Darbības ar dokumentu

1. Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).

2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības:

2.1. diferencētie tarifi – konkrēti pārvades tarifi, pēc kuriem par pārvades sistēmas pakalpojumiem norēķinās lietotāji;

2.2. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – pārvades sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija;

2.3. elektroenerģijas zudumi – pārvades sistēmai pievadīto un no pārvades sistēmas aizvadīto elektroenerģijas apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.4. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.5. elektroietaises piederības robeža – piederības robeža starp pārvades sistēmas operatora un lietotāja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošām elektroietaisēm;

2.5.¹ izmaksas – sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.6. komercuzskaites mēraparāts – elektroenerģijas uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķinu veikšanai;

2.7. lietotāji – šīs metodikas izpratnē sadales sistēmas operatori un galalietotāji, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas pārvades sistēmai;

2.8. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – sistēmas operatora aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami efektīvai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.9. pārvades tarifs – atbilstoši izmaksām noteikts pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs noteiktā pieslēguma punktā;

2.10. EUR/kWh – euro par kilovatstundu.

(Grozīts ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

3. Pārvades sistēmas operators var aprēķināt tarifu projektu laika periodam, kas nepārsniedz piecus gadus.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

4. Pārvades sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

5. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

6. Ja pārvades sistēmas operators pārvades pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus aktīvus, pārvades sistēmas operators tarifu aprēķinā iekļauj saskaņā ar šo metodiku noteiktu apgrozījuma rentabilitāti.

7. Ja pārvadīto apjomu, patēriņa struktūras un citu rādītāju prognozes, kas izmantotas, apstiprinot esošos tarifus, atšķiras no faktiskajiem šo rādītāju lielumiem un tas ietekmē pārvades sistēmas operatora darbības neto apgrozījumu vai izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, pārvades sistēmas operators ņem vērā šīs atšķirības un nākamajā tarifu projektā par prognožu novirzes summu samazina vai palielina plānotos ieņēmumus un tam atbilstoši arī tarifus:

7.1. ja pārvades sistēmas operatora faktiskā peļņa no pārvades pakalpojumu sniegšanas ir lielāka nekā spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļautais plānotās peļņas apjoms, pārvades tarifu projekta aprēķinā izmaksu korekcijas apjomu nosaka tā, lai nākamajā periodā par pārsniegto plānotās peļņas apjomu samazinātu tarifu projektā iekļautās izmaksas. Ja korekcijas apjoms pārsniedz spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļauto plānoto apgrozījuma rentabilitāti, korekciju veic pakāpeniski vairāku gadu laikā tā, lai tarifu aprēķinā iekļautais ikgadējais korekcijas apjoms nepārsniegtu attiecīgajam gadam plānoto apgrozījuma rentabilitāti;

7.2. ja pārvades sistēmas operatora faktiskā peļņa no pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanas ir mazāka nekā 50% no spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļautā plānotās peļņas apjoma, pārvades tarifu projekta aprēķinā izmaksu korekcijas apjomu nosaka tā, lai nākamajā periodā palielinātu tarifu projektā iekļautās izmaksas par starpību starp 50% no spēkā esošo tarifu aprēķinā iekļautā plānotās peļņas apjoma un pārvades sistēmas operatora faktiskās peļņas no pārvades pakalpojumu sniegšanas.

8. Pārvades sistēmas operators visas izmaksas uzrāda tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un pārvadītās elektroenerģijas daudzumu ar precizitāti līdz 0,5 miljoniem kilovatstundu [milj. kWh].

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

9. Ņemot vērā, ka 110 kilovoltu (turpmāk – kV) un 330 kV pārvades tīkli darbojas paralēli, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu, pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas 110 kV vai 330 kV sprieguma līmenim, nav noteiktas atšķirīgas.

10. Pārvades sistēmas uzstādīto jaudu (turpmāk – pārvades jauda) lietotājiem nosaka kā 110/20-10-6 kV transformatoru uzstādīto jaudu summu atbilstoši šo transformatoru tehniskajām pasēm, savukārt elektroenerģijas ražotājam pārvades jaudu nosaka kā pieprasīto jaudu pašpatēriņa vajadzībām, ja elektroenerģiju neražo.

11. Pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir pārvades sistēmā saņemtā elektroenerģijas daudzuma Latvijas lietotāju elektroapgādei atbilstība lietotājiem pārvadītajam elektroenerģijas daudzumam un elektroenerģijas patēriņam tehnoloģiskām vajadzībām, un elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā.

12. Pārvades tarifu aprēķināšanai pārvades sistēmas operators sastāda elektroenerģijas bilanci saskaņā ar šādu formulu:

E_PSOpārv = E_{PSOpārv SSO} + E_{PSOnod liet 110 kV} + E_{PSO tehn} + E_PSOzud ,

kur

E_{PSO pārv} – prognozējamais pārvades sistēmā saņemtās elektroenerģijas daudzums Latvijas lietotāju elektroapgādei [kWh];

E_{PSOpārv SSO} – prognozējamais sadales sistēmas operatoriem no 110/6-20 kV apakšstacijām pārvadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

E_{PSOnod liet 110 kV} – prognozējamais no 110 kV tīkla lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums [kWh];

E_{PSO zud} – elektroenerģijas zudumi: no elektroenerģijas ražotājiem un ārvalstīm saņemto un sadales sistēmas operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem pārvadīto elektroenerģijas apjomu starpība gada laikā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un ar tranzītu saistītos zudumus [kWh];

E_PSOtehn – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām (t.sk. šunta reaktoru patēriņš, sinhrono kompensatoru patēriņš un kondensatoru bateriju patēriņš) [kWh].

13. Prognozējamais lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums (E_PSOnod) tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

E_PSOnod = E_{PSOpārv SSO} + E_{PSOnod liet 110 kV ,}

kur

E_{PSOnod liet 110 kV} = E_{PSO nod liet 110 līn}+ E_{PSO nod liet 110 kopn};

E_{PSO nod.liet 110 līn} – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas [kWh];

E_{PSO nod liet 110 kopn} – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes [kWh].

14. Pārvades tarifu aprēķinā iekļauj izmaksas, kas sastāv no kapitāla izmaksām (I_kap), ekspluatācijas izmaksām (I_ekspl), nodokļiem (I_nod) un izmaksu korekcijas, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm (I_kor). Pārvades tarifu aprēķinā iekļauj tikai tās izmaksas, kas attiecas uz pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas.

15. (Svītrots ar SPRK padomes 20.12.2018. lēmumu Nr. 1/34)

16. Kapitāla izmaksas (I_kap) veido pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums (I_nol) (amortizācija), pārvades sistēmas aktīvu nomas maksa (I_noma) un pārvades sistēmas operatora peļņa (P):

17. Pamatojoties uz kapitāla izmaksām, regulators analizē pārvades sistēmas operatora un sistēmas īpašnieka darbības rentabilitāti un finanšu resursu pietiekamību. Pārvades sistēmas operators atbilstoši sniegtajiem pārvades sistēmas pakalpojumiem veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

18. Uz pārvades sistēmas RAB attiecina tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi izmantojamos aktīvus vai to daļu, RAB vērtības aprēķinos iekļaujot pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iepriekšējā gada finanšu pārskata atlikušo vai bilances vērtību gada beigās. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). Lai nodrošinātu atbilstošus stimulus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulas (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr.714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 13.pantu, RAB var iekļaut kopējo interešu projektos radušās pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, ja, izstrādājot kopējo interešu projektu, tā virzītājs ir pamatojis šāda stimula nepieciešamību un iekļāvis šā stimula papildu ieguvumus projekta izmaksu un ieguvumu analīzē un regulators ir pieņēmis lēmumu par šāda stimula piešķiršanu.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

19. Pamatlīdzekļus, kas iegūti par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no lietotāja, neiekļauj RAB vērtībā, šo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar pārvades tarifiem un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

20. Aktīvu vērtības daļu, kas finansēta no pārslodzes maksas, neiekļauj RAB vērtībā, šo pamatlīdzekļu nolietojumu nesedz ar pārvades tarifiem un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

21. Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā RAB sastāvā iekļauto aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības. Lai noteiktu, vai RAB sastāvā iekļautie aktīvi nepieciešami pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvā veidā, regulatoram ir tiesības uzdot veikt pārvades sistēmas operatoram vai sistēmas īpašniekam RAB sastāvā iekļauto aktīvu tehniskā stāvokļa, kalpošanas ilguma un izmantošanas efektivitātes novērtējumu. Regulators apstiprina novērtējuma darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi.

22. Regulatoram ir tiesības, ja tas nepieciešams, kapitāla atdeves un nolietojuma noteikšanai uzdot pārvades sistēmas operatoram vai sistēmas īpašniekam pārvērtēt RAB sastāvā iekļauto aktīvu vērtību. Regulators izstrādā vai apstiprina RAB pārvērtēšanas darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi. RAB pārvērtēšanu veic, izmantojot vienu no šādām metodēm:

22.1. aktīvu iegādes vērtība mīnus nolietojums (finanšu pārskatu vērtība);

22.2. aktīvu iegādes vērtība, indeksēta ar inflācijas rādītāju, mīnus nolietojums;

22.3. nosakot atlikušo aktīvu aizvietošanas vērtību (aizvietošanas vērtība, ņemot vērā pašreizējās cenas un iespējamās aktīvu kvalitātes izmaiņas, mīnus eksperta noteikts faktiskais nolietojums);

22.4. ņemot vērā aktīvu tirgus vērtību;

22.5. nosakot aktīvu atgūstamo vērtību, kas ir augstākā no aktīva tīrās pārdošanas vērtības vai aktīvu izmantošanas vērtības (diskontētās naudas plūsmas no aktīvu izmantošanas).

23. Papildus aktīvu pārvērtēšanai, lai noteiktu RAB, regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja pārvades sistēmas operators tarifu aprēķinos iekļāvis aktīvus vai aktīvu daļu, kuri netiek izmantoti pārvades sistēmas pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai.

24. Pārvades sistēmas operatora peļņu (P) veido kapitāla atdeve (P_KA) un apgrozījuma rentabilitāte (P_rent):

25. Kapitāla atdeves noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas:

kur

P_KA – kapitāla atdeve [EUR];

RAB – RAB vērtība [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos [%].

(SPRK padomes 24.11.2016. lēmuma Nr. 1/26 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

26. Kapitāla atdeves likmi nosaka regulators saskaņā ar kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodiku.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

27. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

28. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

29. Apgrozījuma rentabilitāte (Prent) tiek aprēķināta, fiksētu apgrozījuma rentabilitātes procentu (AR) reizinot ar pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām, no kurām izslēdz nomāto aktīvu nomas maksu (I_noma). Rentabilitāti iekļauj kopējās pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksās. Fiksētu apgrozījuma rentabilitātes procentu nosaka kā pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi, kas izteikta pirmsnodokļu (bruto) izteiksmē saskaņā ar formulu:

kur

r_kred – pēdējo sešu mēnešu vidējā Latvijas Bankas publicētā nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgā procentu likme;

t – uzņēmumu ienākuma nodokļa likme.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

30. Pamatlīdzekļu nolietojumu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina:

I_nol = I_{nol pam} + I_{nol nem} ,

kur

I_nol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

I_{nol pam} – pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];

I_{nol nem} – nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [EUR].

31. Pamatlīdzekļu nolietojumu (I_{nol pam}) aprēķina saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

32. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

33. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu (I_{nol nem}) aprēķina pētniecības un pārvades sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pārvades sistēmas operatora nemateriālo vērtību) saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

34. Pārvades sistēmas aktīvu nomas maksa (I_noma). Pārvades tarifu aprēķinā iekļaujama tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu nomas maksa. Uz pārvades tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu. Nomas maksā atsevišķi uzrāda vismaz šādas pozīcijas: nolietojums, kapitāla atdeve, apdrošināšana, nodokļi. Nomas maksā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta. Lai nodrošinātu atbilstošus stimulus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulas (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr.714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 13.pantu, nomas maksas aprēķinā var iekļaut kopējo interešu projektos radušās pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, ja, izstrādājot kopējo interešu projektu, tā virzītājs ir pamatojis šāda stimula nepieciešamību un iekļāvis šā stimula papildu ieguvumus projekta izmaksu un ieguvumu analīzē un regulators ir pieņēmis lēmumu par šāda stimula piešķiršanu.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

34.¹ Ja pārvades sistēmas operators pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai izmanto nomātus aktīvus, uz pārvades tarifu attiecināmajā pamatotas nomas maksā iekļaujamās kapitāla atdeves aprēķinam piemēro faktisko regulējamo aktīvu bāzes vērtību un regulatora noteikto kalendārajā gadā piemērojamo kapitāla atdeves likmi.

(SPRK padomes 20.12.2018. lēmuma Nr. 1/34 redakcijā)

35. Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautajiem aktīviem.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

36. (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

37. Pārvades sistēmas operatora ekspluatācijas izmaksas (I_ekspl) aprēķina:

I_ekspl = I_{tehn proc} - I_{komp tr} + I_{akt uzt} - I_{sist palīgpak} + I_pers+ I_saimn ,

kur

I_{tehn proc} – uz Latvijas lietotāju elektroapgādes vajadzībām attiecināto elektroenerģijas pārvades sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa (regulēšanas un avārijas rezervju jaudas) nodrošināšanas izmaksas [EUR];

I_{komp tr} – ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām [EUR];

I_{akt uzt} – pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksas [EUR];

I_{sist palīgpak} – ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem [EUR];

I_pers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

I_saimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

38. Ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanu pārvades sistēmā saistītās izmaksas (I_{tehn proc}) aprēķina:

39. Izmaksas (I_{zud tehn}) ir saistītas ar attiecīgā laika periodā pārvades sistēmai Latvijas lietotāju vajadzībām pievadītās un no pārvades sistēmas aizvadītās elektroenerģijas apjomu starpību, ko veido elektroenerģijas zudumi un elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām. Šīs izmaksas aprēķina:

I_{zud tehn} = I_zud + I_tehn = (E_zud + E_tehn ) * C_{zud PSO} ,

kur

C_{zud PSO} – prognozētā vidējā elektroenerģijas zudumu cena [EUR/kWh];

I_zud – maksa par elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā [EUR];

I_teh – maksa par elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām [EUR];

E_zud – prognozētie elektroenerģijas zudumi pārvades sistēmā [kWh];

E_tehn – prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh].

40. Maksa par avārijas un regulēšanas jaudas rezervju uzturēšanu (I_{rez fiks}) – fiksēta maksa par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām, bet kas neietver šo rezervju izmantošanas izmaksas.

41. Ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām (I_komp.tr) aprēķina:

I_komp.tr = I _{ENTSO-E komp.tr.} + I_{ne-EEZ komp.tr.} - I _zud.tr. ,

kur

I _{ENTSO-E komp.tr.} – ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu starp Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstu pārvades sistēmas operatoriem atbilstoši Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas (ETNSO-E) elektroenerģijas tranzīta plūsmu radīto zudumu kompensācijas metodikai [EUR];

I _{ne-EEZ komp.tr.}– ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu ar valstu, kas neietilpst EEZ, pārvades sistēmas operatoriem [EUR];

I _zud.tr. – elektroenerģijas izmaksas tranzīta zudumu segšanai [EUR].

42. Pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksās (I_{akt uzt}) ietver pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas un apkalpošanas izmaksas. Šajā pozīcijā uzskaitītās izmaksas noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums nodrošināt drošu un nepārtrauktu pārvades sistēmas darbību. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot komersanta faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

43. Ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem (I_{sist.palīgpak}) ietver balansēšanas pakalpojuma, avārijas jaudas un regulēšanas rezervju realizācijas ieņēmumu un izdevumu saldo.

44. Personāla un sociālās izmaksas (I_pers) aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

(SPRK padomes 13.08.2018. lēmuma Nr. 1/16 redakcijā)

45. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (I_saimn) – ar pārvades sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos, kā arī ar obligātā iepirkuma komponentes iekasēšanu no lietotājiem un administrēšanu saistītās izmaksas.

46. Izmaksu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm (I_kor), ir ar pārvades sistēmas operatora darbību saistītas izmaksas, kas rodas, neizpildoties iepriekšējo periodu prognozēm.

Korekcijas aprēķinam izmantoto pārvades tarifu ietekmējošo rādītāju prognožu novirze (izņemot prognozēto kapitāla atdevi un apgrozījuma rentabilitāti) tiek izteikta kā ietekme uz pārvades tarifu kopējām izmaksām un ieņēmumiem, salīdzinot pārvades tarifu noteikšanai izmantotās prognozes ar kārtējā perioda sagaidāmo izpildi un iepriekšējā perioda faktisko izpildi. Izmaksu korekcijā iekļauj iepriekšējā perioda faktiski radušās izmaksas, kas saistītas ar norēķināšanās pienākuma izpildi ar publisko tirgotāju par lietotāju patēriņam atbilstošo obligātā iepirkuma komponenti, ja pārvades sistēmas operators ir savlaicīgi lietotājam pieprasījis veikt priekšapmaksu vai pieprasījis iesniegt līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu, un nav iespējama lietotāja patēriņam atbilstošā obligātā iepirkuma komponentes maksājuma piedziņa. Izmaksu korekciju aprēķina kā summu izmaksu korekcijai par iepriekšējo un kārtējo periodu.

47. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas (I_PSO), kas saistītas ar regulējamo pakalpojumu sniegšanu, attiecina uz visiem pakalpojumiem, lai noteiktu katra pakalpojuma izmaksas.

48. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas iedala divās grupās:

48.1. izmaksas, kas ir saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanu (I_elek);

48.2. izmaksas, kas ir saistītas ar pārvades sistēmas uzturēšanu, attīstību un nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbību, drošumu un noteiktas jaudas piegādi lietotājiem neatkarīgi no pārvadītās elektroenerģijas daudzuma (I_jaud).

49. Daļa pārvades sistēmas operatora izmaksu attiecas tikai uz elektroenerģijas pārvadīšanu, daļa – gan uz elektroenerģijas pārvadīšanu, gan arī pārvades jaudas uzturēšanu.

50. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas (I_pārv), kuras ir tieši attiecināmas uz pārvades pārvadīšanas pakalpojumiem, veido:

50.1. maksa par elektroenerģijas zudumiem (I_zud) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām (I_tehn);

50.2. maksa par avārijas un regulēšanas jaudas rezervju uzturēšanu (I_{rez fiks}).

51. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu, gan arī elektroenerģijas pārvadīšanas pakalpojumu (I_kop), veido:

51.1. kapitāla izmaksas (I_kap);

51.2. personāla un sociālās izmaksas (I_pers);

51.3. pārējās saimnieciskās darbības izmaksas (I_saimn);

51.4. tīkla darbības nodrošināšanas un ikdienas uzturēšanas izmaksas (I_{akt uzt});

51.5. nekustamā īpašuma nodoklis (I_nod);

51.6. izmaksu korekcija (I_kor);

51.7. ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām (I_komp.tr);

51.8. ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem (I_{sist.palīgpak}).

(Grozīts ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

52. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu nosaka katram lietotājam atbilstoši 110/20-10-06 kV transformatoru uzstādītajai jaudai saskaņā ar to tehniskajām pasēm, savukārt elektroenerģijas ražotājam maksu par pārvades jaudas uzturēšanu nosaka kā pieprasīto jaudu pašpatēriņa vajadzībām režīmā, kad elektrostacijā elektroenerģiju neražo.

53. Izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanas pakalpojumu (I_elek), aprēķina:

Koeficients k nosaka, cik liela daļa no katras izmaksu pozīcijas tiek izmantota elektroenerģijas pārvadīšanas pakalpojumu sniegšanai. Tā vērtību nosaka saskaņā ar izmaksu attiecināšanas modeli, kuru pārvades sistēmas operators saskaņo ar regulatoru.

54. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu (I_jaud), aprēķina:

55. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, aprēķina:

56. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas aprēķina:

57. Pārvadītās elektroenerģijas izmaksas uz vienu vienību (T_PSO), pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora izmaksām un pārvadīto elektroenerģijas daudzumu, aprēķina:

T_PSO = I _{PSO /} E_PSOnod .

Pārvades sistēmas operatora izmaksu shematisks attēlojums:

58. Kopējās pārvades sistēmas operatora izmaksas pēc elektroietaišu piederības robežas iedala:

58.1. izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas (uz 110 kV līnijām attiecinātās izmaksu pozīcijas apzīmētas "līn");

58.2. izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes (uz 110 kV kopnēm attiecinātās izmaksu pozīcijas apzīmētas "kopn");

58.3. izmaksas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē (uz 110/6-20 kV transformatoriem attiecinātās izmaksu pozīcijas apzīmētas "transf").

59. Izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu, gan elektroenerģijas pārvadīšanu līnijās (I_{kop līn}), aprēķina:

60. Ar elektroenerģijas pārvadīšanu saistītās izmaksas līnijās (I_{elek līn}) aprēķina:

kur

I_{pārv līn} = I_{zud līn} +I_{tehn līn}+ I_{rez fiks} .

61. Maksu par elektroenerģijas zudumiem līnijās (I_{zud līn}) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām līnijās (I_{tehn līn}) aprēķina:

I_{zud līn} = (E_{PSO zud 330kV} + E_{PSO zud 110kV līn})* C_{zud PSO} ;

I_{tehn līn} = E_{PSO tehn 330kV}* C_{zud PSO} ,

kur

E_{PSO zud 330kV} – elektroenerģijas zudumi 330 kV pārvades tīklā [kWh];

E_{PSO zud 110kV līn} – elektroenerģijas zudumi 110 kV līnijās [kWh];

E_{PSO tehn 330kV} – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām 330 kV pārvades tīklā [kWh].

62. Izmaksas 1 kWh elektroenerģijas pārvadīšanai līnijās (T’_{elek līn}) aprēķina:

63. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas (T_{elek līn}), aprēķina:

64. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu līnijās (I_{jaud līn}), aprēķina:

65. Izmaksas 1 kW jaudas uzturēšanai līnijās (T’_{jaud līn}) aprēķina:

kur N – kopējā 110/6 - 20 kV transformatoru uzstādītā jauda.

66. Tarifu pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas (T_{jaud līn}), aprēķina:

67. Izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu, gan elektroenerģijas pārvadīšanu 110 kV kopnēm (I_{kop kopn}), aprēķina:

68. Ar elektroenerģijas pārvadīšanu saistītās izmaksas 110 kV kopnēs (I_{elek kopn}) aprēķina:

69. Maksu par elektroenerģijas zudumiem 110 kV kopnēs (I_{zud kopn}) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskajām vajadzībām 110 kV kopnēs (I_{tehn kopn}) aprēķina:

I_{zud kopn} = E_{PSO zud 110 kopn} * C_{zud PSO} ;

I_{tehn kopn} = E_{PSO tehn 110 kopn}* C_{zud PSO} ,

kur

E_{PSO zud 110 kopn} – zudumi 110 kV kopnēs [kWh];

E_{PSO tehn 110 kopn} – tehnoloģiskie zudumi 110 kV kopnēs [kWh].

70. Izmaksas 1 kWh elektroenerģijas pārvadīšanai 110 kV kopnēm (T’_{elek kopn}) aprēķina:

71. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes (T_{elek kopn}), aprēķina:

72. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu 110 kV kopnēs (I_{jaud kopn}), aprēķina:

73. Izmaksas 1 kW jaudas uzturēšanai 110 kV kopnēs (T’_{jaud kopn}) aprēķina:

kur N_{liet 110 līn} – lietotāju, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas, 110/20-6 kV transformatoru uzstādītā jauda.

74. Tarifu par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes (T_{jaud kopn}), aprēķina:

75. Izmaksas, kas attiecināmas gan uz pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu, gan elektroenerģijas pārvadīšanu 110/6-20 kV transformatoros (I_{kop transf}), aprēķina:

_{Ikop transf = Ikap transf + Ipers transf+ Iakt uzt transf + Isaimn transf + Inod transf + Ikor transf .}

76. Ar elektroenerģijas pārvadīšanu saistītās izmaksas 110/6-20 kV transformatoros (I_{elek transf}) aprēķina:

77. Maksu par elektroenerģijas zudumiem 110/6-20 kV transformatoros (I_{zud transf}) un elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām 110/6-20 kV transformatoros (I_{tehn transf}) aprēķina:

I_{zud transf} = E _{PSOzud 110 transf} * C_{zud PSO} ;

I_{tehn transf} = E_{PSOtehn 110 transf} * C_{zud PSO ,}

kur

E_{PSO zud 110 transf} – zudumi 110/6-20 kV transformatoros [kWh];

E_{PSO tehn 110 transf} – tehnoloģiskie zudumi 110/6-20 kV transformatoros [kWh].

78. Izmaksas 1 kWh elektroenerģijas pārvadīšanai 110/6-20 kV transformatoros (T’_{elek transf}) aprēķina:

79. Elektroenerģijas pārvadīšanas tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir pēc 110/6-20 kV transformatora (T _{elek transf}), aprēķina:

80. Izmaksas, kas saistītas ar pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu 110/6-20 kV transformatoros (I_{jaud transf}), aprēķina:

81. Izmaksas 1 kW jaudas uzturēšanai un attīstīšanai 110/6-20 kV transformatoros (T’_{jaud transf}) aprēķina:

kur

N_SSO – 110/20-6 kV transformatoru uzstādītā jauda lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē.

82. Tarifu pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir pēc 110/6-20 kV transformatora (T_{jaud transf}), aprēķina:

83. Tarifu projektu pārvades sistēmas operators izstrādā saskaņā ar šo metodiku, nosakot izmaksas attiecībā uz pārvades sistēmas pakalpojumiem. Kopā ar tarifu projektu sistēmas operators iesniedz tarifu aprēķina projektā minēto tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu un minēto izmaksu pamatojošos dokumentus saskaņā ar regulatora noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu. Tarifu projekts ietver:

83.1. pārvades tarifu izmaksu aprēķinu lietotāju grupām atkarībā no to elektroietaišu pieslēguma vietas pārvades sistēmai un to pamatojošām izmaksām;

83.2. diferencētos tarifus.

(Grozīts ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

84. Pārvades sistēmas operators saskaņā ar metodiku nosaka izmaksas un aprēķina šādus pārvades tarifus:

84.1. pārvades tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas, veido:

84.1.1. elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs;

84.1.2. maksa par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu;

84.2. pārvades tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, veido:

84.2.1. elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs;

84.2.2. maksa par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu;

84.3. pārvades tarifu lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, veido:

84.3.1. elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs;

84.3.2. maksa par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu.

85. Pārvades sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu var iesniegt regulatoram pieprasījumu atļaut pašam noteikt diferencētos tarifus.

86. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

87. Regulators apstiprina, uzdod veikt tarifu pārrēķinu vai noraida pārvades tarifus un diferencētos tarifus, izvērtējot to pamatojošās izmaksas.

88. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pārvades sistēmas operators var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

89. Noteiktie pārvades tarifi un diferencētie tarifi ir spēkā līdz jaunu tarifu noteikšanai.

90. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 16.panta pirmajai daļai, pārvades sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar metodiku, ievērojot šādu kārtību:

90.1. pārvades sistēmas operators publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;

90.2. vienlaicīgi pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem diferencētajiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

90.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:

90.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību metodikai;

90.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu;

90.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām un ekonomiski pamatotām izmaksām, tad diferencētie tarifi stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktā laikā;

90.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību metodikas prasībām un ekonomiski pamatotām izmaksām, tad tarifi nestājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktā laikā. Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pārvades sistēmas operatoram lēmumu par diferencēto tarifu neatbilstību metodikā noteiktajam un ekonomiski pamatotām izmaksām, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par pieņemto lēmumu un atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

91. Laika posmā no 2012. līdz 2016. gadam pamatotas nomas maksas kapitāla atdeves aprēķinā iekļaujamo RAB vērtību nosaka atbilstoši finanšu uzskaites vērtībai, kas samazināta par ieguldījuma rezultātā radušos sistēmas īpašnieka aktīvu vērtības pieaugumu 2011.gada 1.aprīlī, salīdzinot ar 2011.gada 31.martu. Attiecīgo RAB vērtības pieaugumu pamatotas nomas maksas kapitāla atdeves aprēķinā iekļauj vienmērīgi un pakāpeniski līdz 2016.gadam.

92. Atbilstoši metodikas 34.¹punktam aprēķinātu pamatotu nomas maksu piemēro no brīža, kad stājas spēkā pārvades sistēmas pakalpojumu tarifi, kuru aprēķinā izmantotā kapitāla atdeves likme atbilst pamatotas nomas maksas aprēķinā izmantotai kapitāla atdeves likmei.

(SPRK padomes 05.11.2015. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 20.12.2018. lēmumu Nr. 1/34)

92.¹ Kapitāla atdeves likmi, kas pārvades sistēmas operatoram jāpiemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2016.gadā, regulators nosaka līdz 2015.gada 1.decembrim.

(SPRK padomes 05.11.2015. lēmuma Nr. 1/17 redakcijā)

92.² Kapitāla atdeves likmi, kas pārvades sistēmas operatoram jāpiemēro, izstrādājot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots 2017.gadā, regulators nosaka līdz 2016.gada 30.decembrim.

(SPRK padomes 27.10.2016. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

92.³ (Svītrots ar SPRK padomes 13.08.2018. lēmumu Nr. 1/16)

92.⁴ Metodikas 34.¹punktu piemēro pamatotas nomas maksas aprēķinam, kas veikts, sākot ar 2019.gada 1.janvāri.

(SPRK padomes 20.12.2018. lēmuma Nr. 1/34 redakcijā)

93. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2011.gada 26.oktobra lēmumu Nr. 1/23 "Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 173.nr.; 2013, 134.nr.; 2014,43.nr.; 2014, 250.nr.).

94. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".