Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Tiesību akts: spēkā esošs
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr. 1/6

Rīgā 2020. gada 18. jūnijā (prot. Nr. 26, 1. p.)
Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika
Izdota saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma
8. panta sesto daļu, 16. panta pirmo daļu,
likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
9. panta pirmās daļas 2. punktu un 25. panta pirmo daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Elektroenerģijas pārvades sistēmas (turpmāk – pārvades sistēma) pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika (turpmāk – metodika) nosaka kārtību, kādā aprēķina un nosaka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus (turpmāk – tarifi).

2. Metodikā lietoti šādi termini un mērvienības:

2.1. atļautie ieņēmumi – ieņēmumi, kuri sedz ar pārvades sistēmas pakalpojumiem saistītās ekonomiski pamatotās izmaksas un kurus pārvades sistēmas operators ir tiesīgs saņemt konkrētā regulatīvajā periodā;

2.2. diferencētie tarifi – tarifi, pēc kuriem par pārvades sistēmas pakalpojumiem norēķinās pārvades sistēmas lietotāji, tajā skaitā elektroenerģijas ražotāji, kuru elektrostacijas tieši pieslēgtas pārvades sistēmai;

2.3. elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām – pārvades sistēmas operatora darbības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izlietotā elektroenerģija;

2.4. elektroenerģijas zudumi – pārvades sistēmai pievadīto un no pārvades sistēmas aizvadīto elektroenerģijas apjomu starpība attiecīgā laika periodā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām;

2.5. elektroietaise – vairākas savstarpēji saistītas elektroiekārtas vienotu uzdevumu veikšanai;

2.6. elektroietaises piederības robeža – piederības robeža starp pārvades sistēmas operatora un pārvades sistēmas lietotāja īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošām elektroietaisēm;

2.7. izmaksas – pārvades sistēmas operatora tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas, kas nepieciešamas efektīvai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.8. komercuzskaites mēraparāts – elektroenerģijas uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma elektroenerģijas daudzuma uzskaitei komercnorēķinu veikšanai;

2.9. pārvades sistēmas lietotāji – šīs metodikas izpratnē elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, galalietotāji un ražotāji, kuru elektroietaises tieši pieslēgtas pārvades sistēmai;

2.10. pārvades tarifs – atbilstoši izmaksām noteikts pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs noteiktā pieslēguma punktā;

2.11. plānotie ieņēmumi – uz tarifu periodu attiecināta atļauto ieņēmumu daļa;

2.12. regulatīvais periods – periods, kuram nosaka atļautos ieņēmumus;

2.13. regulatīvais rēķins – rēķins, kurā ietver nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos pārvades sistēmas pakalpojumu ieņēmumus un šajā metodikā noteikto plānoto un faktisko izmaksu atšķirības;

2.14. regulējamo aktīvu bāze (RAB) – pārvades sistēmas operatora aktīvi vai to daļa, kas nepieciešami efektīvai pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai;

2.15. tarifu periods – periods, kurā ir piemērojami diferencētie tarifi;

2.16. EUR/kWheuro par kilovatstundu.

3. Regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu projektu, pārvades sistēmas operators iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā izmantotajam regulatīvajam periodam un nepieciešamības gadījumā tarifu periodam. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – regulators) ar lēmumu nosaka regulatīvo periodu un var lemt par tarifu perioda pagarināšanu.

4. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda atļauto ieņēmumu daļa (turpmāk – plānotie ieņēmumi). Plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz tarifu periodu attiecināmie šīs metodikas 38.punktā norādītie lielumi.

5. Pārvades sistēmas operators lieto izmaksu attiecināšanas modeli, kura pamatprincipus un ieviešanu saskaņo ar regulatoru.

6. Pārvades sistēmas operators visas izmaksas uzrāda tūkstošos euro [tūkst. EUR] ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata un pārvadītās elektroenerģijas daudzumu ar precizitāti līdz 0,5 miljoniem kilovatstundu [milj. kWh].

7. Ņemot vērā, ka 110 kilovoltu [kV] un 330 kV pārvades tīkli darbojas paralēli, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu, pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaises pieslēgtas 110 kV vai 330 kV sprieguma līmenim, nav noteiktas atšķirīgas.

2. Pārvades sistēmas elektroenerģijas bilance

8. Pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas bilance ir pārvades sistēmā saņemtā elektroenerģijas daudzuma Latvijas lietotāju elektroapgādei atbilstība lietotājiem pārvadītajam elektroenerģijas daudzumam un elektroenerģijas patēriņam tehnoloģiskām vajadzībām, un elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā.

9. Pārvades tarifu aprēķināšanai pārvades sistēmas operators sastāda elektroenerģijas bilanci saskaņā ar šādu formulu:

EPSO pārv = EPSO SSO + EPSO nod liet 110 līn + EPSO nod liet 110 kop + EPSO tehn + EPSO zud , kur

EPSO pārv – prognozējamais pārvades sistēmā saņemtās elektroenerģijas daudzums Latvijas lietotāju elektroapgādei [kWh];

EPSO SSO – prognozējamais elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem no 110/6-20 kV apakšstacijām pārvadītais elektroenerģijas daudzums [kWh];

EPSO nod liet 110 līn – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas [kWh];

EPSO nod liet 110 kop – prognozējamais nodotās elektroenerģijas daudzums pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes [kWh];

EPSO tehn – elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām (t.sk. šunta reaktoru patēriņš, sinhrono kompensatoru patēriņš un kondensatoru bateriju patēriņš) [kWh];

EPSO zud – elektroenerģijas zudumi: no elektroenerģijas ražotājiem un ārvalstīm saņemto un elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem un elektroenerģijas tirgotājiem pārvadīto elektroenerģijas apjomu starpība gada laikā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām un ar tranzītu saistītos zudumus [kWh].

10. Prognozējamais pārvades sistēmas lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

EPSO nod = EPSO SSO + EPSO nod liet 110 līn + EPSO nod liet 110 kop , kur
EPSO nod – prognozējamais lietotājiem nodotās elektroenerģijas daudzums.

3. Atļauto ieņēmumu aprēķinā iekļaujamās izmaksas

11. Pārvades sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz uz regulatīvo periodu attiecināmās tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu:

IPSO = Ikap + Ieksp + InodIPSO ef + Ikor , kur

IPSO – tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas [EUR];

Ikap – kapitāla izmaksas [EUR];

Ieksp – ekspluatācijas izmaksas [EUR];

Inod – nodokļu izmaksas [EUR];

IPSO ef – izmaksu apmērs, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti [EUR];

Ikor – izmaksu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējo periodu prognožu novirzēm [EUR].

12. Regulators, ņemot vērā salīdzināmus Eiropas Savienības pārvades sistēmas operatoru efektivitātes rādītājus, kā arī inflācijas, atalgojuma izmaiņu prognozes regulatīvajam periodam un citus pamatotus, objektīvus rādītājus, var noteikt izmaksu efektivitātes koeficientu regulatīvajam periodam. Nosakot izmaksu efektivitātes koeficientu, regulators ņem vērā pārvades sistēmas operatora pamatotu viedokli par izmaksu efektivitātes koeficienta apmēru un tā ietekmi uz pārvades sistēmas drošu darbību. Izmaksu efektivitātes koeficientu piemēro pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām, lai noteiktu šo izmaksu apmēru, kāds pārvades sistēmas operatoram jāsasniedz līdz nākamā regulatīvā perioda sākumam un kāds tiks piemērots pārvades tarifu noteikšanā nākamajā regulatīvajā periodā. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

IPSO ef = (Ikap + Inod + Ieksp) × Kef , kur

Kef – izmaksu efektivitātes koeficients.

13. Ja tarifu periods ir garāks par gadu, uz katru tarifu periodu tiek attiecināts pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu apmērs, kāds pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti. Pēc pārvades sistēmas operatora pamatota lūguma regulators var atļaut piemērot atšķirīgu pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksu apmēru, kas pārvades sistēmas operatoram jāsamazina, uzlabojot pamatlīdzekļu un citu resursu izmantošanas un saimnieciskās darbības efektivitāti, attiecināšanai uz katru tarifu periodu regulatīvā perioda ietvaros.

14. Nodokļu izmaksas veido nekustamā īpašuma nodoklis, un to aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem tikai no RAB sastāvā iekļautajiem aktīviem.

3.1. Kapitāla izmaksas

15. Kapitāla izmaksas veido kapitāla atdeve, pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums, un tās tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu:

Ikap = Inol + PKA , kur

Inol – pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];

PKA – kapitāla atdeve [EUR].

16. Pamatojoties uz kapitāla izmaksām, regulators analizē pārvades sistēmas operatora rentabilitāti un finanšu resursu pietiekamību. Pārvades sistēmas operators atbilstoši sniegtajiem pārvades sistēmas pakalpojumiem veido tādu kapitāla izmaksu un to attiecināšanas uzskaiti, kas dod skaidru un nepārprotamu priekšstatu par izmaksu izmaiņām.

3.1.1. Regulējamo aktīvu bāze

17. RAB vērtībā iekļauj pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi izmantojamos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus (turpmāk – aktīvi) vai to daļu, vai arī to prognozēto vērtību, ja regulatīvais periods ir garāks par diviem gadiem. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi, krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kā arī aktīvu vērtības daļa, kas finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksu), kura saņemta no pārvades sistēmas lietotāja, un pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas finansēta no pārslodzes ieņēmumiem. RAB neiekļauj par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai to vērtības daļu pārvērtēšanas rezultātā radušās vērtības izmaiņas. RAB atbilst ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai (pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). Lai nodrošinātu atbilstošus stimulus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.aprīļa Regulas (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 13.pantu, RAB var iekļaut kopējo interešu projektos radušās pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, ja, izstrādājot kopējo interešu projektu, tā virzītājs ir pamatojis šāda stimula nepieciešamību un iekļāvis šā stimula papildu ieguvumus projekta izmaksu un ieguvumu analīzē un regulators ir pieņēmis lēmumu par šāda stimula piešķiršanu. Pārvades sistēmas operators nodrošina RAB vēsturiskās vērtības izsekojamību.

18. Pārvades tarifu aprēķinā neiekļauj nolietojumu vai norakstījumu tādiem pamatlīdzekļiem un nemateriāliem ieguldījumiem vai to vērtības daļai, kas nav iekļauta RAB. No šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi.

19. Uzkrātie pārslodzes ieņēmumi tiek izmantoti jaunu aktīvu iegādes vai izveides finansēšanai.

20. Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā RAB sastāvā iekļauto aktīvu vērtību regulators var noteikt atšķirīgu no attiecīgo aktīvu bilances vērtības. Lai noteiktu, vai RAB sastāvā iekļautie aktīvi nepieciešami pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvā veidā un šo aktīvu vērtību, regulatoram ir tiesības uzdot pārvades sistēmas operatoram veikt RAB sastāvā iekļauto aktīvu pārvērtēšanu, ņemot vērā aktīvu tehniskā stāvokļa, kalpošanas ilguma un izmantošanas efektivitātes novērtējumu. Regulators saskaņo pārvērtēšanas darba uzdevumu un pieņem šī darba uzdevuma izpildi.

21. Papildus aktīvu pārvērtēšanai, lai noteiktu RAB, regulators var veikt korekcijas attiecībā uz kapitāla izmaksu noteikšanu, ja tiek konstatēts, ka pārvades sistēmas operators tarifu aprēķinos iekļāvis aktīvus vai to vērtības daļu, kuri netiek izmantoti pārvades sistēmas pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai.

3.1.2. RAB nolietojums un vērtības norakstījums

22. RAB nolietojums un vērtības norakstījums tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

Inol = Inol pam + Inor nem , kur

Inol pam – RAB iekļauto pamatlīdzekļu nolietojums [EUR];

Inor nem – RAB iekļauto nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksu norakstījums [EUR].

23. RAB iekļauto pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina saskaņā ar starptautiskiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

24. Ja pamatlīdzekļi nav pilnībā noslogoti, noteikto indeksu koriģē atbilstoši pamatlīdzekļu lietderīgai izmantošanai.

25. RAB iekļauto nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu aprēķina pētniecības un pārvades sistēmas operatora attīstības izmaksām, koncesiju, patentu, licenču, preču zīmju un citu nemateriālo ieguldījumu izmaksām (izņemot pārvades sistēmas operatora nemateriālo vērtību) saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un pārvades sistēmas operatora pieņemto grāmatvedības politiku.

3.1.3. Kapitāla atdeve

26. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdeve tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

PKA = RAB × wacc , kur

RAB – RAB vērtība [EUR];

wacc – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme [%].

27. Kapitāla atdeves likmi nosaka regulators saskaņā ar regulatora noteikto kapitāla atdeves likmes aprēķināšanas metodiku.

3.2. Ekspluatācijas izmaksas

28. Pārvades sistēmas operatora ekspluatācijas izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu:

Ieksp = Itehn procIkomp tr + Iakt uzt + InomaIsist palīgpak + Ipers + Isaimn , kur

Itehn proc – uz Latvijas lietotāju elektroapgādes vajadzībām attiecināto elektroenerģijas pārvades sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa (regulēšanas un avārijas rezervju jaudas) nodrošināšanas izmaksas [EUR];

Ikomp tr – ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām [EUR];

Iakt uzt – pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksas [EUR];

Inoma – pārvades sistēmas aktīvu nomas maksa [EUR];

Isist palīgpak – ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem [EUR];

Ipers – personāla un sociālās izmaksas [EUR];

Isaimn – pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR].

29. Ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanu pārvades sistēmā saistītās izmaksas tiek aprēķinātas saskaņā ar šādu formulu:

Itehn proc = Izud + Itehn , kur

Izud – izmaksas par elektroenerģijas zudumiem pārvades sistēmā [EUR];

Itehn izmaksas par elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām [EUR].  

30. Maksa par elektroenerģijas zudumiem tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

Izud = Ezud × Czud PSO , kur

Ezud prognozētie elektroenerģijas zudumi pārvades sistēmā [kWh];

Czud PSO prognozētā vidējā tehnoloģiskā patēriņa un elektroenerģijas zudumu cena [EUR/kWh].

31. Maksa par elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskām vajadzībām tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

Itehn = Etehn × Czud PSO , kur

Etehn prognozētais elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskām vajadzībām [kWh].

32. Ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

Ikomp tr = IENTSO-E komp tr + Ine-EEZ komp trIzud tr , kur

IENTSO-E komp tr – ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu starp Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu pārvades sistēmas operatoriem atbilstoši Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas (ETNSO-E) elektroenerģijas tranzīta plūsmu radīto zudumu kompensācijas metodikai [EUR];

Ine-EEZ komp tr – ieņēmumu un izdevumu saldo par savstarpēju elektroenerģijas tranzīta plūsmu nodrošināšanu ar valstu, kas neietilpst EEZ, pārvades sistēmas operatoriem [EUR];

Izud tr – elektroenerģijas izmaksas tranzīta zudumu segšanai [EUR].

33. Pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksās ietver pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas un apkalpošanas izmaksas. Šajā pozīcijā uzskaitītās izmaksas noraksta pārskata periodā, kurā tās radušās. Remontu nepieciešamību nosaka pienākums nodrošināt drošu un nepārtrauktu pārvades sistēmas darbību. Šajā pozīcijā iekļauj krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas atbilstoši plānotajam krājumu aprites ciklam, piemērojot pārvades sistēmas operatora faktisko aizņēmuma likmi. Krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, ņemot vērā nepārtrauktu un drošības prasībām atbilstošu pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo krājumu apjomu. Ja faktiskā aizņēmuma likme, ko piemēro krājumu finansēšanas izmaksu novērtēšanai, pārsniedz pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem, krājumu uzturēšanas finansēšanas izmaksas tiek novērtētas, piemērojot pēdējo sešu mēnešu vidējo Latvijas Bankas publicēto nefinanšu sabiedrībām izsniegto īstermiņa kredītu (euro) mainīgo procentu likmi (jaunajiem darījumiem) atbilstoši krājumu apjomiem. Šajā pozīcijā neuzskaita ar kapitalizētu remontu un jaunu pamatlīdzekļu izveidi saistītās izmaksas un to veikšanai uzturēto krājumu finansēšanas izmaksas.

34. Pārvades tarifu aprēķinā iekļaujama tikai pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo aktīvu nomas maksa. Uz pārvades tarifu attiecināmā nomas maksa nedrīkst pārsniegt pamatotu nomas maksas apjomu. Nomas maksā atsevišķi uzrāda vismaz šādas pozīcijas: nolietojums, kapitāla atdeve, apdrošināšana, nodokļi. Pamatotas nomas maksā iekļautajam kapitāla atdeves aprēķinam izmanto regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi.

35. Ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem ietver fiksēto maksu par iepriekš noteikta apjoma jaudas rezerves uzturēšanu atbilstoši noteiktām tehniskām prasībām un avārijas jaudas un regulēšanas rezervju realizācijas ieņēmumu un izdevumu saldo.

36. Personāla un sociālās izmaksas aprēķina saskaņā ar Darba likumu un sociālās apdrošināšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

37. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas ietver ar pārvades sistēmas operatora saimniecisko darbību saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pārvades sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un kas nav iekļautas citos izmaksu posteņos, kā arī ar obligātā iepirkuma komponentes iekasēšanu no galalietotājiem un administrēšanu saistītās izmaksas.

3.3. Ieņēmumu, izmaksu un pārvades sistēmas lietotājiem nodotās elektroenerģijas apjoma korekcija

38. Pārvades sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā divu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām uzskaita:

38.1. starpību starp plānotajiem un faktiskajiem ieņēmumiem kalendārajā gadā;

38.2. starpību starp plānotajām elektroenerģijas zudumu izmaksām un faktiskajām elektroenerģijas zudumu izmaksām, kuru aprēķina, ņemot vērā faktisko elektroenerģijas cenu kalendārajā gadā, nemainoties plānotajam elektroenerģijas zudumu apjomam kalendārajā gadā;

38.3. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu kalendārajā gadā, kuru aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

IIPkg = ((Ipers,t + Isaimn,t + Iakt uzt,t + Isist palīgpak,t) ‒ Ine,t) × (PCIfPCIpl), kur

IIPkg – starpība starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu kalendārajā gadā [EUR];

Ipers,t – tarifu aprēķinā iekļautās personāla un sociālās izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Isaimn,t – tarifu aprēķinā iekļautās pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Iakt uzt,t – tarifu aprēķinā iekļautās pārvades sistēmas aktīvu uzturēšanas izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Isist palīgpak,t – tarifu aprēķinā iekļautās sistēmas palīgpakalpojumu izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR];

Ine,t – tarifu aprēķinā iekļautās ekspluatācijas izmaksas, kuras attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu un uz kurām inflācijas radītas izmaksu izmaiņas regulatīvajā periodā nav plānotas [EUR];

PCIf – faktiskā kumulatīvā patēriņa cenu inflācija attiecīgajam tarifu periodam [%];

PCIpl – tarifu aprēķinā izmantotā plānotā kumulatīvā patēriņa cenu inflācija attiecīgajam tarifu periodam [%];

38.4. starpību starp plānoto un faktisko ieņēmumu un izdevumu saldo par kompensācijām par tranzīta plūsmām;

38.5. starpību starp plānoto un faktisko ieņēmumu un izdevumu saldo par pārvades sistēmas palīgpakalpojumiem, ja pārvades sistēmas operators pierāda, ka veicis visas darbības, lai palīgpakalpojumu iepirkumu izmaksas ir iespējami zemākās.

39. Starpība starp šīs metodikas 38.punktā norādītajiem lielumiem tiek noteikta uz kalendārā gada 31.decembri.

40. Pārvades sistēmas operators divu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu.

41. Šīs metodikas 11.punktā noteikto izmaksu korekciju nākamajam regulatīvajam periodam nosaka šādi:

41.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu un palielina šīs metodikas 11.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

41.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu un samazina šīs metodikas 11.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

41.3. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās un prognozētās pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas, izņemot izmaksu starpības, kas minētas šīs metodikas 38.punktā, pa izmaksu grupām ir mazākas par apstiprinātajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām pa izmaksu grupām (turpmāk – izmaksu ietaupījums), pārvades sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību pa izmaksu grupām, izmaksu ietaupījumu ieskaitot regulatīvajā rēķinā. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar 50% no izmaksu ietaupījuma.

41.4. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru un palielina šīs metodikas 11.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam.

42. Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, šīs metodikas 11.punktā noteikto izmaksu korekciju uz nākamā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem nosaka šādi:

42.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, ja tas pēc kalendārā gada beigām veido vairāk nekā vienu procentu un nepārsniedz trīs procentus no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām, un palielina šīs metodikas 11.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam;

42.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, ja tas pēc kalendārā gada beigām veido vairāk nekā vienu procentu no kalendārā gada plānotajām ekspluatācijas izmaksām, un samazina šīs metodikas 11.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam.

4. Atļauto ieņēmumu attiecināšanas principi

43. Pārvades sistēmas operatora atļautos ieņēmumus nosaka vienādā apmērā ar uz regulatīvo periodu attiecināmajām diferencēto tarifu aprēķinā iekļaujamajām izmaksām. Atļautos ieņēmumus pārvades sistēmas operators atgūst, sniedzot elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu un pārvades sistēmas jaudas uzturēšanas pakalpojumu.

44. Atļauto ieņēmumu daļa, ar kuru atgūst izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu, tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

AIpārv = Itehn proc + Itehn proc  × (IkorIPSO ef) , kur
Ieksp

AIpārv – atļautie ieņēmumi no elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma sniegšanas.

45. Atļauto ieņēmumu daļa, ar kuru atgūst izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas jaudas uzturēšanu pārvades sistēmas lietotājiem, tiek aprēķināta saskaņā ar šādu formulu:

AIjaud = Ikap + Inod + (Ieksp ‒ Itehn proc) + (1 ‒  

Itehn proc

) × (Ikor ‒ IPSO ef) , kur

Ieksp

AIjaud atļautie ieņēmumi no pārvades sistēmas jaudas uzturēšanas pakalpojuma sniegšanas.

46. Atļautos ieņēmumus par pārvades sistēmas operatora sniegtajiem pakalpojumiem (elektroenerģijas pārvadi un jaudas uzturēšanu) nosaka atsevišķi trīs pārvades sistēmas lietotāju grupām atbilstoši elektroietaišu piederības robežai (turpmāk – pārvades sistēmas lietotāju grupām):

46.1. atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama no pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas (turpmāk – 110 kV līniju lietotāju grupa);

46.2. atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama no pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes (turpmāk – 110 kV kopņu lietotāju grupa);

46.3. atļauto ieņēmumu daļa, kas atgūstama no pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 6-20 kV pusē (turpmāk – 110 kV transformatoru lietotāju grupa).

47. Maksu par elektroenerģijas pārvadi nosaka elektroenerģijas galalietotājiem un sistēmas operatoriem. Maksu nosaka kā reizinājumu starp lietotāja grupai noteikto elektroenerģijas pārvades diferencēto tarifu un norēķinu periodā patērēto elektroenerģiju.

48. Pārvades sistēmas operators nenosaka maksu par elektroenerģijas apjomu, kas tiek nodots elektroenerģijas pārvades sistēmā.

49. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu nosaka visiem pārvades sistēmas lietotājiem. Nosakot uzturētās jaudas apmēru, ņem vērā katra pārvades sistēmas lietotāja transformatoru uzstādīto jaudu saskaņā ar to tehniskajām pasēm.

5. Diferencēto tarifu aprēķins pārvades sistēmas lietotāju grupām

50. Diferencētajā tarifā iekļaujamo izmaksu īpatsvaru, kas atgūstams ar tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem par elektroenerģijas pārvades pakalpojumu un jaudas uzturēšanas pakalpojumu, no katras lietotāju grupas pārvades sistēmas operators nosaka saskaņā ar šīs metodikas 5.punktā minēto izmaksu attiecināšanas modeli.

51. Izmaksu attiecināšanas modelī iekļauj un pamato izmaksu attiecināšanas koeficientus elektroenerģijas pārvades pakalpojuma plānoto ieņēmumu aprēķināšanai katrai no pārvades sistēmas lietotāju grupām. Koeficientus nosaka, nodrošinot šādu nosacījumu:

Kpārv līn + Kpārv kop + Kpārv tran = 100 %, kur

Kpārv līn – uz 110 kV līniju lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu [%];

Kpārv kop – uz 110 kV kopņu lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu [%];

Kpārv tran – uz 110 kV transformatoru lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu [%].

52. Izmaksu attiecināšanas modelī iekļauj un pamato izmaksu attiecināšanas koeficientus jaudas uzturēšanas pakalpojuma plānoto ieņēmumu aprēķināšanai katrai no pārvades sistēmas lietotāju grupām. Koeficientus nosaka, nodrošinot šādu nosacījumu:

Kjaud līn + Kjaud kop + Kjaud tran = 100 % , kur

Kjaud līn – uz 110 kV līniju lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar jaudas uzturēšanas pakalpojumu [%];

Kjaud kop – uz 110 kV kopņu lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar jaudas uzturēšanas pakalpojumu [%];

Kjaud tran – uz 110 kV transformatoru lietotāju grupu attiecināmais izmaksu īpatsvars, kas atgūstams ar jaudas uzturēšanas pakalpojumu [%].

53. Šīs metodikas 51. un 52.punktā minētie koeficienti regulatīvā perioda ietvaros nemainās.

5.1. Elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs pārvades sistēmas lietotāju grupām

54. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz elektroenerģijas pārvades pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV līniju lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PIpārv līn = Kpārv līn × AIpārv + Kpārv līn × Itehn proc × Ikor pārv tp , kur
TPreg Ieksp

PIpārv līn – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu no 110 kV līniju lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR];

TPreg – tarifu periodu skaits regulatīvajā periodā [skaits];

Ikor pārv tp – uz tarifu periodu attiecināmā ieņēmumu korekcijas daļa.

55. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz elektroenerģijas pārvades pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV kopņu lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

pārv kop = Kpārv kop × AIpārv + Kpārv kop × Itehn proc × Ikor pārv tp , kur
TPreg Ieksp

PIpārv kop – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar elektroenerģijas pārvades pakalpojumu no 110 kV kopņu lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR].

56. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz elektroenerģijas pārvades pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV transformatoru lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PIpārv tran = Kpārv tran × AIpārv + Kpārv tran × Itehn proc × Ikor pārv tp , kur
TPreg Ieksp

PIpārv tran – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu no 110 kV transformatoru lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR].

57. Elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV līniju lietotāju grupai par vienu enerģijas vienību pārvadītās elektroenerģijas tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

Tpārv līn = PIpārv līn , kur
EPSO nod

Tpārv līn – elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV līniju lietotāju grupai [EUR/kWh].

58. Elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV kopņu lietotāju grupai par vienu elektroenerģijas vienību pārvadītās elektroenerģijas tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

Tpārv kop = PIpārv kop  + Tpārv līn , kur
EPSO nod ‒ EPSO nod liet 110 līn

Tpārv kop – elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV kopņu lietotāju grupai [EUR/kWh].

59. Elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV kopņu lietotāju grupai par vienu elektroenerģijas vienību pārvadītās elektroenerģijas tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

Tpārv tran = PIpārv tran + Tpārv līn + Tpārv kop, kur
EPSO SSO

Tpārv tran – elektroenerģijas pārvades diferencētais tarifs 110 kV transformatoru lietotāju grupai [EUR/kWh].

60. Pārvades sistēmas operators tarifus var diferencēt arī katrai lietotāju grupai atkarībā no diennakts laika, nedēļas dienas, noslodzes un citiem rādītājiem ar mērķi sekmēt efektīvāku pārvades sistēmas izmantošanu. Diferencētos tarifus, pārvades sistēmas operators aprēķina tā, lai atbilstoši tiem aprēķinātā plānoto ieņēmumu kopsumma no lietotāju grupas par laika periodu, kuram aprēķināts diferencētais tarifu projekts, nepārsniedz attiecīgo diferencēto tarifu ieņēmumus.

5.2. Jaudas uzturēšanas diferencētais tarifs lietotāju grupām

61. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz jaudas uzturēšanas pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV līniju lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PIjaud līn = Kjaud līn × AIjaud + Kjaud līn × (1‒ Itehn proc ) × Ikor pārv tp , kur
TPreg Ieksp

PIjaud līn – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar jaudas uzturēšanas pakalpojumu no 110 kV līniju lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR].

62. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz jaudas uzturēšanas pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV kopņu lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PIjaud kop = Kjaud kop × AIjaud + Kjaud kop × (1‒ Itehn proc ) × Ikor pārv tp , kur
TPreg Ieksp

PIjaud kop – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar jaudas uzturēšanas sistēmas pakalpojumu no 110 kV kopņu lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR].

63. Tarifu perioda plānoto ieņēmumu daļu, kas tiek attiecināta uz jaudas uzturēšanas sistēmas pakalpojumu, kurš tiek sniegts 110 kV transformatoru lietotāju grupas sistēmas lietotājiem, aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

PIjaud tran = Kjaud tran × AIjaud + Kjaud tran × (1‒ Itehn proc ) × Ikor pārv tp , kur
TPreg Ieksp

PIjaud tran – tarifu perioda plānotie ieņēmumi, kas atgūstami ar jaudas uzturēšanas pakalpojumu no 110 kV transformatoru lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR].

64. Jaudas uzturēšanas diferencētais tarifs 110 kV līniju lietotāju grupai par 1 kW uzstādītās pārvades sistēmas jaudas uzturēšanu tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

Tjaud līn = PIjaud līn , kur

NPSO

Tjaud līn – diferencētais tarifs par jaudas uzturēšanu 110 kV līniju lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR/kW];

NPSO – kopējā 110/6-20 kV transformatoru uzstādītā jauda.

65. Jaudas uzturēšanas diferencētai tarifs 110 kV kopņu lietotāju grupai par 1 kW uzstādītās pārvades sistēmas jaudas uzturēšanu tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

Tjaud kop =

PIjaud kop

+ Tjaud līn, kur

NPSO ‒ Nliet 110 līn

Tjaud kop – diferencētais tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu 110 kV kopņu lietotāju grupas sistēmas lietotājiem [EUR/kW];

Nliet 110 līn – pārvades sistēmas lietotāju, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV līnijas, 110/6-20 kV transformatoru uzstādītā jauda.

66. Jaudas uzturēšanas diferencētais tarifs 110 kV transformatoru lietotāju grupai par 1 kW uzstādītās pārvades jaudas uzturēšanu tiek aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

Tjaud tran = PIjaud tran + Tjaud līn + Tjaud kop, kur

NSSO

Tjaud tran – diferencētais tarifs par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu 110 kV kopņu lietotāju grupas pārvades sistēmas lietotājiem [EUR/kW];

NSSO – 110/6-20 kV transformatoru uzstādītā jauda pārvades sistēmas lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 6-20 kV pusē.

6. Pārvades tarifu noteikšanas procedūra
6.1. Tarifu projekta izstrādāšana un iesniegšana

67. Tarifu projektu pārvades sistēmas operators izstrādā saskaņā ar šo metodiku, ņemot vērā aprēķinātos atļautos ieņēmumus attiecībā uz pārvades sistēmas pakalpojumiem. Kopā ar tarifu projektu pārvades sistēmas operators iesniedz tarifu aprēķina projektā minēto tarifu aprēķinā iekļaujamo izmaksu pamatojumu un minēto izmaksu pamatojošos dokumentus saskaņā ar regulatora noteikumiem par tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu. Tarifu projekts ietver:

67.1. pārvades tarifu atļauto ieņēmumu aprēķinu lietotāju grupām atkarībā no to elektroietaišu pieslēguma vietas pārvades sistēmai un to pamatojošām izmaksām;

67.2. elektroenerģijas pārvades pakalpojuma un jaudas uzturēšanas pakalpojuma diferencētos tarifus pārvades sistēmas lietotāju grupām.

68. Pārvades sistēmas operators vienlaikus ar tarifu projektu var iesniegt regulatoram lūgumu atļaut pašam noteikt diferencētos tarifus.

6.2. Tarifu projekta izvērtēšana

69. Tarifu projektu regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

70. Regulators apstiprina, uzdod veikt tarifu pārrēķinu vai noraida diferencētos tarifus, izvērtējot to pamatojošās izmaksas.

71. Tarifu projekta izvērtēšanas laikā pārvades sistēmas operators var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

72. Noteiktie diferencētie tarifi ir spēkā, līdz stājas spēkā jauni noteiktie diferencētie tarifi.

73. Ja regulators ir devis atļauju atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 16.panta pirmajai daļai, pārvades sistēmas operators pats nosaka diferencētos tarifus saskaņā ar šo metodiku, ievērojot šādu kārtību:

73.1. pārvades sistēmas operators publicē diferencētos tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā dienā, bet ne ātrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publicēšanas;

73.2. vienlaicīgi pārvades sistēmas operators iesniedz regulatoram pamatojumu jauniem diferencētajiem tarifiem un informāciju par iepriekšējā perioda faktiskajiem ieņēmumiem un faktiskajām izmaksām, un jauno diferencēto tarifu prognozētajiem datiem, kā arī salīdzinājuma tabulas, kurās norādītas lietotāju struktūras izmaiņas, un citus dokumentus, kuri pamato jauno diferencēto tarifu nepieciešamību;

73.3. regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas izvērtē:

73.3.1. iesniegto diferencēto tarifu atbilstību metodikai;

73.3.2. iesniegto diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu;

73.4. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai nav noraidījis diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi stājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā laikā;

73.5. ja regulators 21 dienas laikā pēc diferencēto tarifu saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto diferencēto tarifu neatbilstību metodikas prasībām vai noraida diferencēto tarifu ekonomisko pamatojumu, tad diferencētie tarifi nestājas spēkā pārvades sistēmas operatora noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta pārvades sistēmas operatoram un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par pieņemto lēmumu, kurā atsauc diferencēto tarifu spēkā stāšanos.

7. Noslēguma jautājumi

74. Šīs metodikas 15., 26. un 27.punkts stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Līdz 2020.gada 31.decembrim kapitāla izmaksas aprēķina saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2015.gada 26.februāra lēmumu Nr.1/6 "Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 41.nr.).

75. Ja pēc šīs metodikas 15., 26. un 27.punkta spēkā stāšanās pārvades sistēmas operators elektroenerģijas pārvades pakalpojuma sniegšanai izmanto no elektroenerģijas sistēmas īpašnieka nomātus aktīvus un tas rada izmaksas, kas pārsniedz tarifu aprēķinā paredzētās pārvades sistēmas kapitāla izmaksas, šo izmaksu starpību pilnā apmērā iekļauj regulatīvajā rēķinā.

76. Pārvades sistēmas operators var lūgt regulatoram atļauju izmantot pārslodzes ieņēmumus elektroenerģijas pārvades pakalpojuma izmaksu segšanai, lai nodrošinātu pārvades tarifu rentabilitāti līdz 2020.gada 31.decembrim.

77. Atzīt par spēku zaudējušu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2015.gada 26.februāra lēmumu Nr.1/6 "Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 41.nr.).

78. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
padomes priekšsēdētājs R. Irklis
27.06.2020