMI

5. RISINĀJUMA VARIANTI

5.1. Pirmais risinājuma variants

5.2. Otrais risinājuma variants

6. SECINĀJUMI PAR KONCEPCIJAS RISINĀJUMIEM

7. KULTŪRAS MINISTRIJAS TURPMĀKĀ RĪCĪBA

7.1. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos

7.2. PIKC izveides laika grafiks

8. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

PIELIKUMS nr.1 – Kultūrizglītību raksturojošie rādītāji

PIELIKUMS nr.2 – Kultūras ministrijas pasākumi plānoto PIKC izveidei līdz 2020.gadam valsts dibinātajās kultūrizglītības iestādēs

PIELIKUMS nr.3 – Kultūras ministrijas aprēķini PIKC izveides finanšu variantam

LIETOTIE SAĪSINĀJUMI

Koncepcijā izmantoto terminu skaidrojums

Kultūrizglītība – izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas aptver ne tikai visu līmeņu (pamata, vidējo un augstāko) profesionālo izglītību kultūras nozarēs un speciālistu tālākizglītības iespējas, bet arī vispārēju izglītošanos kultūras jomās, ikviena indivīda radošo spēju un talantu izkopšanu mūžizglītības perspektīvā.

Profesionālā kultūrizglītība – kultūrizglītības sistēmas daļa, kas nodrošina darba tirgum nepieciešamo elastīgu zināšanu un prasmju bāzi konkurētspējīgu kultūras produktu un pakalpojumu veidošanai (tostarp kultūras tūrisma, radošās industrijas, kultūras mazā un mikrobiznesa attīstībai), kā arī izcilību atlasi un augstas kvalitātes izglītošanu.

Profesionālās vidējās kultūrizglītības programma – profesionālās vidējās izglītības programma mūzikā, dejā, tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, dizainā un audiovizuālo mediju mākslā.

Profesionālās izglītības kompetences centrs, PIKC – profesionālās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, un papildus veic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem ir tiesīga iegūt profesionālās izglītības kompetences centra statusu.

Profesionālās ievirzes kultūrizglītības programma – profesionālās ievirzes izglītības programma mūzikā, dejā un mākslā.

Radošās industrijas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un kuras, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, spēj celt labklājību un radīt darba vietas. Tās rada, attīsta, ražo produktus un pakalpojumus, kam ir vērtība ekonomikas attīstībā.

Radošās industrijas Latvijā pārstāv šādas nozares:

• arhitektūra,

• dizains (produktu, pakalpojumu un procesu dizains, ietverot dažādas dizaina disciplīnas – grafiskais dizains, interjera dizains, mēbeļu dizains, industriālais dizains, vides dizains, modes un aksesuāru dizains u.c.),

• filmu industrija,

• interaktīvās spēles, interaktīvās programmatūras, multimediju produkti,

• mūzika un skaņu ierakstu industrija,

• deja,

• vizuālā māksla (izstāžu zāļu, galeriju darbība),

• skatuves māksla,

• izdevējdarbība (preses izdevumi, grāmatas),

• reklāma, komunikācijas, mārketinga komunikācijas,

• izklaides industrija,

• plašsaziņas līdzekļi (TV, radio, interneta portāli).

Amatniecība tiek uzskatīta kā nozīmīga radošo industriju atbalstošā nozare.

Kultūras industrijas – industrijas, kuras ražo un izplata preces un pakalpojumus, kuriem piemīt kultūras vērtība neatkarīgi no to iespējamās tirdzniecības vērtības.

Radošums – iedzimta un izkopta indivīda īpašība/spēja radīt oriģinālas un jaunas nozīmes un tēlus. Radošā darbība palīdz atklāt jaunas iespējas un formas labākiem kopā dzīvošanas un darbības modeļiem, piemēroties jauniem apstākļiem un pārveidot esamību ar radošās iztēles un iniciatīvas palīdzību. Radošums attiecināms ne tikai uz jaunu mākslas priekšmetu vai stilu radīšanu, bet uz problēmu risināšanu jebkurā iespējamā jomā.

Kultūras kapitāls – no iepriekšējām paaudzēm mantotas, kā arī jaunradītas mūsdienīgas kultūras vērtības, kuras, mērķtiecīgi pielietotas, spēj konsolidēt sabiedrību un radīt jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību. Kultūras kapitālu veido gan materiālas vērtības (ēkas, pieminekļi, kultūrvēsturiskas vietas, mākslas darbi utt.), gan nemateriālas vērtības (idejas, tradīcijas, simboli utt.).

Inovācija – zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā.

1. IEVADS

Kultūras ministrijas (KM) padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcija (turpmāk – koncepcija) izstrādāta saskaņā ar Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai iekļauto uzdevumu – profesionālajā kultūrizglītībā izveidot vismaz divus kompetenču centrus (sadaļa "Kultūra", 124.pasākums), kas atbilst Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam Rīcības virziena "Kompetenču attīstība" 287.uzdevumam "Iespēju radīšana talantu atklāšanai un izkopšanai, t.sk. atbalsts jauniešu tehniskās jaunrades centriem, skolēnu vasaras mācību nometņu, zinātnisko semināru, konkursu un zinātnisko projektu nodrošināšana".

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 19. marta sēdes protokola Nr.15, 8.§ "Ministru kabineta noteikumu projekta "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" 2.punktu, lai nodrošinātu papildus valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu padotībā esošo profesionālās izglītības kompetences centru darbībai kā prioritātei 2014.–2016. gada vidēja termiņa budžeta likuma sagatavošanas un izskatīšanas procesā, jāizstrādā un jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgs politikas plānošanas dokuments. Ar 2013. gada 17. decembra sēdes protokola Nr.67, 96.§ Informatīvais ziņojums "Par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi" 5. punktu Ministru kabinets ir uzdevis nozaru ministrijām Viedās specializācijas stratēģijā noteiktos principus iekļaut saistošajos nozaru politikas plānošanas dokumentos. KM ir iekļāvusi šos principus Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" (turpmāk – "Radošā Latvija")¹.

KM izveidotā darba grupa², kuras sastāvā bija gan profesionālo mūzikas un skatuves mākslas kolektīvu, gan darba tirgus un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, izvērtējot esošo situāciju kultūrizglītības jomā un nodrošinot iesaistīto pušu viedokļu apkopošanu, ir sagatavojusi gala ziņojumu un ieteikumus³, kuros secināts, ka ir nepieciešams stratēģiski pārplānot profesionālās vidējās izglītības iestāžu (turpmāk – mākslas un mūzikas vidusskolas) attīstību un uz to bāzes izveidot profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus. Tāpat arī KM un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (turpmāk – LNKC) pārstāvji ir tikušies ar mākslas un mūzikas vidusskolām gan Rīgā, gan reģionos. Koncepcijas izstrādes procesā notika diskusijas ar KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolām par PIKC izveidi un katra skola izteica savu viedokli. Līdz ar to PIKC tīkla attīstība ir balstīta, gan esošā resursa un tā attīstības potenciāla izvērtēšanā, darba tirgus pieprasījuma izvērtēšanā un ņemot vērā policentrisko attīstību, kā arī tiek balstīta uz pašu skolu un pašvaldību izteikto gatavību veidoties par PIKC, kas saskan ar "Radošajā Latvijā" definēto PIKC ģeogrāfisko pārklājumu un reģionālo sadalījumu.

PIKC izveidošana koncentrēs resursus un kompetences, kā arī attīstīs pārējo mākslas un mūzikas vidusskolu specializāciju, sekmēs profesionālās vidējās kultūrizglītības kvalitātes pieaugumu, izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām un reģionālajām vajadzībām, nodrošinās absolventu konkurētspēju un spēju pielāgoties darba tirgus mainīgajai videi. Visās izglītības programmās (mūzika, deja, māksla un dizains) jāpilnveido mācību saturs un aprīkojums, jāuzlabo izglītības iestāžu administratīvās pārvaldes efektivitāte un jāveic infrastruktūras uzlabojumi, kā arī jāpaaugstina mūsdienu tehnoloģiju apgūšanas pakāpe kultūrizglītībā.

Koncepcija attiecas uz KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolām, kā arī uz divām pašvaldības padotības izglītības iestādēm – Valmieras Mākslas vidusskolu un Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolu "Saules skola" (turpmāk – Saules skola), kuras ir vienīgās pašvaldību vidusskolas, ko KM finansē, kā arī nodrošina metodisko pārraudzīdzu .

2. PROFESIONĀLĀS VIDĒJĀS KULTŪRIZGLĪTĪBAS ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS

Profesionālās kultūrizglītības galvenais uzdevums ir nodrošināt bērnu un jauniešu talantu izkopšanu, veicināt radošo izcilību veidošanos, uzturot Latvijas profesionālās mākslas un tautas mākslas tradīciju nepārtrauktību un kvalitāti. Latvijā pastāv gadu desmitos attīstīta profesionālās kultūrizglītības sistēma – profesionālās ievirzes un profesionālā vidējā izglītība ar valsts atzītiem izglītības dokumentiem, licencētām un akreditētām programmām, ir nodrošināta izglītības satura pēctecība – secīga pāreja katrā nākamajā izglītības pakāpē.

KM padotībā esošais LNKC pārrauga izglītības programmu īstenošanas kvalitāti 145 profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas skolās, piešķirot tām finansējumu pedagogu darba samaksai. KM padotībā ir 14 mākslas un mūzikas vidusskolas, kā arī trīs mākslas augstskolas – Latvijas Mākslas akadēmija (turpmāk – LMA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) un Latvijas Kultūras akadēmija un tās struktūrvienība – Latvijas Kultūras koledža. KM padotībā esošās 14 mākslas un mūzikas vidusskolas (pielikuma 3.zīmējums (karte)) un pašvaldību padotībā esošās 11 profesionālās vidusskolas, kā arī 5 privātās izglītības iestādes nodrošina gan kvalificētus speciālistus darba tirgum, gan nākamos studentus mākslas un mūzikas augstskolām, kā arī ir bāze profesionālo kompetenču, prasmju un zināšanu ieguvei trešajā kvalifikācijas līmenī atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem. KM padotībā esošajām mākslas un dizaina vidusskolās iegūstamā kvalifikācijas ir "dizaina speciālists". No pašvaldību profesionālajām vidusskolām tikai Valmieras Mākslas vidusskola un Saules skola, kā arī IZM padotībā esošā Rīgas Amatniecības vidusskola ar labiem panākumiem un pilnā apjomā īsteno izglītības programmas kultūras un radošās industrijas nozarē. Pārējās IZM padotībā esošās profesionālās vidējās izglītības iestādēs tiek īstenotas atsevišķas dizaina izglītības programmas, piešķirot kvalifikāciju "dizaina noformētājs" vai "maketētājs". Mūzikas profesionālās vidējās izglītības programmas tiek īstenotas tikai KM padotības izglītības iestādēs. Saules skolā kopš 2014. gada pastāv teātra profesionālās vidējās izglītības programma ar 3.profesionālās kvalifikācijas līmeņa aktiera kvalifikāciju.

Mākslas un mūzikas vidusskolas īsteno ne tikai profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības programmas, bet arī daudzveidīgas profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmas kultūras un radošās industrijas jomā. Mākslas un mūzikas vidusskolu audzēkņi profesionāli un ar panākumiem pārstāv Latvijas mākslas, dizaina, mūzikas un horeogrāfijas līmeni starptautiskos konkursos un festivālos.

Šobrīd KM dibinātajās mākslas un mūzikas vidusskolās vidējo profesionālo izglītību apgūst 1570 audzēkņi⁴. Deviņas profesionālās izglītības iestādes ir ar specializāciju mūzikā, un astoņās no tām tiek nodrošināta arī profesionālās ievirzes un interešu izglītība, kas sagatavo ne tikai klasiskās mūzikas, bet arī laikmetīgās mūzikas izpildītājus. Trīs no tām atrodas Rīgā – Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola (turpmāk – Dārziņa Mūzikas vidusskola), Rīgas Doma kora skola (turpmāk – Doma kora skola) un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola (turpmāk – Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola). Pārējās mūzikas vidusskolas nodrošina mūzikas profesionālās vidējās izglītības pieejamību reģionos, proti, Kurzemē – Ventspils Mūzikas vidusskola un Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola (turpmāk – Liepājas Mūzikas vidusskola), Zemgalē – Jelgavas mūzikas vidusskola, Vidzemē – Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola (turpmāk – Cēsu Mūzikas vidusskola) un Latgalē – Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola (turpmāk – Rēzeknes Mūzikas vidusskola) un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola (turpmāk – Daugavpils Mūzikas vidusskola).

Četras profesionālās izglītības iestādes specializējas vizuālās mākslas jomā. Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā izglītības saturā ir akcentētas inovatīvas dizaina programmas, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (turpmāk – Rozentāla Mākslas vidusskola) vairums audzēkņu specializējas gleznošanā vai tēlniecībā, kā arī audiovizuālajā un foto mākslā. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola sadarbojas ar Liepājas Universitāti (turpmāk – LiepU) multimediju dizaina laboratoriju, kā arī īsteno arhitektūras tehniķa un vizāžista izglītības programmas. Savukārt Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskola līdztekus tradicionālajām dizaina un mākslas profesionālās vidējās izglītības programmām piedāvā apgūt restauratora izglītību, kas veidota sadarbībā ar Celtniecības koledžu. Rīgas Horeogrāfijas vidusskola ir vienīgā Latvijā, kas specializējas dejas mākslā, mērķtiecīgi sadarbojas ar Latvijas Nacionālo baletu un gatavo klasiskās dejas izpildītājus.

Šobrīd esošā daudzpakāpju kultūrizglītības sistēma spēj nodrošināt profesionālu speciālistu sagatavošanu dažādās kultūras jomās. Jāņem vērā, ka kultūrizglītības specifika ir saistīta ne tikai ar kolektīvo procesu un ka šīs izglītības nodrošināšanai nepieciešams individuāls darbs ar katru audzēkni, sākot no agras bērnības.

Saskaņā ar CSP datiem⁵ 2015. gadā Latvijā vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem būs 93 788 iedzīvotāji (2011.gadā šajā vecuma grupā bija 120 371, 2009.gadā – 156 053 iedzīvotāji). Ievērojot minēto, vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem samazinājums 2015.gadā paredzams 40 %. Kaut demogrāfiskā tendence ir negatīva, izglītības sektoram ir jānodrošina stabils speciālistu papildinājums tautsaimniecībai. Optimizējot profesionālās izglītības iestādes un vienlaikus modernizējot tās, tiktu samazināts profesionālās izglītības iestāžu skaits, rezultātā nodrošinot lielāku izglītojamo skaitu katrā izglītības iestādē. Lai arī valstī demogrāfiskā tendence ir negatīva, pēdējos 3 – 5 gados mākslas un mūzikas vidusskolās audzēkņu kopskaits būtiski nesamazinās⁶ (pielikuma 1. zīmējums (tabula)), kā arī iestājeksāmenu konkursam vidējā profesionālajā kultūrizglītībā ir stabila vai pat nedaudz augoša tendence (2011./2012.gadā 1.kursā tika uzņemti 480 audzēkņi, 2012./2013.mācību gadā – 465, 2013/2014.mācību gadā – 481, 2014./2015.mācību gadā – 492 audzēkņi⁷). Tas rāda noturīgu sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas kultūrizglītības, kas tiek piedāvāta mākslas un mūzikas vidusskolās. Koncepcijas pielikuma 4. zīmējums (grafiks) parāda mākslas un mūzikas vidusskolu pārklājumu Latvijā, demonstrējot, ka piedāvājums mūzikā ir nodrošināts visos reģionos, savukārt profesionālā vidējā izglītība dejā iegūstama vienīgi Rīgā.

2011. gadā veiktajā pētījumā "Skolu reitings 2011"⁸ par labākajām ir atzītas KM padotības profesionālās izglītības iestādes. Valsts un centralizēto eksāmenu rezultāti mūzikas un mākslas vidusskolās ir starp augstākajiem vidēji valstī un kopumā pārsniedz vidējos rādītājus starp profesionālās vidējās izglītības iestādēm. 2014. gadā savas kategorijas izglītības iestāžu grupā ar vidējo rezultātu 74,07% pirmo vietu ieņēma Dārziņa Mūzikas vidusskola, otro vietu – Rozentāla Mākslas vidusskola ar 70,31% un trešo vietu – Doma kora skola ar 67,55%. Pirmajā desmitniekā ierindojās arī Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola, Daugavpils Mūzikas vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola u.c. (pielikuma 5. zīmējums (grafiks)). Pēdējo divu mācību gadu laikā lielākajai daļai no profesionālo kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem vērtējums profesionālās kvalifikācijas eksāmenos ir septiņas balles un augstāk (LNKC dati, 08.08.2014.).

KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolu audzēkņi regulāri un ar labiem panākumiem piedalās vispārizglītojošo izglītības iestāžu konkursos un mācību olimpiādēs. Ik gadu lielākā daļa KM padotībā esošo mākslas un mūzikas vidusskolu absolventu izvēlas turpināt izglītību Latvijas vai ārvalstu augstākās izglītības iestādēs mūzikas, mākslas un horeogrāfijas jomā⁹. Piemēram, no 2013. gada Dārziņa Mūzikas vidusskolas 18 absolventiem augstāko izglītību turpināja 17, t.i., 94%, no Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas 5 absolventiem – 4 (80%), no Ventspils Mūzikas vidusskolas 14 absolventiem – 11 (79%), no Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas 99 absolventiem – 45 (45%) (pielikuma 2. zīmējums (tabula)).

Rīgā ir visaugstākā kultūras un radošo industriju uzņēmumu un radošā potenciāla kritiskā masa¹⁰ un lielākais šā segmenta darba tirgus. Rīgā darbojas valsts teātri un koncertorganizācijas, privātās mākslas galerijas, kā arī trīs kultūrizglītības augstskolas un koledža. Tādējādi mākslas un mūzikas vidusskolu absolventiem ir visplašākās iespējas turpināt izglītības iespējas augstskolās, kā arī darba iespējas profesionālajos mūzikas kolektīvos, dramatiskajos teātros, Latvijas Nacionālā opera (turpmāk – LNO) u.c. Ventspilī ir labi attīstīts mācību prakšu vietu un kultūras industriju institūciju tīkls – aktīvi darbojas Ventspils Augstskola (turpmāk – VeA), Pārventas bibliotēka ar koncertzāli, teātra nams "Jūras vārti", ir atjaunots Latviešu biedrības nams un Kultūras centrs. Ventspils kultūrizglītības iestāžu audzēkņiem ir iespēja izmantot prakšu vietas Liepājā. Liepāja ir pilsēta ar stabilām mākslas un izglītības saknēm un senām kultūras tradīcijām. LiepU darbojas multimediju katedra un mākslas pētījumu laboratorija, tiek būvēta jauna koncertzāle un darbojas Liepājas teātris, Liepājas simfoniskais orķestris un citas kultūras industrijas institūcijas. Tas rada darba tirgus apstākļus profesionāliem mūziķiem un skatuves māksliniekiem, kā arī tālākas izglītības iespējas LiepU, kur multimediju dizaina studiju programmā tiek sagatavoti dizaineri, mūziķi un citas mākslas nozares profesijas. Rēzekne pilsētas attīstības stratēģijā ir iezīmējusi radošās industrijas kā vienu no pilsētas attīstības primārajiem faktoriem. Rēzeknē mērķtiecīgi tiek veidots kultūras un radošo industriju darba tirgus, Rēzeknes daudzfunkcionālais kultūras centrs "Latgales vēstniecība GORS" var nodrošināt mācību prakses un praktisku mācību iespēju mūzikā, kā arī ir pieejamas daudzpakāpju izglītības iespējas dizainā un mākslā, kas iegūstama interešu izglītības centrā "Zeimuļs", dizaina speciālista kvalifikāciju – Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolā, savukārt profesionālo augstāko izglītību interjera dizainā – Rēzeknes Augstskolā. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas ēkā ir izvietota arī LMA filiāle.

Vidzeme lepojas ar to, ka ir Dziesmu svētku šūpulis, un Cēsu pilsēta un tās apkaime ir šo svētku tradīcijas turpinātāja. Jau daudzus gadus Cēsīs notiek ikgadējais Mākslas festivāls, tiek īstenots Vidzemes mūzikas un kultūras centra projekts, no 2014.gada darbojas Vidzemes koncertzāle "Cēsis". Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar profesionālu mūzikas kolektīvu -Vidzemes kamerorķestri nodrošina spēcīgu akadēmiskās mūzikas izglītību,. Ar 2014.gadu profesionālās vidējās mūzikas izglītības programmas tiek īstenotas jaunuzceltā daudzfunkcionālā kultūras centra – Vidzemes koncertzāles telpās. Arī Valmiera ir vēsturiski veidojies Vidzemes kultūras un radošo industriju centrs, kurā potenciālie sadarbības partneris irVidzemes Augstskola, Valmieras Drāmas teātris, kur notiek aktīva kultūras un festivālu dzīve. Reģionā ir augsta uzņēmumu koncentrācija, nodrošinot prakses un darba tirgus iespējas.

Tomēr, neskatoties uz labajiem mācību rezultātiem un profesionālajiem panākumiem, vidējā kultūrizglītības izglītības iestāžu sistēma saskaras ar daudziem jautājumiem, kuriem ir nepieciešams komplekss risinājums, kas ilgtermiņā nodrošinātu izglītības iestāžu sekmīgu darbu.

3. GALVENĀS PROBLĒMAS

3.1. Vidusskolu tīkla sadrumstalotība

Būtisks šķērslis profesionālās kultūrizglītības sistēmas tālākajai attīstībai ir kultūrizglītības iestāžu sadrumstalotība. Pastāvot daudzām, ar savu zīmolu pazīstamām, bet nelielām vidusskolām, tās saskaras ar administratīvās pārvaldes neefektivitāti un finansējuma apguves sarežģījumiem. Neliels audzēkņu skaits rada risku nepietiekamām slodzēm ilggadīgiem un profesionāliem pedagogiem, kuri tādējādi strādā paralēli vairākās izglītības iestādēs. Pieredze liecina, ka pedagogi, kas ir pastāvīgā darbā uz pilnu slodzi, nevis nedaudzas stundas ir blakus darbā, strādā efektīvāk un produktīvāk. Audzēkņu skaita palielināšana nav risinājums, jo mākslas un mūzikas vidusskolu sistēmā galvenais uzsvars jāliek uz radošas izcilības sagatavošanu. Tāpat svarīgi ir saglabāt profesionālās kultūrizglītības pieejamību reģionos, kur tā vēsturiski ir izveidojusies un sekmīgi darbojas. Turklāt reģionos sakarā ar demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos tiek aktualizēts jautājums par infrastruktūras sakārtošanu, administratīvās pārvaldes optimizēšanu, finansējuma iespējami efektīvu piesaisti. Tāpēc ir nepieciešami uzlabojumi izglītības sistēmā kopumā, tostarp attīstot radošo domāšanu un sekmējot radošo partnerību attīstību visos izglītības līmeņos.

Liepājā un Rēzeknē, izmantojot abu pilsētu kultūrizglītības profesionālās izglītības iestāžu rīcībā esošās ēkas, kā arī sadarbojoties ar pašvaldībām, ir iespējams koncentrēt administratīvo kapacitāti un telpu noslogojumu vispārizglītojošajiem priekšmetiem, lai izveidotu reģionālu kultūras un radošās industrijas izglītības centru, kas nodrošinātu kultūras un radošās industrijas attīstību reģionā. Tāpat arī ar apvienošanos iespējams paaugstināt izglītības kvalitāti, īstenojot inovatīvu pieeju programmu struktūrai un saturam un piemērojoties darba tirgum. Vienas ēkas kompleksu Kalnciema ielā 10/12, Rīgā apsaimnieko trīs izglītības iestādes – Doma kora skola, Dārziņa Mūzikas vidusskola un Rīgas Horeogrāfijas vidusskola. Pašreizējā trīs patstāvīgo administratīvo un tehnisko vienību darbība rada risku par funkciju dublēšanu un apgrūtina administratīvo apsaimniekošanu, ES projektu un citu finanšu līdzekļu piesaisti. Atsevišķās ēkās ir izvietotas Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola un Rozentāla Mākslas vidusskola. Risinot skolu administratīvās un apsaimniekošanas jautājumus, būtu iespējams optimizēt izglītības iestāžu darbu, kā arī sinhronizēt vispārējo mācību priekšmetu procesu un sekmīgāk to organizēt, vienlaikus saglabājot katras vidusskolas zīmola unikalitāti un specializāciju. Skolu darbības tuvināšana vienlaikus radītu priekšnoteikumus starpdisciplināru izglītības programmu un mācību projektu, kā arī ārpusstundu aktivitāšu veidošanai, kas savukārt ir priekšnoteikums audzēkņu mobilitātei darba tirgū.

3.2.Izglītības infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana un uzlabošana

Izglītības iestāžu infrastruktūra un aprīkojums strauji noveco, tāpēc, atbilstoši mūsdienu prasībām, to ir nepieciešams atjaunot. Kvalitatīvas un mūsdienīgas kultūrizglītības iegūšanā svarīga ir moderna infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze. Latvijas mākslas un mūzikas vidusskolas šobrīd tikai daļēji spēj nodrošināt šādu izglītības vidi.

Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā (2007.–2013.gads) virkne kultūrizglītības iestāžu ir uzlabojušas savu infrastruktūru, īstenojot KPFI¹¹ un ERAF¹² projektus, īstenojot nozīmīgus ieguldījumus infrastruktūras atjaunošanā, kā arī mācību aprīkojuma uzlabošanā un KPFI projektu īstenošanā ēku un telpu energoefektivitātes uzlabošanā.

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola veikusi kopējās investīcijas par 732 032 euro. Ir īstenots KPFI projekts 655 289 euro apmērā ēku energoefektivitātes uzlabošanai dienesta viesnīcas ēkā Rīgā, Ēveles ielā 2, veicot kompleksus ēku siltināšanas pasākumus, energoefektivitātes pasākumu kompleksu siltumapgādes sistēmai, karstajam ūdenim, kā arī veicot apgaismojuma sistēmas optimizāciju. Tika veikta ēkas Lāčplēša ielā 55 rekonstrukcija un ēkas Kr.Valdemāra ielā 139 daļēja rekonstrukcija. ERAF 3.1.1.1. apakšaktivitātes projekts "LR Kultūras ministrijas Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības īstenošanai", kura rezultātā ir veikta mācību aprīkojuma modernizācija un tehnoloģiju modernizācija, infrastruktūras uzlabošana, projekta kopējās attiecināmās izmaksas bija 1 641 574 euro. Ventspils Mūzikas vidusskola ir veikusi ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā, ieskaitot 25 759 euro pārcelšanās izdevumiem, 22 902 euro pagaidu telpu remonta izdevumiem, 838 167 euro nomas maksas un komunālo pakalpojumu izdevumiem un 280 euro aprīkojuma iegādes izdevumiem (ilgtermiņa saistības). Kopējās investīcijas ir 337 339 euro, bet ilgtermiņa saistības 887 108 euro. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola īstenojusi KPFI energoefektivitātes projektus par Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas telpu energoefektivitātes pasākumiem, renovētas izglītības ēkas Toma ielā 23/25 un Alejas ielā 18, investīciju apjoms 186 232 euro. Liepājas Mūzikas vidusskola KPFI projekta "Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas energoefektivitātes pasākumi" ietveros īstenoja energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus 558 120 euro apmērā. Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskola ERAF projekta ietvaros "Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas infrastruktūras pielāgošana profesionālās izglītības programmu sekmīgai apguvei atbilstoši radošo industriju darba tirgus prasībām" veica mācību telpu renovāciju un iegādājās modernu mācību aprīkojumu un jaunākās tehnoloģijas izglītības procesam, projekta izmaksas 751 414 euro. Rīgas Doma kora skola īstenoja energoefektivitātes pasākumus un telpu siltināšanu KPFI projekta ietvaros 344 304 euro apmērā. Rozentāla Mākslas vidusskola ERAF 3.1.1.1. apakšaktivitātes projekta "JRRMV mācību aprīkojuma modernizācija profesionālo izglītības programmu īstenošanai", ietvaros veica mācību telpu modernizāciju, foto studijas un laboratorijas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu un multimediju laboratorijas modernizāciju, kopējās attiecināmās izmaksas – 798 402 euro. Cēsu Mūzikas vidusskola pēc koncertzāles "Cēsis" nodošanas ekspluatācijā vairs neizmanto ēku Ziemeļu ielā 16 (visa ēka) un daļēji ēku Kalēju ielā 4 (atbrīvota daļa ēkas/ īpašuma - 78 m², atrodas FM valdījumā). Koncertzāle "Cēsis" Raunas ielā 12-2 ir Cēsu novada/ pilsētas īpašums. Cēsu Koncertzāle (informācija no Cēsu novada pašvaldības), projekta izmaksas: KM kopējās projekta izmaksas: 6 301 483,27 euro (mūzikas skolai), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kopējās projekta izmaksas: 7 534 715, 73 euro. Investīcijas 6 363 366,27 euro apmērā. KM padotības mākslas un mūzikas vidusskolas piedalījās ESF darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.2.1.1.4 apakšaktivitātes "Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana" projektā "Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana" stipendiju nodrošināšanā audzēkņiem.

Tā rezultātā virknei skolu bija iespēja veikt kapitālieguldījumus infrastruktūras sakārtošanai un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Lai gan ESI fondu investīciju 2014. – 2020.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. "Modernizēt profesionālās izglītības iestādes, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību" ietvaros ir paredzēts atbalstīt PIKC infrastruktūras, tostarp sporta un dienesta viesnīcu, izveidi un sakārtošanu, mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādi. Tāpat ir paredzēts atbalsts infrastruktūras attīstībai jaunu profesionālo izglītības programmu īstenošanai prioritārajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās. Katrs jaunveidojamais PIKC pats izvēlēsies konkrētus atbalsta mērķus, uz kuriem paredzēts pretendēt. Tomēr vēl aizvien visa kultūrizglītības iestāžu infrastruktūra nav sakārtota., Ņemot vērā līdzšinējos kapitālieguldījumus, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā jau šobrīd ir modernizēta infrastruktūra. Tomēr ir nepieciešams pastāvīgi uzlabot izglītības un mācību prakses procesam nepieciešamo tehnisko aprīkojumu atbilstoši nozares darba tirgus prasībām, kā arī paplašināt izglītības procesam nepieciešamās telpas, jo šobrīd esošajās telpās keramikas un mūsdienu tehnoloģiju apguvei nav nodrošināta izglītības procesam un mācību praksei nepieciešamā platība uz vienu audzēkni.

Infrastruktūras sakārtošanas risinājums nepieciešams Kalnciema ielā 10/12, Rīgā, kur vienā adresē esošā ēku kompleksā darbojas trīs izglītības iestādes. Minētais izglītības iestāžu kopējais ēku komplekss un iestāžu materiāli tehniskā bāze ir morāli un fiziski novecojuši. Doma kora skola ir izvietota izglītības procesam daļēji pielāgotā dienesta viesnīcas korpusā, kur vienlaikus ir izvietotas arī visu trīs izglītības iestāžu dienesta viesnīcas. Nav pieņemams, ka jau ilgu laiku vienuviet notiek izglītības process un sadzīve. Tādējādi ir nepieciešams renovēt Doma kora skolas korpusu un pielāgot telpas izglītības procesa vajadzībām, kā arī uzbūvēt dienesta viesnīcas korpusu un sporta zāli, lai nodrošinātu izglītības programmas īstenošanas prasības sportā. Tāpat arī ir jāatrisina profesionālas skatuves un orķestra telpu, kā arī kora telpas jautājums, jo esošajās telpās nevar pilnvērtīgi savienot izglītības procesu un mācību praksi.

Ēka, kurā šobrīd atrodas Rozentāla Mākslas vidusskola, nav piemērota mākslas izglītības iestādes specifiskajām prasībām. Pieaugot audzēkņu un izglītības programmu skaitam, tiek pārsniegta skolas ēkas ietilpība, tā arī neatbilst visām prasībām par pieejamību personām ar īpašām prasībām.

Reģionos kritisks infrastruktūras stāvoklis ir Ventspils Mūzikas vidusskolai¹³, jo esošās ēkas Pils ielā 38 un Kuģinieku ielā 2 ir avārijas stāvoklī. Tām ir nepieciešama kompleksā renovācija un ir piešķirti līdzekļi izglītības iestādes pārvietošanai uz citām pašvaldībai piederošām telpām¹⁴. No 2014.gada marta Ventspils Mūzikas vidusskolas darbība tiek nodrošināta astoņās dažādās ēkās pagaidu telpās ar kopējo platību 3570 m2 - Zvanu ielā 3, Jūras ielā 12, Kuldīgas ielā 3, Pils ielā 38, Ostas ielā 23, Andreja ielā 4 un Maiznieku ielā 11, Ventspilī.

Ventspils Mūzikas vidusskolas funkciju nodrošināšana pagaidu telpās nenodrošina pilnvērtīgu un mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošu mācību procesu, kura plānošanā būtu ievērota skolas darbības specifika, t.i., mācību vides normatīvo aktu prasības un standarti, telpu skaņas izolācija un akustikas prasības, muzikālo kolektīvu mēģinājumu un mācību orķestru, solistu - izpildītāju koncertu prakses organizēšanas, pianīnu un flīģeļu izvietošanas u.c. specifisku prasību nodrošināšanas iespējas. Turklāt pagaidu risinājuma gadījumā nav iespējams nodrošināt netraucētu mācību procesu ne Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņiem un pedagogiem, ne arī iestādei, kurā Ventspils Mūzikas vidusskola tiek izvietota.

Ņemot vērā kritisko situāciju Ventspils Mūzikas vidusskolas darbības nodrošināšanai, nepieciešams piešķirt visaugstāko prioritāti 2014.–2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras nodrošināšanai.

Sadarbībā ar Ventspils domi esošo struktūrfondu finansējuma ietvaros ir paredzēts izstrādāt tehnisko projektu jaunas vidusskolas ēkas un akustiskās koncertzāles celtniecībai Ventspilī, kā arī jaunās ēkas tehnisko projektu. Jauna mūzikas vidusskolas ēka ar atbilstošu mūsdienīgu tehnisko aprīkojumu un labiekārtotu dienesta viesnīcu ir pamats mūsdienīgas kultūrizglītības iestādes izveidei Ventspilī, kas nodrošinās profesionālo vidējo kultūrizglītību reģionā un vienlaikus cieši sadarbosies ar potenciālajām prakses vietām un radošās industrijas pārstāvjiem.

Liepājā 2015. gadā tiks pabeigta reģionālā multifunkcionālā kultūras centra celtniecība, kurā telpas paredzētas arī mūzikas vidusskolai. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu profesionālās vidējās izglītības apguvi, būs nepieciešams komplekss risinājums jaunveidojamā PIKC infrastruktūras nodrošināšanai un mācību aprīkojuma uzlabošanai. Liepājas Mūzikas vidusskola šobrīd atrodas VNĪ apsaimniekotās telpās, kurās ir veikti siltināšanas darbi KPFI projekta ietvaros. Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas rīcībā ir viena VNĪ īpašumā esoša ēka un viena Liepājas domei piederoša ēka. KM ir apspriedusi ar Liepājas pašvaldību iespēju renovēt ēku, kas atrodas netālu no jaunā daudzfunkcionālās kultūras centra, lai nodrošinātu reorganizācijas rezultātā izveidotās izglītības iestādes atrašanos ģeogrāfiski vienotā pilsētas rajonā. Cēsu Mūzikas vidusskola 2014. gadā ir pārcēlusies uz jaunām telpām Cēsu daudzfunkcionālajā kultūras centrā Vidzemes koncertzālē. Profesionālās ievirzes izglītības programmu vajadzībām tiks saglabātas telpas Kalēju ielā 4, tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi šīs ēkas atjaunošanai. Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskola ar ERAF un KPFI atbalstu ir renovēta laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam, savukārt Rēzeknes Mūzikas vidusskolas ēka tiek nomāta no Rēzeknes pašvaldības. Ir nepieciešami ieguldījumi mācību aprīkojuma uzlabošanai, īpaši moderno tehnoloģiju iegādei, lai varētu attīstīt dizaina nozari un īstenot audzēkņu radošos projektus, kā arī nepieciešams ieguldīt infrastruktūras uzlabošanā. Valmieras Mākslas vidusskolas un Saules skolas infrastruktūra ir to dibinātāju – attiecīgo pašvaldību pārziņā. Valmieras Mākslas vidusskola ir nesen pārcēlusies uz jaunām telpām, un arī Saules skolas infrastruktūras atjaunošanā Daugavpils pašvaldība ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus.

Detalizētāks attiecīgo kultūras iestāžu infrastruktūras esošās situācijas novērtējums, līdzšinējo investīciju atdeve un nepieciešamo turpmāko investīciju ieguldījuma pamatojums tiks izstrādāts saskaņā ar IZM izglītības infrastruktūras kartējuma izstrādes gaitu un noteiktu laika grafiku.

3.3. Profesionālo vidējo izglītības programmu uzlabošana

Esošās profesionālās vidējās izglītības programmas mūzikā, mākslā, dizainā un dejā ir saturiski piesātinātas un laika ziņā ļoti noslogotas. Audzēkņi apgūst daudz teorētisku zināšanu, bet izglītības saturā vērojama nepietiekama saikne ar mūsdienīgu praksi, kas apgrūtina mākslas un mūzikas vidusskolu absolventu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un nenodrošina pastāvīgas profesionālo prasmju un zināšanu pilnveidošanas iespējas. Tādēļ ir jāveic izglītības programmu, kā arī atsevišķu mācību priekšmetu programmu, satura aktualizāciju atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām visās ar kultūrizglītību saistītajās nozarēs, kā arī jāveido mūsdienīgs izglītības satura piedāvājums, īpašu uzmanību pievēršot jaunu un inovatīvu, arī digitālu mācību līdzekļu izstrādei un izmantošanai.

Vienlaikus ir jānodrošina augsta audzēkņu profesionālā kompetence attiecīgajā specialitātē. Viens no izglītības programmu īstenošanas kvalitatīvajiem rādītājiem ir audzēkņu rezultāti kvalifikācijas eksāmenos un valsts konkursos. Valsts konkursi mūzikā un mākslā tiek rīkoti katru gadu ar mērķi novērtēt mākslas un mūzikas vidusskolu audzēkņu profesionālās prasmes un apzināt profesionālās mākslas un mūzikas izglītības tālākās attīstības vajadzības un iespējas. Šie konkursi atspoguļo ne tikai audzēkņu sasniegumus, bet arī izglītības iestādes mācību kvalitāti, mācību metodiku un labās prakses piemērus attiecīgajā jomā vai mācību priekšmetā.

Viena no būtiskām izglītības programmas sastāvdaļām ir mācību prakse. Kultūras nozarē Latvijā ir ierobežots darba tirgus un ar savu specifiku, tādēļ nav iespējams visiem audzēkņiem nodrošināt darba tirgus prasībām atbilstošas prakses vietas. Šobrīd Rīgas Horeogrāfijas vidusskola ir vienīgā izglītības iestāde, kura nodrošina kvalitatīvas prakses vietas un ciešu sadarbību ar nākamo darba devēju – LNO. Savukārt topošie kordiriģenti mācību prakses laikā strādā par kormeistariem, bet citiem mūzikas vidusskolu audzēkņiem prakse notiek izglītības iestāžu pašu organizētos koncertos, jo profesionālie kolektīvi un mūzikas industrija nepiedāvā prakses iespējas topošajiem mūziķiem. Dizaina un mākslas industrijas nozarē dominē mazie vai mikrouzņēmumi, tāpēc šajās jomās vidusskolas paralēli apmācībām nodrošina atbilstošas un mūsdienīgas iekārtas un aprīkojumu arī mācību prakses vajadzībām.

Būtiska kultūrizglītības sastāvdaļa ir starptautiskā sadarbība. Mākslas un mūzikas vidusskolu pedagogi un audzēkņi piedalās nacionāla un starptautiska mēroga meistarklasēs, konkursos un festivālos, semināros, kā arī pedagogu un audzēkņu apmaiņas programmās. Tas ir nostiprinājis pedagogu un audzēkņu zināšanas un devis pieredzi, paplašinājis starpkultūru kompetenci un valodu apguves iespējas, kā arī veidojis noderīgus kontaktus. Tomēr nelielām izglītības iestādēm nav iespējams piesaistīt pietiekoši daudz finansējuma, lai nodrošinātu regulāras ārvalstu speciālistu meistarklases un seminārus.

3.4. Pedagogu tālākizglītība

Lai nodrošinātu mūsdienīgas mācību metodes un spētu plašāk izmantot modernās tehnoloģijas mācību procesā, viens no svarīgākajiem aspektiem ir nepārtraukta pedagogu tālākizglītība.

Laika periodā no 2010.–2012. gadam tika īstenots ESF projekts "Kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība", kura mērķis bija pilnveidot kultūrizglītības pedagogu kompetenci, apgūt mūsdienīgas izglītības procesa metodes. Uzsvars tika likts uz pedagogu spēju teorētiskās zināšanas pielietot praksē ar praktisko izglītības metožu un darbnīcu palīdzību, kas guva lielu atsaucību no pedagogu puses. Analizējot kursu dalībnieku anketas, secināts, ka pedagogi vēlas turpināt apgūt gan mūsdienīgas metodes dažādu mācību priekšmetu pasniegšanā, gan psiholoģijas un saskarsmes tematiku, un jo īpaši informāciju tehnoloģiju prasmes, galvenokārt veltot vairāk laika padziļinātai dažādu nozaru profesionālo programmu apguvei.

Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot kursos iegūtās zināšanas un prasmes izglītības kvalitātes pilnveidošanai, ir nepieciešams nodrošināt izglītības iestādes ar atbilstošām datorprogrammām, kā arī izveidot metodiskos materiālus šādu programmu lietošanai profesionālās kultūrizglītības programmu apguvei. Latvijā profesionālajā vidējā un augstākajā kultūrizglītībā datorprogrammas mākslā, mūzikā un dizainā tiek plaši lietotas, tāpēc šis ir viens no prioritāriem virzieniem pedagogu tālākizglītībā nākotnē. Vienlaikus mūzikas un mākslas vidusskolu pedagogi izstrādā profesionālās izglītības programmu saturu savu nozaru profesijās, kā arī sagatavo mācību un metodiskos materiālus.

Šobrīd mūzikas, mākslas un dejas profesionālo priekšmetu pedagogiem netiek organizēti apmācību kursi, kas būtu tieši paredzēti kultūrizglītības pedagogu nepieciešamo prasmju un zināšanu apguvei. Līdzšinējā pieredze rāda, ka privātais sektors šo tālākizglītības kursu jomu nespēj nodrošināt pilnībā, jo potenciālais kursu apmeklētāju skaits nav pietiekams, tādējādi apmācību organizēšana nav rentabla. Turklāt Latvijā ir ierobežots pasniedzēju skaits, kuri būtu gan attiecīgo datorprogrammu, kā arī to didaktiskā pielietojuma speciālisti, kuri piedāvātu gan pietiekoši inovatīvu pedagoģisko pieeju, gan starptautisko pieredzi. Tāpēc pedagogu tālākizglītības kursos tiek pieaicināti speciālisti no citām valstīm, kas ir saistīts ar papildu izmaksām. Nepieciešams izstrādāt arī atbilstošus kursu uzskates materiālus, kā arī metodiskos materiālus un mācību līdzekļus pedagogu tālākajam darbam skolās.

4. MĒRĶIS UN UZDEVUMI

KONCEPCIJAS MĒRĶIS: pilnveidot kvalitatīvu vidi Latvijas kultūras kapitāla bagātināšanai, izkopt jaunos talantus mākslās un mūzikā, īpaši sekmējot radošo izcilību reģionos, stimulēt radošo daudzveidību un radīt priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu radošo industriju attīstībai.

Koncepcijas uzdevums ir panākt augstvērtīgu kultūrizglītības vides attīstību, kas bagātinās Latvijas kultūras kapitālu, izkops jaunos talantus un izcilību mākslās un mūzikā, stimulēs radošo daudzveidību un radīs priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu radošo industriju attīstībai. Tā kā izcilības izglītības un mazā darba tirgus vajadzību nodrošināšanai nav nepieciešams mehāniski palielināt audzēkņu skaitu mākslas un mūzikas skolās, labākais risinājums, saglabājot izglītības kvalitāti un katras skolas unikālo zīmolu, vienlaikus mazinot administratīvās izmaksas, ir izglītības iestāžu apvienošana vai pārveidošana.

Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti sekojoši uzdevumi:

• Optimizēt profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu tīklu, izveidojot sešus profesionālās vidējās kultūrizglītības kompetences centrus un trīs nacionālas nozīmes profesionālās izglītības vidusskolas,

• Piesaistot ES fondus, risināt infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes modernizācijas jautājumu,

• Sekmēt jaunu un starpnozaru programmu izveidi atbilstoši darba tirgus prasībām,

• Stiprināt metodisko darbību un pedagogu tālākizglītību.

5. RISINĀJUMA VARIANTI

Lai kompleksi risinātu jautājumu par talantu attīstību ar izcilību veicinošu kultūrizglītību, kultūrizglītības pakalpojumu kvalitāti, administratīvo un finanšu resursu efektīvāku organizēšanu un infrastruktūras atjaunošanu un nodrošināšanu, KM līdz 2020. gadam plāno izveidot sešus kultūrizglītības PIKC. KM ir sagatavojusi divus risinājumu variantus PIKC izveidošanas procesā, kā arī analizējusi katra varianta stiprās un vājās puses, lai pēc iespējas plašāk izvērtētu katra risinājuma iespējas un izvēlētos iespējami labāko risinājumu.

5.1. Pirmais risinājuma variants – sešu kultūrizglītības kompetences centru izveide

Pirmais koncepcijas risinājuma variants paredz laika posmā līdz 2020. gadam Latvijā izveidot sešus profesionālās kultūrizglītības PIKC, kas turpinās sagatavot izcilību veidošanas procesu profesionālās vidējās kultūrizglītības posmā, īpašu uzsvaru liekot uz reģionu mākslas un mūzikas vidusskolām.

Laika periodā līdz 2015.gada septembrim KM paredz izveidot divus PIKC. Viens no tiem paredzēts ar specializāciju mākslā un dizainā un atradīsies Rīgā, otru ar specializāciju mūzikas un skatuves mākslās plānots izveidot Ventspilī.

Laika periodā no 2016. līdz 2017. gadam paredzēts izveidot trīs starpnozaru kultūras un radošās industrijas PIKC Rīgā, Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē (pielikums Nr.2 Kultūras ministrijas pasākumi plānoto PIKC izveidei līdz 2020.gadam valsts dibinātajās kultūrizglītības iestādēs).

2018. gadā, izvērtējot pirmo PIKC izveidošanas un īstenošanas kārtu rezultātus un praksi, KM pieļauj PIKC izveides trešās kārtas uzsākšanu, kurā izskatītu iespēju citu mākslas un mūzikas vidusskolu statusa atbilstību PIKC izvērtēšanu. Laika posmā līdz 2018.gadam šīm mākslas un mūzikas vidusskolām ir iespējams pilnveidot sadarbību ar darba devēju institūcijām un sociālajiem partneriem, nostiprināt savu administratīvo un profesionālo kapacitāti, lai izpildītu kritērijus, kas nepieciešami PIKC statusa saņemšanai¹⁵. Vienlaikus tām mākslas un mūzikas vidusskolām, kam pastāv iespēja pieteikties KPFI finansējumam, var turpināt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Koncepcijas pirmā varianta īstenošana būtu saskaņā ar "Radošajā Latvijā" noteikto.

Divi PIKC Rīgā

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas izglītības programmas, īstenotās funkcijas un izglītojamo skaits šobrīd atbilst Ministru kabineta 2013.gada 19.marta noteikumos Nr.144 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība" noteiktajām prasībām par kompetences centra statusa piešķiršanu. Tādējādi ir iespējams līdz 2015. gada 1. septembrim izveidot Dizaina profesionālās izglītības kompetences centru, ko plānots veidot gan kāLatvijas, gan arī kā starptautiska mēroga mākslas un dizaina izglītības iestādi un inovācijas centru. Paredzēts, ka izglītojamo skaits Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas PIKC saglabāsies esošajā līmenī.

Otru kultūrizglītības PIKC Rīgā plānots izveidot 2016. gadā, paredzot starpnozaru izglītības iestādes izveidi, kurā kā atsevišķas administratīvas vienības pastāvētu Rozentāla Mākslas vidusskola un Doma kora skola. KM uzskata, ka abu izglītības iestāžu apvienošana PIKC ir veids, kā optimāli risināt abu skolu infrastruktūras jautājumus. Viens no risinājumiem būtu pilnīgi jaunas ēkas celtniecība, kas atbilstu mākslas un mūzikas specifiskajām vajadzībām un būtu moderna 21.gadsimta celtne, kurā mācības varētu turpināt abas izglītības iestādes. Otrs variants būtu VNĪ valdījumā esošas ēkas fundamentāla pārbūve, pielāgojot to mākslas un mūzikas vidusskolas specifiskajām vajadzībām. Šāda profesionālās kultūrizglītības starpnozaru PIKC izveide būtu balstīta ne vien uz plāniem risināt iestāžu sadrumstalotības un mācību vides infrastruktūras jautājumus, bet arī saskatot nākotnes perspektīvas starpnozaru izglītības un mākslas radošo projektu attīstībai.

Reģionālie PIKC

Līdz 2015. gada 1. septembrim paredzēts izveidot PIKC uz Ventspils Mūzikas vidusskolas bāzes, kas nodrošinās pēctecīgu un novatorisku profesionālo izglītības programmu piedāvājumu estrādes un džeza mūzikas, kā arī skaņu apstrādes jomā, tādējādi specializējoties specifiskām kultūras un mūzikas tirgus vajadzībām. Tiek plānota sadarbība ar VeA, kas orientējas uz informācijas tehnoloģiju apguvi un attīsta skaņu digitālas apstrādes segmentu, nodrošinot PIKC specializāciju šajās jomās. Par Ventspils PIKC izveidi KM, Ventspils Mūzikas vidusskola un Ventspils pilsētas dome 2014. gada 6. novembrī noslēdza trīspusēju Nodomu protokolu.

Reorganizējot un apvienojot Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu, līdz 2016. gada 1. septembrim izveidot reģionālu kultūras un radošās industrijas PIKC – Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu. Paredzams, ka šis PIKC nodrošinās pēctecīgu profesionālo izglītības programmu piedāvājumu mūzikā un skatuves mākslā, kā arī dizainā un mākslā, veicinot inovatīvu starpnozares izglītības programmu izveidi kultūras un radošajā industrijā, kā arī tradicionālajā mākslā un mūzikā, sekmējot nemateriālā mantojuma iekļaušanu profesionālās vidējās kultūrizglītības saturā. PIKC darbosies jaunajā Liepājas daudzfunkcionālā kultūras centra ēkā, kā arī apsaimniekos līdzšinējās ēkas. Latgales PIKC plānots izveidot Rēzeknē, kas veidojas par nozīmīgu reģiona kultūras dzīves centru.

Uz Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolas un Rēzeknes Mūzikas vidusskolas bāzes plānots veidot Rēzeknes Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu, lielu vērību pievēršot tradicionālās mākslas saglabāšanas tradīcijām. Lai nodrošinātu profesionālās vidējās izglītības iespējas arī tradicionālās mūzikas nozarē, kas stiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Latvijā, Rēzeknes Mūzikas vidusskola sadarbībā ar JVLMA ir uzsākusi īstenot tradicionālās mūzikas izglītības programmu. Savukārt Rēzeknes mākslas un dizaina vidusskolā tiek apgūts koka kultūras mantojums, sagatavojot restauratorus. Abas skolas sadarbojas tradicionālo vērtību apzināšanā un pielietošanā izglītības procesos.

Vidzemes PIKC plānots izveidot Cēsīs, arī veidojot to par starpnozaru izglītības iestādi, kurā vienlaikus ar mūzikas programmām tiktu īstenota laikmetīgās dejas izglītības programma.

Ņemot vērā divu pašvaldību aktīvo iesaistīšanos kultūrizglītības politikas veidošanā un izteikto viedokli par profesionālās kultūrizglītības nostiprināšanu savas padotības izglītības iestādēs, KM koncepcijas kontekstā iekļauj Valmieras Mākslas vidusskolu un Saules skolu. Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka finansējumu, kas Valmieras mākslas vidusskolai un Saules skolai pienākas saskaņā ar 2011. gada 5. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.523 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību izglītības iestādēs, kurās īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas", tās saņem no Valsts budžeta mērķdotācijas profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas programmu īstenošanai. Valmieras Mākslas vidusskola ir Valmieras pašvaldības dibināta mākslas vidusskola, kas ir vienīgā šāda veida skola Vidzemē. Tā jau šobrīd veic metodiskā centra uzdevumus reģionā, nodrošina pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un pieredzes apmaiņu, īsteno trešā līmeņa izglītības programmas mākslā. Savukārt Daugavpils Saules skola sagatavo kvalificētus speciālistus mūsdienīgās dizaina nozarēs, kā arī sadarbībā ar Daugavpils teātri ir izveidojusi teātra izglītības programmu, tā nodrošinot starpnozaru pieeju kultūras un radošās industrijas izglītībā Austrumlatgalē. Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar Marka Rotko Mākslas centru, tuvāko novadu profesionālās ievirzes izglītības iestādēm, kā arī radošās industrijas uzņēmumiem.

Šābrīža normatīvie akti ļauj Valmieras Mākslas vidusskolai un Saules skolai patstāvīgi pretendēt uz PIKC statusu, ja tiek izpildīti nepieciešamie kritēriji¹⁶. KM paredz, ka Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola iegūs PIKC statusu, izpildot prasības, kas noteiktas spēkā esošajos Ministru kabineta 2013. gada 19. marta noteikumos Nr.144 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība", bet visas pārējās mākslas un mūzikas vidusskolas pretendēs uz PIKC statusu pēc jaunajiem, KM izstrādājamiem Ministru kabineta noteikumiem par PIKC statusa piešķiršanu profesionālās vidējās izglītības iestādēm mākslā un mūzikā.

Nacionālas nozīmes profesionālās mākslas un mūzikas vidusskolas

Pirmais risinājums paredz, ka vienlaikus ar PIKC izveidošanu kā nacionālas nozīmes profesionālās vidusskolas tiek saglabātas Dārziņa Mūzikas vidusskola, Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Rīgas Horeogrāfijas vidusskola, Daugavpils Mūzikas vidusskola un Jelgavas Mūzikas vidusskola. Šīs mākslas un mūzikas vidusskolas turpinās īstenot trešā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai atbilstošas profesionālās vidējās izglītības programmas attiecīgā specialitātē.

Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola un Dārziņa Mūzikas vidusskola sākotnēji bija piekritušas iesaistīties PIKC, taču 2014. gada oktobrī abu skolu kolektīvi pieņēma galīgo lēmumu palikt atsevišķas vidusskolas statusā un saglabāt esošās izglītības programmas. Skolas izlēmušas uzturēt izglītības kvalitāti esošajā augstajā līmenī un pastāvēt kā muzikālās izglītības zīmoli, kas gadu desmitiem apliecinājuši savu unikalitāti un kvalitāti nacionālā un starptautiskā mērogā, ko skolas baidījās pazaudēt, ja būtu jāapvienojas PIKC. Skolas nolēmušas kā prioritāti izvirzīt akadēmiskās mūzikas izpildītāju sagatavošanu Rīgas orķestriem un JVLMA. Arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskola turpinās darboties kā patstāvīga vidusskola, kas Latvijā vienīgā īsteno klasiskās dejas izglītības programmu un cieši sadarbojas ar Latvijas Nacionālo baletu.

Nacionālās nozīmes profesionālās vidusskolas nodrošina pieejamu profesionālo kultūrizglītību arī reģionos. Daugavpils Mūzikas vidusskola un Jelgavas mūzikas vidusskolas turpinās pastāvēt kā profesionālās vidusskolas ar specializāciju mūzikā un skatuves mākslā, lai nodrošinātu pieejamību mūzikas izglītībai Latgalē un Zemgalē, kā arī profesionāli sagatavotu mūziķus Zemgales un Austrumlatgales reģionos. Vienlaikus kā svarīgs uzdevums tiek izvirzīts saglabāt visu veidu kolektīvo muzicēšanu, tāpēc netiek plānots izglītojamo skaita un izglītības programmu samazinājums. Jelgavas Mūzikas vidusskolā pastāv plašas iespējas kolektīvajai muzicēšanai, kas sagatavo speciālistus tālākam darbam reģiona kultūras dzīvē, kā arī studijām augstskolās gan izpildītāju, gan pedagogu specialitātēs. Tā darbojas arī kā Zemgales reģiona metodiskais centrs, notiek sadarbība ar Jelgavas kamerorķestri un Jelgavas bigbendu. Daugavpils Mūzikas vidusskola turpinās darboties Daugavpils kultūriestāžu kontekstā (Marka Rotko mākslas centrs, koncertzāles, Daugavpils teātris, Daugavpils kamerorķestris) un turpinās audzēkņu prakšu nodrošināšana šajās kultūriestādēs sadarbībā ar Saules skolu. Šādā modelī, kad valsts un pašvaldības padotības iestādes sadarbojas un veido kultūras dzīves klasteri, tiek stiprināta un attīstīta Latgales un Zemgales novadu kultūras dzīve un kultūrizglītība, kā arī nodrošināta Dziesmu svētku turpināšanas tradīcija. Abu šo mūzikas vidusskolu administratīva pievienošana ģeogrāfiski attālākām skolām (piemēram, Rēzeknei un Rīgai) būtu administratīvi maz efektīva, jo skolas direktoram ir jābūt pieejamam ikdienā, pretējā gadījumā administratīvais slogs tikai palielinās.

Pirmā risinājuma varianta sākotnējās ietekmes novērtējums

5.2. Otrais risinājuma variants: turpinās esošā situācija

Otrais risinājums neparedz PIKC izveidi uz esošo mākslas un mūzikas vidusskolu bāzes. Tās, kā līdz šim, turpina pastāvēt kā atsevišķas izglītības iestādes. Valsts budžeta finansējums KM padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēm 2014. gadā bija 17 191 373 euro.

Otrā risinājuma varianta sākotnējās ietekmes novērtējums

6. KM SECINĀJUMI PAR KONCEPCIJAS RISINĀJUMIEM

KM uzskata, ka sākotnējās ietekmes novērtējums parāda pirmā risinājuma priekšrocības. Tas paredz profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmas optimizāciju, mūsdienīgas mācību vides un izglītības satura kvalitātes nodrošināšanu. Izveidojot PIKC, tiks samazināta esošā profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmas sadrumstalotība un tiks veidots efektīvāks profesionālās vidējās izglītības administratīvās un finanšu pārvaldes modelis, nodrošinot pieejamo resursu pilnvērtīgu izmantošanu profesionālās vidējās kultūrizglītības kvalitātes nodrošināšanai. Būtiska priekšrocība – palielināsies atsevišķu PIKC iespēja pretendēt uz finansējumu infrastruktūras sakārtošanai, kas nav iespējams esošajām nelielajām izglītības iestādēm. PIKC izveide sekmēs modernas un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstošas profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmas attīstību Latvijā, kas savukārt veicinās valsts prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspēju un radošuma attīstību. Ar mācību prakses palīdzību jaunie speciālisti tiks sagatavoti mūsdienu darba tirgus apstākļiem. Svarīgi, ka PIKC sekmēs pedagogu tālākizglītības un profesionālās kvalifikācijas celšanas iespējas, kā arī mobilitāti.

Īpašu nozīmi pirmā risinājuma īstenošanas gadījumā KM saskata reģionu attīstības kontekstā, jo četri no jaunveidojamajiem PIKC atradīsies reģionos, un tie ne vien turpinās esošās kultūrizglītības tradīcijas, bet būs pamats tālākai attīstībai kultūrā, izglītībā, sabiedrības attīstības procesos, kā arī ietekmēs tautsaimniecības attīstību savā reģionā.

Tā kā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķis 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" paredz atbalstu infrastruktūras izveidei un uzlabošanai, kā arī materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai un izglītības programmu izveidošanai, katrs PIKC izvērtēs un saskaņos ar KM savu plānoto projektu virzienu. KM paredz, ka atsevišķi PIKC, piemēram, jaunveidojamie Rēzeknes un Liepājas PIKC, vēlēsies pieteikties uz atbalstu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai, turpretī citi jaunveidojamie PIKC – infrastruktūras uzlabošanai vai jaunu izglītības programmu veidošanai.

Īstenojot otro risinājumu – atstājot spēkā esošo situāciju, netiks atrisinātas vairākas būtiskas profesionālās vidējās kultūrizglītības problēmas, ieskaitot nozīmīgus infrastruktūras sakārtošanu, administratīvā aparāta samazināšanu un finansiālās organizācijas jautājumus. Prognozējamā nespēja pretendēt uz ES fondu finansējumu atsevišķām izglītības iestādēm sarežģīs jautājumu par infrastruktūras un materiālās bāzes atjaunināšanu. Rezultātā sagaidāms, ka ilgtermiņā radīsies draudi pedagogu paaudžu nomaiņai vāji attīstītas materiālās bāzes dēļ, pasliktināsies radošuma un inovācijas ilgtspējīga attīstība un kopumā pazemināsies izglītības kvalitāte. Tāpat arī tiks apgrūtināta mūsdienīgas mācību vides izveide, kultūrvides attīstība un kultūras pieejamības tālāka veidošanās, īpaši reģionos, kas nelabvēlīgi atsauksies uz reģionu kopējo attīstību. KM uzskata, ka jāīsteno pirmais risinājums, tāpēc ir izstrādājusi rīcības plānu turpmākajai darbībai.

7. KULTŪRAS MINISTRIJAS TURPMĀKĀ RĪCĪBA

7.1. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos

Saskaņā ar vienošanos starpministriju sanāksmē ar IZM KM iesniegs priekšlikumus grozījumiem Profesionālās izglītības likumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un gatavos Ministru kabineta noteikumus, kas paredzēs profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, nosakot kritērijus PIKC izveidei KM padotības profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Paredzamais Ministru kabineta noteikumu iesniegšanas termiņš – 2015. gada maijs.

Tā kā KM pārraudzībā esošā kultūrizglītības segmenta specifiku – mazo audzēkņu skaitu, kas atbilst kultūras nozares darba tirgus vajadzībām, kā arī vēsturiski izveidojušos izglītības sistēma- profesionālās ievirzes programmas, kas ir saistīts pirmais posms vidusskolas izglītības posmam, kā arī atsevišķās skolās ir vispārējās pamatizglītības programmas, kas sagatavo audzēkņus vidusskolas programmu apgūšanai specializētos priekšmetos. Līdz ar to KM uzskata, ka PIKC izveidei kā vieni no kritērijiem ir nelielais audzēkņu skaits un PIKC audzēkņu skaitā tiek iekļauti profesionālas ievierzes un pamatskolas audzēkņi, kā arī noteikti kvalitātes kritēriju, savukārt IZM kritērijos PIKC izveidei ir liels audzēkņu skaits. Tāpēc KM paredz, ka ar minētajiem grozījumiem normatīvajos aktos tiks radīta iespēja KM padotības vidējās profesionālās kultūrizglītības iestādēm veidot PIKC un, KM un IZM katra regulēs sava segmenta izglītības iestāžu attīstības kritērijus atbilstoši specifikai, darba tirgus prasībām un nozares vajadzībām.

KM paredz, ka 2016. gada sākumā tiek izvērtēta situācija PIKC izveides procesā un precizēta koncepcija attiecībā uz aktuālo situāciju Rīgas PIKC kontekstā.

7.2. PIKC izveides laika grafiks

8. IETEKMES NOVĒRTĒJUMS UZ VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU

Koncepcijas īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un ESI fondu finansējums. Koncepcijā noteikto atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu finansējums, skolām iesaistoties projektos.

Valsts finansējums plānots saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 28.punktu, kas paredz pedagogiem profesionālās izglītības kompetences centros piemaksu 10% apmērā no mēneša darba algas likmes. 2015.gadā koncepcija tiek īstenota Kultūras ministrijas esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par Kultūras ministrijai nepieciešamo papildu finansējumu profesionālo izglītības kompetences centru funkciju veikšanai izskatīt Ministru kabinetā, sagatavojot likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" un likumprojektu "Par valsts budžetu 2016.gadam" kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem. Papildus valsts finansējums plānots jaunu mācību programmu izveidei PIKC. Papildus valsts finansējums plānots pedagogu tālākizglītībai, jaunu mācību programmu izveidei un papildus nepieciešamais finansējums audzēkņu izglītošanai programmās.

Sagatavojot koncepcijas pirmā risinājuma variantu – sešu kultūrizglītības PIKC izveides finanšu pieprasījumu, KM ir aprēķinājusi finansējumu, lai nodrošinātu PIKC izveidi. Finansējums PIKC izveidei KM padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs indikatīvi jau ir paredzēts "Radošajā Latvijā". PIKC izveidei plānotais finansējums ir ietverts "Radošās Latvijas" pielikumā esošajā uzdevumu indikatīvā finanšu aprēķinā un sadalījumā pa gadiem 2.daļas "Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība" 2.1.apakšpunktā "Izveidot atbalsta sistēmu talantu atklāšanai un izcilības izkopšanai". Saskaņā ar "Radošo Latviju" darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" ietvaros plānots piesaistīt finansējumu 20 000 000 euro apmērā (t.sk. ERAF līdzfinansējums 17 000 000 euro un Nacionālais publiskais finansējums - 3 000 000 euro apmērā)".

Atbilstoši 2014.gada 29.jūlija rīkojuma Nr.401 "Par kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" 3.2.punktam jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs noteikto prioritāri veicamo uzdevumu un pasākumu īstenošanai 2015. gadā tiks izskatīti, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un atbilstoši 3.3.punktam jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2016. gadā un turpmākajos gados tiks iesniegti kā jaunā politikas iniciatīva izskatīšanai Ministru kabineta sēdē gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas laikā.

ESI fondu finansējumu plānots piesaistīt PIKC infrastruktūras sakārtošanai un materiāltehniskās bāzes pilnveidei, kvalitatīva mācību procesa un metodikas nodrošināšanai. Turpmākos trīs gadus kopējās izmaiņas valsts budžetā un pašvaldību budžetā ir paredzamas saskaņā ar "Radošā Latvija" plānoto finansējumu, finansiālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu nav paredzama. PIKC izveidei KM padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs indikatīvi nepieciešamais finansējums ir paredzēts "Radošās Latvijas" 5.2.daļas "Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība" 2.1.apakšpunktā "Izveidot atbalsta sistēmu talantu atklāšanai un izcilības izkopšanai".

¹ Apstiprinātas Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdē.

² Ar KM 2012.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.6-1-108 tika izveidota darba grupa, lai atrastu labāko risinājumu nacionālo kompetences centru veidošanai kultūras un radošo industriju izglītībā.

³ Gala ziņojums par darba grupas secināto tika iesniegts ministrei Ž.Jaunzemei-Grendei 2013.gada 10.janvārī. Rīgas Kalnciema ielas skolas par plānoto PIKC ir informētas kopš 2011.gada. 2014.gada 10. un 17.septembrī un 16.oktobrī notika sarunas ar Rīgas mākslas un mūzikas vidusskolu direktoriem par iespējamo skolu darbību PIKC statusā, kā arī tikšanās ar katras skolas pedagogu kolektīvu atsevišķi. Ventspilī 2014.gada sākumā notika plaša saruna starp KM delegāciju un skolotājiem un vecākiem, kurā tika skaidrota koncepcijas būtība. Cēsīs kopš 2012.gada ir notikušas vairākas tikšanās ar skolas direktoru un pašvaldību. Liepājā 2014.gada pavasarī PIKC izveidi apsprieda KM, abas skolas, profesionālie kolektīvi, LiepU un pašvaldība. 19.septembrī ministre D.Melbārde tikās ar Liepājas pašvaldību, bet KM delegācija – ar abu vidusskolu pārstāvjiem, lai precizētu koncepciju un rīcības plānu. Tādas pašas sarunas arī notikušas ar Rēzeknes vidusskolām, kas atbalsta PIKC izveidi uz abu skolu bāzes. Viena kopīga sanāksme ar visu reģionu skolu direktoriem notika KM 2014.gada 3.novembrī.

⁴ IZM Valsts Izglītības informācijas sistēmas VIIS dati - 01.09.2014.

⁵ Avoti: "2009.gada CSP gadagrāmata: demogrāfiskās prognozes"; Tautas skaitīšana 2011

⁶ 2010./2011.mācību gadā profesionālo izglītību humanitārajās zinātnēs un mākslās apguva 3093 personas, bet 2013./2014.mācību gadā – 3153 personas (avots: https://infogr.am/izglitiba-latvija-20132014?src=web)

⁷ Avots: LNKC apkopotā statistika.

⁸ Nodibinājums "Draudzīgā aicinājuma fonds" sadarbībā ar "Nordea banku" un SIA "Airport". Par datubāzi izmantoti IZM Valsts izglītības satura centra organizēto skolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti viena mācību gada laikā.

⁹ SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija pētījums "Valsts kultūrizglītības iestāžu piedāvājuma atbilstība darba tirgum" (2011).

¹⁰ Saskaņā ar CSP datiem 2010.gadā Rīgā vien darbojās 4 398 radošo industriju uzņēmumu, kas nodarbināja 28 422 personas. Šo uzņēmumu apgrozījums galvaspilsētā bija 1 067 705 euro, savukārt to pievienotā bruto vērtība bija 381 922 euro.

¹¹ Skat. informāciju par KPFI projektu konkursā "Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās" īstenotajiem projektiem: ttp://varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/KPFI/projekti/prof_iest/?doc=11716

¹² Skat. informāciju par īstenotajiem ERAF un ESF projektiem profesionālajā izglītībā ES fondu periodā par 2007.-2013.gadu: http://sf.viaa.gov.lv/lat/profesionala_izglitiba/

¹³ Detalizēts izklāsts par Ventspils Mūzikas vidusskolas pašreizējo infrastruktūras stāvokli un piedāvātajiem risinājuma variantiem infrastruktūras uzlabošanai pieejams Informatīvajā ziņojumā "Par Ventspils Mūzikas vidusskolas turpmākās darbības nodrošināšanu" (izskatīts Ministru kabinetā 04.02.2014. un 11.02.2014.)

¹⁴ Ministru kabineta 2014.gada 13.februāra rīkojums Nr.69 "Par finansējuma piešķiršanu Ventspils Mūzikas vidusskolai pārcelšanās izdevumu segšanai"

¹⁵ Ministru kabineta 2013.gada 19.marta noteikumi Nr.144 "Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība"

¹⁶ Šobrīd Valmieras Mākslas skolā vidējo profesionālo izglītību apgūst 70, bet Saules skolā - 125 izglītojami. Dati no VIIS datu bāzes uz 01.09.2014.

¹⁷ Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 28.pantu.

¹⁸ Pamatojoties uz Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumiem Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju; Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumiem Nr.1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti".

Kultūras ministre Dace Melbārde

PIELIKUMS Nr.1
Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās
vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijai

Kultūrizglītību raksturojošie rādītāji

1.zīmējums (tabula)

Izglītojamo skaits KM un pašvaldību dibinātās profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēs Latvijā

* – kultūrizglītības iestādes, kas paralēli realizē profesionālās ievirzes programmas;
** – kultūrizglītības iestādes, kas paralēli realizē profesionālās ievirzes un pamatizglītības programmas.

Dati: LNKC

2. zīmējums (tabula)

Profesionālās izglītības programmu absolventu studiju gaitas KM dibinātās vidusskolās 2009./2010., 2010./2011. un 2012./2013. mācību gadā

* – kultūrizglītības iestādes, kas paralēli realizē profesionālās ievirzes programmas;
** – kultūrizglītības iestādes, kas paralēli realizē profesionālās ievirzes un pamatizglītības programmas.

Dati: LNKC

3.zīmējums (karte)

Kultūras ministrijas padotībā esošo mākslas un mūzikas vidusskolu funkciju izkārtojums

4.zīmējums (grafiks)

Izglītojamo skaits KM un pašvaldību dibinātās profesionālās vidējās kultūrizglītības iestādēs Latvijas reģionos un Rīgā 2014./2015. mācību gadā

Dati:LNKC

5.zīmējums (grafiks)

Centralizēto eksāmenu rezultāti Latvijas vidusskolās 2014. gadā

Kultūras ministre Dace Melbārde

PIELIKUMS Nr.2
Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās
vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijai

Karte pēc PIKC izveidošanas

Kultūras ministre Dace Melbārde

PIELIKUMS Nr.3
Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās
vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcijai

Finansējums PIKC izveidei KM padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs indikatīvi jau ir paredzēts kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" . PIKC izveidei plānotais finansējums ir ietverts Pamatnostādņu pielikumā esošajā uzdevumu indikatīvā finanšu aprēķinā un sadalījumā pa gadiem 5.2.daļas "Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība" 2.1.apakšpunktā "Izveidot atbalsta sistēmu talantu atklāšanai un izcilības izkopšanai".

Kultūras ministrijas provizoriskie aprēķini nepieciešamajam valsts budžeta finansējumam PIKC darbībai

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola

Ventspils Mūzikas vidusskola

Liepājas mūzikas mākslas un dizaina vidusskola (E.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola + Liepājas Dizaina un mākslas vidusskola) no 01.09.2016.

Rēzeknes mūzikas mākslas un dizaina vidusskola (J.Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola + Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola) no 01.09.2016.

Nacionālā Mākslu vidusskola

A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola

Kultūras ministre Dace Melbārde

Kultūras ministrijas (turpmāk – ministrija) padotībā esošo profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcija (turpmāk – koncepcija) izstrādāta saskaņā ar Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai iekļauto uzdevumu – profesionālajā kultūrizglītībā izveidosim vismaz divus kompetenču centrus (sadaļa "Kultūra", 124. pasākums), kas atbilst Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam rīcības virziena "Kompetenču attīstība" 287. uzdevumam "Iespēju radīšana talantu atklāšanai un izkopšanai, t. sk. atbalsts jauniešu tehniskās jaunrades centriem, skolēnu vasaras mācību nometņu, zinātnisko semināru, konkursu un zinātnisko projektu nodrošināšana". Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" ministrija paredz laikposmā līdz 2020. gadam Latvijā izveidot sešus profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus (turpmāk – kompetences centrs), kas nodrošinās izcilību veidošanos profesionālās vidējās kultūrizglītības posmā. Koncepcijas izstrādes procesā notika diskusijas ar ministrijas padotības mākslas un mūzikas vidusskolām par kompetences centru izveidi, un katra skola izteica savu viedokli. Līdz ar to kompetences centru veidošanas process pamatojas uz skolu pašiniciatīvu vai brīvprātīgi izteikto vēlmi kļūt par kompetences centriem.

sk. atbalsts jauniešu tehniskās jaunrades centriem, skolēnu vasaras mācību nometņu, zinātnisko semināru, konkursu un zinātnisko projektu nodrošināšana". Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" ministrija paredz laikposmā līdz 2020. gadam Latvijā izveidot sešus profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus (turpmāk – kompetences centrs), kas nodrošinās izcilību veidošanos profesionālās vidējās kultūrizglītības posmā. Koncepcijas izstrādes procesā notika diskusijas ar ministrijas padotības mākslas un mūzikas vidusskolām par kompetences centru izveidi, un katra skola izteica savu viedokli. Līdz ar to kompetences centru veidošanas process pamatojas uz skolu pašiniciatīvu vai brīvprātīgi izteikto vēlmi kļūt par kompetences centriem.

Koncepcijas mērķis ir veidot kvalitatīvu vidi Latvijas kultūras kapitāla bagātināšanai, izkopt jaunos talantus un izcilību mākslā un mūzikā, stimulēt radošo daudzveidību un radīt priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu radošo industriju attīstībai.

Koncepcija paredz divus risinājuma variantus:

risinājuma 1. variants – sešu kompetences centru izveide;

risinājuma 2. variants – saglabājas esošā situācija.

Ministrija uzskata, ka sākotnējās ietekmes novērtējums parāda risinājuma 1. varianta priekšrocības. Tas paredz profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmas optimizāciju, mūsdienīgas mācību vides un izglītības satura kvalitātes nodrošināšanu. Izveidojot kompetences centrus, tiks samazināta profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmas sadrumstalotība un veidosies efektīvāks profesionālās vidējās izglītības administratīvās un finanšu pārvaldes modelis, nodrošinot pieejamo resursu pilnvērtīgu izmantošanu profesionālās vidējās kultūrizglītības kvalitātes nodrošināšanai. Būtiska priekšrocība – palielināsies atsevišķu kompetences centru iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības finansējumu (esošajām nelielajām izglītības iestādēm šādas iespējas nav). Īpašu nozīmi pirmā risinājuma īstenošanas gadījumā ministrija saskata reģionu attīstībā, jo četri no jaunveidojamiem kompetences centriem atradīsies reģionos un tie ne vien turpinās esošās kultūrizglītības tradīcijas, bet būs pamats turpmākajiem kultūras, izglītības un sabiedrības attīstības procesiem, kā arī ietekmēs tautsaimniecības attīstību attiecīgajā reģionā.

Koncepcijas īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un Eiropas Savienības fondu finansējums. Koncepcijā noteikto atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu finansējums, skolām iesaistoties projektos.

Valsts finansējums plānots saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 28. pantu (tas paredz 10 % algu fonda palielinājumu kompetences centra funkciju nodrošināšanai). Papildu valsts finansējums jaunu mācību programmu izveidei kompetences centros plānots, sākot ar 2015. gadu, – pedagogu tālākizglītībai, jaunu mācību programmu izveidei, kā arī audzēkņu izglītošanai programmu ietvaros.

Izstrādājot koncepcijas risinājuma 1. variantu – sešu kompetences centru izveides finanšu pieprasījumu, ministrija ir sagatavojusi finansējuma aprēķinu, lai nodrošinātu kompetences centru izveidi.

Eiropas Savienības fondu finansējumu plānots piesaistīt kompetences centru infrastruktūras sakārtošanai un materiāltehniskās bāzes pilnveidei, kvalitatīva mācību procesa un metodikas nodrošināšanai, izvērtējot nozares prioritārās vajadzības. Saskaņā ar kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam "Radošā Latvija" darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķi 8.1.3. "Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu" plānots palielināt finansējumu 20 000 000 euro apmērā (tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 17 000 000 euro apmērā un nacionālais publiskais finansējums 3 000 000 euro apmērā).