Darbības ar dokumentu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot, ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk – ģimene (persona)), tiek atzīta par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.

1.¹ Darbspējīgā persona šo noteikumu izpratnē ir persona darbspējīgā vecumā, izņemot personas, kurām ir noteikta invaliditāte, un personas vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē.

(Rēzeknes pilsētas domes 06.12.2018. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

2. Ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi nepārsniedz šo noteikumu 3. un 3.¹ punktā noteikto ienākumu līmeni un ja:

2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot Ministru kabineta noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) un pašvaldības saistošajos noteikumos par īpašumiem, kurus neņem vērā nosakot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas statusam minēto;

2.2. (svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 24.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 25);

2.3. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

2.4. tā nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;

2.5. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajai daļai;

2.6. tā vai kāds no ģimenes locekļiem sešu mēnešu periodā pirms šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas nav uzdāvinājis savu nekustamo īpašumu citai personai.

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 30.01.2015. saistošajiem noteikumiem Nr. 4; 24.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 25)

3. Ģimene, kurā ir darbspējīgās personas, vai atsevišķi dzīvojoša darbspējīgā persona atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim (personai) mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 240 euro.

(Rēzeknes pilsētas domes 06.12.2018. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

3.¹ Atsevišķi dzīvojoša persona, kura nav darbspējīga, vai ģimene, kurā nav darbaspējīgo personu, atzīstama par maznodrošinātu, ja vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim (personai) mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 310 euro mēnesī.

(Rēzeknes pilsētas domes 06.12.2018. saistošo noteikumu Nr. 16 redakcijā)

4. Atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam Rēzeknes pilsētas domes pārvalde "Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) novērtē, ja tā pieprasītājs Sociālajā dienestā iesniedz:

4.1. rakstveida iesniegumu, kuru parakstot, pilngadīgās personas dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot Pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un ģimenes locekļiem;

4.2. (svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 06.12.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 16);

4.3. izziņas par ienākumiem, tajā skaitā, kredītiestāžu kontu izdrukas un citus dokumentus pēc sociālā darba speciālista pieprasījuma, kuri nepieciešami ģimenes (personas) materiālās un sociālās situācijas izvērtēšanai, ja nepieciešamā informācija par ģimeni (personu) nav pieejama pašvaldības vai valsts informācijas sistēmās.

(Rēzeknes pilsētas domes 08.12.2016. saistošo noteikumu Nr. 10 redakcijā)

5. Parakstot šo noteikumu 4.punktā minēto iesniegumu, iesniedzējs un viņa ģimenes pilngadīgās personas dienestam dod atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par ģimeni (personu).

6. Lai novērtētu ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa līmeņa atbilstību šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem, ģimene (persona) deklarē savus ienākumus un citus materiālos resursus iztikas līdzekļu deklarācijā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

(Rēzeknes pilsētas domes 24.11.2017. saistošo noteikumu Nr. 25 redakcijā)

7. Deklarācijā norādāmās informācijas apjomu, nosacījumus ienākumu novērtēšanai un iesniedzamos dokumentus nosaka Ministru kabineta noteikumi.

8. Deklarāciju paraksta iesniedzējs, apliecinot deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.

9. Sociālais dienests pārbauda deklarācijā sniegtās ziņas, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus un apsekojot ģimeni (personu) dzīvesvietā.

10. Sociālā dienesta sociālā darba speciālisti ģimenes (personas) dzīves apstākļu apsekošanu dzīvesvietā ir tiesīgi veikt bez iepriekšējas saskaņošanas ar iesniedzēju.

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 05.11.2015. saistošajiem noteikumiem Nr. 21)

11. Ģimenes (personas) dzīves apstākļu pārbaudē konstatētais tiek fiksēts apsekošanas dzīvesvietā aktā.

12. Sociālais dienests var atteikt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu, ja:

12.1. ģimene (persona) sniegusi nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, atteikusies sniegt ziņas par ienākumiem, īpašumiem un citiem apstākļiem, kas raksturo ģimenes (personas) spēju nodrošināt pamatvajadzības un iesaistīties pasākumos savas sociālās problēmas risināšanai;

12.2. ģimene (persona) atsakās vai nenodrošina dzīves apstākļu apsekošanu dzīvesvietā;

12.3. ģimenes (personas) vidējie ienākumi pārsniedz šo noteikumu 3. un 3.¹ punktā minēto ienākumu līmeni, vai nav ievēroti citi šajos noteikumos minētie nosacījumi.

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 24.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 25)

13. Sociālais dienests ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šo noteikumu 4.punktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.

14. Ģimene (persona) tiek atzīta par maznodrošinātu, sākot ar to mēnesi, kurā pieņemts lēmums par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu. Ja ģimene (persona) atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, dienests izsniedz pēc klienta pieprasījuma rakstisku izziņu par atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.

15. Maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu nosaka:

15.1. uz trim mēnešiem – ja ģimenē ir darbspējīga persona vai persona, kurai ir noteikta trešās invaliditātes grupa;

15.1.¹ uz sešiem mēnešiem – ja ģimenē nav darbspējīgas personas vai personas, kurai ir noteikta trešās invaliditātes grupa;

15.2. (svītrots ar Rēzeknes pilsētas domes 24.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 25).

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 08.12.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 10; 24.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr. 25; 06.12.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 16)

16. Ja ģimenes (personas) ienākumi pārsniedz šo noteikumu 3. un 3.¹ punktā noteikto ienākumu līmeni vai nav ievērotas citas šajos noteikumos minētās prasības, sociālais dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.

(Grozīts ar Rēzeknes pilsētas domes 08.12.2016. saistošajiem noteikumiem Nr. 10)

17. Ģimenei (personai) ir pienākums informēt sociālo dienestu par pārmaiņām ģimenes sastāvā, ģimenes (personas) materiālā vai sociālā situācijā nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā, ja tas ietekmē vai varētu ietekmēt tiesības uz piešķirto maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.

18. Sociālais dienests pieņem lēmumu par piešķirtā maznodrošinātās ģimenes (personas) statusa anulēšanu, ja konstatē, ka ģimene (persona) nav ievērojusi šo noteikumu 17.punkta prasību un, ja pārmaiņu rezultātā ģimene (persona) neatbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas nosacījumiem.

19. Sociālā dienesta lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, par atteikumu piešķirt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu vai par piešķirtā maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa anulēšanu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Rēzeknes pilsētas domē.

20. Rēzeknes pilsētas domes lēmumu par apstrīdēto faktu vai faktisko rīcību klients Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.